Ārlietu ministrs :

"Ir jābalansē starp Rietumiem un Austrumiem..."

Vakar, 8.februārī, Ārlietu ministrijā notikušajā preses konferencē ārlietu ministrs Valdis Birkavs iepazīstināja žurnālistus ar diviem svarīgiem dokumentu projektiem, kurus akceptējis Ministru kabinets, bet Saeima akceptējusi ar nelielu piezīmi. Pirmais projekts — "Latvijas ārpolitikas pamatvirzieni līdz 2005. gadam", otrs — "Latvijas Republikas ārpolitikas koncepcija".

Raksturojot šo dokumentu nozīmīgumu Latvijas valsts ārpolitikā un Latvijas kā attīstītas, pilnvērtīgas valsts pastāvēšanā, ministrs pastāstīja, ka Latvijas ārpolitikā šobrīd ir divi galvenie pamatvirzieni: iestāšanās Eiropas Savienībā, kas nodrošinās Latvijas valsts un tās iedzīvotāju saglabāšanās iespēju, un otrais — Latvijas iekļaušanās Eiropas un transatlantiskajās drošības struktūrās.

Šie mērķi ir jāsasniedz desmit gadu laikā. Tad Latvijas drošība būs garantēta ilgākam, un arī mūsu valstij radīsies iespēja ietekmēt topošo Eiropas modeli un piedalīties NATO paplašināšanas procesā. Tiesa, ka atzina Valdis Birkavs, šādas iespējas Latvijas valdībai ir jau nedaudz radītas. Taču, lai šajā procesā varētu piedalīties aktīvi, Latvijas valdībai jāparaksta Eiropas asociēto valstu līgums. Tam atvēlētais laiks ir īss — Francijas prezidentūras laiks. Iespējams, ka līgums būs jāparaksta jau līdz aprīlim, lai Latvija kopā ar pārējām Eiropas Savienības valstīm varētu pilnvērtīgi piedalīties Eiropas Savienības struktūru veidošanā un tās darbā. Kāda tam būs nozīme? Ministrs uz šo jautājumu atbildēja lakoniski: tas garantēs ārpolitikai drošību un stabilitāti, kas savukārt radīs tautsaimniecības stabilitāti. "Mēs ejam no Padomju Savienības uz Eiropas Savienību," teica Valdis Birkavs. "Paliekot neitrāli, mēs nokļūsim Austrumu jeb Krievijas ietekmē."

Nākamais Latvijas ārpolitikas intensīvas darbības virziens ir Ziemeļamerikas valstis — ASV, Kanāda. Pēc prezidenta Klintona vizītes, teica ministrs, mēs esam nokļuvuši ASV ārpolitikas panākumu aizvējā. Tā rezultātā tika izvests svešzemju karaspēks, atrisināts Skrundas (radiolokācijas stacijas) statuss Latvijā un tās turpmākais liktenis.

Pārējie reģioni pasaulē ir maz izpētīti — ne mēs zinām viņu intereses, ne viņi zina mūsu intereses. Tāpēc Ārlietu ministrijā jau ir izveidota speciāla profesionāļu grupa, kas pēta mūsu interešu loku šajos reģionos. Ir jau pirmie atklājumi — izrādās, ka Brazīlijā ir zemes gabali, kas kopš iepriekšējā valstiskuma perioda pieder Latvijas valdībai.

Tālāk ārlietu ministrs runāja par divām Ārlietu ministrijas programmām: "Latvija pasaulē" un "Latvijas diaspora". To uzdevums ir veicināt Latvijas un pasaules sabiedrības attiecību atjaunošanos un uzplauksmi.

Šobrīd ļoti aktuāla ir gan Igaunijas, Latvijas un Lietuvas sadarbība Baltijas valstu organizācijā, gan sadarbība Eiropas Savienības ietvaros.

Valdis Birkavs runāja par Latvijas attiecībām ar Rietumeiropas Savienību, Ziemeļvalstu Savienību un Krieviju, kā arī par valstiskajiem formējumiem, kas izveidojušies Krievijā. "Mums ārpolitikā precīzi jāsabalansē Austrumu un Rietumu attiecība: mūsu attiecībām ar Austrumiem jāveicina mūsu integrācija Eiropas Savienībā — pretrunīgi, bet tas mums jāpanāk," sacīja ārlietu ministrs.

Runājot par saimnieciskās darbības un tirdzniecības izvēršanu ar ārvalstīm, tika uzsvērts to pakāpeniskais raksturs. Jāsāk ar tuvākajām aizrobežas valstīm un tām, ar kurām jau ir iestrādes. Taču šajā jomā vēl ir daudz strīdīgu jautājumu, kuri jārisina kopā ar tirdzniecības politiķiem.

Preses konferences turpinājumā valsts ministrs Jānis Ritenis detalizētāk informēja par Latvijas uzņemšanu Eiropas Padomē. Paredzams, ka jau piektdien, 10.februārī, Latvija kļūs par pilntiesīgu Eiropas Padomes 34. locekli. Tagad Latvijas delēgācijai vēl jāparaksta Helsinku Cilvēktiesību deklarācija un tai pievienotie protokoli, kā arī jānokārto finansiālās saistības.

Paredzēts, ka šogad dalības maksa Eiropas Padomē būs 821 000 franku. Vēl būs jāiemaksā šīs organizācijas pensiju fondā 56 800 franku, finansu rezerves fondā — 22 000 franku, bet Cilvēku tiesību aizsardzības ēkas celtniecībai jāatvēl 44 000 franku.

Vairis Ozols,

"LV" nozares redaktors