Par Latvijas pilsonību

Uz 1995. gada 27. janvāri

Cik pilsoņu un nepilsoņu pašlaik dzīvo Latvijā?

Kopš 1994. gada 6. oktobra Latvijā dzīvo 2.478.260 cilvēku, no tiem 1.754.026 ir Latvijas pilsoņi (70,78 procenti), 724.234 - nepilsoņi (29,22 procenti).

Kā cilvēki iegūst Latvijas pilsonību?

1. Latvijas pilsonība tika atjaunota, automātiski to reģistrējot.

2. Latvijas pilsonība tiek iegūta naturalizācijas procesā, kas sācies 1995. gada 1. februārī.

Kas var atjaunot savu Latvijas pilsonību automātiski?

- Tās personas, kuras bija Latvijas pilsoņi pirms 1940. gada 17. jūnija, šo personu pēcnācēji, kuri dzīvo Latvijā (no 1991. gada 15. oktobra) vai kuri dzīvo ārzemēs (ja viņi bijuši spiesti atstāt Latviju politisku apstākļu dēļ padomju okupācijas laikā),

kā arī

- Tās personas, kuras ir reģistrējušās LR Iedzīvotāju reģistrā, lai atjaunotu savu Latvijas pilsonību.

Pēc 1994. gada 11. augusta (datums, kad tika pieņemts Pilsonības likums) tiem Latvijas pilsoņiem un viņu pēcnācējiem, kuri bija deportētie vai bēgļi laika posmā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1990. gada 4. maijam un ir naturalizējušies citā valstī, ir tiesības reģistrēties kā Latvijas pilsoņiem LR Pilsoņu reģistrā līdz 1995. gada 1. jūlijam. Pēc šā datuma viņiem vajadzēs atteikties no savas ārvalstu pilsonības.

Kas var pieteikties naturalizācijai?

1. Pirmajā grupā (naturalizācijas iesniegumi pēc 1995. gada 1. februāra) naturalizācijai var pieteikties personas, kuras uzskata, ka ir iekļāvušās latviešu sabiedrībā (netiks prasīts, lai šīs personas Latvijā būtu nodzīvojušas 5 gadus), proti;

1) personas, kurām vismaz viens no vecākiem ir latvietis vai līvs un kuras pastāvīgi dzīvo Latvijā vai ir atgriezušās Latvijā ar savu dzīvesbiedru (ja ir laulībā vismaz 10 gadus);

2) bijušās PSRS pilsoņi un viņu tiešie pēcnācēji, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā no 1994. gada 11. augusta un kam ir atļauts pieteikties uzņemšanai Latvijas pilsonībā saskaņā ar 1919.g. 23. augusta pilsonības likumu par pavalstniecību;

3) personas, kuras piespiedu kārtā tika ievestas Latvijā vācu okupācijas laikā (1941.g. - 1945. g.) un pēc tam palika Latvijā, un šo personu pēcnācēji, kuri pastāvīgi dzīvo Latvijā no 1994. gada 11. augusta;

4) personas, kuras ieguvušas izglītību latviešu mācībvalodas skolā, prot latviešu valodu un dzīvo Latvijā vismaz 5 gadus;

5) personas, kuru vecāki bija Igaunijas vai Lietuvas pilsoņi 1940. gada 17. jūnijā, un šo personu pēcnācēji, ja viņi ir pastāvīgi dzīvojuši Latvijā vismaz 5 gadus;

6) personas, kuras izcili prot latviešu valodu.

2. No 1996. gada 1. janvāra - personas, kuras ir dzimušas Latvijā un pieteikšanās brīdī ir vecumā no 16 līdz 20 gadiem.

3. No 1997. gada 1. janvāra - personas, kuras ir dzimušas Latvijā un pieteikšanās brīdī ir vecumā no 20 līdz 25 gadiem.

4. No 1998. gada 1. janvāra - personas, kuras ir dzimušas Latvijā un pieteikšanās brīdī ir vecumā līdz 30 gadiem.

5. No 1999. gada 1. janvāra - personas, kuras ir dzimušas Latvijā un pieteikšanās brīdī ir vecumā līdz 40 gadiem.

6. No 2000. gada 1. janvāra - visas personas, kuras ir dzimušas Latvijā.

7. No 2001. gada 1. janvāra - personas, kuras ir dzimušas ārpus Latvijas un ieradušās Latvijā pusaudža vecumā.

8. No 2002. gada 1. janvāra - personas, kuras ir dzimušas ārpus Latvijas un ieradušās Latvijā vecumā līdz 30 gadiem.

9. No 2003. gada 1. janvāra - visas pārējās personas.

Kam nav tiesību pieteikties naturalizācijai?

1. Personām, kuras sākušas dzīvot Latvijā tieši pēc demobilizācijas no PSRS (Krievijas) aizsardzības spēkiem, un ja viņas nav pastāvīgi dzīvojušas Latvijā pirms dienesta, ja vien

- viens no to vecākiem nav latvietis vai līvs;

- viņas vai to pēcnācēji nav bijuši Lietuvas

vai Igaunijas pilsoņi 1940. gada 17. jūnijā;

- tās nav laulībā ar Latvijas pilsoni vismaz 10 gadus;

- tām pēc Saeimas uzskatiem nav izcilu nopelnu Latvijas labā.

2. Ārvalstu valsts varas, pārvaldes, valdības vai tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonām.

3. Personām, kuras pašlaik dien kādas ārvalsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, drošības dienestā vai policijā.

4. Bijušās PSRS (LPSR) VDK vai citu tamlīdzīgu organizāciju darbiniekiem, ziņotājiem, aģentiem.

5. Notiesātajiem, kuri ir bijuši ieslodzījumā Latvijā vai par starptautisko noziegumu - citā valstī (saskaņā ar LR likumiem, kas pieņemti pēc 1994. gada 11. augusta) ilgāk par vienu gadu.

6. Personām, kuras ar antikonstitucionālām metodēm ir vērsušās pret Latvijas neatkarības atgūšanu, tās demokrātisko valsts iekārtu vai pastāvošo varu.

7. Personām, kuras ir paudušas fašisma, nacionālisma, komunisma vai citas totalitārisma idejas, kurinājušas naidu pret valsti vai valsts iedzīvotājiem.

8. Personām, kuras pēc 1991. gada 13. janvāra ir darbojušās pret Latvijas valsti: LKP, Interfrontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās (šīs organizācijas Augstākā padome izsludināja par aizliegtām pēc 1991. gada 18.-21. augusta neveiksmīgā puča Maskavā).

Kura valdības iestāde pārzina naturalizācijas procesu?

Naturalizācijas pārvaldi LR valdība nodibināja 1994. gada rudenī pēc Pilsonības likuma stāšanās spēkā 1994. gada 11. augustā. Naturalizācijas pārvaldes priekšniece ir Eiženija Aldermane, šī pārvalde pašlaik ir LR valdības pārraudzībā, bet vēlāk tiks pakļauta Iekšlietu ministrijai, kā tas ir noteikts Pilsonības likumā. Ir arī sadarbība ar Eiropas Padomes ekspertiem, kuri ir izrakstījuši likuma noteikumus, naturalizācijas pārvaldes struktūru un darbību (ieskaitot valodas prasmes, vēstures un Satversmes zināšanu pārbaudes procedūru) un ir piedalījušies vairākos semināros Rīgā un Strasbūrā.

Statistika par Latvijas Republikas iedzīvotājiem

(1994. gada 6. oktobrī)

374.652 neetniskie latvieši ir Latvijas pilsoņi, tas ir , 34,8 procenti no visiem neetniskiem latviešiem, 1.075.416 no visiem reģistrētiem neetniskiem latviešiem.

285.314 etniskie krievi ir Latvijas pilsoņi, tas ir , 37,9 procenti no visiem reģistrētiem etniskiem krieviem, kuru skaits sasniedz 751.877

Galvenās Latvijas lielākās pilsētas

49,2 procenti no visiem Latvijas nepilsoņiem dzīvo Rīgā

356.328 nepilsoņi dzīvo Rīgā; 724.234 nepilsoņi dzīvo Latvijā

Kāds ir nepilsoņu legālais statuss Latvijā?

(no 1995. gada 27. janvāra)

1. Ja persona ir civiliedzīvotājs un ieradies Latvijā pirms 1992. gada 1. jūlija.

Saeimā 1995. gada 19. janvārī otrajā lasījumā pieņemtajā likumprojekta "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav LR vai citas valsts pilsonības" ir noteikts, ka persona, kas dzīvoja Latvijā, pastāvīgi reģistrēta pirms 1992. gada 1. jūlija un nav Latvijas vai citas valsts pilsonis, varēs nomainīt savu PSRS pasi pret Latvijas nepilsoņa pasi. Šī nepilsoņa pase atļaus personai pastāvīgi uzturēties Latvijā un atgriezties Latvijā no ārzemju braucieniem. Šīs personas bērni arī tiks reģistrēti šajā pasē, ja viņi nav Latvijas vai citu valstu pilsoņi. Likumu trešajā lasījumā ir paredzēts izskatīt 1995.g. februārī.

2. Ja persona ieradusies Latvijā pēc 1992. gada 1. jūlija.

Personai jāpiekrīt visām ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanas un uzturēšanās LR likuma prasībām (1992.g. 9. jūnijs), nepilsonim ir vajadzīga vīza, termiņuzturēšanās atļauja vai pastāvīgā uzturēšanās atļauja.

3. Ja persona ir Krievijas armijas aktīvā dienestā.

Ja persona ir bijusi Krievijas armijas aktīvā dienestā pēc 1994. gada 30. aprīļa (tas ir datums, kad tika parakstīts Latvijas un Krievijas līgums par armijas izvešanu), tad šai personai jau bija jāatstāj Latvijas Republika kopā ar savu ģimeni līdz 1994. gada 31. decembrim. Termiņuzturēšanās atļaujas tomēr valdība izsniedz tām personām, kuras joprojām uzturas Latvijā tāpēc, ka Krievijā vēl nav uzceltas dzīvojamās mājas. Vienīgās militārpersonas, kurām ir termiņuzturēšanās atļaujas, ir tās, kas ir saistītas ar Skrundas lokatoru.

4. Ja persona ir atvaļināta Krievijas vai bijušās PSRS militārā persona.

a. Atvaļināta pēc 1992. gada 28. janvāra.

Tādi paši noteikumi kā aktīvā dienesta militārpersonām.

b. Atvaļināta pirms 1990. gada 4. maija.

Tādi paši noteikumi kā civiliedzīvotājiem, kuri dzīvoja Latvijā pirms 1992. gada 1. jūlija.

c. Atvaļināta laikā no 1990.g. 1. maija līdz 1992.g. 28. janvārim.

Nav iekļauta likumprojektā par bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas Republikas vai citas valsts pilsonības, otrajā lasījumā. Šīm personām būs jāizņem termiņuzturēšanās atļaujas, kuras vajadzēs pagarināt.

Materiālu sagatavojusi Saeimas Cilvēktiesību komisija