2. februāra plenārsēde

Stenogramma

Nobeigums. Sākums "LV" nr.18., 19., 20.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aivars Berķis.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tad balsojam par 26.pantu kopumā! Lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — 4. Tātad 26.pants ir pieņemts.

Tālāk — 27. pants.

A.Poča. 27.pantā bija deputāta Piebalga priekšlikums par panta pirmās daļas precīzāku redakciju, nosakot kādos gadījumos un kādā kārtībā notiek nodokļu iekasēšana, ja nodokļu maksātājs likvidē savus īpašumus vai citus ienākuma avotus. Komisija atbalstīja šo redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Par 28.pantu. Par nepareizi piedzīto maksājumu atmaksu. Bija Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikums, kuru pēc būtības komisija atbalstīja. Tā vienīgi precizēja, ka šīs nepareizi piedzītās summas tiek atmaksātas ne no Valsts ieņēmumu dienesta līdzekļiem, kas arī ir budžeta līdzekļi, bet no valsts ieņēmuma dienesta speciālā budžeta līdzekļiem, ko veido tie līdzekļi, daļa no tiem 1īdzekļiem, soda naudām un citiem maksājumiem, kurus tas administratīvā kārtībā ir iekasējis. Komisija atbalstīja šādu redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Nav.

A.Poča. Septītās nodaļas 29.pants. Nokavējumu naudas aprēķināšana.

Sēdes vadītājs. Tātad līdz ar to arī 28.pants ir pieņemts. 29.pants. Turpiniet!

A.Poča. 29.pantā bija deputāta Piebalga priekšlikums papildināt pantu ar trešo daļu, kādā veidā tiek privatizējamiem uzņēmumiem aprēķināta nokavējuma nauda vai pārtraukta šīs nokavējuma naudas aprēķināšana. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Poča. Tajā pašā laikā Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikumu 29.panta pirmā punkta otrajā rindkopā aizvietot vārdu "citi" ar vārdu "mazāki", respektīvi, šī teikuma daļu, kas skan "ja attiecīgajā likumā nav paredzēti citi nokavējuma naudas apmēri" , aizvietot ar "mazāki nokavējuma naudas apmēri", komisija neatbalstīja, jo ir ne tikai mazāki, bet arī citādi nokavējuma naudas apmēri. Piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodoklim. (No zāles: "Var piekrist!")

Sēdes vadītājs. Tātad Tautsaimnieku politiskā apvienība atsauc savu priekšlikumu. Pieņemts komisijas variantā. Līdz ar to arī 29.pants ir pieņemts komisijas variantā. Tālāk!

A.Poča. Par 30.pantu. Par skaidras naudas norēķinu ierobežojumiem. Deputāts Piebalgs bija iesniedzis praktiski jaunu šā panta redakciju, kuru komisija atbalstīja. Bet diskusijas rezultātā komisija ierosināja papildināt to ar jaunu daļu, ka šā panta normas neattiecas uz kredītiestāžu pakalpojumiem. Tas ir vienkārši, ka klienti... tātad šeit iznāk tā, ka bankām būtu jādeklarē visas tās skaidrās naudas izmaksas, ko viņas izdara saviem klientiem, vai arī šie inkasācijas procedūras maksājumi. Tāpēc tika šī panta daļa ierosināta...

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tātad šī 30.panta daļa pieņemta.

A.Poča. Attiecībā uz Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikumu. Praktiski tā doma ir ietverta jau piedāvātajā jaunajā deputāta Piebalga redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tautsaimnieku politiskajai apvienībai nav iebildumu? Ir iebildumi. Jā. Edvīns Kide.

E.Kide (TPA). Cienījamie deputāti! Šeit 30.panta otrā daļa prasa šādus noteikumus: "Uzņēmumi ik mēnesi deklarē skaidras naudas maksājumus". Mēs piedāvājam, ka ik mēnesi deklarē skaidras naudas maksājumus, ja tiem ir nodokļu parādu pieaugums pret iepriekšējo ceturksni. Jo deklarēšana no tik daudziem uzņēmumiem ik mēnesi — tas ir ārkārtīgs pārslogojums gan ieņēmumu dienestam, gan arī pašiem uzņēmumiem. Ja uzņēmums godīgi maksā nodokļus un tam nav parādu, tad tas varētu arī deklarēt par ceturksni, nevis katru mēnesi. Tāpēc mēs pastāvētu uz balsojumu par savu priekšlikumu, lai vienkāršotu šo procedūru disciplinētajiem budžeta nomaksātājiem.

Sēdes vadītājs. Vai referenti Počas kundzi... Arturs Kodoliņš — ministrijas pārstāvis.

A.Kodoliņš (Nodokļu politikas departamenta direktors). Cienījamie deputāti! Skaidras naudas norēķini starp uzņēmumiem... Runa ir tikai par savstarpējiem uzņēmumu norēķiniem. Vienmēr tie ir tas avots, no kura rodas dažāda veida nodokļu likumu pārkāpumi. Tāpēc praktiski visās valstīs šāda veida norēķini starp uzņēmumiem ir ierobežoti. Savā laikā bija runa par to, ka mūsu banku sistēma nespēj ātri nodrošināt bezskaidras naudas norēķinus. Manuprāt, vairs šī problēma Latvijā nepastāv. Un ir pēdējais laiks pateikt, ka uzņēmumiem savstarpēji ir jānorēķinās ar bezskaidras naudas norēķiniem. Lai šī lieta kļūtu administrējama, ir nepieciešama arī šī deklarācija, jo pretējā gadījumā nav arī pielietojama šā panta otrā daļa, kas paredz zināmas soda sankcijas pret tiem, kas veic skaidras naudas norēķinus virs atļautās normas, un arī tiem, kas neiesniedz deklarācijas. Tāpēc es uzskatu, ka nevar atbalstīt Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Kide uztur savu prasību balsot? Tātad mēs balsojam par Tautsaimnieku politiskās apvienības ierosinājumu 30.panta otro rindkopu papildināt ar vārdiem "ja tiem ir nodokļu parāda pieaugums pret iepriekšējo ceturksni". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsojam! Vai deputāti paspēja nobalsot? Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 20, atturas — 13. Nav pieņemts. Tālāk!

A.Poča. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums bija aizstāt 30.panta pirmajā daļā vārdus "3000 latu", ar vārdiem "300 latu". Tātad uzņēmumiem būtu jādeklarē savstarpējo norēķinu apmērs skaidrā naudā, kas nedrīkstētu pārsniegt 300 latus par vienu darījumu. Komisija uzskatīja, ka šis slieksnis ir pārāk zems, un priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai Pašvaldības komisija uztur savu prasību? Nē. Pašvaldības komisija atsakās no sava ierosinājuma. Tātad tas ir pieņemts komisijas variantā. Un līdz ar to mēs varam balsot par 30.pantu kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsojam! Rezultātu! Par — 42, pret — 3, atturas — 6. 30.pants ir pieņemts komisijas sagatavotajā variantā.

31.pants. Nebija labojumu.

A.Poča. 31.pantam nav. 32.pants. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums vārdu "sodus" aizstāt ar vādiem "soda naudas". Komisija piekrita.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? 32.pants tātad pieņemts komisijas variantā.

A.Poča. 33.pants... Šeit deputāts Piebalgs ierosināja precizēt pirmās daļas redakciju. Komisija to atbalstīja, kā arī atbalstīja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu par termina precizēšanu, viena termina lietošanu komisijā, vārda "sods" aizstāšanu ar "soda nauda".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Nav iebildumu.

A.Poča. Par otro un trešo šā panta daļu priekšlikumu nebija.

Sēdes vadītājs. Tātad 33.pants pieņemts komisijas variantā.

A.Poča. 34.pants. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums papildināt tekstu aiz vārda "ierēdņi" ar vārdu "darbinieki" attiecībā uz pašvaldībām. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Nav.

A.Poča. Bija arī deputāta Piebalga priekšlikums papildināt ar "pārkāpumi 30 dienu laikā pēc noteiktā termiņa tikai tiek ņemti vērā". Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Poča. Kā arī atbalstīja priekšlikumu par 1.apakšpunkta papildināšanu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Poča. Bija deputāta Piebalga priekšlikums par otrā punkta "c" apakšpunkta papildināšanu ar vārdiem "vai tiesas lēmums". Arī komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu. Pieņemts. Tātad līdz ar to 34.pants var tikt akceptēts komisijas sagatavotajā variantā.

35.pants.

A.Poča. 35.pants. Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikums bija, ka nodokļu administrācijai par smagiem nodokļu likumu pārkāpumiem praktiski pēc šīs redakcijas nepārtraukti būtu jāsniedz prasības saimnieciskajā tiesā un tādā veidā jāizskata visi šie gadījumi. Praktiski komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo daļēji tas ir ārkārtīgi grūti realizējams. Jebkurā gadījumā, šeit varētu teikt, būtu savā ziņā paralizēta nodokļu administrācija vai Valsts ieņēmumu dienests. (No zāles: "Mēs noņemam!")

Sēdes vadītājs. Jā, Tautsaimnieku politiskā apvienība savu priekšlikumu noņem. Tālāk — otrā daļa.

A.Poča. Savukārt par panta otro daļu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums bija precizēt šo daļu attiecībā uz kriminālatbildību. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tad līdz ar to arī 35. pants var tikt pieņemts sagatavotajā izskatā.

A.Poča. Astotā nodaļa — Nodokļu un nodevu jautājumos pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtība. Šeit parādījās deputāta Grīnblata priekšlikums par jaunu 36.pantu, kura būtība ir tāda, ka, ja gadījumā nodokļu maksātājs nepiekrīt nodokļu administrācijas lēmumam par tirgus cenas vai tirgus vērtības noteikšanu konkrētam darījumam, un tādi gadījumi var būt gan likumā par pievienotās vērtības nodokli, gan likumā par uzņēmumu ienākumu nodokli, tiek izveidota institūcija — lēmumu pārsūdzēšanas un darījumu novērtējuma komisija. Tas būtu arī šī panta virsraksts un šeit parādītu, kāda būtu kārtība. Ministru kabinets izveidotu šādu komisiju, un ir izstrādāta kārtība, kā strādātu šāda komisija, kurā nodokļu maksātājs varētu pārsūdzēt savu lēmumu, ja viņš uzskata, ka nodokļu administrācija ir noteikusi varbūt nepamatotus nodokļu lielumus viņam. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja, bet ierosināja to pārcelt pēc likuma struktūras un iekļaut kā 39.1. pantu.

Sēdes vadītājs. Vai jūs iesakāt mums to akceptēt kā 39.1. pantu?

A.Poča. Jā, es lūgtu!

Sēdes vadītājs. Tātad mēs esam... Nav nevienam iebildumu, ka mēs šo Grīnblata ieteikto un komisijas atbalstīto ierosinājumu pieņemam kā 39.1. pantu? Nav iebildumu.

A.Poča. 36. pants. Sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas kārtība. Šeit Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija bija ierosinājusi šo pantu — gan pirmo, gan otro daļu — izteikt nedaudz citādā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja, taču es tagad tālāk turpināšu ne komisijas vārdā, bet kā deputāte. Vēlreiz izskatot likumprojektu un sagatavojot to izskatīšanai plenārsēdē, radās tomēr problēma, ka šeit parādās termins, kas ir nedaudz plašāks, ka nodokļu maksātājam ir tiesības brīdī, kad tas ir konstatējis savu tiesību aizskārumu,— tas ir ļoti plašs termins, šis aizskārums, — pārsūdzēt lēmumu pēc 30 dienām. Savukārt 36.panta otrā lasījuma redakcijā bija konkrēts gadījums, ka ir tiesības trīs dienu laikā pārsūdzēt nodokļu administrācijas lēmumu. Tas ir, par nepilnīgi nomaksātu nodokli. Savukārt jau likuma akceptētajā redakcijā 15.panta 6.apakšpunkts noteica, ka nodokļu maksātājam ir tiesības, ja viņš ir konstatējis plašu savu tiesību aizskārumu, pārsūdzēt nodokļu administrācijas lēmumu trīs gadu laikā. Līdz ar to, šeit pielietojot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pirmās daļas redakciju, varētu rasties pretrunas starp šiem diviem pantiem. Un tādēļ es lūgtu atbalstīt 36.panta pirmo daļu otrā lasījuma redakcijā. Savukārt panta otro daļu varētu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu uzmanību! Mums ir jāizšķir svarīgs jautājums. Daudzi no jums nemaz neklausās. Tātad, kā atkārtoja Počas kundze, mums ir jāizšķiras pašreiz starp komisijas atbalstīto variantu un to, ko jūs pašreiz iesakāt, — ka tomēr neatbalstīt šo ierosinājumu.

A.Poča. Jā, tātad komisijas variants bija atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakcijā gan panta pirmo daļu, gan otro daļu. Mans priekšlikums būtu atbalstīt pirmo daļu otrā lasījuma redakcijā, savukārt otro daļu varētu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vārdu sakot, mēs liekam uz balsošanu. Tātad vai mēs liekam Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosināto 36.panta pirmo daļu uz balsošanu? Balsojam par to, ka jūs atbalstāt? Počas kundze iesaka neatbalstīt šo pirmo daļu.

A.Poča. Es iesaku neatbalstīt šo pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Es lieku to tādā redakcijā, kā tas ir dokumentā. Jūs varat balsot vai nebalsot, bet es lieku to tā, kā tas ir ierakstīts un kā komisija to ir atbalstījusi, — izteikt 36.pantu šādā redakcijā: "Nodokļu maksātājam ir tiesības 30 dienu laikā pēc tam, kad tas konstatējis savu tiesību aizskārumu, pārsūdzēt nodokļu administrācijas ierēdņa (darbinieka) lēmumu nodokļu administrācijas vadītājam." Ja jūs piekrītat Počas kundzei, balsojiet "pret", ja jūs piekrītat Pašvaldības komisijai — balsojiet "par". Lūdzu! Pašvaldības komisija savu priekšlikumu noņem, tātad tas mums nav jābalso. Pirmā daļa nav jābalso. Vai līdz ar to pret otro daļu ir kādam iebildumi? Arī nav. Tātad 36.pants galarezultātā nav jābalso. Viss paliek tādā veidā, ka pirmais labojums paliek otrā lasījuma redakcijā un otrā daļa ir ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteikto papildinājumu. 36.pants pieņemts.

A.Poča. Paldies! Par 37.pantu. Komisija atbalstīja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pirmās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tātad līdz ar to viss pants ir pieņemts. 38.pantā labojumu nav. 39.pants.

A.Poča. Par 39.pantu komisija atbalstīja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu - šo pantu izslēgt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu nevienam? Deputāts Piebalgs neuztur savu priekšlikumu? Neuztur. Tātad 39.pants tiek izslēgts, un līdz ar to es saprotu, ka 39.panta vietā nāk 39.pants, ko mēs atzinām kā 39. 1.pantu Bet tas būs īstais 39. Tālāk — 40.pants.

A.Poča. Lēmuma izpildes neatkarība no pārsūdzēšanas. Šeit tātad deputāts Piebalgs ierosināja tekstu papildināt ar gadījumiem, kas ir noteikti 39. 1.pantā, kuru mēs atbalstījām, tātad komisija arī šo redakciju atbalstīja. Atbalstīja arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu aiz ierēdņiem iestarpināt vārdu "darbinieki".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Nav.

A.Poča. Un tad attiecībā uz Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikumu. Šeit man gan jānorāda, ka te ir drukas kļūda. Šeit ir nevis 16.panta 2.punkts, bet domāts 26.panta 2.punkts.

Sēdes vadītājs. 26.panta 2.punkts.

A.Poča. Un, tā kā mēs nobalsojām par 26.panta otro punktu jaunā redakcijā, kas ierobežo Valsts ieņēmumu dienesta tiesības piedzīt parādus no īpašumiem, un arī nobalsojām, ka papildināsim pārejas noteikumus, nosakot, ka šis 26.panta 2.punkts stājas spēkā tikai pēc attiecīgām izmaiņām Civilprocesa kodeksā, komisija ierosināja šo priekšlikumu šeit neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai Tautsaimnieku politiskā apvienība piekrīt, ka viņu punkts... Piekrīt. Tātad līdz ar to 40.pants ir komisijas sagatavotajā variantā pieņemts.

A.Poča. Devītā nodaļa - Īpaši noteikumi. 41.pants. Par kredītiestāžu pienākumiem. Komisijā bija diezgan liela diskusija par šo pantu, jo praktiski deputāta Piebalga piedāvātā jaunā redakcija izraisīja zināmas šaubas komisijas locekļiem par to, vai panta jaunajā otrajā daļā paredzētās normas, ka bankām un citām kredītiestādēm pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma jāsniedz ziņas par Latvijas Republikas rezidentu kontiem un veiktajām operācijām, būs pietiekamas, lai informācija būtu konfidenciāla, lai tā netiktu, izmantota ļaunprātīgos nolūkos. Šeit radās arī zināma diskusija par panta jaunās trešās daļas problēmām, kur bija noteikts, ka banku un citu kredītiestāžu pienākums ir trīs darba dienu laikā no maksātāja maksājumu pieprasījuma saņemšanas brīža pārskaitīt nodokļu un nodevu maksājumus, jo šīs trīs dienas it kā varētu būt pārāk ilgs laiks, kurā, teiksim, šos kontus apkalpojošās bankas varētu turēt lielus naudas līdzekļus. Un sakarā to, ka šeit ir arī zināmas problēmas ar šiem dokumentiem, kurus vajadzētu pieņemt bankām, finansu un kredīta iestādēm kā norēķinu dokumentus un kuros jāuzrāda dažādi parametri, komisija beigās nosliecās uz Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikumu - izslēgt šo 41.pantu.

Sēdes vadītājs. Sākam diskusiju! Vārds deputātam Piebalgam, "Latvijas c eļš"!

A.Piebalgs (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es varētu atteikties no saviem jaunajiem priekšlikumiem, tiem, kuri ir jaunajā otrajā un trešajā daļā, ko ierosināja. Tajā pašā laikā es noteikti pastāvētu, ka vajadzētu atstāt to 41.panta redakciju, kas ir nobalsota otrajā lasījumā. Kāpēc nevarētu šo pantu vispār izslēgt? Diemžēl praksē mēs saskaramies ar to, ka cirkulē viltoti dokumenti, un ja tiem nav identifikācijas numura, tādā gadījumā praktiski ir izslēgta iespēja kaut kādā mērā izsekot šim procesam. Es nedomāju, ka tas radīs kaut kādas problēmas uzņēmējiem, jo norēķinu dokumentos tiek uzrādīts klienta identifikācijas (reģistrācijas) numurs. Es neredzu, ka tas radītu kaut kādu problēmu uzņēmumiem. Tajā pašā laikā no valsts viedokļa, no nodokļu iekasēšanas viedokļa šī pirmā daļa mums tiešām būtu vajadzīga. Tātad es noņemu tos priekšlikumus, ko es esmu iesniedzis uz trešo lasījumu, bet es lūgtu neizslēgt šo 41.pantu tajā formulējumā, kā tas tika nobalsots otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai Tautsaimnieku politiskā apvienība nevēlas neko sacīt? Deputāts Gundars Bērziņš, Zemnieku savienība!

G.Bērziņš (LZS). Šeit apspriešanā radās arī daudz problēmu un kļuva skaidrs, ka šis pants ir ļoti nekorekts un nepilnīgs. Un tikai ar tādu domu tas tika izslēgts, jo bija doma, ka tiks iesniegta precīzāka redakcija. Es tomēr lūgtu atbalstīt Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikumu, jo šeit, redziet, ir kredītiestāžu, muitas iestāžu pienākums. Bet ir tātad ne vien bankai - arī finansu iestādei. Un finansu iestādes ir visi šie ieņēmumu dienesti. Un principā šeit rodas galvenā problēma sakarā ar to, ka nodokļu maksātājs iesniedz dokumentus ieņēmumu dienestam. Un tad, ja viņam trūkst kāda no šiem dokumentiem, piemēram, šī koda, tad šo rēķinu var atzīt par neesošu. Piemēram es iegādājos kādu produkciju, bet man nav šī koda, un darījumu atzīst par neesošu. Un tāpēc arī, izsverot visu, komisija to noraidīja kā nepilnīgu. Nevis kā nevajadzīgu. Šī lieta ir vajadzīga, un tā ir ļoti precīzi jāatrunā. Diemžēl Ministru kabinets nepiedāvāja pieņemamu redakciju un es tomēr iebilstu, ka šādā redakcijā tas paliek. Es pieļauju, ka vēl ir laiks, kamēr šis likums tiks pieņemts. Ja nepieciešams, šī daļa ir jāizstrādā. Bet ir jāizstrādā rūpīgi un precīzi. Pašreizējā veidā tomēr viņu nevajadzētu atstāt, Ne par velti Piebalga kungs noņēma savus priekšlikumus. Varbūt ne aiz kaut kādas labdarības vai kā, bet vienkārši aiz tā, ko tie ir ļoti neprecīzi, šinī likumā nestrādājoši. Jo šeit arī, piemēram, saistībā ar bankām pacēlās jautājums. Kāpēc bankas neievēro termiņus un ļoti ilgi nauda uzkrājas? Bet, piedodiet, tas ir tieši finansu ministra kompetencē. Pēc budžeta vadības likuma finansu ministrs izvēlas valsts kasi apkalpojošās bankas. Ar bankām tiek slēgti līgumi. Šobrīd nesen ir notikusi daļas banku nomaiņa, pie tam normāli strādājušu. Un tagad nav iespējams to visu likumā precizēt un noteikt. Ja šīs bankas negodīgi izmanto budžeta apkalpošanu, tad tas nav šeit likumā jāraksta. Jāprasa, lai finansu ministrs pilda savas ar likumu noteiktās funkcijas un tiesības. Jo viņš pieņem lēmumus un arī atbild par pamatotu šo banku izvēli, lai valsts kase un netiktu šie maksājumi aizturēti. Par valsts kases banku izvēli saruna, es domāju, Saeimā būs, bet es ceru, vēl pirms tam sarunas būs Budžeta komisijā, kur viss nopietni tiks izsvērts. Kāpēc ir notikušas tādas izmaiņas, kas šobrīd apkalpo, un vai nav pārāk liela labvēlība pret vienu vai otru atsevišķu banku. Tāpēc es tomēr lūgtu pašreiz neatbalstīt, kabinetam ir tiesības iesniegt pēc tam labojumus. Nevienā no piedāvātajām redakcijām, izņemot Tautsaimnieku politiskās apvienības variantu, šis pants nav pieņemams. (No zāles: "Likumu labojums ik pēc mēneša!")

Sēdes vadītājs. Es tikai atgādinu Gundaram Bērziņam, ka šis ir trešais lasījums un mums vai nu jāpieņem vai ... Edvīns Kide, Tautsaimnieku politiskā apvienība!

E.Kide (TPA). Cienījamie deputāti! Jau Gundars Bērziņš minēja šeit par šī panta formulējuma neskaidrībām, kas var radīt lielus sarežģījumus. Es domāju, ka šī panta izslēgšana pašlaik šādā formulējumā neradīs šos sarežģījumus un Ministru kabinetam ir iespēja dot skaidru formulējumu un dot šo labojumu. Tādēļ mēs uzstājam uz Budžeta un finansu komisijas atbalstīto mūsu priekšlikumu un lūdzam balsot.

Sēdes vadītājs. Vai referente grib ko piebilst? Vai likumprojekts būs kaut kam derīgs, ja mēs šo pantu izslēgsim?

A.Poča. Vienīgais, ko es gribētu teikt, ir tas, ka principā ikvienai finansu iestādei un arī bankai tomēr ir jāveicina nodokļu iekasēšana. Un, ja banka pieņems dokumentus, kuros nebūs norādīti nodokļu maksātāji, teiksim, reģistrācijas numuri, tad šinī gadījumā tas, protams, veicinās nodokļu nemaksāšanu. Es šoreiz atkal runāju kā deputāte. Es ierosinātu tomēr atstāt šo 41.panta pirmo daļu un atbalstīt finansu ministra priekšlikumu par 41.panta otrā lasījuma redakcijas saglabāšanu.

Sēdes vadītājs. Tātad par ko mēs balsojam vispirms?

A.Poča. Pirmais balsojums ir par izslēgšanu — pēc loģikas.

Sēdes vadītājs. Tātad balsošanas režīmu! Mēs balsosim par Tautsaimnieku politiskās apvienības ieteikumu ... jā, iesniegto priekšlikumu izslēgt 41. pantu. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 21, atturas - 4. 41. pants ir izslēgts no likumprojekta. Tālāk!

A.Poča. Tālāk mēs pārejam pie pārejas noteikumiem. Te ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas pirmais priekšlikums par šo pārejas noteikumu numurēšanu atbilstoši likumprojekta juridiskajai formai, kā arī ierosinājums pārejas noteikumu 1. punktu izteikt sekojošā redakcijā. Tātad vispirms, ka ar šā likuma spēkā stāšanās dienu tiek atzīti par spēku zaudējušiem likumi par nodokļiem un nodevām, un tālākie apakšpunkti – ar šī likuma spēkā stāšanos saistītie Augstākās padomes lēmumi, kā arī citi normatīvie dokumenti.

Sēdes vadītājs. Tālāk ... Tur nav iebildumu?

A.Poča. Nākošais ir deputāta Piebalga priekšlikums papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu, ka līdz likuma par nodokļu maksātāju reģistru pieņemšanai šā likuma 16. panta trešās daļas 3. punktā noteiktā reģistrācija jāveic 30 dienu laikā pēc uzņēmējdarbības reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu? Ir pieņemts šis papildinājums.

A.Poča. Nākošais ir deputāta Piebalga priekšlikums par jauniem pārejas noteikumiem attiecībā uz šī likuma 26. panta trešās daļas spēkā stāšanos saistībā ar nepieciešamajām izmaiņām Civilprocesa kodeksā, kā arī likumā par Valsts ieņēmumu dienestu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu pret šo papildinājumu? Papildinājums pieņemts.

A.Poča. Ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu, ka Ministru kabinetam līdz 1995. gada 1. aprīlim jāizstrādā un jāpieņem noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības var noteikt vietējās nodevas.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret šo papildinājumu? Papildinājums pieņemts.

A.Poča. Nākošais ir deputātes Počas priekšlikums par pārejas noteikumu punktu, ka Ministru kabinetam līdz 1995. gada 1. aprīlim jāpieņem noteikumi par darījumu novērtēšanas komisijas izveidošanu, kā arī šīs komisijas darbības kārtību likuma 39.1. panta – nu, mēs pēc tam precizēsim – piemērošanai.

Sēdes vadītājs. 39. panta acīmredzot...

A.Poča. 39.1. panta... jā...

Sēdes vadītājs. Nav nevienam iebildumu? Arī šis papildinājums ir pieņemts.

A.Poča. Nākošais ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums par pārejas noteikumu papildināšanu ar punktu, ka šī likuma normas, kuru izpildi reglamentē Ministru kabineta noteikumi, nevar tikt piemērotas pirms attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret to? Komisijas ieteikums ir pieņemts. Atbalstīt, ja? Tātad pieņemts. Tālāk!

A.Poča. Pēc tam ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums papildināt pārejas noteikumus ar jauniem punktiem – numerāciju mēs precizēsim, – ka līdz likuma par uzņēmumu ienākuma nodokli spēkā stāšanās dienai spēkā ir likums par peļņas nodokli, kā arī līdz likuma par pievienotās vērtības nodokli spēkā stāšanās dienai spēkā ir likums par apgrozījuma nodokli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu pret šādu papildinājumu? Nav. Tātad arī šis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas papildinājums ir pieņemts. Un vēl viens šīs pašas komisijas...

A.Poča. Jā, ir nākošais priekšlikums, ka Ministru kabinetam jāsagatavo un jāiesniedz Saeimā likumprojekts, kas precizētu nodokļu administrācijas ierēdņu administratīvo atbildību un kriminālatbildību par šā likuma 22. pantā noteiktās informācijas izpaušanu. Tas ir, par to, lai stingri tiktu ievērota informācijas konfidencialitāte attiecībā uz finansu darījumiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Poča. Un pēdējais pārejas noteikumu punkts attiecas uz metodiku nodokļu aprēķināšanai un ar to saistīto operāciju atspoguļošanai grāmatvedībā. Valsts ieņēmumu dienests izstrādā un publicē "Latvijas Vēstnesī" šīs metodikas līdz attiecīgā nodokļu likuma spēkā stāšanās brīdim.

Sēdes vadītājs. Tā. Arī nav iebildumu? Tātad arī pārejas noteikumi tiek pieņemti komisijas... Vai par šiem pašiem pārejas noteikumiem?

A.Poča. Nē! Un pēdējais ir likuma spēkā stāšanās termiņš. Tātad komisija ierosina, ka likums stājas spēkā ar 1995. gada 1. aprīli, tātad ar otro ceturksni.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Nav.

A.Poča. Un es lūgtu atbalstīt...

Sēdes vadītājs. Tātad mēs liekam uz balsošanu likumprojektu kopumā ar pieņemtajiem priekšlikumiem, pieņemšanai trešajā lasījumā. Lūdzu, balsojam! Rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 1. Tātad likumprojekts par nodokļiem un nodevām... likums par nodokļiem un nodevām ir izskatīts un pieņemts trešajā lasījumā.

A.Poča. Paldies visai Saeimai par atbalstu un līdzdalību šajā darbā!

Sēdes vadītājs. Paldies! Tas ir tiešām bijis liels darbs komisijai un referentiem.

 

Tālāk. Par uzņēmumu ienākuma nodokli... Likumprojekta "Par uzņēmumu ienākumu nodokli" izskatīšana trešajā lasījumā. Lūdzu referentu! Referents Ojārs Kehris!

O.Kehris (LC). Godātais priekšsēdētāj, godātie Saeimas deputāti! Ķersimies pie likumprojekta "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"! Es labprāt jūs informētu par nelielu statistiku, ko es nupat veicu. Kopumā šajā likumprojektā uz trešo lasījumu deputāti bija iesnieguši 146 priekšlikumus. Izskatīšanas gaitā 115 no šiem priekšlikumiem ir atbalstīti un iestrādāti likumā, 12 ir daļēji iestrādāti un 19 ir noraidīti. Tiesa, daļa no šiem noraidītajiem ir tā vai citādi atspoguļoti daļēji iestrādātajos vai arī atbalstītajos.

Tātad pārejam pie pantiem un sākam ar vispārīgajiem noteikumiem. Pirmajā nodaļā pie lietotajiem terminiem ir atbalstīts priekšlikums izteikt šo terminu skaidrojumu kā likuma pirmo pantu, attiecīgi mainot pārējo pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

O.Kehris. Tālāk mēs esam atbalstījuši būtībā paši savu priekšlikumu par iekšzemes uzņēmumu skaidrojumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

O.Kehris. Tālāk. Panta 2. apakšpunktā ir deputāta Jonīša priekšlikums, kurš ir iestrādāts termina "ar uzņēmumu saistīta persona" skaidrojumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Jonītis piekrīt šādam risinājumam?

O.Kehris. Punkta 3. sadaļa ir izteikta jaunā redakcijā, kura ir noformēta kā deputātes Počas priekšlikums. Tā būtībā ir Finansu ministrijas precīzāka un labāka redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu? Pieņemts deputātes Počas ierosinājums.

O.Kehris. 5. apakšpunktā mēs esam precizējuši termina "saistītie uzņēmumi" skaidrojumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

O.Kehris. Arī pie šīs rindkopas ir atbalstīts frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums par vārdkopu "nodokļu samazināšanas nolūkā".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

O.Kehris. Tālāk minētais deputātes Počas priekšlikums jau ir pēc būtības iestrādāts frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Jā, deputāti to atzīst.

O.Kehris. Tālāk ir redzams teksts, kurā mēs papildinām likumā lietotos terminus ar definīcijām "persona" un "ar uzņēmumu saistīta persona".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk!

O.Kehris. Tālāk termina "dividendes" definīcijā vārdu "natūrā" mēs iesakām mainīt ar vārdu "graudā".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

O.Kehris. Un šā panta pēdējā sadaļā ir pieņemts precizējošs deputātes Počas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī komisija ir atbalstījusi. Neviens neiebilst?

O.Kehris. Un kā pēdējais ir papildinājums, proti, priekšlikums papildināt likumā lietotos terminus ar terminu "saimnieciskā darbība", par kuru mums notika diezgan plašas diskusijas. Mēs nedomājam, ka šis skaidrojums ir ideāls, bet tas precīzi atbilst šī likuma nepieciešamībai un ir saistīts ar esošo nodokļu likumu paketi. Un proti, šeit saimnieciskā darbība ir skaidrota kā darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu un cita veida darbību par atlīdzību.

Sēdes vadītājs. Neviens neiebilst pret šādu terminu?

O.Kehris. Mēs pārejam pie 1. panta - "Nodokļa maksātāji", kur 1. sadaļā būtībā ir no iesniegtajiem priekšlikumiem izdiskutēts un izveidots komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts. Līdz ar to deputātes Počas priekšlikums ir iestrādāts šajā komisijas variantā.

Sēdes vadītājs. Deputātei Počai vai kādam citam nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

O.Kehris. Tāpat ir atbalstīts priekšlikums 3. punktā svītrot vārdus "ārvalstu uzņēmumu" un aizstāt tos ar vārdu "nerezidentu".

Sēdes vadītājs. Nerezidenti... Vai nav iebildumu? Pieņemts.

O.Kehris. 1. panta 2. sadaļā ir atbalstīts deputātes Počas priekšlikums vārdus " bezpeļņas uzņēmums" aizstāt ar "bezpeļņas organizācija".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

O.Kehris. Šī panta 3. sadaļā nebija priekšlikumu. 1. panta 4. sadaļā ir deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums 4. punktā svītrot teikumu "Šo uzņēmumu īpašnieki maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli arī par uzņēmumu ienākumiem." Tas pēc visa likuma teksta nav, teiksim, ļoti būtisks, tas būtiski neiespaido šo likumprojektu. Komisijā mums par to balsojot, balsis sadalījās 5 : 5, un tādējādi komisijas ierosinājums ir neatbalstīt šo priekšlikumu. Ja deputāts Bērziņš uzstāj, tad acīmredzot vajadzētu noklausīties viņa argumentus, noklausīties Kodoliņa kunga argumentus un izšķirt balsojot. Bet es uzskatu, ka formāli komisijas balsojums šeit bija neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāts Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība!

G.Bērziņš (LZS). Ņemot vērā, ka Kehra kungs arī teica, ka īpašas nozīmes nav, es aicinu nobalsot par to, bet, manuprāt, šis pants ir viens no izšķirošākajiem, jo šinī pantā atspoguļojas tā daļa, par kuru šobrīd nodokļu pakete ievērojumi palielina nodokļu slogu. Un nodokļu slogs tiek palielināts šiem mazajiem uzņēmumiem, kas pēc definīcijas nesniedz gada pārskatu un neieiet šinī kategorijā, kas maksā uzņēmumu ienākuma nodokli.

Otrs. Nozare, kuru tas skar tieši un precīzi, ir lauksaimniecība, kas līdz šim bija atbrīvota. Tātad, piemēram, šī panta nevainīgā strīpiņa laukiem, pēc mana aprēķina, nozīmē vismaz 25 miljonus latu papildus izņemtas naudas no lauku aprites. Un kāpēc vēl šis jautājums ir tik būtisks, mūsuprāt? Šeit parādās arī virzība, no kuriem tad mēs grasāmies iekasēt un no kā mēs grasāmies palielināt valsts budžeta pildījumu, tātad naudas iekasēšanu. Šobrīd nav redzami precīzi pasākumi, lai novērstu to milzīgo zaudējumu, ko pagājušogad radīja akcīzes nodokļa, sevišķi importa alkohola akcīzes nodokļa neiekasēšanas un kas bija apmēram 20 miljonu latu. Bet vājākos, neaizsargātākos, kuriem būs grūti sevi aizsargāt, jo tie ir mazie uzņēmumi, kam nav kvalificētu grāmatvežu, kuri sastādītu šos pārskatus un atskaites, mēs vēlamies aplikt ar šo lielo nodokli. Tāpēc es aicinātu pašreiz neatbalstīt šo personu aplikšanu ar šo nodokli.

Vēl viens būtisks arguments ir tas, ka principā mēs šogad pirmo reizi sākam ieviest nodokļu deklarācijas. Es te grasījos jau aizpildīt, bet Saeimas grāmatvedība teica, ka nē, tās, kas esot izdalītas, esot vecās, ka tūlīt būšot jaunās, ka neesot ko steigties, jāpilda jaunās. Tātad sistēma nav sākusi strādāt. Cik cilvēku skars šis pantiņš? 150 līdz 170 tūkstošus cilvēku! Sistēma nav vispār sākusi strādāt. Ir nodokļu deklarācijas, bet absolūti nav skaidrības pat pamatā, kā tās ieviest, mēs vēl to sarežģījam, pēc ārkārtīgi sarežģītas shēmas liekot šiem mazajiem uzņēmējiem rēķināt šo te visu. Principā vest pilnīgi visu to pašu uzskaiti, kas ir vajadzīga. Es vēl piekristu tādam variantam, ka tas sāktos, piemēram, no 1996. gada 1. janvāra, kad sistēma būtu sakārtota un būtu kaut kāda skaidrība. Šobrīd, manuprāt, ir pilnīgi nepamatota šī avantūra.

Otrs. Šie mazie uzņēmēji principā nav gatavi arī iesniegt šīs atskaites. Tāpēc arī mēs te cīnījāmies un tālāk būs ļoti liela cīņa par pantiem, kuri skar reglamentāciju, kam ir jābūt šajos finansu dokumentos, jo šī kārtība ir ļoti stingra. Ja šis lielais uzņēmums vai šis darbinieks, kas precīzi pārzina likumdošanu, šo rēķinu var izprasīt tādu, kāds tas ir vajadzīgs, un, ja nepieciešams, pat pats koriģēt, vienkāršie cilvēki, šie 100 tūkstoši, 150 tūkstoši cilvēku, nespēs to. Bieži vien rēķinus, kurus viņi būs izņēmuši, lai apstiprinātu savus izdevumus, ieņēmumu dienesti neatzīs, jo tie neatbildīs likumam. Un paskatieties, piemēram, — tā pati tantiņa, kas pienu ražo, — te nesen bija tikšanās — jau prasīja: nu, kas tad tagad būs, iznāk 25 — 50 lati mēnesī, vēl mazāk. Viņas ieņēmumi tiek fiksēti, jo tie iet caur šīm te piensaimnieku kooperatīvajām sabiedrībām, bet attaisnojoša dokumenta, par ko viņai būs tiesības samazināt šos ieņēmumus, viņai nebūs, jo, ja viņai kaimiņos esošais traktorists nopļauj, tad rēķina, šīs kvīts jau viņai nav. Un principā iznāks tā, ka šis cilvēks, kuram šajā daļā tās peļņas praktiski nebūs vai pat būs ar mīnusiem, no visas šitās summas labākā gadījumā viņai varbūt kādai degvielai būs attaisnojošs dokuments, bet, iespējams, ka degvielu arī pirks tas kaimiņš, tātad no visas summas, par pilnu klapi, 25 procentu apmērā un maksās šo nodokli. Vēl viens būtiskākais, protams, ir tas, ka jābūt tomēr atšķirīgām pieejām. Šobrīd ir tikai noteikts, ka uzliks. Piemēram, tas jautājums, ko tikko mēs pārrunājām, — par avansa maksājumiem, kas diemžēl jau ir sākti ar janvāri. Lauksaimnieki jau ir sākuši maksāt šos avansa maksājumus. Ir šis likums, tātad visas šī likuma normas. Viņi maksā. Tad ir jautājums — kur tiek sadalītas šīs kompetences par avansa maksājumiem un tā tālāk? Es tiešām uzskatu, ka šis pants ir vērsts uz to, lai valsts neaizsargātākajiem, vājākajiem cilvēkiem izņemtu šīs lielās summas, un, manuprāt, netiek pietiekami darīts, lai iekasētu tur, kur iet ļoti lielas summas garām valsts kasei. Un es tiešām ļoti gribētu, lai šis pants tiktu rūpīgi izsvērts. Ne jau velti Budžeta komisijā bija šis neizšķirtais balsojums. Ja pat, sakārtojot nodokļu sistēmu, tiešām pieņem, ka tāda sistēma varētu kaut kur tikt ieviesta, varbūt pat tuvākajā nākotnē, es tiešām neredzu iespēju, ka šī sistēma varētu sākt strādāt ar 1.aprīli. Es uzskatu, ka tad tiks nodarīts ļoti liels ļaunums un valstī radīsies gan haoss, gan arī ļoti liela cilvēku neapmierinātība, jo bieži vien, arī pieņemot šos likumus, mēs neuzklausām tos cilvēkus, kas ir tieši saistīti ar nodokļu iekasēšanu, tātad ieņēmumu dienestu, tos cilvēkus, kas strādā tieši. Un viņu viedoklis praktiski netiek uzklausīts. Šis ir pirmais gads, kad pēc Jaunā gada ieņēmumu dienestos bija redzamas rindas koridoros. Kurš ir izrēķinājis šī nodokļa administrēšanu šādā formā? Tie ieņēmumu dienesta cilvēki, kas strādā ar šo peļņas nodokli, skaidri un gaiši pasaka: atnāk kvalificēts grāmatvedis, kurš taču perfekti zina, kas viņam jāiesniedz, viņa atskaite perfekti sakrīt, piecās vai desmit minūtēs var pieņemt viņa atskaiti. Atnāk šis cilvēks, un viņi saka: ir divi varianti — vai nu pateikt, ka nekam neder, lūdzu ejiet nākošais, vai vismaz stundu viņam ziedot. Tātad rēķināsim, cik šī administrēšana maksās vairāk. Tāpēc es tiešām lūgtu ļoti rūpīgi izsvērt. Šis pants ir viens no būtiskākajiem. Un otrs — šis ir tas pants, kas ievērojamai daļai iedzīvotāju, neaizsargātajai daļai, palielina nodokļu slogu. To es lūdzu apzināties balsojot!

Sēdes vadītājs. Vārds Finansu ministrijas pārstāvim Artūram Kodoliņam!

A.Kodoliņš (Finansu ministrijas Nodokļu politikas departamenta direktors). Tātad cienījamie deputāti! Šeit varētu rasties tāds iespaids pēc deputāta Bērziņa runas, ka, ja mēs svītrosim šo vienu teikumu no šī panta, tad zemnieku saimniecībām un vispār šiem mazajiem uzņēmumiem, kam jāved grāmatvedība dubultā ierakstu sistēmā, nebūs jāmaksā nodokļi. Bet nav tā. Izlasiet nule pieņemto likumu "Par nodokļiem un nodevām", kur ir rakstīts, ka jebkura persona, kas Latvijā gūst ienākumus, maksā vai nu iedzīvotāju vai uzņēmumu ienākuma nodokli, un ka jebkurš ienākums, kas ir gūts Latvijā, ja vien likums neparedz to atbrīvot, ir aplikts ar nodokli, — kā ārvalstnieku gūtais, tā iekšējais. Tātad šajā pantā nav nekādas runas par atbrīvojumu vai neatbrīvojumu. Automātiski, pilnīgi automātiski, neatkarīgi no šī teikuma personas, kas nemaksās uzņēmumu ienākuma nodokli, kļūs par iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem. Šī teikuma jēga pēc būtības ir tīri informatīva, jo cilvēki vienkārši meklēs to faktu: es esmu reģistrējies kā uzņēmums, es neveicu grāmatvedību dubultā ierakstu sistēmā, es neiesniedzu gada pārskatus, — kas ar mani notiek? Un šeit šim ierakstam ir šī informatīvā funkcija. Paldies! (No zāles: "Sīkos nevajag!")

Sēdes vadītājs. Tātad Gundars Bērziņš, protams, savu prasību uztur. Jā, vēl vārds komisijas vadītājam Ojāram Kehrim.

O.Kehris. Godātie kolēģi! Pēc Gundara Bērziņa uzstāšanās un nosauktajiem skaitļiem man tomēr būtu drusku tas viss jāpakomentē, jo tik brīvi operēt ar miljoniem un cilvēku tūkstošiem, manuprāt, tomēr nebūtu ļoti korekti. Jūs minējāt, ka 20 miljonus valsts, proti, varētu zaudēt un līdz ar to no šiem uzņēmējiem ieņemt 25 miljonus. Bet tādā gadījumā padomājiet, ko jūs sakāt! Jūs droši vien labi zināt, ka šī likuma budžeta prognoze ir 90 miljoni, kaut kur 95 miljoni latu šim gadam. Tas nozīmē, ka jūs liekat priekšā samazināt šos ieņēmumus par vienu ceturtdaļu. Nav šī summa tik liela, tā ir vismaz par kārtu zemāk, nekā jūs to pasniedzāt. Protams, var būt, ka jūs to ekstrapolējat no saimniecības skaita. Man ir ļoti grūti pateikt, kā varētu izskaitīt 150 līdz 170 tūkstošus šo saimniecību. Pat pēc tādiem pirmajiem aprēķiniem to skaits nekādā gadījumā pēc reģistra datiem nevarētu pārsniegt 9,5 tūkstošus.

Un otrs. Kodoliņa kungs jau precīzi, manuprāt, paskaidroja, ka deklarācijas būs jāaizpilda jebkuram atbilstoši likumam "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", ja šie ienākumi pārsniedz 4 tūkstošus latu. Protams, ir jau zināma taisnība, ka jābūt zināmam sasprindzinājumam kādā brīdī, lai sāktu aprēķināt savas izmaksas un savus zaudējumus uzņēmumā. Un, ja mēs piekrītam tam, kam piekrita arī Bērziņa kungs, ka to varētu darīt ar 1996.gada 1.janvāri, tad tikpat labi tomēr šo sasprindzinājumu var izdarīt arī nedaudz ātrāk, jo, manuprāt, tieši Gundars Bērziņš bija tas, kurš arī atzina, ka mēs savā laikā ar Augstākās padomes likumdošanas palīdzību neprasījām normālu grāmatvedību no zemnieku saimniecībām, ļoti lielā mērā noveda pie tā, ka šīs saimniecības nesāka aprēķināt savas izmaksas un zaudējumus. Grāmatvedība vēsturiski nav veidojusies uzņēmumos tādēļ, lai valsts iekasētu nodokļus no tiem, grāmatvedība pirmām kārtām ir vajadzīga dēļ tā, lai uzņēmums pats, saimnieks, īpašnieks, varētu aptvert, kas notiek viņa vadītajā uzņēmumā, un reāli varētu saskaņot savas izmaksas ar zaudējumiem, tas ir, ienākumus ar izmaksām, es atvainojos. Tāpēc es saku, ka šajā jautājumā domas komisijā dalījās. Komisijas lēmums bija neatbalstīt, bet tiešām man šis komentārs bija nepieciešams, lai nepārspīlētu šī jautājuma lomu un tomēr radītu zināmu skaidrību skaitļos.

Sēdes vadītājs. Vēlreiz vārds Gundaram Bērziņam, Latvijas Zemnieku savienība!

G.Bērziņš (LZS). Par aprēķinātajiem skaitļiem, par to summu. Protams, šī summa ir maksimālā, ko es nosaucu, tā ir nedaudz zemāka, bet svārstās no 10 līdz 26 miljoniem. Pašreiz budžetā tā nav iekļauta, jo šie cilvēki pašreiz netiek aplikti. Par 150 — 170 tūkstošiem ir izmantota Finansu ministrijas vēstule, kas ir saistīta ar izmaiņām pievienotas vērtības nodokļa maksātaju vai nemaksātāju kategorijā. Finansu ministra parakstīta vēstule saka, ka tas izsauks šo nodokļu maksātāju skaita palielinājumu līdz 150 — 170 tūkstošiem. Un, ja Kehra kungs runā par reģistrētajiem, tad šeit neiet runa tikai par reģistrētajiem, jo šeit iet runa par piemājas saimniecībām un tā tālāk. Manuprāt, to skaits varbūt nesasniedz šos 150 — 170 tūkstošus, bet principā ir ļoti ļoti tuvs šim skaitlim. Un tas ir izmantots Finansu ministrijas dotais skaitlis, nevis mans.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vairāk neviens nevēlas izteikties? Vai vēlreiz komisijas priekšsēdētājs? Jā, un tagad, kad jūs zināt visu, balsosim par Gundara Bērziņa priekšlikumu svītrot vārdus "šo uzņēmumu īpašnieki maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli arī par uzņēmuma ienākumiem". Balsojam par Gundara Bērziņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 22, atturas — 11. Tātad paliek komisijas variants, ka šis punkts netiek izsvītrots. Un līdz ar to mums jābalso arī par visa 1.panta pieņemšanu. Balsojam par 1.pantu komisijas sagatavotajā redakcijā! Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 11, atturas — 8. Pants pieņemts. Tālāk!

O.Kehris. 2.panta pirmajā sadaļā ir atbalstīta jauna redakcija, kas šeit formulēta kā deputātes Počas priekšlikums, kuru pilnībā atbalsta likumprojekta iesniedzēja — Finansu ministrija.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu? Nav.

O.Kehris. Līdzīgi arī 2.panta otrajā sadaļā šeit ir fiksēta būtībā jauna redakcija, redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

O.Kehris. Līdzīgi ir 2.panta trešajā sadaļā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu deputātiem.

O.Kehris. Šī panta 4.sadaļā ir deputāta Jonīša priekšlikums, proti, vārda "autoratlīdzība" vietā rakstīt "samaksa par intelektuālo īpašumu". Mūsu uztverē ir iestrādāts deputātes Počas priekšlikums, un deputāta Jonīša konsultants, kas piedalījās komisijas sēdē, tam piekrita. (No zāles: "Atvainojos, jānoņem! Neviens nav noņēmis!")

Sēdes vadītājs. Tātad neviens nevēlas apstrīdēt šo variantu. Pieņemts deputātes Počas variantā.

O.Kehris. Un mēs tālāk redzam, ka ir atbalstīts šis pants deputātes Počas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Kehris. Deputāts Gundars Bērziņš ir piedāvājis svītrot 2.panta 4.punkta pirmo apakšpunktu, proti, ka neaplikt dividendes ar 10 procentu nodokli no dividenžu summas. Ja deputāts Bērziņš uztur šo savu priekšlikumu, tad acīmredzot viņš izklāstīs savus argumentus.

Sēdes vadītājs. Deputāts Gundars Bērziņš savu priekšlikumu neuztur.

O.Kehris. Paldies! Deputāta Jonīša priekšlikums šeit nav atbalstīts, bet arī viņš, cik es zinu, būtībā tam piekrīt, un atkrīt nepieciešamība pēc jaunām redakcijām šim priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Deputāts Jonītis nevēlās uzturēt priekšlikumu? Paliek komisijas variants.

O.Kehris. Un deputāta Jonīša priekšlikums par 3.apakšpunktu vārdu "saistītie uzņēmumi" vietā rakstīt "saistītās personas" ir, mūsuprāt, daļēji atbalstīts komisijas variantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

O.Kehris. Ir atbalstīts. Tālāk… Mēs paši būtībā, kā redzams, daudzo iesniegto priekšlikumu apkopošanas rezultātā esam izveidojuši Budžeta un finansu komisijas redakciju 3.punktam. Tā ir šeit redzamā redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu nevienam? Nav. Pieņemts.

O.Kehris. Nav atbalstīts deputāta Jonīša priekšlikums, un viņš neiebilst.

Sēdes vadītājs. Bet vai deputāts Jonītis nevēlās uzturēt savu priekšlikumu? Nē. Tātad pieņemts.

O.Kehris. Tālāk ir atbalstīts deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums izteikt 6.punktu sekojošā redakcijā, proti, ka ienākumiem no vērtspapīru pārdošanas Latvijā nodoklis ir 10 procenti no šiem ienākumiem. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Kehris. Ir atbalstīta arī deputāta Gundara Bērziņa redakcija ceturtās daļas 7.punktam.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

O.Kehris. Deputāta Jonīša priekšlikums, kurš ir kā pēdējais šai 4.sadaļai, kā mēs uzskatām, ir iestrādāts, vismaz daļēji iestrādāts mūsu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Tālāk!

O.Kehris. Pārejot pie šā panta 5.sadaļas, redzams, ka ir atbalstīta gan mūsu komisijas jaunā redakcija, gan deputātes Počas redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Līdz ar to arī 2.pants tiek pieņemts komisijas sagatavotajā variantā. Tālāk par 3.pantu.

O.Kehris. Mums nav jābalso par 2.pantu?

Sēdes vadītājs.Tur nebija neviens balsojums. Neviena strīda nebija, nav jābalso.

O.Kehris. 3. panta pirmajai sadaļai valdība ir sagatavojusi jaunu redakciju, kura tika izskatīta un atbalstīta komisijā. Līdzīgi ir arī šā panta otrajā sadaļā. Trešajā sadaļā nav bijis priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai piekrīt deputāti pirmajai un otrajai sadaļai? Nav nevienam iebildumu. Pieņemts. Ceturtā sadaļa.

O.Kehris. Ceturtajā sadaļā tāpat ir redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Nav.

O.Kehris. Piektajā sadaļā arī ir redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

O.Kehris. Sestajā sadaļā ir atbalstīta būtībā komisijā tapusī jaunā redakcija.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu. Līdz ar to 3.pants tiek pieņemts komisijas sagatavotajā variantā. Par 4.pantu!

O.Kehris. 4.pantā ir jauns būtībā valdības sagatavots variants, kas ietverts deputātes Počas izteiktajā redakcijā, un komisija to ir atbalstījusi. Deputāta Krištopana priekšlikums lielā mērā vai daļēji ir ietverts jau iepriekš minētajā deputātes Počas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Par šā panta otro un trešo sadaļu nav saņemti priekšlikumi. Tātad arī 4.pants ir pieņemams komisijas sagatavotajā variantā. Tālāk — par 5.pantu!

O.Kehris. 5.panta pirmajā sadaļā ir atbalstīta deputātes Počas redakcija. Deputāta Jonīša priekšlikums ir iestrādāts jaunajā redakcijā, kas tapusi mūsu komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāts Jonītis māj ar galvu, ka piekrīt.

O.Kehris. Panta otrajā sadaļā ir atbalstīts deputātes Počas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Nav iebildumu.

O.Kehris. Panta trešajā sadaļā arī deputāta Krištopana priekšlikums ir ietverts jaunajā valdības izstrādātajā variantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Nav.

O.Kehris. Vēl pie šā panta trešās sadaļas ir Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikums par to, ka apliekamais ienākums būtu samazināms par summu 75 procentu apmērā no investīcijām, kas ieguldītas ražošanas pamatfondā, konstrukcijā un ražošanas paplašināšanā savā uzņēmumā vai uzņēmējsabiedrībā, kā arī izlietots procentu maksājumiem par bankas kredītiem, kuri saņemti līdz pagājušā gada beigām, ja šīs izmaksas izdarītas no uzņēmuma rīcībā paliekošās peļņas. Pēc apspriešanas komisijā šis priekšlikums tajā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Vai Tautsaimnieku politiskā apvienība aizstāvēs savu priekšlikumu? Ja ne, tad pieņemts komisijas variantā.

O.Kehris. Ceturtajā sadaļā ir ...

Sēdes vadītājs. Vai kāds uztur balsojumu? Komisija neuztur balsojumu. Tas ir, nevis komisija, bet iesniedzēji neuztur balsojumu. Neuztur. Noņem.

O.Kehris. Šā panta ceturtajā sadaļā ir atbalstīta jauna redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu? Nav.

O.Kehris. Piektajā sadaļā nav priekšlikumu. Par sesto sadaļu nav atbalstīts deputāta Jonīša priekšlikums izslēgt šo sadaļu, turpretim ir atbalstīts deputātes Počas priekšlikums aizstāt šajā pantā vārdus "peļņu samazina" ar vārdiem, "peļņu drīkst samazināt par konkrētu", jā, ka "peļņu drīkst samazināt". Un līdz ar to ir atbalstīta, kā redzams tekstā, jaunā mūsu komisijā tapusī redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Jonītis piekrīt šādam labojumam? Savu atsauc? Vai kāds apstrīd komisijas sagatavoto variantu? Neapstrīd. Tātad ir pieņemts. Tālāk — septītā daļa jeb septītais apakšpunkts.

O.Kehris. Septītajā apakšpunktā ir atbalstīta mūsu komisijā tapusī redakcija, kurā ir iestrādāts gan deputātes Počas priekšlikums, gan daļēji ņemts vērā un iestrādāts arī deputāta Jonīša priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Kehris. Mēs pārejam pie šā panta astotās sadaļas. Ir priekšlikums svītrot šo sadaļu, deputāta Krištopāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Krištopans grib strīdēties pretī? Negrib. Tālāk!

O.Kehris. Ir atbalstīts mūsu komisijas priekšlikums pēdējās divas rindkopas numurēt kā panta devīto un desmito daļu, kas ir atspoguļots tekstā. Un ir atbalstīts arī "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums 1.rindkopā svītrot vārdu "divkāršot".

Sēdes vadītājs. Vai neviens neiebilst pret šiem labojumiem? Viss kārtībā.

O.Kehris. Nākamais frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums ir daļēji ņemts vērā tajā redakcijā, ko piedāvā mūsu komisija.

Sēdes vadītājs. Tātad arī pieņemams. Tālāk!

O.Kehris. Deputāts Bēziņš ierosināja papildināt šo pantu ar jaunu devīto daļu, izsakot to šādā redakcijā: "nosakot apliekamo ienākumu, to samazina par ienākumu, ko gūst ar vērtspapīru pārdošanu, ja šie vērtspapīri ir iegādāti par privatizācijas sertifikātiem". Pēc apspriešanas komisija izšķīrās par privatizācijas sertifikātu termina nelietošanu šajā likumā. Vai Bērziņa kungs vēlas sniegt savus argumentus?

Sēdes vadītājs. Ja deputāts Bērziņš vēlas iebilst, tad tas aizņems lielu laiku droši vien, un mēs to atliksim pēc pārtraukuma. Tādā gadījumā vispirms ir reģistrācija...

O. Kehris. Es sapratu, ka deputāts Bērziņš nevēlas...

Sēdes vadītājs. Nē, deputāts Bērziņš, es saprotu, uztur savu prasību. (No zāles deputāts G.Bērziņš: "Ko?") Tu uzturi savu prasību? Viņš uztur savu prasību. Turpināsim likuma apspriešanu pēc pārtraukuma. Šobrīd ir reģistrācija. Bet vārds ir deputātam Jurim Sinkam paziņojumam. Es atvainojos, mēs nereģistrējamies, ja. Bet vārds ir Jurim Sinkam paziņojumam. Lūdzu uzklausīt īsu paziņojumu, un tad arī atpūtīsimies.

J.Sinka (TB). Paldies, priekšsēža kungs! Paziņojums būs apmēram trīs minūtes. Proti, vakar man zvanīja no Maskavas demokrāts parlamentārietis Terentjevs, kurš bija piedalījies 22. janvārī Maskavā forumā "Fašisms totalitārajās un pēctotalitārajās sabiedrībās". Un šis forums pieņēma sekojošu aicinājumu. Šis ir tulkojums no krievu valodas, kas šodien pienāca tieši no Maskavas.

"Aicinājums savu valstu un valdību vadītājiem. Foruma dalībnieki ar bažām un sašutumu vēro Krievijas bruņoto spēku noziedzīgo pielietošanu pret Čečenijas Republikas tautu. Mēs nosodām Krievijas prezidentu par Krievijas Federācijas konstitūcijas pārkāpšanu, dodot pavēli bomardēt un iznīcināt Čečenijas pilsētas un ciemus. Mēs uzskatām Čečenijas iedzīvotāju masveida iznīcināšanu par genocīdu un noziegumu pret cilvēci. Mēs atgādinām valstu un valdību vadītājiem, kā arī starptautiskajām organizācijām, ka nepastāv likumīgs līgums starp Čečenijas Republiku un Krievijas Federāciju. Federācijas līgums nav parakstīts. Vienīgi tas būtu radījis starptautiski likumīgu pamatu Čečenijas Republikas ieslēgšanai Krievijas Federācijas sastāvā pēc PSRS sadalīšanās. Tādēļ mēs aicinām pasaules valstu vadītājus mainīt savu nostāju, ka notikumi Čečenijā esot Krievijas iekšējā lieta. Čečenija bija Krievijas impērijas daļa vienīgi uz spēka tiesību pamata, bez likumīga dokumenta. Bija noslēgti vienīgi daži līgumi ar atsevišķu klanu vadītājiem, kuri nepārstāvēja visu čečenu tautu tagadējās Čečenijas Republikas robežās. Tādēļ mēs pieprasām, lai Čečenija tiktu atzīta par starptautisko likumu objektu. Tā nebūtu nekādā ziņā iejaukšanās Krievijas iekšējās lietās. Mēs uzskatām, ka Čecenijas Republikas tauta, kura ir ievēlējusi savu prezidentu, tāpat kā Krievija ir ievēlējusi savējo, ar ieročiem rokās aizstāv savu neatkarību, kura ir pamatota ar viņas neapstrīdamajām tiesībām uz pašnoteikšanos. Ar to Čečenijas tauta ir izlēmusi savu likteni. Lai aizstāvētu civilizāciju un saglabātu demokrātiju Krievijā, mēs pieprasām, lai starptautiskās sabiedrības vadītāji spertu visus nepieciešamos likumīgos soļus pret agresiju un genocīdu Čečenijā." Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 16.00. Nē, reģistrācija ir beigās. Es atvainojos! Līdz pulksten 15.30 pārtraukums. Reģistrācija ir beigās.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aivars Berķis.

Sēdes vadītājs. Turpinām apspriest likumprojektu par uzņēmumu ienākuma nodokli trešajā lasījumā. Esam tikuši līdz 5.panta devītajai daļai. Es lūdzu deputātus un referentu ieņemt savas vietas. Un kvorums pēc maniem aprēķiniem ir, jo es te jūs visus skaitu.

Vārds deputātam Gundaram Bērziņam, Latvijas Zemnieku savienības frakcija!

G.Bērziņš (LZS). Šeit iet runa par vērtspapīru iegādi par sertifikātiem. Šis priekšlikums nav vērsts varbūt uz to, ka starpnieki šeit pelnītu un tiktu atbrīvoti no šās peļņas nodokļa. Šeit tomēr ir viens šis galvenais jautājums. Tas, ko mēs apspriedām tajā punktā, par kuru bija šī lielā diskusija. Tātad visa šī sistēma, kas ir atiecināta uz lielajiem maksātājiem, attiecas arī uz tiem, kas maksās iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šī aprēķināšanas shēma. Tad, piemēram, man rodas jautājums. Otrajā lasījumā ir pieņemts likumprojekts par privatizācijas sertifikātiem. Tagad ir, ja nemaldos, iesniegti 8 vai 10 priekšlikumi trešajam lasījumam. Un privatizācijas sertifikātu likumā Budžeta komisija lūdz precizēt. Tātad ir šī nominālvērtība, un tur šaubu nav. Bet likumā nekur neiet runa par tirgus vērtību un citām vērtībām. Kādā veidā tad tā tiks aprēķināta?

Un otrs. Tātad, iegādājoties šos vērtspapīrus būs peļņa, un peļņu apliksim. Kas būs tad, ja būs zaudējumi? Ja šis privatizācijas sertifikātu īpašnieks, piemēram, kas būs iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs, iegādāsies par šiem sertifikātiem vērtspapīrus un būs šie zaudējumi? Tātad, ja tas tiek saprasts tā, ka tad arī šos zaudējumus drīkstēs iekļaut aprēķinos un iedzīvotāju ienākuma nodoklī to, ka, piemēram, no šiem 28 latiem zaudēs trīs ceturtdaļas vai vairāk, atļaus viņiem noņemt kā zaudējumus, tad es savu priekšlikumu noņemu. Bet, ja tā tas nav, tad es neredzu pašreiz mēhānismu, kā aprēķināt peļņu vai zaudējumus, iegādājoties vērtspapīrus par sertifikātiem. Ja kāds... Ja Kodoliņa kungs man to paskaidros, es esmu gatavs noņemt šo priekšlikumu, jo es negribu, lai... Ja tas ir īstenojams, un ja šis jautājums ir skaidrs, tad labi, kaut gan komisijā šis jautājums netika noskaidrots.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Kodoliņa kungs, paskaidrojiet, lai Bērziņa kungs zina, vai noņemt vai nenoņemt!

A. Kodoliņš (Nodokļu politikas departamenta direktors). Cienījamie deputāti! Es, bez šaubām, to darīšu, bet pirms tam izlasīsim piedāvāto redakciju tomēr lēnām. "Nosakot apliekamo ienākumu to samazina par ienākumu, ko gūst no vērtspapīru pārdošanas, ja šie vērtspapīri ir iegādāti par privatizācijas sertifikātiem." Tātad būtībā piedāvātā redakcija vispār neskar sertifikātu tirdniecības jautājumus, bet, ja jūs esat iepircis vērtspapīru par latiem, tad tas ir apliekams ienākums. Ja jūs esat nopircis vērtspapīrus par sertifikātiem, tad tas ir neapliekams ienākums. Es domāju, ka tas ir pilnīgi nepieņemami, jo, pirmkārt, šajā brīdī vērstpapīrus par latiem, manuprāt, ir grūtāk iegādāties nekā par sertifikātiem. Bet ne jau tas ir galvenais. Galvenais ir tas, kā būs iespējams grāmatvedībā uzskaitīt šīs divas vērtspapīru plūsmas. Mums būs jāpasaka vieni vērtspapīri un otri. Tā ka manā izpratnē es tomēr neredzu šā piedāvājuma loģiku.

Kas attiecas uz ienākumiem no sertifikātu pārdošanas, tā ir cita problēma. Šeit, bez šaubām, ir problēmas sakarā ar prasībām, kas ir grāmatvedības likumā. Ja sertifikāts ir vērtspapīrs, tad ienākumi un zaudējumi, kas var būt teorētiski no tā pirkšanas un pārdošanas, ir jāiegrāmato atbilstoši tām prasībām, kuras ir izvirzītas grāmatvedībai par vērtspapīru pārdošanu. Proti, tie ir jāiegrāmato pēc nomināla. Un tātad principā varētu parādīties gadījums, ka, ja jūs iepērkat par zemu cenu ļoti daudz sertifikātu, jūs ciešat tādā veidā zaudējumus, ka jums palielinās apliekamais ienākums. Nākošā gadā jūs tos varētu pārdot atkal zem nomināla un jums rastos zaudējumi. Bet šie ienākumi un zaudējumi izlīdzinās. Un, cita starpā, tā ir problēma, bet tā ir atrisināta likumā par grāmatvedību.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputāts Bērziņš tagad noņem savu priekšlikumu? Noņem, ja? Balsojam tomēr. Vēl komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kehris.

O.Kehris. Manuprāt, būtu tiešām daudz labāk, ja noņemtu šo priekšlikumu, jo tādā redakcijā, kā viņš ir izteikts, viņš tiešām neiederas šajā likumā un nevarētu būt šajā likumā. Viņš varētu tikt risināts vai nu citā redakcijā, vai citā likumā. Mēs esam ļoti daudz kritizēti, ka šī nodokļu pakete ir pretrunīga vai neskaidra. No šī viedokļa, manuprāt, būtu labi, ja viņš tiktu noņemts. Ja ne, tad mums ir jābalso.

Sēdes vadītājs. Balsojam par to, lai papildinātu 5.pantu ar devīto daļu, kuru izteikt Gundara Bērziņa piedāvātajā redakcijā! Vai visi nobalsojuši? Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 22, atturas - 11. Deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums nav atbalstīts. Paliek komisijas variants. Tālāk!

O.Kehris. Arī nākamo priekšlikumu 5.panta desmitajā daļā iesniedza deputāts Bērziņš. Tas būtībā turpina šo iepriekš teikto. Manuprāt, ja tika noraidīts pirmais, nav nozīmes arī šim. Bet var būt, ka deputāts Bērziņš grib šeit izteikties.(No zāles deputāts G.Bērziņš: "Noņemu, tev taisnība!")

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš noņem savu priekšlikumu. Paldies! Līdz ar to arī mēs balsojam par pantu kopumā. Tā kā tur bija tomēr mums dažādas domstarpības, tad mēs balsojam par 5.pantu kopumā. Visi paspēja nobalsot? Rezultātu! Par - 39, pret - 6, atturas - 9. Piektais pants ir pieņemts. Pārejam pie sestā.

O.Kehris. Līdz ar to mēs pieejam pie ļoti īpaša panta, proti, pie panta par kredītiestāžu procentu un nedrošiem parādiem paredzēto speciālo uzkrājumu iekļaušanu ienākumos vai izdevumos, aprēķinot nodokli. Un šajā pantā ir trīs priekšlikumi - deputāta Krištopana, deputātes Počas un "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumi, un visi šie trīs priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk!

O.Kehris. Pārējās šā panta sadaļās nav saņemti priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Tātad līdz ar to 6.pants ir pieņemts komisijas sagatavotajā variantā. 7.pants.

O.Kehris. Godātie deputāti! Septītais ir vienīgais pants, par kuru nav saņemti priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Tālāk! 8.pants.

O.Kehris. 8.pantā "Zaudētie parādi" ir veikta, kā tas būtu arī pareizi uz trešo lasījumu, šī panta redakcionāla sakārtošana, un tas ir izteikts jaunā redakcijā. Turklāt ir paredzēts svītrot šī panta otro daļu. Tas jau ir redzams redakcijā, bet šajā pantā būtībā jaunajā redakcijā ir iezagusies viena neprecizitāte, kas gan nav tikai redakcionāla rakstura, viņa skar arī būtību. Bet tas jau ir izklāstīts arī atsevišķā dokumentā, dokumentā nr.110a, kas jums ir izdalīts šodien. Un, proti, 8.panta "d" apakšpunktā vārds "maksātnespējīgu" aizstāts ar vārdu "bankrotējošu". Tas šajā 8.pantā būtu vēl vienīgais papildinājums, kas ir izklāstīts dokumentā nr.110a. Citu labojumu nav.

Sēdes vadītājs. Tātad "maksātnespējīgu" aizvietot ar "bankrotējošu". Deputāti neiebilst pret šiem labojumiem? Pieņemts. Tātad 8.pants ir pieņemts komisijas ieteiktajā variantā.

O.Kehris. Par 9.pantu ir saņemti deputātes Počas un Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikumi, kuri ir iestrādāti tā vai citādi un izteikti arī šeit formulētajā Budžeta un finansu komisijas jaunajā redakcijā. Un tādējādi mēs uzskatītu, ka deputātes Počas un arī Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikumi ir daļēji ņemti vērā, un lūdzam atbalstīt tās redakcijas, kas šeit ir fiksētas.

Sēdes vadītājs. Tas ir, jūs runājat par visu 9.pantu?

O.Kehris. Es šajā gadījumā runātu par visu 9.pantu, bet praktiski es runāju par konkrēto redakciju, kas ir atbalstīta. Tātad izteikt 9. panta trešo daļu jau pēc jaunās numerācijas sekojošā redakcijā, kas ir Budžeta un finansu komisijas redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Nav. Vārds deputātam Jurim Sinkam, "Tēvzemei un brīvībai"!

J.Sinka (TB). Paldies, priekšsēža kungs! Ja to neuzskatītu par grozījumu, bet tikai valodas korektūru, vai to vārdu "stihisks", kas arī ienāca ar padomju tankiem, nevarētu apmainīt "no cilvēka neatkarīgu dabas nelaimju vai katastrofu rezultātā". Tā "stihija" ir šausmīgs vārds, manuprāt.

Sēdes vadītājs. Komisijas priekšsēdētāja viedoklis?

O.Kehris. Es domāju, ka pēdējā valodas redakcija parasti tiek darīta vēl pēc likumprojekta akceptēšanas, un es ļoti cerētu, ka valodnieki varētu ņemt šo deputāta Sinkas priekšlikumu vērā tajā redakcijā, ko viņš ieteica, vai kādā citā, kas būtu latviski ļoti labskanīga.

Sēdes vadītājs. Neviens neiebilst. Tālāk! Tātad par 9.pantu viss. Mēs to varam pieņemt komisijas ieteiktajā variantā.

O.Kehris. Jā, es tā domāju, godātais priekšsēdētāja kungs! 10.pantā ir veikti redakcionāli labojumi, un tas ir izteikts jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Nav. 11.pants.

O.Kehris. 11.pants būtu jāizskata pa šiem apakšpunktiem. 1.apakšpunktā nav iesniegti priekšlikumi. 2. apakšpunktā ir atbalstīta pašā komisijā tapusī redakcija, kurā ir ņemti vērā iesniegtie priekšlikumi, šajā gadījumā deputātes Počas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Kehris. Trešajā sadaļā līdzīgi ir sagatavota jauna redakcija, kas nemaina būtību, un tajā ir ņemts vērā arī deputātes Počas precizējums.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

O.Kehris. Ceturtajā sadaļā līdzīgi ir izstrādāta komisijas redakcija, kurā ir iestrādāti frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un valdības jaunie priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Kehris. Un šeit es minēju frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu par šī panta ceturto daļu, bet ir šeit divi frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumi. Otrs ir, ka šī likuma 2.panta ceturtajā daļā noteiktie ieturējumi no procentu maksājumiem (augļiem) nav piemērojami tad, ja uzņēmumi nav saistīti citādi kā vienīgi pēc šinī pantā paredzētās pazīmes. Tā bija diezgan gara diskusija, un saistīto uzņēmumu būtība ir atspoguļota visā 11.pantā, bet tieši šī redakcija tika noraidīta.

Sēdes vadītājs. Vai frakcija "Tēvzemei un brīvībai" uztur savu prasību? Neuztur. Tātad pieņemts šis punkts un arī līdz ar to viss 11.pants pieņemts komisijas piedāvātajā variantā. 12.pants.

O.Kehris. 12.panta 1.apakšpunktā ir atbalstīti divi deputātes Počas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Nav nevienam iebildumu pret labojumu šajā pirmajā un trešajā daļā?

Tālāk vēl ir 4.apakšpunkts.

O.Kehris. 4.apakšpunktā, līdzīgi kā 5., 6. un arī 7., ir atbalstīti būtībā terminoloģiski deputātes Počas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Nav nevienam iebildumu? Nav.

O.Kehris. Astotajā nav priekšlikumu. Pareizāk sakot, astotajā par ievadu nav priekšlikumu, bet par apakšpunktiem ir ņemti vērā deputātes Počas un deputāta Krištopana priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Nav nevienam iebildumu? Tālāk mēs esam...

O.Kehris. Mēs esam pie...

Sēdes vadītājs. Skatīsimies! Tur ir ļoti daudz priekšlikumu. 20.lapaspuse.

O.Kehris. Piektajā sadaļā ir jauna Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcija, kurā ir iestrādāts arī Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai Tautsaimnieku politiskā apvienība piekrīt tādam risinājumam? Piekrīt. Paldies, tātad pieņemts.

O.Kehris. Šī panta noslēguma sadaļā ir jauna 7. un 8.daļa, kas būtībā ir valdības iesniegta un arī pietiekoši izskatīta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Līdz ar to arī 12.pants tiek pieņemts komisijas sagatavotajā variantā. 13.pants.

O.Kehris. 13.pantā ir atbalstīta jauna redakcija.

Sēdes vadītājs. Tas ir 21.lapaspusē. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo komisijas sagatavoto variantu tagad?

O.Kehris. Līdz ar to mēs esam nonākuši pie...

Sēdes vadītājs. 13.pants pieņemts. Trešā nodaļa, 14.pants — Nodokļu atlaides un atlaižu piemērošana.

O.Kehris. Es vēršu deputātu uzmanību, ka mēs esam nonākuši pie trešās nodaļas, kas acīmredzot ir aizraujošākā šī likuma daļa, jo ir runa par nodokļa atlaidēm, kas vienmēr, protams, ir interesanti, jo vienmēr kādam ir vēlēšanās maksāt mazāk, nekā maksā citi. Bet, ja mēs pārejam konkrēti, tad 14.pantā, kur ir runa par atlaižu piemērošanu, nav nekādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. 14.pants tātad paliek, kā bijis. 15.pants.

O.Kehris. 15.pantā ir atbalstīta jaunā valdības iesniegtā redakcija, kurā ir ņemts vērā arī deputāta Jonīša priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Nav.

O.Kehris. 16.pantā...

Sēdes vadītājs. Tātad 15.pants pieņemts komisijas sagatavotajā variantā. 16.pants.

O.Kehris. 16.pantā nav atbalstīts deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums. Mēs runājam par 16.panta pirmo sadaļu, kur ir jauni... Jā, mums ir jāatvainojas, ka deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums attiecas uz 16.1. pantu.

Sēdes vadītājs. Tātad 16.pantā mēs to neapspriežam. Tur ir tikai deputātes Počas iesniegtais labojums, kuru komisija ir atbalstījusi.

O.Kehris. Tieši tā!

Sēdes vadītājs. Tālāk!

O.Kehris. Bija runa par 16.panta pirmo sadaļu. Otrajā sadaļā nav atbalstīts frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" papildinājums, ka nodokļu atlaide ir 40 procenti, ja visi uzņēmuma īpašnieki (kapitāla daļu turētāji) ir Latvijas Republikas pilsoņi.

Sēdes vadītājs. Vai frakcija "Tēvzemei un brīvībai" uztur savu prasību un prasa balsot? 16.panta otrā daļa. Jā, deputāts Sinka uztur frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" prasību balsot. Tātad mēs balsosim, vai komisijai ir vēl ko piebilst?

O.Kehris. Ja notiek balsošana, es labprāt paskaidrotu argumentus, ka komisijā tomēr valdīja viedoklis, ka uzņēmējdarbībā, nosakot nodokļu atlaides, būtu nepieņemami dalīt uzņēmējdarbības dalībniekus pilsoņos un nepilsoņos.

Sēdes vadītājs. Tātad mēs balsojam par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu — papildināt panta otro daļu, 16.panta otro daļu ar šādu tekstu "un 40 procenti, ja visi uzņēmuma īpašnieki (kapitāla daļu turētāji) ir Latvijas Republikas pilsoņi". Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 17, atturas — 13. (No zāles: "Nav kvoruma!") Jā, balsosim vēlreiz! Paskatieties, lūdzu, blakusistabās un žurnālistu ložās! Un balsojam vēlreiz par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Vienu mirklīti vēl! Vēl visi deputāti nav paspējuši atskriet uz savām vietām. Lūdzu rezultātu. Par — 27, pret — 19, atturas — 21. Nav pieņemts. Tālāk!

O.Kehris. 16.panta trešajā sadaļā nav priekšlikumu, ceturtajā nav, bet ir atbalstīts deputātes Počas priekšlikums — papildināt pantu ar jaunu piekto daļu tādā redakcijā, ka, nosakot pamatlīdzekļu bilances vērtību šī panta vajadzībām, jāņem vērā 12.panta trešās daļas nosacījumi, ko jau mēs izskatījām. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Nav. Tātad mums ir jābalso tagad par 16.pantu kopumā. Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — nav, atturas — 10. Pants pieņemts komisijas sagatavotā variantā.

16.1. pants.

O.Kehris. 16.1. pantā mums vispirms būtu lietderīgi izskatīt nodokļu atlaides uzņēmumiem, kas veic lauksaimniecisko darbību, uz kuru attiecas 22. lapaspuses augšējā daļā divos variantos izklāstītais deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums, kas nav guvis komisijas atbalstu, toties ir atbalstīti deputātes Počas labojumi šai jau nobalsotajai redakcijai otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vispirms izskatīsim Gundara Bērziņa piedāvātos variantus. Lūdzu, Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība!

G.Bērziņš (LZS). Tātad šinī pantā iet runa par nodokļu atlaidēm uzņēmumiem, kas veic lauksaimniecisko darbību. Počas priekšlikums reglamentē, kas ir šī lauksaimnieciskā darbība, viņas priekšlikums ir atbalstīts. Bet mana priekšlikuma būtība pielietot šo veco shēmu, kas šobrīd ir spēkā. Tātad šobrīd lauksaimnieciskā darbība nav aplikta ar peļņas nodokli, bet šis jaunais likums paredz to aplikt. Un tad saistībā ar jautājumu, ka tie skaitļi... Par tiem 150 tūkstošiem es stāstīju, no kurienes rodas šie 26 miljoni. Mēs izmantojam tikai oficiāli pieejamos Finansu ministrijas skaitļus, plānojot šī gada budžetu, ieņēmumu nodokli, iedzīvotāju ienākuma nodokli. Jo pārsvarā visi šie iet nevis kā lielie peļņas nodokļa maksātāji — lauksaimnieciskajā ražošanā tik lielu, kas izpilda trīs no diviem šiem lielajiem kritērijiem, ir maz — bet pārsvarā iet kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji. Tātad pašvaldību budžetos šogad iedzīvotāju ienākuma nodokļa kāpums ir paredzēts 26 procenti, sociālā nodokļa kāpums, kas ir tieši saistīts ar algu, ir paredzēts 16 procenti. Tātad 10 procentus šī kāpuma dod cita daļa, kas tiks iekasēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa veidā no citām darbībām, kas nav saistītas ar algām. Un šī daļa ir tikai tā, kas nāk papildus, apliekot ar nodokli lauksaimniecību. Ļoti precīzi, izmantojot tikai Finansu ministrijas datus, šie skaitļi ir izrēķināti. Tātad te ir jautājums, vai te ir kļūda tajos datos. Es pieļāvu, ka šeit arī kļūda ir, jo ir uzlikts pārāk liels kāpums pašvaldībām, šī ienākuma nodokļa kāpums, un ļoti tā brīvi un vaļīgi ir prognozēts sociālā nodokļa kāpums. Bet Finansu ministrijas skaitļi rāda šo starpību. Tātad tā ir starpība, par kuru principā mazie uzņēmēji tiks aplikti papildus ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, jo lielākā daļa, kaut arī mēs runājam par šo peļņas nodokli, tomēr lielākā daļa maksātāju būs tanī kategorijā, jo manu priekšlikumu tomēr nenobalsoja un viņi visi tiks aplikti. Un šī prakse nav nekas jauns arī citās valstīs, pie kam šis slieksnis - 90 procenti - ir ļoti augsts. Šeit ir šī problēma, ka, lai dotu atlaides lauksaimnieciskajiem ražotājiem, ir jāpanāk, lai uzņēmumi, kas nodarbojas ar lauksaimniecību, tiešām pamatā nodarbotos ar lauksaimniecību un, ja ir citas darbības, tad veiktu tās citās formās. Tikai tad viņi saņems šo atlaidi. Ja ne, tad notiek šī iekšējā pārdale no citiem veidiem, kā saka, ja ir peļņa, tā tiek pārdalīta uz šo lauksaimniecību, un maksā nodokli kopīgi. Piemēram, Lietuvā tieši šādā formā pašreiz ir lauksaimnieki atbrīvoti, pie kam šis slieksnis ir ievērojami zemāks - 50 procenti. Ja sasniegti 90 procenti pašražotās produkcijas, un es te lieku klāt arī lauksaimniecisko pakalpojumu sniegšanu, jo tas ir kooperatīvajās sabiedrībās saistīts, tā nav tikai realizācija, tad atbrīvot tomēr no šī iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Jo tiešām mans rēķins, pamatojoties, kā jau es teicu, uz Finansu ministrijas izejas datiem, rāda šo milzīgo summu, un es neredzu citu izskaidrojumu kā tikai to, ka šī summa tiks izņemta no tiem jaunajiem maksātājiem, kas šobrīd pēc likuma šo nodokli nemaksā. Tāpēc es lūgtu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, deputāt Bērziņ, pirmo variantu vai otro variantu? Tā... Tātad lai Arturs Kodoliņš - ministrijas pārstāvis — izsaka savus argumentus.

A.Kodoliņš (Nodokļu politikas departamenta direktors). Tātad pēc būtības tiek piedāvāts svītrot 16.1. pantu piedāvātajā redakcijā un otrajā lasījumā nobalsotajā redakcijā un pielietot šo pantu citā redakcijā. Kur tad ir principiālā atšķirība starp šīm divām pieejām? Valdības piedāvātā un otrajā lasījumā nobalsotā redakcija noteica, ka no viena hektāra lauksaimnieciski izmantojamās zemes tiek dota nodokļu atlaide 10 lati. Savukārt 10 lati nodokļu atlaide ir vienlīdzīgi ar 250 latiem no hektāra tīrā ienākuma, nevis bruto ieņēmuma, bet tīrā ienākuma. Pēc idejas šī atlaide pilnīgi droši nosargā zemnieku un vēl dod nodokļu kredītu pret citu ienākumu aplikšanas. Es saprotu, kāpēc ir mēģinājums nomainīt šo redakciju. Tāpēc, ka pateikt, cik ir ienākums no lauksaimnieciskās darbības un cik ir no citas darbības, nav iespējams. Grāmatvedībā nereģistrē ienākumus pa ienākumu veidiem. Ir vienkārši ienākums, kurš veidojas no jūsu ieņēmumiem mīnus jūsu izdevumi. Un faktiski mēģinājums šeit ir nevis pasargāt lauciniekus no aplikšanas ar nodokli, bet taisni pretējs - pasargāt no aplikšanas citas savas darbības, un šinī gadījumā es tomēr uzskatu, ka šeit ir apzināta manipulācija ar faktiem, jo 10 latu nodoklis jeb 250 latu tīrais ienākums no hektāra nostādītu... Parēķiniet uz simts hektāriem, cik ir tādā gadījumā tīrais ienākums! Tas ir pilnīgi droši, ka tādi tuvāko 10—15 gadu laikā nevar būt ienākumi, tīrie ienākumi no lauksaimnieciskās darbības. Tāpēc deputāta Bērziņa priekšlikums, manuprāt, nu galīgi nebūtu atbalstāms.

Un kas attiecas uz Finansu ministriju, kas ir paredzējusi, tad šeit tomēr tiek rēķināts pavisam kaut kas cits. Kāda ir starpība starp sociālo nodokli un ienākuma nodokli? Starpība ir tāda, ka ienākuma nodoklim, pirmkārt, ir divas likmes un neapliekamais minimums. Tāpēc, pieaugot ienākumam, palielinās procents - nodokļu efektīvais procents, kamēr sociālajā nodoklī tas nav atkarīgs no izmaksātās summas un ir pilnīgi stabils. Tas ir viens. Otrkārt, tāpēc, ka ne visi ienākumu veidi, kas ir aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ir aplikti ar sociālo nodokli. Ar sociālo nodokli tie, kas ir mazie uzņēmumi, tiek aplikti pēc principa: divas minimālās algas reiz 37 procenti, kamēr ienākuma nodoklis tiek ņemts pēc cita veida kritērija - tīrā ienākuma. Un tāpēc šeit tomēr vilkt tādas paralēles, kādas Gundars Bērziņš vilka, manuprāt, tomēr nav korekti.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vārds komisijas priekšsēdētājam Ojāram Kehrim! Vai arī jūs negribat neko teikt?

O.Kehris. Nu, es, vienīgais, varētu būtībā par procedūru, jo būtībā deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums, kurš, kā es saku, ir izteikts divos variantos, jau paredz svītrot esošo pantu. Tapēc es nezinu, vai balsojums pēc procedūras vispirms būtu par svītrošanu vai, teiksim, par jauno redakciju, kas praktiski izsvītro, nosvītro to, kas ir bijis pieņemts līdz šim, bet visus argumetus izklāstīja Kodoliņa kungs.

Sēdes vadītājs. Tātad vai Gundars Bērziņš piekrīt, ka mēs balsojam par priekšlikumu svītrot šo pantu?

G.Bērziņš (LZS). Nu, es tomēr tad nepiekristu tādā veidā, jo tad, ja izsvītrosim vienu un vietā neieliksim, tad pavisam tukšs paliks. Man liekas, ka balsot, ja šis variants ir pieņemams... Es tomēr iebilstu, ka pa priekšu mēs balsojam par svītrošanu, jo tad izsvītrosim un neieliksim neko. Un otrs. Kāpēc tās shēmas par atlaidēm nav? Lai atlaidi piemērotu, šis nodoklis ir jāizrēķina, un es jau nosaucu to skaitli, cik cilvēkiem šis nodoklis būs jāizrēķina, lai piemērotu šo atlaidi. Tāpēc es esmu pret svītrojumu... Ja ir tāda procedūra, ka jāsvītro, tad es varbūt būtu gatavs noņemt...

Sēdes vadītājs. Nē, tādas procedūras nav, jo...

G.Bērziņš. Tad papriekšu balsot par pirmo variantu. Otro variantu es noņemu, un, ja tas neiziet, tad par svītrošanu nebalsot.

Sēdes vadītājs. Deputāts Gundars Bērziņš tātad ierosina 16. pantā svītrot visus trīs punktus un izteikt pantu šādā redakcijā: "uzņēmumi, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko darbību un 90 procentus gada ienākuma gūst no pašražotās lauksaimnieciskās produkcijas un lauksaimniecisko pakalpojumu realizācijas, variants - nemaksā uzņēmuma ienākuma nodokli." Mēs balsojam par šādu priekšlikumu. Lūdzu! Vai visi ir paspējuši nobalsot? Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 24, atturas - 9. Nav pieņemts. Tātad tālāk!

O.Kehris. Es saprotu tātad, ka par svītrošanu mēs nebalsojam, un tāpēc papildinām ar deputātes Počas priekšlikumu, kas ir atbalstīts šajā panta sadaļā.

Sēdes vadītājs. Vai pret deputātes Počas priekšlikumu nav iebildumu? Tas ir skaidrojums, kas ir lauksaimnieciskā darbība. Nav iebildumu. Tātad mums ir jābalso... Nē... jā, par 16.1. pantu kopumā. Vai tāds paliek, vai tāds nepaliek. Lūdzu, balsojam par 16.1. pantu. Visi nobalsojuši? Lūdzu rezultātu! Tā, par pantu - 44, pret - 4, atturas - 4. Pants pieņemts komisijas variantā ar deputātes Počas papildinājumu. Tālāk — 16. ...

O.Kehris. 16.2. pants. Jā, jo, godātie kolēģi, mums ir arī šāds pants, ko ir iesniedzis iekšlietu ministrs Ādamsona kungs. Proti, šis pants paredz, ka nodokļu atlaide būtu uzņēmumiem, kuri izmanto notiesāto darbaspēku. Pēc diskusijām komisija noraidīja šo priekšlikumu, galvenokārt balstoties uz argumentiem, ka konkurence ir starp uzņēmumiem, kuri ir gan iekšpus ieslodzījuma sētas, gan ārpusē, un izkropļot šo konkurenci nebūtu vēlams, radot labākus apstākļus tiem, kas izmanto notiesāto darbu. Viens. Otrs, ka bezdarbs pašreizējā situācijā ir arī ārpus ieslodzījuma vietām. Līdz ar to, radot labākus apstākļus, mēs varam atņemt konkrētus darbus parastajā sektorā. Turklāt nevajadzētu jaukt divas lietas, tas ir, apcietinājuma vietas un uzņēmējdarbību. Protams, iepriekšējā sistēmā, kas bija daļa no "Gulaga" sistēmas, mums tika radīti 13 lieli ražošanas uzņēmumi apcietinājuma vietās, un šī problēma kā tāda nenoliedzami ir valdībai jārisina un jāpalīdz Iekšlietu ministrijai to darīt, bet, kur tas ir iespējams, atbrīvojoties no šīm jaudām, nevis radot nosacītas šīs brīvās ekonomiskās zonas cietumu iekšienē. Arī finansu ministrs komisijas sēdē neatbalstīja šo iekšlietu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tā, atklājam debates! Pirmajam vārds ir Linardam Muciņam - Iekšlietu ministrijas parlamentārajam sekretāram.

L.Muciņš (Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs). Cienījamo priekšsēdētāj, godātie deputāti! No kā vadījās Iekšlietu ministrija, sagatavojot un iesniedzot Budžetu un nodokļu komisijā šādu priekšlikumu grozīt un papildināt šo likumu? Paši mēs esam vairākkārt bijuši liecinieki, ka netiek pietiekošā mērā caur valsts budžetu atbalstītas materiāli brīvības atņemšanas vietas. Finansējums soda izciešanas iestādēm gan agrākajos finansu gados, gan arī šim gadam, kā uzskata Iekšlietu ministrija, ir nepietiekošs. Tādējādi ir jāmeklē visas iespējas, kādā veidā šos jautājumus risināt, kā šeit Kehra kungs teica, pašu spēkiem. Jautājums ir valdībā konceptuālā līmenī izdiskutēts, un Iekšlietu ministrijai tika norādīts sagatavot grozījumus likumos par nodokļiem. Tādējādi arī tika iesniegts šis grozījums likumā par juridisko personu ienākuma nodokli, un tikko jūs paši pieņēmāt likumu par nodokļiem un nodevām, kur 16. panta 2. punktā ir teikts, ka nodokļu maksātājiem ir tiesības izmantot likumos paredzētas nodokļu atlaides. Šobrīd mēs apskatām likuma par juridisko personu ienākuma nodokli nodaļu par nodokļa atlaidēm. Mēs redzam veselu rindu uzņēmumu, kur tiek šis princips, par ko runāja komisijas priekšsēdētājs, apzināti pārkāpts. Tātad tiek apzināti nostādīti nelīdzvērtīgā situācijā dažādu nozaru uzņēmumi. Tā ir apzināta politika. Tātad, ja mēs vēlamies stimulēt lauksaimniecību, mēs dodam atlaidi lauksaimniecības uzņēmumiem, ja mēs vēlamies stimulēt mazos uzņēmumus, mēs dodam atlaidi mazajiem uzņēmumiem. Tātad ir jautājums — vai mēs vēlamies šodien stimulēt ražošanu soda izpildes iestādēs?

Dažos vārdos par situāciju soda izpildes iestādēs. Ja agrāk tie tiešām bija 13 plaukstoši uzņēmumi, kuri padomju "Gulaga" sistēmā darbojās ļoti efektīvi, tad šodien no ieslodzītajiem, kuri izcieš sodu, strādā mazāk nekā 6 procenti. Šīs iestādes, kur plānveida ekonomikā nodarbojās ar ražošanu, pēc būtības ir bankrotējušas. Milzīgi parādi budžetam, nespēja organizēt preču ražošanu, nespēja konkurēt brīvajā tirgū ir pierādījušas šīs sociālistiskās diktatūras plānveida ražošanas nespēju. Atjaunot ieslodzīto nodarbināšanu cietumos mēs varam, tikai piesaistot brīvos uzņēmējus. Uzņēmējiem ir jānāk iekšā cietumos, jāveido tur savi uzņēmumi, jāveic investīcijas un tādā veidā jādod iespēja ieslodzītajiem strādāt. Kādi ir Iekšlietu ministrijas argumenti, ka to ir iespējams izdarīt tikai tādā veidā? Kā jau es teicu, apmēram miljons latu parādu pagājušajā budžeta gadā ieslodzījuma vietām un šiem uzņēmumiem gan norēķinos ar budžetu, gan norēķinos ar piegādātājiem, nespēja finansēt dažādus kapitālieguldījumus no valsts budžeta un arī nespēja vadīt šādus uzņēmumus ar administratīvajiem ministrijas vadības līdzekļiem. Tātad mēs piedāvājam tikai vienu ceļu — aicināt šeit iekšā uzņēmēju. Bet vai uzņēmējs nāks iekšā šobrīd cietumā un investēs savu ražošanu, ja blakus ir brīvas krievu armijas kazarmas, ja mums ir bezdarbs un varam šeit sadabūt cilvēkus, kas strādā? Mēs šo uzņēmēju varam iesaistīt tikai tādā veidā, ka mēs viņam piedāvājam atlaides. Ja valsts uzskata un parlaments, jūs kā tautas priekšstāvji uzskatāt, ka šādai ražošanai cietumos ir jābūt, tad, lūdzu, atbalstiet šo labojumu, jo savādāk šīs investīcijas nevar būt.

Kādi ir bijuši vēsturiskie apstākļi iepriekšējos likumos? Latvijas laikā likumā par ieslodzītajiem, kas darbojās līdz 1940.gadam, bija speciāls ieraksts — ieslodzītie tiek atbrīvoti no visa veida nodokļiem. Toreiz gan ražošanu, tāpat kā padomju sistēmā, organizēja administrācija. Mēs balstāmies uz šo vēsturisko principu.

Otrām kārtām, mēs uzskatām, ja ieslodzītie strādās, viņi būs aizņemti, viņi nenodarbosies tik daudz ar pretsabiedriskām parādībām, neraks šīs ejas un neplānos savas bēgšanas. Bet es aicinu jūs padomāt arī par tām personām, kuras ir cietušas no nozieguma. Vai šodien nozieguma nodarītie zaudējumi var tikt atlīdzināti pilnā mērā? Nē! Ja agrāk šie ieslodzītie strādāja un kaut kādā veidā varēja atmaksāt ar noziegumu nodarīto kaitējumu, tad šodien nekādas naudas summas cietušajiem no cietumiem neienāk. Veidojot šīs darbavietas, mēs varēsim cietušajiem kaut daļēji atlīdzināt naudas summas, kuras viņi ir zaudējuši nozieguma izdarīšanas rezultātā. Tas pats jāsaka par šo noziedznieku bērniem, kuri nesaņem nekādus alimentus šajā laikā, kamēr vecāki atrodas cietumā.

Un trešām kārtām — par pašu panta uzbūvi. Es uzskatu, ka pants ir uzbūvēts korekti. Speciāli ir jānodibina šāda uzņēmējsabiedrība vai uzņēmums, speciāli ir jāreģistrē uzņēmumu reģistrā, un katrs dalībnieks, dibinātājs vai darbinieks tiek pārbaudīts Iekšlietu ministrijā. Kopumā šis uzņēmums var tikt nodibināts tikai ar Iešlietu ministrijas atļauju. Tātad nekāda runa nevar būt par to, ka kaut kur strādās viens cilvēks un ieslodzītais un viss uzņēmums saņems nodokļu atlaidi. Šāda atlaide tiks dota tikai uzņēmumam, kas pilnībā darbosies cietumā, sniegs pietiekošas investīcijas un atbalstīs tos cilvēkus, kas dos ieslodzītajiem darbu. Un otrām kārtām, mums ir jānāk pretī arī uzņēmējam, jo darbība cietumā, protams, ir daudz bīstamāka nekā citos apstākļos. Es aicinātu jūs, cienījamie deputāti, atbalstīt iekšlietu ministra Ādamsona priekšlikumu! Un tādā veidā mēs varētu runāt par veselu grupu atvieglojumu arī citos nodokļos, kas stimulētu ieslodzījuma vietu sakārtošanu, ko mēs esam uzsākuši šeit pagājušā gada decembra beigās, pieņemot likumu par progresīvo sodu izpildes sistēmu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Tālāk vārds Antonam Seikstam, frakcija "Latvijas ceļš"!

A.Seiksts (LC). Godātie kolēģi deputāti! Man, kamēr Muciņa kungs runāja, bija diezgan tā dīvaini vērot, ka šis 16.2.pants neizraisīja pietiekošu uzmanību. Cilvēktiesību komisija, ne vienu vien reizi pētot un skatot jautājumus par nepilgadīgo noziedzību, par noziedzības stāvokli valstī, ir konstatējusi, ka viens no lielākajiem vai svarīgākajiem aspektiem, kādēļ noziedznieks cietumā kļūst vēl lielāks profesionālis, nekā viņš ienācis iekšā, ir taisni tas, ka viņš, tur iekšā atrodoties, var tikai celt savu "kvalifikāciju". Kehra kungam ir pilnīga taisnība, ka no ekonomiskā viedokļa šeit varētu būt apšaubāmi momenti. Bet, ja ņemam sabiedrības sociālpsiholoģisko stāvokli vai sabiedrības šīsdienas stāvokli, tad man ir ļoti neizprotami, kāpēc mēs atrodam argumentus, lai ieslodzītos padarītu par bezdarbniekiem kvadrātā. Es ļoti lūgtu neanalizēt šoreiz tik daudz ekonomiskos aspektus, jo, protams, padomju laikā Valmieras ieslodzījuma vietā ražotie rakstāmgaldi neiztur konkurenci brīvajā tirgū ar, nu, nerunāsim, Rietumu, bet kaut vai Rīgas mēbeļu kombināta rakstāmgaldiem, taču šie cilvēki, īpaši jaunatne, kaut kādu profesiju apguva.

Un pēdējais. Ja mēs prasītu šim nolūkam līdzekļus tieši no valsts budžeta, tad es saprastu, jo tas ir tik saspringts, ka tur ļoti grūti kaut ko meklēt, bet, ja mēs runājam tikai par atlaidēm tiem, kas iegulda šajā sfērā, tad man ir grūti saprast oponentus šajā jautājumā. Es ļoti lūdzu visus balsot par ministra Ādamsona kunga iesniegtiem labojumiem šajā aspektā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Tālāk — Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcija, Edvīns Kide!

E.Kide (TPA). Cienījamie deputāti! Pavērojot zāli, kad tiek apspriests šis 16.2 pants par nodarbinātību mūsu ieslodzījuma vietās un par nodokļu atlaidēm šiem uzņēmumiem ieslodzījuma vietās, šķiet, ka mums nemaz tādu ieslodzījuma vietu nav un mēs nezinām, kāds stāvoklis šajās ieslodzījuma vietās ir. Ļoti žēl, ka Muciņa kunga nebija Budžeta un finansu komisijā, kad man nekādi neizdevās pārliecināt ar saviem argumentiem par šī panta nepieciešamību šajā likumā. Es domāju, ka Muciņa kungs ļoti labi argumentēja šo nepieciešamību. Un man ir izbrīns par to, ko Kehra kungs šeit teica, ka neradīsim bezdarbu ārpusē. Vai tad ir labāk šiem strādniekiem ārpusē pelnīt un maksāt ieslodzījuma vietām? Katrs mūsu ieslodzītais mēnesī mums izmaksā 40 latus, budžeta līdzekļu mums nepietiek, mums nav par ko kamerās atslēgas ielikt, kameras ir bez atslēgām, sienas ir izlauztas. Mēs varētu piesaistīt privātuzņēmēju kapitālu, lai daļēji to kapitālu viņi ieguldītu pēc līguma arī kameru remontos, lai daudz maz nokārtotu šos apstākļus. Pareizi Muciņa kungs runāja, ka varētu būt uz viņu darba rēķina kaut kāds algas uzkrājums, par ko viņi varētu norēķināties par tiem nodarījumiem, ko izdarījuši ārpusē, un par ko viņi sodīti. Viņiem būtu kāds algas uzkrājums, ar kuru viņi varētu cerēt iziet brīvībā, un viņiem atkal brīvībā nevajadzētu sākt laupīt. Tur, ieslodzījuma vietās, ir lielas ražotnes, kuras varētu, ieguldot privātkapitālu, uzlabot, un šie cilvēki varētu strādāt un gan uzlabot savu ieslodzījuma vietu tehnisko un higiēnisko stāvokli, gan arī uzlabot savu stāvokli un kompensēt budžeta līdzekļus, kas ir nepieciešami šīm ieslodzījuma vietām. Jūs dzirdējāt, ka parādi vien mums no budžeta jānomaksā vairāk nekā viens miljons, bet mēs liekam strādāt un maksāt, kā saka, uzņēmumiem, lai varētu kompensēt to ieslodzītajiem. Ja es runāju par ieslodzījuma vietām priekš jaunatnes, vai jūs varat iedomāties, cienītie deputāti, ka divus, trīs, četrus, piecus gadus jaunietis, kas ir pašlaik notiesāts, nedrīkst strādāt, viņam jābūt bezdarbībā, viņš nevar mācīties, viņš tiek sagatavots par potenciālo nākamo noziedznieku, kad viņš iznāks atkal no šīs ieslodzījuma vietas. Ir Cēsu kolonija, kurā visus iepriekšējos gadus jaunatne strādāja, bat pašlaik tur darbs nav iespējams, jo nevar konkurēt ar to produkciju, ko valsts, ko uzņēmumi ražo ārpusē. Bez nodokļu atlaides tas nav iespējams, un tāpēc es ļoti lūgtu atbalstīt Iekšlietu ministrijas priekšlikumu — 16.2.pantu, kurš ne vienu reizi vien ir iesniegts jau Saeimā un kādreiz Augstākajā padomē, bet kurš nav radis dzirdīgas ausis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Tālāk Eduards Berklavs, LNNK! Un, lūdzu, zvaniet, lai sanāk deputāti zālē, es saprotu, ka drīz balsosim.

E.Berklavs (LNNK). Cienījamie kolēģi! Es pilnā mērā atbalstu Iekšlietu ministrijas priekšlikumus, es atzīstu, ka Muciņa kungs ļoti pārliecinoši argumentēja tādu nepieciešamību, un es vēl varētu tikai papildināt ar to, ka pirmsokupācijas Latvijas laikā cietumā bija visādas darbnīcas. Jau pašā Centrālcietumā, es, piemēram, zinu, bija grāmatsietuve, bija galdnieku darbnīcas. Bija krāsotāju darbnīca, bija arī Kalnciema akmeņlauztuves, kur nodarbināja smagāku, garāku termiņu noziedzniekus. Bija Siguldā kūdras izstrādes purvi, kur atkal nodarbināja šos cietumniekus. Mēs gribētu it kā iegūt budžetā naudu, no ienākumiem, to var saprast, protams, bet kāpēc gan mēs negribam, lai ieslodzītais nopelnītu sev iztiku tajā pašā cietumā un nopelnītu arī kādu nelielu summiņu, lai arī, kad viņš, izcietis savu termiņu, izcietis savu sodu, iznāk ārā, viņam arī kaut kāda naudas summiņa jau ir paša nopelnīta. Tā ka no kāda aspekta arī skatītos, pat arī no audzināšanas viedokļa, — es gan nedomāju, ka mēs patiešām ceram pāraudzināt tos ieslodzītos ieslodzījuma vietās, ja viņi visas dienas un naktis sēž kopā kamerā kopā ar citiem ieslodzītajiem un atkal tikai kaļ jaunus plānus, viens otra "kvalifikāciju" ceļ, — tikai darbs var būt tas, kas dod kaut kādas cerības, ja vispār šeit cerības ir, tātad kaut kādas cerības, lai tas cilvēks būtu ieinteresēts strādāt, ieinteresēts laboties un noplenīt sev arī kaut kādu naudiņu. Tā ka ne valsts materiāli, es domāju, arī neko nezaudēs, te jau ļoti daudzi runātāji pirms manis to teica. Bet pats galvenais ir, pašā principā — kāpēc mums jāuztur šie noziedznieki uz valsts budžeta rēķina, neliekot viņiem nopelnīt pašiem. Tā ka es aicinu gan Nacionālās neatkarības kustības frakciju , gan arī visus pārējos deputātus atbalstīt šos Iekšlietu ministrijas priekšlikumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Tā, un tagad es saprotu, ka mēs varam balsot. (No zāles: "Nevaram!") Tātad... Jā, es vēl atvainojos, es neredzēju! Juris Sinka, "Tēvzemei un brīvībai"!

J.Sinka (TB). Paldies priekšsēža kungs! Es neesmu pieteicies pie vārda un tādēļ izsaku pateicību. Man, no vienas puses, liekas atbalstāms tas, ka vispār noziedzniekam vai katrā ziņā cietumniekam, kam ir ierobežota brīvība, liek kaut ko produktīvu un varbūt sociāli noderīgu darīt un zināmā mērā atmaksāt zināmos gadījumos arī savam varbūt upurim nodarītos zaudējumus, finansiālos, piemēram. Bet, no otras puses, nevar izslēgt, ka starp apcietinātajiem, ieslodzītajiem ir arī sava darba speciālisti, kas tieši noder tai firmai, kura viņus nodarbina. Un tāds uzņēmums iegūs dubulti. Pirmkārt, viņam laikam minimāli ir jāmaksā šim nodarbinātajam, otrkārt, viņš saņems vēl nodokļu atlaides. Un to varētu uzskatīt citi uzņēmumi par netaisnu konkurenci. Pārējie justos sodīti par to, ka viņi nenodarbina ieslodzītos, ka viņiem ir ienākumi un ka viņiem vēl jāmaksā pilnas algas. Es domāju, ka tur jāatrod kaut kāds kompromiss, bet vienkārši tā atlaist nodokļus uzņēmumiem, kas nodarbina ieslodzītos, — tas varētu būt ļoti netaisni pret citiem uzņēmumiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Tā. Vai vēl ir kāds pieteicies? Tad debates ir pabeigtas, un balsojam. Jā, vēl vārds ir komisijas priekšsēdētājam!

O.Kehris. Daudzi iepriekšējie runātāji, izņemot, manuprāt, Sinkas kungu, varbūt sajauca mērķus ar līdzekļiem. Viņu izklāstītais mērķis visnotaļ ir cēls un visnotaļ ir ļoti apsveicams un ļoti vajadzīgs. Ir jautājums, vai to var panākt ar šādiem līdzekļiem, ar simtprocentīgu nodokļu atlaidi, es pasvītroju, ar šeit paredzēto simtprocentīgo nodokļu atlaidi. Un diezgan neskaidrs ir arī otrās daļas izklāsts, kur ir minēts, ka tajā skaitā atsavinot uzņēmumu, uzņēmējsabiedrībai pārvēlējot izpildinstitūcijas locekļus. Diemžēl šis ir trešais lasījums, un tāpēc redakciju vairs mums, ja mēs šādu atbalstītu, uzlabot nebūtu iespējams. Kā es minēju, šie līdzekļi, kā nodarbināt vai kā normāli organizēt cietumu dzīvi, Eiropas valstīs, par kurām mēs tik daudz runājām, ir diemžēl pavisam savādāki, nevis tādi, kādus mēs redzam šajā priekšlikumā. Protams, situācija mums ir absolūti citāda nekā četrus piecus gadus atpakaļ, kad ieslodzīto darbs deva kādus 3 līdz 4 procentus no nacionālā kopprodukta, bet tajā laikā iekšlietu ministram, ziņojot par to, kāpēc ir krities ražošanas apjoms ieslodzījuma vietās, nācās teikt — jā, nu, diemžēl ir krities ieslodzīto skaits, līdz ar to ir jāpieņem varbūt kādi mēri, lai risinātu šo darbinieku deficīta problēmu. Tā ka šeit nenoliedzami šāda redakcija ne tuvu nav ideāla pat tad, ja mēs gribam atrisināt šo lietu. Un tas ir valdības uzdevums risināt jautājumu, ko darīt ar šiem nekustamajiem īpašumiem un ko darīt ar pašu ieslodzīto dzīvi, nenoliedzami. Paldies!

Sēdes vadītājs. Tā, un tagad balsosim par iekšlietu ministra Jāņa Ādamsona piedāvāto 16.2. pantu viņa piedāvātajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 10, atturas — 11. 16.2.pants ir apstirpināts un iekļauts likumprojektā.

17.pants.

O.Kehris. 17.pantā ir atbalstīts Budžeta komisijas, kristīgo demokrātu frakcijas, deputāta Krištopana un deputāta Bērziņa priekšlikums. Daļēji tas ir iestrādāts deputāta Krištopana ieteiktajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai kāds grib iebilst pret šiem papildinājumiem? Nav. Par otro!

O.Kehris. Otrajā daļā nav atbalstīts deputāta Bērziņa priekšlikums palielināt no 90 uz 95 procentiem nodokļu samazinājumu Latvijas Kultūras fondam un Latvijas Olimpiskajai komitejai.

Sēdes vadītājs. Deputāts Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība!

G.Bērziņš. Počas kundze saka, ka otrajā lasījumā netika balsots tāpēc, ka 95 procenti bija tikai Stalta kunga priekšlikumā, kur nebija minēta Olimpiskā komiteja. Tātad otrajā lasījumā šis priekšlikums tādā formā nav balsots. Tātad lietas būtība, šobrīd šā priekšlikuma jēga ir vienkārši nepasliktināt kultūras stāvokli pret to, kāds ir šodien. Šodien atlaide ir 95 procenti un samazinot to uz 90 procentiem. Jau tā iepriekšējais gads rāda šo ziedoto summu ievērojamu samazināšanos, un nākošajā gadā tiek prognozēts ievērojams šīs naudas samazinājums ziedojumu veidā, jo, ja jūs redzat peļņas nodokļa dinamiku, ienākuma nodokļa dinamiku, tad tie samazinās, un tikai no šā nodokļa maza daļiņa var būt kā atlaides, izmantota atlaidēm kā šī ziedošana. Un tāpēc tas tomēr ļoti būtiski skar šo kultūras un sporta finansēšanu. Šie 5 procenti nerada nekādas lielas problēmas budžetā, bet ļoti lielas problēmas rada tieši kultūrai, jo uzņēmējam vienkārši vairs nebūs izdevīgi ziedot. Tāpēc, ka atlaide tomēr ir par mazu, un šī nauda ziedota netiks.

Vēl šajā kontekstā mani priekšlikumi ir kopā ar akcīzes nodokli. Arī Latvijas laikā bija šī prakse, ka daļa summas tika izmantota, lai veidotu šos speciālos budžetus kultūras atbalstīšanai. Arī akcīzes nodokļa likumam es esmu iesniedzis šo priekšlikumu, ka ar 1996.gadu sākt ļoti mazu atskaitījumu — 2 procentus no alkohola akcīzes ziedot šim mērķim. Bet es tomēr aicinu atbalstīt, jo principā, ja paliks šie 90 procenti, es gribu atgādināt, tātad es aicinu tikai saglabāt pašreizējo stāvokli. Šī redakcija — 90 procenti — ir ievērojams pasliktinājums, par ko jūs varēsit pārliecināties nākošajā gadā, kad šī ziedojumu summa saruks divkārt un trīskārt. Un tomēr, manuprāt, Kultūras fonds ļoti daudz dara un ļoti daudzas labas programmas arī šogad tiek izstrādātas, bet nebūs vairs no kā šīs programmas finansēt. Tāpēc es aicinu vismaz nepasliktināt kultūras stāvokli, lai cik trūcīgi ir šobrīd līdzekļi, bet nepasliktināt vēl pret šā brīža stāvokli.

Sēdes vadītājs. Vai komisijas pārstāvji aizstāvēs savu viedokli, vai var likt uz balsošanu jautājumu? Ojārs Kehris!

O.Kehris . Jā, šis priekšlikums, protams, ir balsojams. Komisijas slēdziens jums ir redzams, bet tā pēc būtības ir deputātu izšķiršanās. Protams, palielinot šo, palielinās atšķirība starp šiem diviem un pārējiem, kuriem ir 85 procenti, bet tas nekādā ziņā nemaina paša nodokļa uzbūvi vai ko citu. Tā ka tā ir deputātu izškiršanās.

Sēdes vadītājs. Balsojam par deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumu — 17.panta 2.punktā vārdus "90 procentiem" aizstāt ar "95 procentiem"! Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 14, atturas — 18. Tātad deputāta Gundara Bērziņa poriekšlikums nav atbalstīts, un Kultūras fondam un Latvijas Olimpiskajai komitejai šo nodokli samazina tikai par 90 procentiem.

Sēdes vadītājs. Tālāk par deputātes Počas priekšlikumu.

O.Kehris. Deputātes Počas priekšlikums būtībā ir divām minētajām organizācijām — Latvijas Kultūras fondam un Latvijas Olimpiskajai komitejai, kurām tradicionāli bija šīs atlaides vēl ar Augstākās padomes īpašiem lēmumiem, pievienot arī Latvijas Bērnu fondu.

Sēdes vadītājs. Vai arī šis priekšlikums nav atbalstīts? Vai deputāte Poča uztur savu priekšlikumu? Balsot, ja? (No zāles A.Poča: "Balsot!") Tātad, lūdzu, balsojam par deputātes Počas priekšlikumu — papildināt, ka arī Latvijas Bērnu fondam ir šie atvieglojumi! Lūdzu! Par Počas priekšlikumu. Mēs balsojam "par" vai "pret". Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 6, atturas - 14. Deputātes Počas priekšlikums ir pieņemts un ar to papildināms 17. pants. Tālāk!

O.Kehris. Vēl viens Počas priekšlikums 24.lappusē. Šajā priekšlikumā ir izklāstīts, ka rezidentiem šo nodokli samazina par 10 procentiem no summām, kuras likumā paredzētajā kārtībā ziedotas Latvijā reģistrētajām politiskajām organizācijām un partijām. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu par atvieglojumiem politiskajām partijām.

Sēdes vadītājs. Vai deputāte Poča aizstāv savu priekšlikumu? Neaizstāv. Tātad, vai kāds... Tātad vai deputāti piekrīt, ka šā panta daļa paliek komisijas ierosinātajā variantā?

Tālāk vēl deputātes Počas priekšlikums trešajā daļā.

O.Kehris. Ir atbalstīts trešajā daļā deputātes Počas priekšlikums. Ceturtajā un piektajā daļā nav priekšlikumu. Es atvainojos, pareizāk sakot, piektajā daļā. Es vēlreiz atvainojos! Tātad piektajā daļā nav priekšlikumu, bet toties ir priekšlikums, deputātes Počas priekšlikums papildināt ar jaunu sesto daļu, bet, tā kā ir atsaukts viņas iepriekšējais priekšlikums, ka politiskajām partijām nebūtu atlaides, tad arī acīmredzot zustu nozīme mums balsot, ka partijām būtu jāsniedz publisks pārskats par saņemto ziedojumu summu izlietojumu.

Sēdes vadītājs. Deputāte Poča piekrīt, ka tā. Tātad mums ir tagad jābalso par 17.pantu kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu! 17.pants ir pieņemts. Par - 56, pret - nav, atturas - 3. Par 18.pantu.

O.Kehris. 18.pantā nav saņemti deputātu priekšlikumi. 19.panta, precīzāk, pirmajā sadaļā ir atbalstīti jauni redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

O.Kehris. Līdzīgi ir arī 19.panta otrajā, trešajā un ceturtajā sadaļā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu... Tālāk!

O.Kehris. Vēl pie šā panta nav atbalstīts Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikums - papildināt šo pantu ar jaunu 5.apakšpunktu šādā redakcijā: " Lauksaimniecības uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības ar nepārstrādātas lauksaimnieciskās produkcijas ražošanu ienākuma nodokli maksā pēc faktiskajiem ienākumiem par iepriekšējo ceturksni līdz nākamā mēneša 25.datumam."

Es šeit labprāt paskaidrotu, ka šī problēma, ko ierosināja Tautsaimnieku politiskā apvienība, ir risināta 20.pantā, 20. panta apakšpunktā, kur ir atbalstīts deputāta Krištopana priekšlikums par šādām divām jaunām daļām. Proti, ka uzņēmumi, kas ir izveidoti taksācijas gadā, var brīvprātīgi maksāt nodokļa avansa maksājumus un ka uzņēmumiem ar būtisku darba sezonalitāti Valsts ieņēmumu dienests nosaka, ja ir pamatots maksātāju iesniegums, citu nodokļa avansa maksājumu kārtību saskaņā ar to ienākumu sadalījumu pa avansa maksājumu periodiem. Abu šo pantu pastāvēšana likumā acīmredzot nebūtu mērķtiecīga, jo tie pārklājas viens ar otru. Komisija ņēma vērā to atbalstot deputāta Krištopana priekšlikumu, ka tas skar ne tikai lauksaimniecības uzņēmumus, bet visus uzņēmumus. Ja viņiem ir pamatots maksājumu iesniegums, tādā gadījumā tiek pielietota cita šā nodokļa avansa maksājumu kārtība.

Sēdes vadītājs. Tautsaimnieku politiskā apvienība aizstāv savu priekšlikumu. Deputāts Zaščerinskis!

J.Zaščerinskis (TSP). Cienījamie kolēģi! Lauksaimnieciskajai ražošanai ir savas īpatnības. Un viena no tām ir tāda, ka gada sākumā līdzekļi tiek ieguldīti, bet peļņa galvenokārt nāk gada beigās, kad tiek vākta raža. Gada sākumā lauksaimnieciskajai ražošanai tiek ņemti kredīti. Un, ja mēs tagad noteiksim avansa maksājumus par peļņu jeb ienākumu, kuru nezina, vai tas vēl būs gada beigās, tad ražotājam, lauksaimnieciskās produkcijas ražotājam būs jāņem kredīts, lai nomaksātu nodokli, peļņas nodokli, kuras var nebūt gada beigās.

Otrs. Pašlaik noteikta kārtība, ka peļņas nodoklis pirmajos četros mēnešos jāmaksā par gadu pirms taksācijas gada. Tas nozīmē, ka šogad par pirmajiem četriem mēnešiem peļņas nodoklis būs jāmaksā jau gada sākumā par to peļņu, kāda bija 1993.gadā. Varu pateikt, ka kopš 1993.gada lauksaimniecībā peļņa ir tik strauji samazinājusies, ka šajā brīdī ņemt nodokli jau gada sākumā par 1993.gada peļņas apjomu būtu absolūti neloģiski. Kaut vai vienkārši rezerves daļas. Elementāri lemeši, kalti, špagate sadārdzinājušies šajā periodā trīskārtīgi. Trīskārtīgi! Es, kolēģi, aicinu lauksaimniecības uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām noteikt, ka ienākuma nodoklis tiek maksāts par faktisko peļņu pirmajā ceturksnī, iepriekšējā ceturksnī līdz nākošā mēneša 25.datumam. Uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības katru ceturksni taisa bilanci, un kāpēc mēs nevaram noteikt, ka atbilstoši šai bilancei peļņas nodokli maksā par faktisko peļņu, kāda tā ir. Tā ka Krištopana kunga priekšlikums 12.pantā, kas zināmā mērā skar arī šo jautājumu, manuprāt, ir ļoti nenoteikts. Un tas skan tā: "Valsts ieņēmumu dienests nosaka, ka, ja ir pamatots maksātāja iesniegums... Tātad mēs taisām papildu birokrātiju, mēs maksājam pēc bilances par faktisko peļņu, bet jāgriežas ieņēmumu dienestā, jāmēģina pierādīt, ka tas ir pamatots iesniegums. Viens birokrāts domās, ka ir pamatots, otrs domās, ka nav pamatots, un sāksies tālāk savi spriedelējumi. Un otrs arī... Ja ir iespēja noteikt par faktisko peļņu, un tāda šinī gadījumā ir, manuprāt, tas arī būtu jāatbalsta. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai ir vēl runātāji? Man ir ierosinājums tāds — pašreiz vārdu dot Saeimas priekšsēdētājam... Mēs nevaram pabeigt šo daļu, tur būs vēl daudz runātāju, es skatos, un mēs nepaspēsim. Ir iesniegums par pagarinājumu, mēs turpināsim šī likuma apspriešanu un, ceru, pabeigsim līdz galam pēc pagarinājuma, bet pašreiz vārds paziņojumam... Nobalsosim par to vispirms, vai jūs piekrītat šim pagarinājumam. "Saeimas ceļa", deputāti lūdz pagarināt... Saeimas frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz pagarināt 1995.gada 2.februāra sēdi, līdz tiks izskatīts darba kārtības jautājums par uzņēmumu ienākuma nodokli. Bez pārtraukuma. Vēl vārds Kehra kungam!

O.Kehris. Godātie kolēģi! Man būtu tiešām lūgums arī komisijas vārdā atbalstīt šo priekšlikumu. Mums nav palikuši daudzi panti, un tas būtu saistīts arī ar šī likuma spēkā stāšanās laiku. Paldies! (No zāles: "Balsošana ir vai nav?")

Sēdes vadītājs. Balsojam! Un lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 29, atturas - 12. Tātad vispirms vārds Saeimas priekšsēdētājam Anatolijam Gorbunovam, pēc tam reģistrācija.

A.Gorbunovs (Saeimas priekšsēdētājs). Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Esmu atgriezies kopā ar kolēģi deputātu Aleksandru Kiršteinu no Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas. Un jūs jau zināt, ka Eiropas Parlamentārā asambleja vienbalsīgi nobalsoja par Latvijas uzņemšanu Eiropas Padomē. Es domāju, ka tas ir gan ļoti nozīmīgs mirklis, gan arī solis Latvijas tālākajā attīstībā. Un šajā brīdī es, godātie kolēģi, domāju, ka tas arī ir zināms posms mūsu Latvijas Republikas 5.Saeimas deputātu darbā. Un es jūs gribēju apsveikt, jo es ļoti labi saprotu, ka Eiropas Parlamentārajā asamblejā ļoti daudzi deputāti bija pieteikušies runāt un viņi runāja faktiski par mūsu darbu, par 5.Saeimas deputātu darbu, kā mēs esam veidojuši mūsu likumdošanu, cik viņa atbilst tai izpratnei par demokrātiju un demokrātisku valsti, kāda ir šodien Eiropā. Un šis vienbalsīgais atbalsts varbūt zināmā mērā ir arī mūsu darba vērtējums. Un, neskatoties uz to, ka varbūt dažādām frakcijām ir dažādi vērtējumi par pieņemtajiem likumiem, es domāju, ka mēs varam būt visi gandarīti par to, ka šajā Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā vispirms ļoti augstu vērtē mūsu valsts pamatlikumu, tas ir, Satversmi, mūsu konstitūciju, kura, neskatoties uz to, ka ir pieņemta 1922.gadā, pilnīgi atbilst šīsdienas modernas, demokrātiskas valsts izpratnei, kurā ir sabalansētas un atsevišķi nodalītas visas varas — likumdevēji, izpildvara un tiesu vara. Protams, nākamais solis, kas no mums prasīs ļoti daudz darba, būs saistīts ar to, ka mums būs jāpieņem gan labojumi, gan dažādi papildinājumi, kuri izrietēs no tām konvencijām, kurām mēs pievienosimies kā Eiropas Padomes locekļi. Un tālākais, protams, viss būs atkarīgs no tā, kā tālāk vēlēs mūsu valstī šo mūsu parlamentu jeb nākamo Saeimu, šis vērtējums būs ļoti atkarīgs no tā, kā mēs īstenosim šos likumus, kurus mēs paši esam pieņēmuši, šos likumus, kuri mūsu valsti raksturo kā demokrātisku valsti. Tas, protams, prasīs vēl ļoti daudz gan no mums kā parlamenta, gan arī no mūsu valdības vai valdībām, kuras nāks pēc tam. Bet šinī brīdī, atgriežoties no Eiropas Parlamentārās asamblejas, es uzskatīju par savu pienākumu tiešām sveikt jūs ar šo Latvijai un varbūt arī mūsu Saeimas darbam tik izšķirīgo brīdi. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Sēdi pasludinu par slēgtu. Reģistrācija, un pēc tam Saeimas sekretāra biedram Zigurdam Tomiņam vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai. Nākamā Saeimas sēde 9.februārī pulksten 9.00.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs). Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Eduards Berklavs... ir zālē, Aivars Berķis... ir zālē, Vilnis Edvīns Bresis, Māris Budovskis, Olga Dreģe... ir zālē, Aivars Endziņš, Māris Grīnblats, Kārlis Jurkovskis, Imants Kalniņš, Andrejs Krastiņš... ir zālē, Andrejs Panteļējevs, Oļģerts Pavlovskis, Valdis Pavlovskis, Aleksandrs Pētersons, Jānis Ritenis un Indra Sāmīte.

Paldies par uzmanību!