Projekts

Apspriešanas procesā var tikt precizēts

Latvijas Republikas ārpolitikas koncepcija

Pielikums dokumentam "Latvijas Republikas ārpolitikas pamatvirzieni

līdz 2005. gadam", kas publicēts "LV" vakardienas, 21. numurā

2.5. Vācijas Federatīvā Republika

Viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm ir intensīva politiskā, drošības un ekonomiskā sadarbība ar Vācijas Federatīvo Republiku, ņemot vērā Vācijas nozīmīgo atbalstu Latvijas ārpolitiskajām aktivitātēm starptautiskajās organizācijās un Vācijas lomu Eiropas integrācijas procesā, īpaši Eiropas Savienībā, kā arī tās nozīmi pasaules politiskajā un saimnieciskajā sistēmā.

2.5.1. Vācija pieder tām Eiropas valstīm, ar kurām Latvijai vēsturiski ir izveidojušās visciešākās saites, 1994. gada 31. augustā Krievijas karaspēks atstāja Vāciju un Baltijas valstis, ko nosacīti var uzskatīt par 2. pasaules kara beigām. Nozīmīgs ir Vācijas ieguldījums Latvijas neatkarības atjaunošanas procesā, vispusīga palīdzība valsts aizsardzības struktūru veidošanā.

Izveidojušās labas attiecības ar atsevišķām Vācijas federālajām zemēm: Šlezvigu – Holšteinu, Ziemeļreinu – Vestfāli, Meklenburgu – Priekšpomerāniju u.c.

2.5.2. Latvijas attiecības ar VFR tiks padziļinātas un intensificētas visās jomās, īpašu vērību pievēršot saimnieciskajiem sakariem un militārai sadarbībai.

Latvija sekmēs Vācijas ārpolitikas noturīgo ieinteresētību atbalstīt Baltijas valstu institucionālo un ekonomisko reformu procesus, kā arī "ofensīvo Baltijas politiku" integrējoties Eiropas Savienībā. Tiks attīstīta sadarbība Baltijas jūras programmas ietvaros, kas sekmēs Latvijas integrēšanos Eiropas Savienībā.

Sagatavojoties integrācijai Eiropas drošības struktūrās, Latvija izmantos visas sadarbības iespējas ar Vāciju gan divpusējo līgumu, gan programmas "Partnerattiecības mieram" ietvaros.

Padziļinot attiecības ar VFR, Latvija intensificēs reģionālo sadarbību ar Vācijas federālajām zemēm tautsaimniecībā, drošības nostiprināšanā, kultūrā, izglītībā un zinātnē.

2.6. Polijas Republika

Latvija intensificēs politisko, saimniecisko un militāro sadarbību ar Poliju, veicinot Baltijas jūras reģiona drošību un veidošanos par vienotu ekonomisko zonu.

2.6.1. Latvijas un Polijas labām divpusējām attiecībam ir dziļas, vēsturiskas saknes. Abas valstis vieno centieni risināt Baltijas jūras reģiona drošības problēmas un integrēties Eiropas un transatlantiskajās drošības struktūrās.

2.6.2. Attiecības ar Poliju ir jāpadziļina, vispusīgi attīstot politisko, ekonomisko un militāro sadarbību, ņemot vērā Polijas un Baltijas valstu ieineteresētību Baltijas jūras reģiona ekonomiskajā attīstībā, drošībā un stabilitātē.

Latvija attīstīs sadarbību ar Poliju, lai sekmētu Latvijas integrāciju ES un Eiropas drošības struktūrās, izmantojot Polijas pieredzi šajā procesā.

 

3. Jaunās neatkarīgās valstis

Latvija ar jaunajām neatkarīgajām valstīm veidos attiecības, kas balstītas uz savstarpēji izdevīgas sadarbības principiem.

Jaunās neatkarīgās valstis jeb Neatkarīgo valstu savienība (par Baltkrieviju skat. sadaļā "Robežvalstis") attīstās smagas ekonomiskās krīzes, nekonsekventu ekonomisko reformu, nestabilas vai vēl neizveidojušās parlamentārās demokrātijas, vietām pat karadarbības apstākļos. Šajās valstīs nav izveidojusies vienota attieksme vai griba attīstīt NVS institucionāli, kas padara neskaidru šī reģiona nākotni. Situācijas nestabilitāte un neprognozējamība apgrūtina noteikt Latvijas intereses reģionā, kā arī attīstīt stabilas divpusējās attiecības.

3.1. Ukrainas Republika

Ņemot vērā Ukrainas lomu pasaules drošības problēmu kontekstā, Latvijas attiecības ar Ukrainu, attīstot abu valstu ekonomisko sadarbību, ir prioritāras visā attiecību kopumā ar jaunajām neatkarīgajām valstīm.

3.1.1. 1994. gadā turpinājās darbs pie stabilas līgumattiecību bāzes starp Latviju un Ukrainu veidošanas.

Ukrainas politiskajiem un ekonomiskajiem attīstības procesiem ir pievērsta pasaules īpaša uzmanība. Ukrainas pašreizēja politiskā un ekonomiskā attīstība liecina par divējādām tendencēm: reformu turpināšana un tuvināšanās Eiropai vai reformu apturēšana un potenciāla valsts neatkarības ierobežošana.

3.1.2. Latvija turpinās darbu pie līgumattiecību bāzes veidošanas.

Jāattīsta izdevīgi ekonomiskie sakari, sadarbība zinātnē un kultūrā. Jāpievērš uzmanība ukraiņu diasporai Latvijā.

Jāapsver iespējas iegādāties Ukrainā ražotos ieročus Latvijas aizsardzības struktūrām.

3.2. Moldovas Republika

Jaattīsta izdevīgi ekonomiskie, zinātnes un kultūras sakari ar Moldovu.

3.2.1. Sadarbībai ar Moldovu bija izveidojies epizodisks raksturs sarežģītās politiski ekonomiskās situācijas dēļ.

3.2.2. Latvija turpinās darbu pie līgumattiecību bāzes veidošanas.

3.3. Vidusāzija (Uzbekija, Kazahija, Turkmēnija, Kirgīzija, Tadžikija) un Aizkaukāzs (Gruzija, Azerbaidžāna, Armēnija)

Iespējami īsākā laikā jāveic precīza Latvijas ilgtermiņa interešu izvērtēšana un to pakāpeniska īstenošana Vidusāzijas un Aizkaukāza reģionā.

3.3.1. Politiskās nestabilitātes un ekonomiskās krīzes dēļ sadarbībai ar abu reģionu valstīm ir epizodisks raksturs. Latvijas Republikas vēstniecības darbības uzsākšana Uzbekijā ir sākums izvērstu divpusējo attiecību veidošanai reģionā.

3.3.2. Latvija turpinās darbu pie līgumattiecību bāzes veidošanas ar visām šī reģiona valstīm atkarībā no situācijas stabilitātes.

Latvija attīstīs ekonomisko sadarbību ar Aizkaukāza un Vidusāzijas reģiona valstīm, daudzveidojot tirdznieciskos sakarus un veicinot šo valstu eksporta tranzītu caur Latviju.

 

4. Rietumeiropas valstis

4.1. Lielbritānija un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

Jāattīsta Latvijas un AK ekonosmikā un militārā sadarbība, lai veicinātu Latvijas ekonomiskās reformas un iesaistīšanos Eiropas un transatlantiskajās drošības struktūrās.

4.1.1. Latvijas attiecības ar Apvienotot Karalisti ir nozīmīgas, jo AK ir ANO Drošības Padomes pastāvīgā locekle un valsts, kam ir svarīga loma ES paplašināšanas procesā.

AK ir sniegusi Latvijai ievērojamu palīdzību aizsardzības struktūru veidošanā.

4.1.2. Tiks turpināta Latvijas un AK sadarbība militārajā jomā programmas "Partnerattiecības mieram" ietvaros, kas sekmēs Latvijas integrāciju Eiropas drošības struktūrās.

Tiks attīstīta abu valstu sadarbība ekonomikā, izglītībā, zinātnē un kultūrā.

4.2. Beļģijas Karaliste, Nīderlandes Karaliste, Luksemburgas Lielhercogiste

Latvijai ir svarīga Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas sadarbības pieredze kā sekmīgas reģionālās sadarbības piemērs, Baltijas valstīm sagatavojoties integrācijai Eiropas Savienībā.

4.2.1. Latvijas attiecības ar Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu ir svarīgas sakarā ar šo valstu lomu Eiropas integrācijas un drošības problēmu risināšanas procesā.

4.2.2. Jāturpina formulas "3+3" (Baltija – Benilukss) pilnveidošana, papildinot sadarbību parlamentu līmenī ar starpvaldību sadarbību.

Jāpadziļina līdzšinējā veiksmīgā sadarbība starp Latviju un Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu.

4.3. Francijas Republika un Dienvideiropas valstis (Itālijas Republika, Spānija, Portugāles Republika, Grieķijas Republika)

Ņemot vērā Francijas un ES Dienvideiropas reģiona valstu lomu starptautiskajās organizācijās, kā arī to, ka, sākot ar 1995. gada janvāri, Francija sāka savu prezidentūras laiku ES, ko pēc kārtas pārņems Spānija un Itālija, attiecību padziļināšana ar šīm valstīm ir ļoti nozīmīga.

Latvija nostiprinās ciešākus ekonomiskos, tirdzniecības, zinātnes un tehniskos, kā arī kultūras sakarus ar šo ANO Drošības Padomes pastāvīgo locekli, lai veicinātu Francijas ieienteresētību ne tikai Viduseiropas, bet arī Baltijas valstu stabilitātes un drošības nostiprināšanā.

Jāturpina aizsāktā sadarbība aizsardzības jomā, padziļinot to programmas "Partnerattiecības mieram" kontekstā, tādejādi sekmējot Latvijas integrāciju Eiropas drošības struktūrās.

Jāpadziļina politiskais dialogs ar visām ES Dienvideiropas valstīm. Jānostiprina diplomātiskā klātbūtne reģionā, pilnveidojot esošās vai atverot jaunas diplomātiskās pārstāvniecības.

Tā kā pašreizējā ekonomiskā sadarbība ar šī reģiona valstīm ir nepietiekama, nopietni jāstrādā pie ekonomisko sakaru aktivizēšanas un informācijas apmaiņas ar šīm valstīm. Plašāk jāizmanto Fancijas un Dienvideiropas valstu piedāvātās iespējas izglītības un kultūras jomā.

4.4. Austrijas Republika, Šveices Konfederācija

Divpusējās attiecības ar Austriju un Šveici balstās uz šo valstu vispusīgu atbalstu Latvijas neatkarībai, demokrātiskai attīstībai un saimniecisko reformu procesam. Attiecību paplašināšana un daudzveidošana ar šīm valstīm ir būtiska, ņemot vērā to lomu pasaules politiskajā un saimnieciskajā sistēmā, neitralitātes īstenojuma pieredzi, to attīstību par starptautiskās drošības un citu organizāciju centriem.

Austrijas pievienošanās ES Latvijai dod plašākas iespējas divpusējai sadarbībai, kā arī pieredzes pārņemšanai, sagatavojot Latvijas institūcijas integrācijai Eiropas Savienībā. Jaaktivizē abpusēji izdevīgi saimnieciskie sakari Austrijas tautsaimniecībai tradicionālajās jomās kā starptautiskā tirdzniecība, mežsaimniecība, lauksaimniecība, transports, infrastruktūras attīstība un tūrisma industrija.

Sadarbībā ar Šveices Konfederāciju Latvijai jāizmanto iespējas, ko nodrošina starp divām valstīm noslēgtie saimnieciskās sadarbības līgumi. Tie paredz iespējas savstrapējās tirdzniecības paplašināšanai, īpaši Latvijā ražoto lauksaimniecības produktu eksportam. Latvija un Šveice ieinteresētas veidot liberālas tirdzniecības attiecības ar mērķi nākotnē pilnībā nojaukt savstarpējās tirdzniecības barjeras.

Nozīmīgu vietu divpusējās attiecībās ieņem sadarbība zinātnes un kultūras jomās. Tā jāpadziļina, izmantojot iespējas, ko paver reģionālā sadarbība atsevišķu kantonu līmenī.

Izstrādājot Latvijas aizsardzības koncepciju, jāizmanto Šveices aizsardzības spēku pieredze.

 

5. Viduseiropas un Balkānu valstis

Latvija attīstīs vispusīgu sadarbību ar Viduseiropas un Balkānu valstīm atkarībā no to integrācijas pakāpes ES. Prioritāras ir attiecības ar sešām valstīm — Čehiju, Poliju, Ungāriju, Slovakiju, Rumāniju un Bulgāriju, kuras ir noslēgušas Eiropas līgumu ar ES. Latvija veicinās konsultāciju institūcijas izveidi ar šīm valstīm par politiskās, ekonosmikās un militārās sadarbības paplašināšanu.

5.1. Viduseiropas un Balkānu valstis ir attīstījušās nevienmērīgi, dažādos saimnieciskajos, politiskajos un drošības apstākļos. Ir sasniegti pilnīgi pretēji rezultāti, kas atšķiras savā amplitūdā no Čehijas Republikas straujajiem attīstības tempiem līdz Bosnijas un Hercogovinas sabrukumam karadarbības dēļ. Pēdējo trīs četru gadu laika ir bijuši mēģinājumi radīt integratīvas vai cita veida sadarbības struktūras un institūcijas. Joprojām nav izveidojies vienots reģions, un līdz šim nav Viduseiropas un Balkānu valstīm politiska griba attīstīt sadarbību reģionālajā līmenī, izņemot Višegradas iniciatīvu.

Ņemot vērā sarežģītos ekonomisko un politisko reformu procesus, Latvijas sadarbība ar Viduseiropas un Balkānu valstīm ir nepietiekami izvērsta.

5.2. Atkarībā no sadarbības ar Viduseiropas un Balkānu valstīm tās var nosacīti iedalīt trīs grupās.

5.2.1. Ar attīstītākajām šī reģiona valstīm — Poliju (par sadarbību ar Poliju skat. sadaļu "Ziemļvalstis un Baltijas jūras reģions"), Ungāriju, Čehiju un Slovakiju (1. grupa) veidojas jauna līmeņa sadarbība — līdzās draudzības un sadarbības, bezvīzu režīma un tirdznieciski ekonomiskajiem līgumiem tiek veidotas līgumattiecības investīciju aizsardzības, nodokļu dubultās neiekasēšanas, resoru sadarbības jomā. Šīs grupas valstīm sāk pietuvoties arī Rumānija, īpaši pēdējā laikā aktivizējoties Baltijas virzienā.

Nepieciešams attīstīt sadarbību un konsultācijas ar Viduseiropas valstīm par integrāciju Eiropas Savienībā, par drošības, militārās sadarbības un pakāpeniskas integrācijas Eiropas drošības struktūrās jautājumiem. Jāvienojas par sadarbību, kas veicinātu organizētās noziedzības, narkotiku un ieroču kontrabandas un izplatīšanas, bēgļu, ekoloģisko u.c. problēmu risinājumu.

5.2.2. Otrajā grupā ietilpst — Bulgārija, Horvātija, Slovēnija, ar kurām attiecības nav pietiekami izvērstas, bet sadarbībai aizsākumi ir iedibināti. Turpmāk būtu nepieciešams sadarbību ar šīm valstīm pietuvināt 1.grupas līmenim, izveidojot tai atbilstošu starptautiski tiesisko bāzi.

5.2.3. Trešajā valstu grupā — Albānija, Maķedonija, Bosnija un Hercegovina, Dienvidslāvija (Serbija un Melnkalne) — dziļāku attiecību veidošanai traucē nestabilā politiskā situācija šajā reģionā. Latvijai savu iespēju robežās jāiesaistās starptautiskā noregulējuma panākšanā bijušās Dienvidslāvijas teritorijā.

 

II. Ziemeļamerikas valstis

1. Amerikas Savienotās Valstis

Sadarbība ar ASV ir viena no Latvijas ārpolitikas divpusējo attiecību prioritātēm, kam jāsekmē Latvijas drošības problēmu risināšana, kā arī valsts ekonomiskā, zinātnes un kultūras attīstība. ASV tiek uzskatīta par vienīgo pasaules lielvaru, kas visefektīvāk ietekmē pasaules politiskos, ekonomiskos un drošības procesus.

Jāpadziļina Latvijas un ASV divpusējās attiecības, sevišķu vērību pievēršot politiskajam dialogam, sadarbībai ekonomikā un militārai palīdzībai, ko ASV sniedz Latvijai, sekmējot tās tuvināšanos transatlantiskajām drošības struktūrām un starptautiskajām organizācijām.

1.1. ASV ir sniegusi Latvijai nozīmīgu palīdzību visās jomās, it īpaši Krievijas karaspēka izvešanas jautājuma sekmīgā risināšanā.

1994.gadā notikusī ASV prezidenta vizīte Latvijas Republikā ir devusi jaunu stimulu abu valstu sadarbībai gan divpusējo attiecību, gan starptautisko un reģionālo organizāciju līmenī.

1.2. Latvijai jāturpina sadarbība ar ASV, risinot sekojošu jautājumu loku — konvenciālo ieroču piegāde un COCOM pilnvaru pārmantojamības nodrošināšana, kodolieroču nelegālās pārvadāšanas jautājumi, BALTBAT veidošanās un attīstība, Baltijas valstu drošības un reģionālās sadarbības jautājumi, Eiropas drošības institūciju attīstība un NATO paplašināšana.

Jāpabeidz tiesiskās bāzes radīšana veiksmīgai valstu ekonomiskajai sadarbībai.

Jāpanāk ASV atbalsts Latvijas iestāšanās procesā VVTT.

Latvija attīstīs sadarbību, kas veicinātu organizētās noziedzības, narkotiku un ieroču kontrabandas un izplatīšanas, bēgļu u.c.problēmu risinājumu.

Izmantojot Latvijas vēstniecību ASV, informējot un sadarbojoties ar dažādām organizācijām un institūcijām ASV, popularizēt Latviju ASV sabiedrībā.

LR turpinās sadarbību ar Latvijas diasporu ASV.

2. Kanāda

Latvijas Republikas divpusējās attiecības ar Kanādu tiks veidotas, līdzsvarojot kopīgās intereses, daudzveidojot sadarbības jomas, lai nostiprinātu Latvijas drošību, veicinātu valsts ekonomisko attīstību un labklājību.

2.1. Kanāda ir viena no G—7 dalībvalstīm un viena no ietekmīgākajām loceklēm visās svarīgākajās starptautiskajās organizācijās.

2.2. Latvija attīstīs sadarbību ar Kanādu, lai sekmētu tās atbalstu Latvijas centieniem kļūt par NATO dalībvalsti, gūtu atbalstu Latvijas iniciatīvām starptautiskajās organizācijās, turpinātu Baltijas Biznesa padomes darbību, paplašinātu ekonomisko sadarbību, it īpaši ārējās tirdzniecības, lauksaimniecības, mežrūpniecības un kokapstrādes, un enerģētikas jomā.

Latvija turpinās Latvijas diasporas Kanādā kultūras, ekonomisko un citu saišu stiprināšanu ar Latvijas valsti.

 

III. Latīņamerika

Latvija ir ieinteresēta attīstīt sadarbību ar Latīņamerikas valstīm, ņemot vērā vairāku valstu (Meksika, Argentīna, Čīle) pieredzi makroekonomisko reformu veicināšanā pārejai uz brīvā tirgus ekonomiku, kā arī reģionālajā integrācijā.

Latvijas attiecības ar Latīņamerikas valstīm nav attīstījušās strauji, tomēr pastāv zināms potenciāls to paplašināšanai. Nopietns šķērslis divpusējo attiecību paplašināšanai ir savstarpējais informācijas trūkums.

Latvija intensificēs divpusējo politisko dialogu, it īpaši ar Brazīliju, Argentīnu, Meksiku, Venecuēlu un Čīli, kas varētu kļūt par Latvijas galvenajiem sadarbības partneriem šajā reģionā, radīs tiesisko bāzi ekonomiskajai sadarbībai, turpinās jau esošo sadarbības paplašināšanu, it sevišķi kuģniecības un lauksaimniecības jomās.

Jāiegūst šo valstu atbalsts starptautiskajās organizācijās.

Aktīvāk sadarbosies ar latviešu kopienām šajās zemēs, izmantojot viņu iespējas Latvijas popularizēšanā valdības un biznesa aprindās.

 

IV. Austrālija

Latvija attīstīs iespējami intensīvas politiskās, ekonomiskās un kultūras attiecības ar Austrāliju. Tiks aktīvāk izmantotas jau eksistējošās Austrālijas un Eiropas sadarbības formas.

Neskatoties uz lielo attālumu, divpusējo attiecību turpmākās attīstīšanas un padziļināšanas procesā ar Austrāliju vajadzētu pievērst uzmanību īpašajai lomai un ietekmei, kāda ir Austrālijai Klusā okeāna Ziemeļrietumu reģionā; tās atbalsts Latvijai būtu nozīmīgs problēmu apspriešanā un lēmumu pieņemšanā ANO un citos starptautiskos forumos. Austrālijā ir arī viena no lielākajām emigrācijas latviešu kopienām. Jācenšas izmantot latviešus kā lobijus Austrālijas valdībā.

 

V. Āzijas un Āfrikas valstis

Latvija identificēs savas intereses Āzijas un Āfrikas reģionā un realizēs tām atbilstošu ārpolitiku, attīstot izdevīgu sadarbību ekonomikā, zinātnē un kultūrā.

Latvijas Republikas tradicionālo attiecību trūkums ar minētā reģiona valstīm, atšķirīgā mentalitāte un līdz ar to arī vērtību skala, milzīgie attālumi un akūtais līdzekļu trūkums līdz šim ir būtiski kavējuši Latvijas attiecību attīstību ar minētā reģiona valstīm.

1.Japāna

Sakarā ar Japānas pieaugošo lomu pasaules procesos Latvija attīstīs vispusīgus sakarus ar šo valsti, akcentējot ekonomisko sadarbību.

2. Ķīnas Tautas Republika

Latvijas attiecības ar ĶTR ir nozīmīgas tajā aspektā, ka ĶTR ir pasaules lielvalsts un ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle, kura spēlē ievērojamu lomu pasaules procesos. Īpaši nozīmīga ir ekonomisko sakaru attīstīšana, ņemot vērā Ķīnā notiekošos ekonomisko reformu procesus un tās milzīgo tirgu.

Latvija attīstīs sadarbību ekonomikā, kultūrā un izglītībā ar Taivānu.

3. Izraēla

Latvija attīstīs saimnieciskos, izglītības un kultūras sakarus ar Izraēlu. Tiks attīstīta sadarbība ar Latvijas diasporu Izraēlā.

 

Daudzpusējās attiecības

Latvijas izredzes uz demokrātiskas sabiedrības attīstību ir lielā mērā atkarīgas no starptautiski politiskās situācijas attīstības, kuras svarīgākie momenti ir notikumu attīstības gaita reģionā, Eiropas Savienības un NATO attīstība un paplašināšanās perspektīvas.

Latvijas rīcībā nav daudz instrumentu, ar kuru palīdzību tā varētu ietekmēt šos ģeopolitiskos procesus, bet starp šiem nedaudzajiem svarīga loma ir starptautiskajām organizācijām. Darbojoties tajās, iespējams identificēt īsto laiku un veidu, kā Latvija var sev vēlamā veidā iespaidot starptautiski politisko situāciju.

 

I. Baltijas Ministru padome (BMP)

Baltijas Ministru padomei un sekretariātam ir jākļūst par reālu izpildvaras mehānismu, kas sekmētu Baltijas valstu sadarbību. Sevišķa uzmanība jāpievērš BMP darbībai Baltijas valstu drošības un aizsardzības problēmu risināšanas koordinācijā.

 

II. Baltijas jūras valstu padome (BJVP)

Baltijas jūras valstu padome ir reģionāla organizācija, kurā ietilpst Latvija, Igaunija, Lietuva, Somija, Zviedrija, Norvēģija, Dānija, Vācija, Polija un Krievija. Latvija ir piekritusi 1996./1997.gadā uzņemties prezidējošās valsts pienākumus šajā organizācijā, kas stiprinātu mūsu valsts prestižu, tāpēc BJVP kļūst par vienu no ārpolitikas prioritātēm. Darbība BJVP dod mums iespējas attīstīt reģionālu sadarbību ar Baltijas jūras reģiona valstīm, ietekmēt Eiropas Savienības politiku attiecībā uz Baltijas jūras reģionu (pretstatā atsevišķu ES valstu centieniem akcentēt Vidusjūras baseina reģiona attīstību) un risināt problemātiskos jautājumus attiecībās ar Krieviju (Kaļiņingradas apgabala militarizācija).

 

III. Ziemeļu Padome

Pēc Zviedrijas un Somijas iestāšanās Eiropas Savienībā Ziemeļu padomes darbībā iespējamas izmaiņas, bet tās neskars šīs institūcijas būtību.

Latvija, sadarbojoties ar Ziemeļu Padomi, turpinās attīstīt un pilnveidot attiecības starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm pēc formulas "3+5".

 

IV. Eiropas Savienība (ES)

Jāizdara viss nepieciešamais, lai netiktu kavēta Eiropas līguma noslēgšana starp Eiropas Savienību un Latviju. Pēc tā ratificēšanas ES dalībvalstu parlamentos Latvijas valdībai, vadoties no situācijas, jāpieņem konceptuāls lēmums par pieteikuma dalībvalsts statusa iegūšanai iesniegšanu.

Latvijas Republikas stratēģiskais galamērķis ir iestāšanās Eiropas Savienībā. Lai to panāktu, Latvijai jābūt gatavai un jāspēj pildīt kritērijus, kādus jaunajām dalībvalstīm izvirza ES — funkcionējoša tirgus ekonomika, kas spēj integrēties ES ekonomikā, privatizācijas pakāpe, ekonomikas attīstības līmenis pēc nacionālā kopprodukta rādītājiem uz vienu iedzīvotāju, valsts likumdošanas stāvoklis, minoritāšu tiesības, spēja saskaņot nacionālo likumdošanu ar ES likumdošanu, sociālās aizsardzības līmenis, spēja regulēt inflāciju, budžeta deficīta stāvoklis, modernas nodokļu sistēmas ieviešana, imigrācijas politikas, robežu kontroles un vīzu režīma saskaņošana.

 

V. Rietumeiropas Savienība (RS)

Rietumeiropas Savienība ir Eiropas Savienības svarīga sastāvdaļa, kas risina arī drošības politikas jautājumus. Kolektīvā aizsardzība ir ES kopējās ārējās un drošības politikas sastāvdaļa. Iespējams, ka pēc 1996.gada Starpvaldību konferences Eiropas aizsardzība kļūs par ceturto ES pilāru. RS ir NATO Eiopas pilārs. Lai kāds arī nebūtu 1996.gada starpvaldību konferences rezultāts, saite starp Eiropas aizsardzības politiku un NATO saglabāsies.

Latvijai kā RS asociētajai partnerei ir dota iespēja piedalīties Eiropas kopējās aizsardzības politikas veidošanā (tā vērsta uz riska un nejaušību samazināšanu). Šīs politikas veidošanas ietvaros Latvijai jāpalīdz apzināt Eiropas drošības riska faktorus Baltijas reģionā. Latvijai jāuzņemas arī daļa atbildības par kolektīvo aizsardzību.

 

VI. Eiropas Padome (EP)

Tuvāko gadu laikā jāparaksta un jāratificē svarīgākie Eiropas Padomes dokumenti.

Jāturpina izmantot EP struktūras likumdošanas ekspertīzes jomā. Jāturpina iesāktie projekti attiecībā uz pilsonības likuma piemērošanas mehānismiem, bezvalstnieku un ārvalstnieku statusu, ieslodzījumu vietu reformu u.tml.

Eiropas Padome ir otra plašākā Eiropas reģionālā organizācija aiz ODSE. Kļūstot par Eiropas Padomes dalībvalsti, Latvija turpinās integrāciju Eiropas struktūrās.

Latvijai jānodrošina Valsts parlamentārās delegācijas pie EP aktīvu darbu, ņemot vērā, ka EP Parlamentārās asamblejas deputāti veido arī RES Parlamentāro asambleju, kas dod iespēju risināt arī drošības jautājumus.

VII. Organizācija drošībai un sadarbībai Eiropā (ODSE)

Latvijai jāatbalsta tās aktivitātes, kas ceļ ODSE prestižu un nav pretrunā ar Latvijas nacionālajām interesēm, jāturpina īstenot Latvijas Krievijas politiku šajā forumā, kas ļauj divpusējo attiecību problemātiku risināt multilaterālā veidā, jāattīsta tālāk reģionālā pieeja ODSE, kas ietver drošības jautājumu risināšana visā Baltijas jūras valstu reģionā, jāturpina aktīvi paust Latvijas intereses šajā forumā, nodrošinot viedokļu apmaiņu un jebkuru domstarpību politiska risinājuma iespēju, jāpanāk sekmīga ODSE iesaiste LR un KF līgumu par armijas izvešanu un Skrundas RLS izpildē.

Latvijai īpaši svarīga ir un būs dalība Organizācijā drošībai un sadarbībai Eiropā. ODSE Latvijas ārpolitikā ir svarīga vairāku nosacījumu dēļ — tā ir viena no nedaudzajām drošības organizācijām, kurā Latvija bauda pilnu dalībvalsts statusu, konsensusa princips lēmuma pieņemšanā dod iespējas tieši ietekmēt jebkuru ODSE lēmumu, organizācijas reģionālais vēriens (52 dalībvalstis) paver plašas dialoga iespējas, ODSE ir iesaistīta LR un KF līgumu nosacījumu izpildes kontrolē.

 

VIII. Organizācija ekonomiskai sadarbībai un attīstībai (OESA)

Skatīt ārpolitikas saimniecisko dimensiju.

 

IX. NATO, Programma "Partnerattiecības mieram" (PfP), NACC

Sadarbībai ar NATO ir jākļūst par vienu no Latvijas ārpolitikas galvenajiem virzieniem, jo tā ir ļoti nozīmīga no drošības viedokļa. Atsakoties no sadarbības ar NATO, Latvija izvēlētos izolāciju un atgriešanos Krievijas pastiprinātā ietekmē. Ņemot vērā to, ka tuvākajā laikā nav reāla Latvijas uzņemšana NATO, pilnībā jāizmanto sadarbības iespējas, ko piedāvā NACC un PfP, lai panāktu visu perspektīvo dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos un problēmu izpratni, sekmētu kopdarbību miera uzturēšanas operāciju veikšanā, katastrofu seku likvidēšanā, glābšanas operācijās un humānās palīdzības piegādē. Darbošanās NACC un PfP ietvaros mērķis ir iespējami īsākā laikā iegūt iespējas sadarboties ar NATO valstu spēkiem.

Jāpanāk, lai NATO attīstība un paplašināšanās neaprobežotos tikai ar Višegradas valstīm, jo tādā veidā Baltijas valstis tiktu atstātas izolācijā. Nepieciešams pierādīt, ka Latvija nākotnē var būt NATO dalībvalsts, t.i., spējīga organizēt savu aizsardzību, balstot savu izpratni par drošību, aizsardzības sistēmas organizāciju un tās vadību uz principiem, kādi ir NATO valstīs; attīstīt praktisku sadarbību ar NATO valstu bruņotajiem spēkiem; pierādīt, ka Latvijai ir vērtības, kuras NATO dalībvalstis būtu ieinteresētas aizsargāt.

Šim mērķim nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta, jo PfP nolikums paredz, ka dalībvalstis pašas finansē savu piedalīšanos PfP pasākumos. Nepiedalīšanās gadījumā samazinās Latvijas iespējas ietekmēt NATO lēmumus, arī NATO–KF un ASV–KF dialogu.

 

X. Vispārējā vienošanās par tirdzniecību un tarifiem (VVTT), Pasaules tirdzniecības organizācija (PTO)

Skatīt ārpolitikas saimniecisko dimensiju.

 

XI. Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO)

Attiecībā uz ANO galvenie darbības virzieni saistīti ar Latvijas interesēm nodrošināt gan iekšēju stabilitāti, demokrātisko institūciju attīstību, gan veidot sev labvēlīgu starptautiski politisko formu, izmantojot ANO institūcijas.

Latvijai sava darbība jāvirza uz mērķi kļūt par ANO Drošības padomes nepastāvīgo dalībvalsti ap 2010.—2020.gadiem.

Viena no praktiskās sadarbības jomām ar Rietumvalstīm ir dalība ANO miera uzturēšanas operācijās, radot pamatu kopdarbībai starp dažādu valstu bruņotajiem spēkiem, paaugstinot Latvijas nacionālo Bruņoto spēku sagatavotības līmeni, ceļot Latvijas prestižu, kā arī prasmīgi izmantojot piedalīšanos vai nepiedalīšanos operācijās kā ārpolitisku instrumentu.

Jāturpina darbs ANO Kontribūciju komitejā, 5.komitejā un citās institūcijās, lai panāktu taisnīgas maksājumu daļas noteikšanu Latvijai.

Sadarbība ar ANO institūcijām cilvēktiesību un humānajos jautājumos jāizmanto Latvijas demokrātisko institūciju stiprināšanai u.c. ANO institūcijās.

 

Ārpolitikas saimnieciskā dimensija

Latvijas ārējā ekonomiskā politika ir jāveido, ņemot vērā valsts ārpolitiskos mērķus, starptautiskajos tirdzniecības procesos notiekošos procesus, kā arī pasaules ekonomiski attīstītāko valstu (G–7) savstarpējo attiecību attīstības tendences.

Latvijas darbībai ārējā ekonomiskajā politikā ir jāizpaužas:

1) intensīvi stimulējot kontaktu veidošanu ar pasaules valstīm, noslēdzot starpvalstu tirdzniecības līgumus, veidojot ciešu reģionālo sadarbību,

2) īstenojot struktūrpolitiku (arī ražošanas strukturālās pārmaiņas) un no tās izrietošo eksporta veicināšanas politiku;

3) izstrādājot, pilnveidojot, harmonizējot un liberalizējot saskaņā ar starptautiskajām prasībām (VVTT, PTA, ES) Latvijas ekonomisko likumdošanu, īpaši attiecībā uz konkurences politiku, valsts atbalsta politiku, standartizāciju, sertifikāciju, muitas politiku, statistikas kvalitāti u.c.

 

I. Daudzpusējās attiecības

1. Eiropas Savienība

Vadoties no ārējās ekonomiskās politikas aspektiem, integrācija ES nozīmē:

– brīvās tirdzniecības režīma veidošana ar ES un EET valstīm,

– ietver četru brīvību (preču, pakalpojumu, kapitāla un darba spēka kustība) nodrošinājumu attiecībā ar ES un EET valstīm,

– ar tirdzniecību saistītu ES likumdošanu ievērošanu Latvijā,

– Vienotā tirgus nosacījumu ievērošana Latvijā ar ES saskaņotu tirdzniecības politiku attiecībā pret trešajām valstīm.

Šo nosacījumu izpildei Latvijā būs jāveido sekojošs sadarbības attīstības mehānisms:

– jānoslēdz Brīvās tirdzniecības līgums un Eiropas līgums;

– jāpievienojas Līgumam par EET, Romas līgumam (1957), Vienotajam Eiropas Aktam (1987) un Māstrihtas līgumam (1991).

2. VVTT, PTO

Latvijas Republikas valdība 1993.gada novembrī pieņēma lēmumu iestāties VVTT. LR iestāšanās stratēģiskais galamērķis – dalībvalsts statusa iegūšana un visaptveroša VVTT principu piemērošana ārējā tirdzniecībā, sākot ar 1995.gadu, saprotot VVTT lomu kā:

1) starptautiskās tirdzniecības principu kopumu (ārējo tirdzniecību regulējošu instrumentu kopumu);

2) daudzpusēju starpvalstu sarunu par starptautiskās tirdzniecības jautājumiem forumu;

3) pasaules tirdzniecības liberalizāciju ietekmējošu, atšķirības starp attīstītām un attīstības valstīm izlīdzinošu forumu.

VVTT ir alternatīva sekmīgu tirdzniecības attiecību veidošanai ne tikai vienlaicīgi ar 124 valstīm, bet arī ar valstīm ar dažādu ekonomisko un politisko attīstību.

Līdz ar dalībvalsts statusa iegūšanu LR būtu jātiecas iestāties PTO – Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Šī organizācija tiek izveidota, noslēdzoties Urugvajas raundam. PTO ir izveidota kā VVTT jumta līgums, kas dod iespēju tikai VVTT dalībvalstīm iestāties šai organizācijā. Tas nozīmē, ka, lai iestātos, valstij ir jāpievienojas visiem Urugvajas raundā noslēgtajiem līgumiem bez izņēmumiem, kādi pastāv, iestājoties VVTT.

Nepieciešams iespējami īsākā laikā atvērt LR pārstāvniecību/misiju pie VVTT.

3. Citas starptautiskās organizācijas un institūcijas

LR jāattīsta sadarbība ar citām starptautiskajām organizācijām: Apvienoto Nāciju attīstības programmu, Starptautisko valūtas fondu (SVF), Pasaules Rekonstrukcijas un attīstības banku (PRAB), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB), Apvienoto Nāciju Tirdzniecības un attīstības konferenci, Muitas sadarbības padomi, Apvienoto Nāciju Eiropas Ekonomisko komisiju, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO).

 

II. Divpusējā sadarbība

Ar daļu valstu Latvija jau ir realizējusi preferenciālās tirdzniecības politiku, proti, tādu preferenciālu tirdzniecības līgumu parakstīšana kā brīvās tirdzniecības līgumi. Latvijas politika, ar kurām valstīm iniciēt un parakstīt šāda veida līgumus, varētu balstīties uz diviem kritērijiem:

1) reģionālais tuvums, vēsturiskā kopība:

a) Baltijas valstis,

b) Skandināvijas valstis,

c) daļa no NVS valstu bloka, ar nosacījumu, ka no šo valstu puses tiek realizēta īsta brīvā tirdzniecība.

2) Latvijas eksporta potenciāls (nozaru griezums, tradīcijas un attīstības iespējas):

a) Eiropas valstis, it īpaši Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis;

b) Eirāzijas reģions;

c) Dienvidamerikas un Centrālamerikas valstis.

Viens no LR ārējās ekonomiskās politikas uzdevumiem ir muitas ūniju/savienību veidošana, kas paredz starp dalībvalstīm vienotas un savstarpēji liberālas tirdzniecības politikas realizēšanu, kā arī vienotas ārējās tirdzniecības politikas realizēšanu attiecībā pret trešajām valstīm, kuras nav muitas ūnijas dalībvalstis. Latvijas prioritātes ir: Baltijas valstis, Eiropas Savienība, EET.

Latvijai sekmīgi jākonkurē starptautiskajos tirgos. Latvijai jāveido aizvien jaunas tirdzniecības attiecības ar pasaules valstīm. Tirdzniecības īpatsvars no dominēšanas Austrumu virzienā pakāpeniski jāizlīdzina arī Rietumu virzienā. Latvijai lēnām jāatgūst tirgus Rietumeiropā, jāatklāj tirgus potenciālu Tuvajos Austrumos un Amerikas kontinentā. Latvijas valdībai jārealizē eksporta veicināšanas politika.

 

III. Tirdzniecības politika

Ne mazāk svarīga un savstarpēji saistīta ārējās ekonomiskās politikas daļa ir Latvijas nacionālā tirdzniecības politika, kas galvenokārt izpaužas nacionālās ekonomiskās likumdošanas izstrādāšanā – konkurences politikā, valsts pasūtījuma politikā, kvalitātes nodrošināšanā, valsts atbalsta politikā, muitas politikā, sektorālajā politikā, eksporta veicināšanas politikā un tirgu aizsargājošā jeb importa/eksporta plūsmas regulējošā mehānisma izstrādē.

Veidojot tirdzniecības politiku, jāņem vērā sekojoši kritēriji:

– orientācija nevis vienīgi un tikai uz iekšējo patēriņu, bet gan Latvijas izcelsmes un Latvijā ražotu preču un pakalpojumu eksporta pieaugumu (liels jaunradītās vērtības īpatsvars),

– atvieglot importa ieplūšanu, samazinot tirdzniecības barjeras,

– sekmēt konkurenci, īpaši nozarēs, kurās ir monopolstāvoklis (priekšnoteikums: daudzpusējs tirdzniecības mehānisms un daudzpusēji līgumi).

Veidojot un nosakot tirdzniecības attiecības ar ārvalstīm, Latvija stingri vadās no sekojošiem principiem:

– nacionālā režīma piemērošana, kas paredz ne sliktāku apstākļu tirdzniecībā radīšanu pret attiecīgo valsti salīdzinājumā ar tiem, kādi tie tiek piemēroti attiecībā pret nacionālajiem uzņēmumiem,

– lielākās labvēlības režīma piemērošana, kas paredz attiecīgās ārvalsts uzņēmumiem ne sliktāku apstākļu radīšanu salīdzinājumā ar tiem, kādi tiek piemēroti attiecībā pret citu ārvalstu uzņēmumiem.

LR ĀM sadarbībā ar Latvijas komercstruktūrām (Latvijas Attīstības aģentūra, dažādas biznesa, rūpnieku asociācijas) izveidos komercatašeju institūtu Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs. Prioritātes tirdzniecības atašeju tīkla izveidošanā:

– tiešās ieinteresētības reģioni (NVS, Baltija, Eiropa, Skandināvija);

– potenciālās attīstības iespējas (ASV, Kanāda, Āzija, Tuvie un Tālie Austrumi, Latīņamerika).

 

Programmas "Latvija pasaulē" un "Latvijas diaspora"

Jāizstrādā programmas "Latvija pasaulē" un "Latvijas diaspora". Programmu mērķis ir radīt un nostiprināt īstenībai atbilstošu priekšstatu par Latvijas valsti pasaules sabiedriskajā domā, kā arī veicināt Latvijas diasporas kultūras, ekonomisko un citu saišu ar Latvijas valsti stiprināšanu.