Projekts

Apspriešanas procesā var tikt precizēts

Latvijas Republikas ārpolitikas koncepcija

Pielikums dokumentam "Latvijas Republikas ārpolitikas pamatvirzieni

līdz 2005. gadam", kas publicēts "LV" vakardienas, 21. numurā

Ievads

"Latvijas Republikas ārpolitikas koncepcija" ir dokuments, kas raksturo Latvijas mērķus un intereses pasaules attīstības kontekstā.

LR ārpolitikas galvenais uzdevums ir valsts neatkarības nostiprināšana un tās neatgriezeniskuma nodrošināšana. Tas ir sasniedzams, integrējoties pasaules un Eiropas drošības, politiskajās un ekonomiskajās struktūrās, piedaloties politikas formulēšanā, saimniecisko sakaru daudzveidošanā un veicinot Latvijas un Eiropas stabilitāti un drošību.

Latvijas Republikas ārpolitika ir balstīta uz skaidri definētiem pamatprincipiem, virzieniem, kurus var precizēt vai pārdefinēt saskaņā ar valsts interesēm un atkarībā no notikumu un norišu attīstības pasaulē.

LR ārpolitikas pamatnostādņu stabilitāte, paredzamība un to īstenojuma nepārtrauktība izriet no demokrātiskas Eiropas valsts interesēm un mērķiem.

1996. gads var kļūt par izšķirošu pārmaiņu gadu Eiropas attīstībā. Eiropas Savienības (ES) starpvaldību konferences mērķis pārskatīt Māstrihtas līgumu, kā arī iespējamā NATO paplašināšanās nosacījumu nosaukšana var kardināli ietekmēt Eiropas drošību, ekonomiskās un politiskās norises.

LR Ārlietu ministrija ir izstrādājusi dokumentu "Latvijas ārpolitikas pamatvirzieni līdz 2005. gadam", nosakot valsts ilgtermiņa intereses.

Latvijas Republikas ārpolitikas pamatvirzienu konsekventa un elastīga īstenošana ir viens no nepieciešamajiem priekšnoteikumiem, lai Latvija attīstītos par modernu, demokrātisku, drošu un ekonomiski spēcīgu Eiropas valsti.

Savukārt "Latvijas Republikas ārpolitikas koncepcija" ir valsts īstermiņa un ilgtermiņa uzdevumus apkopojošs dokuments, kurā tiek raksturotas valsts intereses īsākam laika posmam.

Ārpolitikas koncepcija nedrīkst kļūt par dogmu. Tās modelis pieļauj ātri papildināt vai mainīt kādu no dokumenta sadaļām atbilstoši situācijai pasaulē, nemainot konceptuālās pamatnostādnes.

Latvijas Republika izmantos visas iespējas, lai piedalītos Eiropas politikas veidošanā, nostiprinot Latvijas drošību un sekmējot kontinenta stabilitāti.

Šo uzdevumu īstenošanas obligāti priekšnoteikumi ir parlamentārās demokrātijas attīstība, iekšpolitiska stabilitāte un ekonomisko reformu nepārtrauktība Latvijā.

Situācijas raksturojums

Aukstajam karam beidzoties, izmainījās ne tikai pasaules karte, bet arī pasaules politiskās, ekonomiskās attīstības un drošības konteksts. Bija cerības, ka, antagonistiskajai divu sistēmu konfrontācijai beidzoties, izdosies radīt jaunu vienotas Eiropas drošības arhitektūru. Šī iecere, kas atbilst Eiropas valstu vairākuma interesēm, joprojām nav īstenojusies.

Plānotās jaunās pasaules kārtības vietā ir radusies situācija, kad Eiropā ir iezīmējušās vismaz trīs galvenās drošības sistēmas kopienas vai valstu grupējumi, kas gan ne vienmēr valstu drošības identitātes aspektā ir precīzi definēti.

Pirmkārt, pastāv drošības sistēmu kopums, kas apvieno NATO un ES dalībvalstis. Otrkārt, ir izveidojusies valstu grupa, kura atrodas tā sauktajā drošības pelēkajā zonā, proti, tās ir valstis, kuras grib pievienoties ES un NATO. Trešā lielākā kopiena pakāpeniski veidojas no jaunajām neatkarīgajām valstīm, kas dažādu iemeslu dēļ ir vienojušās ar Krieviju par vienotas drošības telpas veidošanu.

Latvija pagaidām pēc būtības pieder pie otrās grupas valstīm. Latvijas Republikas ārpolitikas uzdevums ir izmantot visas iespējas, lai mērķtiecīgi sagatavotos integrācijai ES, Rietumeiropas Savienībā (RS) un NATO, kas apvieno valstis, ar kurām Latvijai ir kopīgas galvenās drošības intereses, kultūras orientācija un vērtību sistēma.

Īstenojot šo uzdevumu, ir jāatrod pareizās proporcijas Latvijas ārpolitikas rietumu un austrumu virzienu līdzsvara meklējumos.

Latvijai prioritāras ir divpusējās attiecības ar ES dalībvalstīm. Baltijas valstu visaptveroša sadarbība ir nozīmīga Latvijas, Lietuvas un Igaunijas politiskajai un ekonomiskajai attīstībai un reģiona drošībai. Latvija intensificēs sadarbību ar Ziemeļvalstīm, Poliju un Vāciju, lai Baltijas jūras reģions kļūtu par attīstītu un ekonomiski spēcīgu vienotas ES saimnieciskās sistēmas un brīvā tirgus sastāvdaļu.

Austrumos no Latvijas robežas veidojas atšķirīgas orientācijas ekonomiskās un cita veida reģionālās sadarbības formas starp jaunajām neatkarīgajām valstīm. Latvija uzturēs normālas, uz starptautisko tiesību normām un starptautisko saistību ievērošanas pamata veidotas attiecības ar Krieviju. Ar jaunajām neatkarīgajām valstīm Latvija veidos attiecības, kas balstītas uz savstarpēji izdevīgas sadarbības principiem.

Latvijas līdz šim sarežģītākā drošības problēma — Krievijas armijas izvešana — ir atrisināta. Tomēr tas nenozīmē, ka valsts vairs nav apdraudēta. Skrundas radiolokācijas stacija turpinās funcionēt un tās nojaukšana ilgs līdz gadsimta beigām. Čečenijas krīzes kontekstā mazinās pārliecība, ka Krievija varētu tuvākajā laikā kļūt par demokrātisku valsti.

Latvijas Republikas ārpolitikas aktuālie jautājumi salīdzinājumā ar Krievijas armijas izvešanas procesu kļūst daudz sarežģītāki, laika un darba ziņā ietilpīgāki. Tādējādi retāk būs pamanāmi Latvijas ārpolitikas pozitīvi rezultāti.

Tāpēc Latvijai iespējami īsākā laikā valsts varas līmenī jāpārorientējas, lai spētu īstenot valsts īstermiņa un ilgtermiņa intereses, saskaņojot tās divpusējo un daudzpusējo attiecību uzdevumu elastīgas mijiedarbības kontekstā.

Divpusējās attiecības

I. Eiropa

1. Robežvalstis

1.1. Igaunijas Republika un Lietuvas Republika

Baltijas valstu sadarbības nostiprināšana ir viens no Latvijas ārpolitikas prioritārajiem uzdevumiem. Jāsekmē trīs Baltijas valstu pakāpeniska tuvināšanās un reģionālā integrācija Baltijas jūras reģiona kontekstā, kas atvieglotu to ekonomiskās sadarbības un drošības jautājumu risināšanu un sekmētu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iekļaušanos Eiropas Savienībā un citās starptautiskajās organizācijās un institūcijās.

1.1.1. Pēc neatkarības atgūšanas ir notikusi ievērojama Baltijas valstu sadarbības aktivizēšanās un padziļināšanās. Panāktas nozīmīgas vienošanās gan politikā, gan ekonomikā. Prezidentu, parlamentu un izpildvaru līmenī ir notikusi regulāra sadarbība. Par izpildvaru sadarbību liecina regulārās premjerministru tikšanās, noslēgtie un parakstīšanai sagatavotie līgumi. Vērojama sadarbības nostiprināšanās drošības, vides aizsardzības un kultūras, cilvēktiesību un konsulārajos jautājumos.

Kopdarbības nozīmīgākie soļi ir Baltijas Ministru padomes (BMP) un BMP sekretariāta nodibināšana un darbības uzsākšana, Brīvās tirdzniecības līguma noslēgšana un stāšanās spēkā. Baltijas bataljona (BALTBAT) izveidošana un darbības uzsākšana.

1.1.2. Baltijas valstu politiskajā sadarbībā regulāri ir jāveic ārpolitikas trīspusējas konsultācijas un kopēju pozīciju izstrāde starptautiskajās organizācijās.

Baltijas valstu drošības stiprināšanu un to pakāpenisku iesaistīšanu starptautiskajās drošības struktūrās veicinās militārā kopdarbība. Vienlaikus tiks pilnveidota sadarbība starp Iekšlietu ministrijām, koordinējot organizētās noziedzības, narkotiku un ieroču kontrabandas un izplatīšanas, bēgļu u.c. problēmu risinājumu.

Jāizveido Baltijas valstu vienotais tirgus, kas balstītos uz ES valstu sadarbības principiem saskaņā ar ES normatīvo bāzi. Baltijas valstu muitas savienība ir jāveido saskaņā ar integrācijas pakāpi ES.

Iespējami drīzā laikā jāizveido Baltijas valstu vienota vīzu telpa. Jāatrisina Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pretrunas jūras robežu jautājumos.

Ņemot vērā Baltijas valstu vēsturisko pēctecīgumu, jāpārskata 20.–30. gados parakstītos līgumus šo valstu starpā, izvērtējot iespējas pielāgot tos pašreizējai situācijai.

1.2. Krievijas Federācija

LR ārpolitikas mērķis ir uzturēt normālas divpusējās attiecības ar Krievijas Federāciju. Tās jābalsta uz starptautisko tiesību normām, starptautisko saistību un savstarpēji izdevīgas sadarbības principiem.

1.2.1. 1994.gada 30.aprīlī Maskavā parakstītie līgumi starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju ir juridiskais pamats, kas nodrošināja Krievijas karaspēka izvešanu, un sākums jaunām attiecībām ar Krievijas Federāciju. Divpusējās attiecības ar Krieviju ir ieguvušas juridisko bāzi, lai tās turpmāk varētu veidoties kā divu neatkarīgu valstu labas partnerattiecības, lai tiktu nostiprināta drošība Baltijas jūras reģionā un veicināta stabilitāte Eiropā.

Vienlaikus vēstruriskā pieredze, politiskās un ekonomiskās situācijas attīstība Krievijā (Čečenijas krīzes risinājuma kontekstā, kad politiska dialoga vietā tiek lietots militārs spēks) liecina par demokrātijas nestabilitāti, Krievijas rīcības neprognozējamību, kas var radīt potenciālus draudus Krievijas kaimiņvalstīm.

Krievijas iekšpolitiskā nestabilitāte un ekonomiskā krīze var kavēt sasniegt Latvijas mērķi – normālu kaimiņattiecību uzturēšanu.

1.2.2. Jānoslēdz starpvalstu līgumi un vienošanās par sadarbību ekonomikā, transportā un humanitārajos jautājumos, kas tika sagatavoti parakstīšanai 1994.gadā. Šie dokumenti nostiprinātu to juridisko bāzi, kas regulē Latvijas un Krievijas attiecības.

Latvija intensificēs sadarbību ar atsevišķiem Krievijas reģioniem un republikām atbilstoši Latvijas ekonomiskajām interesēm.

Jāpanāk, lai Krievija izpildītu noslēgtos starpvalstu līgumus par militārajiem pensionāriem un Skrundas RLS pagaidu funkcionēšanu un demontāžu.

Latvija vienosies par sadarbību, kas veicinātu organizētās noziedzības, narkotiku un ieroču kontrabandas un izplatīšanas, bēglu u.c. problēmu risinājumu.

Baltijas jūras reģiona sekmīga attīstība ir nozīmīgs aspekts gan Latvijas un Krievijas divpusējo attiecību, gan reģiona drošības kontekstā. Kaļiņingradas apgabala ekonomiskā attīstība ir cieši saistīta ar iekļaušanos reģiona infrastruktūras un komunikāciju tīklā. Nesamērīgi liela Krievijas militārā klātbūtne šajā apgabalā ir potenciāls drauds visai Baltijas telpas drošībai. Līdz ar to sevišķu nozīmi iegūst militārā tranzīta kontrole.

Lai panāktu Latvijas austrumu robežas nostiprināšanu, jānokārto Abrenes jautājums saskaņā ar starptautiski atzītajām juridiskajām normām.

Tiks sekmēti kultūras, izglītības, ekonomiski un cita veida sakari ar Latvijas diasporu Krievijā.

1.3. Baltkrievijas Republika

Latvijas attiecības ar Baltkrieviju balstīsies uz labu kaimiņattiecību principiem, veicinot izdevīgus ekonomiskos sakarus, sadarbojoties ekoloģiskās situācijas normalizācijā.

1.3.1. Radīta divpusējo līgumattiecību bāze. Baltkrievijā noris sarežģīti ekonomiskie un politiskie procesi. To attīstības tendences var kavēt Latvijas sadarbību ar Baltkrieviju. Vērojamas Baltkrievijas un Krievijas reintegrācijas pazīmes Latvijai stratēģiski svarīgos jautājumos: militāra sadarbība, kopīgas robežapsardzības veidošana.

1.3.2. Tiks nostiprināta un pilnīgota līgumattiecību bāze, sekmēti izdevīgi ekonomiskie sakari, radīti labvēlīgi apstākļi Latvijas eksporta tranzītam, vienlaikus veicinot Baltkrievijas eksporta tranzītu caur Latvijas ostām.

Tiks panākta vienošanās par sadarbību, kas veicinātu organizētās noziedzības, narkotiku un ieroču kontrabandas un izplatīšanas, bēgļu, ekoloģisko u.c. problēmu risinājumu.

Tiks attīstīti kultūras, izglītības, ekonomiskie un cita veida sakari ar Latvijas diasporu Baltkrievijā.

2. Ziemeļvalstis un Baltijas jūras reģions

Latvija intensificēs sadarbību ar Ziemeļvalstīm un Baltijas jūras reģiona valstīm. Šis reģions potenciāli var kļūt par spēcīgu Eiropas ekonomisko zonu. Ne visas Ziemeļvalstis pieder Baltijas jūras reģionam, tomēr šo valstu tradicionālas sadarbības, kā arī Baltijas jūras valstu vēsturisko saišu kontekstā Latvijai ir jāattīsta kompleksa sadarbība divpusējo attiecību līmenī ar šo reģionu valstīm.

Viens no Latvijas ārpolitikas pamatvirzieniem ir ekonomiskās un politiskās sadarbības ar Ziemeļeiropas valstīm padziļināšana. Vēsturiski Latviju ar Ziemeļvalstīm vieno kopīga kultūras un tirdzniecības telpa. Intensīva sadarbība ar Ziemeļvalstīm ir nepieciešams priekšnoteikums Latvijas sekmīgai integrācijai vienotā Baltijas jūras reģiona komunikāciju tīklā un infrastruktūrā.

Tā guva izpausmi gan nepārtrauktā politiskā dialogā ar šī reģiona valstīm praktiski visos LR svarīgākajos jautājumos, gan arī jūtamā atbalstā no Ziemeļvalstu puses dažādās starptautiskās organizācijās.

Tiks turpināts darbs bezvīzu režīma ar Ziemeļvalstīm ieviešanas virzienā.

Ņemot vērā izveidojušos Eiropas jauno stratēģisko situāciju, Zviedrijai un Somijai kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalstīm, jāturpina politisko un aizsardzības jautājumu risināšanu starptautiskajās un reģionālajās organizācijās un institūcijās: ES, BJVP, Ziemeļu Padome.

Latvija attīstīs sadarbību ar Ziemeļvalstīm, Vāciju un Poliju, lai veicinātu organizētās noziedzības, narkotiku un ieroču kontrabandas un izplatīšanas, bēgļu u.c. problēmu risinājumu.

Latvija tuvināsies un iekļausies Ziemeļvalstu sadarbības struktūrās, meklēs stabilu vietu šī reģiona ekonomiskajā attīstībā. Latvija sekmēs jaunu sadarbības formu institucionalizāciju, intensificējot darbību foruma "5+3" izveidē.

Latvijas intesificēs sadarbību ar Ziemeļvalstīm drošības jautājumos, īpašu uzmanību pievēršot miera uzturēšanas spēku attīstībai.

2.1. Zviedrijas Karaliste

Tiks intensificēta vispusīgu attiecību attīstība ar Zviedriju ekonomikā, zinātnē, kultūrā un militārajā jomā.

2.1.1. Zviedrija ir spēlējusi ievērojamu lomu Latvijas neatkarības nostiprināšanas procesā, sniegusi atbalstu KF armijas izvešanas problēmas risināšanā, palīdzību Latvijas aizsardzības struktūru veidošanā.

Pēc Zviedrijas iestāšanās ES kļūst nozīmīgāks tās sniegtais atbalsts, lai sekmētu Latvijas integrēšanos Eiropā. Ar Zviedriju mūs vieno kopīgas intereses reģionālās drošības jomā, izpratne par Baltijas valstu neatkarību kā ļoti svarīgu drošības politikas stabilitātes elementu ne tikai Baltijas jūras reģionā, bet arī visā Eiropā. Zviedrija kopā ar citām Skandināvijas valstīm aktīvi īsteno t.s. suverenitātes atbalsta programmu, kas palīdz nodrošināt iekšējo kārtību un stabilitāti Baltijas valstīs un uzlabot to spējas uzraudzīt un kontrolēt savas teritorijas, it īpaši robežas.

2.2. Dānijas Karaliste

Latvijai jāizmanto labvēlīgā Dānijas ekonomiskā situācija un pozitīvās ekonomikas attīstības prognozes tuvākajiem gadiem, lai veicinātu Dānijas investīciju pieplūdumu un ekonomiskās sadarbības aktivizēšanu.

Jāizmanto Dānijas nepārtrauktais atbalsts Latvijas integrācijai ES.

2.2.1. Dānija bija pirmā valsts, kura jau 1990. gada novembrī noslēdza draudzības un ekonomiskās sadarbības līgumu ar Latviju, kas vērtējams kā pirmais solis vēlākajā nepārtrauktajā Dānijas atbalstā Latvijas neatkarības atgūšanas procesā, Aizsardzības struktūru veidošanā un integrēšanās Eiropas Savienībā.

Konstruktīva un aktīva sadarbība izveidojusies un turpināsies programmas "Partnerattiecības mieram" sakarā. Tehnisku palīdzību apmācības, aizsardzības spēku struktūras veidošanas, aizsardzības plānošanas jomā Latvijai paredz noslēgtais militārās sadarbības līgums (arī BALTBAT).

2.3. Somijas Republika

Tiks turpināta aktīva politiskā un ekonomiskā sadarbība, lai sekmētu Latvijas integrēšanos Eiropas drošības un ekonomiskajās struktūrās.

2.3.1. Latviju un Somiju vieno ģeopolitiskā situācija un rūpes par drošību Baltijas jūras reģionā.

2.3.2. Tiks turpināta aktīva ekonomiskā sadarbība. Vienojošās intereses ir drošības jomā reģionālās un Eiropas drošības arhitektūras kontekstā. Somija, iestājoties ES, turpina atbalstīt Latviju integrācijā ES, sniedz atbalstu dažādās starptautiskajās organizācijās.

Tiks turpināta sadarbība iekšlietu, kodoldrošības, ekoloģijas, kultūras un izglītības jautājumos.

2.4. Norvēģijas Karaliste, Islandes Republika

Tiks aktivizēta Latvijas un Norvēģijas politiskā un ekonomiskā sadarbība, tādējādi tuvinot Latviju Ziemeļvalstu sadarbības struktūrām.

2.4.1. Norvēģija un Islande ir devušas nozīmīgu ieguldījumu Latvijas neatkarības nostiprināšanā, sniedzot vispusīgu palīdzību valsts institūciju pilnveidošanā.

Islande bija pirmā valsts, kura 1991. gada augustā atzina LR neatkarību.

2.4.2. Pēc Norvēģijas negatīvā balsojuma par iestāšanos ES sevišķu nozīmi attiecībās ar Norvēģiju un Islandi iegūst sadarbība Ziemeļu Padomes ietvaros.

Tiks turpināta Latvijas un Norvēģijas militārā sadarbība, lai sekmētu Latvijas iesaistīšanos Eiropas un transatlantiskajās drošības struktūrās.

Ņemot vērā Norvēģijas ekonomisko potenciālu (it sevišķi tās energoresursus), tiks aktivizēta Latvijas un Norvēģijas ekonomiskā sadarbība.

Tirks turpināta Norvēģijas un Latvijas, Islandes un Latvijas divpusējo attiecību juridiskās bāzes pilnveidošana.