Kāpēc notiek Čečenijas karš?

Laikraksts "Argumenti un fakti" iepriekšējā numurā sniedzis saistošu sarunu ar kādreizējo Azerbaidžānas prezidentu Ajazu Mutalibovu, kas 1992.gada maijā atkāpās no varas, devās uz Maskavu un spriež par pretrunīgajiem Aizkaukāza un Ziemeļkaukāza mezgliem. Objektivitātes labad savus komentārus izsaka arī krievu — amerikāņu informatīvās aģentūras "Eirāzija" ģenerāldirektors, austrumu pētnieks Staņislavs Tarasovs.

— Kāda loma situācijas pašreizējā attīstībā Kaukāzā ir naftai?

— Tās nozīmi gluži vienkārši nav iespējams pārvērtēt. Pagājušā gada septembrī, parakstīdams "gadsimta kontraktu", Azerbaidžānas prezidents Heidars Alijevs pastāvēja uz to, ka iegūtā nafta pa vadiem jāsūta cauri Irānai un Turcijai. Tiklīdz Krievija pieprasīja, lai naftu sūtītu pa Krievijas teritoriju, pa funkcionējošo naftas vadu caur Grozniju uz Novorosijsku, Turcija tūlīt sāka "piekasīties" Krievijas tankkuģu braukšanas režīmam cauri jūras šaurumiem.

— Tātad, lai nafta virzītos cauri Krievijai, vispirms nepieciešams nodibināt kārtību Čečenijā?

— Ja tas nenotiks un nestabilitāte Ziemeļkaukāzā turpināsies, tas būs pietiekams pamats naftas konsorcijam, lai varētu izbūvēt jaunu naftas vadu cauri Irānai vai Turcijai. Bet tas nozīmētu, ka Krievija pilnīgi zaudēs kontroli Ziemeļkaukāzā.

Austrumu pētnieka komentārs. Karš Čečenijā, līdztekus visam citam, Krievijai patiešām ir nepieciešams tāpēc, lai saglabātu savu ietekmi Aizkaukāzā un kontroli pār Kaspijas naftu, ko tā zaudēs, ja "gadsimta kontraktu" realizēs tādā veidā, kādā to parakstījis Heidars Alijevs. Tāpēc ar diezgan lielu pārliecību var domāt, ka jau šī gada pavasarī situācija Aizkaukāzā un pirmām kārtām Azerbaidžānā tiks visai jūtami destabilizēta. Ja naftu no Azerbaidžānas uz Rietumiem sūtīs cauri Irānai vai Turcijai pa jaunuzbūvēto naftas vadu, tad tam nākotnē cauri Turkmēnijai pievienosies visa Vidusāzija. Tādējādi varēsim runāt par tjurku valodās runājošās pasaules daļas jaunu apvienošanos, kas būs jau otra kopš Čingishana laikiem. (Tjurku valodās astoņdesmito gadu sākumā runāja aptuveni 100 miljoni cilvēku. Bijušajā PSRS, Turcijā, Mongolijā, Ķīnā, Afganistānā, Irānā, Rumānijā, Bulgārijā un citās valstīs. — Red. piezīme.)

Ņemot vērā lielāko Eiropas un Amerikas monopolu līdzdalību Kaspijas naftas atradņu izmantošanā, var sacīt, ka Krievijas izspiešanā no Aizkaukāza ir ieinteresēti arī Rietumi.

Līdz ar PSRS sabrukumu ir sākusies skaļi nedeklarēta ietekmes sfēru pārdalīšana pasaulē, un notikumi Čečenijā nav nekas cits kā Krievijas novēlota reakcija uz šo pārdalīšanu. Krievijas vadības ilgstošā vienaldzība pret to, kas notiek aiz Krievijas Federācijas robežām, novedusi pie tā, ka pārdalīšana notiek bez tās līdzdalības.