Programmas projekts

Par trūcīgo iedzīvotāju apgādi ar pārtiku, izmantojot Latvijā ražoto produkciju

 

Labklājības ministrijas darba grupas (Sociālās palīdzības departamenta

sociālās rehabilitācijas nodaļas vadītāja vietniece I.Pauloviča,

sociālās palīdzības valsts garantiju nodaļas vadītāja vietniece A.Rieba,

nodaļas referente G.Kuzmane, sociālās aprūpes nodaļas

vecākā referente T.Šaraka) izstrādāts

un 1995. gada 7. februārī iesniegts Ministru kabineta konceptuālai apspriešanai

 

Saturā

1. Situācijas apraksts

2. Programmas ieviešanas nepieciešamība

3. Programmas darbības principi

3.1. Programmas mērķis

3.2. Personu loks

3.3. Tiesības uz līdzdalību programmā

3.4. Papildu nosacījumi

3.5. Pieteikšanās līdzdalībai programmā

3.6. Līdzdalības laiks programmā

3.7. Personas rīcībā esošo līdzekļu novērtēšana

3.8. Talonu saņemšana

3.9. Talonu realizācija

3.10. Veikalu tiesības un pienākumi

3.11. Pabalsta aprēķināšanas kārtība

4. Programmas realizācijas mehānisms

4.1. Finansēšana

4.2. Programmas realizācijas vadība

4.3. Programmas tehniskais nodrošinājums

4.4. Programmas ieviešana

4.5. Iespējamais risks programmas ieviešanā

5. Programmas realizācijai nepieciešamo talonu vērtības valsts līdzekļu daļas aprēķins

Pielikumi

 

Situācijas apraksts

Pastāvot pašreizējai demogrāfiskajai un ekonomiskajai situācijai, joprojām pazeminās mazaizsargāto iedzīvotāju grupu dzīves līmenis.

Pēc Sociālās palīdzības departamenta rīcībā esošām ziņām (aprēķiniem) Latvijā 20,8%, t.i., 540 tūkst. iedzīvotāju, ir trūcīgi:

to skaitā:

daudzbērnu ģimenes	199,6 tūkst.
nepilnās ģimenes	125,5 tūkst.
nestrādājošie pensionāri	149,2 tūkst.
nestrādājošie invalīdi	23,7 tūkst.

Pēc Valsts statistikas komitejas pētījuma "Mājsaimniecības budžets 1994. gada 1. pusgadā" (Rīga, 11.10.94. nr.64-7-19) trūcīgajās ģimenēs (ģimenes, kurās ģimenes locekļa vidējais mēneša naudas ieņēmums 1994. gada 1. pusgadā bija līdz Ls 25) naudas ieņēmumu līmenis bija 1,9 reizes mazāks (Ls 19,15) nekā vidēji aptaujātajās ģimenēs (Ls 36,78) un 3,8 reizes mazāks nekā salīdzinoši pārtikušajās ģimenēs (virs Ls 55 uz ģimenes locekli mēnesī).

Jāatzīmē, ka ģimeņu naudas ieņēmumu līmeni ietekmē strādājošo skaits tajās. Ja vidēji aptaujātajās ģimenēs strādājošie no ģimenes locekļu skaita veido 44%, tad ar ienākumiem

ilgstošie bezdarbnieki	32,4 tūkst.
līdz Ls 25	- 30%
Ls 25-35	- 41%
Ls 35-45	- 48%
Ls 45-55	- 57%

Galvenais iemesls mazāk turīgo ģimeņu zemajiem ienākumiem ir ievērojamais apgādājamo, proti, bērnu (līdz 16 gadiem) skaits tajās.

Trūcīgās ģimenēs apmēram 50% no visiem izdevumiem sastāda izdevumi pārtikas iegādei. Kopumā samazinājies vairāku pārtikas produktu patēriņš (salīdzinājumā ar 1993. gada 1. pusgadu) - piena un piena produktu, maizes un labības produktu, cukura un konditorejas izstrādājumu u.c.

Lielākās daļas svarīgāko pārtikas produktu samazināšanas rezultātā ir kritusies dienas uzturdevas enerģētiskā vērtība un sarucis barības vielu sastāvs (Detalizētāks apraksts par iedzīvotāju nodrošinājumu ar pārtiku - 1. pielikumā.).

1992. gadā tika uzsākta sociālās palīdzības dienestu veidošana, kas nodarbojas ar palīdzības sniegšanu trūcīgajiem iedzīvotājiem. Patlaban sociālās palīdzības dienesti ir izveidoti visos rajonos, kā arī sociālie darbinieki ir apmēram 1/3 republikas pagastu.

Sociālās palīdzības dienesti sniedz dažāda veida palīdzību, tajā skaitā palīdz nodrošināt trūcīgos iedzīvotājus ar pārtiku. To veic:

1) izsniedzot bezmaksas talonus uz ēdnīcām;

2) izsniedzot bezmaksas talonus pārtikas iegādei veikalos;

3) izsniedzot pārtikas pakas;

4) piegādājot bezmaksas pusdienas mājās veciem, nespējīgiem cilvēkiem;

5) apmaksājot brīvpusdienas skolniekiem.

Atšķirības pastāv sniegto pakalpojumu veidos un to apjomā (skat. pielikumu nr.2).

Taču jāapskata problēmas:

1) nereti cenas veikalos un ēdnīcās, kuros pārtika tiek izsniegta pret taloniem, ir salīdzinoši augstākas;

2) iedzīvotāji dod priekšroku importa pārtikas precēm (pievilcīgāks vizuālais noformējums, plašāks sortiments u.c.);

3) daļa pašvaldību atsakās no talonu izmantošanas, jo taloni tika viltoti;

4) sociālās palīdzības dienesti bieži nav ieinteresēti šādu pakalpojumu organizēšanā, jo tas prasa vairāk darba un nepieciešams lielāks darbinieku skaits;

5) pašvaldībām trūkst līdzekļu šo pakalpojumu organizēšanai.

 

Programmas ieviešanas nepieciešamība

Ieviešot vienotu valsts programmu trūcīgo iedzīvotāju nodrošināšanā ar pārtiku, būtu iespējams panākt:

1) trūcīgo ģimeņu apgādi ar veselībai un izdzīvošanai nepieciešamo pārtikas daudzumu un sortimentu;

2) lauksaimniecības produkcijas ražošanas attīstību, nodrošinot Latvijā ražoto preču realizācijas iespējas;

3) visā valstī vienotu kritēriju un programmas realizācijas metožu pielietošanu, neatkarīgi no konkrētas pašvaldības iespējām;

4) racionālāku valsts līdzekļu izmantošanu konkrētiem mērķiem;

5) trūcīgo iedzīvotāju atbildības palielināšanu par savas iztikas nodrošināšanu, izmantojot dalības iemaksas.

 

Programmas darbības principi

Programmas mērķis

1. Nodrošināt trūcīgos Latvijas iedzīvotājus ar veselībai un izdzīvošanai nepieciešamo pārtiku.

2. Atbalstīt Latvijas zemniekus, palielinot iedzīvotāju pirktspēju uz Latvijā ražotiem pārtikas produktiem.

3. Atbalstīt lauksaimniecības kooperācijas attīstību, iesaistot to programmas realizācijā.

 

Personu loks

Programma paredzēta trūcīgiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem nepietiek līdzekļu, lai iegādātos nepieciešamo pārtiku, īpaši:

1) ģimenēm ar bērniem, kā arī ģimenēm, kurās ir grūtniece;

2) vecām, darba nespējīgām personām;

3) invalīdiem;

4) citām personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ nespēj nodrošināt sev pietiekamus ienākumus.

 

Tiesības uz līdzdalību programmā

Tiesības piedalīties programmā tiek piešķirtas ģimenēm (mājsaimniecībām),

1. variants

kuras atzītas par trūcīgām saskaņā ar 1993. gada 18. novembra Ministru kabineta noteikumiem nr.19 "Par kārtību, kādā ģimenes atzīstamas par trūcīgām";

2. variants

kuru ģimenes ienākumi nepārsniedz tabulā minēto ienākumu līmeni.

 

Ģimenes Ienākumi Ls Aprēķina formulas

locekļu skaits

virs Ls 55	- 68%
1	38,23	Tn = ND + PD	n = 1
2	60,54
3	80,61
4	98,45	Tn = T(n -1) + [1 - (n-2)] * PD
5	114,06	2< n<7
6	127,44
7	138,6

 

T - ģimenes rīcībā esošo līdzekļu apjoms, kas dod tiesības piedalīties programmā

n - ģimenes locekļu skaits

PD - krīzes iztikas minimuma pārtikas daļa

ND - krīzes iztikas minuma nepārtikas daļa

Par ģimeni (mājsaimniecību) šīs programmas izpratnē uzskatāms personu kopums (arī persona, kas dzīvo viena), kurām ir kopīgs ģimenes budžets, kuras kopīgi iegādājas pārtikas produktus un gatavo maltītes.

 

Papildu nosacījumi

1. Tiesības piedalīties programmā ir ģimenēm (mājsaimniecībām), kurās ir darba nespējīgas personas (vecas personas, invalīdi, bērni).

2. Ja ģimenē (mājsaimniecībā) ir darba spējīga persona (18 - 55 g.v. -sievietes, 60 g.v. -vīrieši), tai jābūt nodarbinātai oficiālā darba tirgū, izņemot mātes, kuras audzina bērnu līdz 3 (?) gadu vecumam, un vidējo speciālo un augstāko mācību iestāžu studentus.

3. Ja darbspējīga persona ir bez darba, tai jābūt reģistrētai rajona Valsts nodarbinātības dienestā.

4. Personai, kura piedalās programmā, var piedāvāt līdzdalību nealgotos pagaidu sabiedriskos darbos, no kuriem tai nav tiesību atteikties.

5. Ja persona aiziet no darba uz pašas vēlēšanos, tā zaudē tiesības uz 1 gadu piedalīties programmā (tiek izslēgta no to ģimenes locekļu skaita, kuriem ir tiesības uz līdzdalību programmā).

 

Pieteikšanās līdzdalībai programmā

1. Persona, kurai nepieciešama palīdzība, griežas pašvaldības sociālās palīdzības dienestā (turpmāk - SPD) ar iesniegumu. Pašvaldību sociālās palīdzības darbinieks, izvērtējot personas dzīves apstākļus, piedāvā piedalīties programmā.

2. Personām, kurām ir grūtības ierasties SPD, ir tiesības izsaukt sociālās palīdzības darbinieku uz mājām.

3. Persona iesniedz ģimenes iztikas līdzekļu deklarāciju (var izmantot jau esošo "Ģimenes rīcībā esošo iztikas līdzekļu deklarāciju" - MK 18.11.93. ieteikumu dzīvokļa pabalstu piešķiršanai 1. pielikums).

4. SPD tiek iekārtota lieta par ģimeni (mājsaimniecību), kura piedalās programmā.

5. Ģimene (mājsaimniecība) vienojas par pilnvarnieku, kuram būs tiesības izņemt talonus un izdarīt pirkumus. Ja persona dzīvo viena un ir nespējīga, viņa var nozīmēt pilnvarnieku, kas nav ģimenes loceklis (var būt aprūpes darbinieks). Pilnvarnieks pārstāv ģimeni attiecībās ar SPD un citām institūcijām.

6. Sociālās palīdzības darbinieks apkopo iesniegto informāciju un izlases kārtībā to pārbauda, izmantojot deklarācijā minētās adreses un telefonus. SPD ir tiesības pieprasīt papildu informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta.

7. Sociālās palīdzības darbinieks sagatavo lēmumu par tiesībām piedalīties programmā, piešķiramo talonu skaitu, dalības iemaksām, programmas līdzdalības laiku.

8. SPD (vai institūcija, kurai ir lēmējtiesības) apstiprina ģimenes (mājsaimniecības) tiesības uz līdzdalību programmā.

9. Lieta jāizskata un lēmums jāpieņem 1 mēneša laikā no iesnieguma pieņemšanas dienas.

10. Pilnvarniekam tiek nosūtīts apstiprinājums, kurā norādīts mēnesī saņemamo talonu skaits, dalības iemaksas, saņemšanas laiks un veikalu saraksts, kuros taloni realizējami.

11. Ja līdzdalība programmā netiek apstiprināta, pilnvarniekam tiek nosūtīts pamatots noraidījums. Ja ģimene (mājsaimniecība) nav apmierināta ar pieņemto lēmumu, tā var pārsūdzēt lēmumu

1. variants - īpaši izveidotā programmas koordinācijas padomē;

2. variants - tiesā.

12. Pilnvarniekam ir pienākums ziņot par jebkurām izmaiņān, kas varētu ietekmēt pabalsta apmēru, ilgumu u.c.

Nepareizu ziņu sniegšanas vai neziņošanas par izmaiņām gadījumā līdzdalība programmā nekavējoties tiek pārtraukta uz 1 gadu. Ģimenei jāatmaksā nepamatoti piešķirto talonu vērtība.

 

Līdzdalības laiks programmā

1. Tiesības uz līdzdalību programmā tiek piešķirtas uz laiku no 1 līdz 6 mēnešiem, izvērtējot katras ģimenes (mājsaimniecības) konkrētos apstākļus.

2. Tiesības uz līdzdalību programmā uz 6 mēnešiem tiek piešķirtas ģimenēm (mājsaimniecībām), kuru dzīves apstākļi ir nemainīgi (piemēram, ģimenē nav darbspējīgu personu).

3. Ģimenēm, kurās ir darba spējīgas personas, tiesības uz līdzdalību programmā tiek piešķirtas uz laiku ne ilgāku par 3 mēnešiem.

4. Ģimenēm, kuras ir nonākušas īslaicīgā krīzes situācijā (sakarā ar stihisku nelaimi, streiku u.c.), tiesības piedalīties programmā tiek piešķirtas uz 1 mēnesi.

5. Rūpīgi izvērtējot apstākļus līdzdalības laiks programmā var tikt pagarināts līdz 12 mēnešiem.

 

Ienākumu novērtēšana

1. Par pamatu ienākumu novērtēšanai tiek ņemta ģimenes rīcībā esošo iztikas līdzekļu deklarācija.

2. Izvērtējot ģimenes rīcība esošos līdzekļus, jāņem vērā, kāda sociālā palīdzība ir saņemta (pabalsti, komunālo pakalpojumu apmaksa, brīvpusdienas skolēniem, bērnudārza apmaksa u.c.). Saņemtā palīdzība jāiekļauj ģimenes rīcībā esošo līdzekļu izvērtējumā.

 

Talonu saņemšana

1. Pēc apstiprinājuma saņemšanas pilnvarniekam noteiktā laikā jāierodas pēc taloniem.

2. Saņemot talonus, pilnvarnieks iemaksā dalības naudu, par ko pretī tiek izsniegta kvīts, un parakstās talonu izsniegšanas sarakstā.

3. Taloni netiek izsniegti, ja pilnvarnieks neiemaksā dalības naudu.

4. Ja taloni netiek izņemti 1 mēneša laikā, tad ģimene zaudē tiesības uz taloniem par tekošo mēnesi.

5. Ja taloni netiek izņemti vairāk nekā 3 mēnešus pēc kārtas, ģimene zaudē tiesības uz turpmāko līdzdalību programmā.

 

Talonu realizācija

1. Preces par taloniem var iegādāties veikalos, ar kuriem SPD ir noslēdzis līgumu par programmas apkalpošanu.

2. Par taloniem veikalos var iegādāties Latvijā ražotas pārtikas preces, izņemot alkoholu, cigaretes.

3. Iepērkoties par taloniem, pilnvarniekam pēc pieprasījuma jāuzrāda personību apstiprinošs dokuments un SPD izdotais apstiprinājums par līdzdalību programmā.

4. Norēķins par taloniem notiek tāpat kā ar naudu. Atlikums līdz Ls 0,10 tiek izsniegts naudā.

 

Veikalu tiesības un pienākumi

1. variants

1. Veikali, kuri apkalpo programmu, tiek izraudzīti konkursa kārtībā, ko organizē pašvaldības SPD.

Konkursa rezultātus izvērtējot, jāņem vērā veikala iepriekšējā reputācija un panākumi, esošie piegādes līgumi ar Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un pārstrādātājiem. Priekšroka dodama tiem veikaliem, kuriem ir tiešie līgumi ar zemnieku saimniecībām vai pārstrādes kooperatīviem.

2. variants

1. Taloni tiek realizēti maznodrošināto patērētāju kooperācijas vai lauksaimniecības kooperācijas veikalos (saskaņā ar Latvijas centrālā Tautas turības fonda projektu "Par maznodrošināto iedzīvotāju apgādi ar iekšzemes pārtikas produktiem").

2. Veikalam ir pienākums nodrošināt sortimenta minimumu, ko izstrādā Labklājības ministrija sadarbībā ar Zemkopības ministriju.

3. Sortimenta minimumā tiek noteiktas maksimālās realizācijas cenas. Maksimālo cenu līmenis tiek noteikts 2 reizes gadā, priekšlikumus iesniedz Zemkopības ministrija. 4.

1.variants

Veikals gūst peļņu uz iepirkuma un realizācijas cenu starpības rēķina. Veikalam aizliegts uzlikt tirdzniecības uzcenojumu, augstāku par noteikto maksimālo cenu līmeni.

2.variants

Veikaliem, kas realizē lauksaimniecības produkciju par taloniem programmas ietvaros, tiek piešķirti nodokļu atvieglojumi.

5. Produkcijas sertifikācija veicama saskaņā ar Tirdzniecības noteikumiem un likumu "Par patērētāju interešu aizsardzību".

6. SPD regulāri kontrolē veikalu darbību un augstāk minēto 2.un 3.punktu izpildes nosacījumus, izskata un analizē iedzīvotāju un preču piegādātāju viedokļus par sadarbības kvalitāti.

7. Ja veikala sniegtie pakalpojumi nav apmierinoši, SPD ir tiesības lauzt līgumu pirms termiņa, paziņojot par to 1 mēnesi iepriekš.

8. Ja veikals grib lauzt līgumu ar SPD, par to ir jāpaziņo SPD vadītājam ne vēlāk kā 1 mēnesi iepriekš.

 

Pabalsta lieluma aprēķināšana

Par pamatu tiesībām uz līdzdalību programmā var uzskatīt Ministru kabineta noteikto Krīzes iztikas minimumu (turpmāk - KIM) un tā pārtikas daļu (turpmāk - PD).

Par pamatu pabalsta lieluma aprēķināšanai tiek ņemts ģimenes (mājsaimniecības) locekļu skaits.

 

Aprēķina varianti

Piešķiramo talonu vērtība.

1.variants

Par pamatu tiek ņemta krīzes iztikas minimuma pārtikas daļa (turpmāk - PD), pielietojot koeficientus par katru nākamo ģimenes locekli.

Par katru nākamo ģ.l.	+11,16	Tn = T(n -1) + 0,5 PD	n 8
Ģimenes	Talonu realizācijas	Aprēķināšanas formula
locekļu skaits	vērtība Ls
1	22,31	PD
2	44,62	2* PD
3	64,68	2* PD+0,9PD
4	82,33	2* PD+0,9PD+0,8PD
5	97,95	2* PD+0,9PD+0,8PD+0,7PD
6	111,43	2* PD+0,9PD+0,8PD+0,7PD+0,6PD
7	122,45	2* PD+0,9PD+0,8PD+0,7PD+0,6PD+0,5PD
Par katru nākamo ģ.l.	+11,16	+0,5PD
2.variants
Par pamatu tiek ņemti 75% Krīzes iztikas minimuma pārtikas daļa, kas tiek reizināta ar ģimenes locekļu skaitu
Ģimens		Talonu realizācijas	Aprēķināšanas formula
locekļu skaits		vērtība Ls
1	16,73	1*75%PD
2	33,46	2*75%PD
3	50,19	3*75%PD
4	66,92	4*75%PD
5	83,65	5*75%PD
6	100,38	6*75%PD
7	117,11	7*75%PD

Ģimenes dalības iemaksa

Ģimene maksā dalības maksu 10-40% apmērā no ģimenes kopējiem ienākumiem. Šim skaitlim - 40% pamatā ir Valsts statistikas komitejas pētījumi, ka vidēji ģimenes pārtikai izlieto 40% (laukos) līdz 45% no ģimenes budžeta. Dalības maksu nemaksā tās ģimenes, kuru ienākums uz 1 ģimenes locekli nepārsniedz Ls 5.

 

Valsts dalības maksa

Atņemot no pienākošos talonu realizācijas vērtības ģimenes dalības iemaksas vērtību, iegūst valsts finansēto pabalsta apmēru.

Piešķiramo talonu skaits un dalības iemaksu apmērs - 3.un 4.pielikumos.

 

Pozitīvais

Izmantojot dalības iemaksas, mērķis ir panākt, lai ģiemene noteiktu sava budžeta daļu izmantotu pārtikas iegādei. Valsts ar savu daļu palielina trūcīgo personu pirktspēju attiecībā uz pārtikas precēm. Programma lielāku efektu dod tieši trūcīgākajām ģimenēm, kas jūtami palielina viņu iespējas iegādāties pārtikas preces.

 

Risks

* Dalības iemaksu princips Latvijā ir jauns, tāpēc cilvēki to pirmajā brīdī var uztvert negatīvi.

* Nav izslēgti un novēršami gadījumi, ka trūcīgie iedzīvotāji pārdos par taloniem pirktās preces, lai iegādātos ko citu, piem., alkoholu.

 

 

Programmas realizācijas mehānisms

Finansēšana

1.variants

Programma pilnībā tiek finansēta no valsts budžeta. Programmas darbības principi ir vienoti visā valstī, noteikti ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem, tās realizāciju kontrolē Sociālās palīdzības departaments.

1.a

Programma tiek finansēta kā mērķdotācija Labklājības ministrijai. Nepieciešamie naudas līdzekļi tiek pārskaitīti Sociālās palīdzības departamentam, tālāk tie tiek sadalīti pa rajonu SPD, ņemot vērā katra rajona trūcīgo skaitu un programmas nodrošināšanas iespējas (darbinieku skaits, tehniskās iespējas u.tml.). Zemkopības ministrijai tiek iedalīta mērķdotācija kredītiem lauksaimniecības kooperāciju veikalu izveidošanai.

Priekšrocības un trūkumi:

+ programma ir vienota visā valstī, stingri ievērojot kritērijus;

+,- lielāka atbildība un kontroles iespējas Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības departamentam;

+ lielāka elastība finansējuma sadalē;

+ lauksaimniecības kooperācijas veicināšana;

+ personai jāiet tikai uz SPD un veikalu;

- naudas norēķini iet caur dažādām bankām, kas ierobežo kontroles iespējas;

- samazinās pašvaldības SPD atbildība par saviem iedzīvotājiem;

- rodas alternatīva pabalstu sistēma, ko var izmantot negodīgi cilvēki, ja sadarbība ar SPD nav efektīva;

- netiek piesaistīti pašvaldību līdzekļi.

1.b

Programma tiek finansēta kā mērķdotācija Zemkopības ministrijai. Daļa līdzekļu tiek novirzīti Labklājības ministrijai administratīviem izdevumiem (talonu iespiešana, kontrole u.c.). Programmu apkalpo viena banka, kurai ir filiāles lielākajā daļā apdzīvoto vietu. Pēc Latvijas Bankas ieteikuma tā varētu būt Sakaru banka. SPD novērtē ģimenes tiesības un piedalīšanos programmā, pabalsta apmēru, dalības laiku un iesniedz sarakstus bankas nodaļās, kuras veic tālākos norēķinus gan ar personu, gan ar veikaliem.

Priekšrocības un trūkumi:

+ programma tiek administrēta, ievērojot darba dalīšanas principu, kas nodrošina maksimālu objektivitāti;

+ samazinās naudas neefektīvas izmantošanas iespējas no SPD puses, jo visi finansu norēķini iet caur banku;

+ programmu apkalpo viena banka, kas ļauj ekonomēt naudas līdzekļus;

+ lielāka atbildība par programmas realizāciju Zemkopības ministrijai;

- SPD tiek atvēlēta minimāla loma - personu ienākumu izvērtēšana un tiesību piešķiršana uz līdzdalību programmā, kas samazina SPD ieinteresētību programmas realizācijā;

- personai ir jāiet uz vairākām iestādēm - SPD, banku, veikalu.

2.variants

Programma tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem pabalstiem trūcīgiem iedzīvotājiem, ko valsts ir pārskaitījusi Pašvaldību izlīdzināšanas fondā, kā arī Zemkopības ministrijai iedalīta mērķdotācija. Programmas realizāciju veic pašvaldību SPD. Administratīvo personālu apmaksā pašvaldības. Zemkopības ministrija pārskaita izdalītos līdzekļus Pašvaldību izlīdzināšanas fondā ar mērķi - lauksaimniecības kooperāciju veikalu izveidošanas kreditēšanai. Sociālās palīdzības departaments tikai izstrādā programmas darbības principus.

Priekšrocības un trūkumi:

+ minimāli tiek mainīta jau pierastā pabalstu piešķiršanas kārtība;

+, - pašvaldības SPD uzņemas pilnu atbildību par programmas realizāciju;

- pašvaldības var atteikties realizēt programmu, jo tas palielina viņu darbu apjomu un administratīvos izdevumus;

- praktiski nav nekādas kontroles un ietekmes iespējas no valsts puses;

- Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības departaments nenes atbildību par programmas realizāciju.

 

Programmas realizācijas vadība

Valsts līmenis (ja tā ir vienota valsts programma)

1.variants

Programmas realizācijas vadība tiek uzticēta Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības departamentam, kas veic nepieciešamās dokumentācijas izstrādi, slēdz līgumus par talonu iespiešanu, kontrolē programmas darbības gaitu, aprēķina programmai nepieciešamos līdzekļus un veic to sadali. Zemkopības ministrija kā sadarbības partneris piedalās programmas efektivitātes izvērtēšanā, kontrolē kredītu piešķiršanu lauksaimniecības kooperācijas veikalu attīstībai.

2.variants

Tiek izveidota programmas koordinācijas padome, kurā piedalās programmā ieinteresēto ministriju pārstāvji, kas koordinē nepieciešamās dokumentācijas izstrādi, novērtē programmas darbības gaitu, tās efektivitāti, kontrolē piešķirto līdzekļu izlietojumu. Dod uzdevumus atbildīgām ministrijām un pašvaldībām nepieciešamo pasākumu veikšanai

- līgumu slēgšana, budžeta pieteikumu sastādīšana u.tml.

 

Pašvaldību līmenis

1.variants - ja tā ir vienota valsts programma

Ministru kabinets sarunās ar pašvaldībām vienojas par programmas realizācijas nodrošināšanu (palīdzība mazturīgajiem ir pašvaldību funkcija - "Likums par pašvaldībām" 15. un 16.pants). Pašvaldības sedz ar programmas realizāciju viņu teritorijā saistītos līdzekļus - personu iesniegumu pieņemšana, līdzdalības izvērtēšana, līgumu slēgšana ar veikaliem, to kontrole u.c.

2.variants - ja tā ir vienota valsts programma

Programmai nepieciešamajos līdzekļos tiek paredzēti līdzekļi valsts darbinieku algošanai pašvaldībās, kas veic programmas realizāciju. Pašvaldības nodrošina iespējas izmantot viņu rīcībā esošo informāciju par iedzīvotājiem.

3.variants - ja tā tiek finansēta no pašvaldību izlīdzināšanas fonda, visu atbildību par programmas realizāciju, tai skaitā arī administratīvajām izmaksām, uzņemas vietējā pašvaldība.

 

Tehniskais nodrošinājums ar taloniem (alternatīvo naudu)

Programmas nodrošināšanai ir nepieciešama alternatīvā maksājuma iespēja, tas ir, alternatīvā nauda. Kā alternatīvo naudu iespējams izmantot TALONUS.

1. Latvijas Bankā ir papīra ar ūdenszīmēm uzkrājums, ko izmantoja Latvijas rubļu drukāšanai. Šo papīru ir iespējams izmantot talonu drukāšanai.

2. Talonu iespiešanu var nodrošināt Paraugtipogrāfija, kurai ir pieredze Latvijas rubļu drukāšanā.

Paraugtipogrāfija sadarbībā ar firmu "Lita" izstrādā talonu dizainu un to aizsardzību pret viltojumiem, kā arī nodrošina numerāciju.

3. Nepieciešams ir 1 un 2 latu, kā arī 10, 20 un 50 santīmu banknotes. Banknošu oriģināls maksā atsevišķi. Jo lielāks ir pasūtāmo banknošu skaits un ilgāks ir to realizācijas laiks, jo lētāk izmaksā oriģināls.

Talonu izmantošanas priekšrocības un trūkumi:

+ talonu izmantošana ir viegli saprotama un pierasta;

+ iespējama talonu atjaunošana:

* nederīgo banknošu nomaiņa,

* jaunu banknošu papildus emisija;

+ vienkāršs norēķins veikalos;

- liela iespēja viltojumiem;

- talonu pazaudēšana;

- nepieciešama tehniskā apstrāde bankā;

- minimālas kontroles iespējas;

- iespēja pārdot citai personai.

 

Programmas ieviešana

Programma būtu ieviešama vairākos posmos:

1.posms - 3 mēneši

Paraugprojekts - programma tiek ieviesta 2 rajonos - vienā pilsētas un vienā rajona pašvaldībā. Tiek novērtēti rezultāti, novērstas kļūdas un nepilnības. Vienlaikus tiek sagatavota un aprobēta nepieciešamā dokumentācija.

2.posms - 12 mēneši.

Tiek galīgā variantā apstiprināti nepieciešamie tiesību akti, programma tiek ieviesta visā valstī.

Lai programmas ieviešanu uzsāktu pakāpeniski, varētu programmas ieviešanas sākumposmā noteikt prioritārās grupas, piem., ģimenes ar bērniem, ģimenes, kurās ir grūtnieces, invalīdi, kuriem nepieciešama īpaša ēdināšana (diabētiķi) u.tml.

3.posms

Programmas realizācijas mehānismā nepieciešamības gadījumā tiek veiktas nelielas izmaiņas, tās pakalpojumu loka attīstība:

- pārtika skolās;

- pārtika privātās aprūpes iestādēs;

- pārtika bezpajumtniekiem un alkoholiķiem utt.

 

Iespējamais risks programmas ieviešanā

1. Pastāv grūtības noteikt precīzu ģimeņu skaitu, kas vēlēsies piedalīties programmā sākuma posmā, ja pastāvēs dalības iemaksu princips.

2. Neregulāri naudas pārskaitījumi no budžeta mazinās uzņēmēju (veikalu) un produkcijas ražotāju interesi sadarboties.

3. Zemnieki nespēs nodrošināt pilnu nepieciešamo sortimentu neatkarīgi no sezonas.

4. Subjektivitāte pabalstu piešķiršanā, ja netiks noteikti precīzi un viennozīmīgi kritēriji, kā arī, ja nepastāvēs stingra kontrole šo kritēriju pielietošanā.

5. Talonu viltojumu iespējamība.

6. Nav izslēgti mēģinājumi pārdot talonus vai par taloniem iegādātās preces.

7. Veikali mēģinās par taloniem realizēt arī citas preces, ne tikai Latvijā ražoto pārtiku.

7. Iespējamas grūtības līgumu slēgšanā ar veikaliem, ja netiks piedāvāti pietiekami pievilcīgi spēles noteikumi (nodokļu atvieglojumi u.c.).

8. Daļa pašvaldību atteiksies realizēt programmu savā teritoriijā, aizbildinoties ar naudas un darbinieku trūkumu.

 

Nepieciešamie pasākumi programmas ieviešanai

1. Tiesību aktu un normatīvo dokumentu paketes izstrādāšana programmas nodrošināšanai:

- Ministru kabineta noteikumi;

- ģimenes rīcībā esošo iztikas līdzekļu deklarācija;

- nepieciešamās veidlapas;

- rokasgrāmata programmas realizācijai pašvaldību darbiniekiem (ar pabalstu noteikšanas tabulām, līgumu paraugiem u.tml.).

2. Nepieciešamās dokumentācijas pavairošana.

3. Darbinieku apmācība.

4. Plaša programmas darbības principu izskaidrošana iedzīvotājiem, valdības informācijas izdošana.

5. Talonu iespiešana.

6. Līgumu slēgšana ar bankām (banku) par talonu starpniecības pakalpojumiem.

7. Veikalu tīkla izveidošana un nostiprināšana.

8. Kontroles sistēmas izveide.

9. Detalizēts ekonomisks aprēķins.

10. Finansējuma nodrošināšana.

 

Aprēķins par talonu izmaksām no valsts līdzekļiem vienam mēnesim un periodam

Iedzīvotāju grupas

Ģimeņu kopskaits (tūkst.)

Trūc.

līmenis

(%)

Trūcīgo

ģimeņu

sk.

(tūkst.)

Ģimenes

ienākumi

VD

ĢD

min. ienākumi

Ls

VD

ĢD

vid. ienākumi

Ls

Valsts un ģimeņu līdzekļi mēnesī (tūkst.Ls) min. ienākumi

Talonu pamat-

izmaksa mēnesī

periodā

Valsts un ģimeņu līdzekļi mēnesī (tūkst.Ls) vid. ienākumi

Talonu pamatizmaksa mēnesī periodā

 

Ģimenes, kuras audzina bērnus līdz 15 gadu vecumam

par katru nākamo ģim.locekli	+16,73	+n*75%PD
1 bērns	216,5	10	21,7	57,24	110,43	46.6	18,09	0	0	1011	393	618	1854
2 bērni	146,5	20	29,3	61,37	114,56	68,13	14,4	0	0	1996	422	1574	4722
3 bērni	33,5	80	26,8	65.5	118,69	83,59	14,55	0	0	2240	390	1850	5550
4 bērni	8,1	100	8,1	69,63	122,82		96,83	14,69	63,69	47,83	784	119	665	1995	516	387	129	387
5 bērni	1,6	100	1,6	73,76	126,95	107,2	15,47	78,29	44,38	172	25	147	441	125		71	54	162
Nestrādājošie pensionāri	360	23	81,2	29,6	35,5	25,98	7,49	22.98	10,49	2110	608	1502	9012	1866	852	1014	6084
Augstskolu, vid.spec.māc.iest. audzēkņi	59,8	10	6	9	10,2	21,31	1	21,31	1	128	6	122	366	128	6	122	366
Citi trūcīgie	3,1	100	3,1	19,6	19,6	62,69	2	61,56	3,13	194	6	188	564	191	10	181	543

Apzīmējumi: VD - valsts dalības maksa mēnesī atbilstoši ģimenes ienākumiem saskaņā ar izstrādāto programmu

ĢD - ģimenes dalības maksa mēnesī atbilstoši ģimenes ienākumiem saskaņā ar izstrādāto programmu

periods - laiks, uz kādu ģimene iekļaujas izstrādātajā programmā. Pensionāru ģimenēm šis periods nepārsniedz 6 mēnešus, pārējām - 3 mēnešus

Talonu pamatizmaksā nav iekļauti izdevumi, kas rodas sakarā ar papīra iepirkšanu, talonu drukāšanu, darbinieku apmācību u.c. administratīviem pasākumiem.

Precizēts programmas izdevumu ekonomiskais aprēķins tiks sagatavots pēc tam, kad šī programma būs pieņemta vai noraidīta konceptuālā līmenī.

Pašreizējos aprēķinos izmantoti no Latvijas statistikas gadagrāmatas 1993, Latvijas demogrāfijas gadagrāmatas 1993 un Sociālās palīdzības departamenta rīcībā esošās informācijas par trūcīgiem iedzīvotājiem Latvijā 1994.gadā.

Prognozējam, ka programmā nepiedalīsies visi trūcīgie iedzīvotāji

Pielikums nr.1

Valstī vērojamas inflācijas un iedzīvotāju naudas ieņēmumu augšanas tempu līdzsvarošanās tendences *).

Mazturīgajās ģimenēs (ģimenes, kurās ģimenes locekļa vidējais mēneša naudas ieņēmums 1994.gada 1.pusgadā bija līdz Ls 25,00) naudas ieņēmumu līmenis 1994.gada 1.pusgadā (rēķinot uz ģimenes locekli) bija 1,9 reizes zemāks nekā vidēji aptaujātajās ģimenēs un 3,8 reizes zemāks nekā salīdzinoši pārtikušajās ģimenēs (virs Ls 55,00 uz ģimenes locekli mēnesī). Trūcīgo ģimeņu naudas ieņēmumi veidoja nepilnu pusi (49%) no krīzes iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtības (Ls 39,19 uz cilvēku mēnesī, pēc Labklājības ministrijas aprēķina).

Galvenais iemesls mazāk turīgo ģimeņu zemajiem ieņēmumiem ir ievērojamais apgādājamo, proti, bērnu (līdz 16 gadiem) skaits šajās ģimenēs. Tā, ģimenēs ar naudas ieņēmumiem līdz Ls 25,00 uz ģimenes locekli mēnesī bērnu skaits bija 45%, no Ls 25,01 - 35,00 - 29%, no Ls 35,01 - 45,00 - 14%, no Ls 45,01 - 55,00 - 6,3% un ģimenēs ar ieņēmumiem virs Ls 55,00 - 5,7% bērnu no visu aptaujāto ģimeņu bērnu skaita.

Neraugoties uz naudas ieņēmumu pieaugumu 1993.gada IV ceturksnī, kopumā ģimenes nespēj nodrošināt pat pašu nepieciešamāko vajadzību (krīzes iztikas minimuma līmenī) apmierināšanu:

/uz ģim. locekli mēnesī, Ls/

	829,1	177,8	385,7	658,75	512,33	87,69	247,83	106,83	8635	1969	6666	24504	2826	1326	1500	7542
	1993.g.	1994.g.
1.pusg. 2.pusg. 1.pusg.
Naudas ieņēmumi
uz ģimenes locekli
(pēc ģimeņu budžetu izpētes datiem)	25,88	28,93	36,78
Pilna iztikas minimuma preču un
pakalpojumu groza vērtība	35,94	39,25	49,63
Krīzes iztikas minimuma preču un
pakalpojumu groza vērtība
(Labkl.min. aprēķins)	29,34	31,34	39,19
Naudas ieņēmumi % pret:
- pilnu iztikas min.	72	73	74

*) Pielikuma nr.1 pamatā informācija no Valsts statistikas komitejas statistiskajiem biļeteniem "Ģimenes budžets 1993.gadā" un "Ģimenes budžets 1994.gada I pusgadā"

Ģimeņu aptauju veic Latvijas Republikas Valsts statistikas komiteja. Izlases kopums veidots pēc ražošanas nozaru principa, neievērojot valsts teritoriālo sadalījumu. Ģimenes tiek aptaujātas nepārtraukti. To nomaiņa notiek tikai atsacīšanās, aizbraukšanas un tamlīdzīgos gadījumos. Latvijā aptaujā 1300 ģimenes, to skaitā 725 ģimenes - pilsētās, 575 ģimenes - laukos.

 

Naudas izdevumi

(uz ģimenes locekli mēnesī, Ls)

- krīzes iztikas min.	88	92,3	93,9
		Ar ģimenes locekļa vidējo naudas
		ieņēmumu 1994.gada 1.pusgadā, Ls
			līdz Ls 25,0	Ls 45,01 un vairāk
	93.g.1.p.	94.g.1.p.	93.g.1.p.	94.g.1.p.
Viss naudas izdevums, Ls t.sk.%	17,68	19,42	53,69	60,75
- pārtikai	49,6	50,4	40,3	38,4
- nepārtikas precēm	15,4	16,9	24,2	20,7
- alkohol. dzērien.	1,8	1,4	3,1	1,5
- maksas pakalpojumiem	21,3	21,4	8,3	19,0
t.sk. maksa par dzīvokli
un komun. pakalp.	14,6	14,7	2,4	10,7
- nodokļi	7,1	2,8	10,7	10,1

Vidēji ģimenēs naudas izdevumu īpatsvaram pārtikai ir tendence samazināties (salīdzinoši pārtikušajās ģimenēs - jo sevišķi), mazturīgajās ģimenēs šis rādītājs joprojām ir augsts.

Jāatzīmē, ka mazturīgajās ģimenēs naudas izdevumi joprojām pārsniedz to ienākumus (izdevumi % pret ieņēmumiem 1994.gada 1.pusgadā - 101,04%).

 

Pārtika

Naudas izdevumi pārtikai 1994.gada 1.pusgadā salīdzinājumā ar 1993.gada 1.pusgadu palielinājās par 41,3% un sasniedza Ls 15,73, rēķinot uz ģimenes locekli mēnesī. Tajā pašā laikā pārtikas preču patēriņa cenas (bez alkoholiskajiem dzērieniem) pieauga par 39,4%. Tādējādi ģimeņu pirktspēja šīm precēm nav samazinājusies, pat nedaudz palielinājusies (par 1,4%). Naudas izdevumu īpatsvars uzturam ģimeņu kopizdevumos ir mazliet sarucis - no 44,8% 1993.gada 1.pusgadā līdz 44,1% 1994.gada 1.pusgadā. Mazturīgajās ģimenēs šis rādītājs ir nedaudz palielinājies (no 49,6% līdz 50,4%).

Taču šīs visumā pozitīvās izmaiņas naudas izdevumos pārtikai nav veicinājušas ģimeņu uztura līmeņa celšanos. Samazinājies ir vairāku pārtikas produktu patēriņš. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 1.pusgadu, rēķinot uz ģimenes locekli, par 14% krities gaļas un gaļas izstrādājumu patēriņš, par 12% - piena un piena produktu, par 5,6% - maizes un labības produktu, par 2,4% - cukura un konditorejas izstrādājumu, par 1,7% - olu un par 1,6% - dārzeņu un ķirbjaugu patēriņš. Tajā pašā laikā par 61% (no 1,50kg līdz 2,42kg) palielinājies augu eļļas patēriņš, par 41% - augļu un ogu (no 10,99kg līdz 15,52kg), par 16% - zivju un zivju produkcijas, par 3,3% - kartupeļu un par 3,2% margarīna un citu taukvielu patēriņš.

 

Svarīgāko pārtikas produktu patēriņa pārmaiņas caurmērā ģimenēs un mazturīgajās ģimenēs: (uz ģimenes locekli, kg)

- citi izdevumi	4,8	7,1	13,4	10,3
			Visas ģimenes	Mazturīgās ģimenes
	93.g.1.pusg. 94.g.1.pusg. 93.g.1.pusg.94.g.1.pusg.
Gaļa un gaļas izstrādājumi
(pārrēķināti gaļā)	29,54	25,36	24,99	18,85
Piens un piena produkti
(pārrēķināti pienā)	180,87	158,47	154,84	130,39
Zivis un zivju produkti
(pārrēķināti zivīs)	5,15	5,96	4,44	4,74
Olas (gabali)	103	101	87	76
Maize un labības produkti
(pārrēķināti miltos)	46,68	44,08	42,35	41,43
Kartupeļi	54,07	55,84	51,15	53,80
Dārzeņi un ķirbjaugi	26,17	25,76	22,64	19,89
Augļi un ogas (pārrēķināti svaigās)	10,99	15,52	8,60	9,66
Cukurs (ieskaitot izlietoto kondit.
izstrādājumos)	12,01	11,72	10,33	9,15
Margarīns un citas taukvielas	1,33	1,37	1,12	0,97

Lielākās daļas svarīgāko pārtikas produktu patēriņa samazināšanās rezultātā ģimenēs kritusies dienas uzturdevas enerģētiskā vērtība un sarucis barības vielu sastāvs. 1994.gada 1.pusgadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu uztura kaloritāte samazinājusies par 4,9%, olbaltumvielu daudzums - par 7,2%, taukvielu - par 6,4% un ogļhidrātu - par 3,4%.

Dienas uzturdevas barības vielu sastāva un kaloritātes pārmaiņas visās ģimenēs un mazturīgajās ģimenēs:

Augu eļļa	1,50	2,42	1,14	1,97
			Visas ģimenes	Mazturīgās ģimenes
	93.g.1.pusg. 94.g.1.pusg. 93.g.1.pusg. 94.g.1.pusg.
Olbaltumvielas, grami	65,0	60,3	56,9	50,3
t.sk dzīvnieku izcelsmes	38,8	35,2	33,2	27,3
Taukvielas, grami	95,4	89,3	80,9	71,3
t.sk. dzīvnieku izcelsmes	74,0	63,3	63,2	50,6
Ogļhidrāti, grami	313,5	302,9	281,5	269,8
t.sk.dzīvnieku izcelsmes	17,6	15,7	15,5	13,6
Kaloritāte, kilokalorijās	2385,2	2268,8	2093,7	1932,1

No 1994.gada jūlijā veiktās sabiedriskās aptaujas datiem izriet, ka 8% ģimeņu nepietiek līdzekļu pārtikas iegādei (1993.g.jūlijā - 7,2% ģimeņu), 44,2% ģimeņu nākas no kaut kā atteikties, lai iegādātos pārtiku (attiecīgi 40,5), 32,9% ģimeņu to tikko pietiek (29,8%). Pilnīgi pietiek līdzekļu uzturam tikai 14,9% aptaujāto ģimeņu (22,7%). Salīdzinājumā ar 1993.gada jūliju, kad vairāk vai mazāk pārtikas līdzekļu pietika 52,5% ģimeņu, gadu vēlāk šis rādītājs bija samazinājies līdz 47,8%, bet respondentu skaits, kam trūkst līdzekļu šiem mērķiem, palielinājies attiecīgi no 47,5% līdz 52,7%.

 

Cenu statistika (Ls 10kg)

t.sk.dzīvnieku izcelsmes produktu	896,9	777,7	768,8	623,4
	1990.	1991.	1992.	1993.
Kartupeļi	0,02	0,07	0,76	0,90
Kāposti	0,02	0,07	0,75	1,90
Liellopu gaļa	0,10	0,53	3,91	6,40
Cūkgaļa	0,10	0,48	6,25	11,70
Rudzu-kviešu maize	0,01	0,05	1,00	2,30
Sviests	0,17	0,78	9,20	11,80
Piens	0,01	0,04	0,78	1,50

Uztura barības vielu kaloritāte ģimenēs ar dažādu to locekļu naudas ieņēmumu līmeni (bez alus un vīna) 1993.gadā:

Visas ģimenes (viss kopums)

t.sk. ar ģimenes locekļa vidējo mēneša naudas ieņēmumu 1993.gadā, Ls

līdz 15,00

15,01-25,00

25,01-35,00

35,01-45,00

45,01-55,00

55,01 un vairāk

Patērēto produktu

barības vielu kaloritāte

vidēji uz vienu ģimenes

locekli dienā,

Maize no a/l kviešu miltiem	0,02	0,07	1,53	3,70
kilokalorijas	2372,5	1889,5	2130,0	2512,9	2741,0	3049,4	3235,2
t.sk.dzīvnieku

Tas pats - pilsētās

dzīvojošās ģimenes

izcelsmes produktos	866,7	678,7	743,2	922,2	1050,1	1164,9	1272,9
1/	2199,4	1759,5	1907,6	2229,3	2483,4	2701,3	2989,5
2/	759,6	608,6	617,8	771,3	884,1	977,5	1102,5
Tas pats - laukos
dzīvojošās ģimenes
1/	2691,2	2144,6	2610,8	3139,2	3288,7	3706,5	3610,5
2/	1063,8	816,3	1014,2	1255,3	1403,1	1518,4	1533,2
Svarīgāko pārtikas produktu pirkšanas vidējās cenas (Ls par kg)
	Visas ģimenes	Pilsētās	Laukos
		dzīvojošās ģimenes dzīvojošās ģimenes
	92.g.	93.g.	92.g.	93.g.	92.g.	93.g.
Gaļa un gaļas izstrādājumi	0,44	0,84	0,44	0,85	0,42	0,80
Piens un piena produkti	0,05	0,09	0,06	0,09	0,05	0,09
Zivis un zivju produkcija	0,21	0,48	0,21	0,45	0,22	0,57
Olas (par gab.)	0,02	0,03	0,02	0,03	0,01	0,03
Margarīns un citas taukvielas	0,52	0,81	0,51	0,77	0,53	0,91
Augu eļļa	0,46	0,72	0,44	0,68	0,52	0,82
Maize un labības produkti	0,12	0,31	0,15	0,36	0,09	0,26
Kartupeļi	0,06	0,07	0,07	0,07	0,02	0,04
Dārzeņi un ķirbjaugi	0,12	0,29	0,12	0,28	0,14	0,40
Augļi un ogas	0,20	0,40	0,22	0,38	0,22	0,57
Cukurs un kondit. izstrādājumi	0,41	0,72	0,45	0,75	0,37	0,68
Svarīgāko pārtikas produktu patēriņš ģimenēs (uz ģimenes locekli, kg)
		Visas ģimenes	Pilsētās	Laukos
		dzīvojošās ģimenes dzīvojošās ģimenes
	92.g.	93.g.	92.g.	93.g.	92.g.	93.g.
Gaļa un gaļas izstrādājumi
(pārrēķināti gaļā)	61,59	56,92	60,20	54,98	64,08	60,47
Piens un piena produkti
(pārrēķināti pienā)	381,34	370,86	352,39	336,60	433,36	433,94
Zivis un zivju produkcija
(pārrēķināta zivīs)	10,86	10,02	12,37	11,08	8,14	8,07
Olas (gab.)	216	200	199	194	247	211
Margarīns un citas
taukvielas	1,32	2,53	1,51	2,80	0,97	2,03
Augu eļļa	2,25	3,64	2,73	4,15	1,39	2,70
Maize un labības
produkti (pārrēķ. miltos)	90,65	92,29	85,91	88,40	99,18	99,45
Kartupeļi	100,99	110,93	82,07	92,71	135,01	144,48
Dārzeņi un ķirbjaugi	67,64	58,92	61,29	51,86	79,07	71,91
Augļi un ogas
(pārrēķinātas svaigās)	33,56	38,51	28,29	32,32	43,04	49,90
Cukurs (ieskaitot
izlietoto kondit. izstr.
un augļu konservos)	21,99	24,18	21,41	23,26	23,03	25,88
Ģimeņu uztura barības vielu sastāvs un kaloritāte (bez alus un vīna):
Patērēto produktu barības vielu	Visas ģimenes Pilsētās	Laukos
sastāvs vidēji uz ģimenes		dzīvojošās ģimenes dzīvojošās ģimenes
locekli dienā:
	92.g.	93.g.	92.g.	93.g.	92.g.	93.g.
Olbaltumvielas, grami	66,2	64,1	62,8	60,8	72,3	70,4
t.sk. dzīvnieku izcelsmes	40,6	37,9	39,0	36,1	43,6	41,3
Taukvielas, grami	91,6	93,9	83,6	86,1	105,9	108,3
t.sk. dzīvnieku izcelsmes	75,2	71,1	65,9	61,6	91,9	88,7
Ogļhidrāti, grami	302,2	314,3	279,8	292,4	342,6	354,6
t.sk. dzīvnieku izcelsmes	19,2	17,4	15,8	14,1	25,1	23,4
Kaloritāte, kilokalorijās
(uz 1 ģim.loc. dienā)	2312,1	2372,5	2135,5	2199,4	2629,7	2691,2
t.sk. dzīvnieku izcelsmes
produktos	921,5	866,7	817,1	759,6	1109,3	1063,8
Naudas ieņēmumu izlietošana ģimenēs (uz ģimenes locekli, Ls)
		Visas ģimenes	Pilsētās	Laukos
		dzīvojošās ģimenes dzīvojošās ģimenes
	92.g.	93.g.	92.g.	93.g.	92.g.	93.g.
Viss naudas izdevums	156,74	320,02	168,14	354,82	135,27	254,10
t.sk. pārtikai	75,64	142,10	86,12	162,61	55,89	103,26
	(48,2%)	(44,4%)	(51,2%)	(45,8%)	(41,3%)	(40,6%)
Ienākumu izlietošana pārtikai 1993.gadā ģimenēs ar dažādu to locekļu naudas ieņēmuma līmeni (uz ģimenes locekli, Ls)
Visas ģimenes (viss kopums)
t.sk. ar ģimenes locekļa vidējo mēneša naudas ieņēmumu 1993.gadā, Ls
līdz 15,00
15,01-25,00
25,01-35,00
35,01-45,00
45,01-55,00
55,01 un vairāk
Viss naudas izdevums	320,02	153,44	241,82	339,43	457,01	536,18	770,00
t.sk. pārtikai	142,10	80,87	116,16	150,59	189,55	213,86	240,64
	44,4%	52,7%	48,0%	44,4%	41,5%	39,9%	31,3%
Tas pats - pilsētās dzīvojošās ģimenes
1/	354,82	160,14	249,57	343,45	467,98	575,48	763,78
2/	162,61	85,68	123,96	162,04	205,54	242,67	286,32
	45,8%	53,5%	49,7%	47,2%	43,9%	42,2%	37,5%
Tas pats - laukos dzīvojošās ģimenes
1/	254,10	139,19	224,48	330,00	431,58	453,25	780,34
2/	103,26	70,66	98,73	123,76	152,51	153,05	164,01
	40,6%	50,8%	44,0%	37,5%	35,3%	33,8%	21,0%
2. pielikums
Trūcīgo iedzīvotāju nodrošinājums ar pārtiku
(pēc sociālās palīdzības dienestu sniegtajām ziņām uz 01.07.94.)
Rīgas pilsētas
SAC		366			1216	1582
Centra rajons	58,4	2254		279		2533	705	14750	38329
Zemgales
priekšpilsēta	112,3	470	3513		3805	7788	1528	10274	38651
Latgales
priekšpilsēta	235,2	180		8672	50	8902	700		131314
Ziemeļu rajons	115,8	420	4158	272	85	4935	3645	71000	100776
Vidzemes
priekšpilsēta	199,8		2256	3132		5388	2060	31581	56786
Kurzemes rajons	162,7	2	4961			4963	1348	12469	54677
Rīgas pilsēta
- kopā	884,2	3692	14888	12355	5156	360919986	140074	420533
Daugavpils pils.	122	44	2703	502	3006	6255	781	377	49000
Jelgavas pils.	71,3	589		70	4600	5259	1146	27906	6028
Jūrmalas pils.	59,6					0	950	22500	22500
Liepājas pils.	104,6					0	18	39	39
Rēzeknes pils.	42,3		368		1582	1950	546	10601	22928
Ventspils pils.	47,5	353		30	212	595	1756	22868	24018
Rep. pilsētas
- kopā	447,3	986	3071	602	9400	14059	5197	84291	124513
Alūksnes raj.	28		442	193	389	1024	1368	5790	18568
Aizkraukles raj.	44,6		179	208		387	3671	1586	18623
Balvu raj.	33		76		21	97	1321	8182	11361
Bauskas raj.	54,6	17	175	179	112	483	1547	4148	9268
Cēsu raj.	62,4		56	10	16	82	2921	24330	25381
Daugavpils raj.	45,3			55		55	879	4898	4898
Dobeles raj.	42,7	321	27		134	482	5070	18802	21974
Gulbenes raj.	29,9	279				279	713	4188	5556
Jēkabpils raj.	59	3888	4140	109	1430	9567	1059	7363	17228
Jelgavas raj.	38,1		48	2		50	2231	8958	10924
Krāslavas raj.	40		338	7285	2727	10350	666	2290	5338
Kuldīgas raj.	41,3			72	804	876	2050	10540	15600
Liepājas raj.	51,9				35	35	708	6796	19637
Limbažu raj.	41,4		143			143	2046	9365	11764
Ludzas raj.	40,7					0	1062	10629	11909
Madonas raj.	49,4	853	1155	62		2070	1818	8682	24468
Ogres raj.	64,5	118	489			607	1123	4570	24461
Preiļu raj.	44,1		50	9		59	353	1661	2962
Rēzeknes raj.	42,7	441	223			664	423	1111	3681
Rīgas raj.	147	1411	278	60		1749	6372	35565	56952
Saldus raj.	40,1	400	328			728	3899	5307	9407
Talsu raj.	50,6	8	322		743	1073	1152	7640	14520
Tukuma raj.	57,4	1772	2263	14	776	4825	3584	31678	59981
Valkas raj.	36,4	139	45	133	1083	1400	1198	9361	10847
Valmieras raj.	62,4	29	138	75	20	262	1759	15355	16840
Ventpils raj.	14,8						688	2491	2491
Rep. rajoni
- kopā	1262,3	9676	10915	8466	8290	37347	49681	251286	434639
Kopā:	2593,8	14354	28874	21423	22846	87497	64864	475651	979685
3. pielikums
Talonu realizācijas vērtības sadalījums atkarībā no ģimeņu ienākumu novērtējuma
Ties. uz	38,23	76,46	112,46	146,23	177,77	207,08	234,15
piedalīša-
nos pro-
grammā
Talonu	22,31	44,62	64,69	82,53	98,14	111,52	122,67
vērtība
Cilv. sk.

ģim.

viens

divi

trīs

četri

pieci

seši

septiņi