Tās bija svētīgas sarunas

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas prezidentu preses konference Jūrmalā trešdien, 8.februārī

Latvijas prezidents G.Ulmanis:

— Labvakar, cienījamie žurnālisti un visi pārējie! Paldies par uzticību un pacietību, ko jūs šodien esat parādījuši. Var teikt, ka mēs esam apsprieduši visus sarunu jautājumus un melnrakstā esam pieņēmuši komunikē. Dažus strīdīgus jautājumus esam atstājuši uz vēlākām vakara stundām. Rīt jūs saņemsiet pilnu komunikē tekstu.

Šī sanāksme atšķirībā no citām bija daudz atklātāka, konstruktīvāka, tiešāka un kritiskāka. Tas ir mans viedoklis, jūs dzirdēsiet, ko teiks mani kolēģi. Tika izskatīti konkrēti jautājumi, kas saistīti ar situāciju uz robežām un attieksmi pret lauksaimniecību, kā arī ārpolitikas jautājumi, tai skaitā mūsu attiekme pret notikumiem Čečenijā. Galvenais lēmums, ko mēs pieņēmām, paredz, ka jāaktivizē Baltijas valstu Ministru padomes komiteju darbs. Un caur šīm komitejām Meierovica kunga vadībā jārisina visas tās problēmas, kas praktiski diemžēl risinās ļoti vāji.

Sarunas gaitā sadūrāmies ar izpildinstrukciju nepildīšanu — no pašas apakšas līdz mūsu valdības kabinetiem. Izskatot dažādus jautājumus, mēs bieži nonācām pretrunās tajā ziņā, ka ir gan pieņemti likumi un lēmumi, rasti labi risinājumi, tomēr diemžēl katrs tos pilda savā interpretācijā, un rezultātā rodas zināmas pretrunas starp visām trijām Baltijas valstīm. Es uzskatu, ka šī sanāksme no citām atšķīrās ar savu konstruktīvismu. Panākta vienošanās septembrī tikties Tallinā. Tad mēs apspriedīsim, kā pusgada laikā realizējušās mūsu šīsdienas ieceres.

Igaunijas prezidents Lennarts Meri uzsvēra, ka pēc iespējas drīzāk jāiesaistās Eiropas ekonomiskajās un drošības struktūrās. Baltija nedrīkst kļūt par koridoru nelegāliem imigrantiem, narkotikām un kontrabandai.

Lietuvas prezidents Aļģirds Brazausks norādīja, ka ir starpība starp bēgļiem un nelegālajiem imigrantiem. Pēdējos Lietuvas varas iestādes sekmīgi izraida no valsts, pamatojoties uz savu civilkodeksu.

Jautājumi:

— Kuri būtu tie jautājumi, kas vēl līdz galam nav skaidri šajā komunikē?

G.Ulmanis: — Mēs esam vienojušies, bet nav vēl precizēta redakcija par triju Baltijas valstu attieksmi pret lauksaimniecību, zemniecību un zemniekiem. Pašreizējā situācija visās trijās valstīs ir ļoti dažāda. Jāatrod zināms kopsaucējs, stratēģiski skatoties perspektīvā, kāda pēc gadiem desmit būs lauksaimniecības un zemnieka vieta Baltijas valstīs.

— Jeļcins aicina visus trīs prezidentus maijā braukt uz Maskavu. Vai jūs brauksiet?

G.Ulmanis: — Vai nu brauksim visi trīs, vai nebrauksim, tas vēl pagaidām nav zināms.

A.Brazausks: — Es varu papildināt kolēģa teikto. Es saņēmu Jeļcina ielūgumu tikai vakar, un pāris dienas ir par maz, lai pieņemtu galīgo lēmumu.

L.Meri: — Es pilnīgi piekrītu Guntim Ulmanim!

— Tika minēts jautājums par bēgļiem. ANO pārstāvji izteikušies, ka Baltijas valstīm ir jāpieņem bēgļi, ja tās vēlas būt īstas Eiropas valstis.

A.Brazausks: — Ir divi dažādi jautājumi — par bēgļiem un nelegālo migrāciju. Pieejai jābūt atšķirīgai. Mūsu civilkodekss paredz šādus gadījumus. Jau vairāki simti nelegālo migrantu ir deportēti. Patlaban Seimā top likums par bēgļiem, mēs ceram, ka šogad to pieņemsim. Tad situācija būs daudz vienkāršāka.

G.Ulmanis: — Varu pievienoties kolēģa teiktajam. Mani pārsteidza milzīgie skaitļi, kas ir Lietuvas puses rīcībā. Mēs konstatējām, ka cilvēki vairāk nekā no 20 valstīm ir atbraukuši uz Baltijas valstīm. Paralēli tam, ka ir jāizveido atbilstoši likumi, jādarbojas atbilstošām starptautiskām normām, pareizi jākoordinē visu attiecīgo organizāciju — Iekšlietu, Aizsardzības un Ārlietu ministrijas — darbs, lai mēs nenokļūtu kritiskā situācijā.

L.Meri: — Jūs zināt, ka bēgļi no Šrilankas, Bangladešas un citām vietām Baltijas valstīs nemeklē patvērumu, bet izmanto tās kā koridoru uz Rietumiem, kur dzīves līmenis ir augstāks. Mēs piederam pie Rietumeiropas, tāpēc mūsu pienākums ir sargāt mūsu robežas. Baltijas valstis nekad nedrīkst kļūt par tranzītteritoriju narkotikām, bēgļiem, kontrabandai, kodolmateriāliem utt.

— Vai šīsdienas tikšanās gaisotni ietekmē fakts, ka Latvija ir kļuvusi par Eiropas Padomes locekli?

G.Ulmanis: — Es personiski to jūtu.

A.Brazausks: — Man ir prieks, ka Latvija tagad ir Eiropas Padomes dalībvalsts. Tagad visas trīs Baltijas valstis ir Eiropas Padomes locekles, un mums jānodrošina cilvēktiesību nostiprināšanās un aizsardzība.

L.Meri: — Es arī esmu priecīgs un lepns, ka Latvija kļuvusi par Eiropas Padomes dalībvalsti, taču es nejūtu nekādu īpašu noskaņojumu, jo igauņi vienmēr uzskatījuši, ka Latvija ir Eiropas daļa.

Valsts prezidenta Kanceleja

Foto: Juris Krumiņš, VPK

"Latvijas Vēstneša" vakardienas, 21.numurā tika sniegts šis triju Baltijas valstu prezidentu preses konferences atstāsts "LV" ārpolitikas redaktora izklāstā. Šodien — no oficiālā redzespunkta — Valsts prezidenta Kancelejas redakcijā.