Saeimas Prezidija lēmums

Par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem

2000. gada 9. martā pulksten 17.00

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2000. gada 9. martā pulksten 17.00.

1.

Dokuments, reģ. nr.44

Deputātu J.Jurkāna, J.Urbanoviča, J.Sokolovska, J.Plinera, M.Lujāna, M.Mitrofanova jautājumi

Latvijas Republikas iekšlietu ministram M.Segliņa kungam:

Par nepilsoņu pasēm

Augsti godātais Segliņa kungs!

Pērn Ministru kabinets nolēma pagarināt termiņu nepilsoņu pasu izsniegšanai. Daļa no nepilsoņiem, kuri vēl nav saņēmuši jaunās pases, ir cilvēki, kas ir vāji informēti par saviem pienākumiem un tiesībām pasu apmaiņas procesā. Iepriekšējā gada beigās sabiedrībā tika plaši diskutēts jautājums par pasākumiem, kuri jāveic, lai uzlabotu situāciju. Lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kādus pasākumus veic Iekšlietu ministrija, lai informētu nepilsoņus par pienākumu apmainīt pases?

2. Vai policijas darbinieki piedalās to nepilsoņu skaita un personības noskaidrošanā, kas vēl nav saņēmuši pases?

3. Kā mainījusies nepilsoņu pasu apmaiņas dinamika 2000. gada janvārī salīdzinājumā ar 1999. gada decembri? (Atbildes dok. nr.1661)

2.

Dokuments, reģ. nr.46

Deputātu J.Jurkāna, J.Urbanoviča, J.Sokolovska, A.Golubova, M.Bekasova jautājumi

Ministru prezidentam Andrim Šķēles kungam:

Par Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes privatizāciju

Augsti godātais Šķēles kungs!

Sakarā ar to, ka Jūsu vadītā valdība Ekonomiskās politikas memorandā solīja Starptautiskajam valūtas fondam privatizēt Daugavas hidroelektrostaciju kaskādi, lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kāpēc Jūs devāt šādu solījumu, pārkāpjot spēkā esošo Enerģētikas likumu?

2. Kādu labumu, pēc Jūsu domām, iegūtu Latvijas valsts un tās iedzīvotāji, ja tiktu privatizētas Daugavas hidroelektrostacijas, kas ik gadus dod apmēram 40 miljonus latu peļņas, kura savukārt dod iespēju saglabāt valstī relatīvi zemus elektroenerģijas realizācijas tarifus? (Atbildes dok. nr.1586)

3.

Dokuments, reģ. nr.50

Deputātu A.Počas, V.Kezikas, J.Lāčplēša, H.Soldatjonokas, A.Rugātes, V.Lauska, L.Bojāra, P.Salkazanova, A.Seiksta, O.Zvejsalnieka, O.Tolmačova, M.Mitrofanova, A.Golubova, P.Maksimova steidzams jautājums

Latvijas Republikas īpašu uzdevumu ministram sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām R.Zīlem:

Par projekta "Phare 2000" pieteikuma sagatavošanu

Godājamais R.Zīles kungs!

1. Vai ir precīzi noteikts, kura ministrija vai cita valsts vai pašvaldības institūcija atbild par projekta "Phare 2000" pieteikuma sagatavošanu, lai apgūtu ES pirmstrukturālos līdzekļus?

2. Vai ir precīza projektu sagatavošanas un tai sekojošās līdzekļu apgūšanas vadības shēma? Ja ir, tad kāpēc šī shēma nedarbojas? Kādi tam iemesli, cēloņi?

3. Ja ir slikta projektu kvalitāte, kā izskan masu informācijas līdzekļos, kas tiek darīts, lai to uzlabotu? Kas ir atbildīgs par projektu uzlabošanas organizāciju un par to, lai mēs nezaudētu naudu?

4. Kā tiek risināts jautājums par līdzfinansējuma nodrošināšanu (kādi finansēšanas avoti būs 2000. gadā, un cik līdzekļu paredzēts iestrādāt valsts budžetā 2001. gadā)?

5. Kādam, jūsuprāt, jābūt turpmākās rīcības plānam, lai situāciju sakārtotu?

Jautājuma steidzamības motivācija:

1999. gada rudenī Ministru kabinets pieņēma lēmumu noteikt Latgali kā vienu no mērķa reģioniem "Phare 2000" programmas sociālās un ekonomiskās kohēzijas komponentei. Šī iespēja, aktivitātes reģionā, valsts ieinteresētība, līdzfinansējuma nodrošināšana ļautu jūtami uzlabot ekonomisko situāciju reģionā. Tomēr pēc vairākkārt presē un dažādās tikšanās reizēs izskanējušajiem apgalvojumiem, ka slikti sagatavoto projektu pieteikumu, neskaidras ieviešanas un programmēšanas shēmu, valsts līdzfinansējuma nenodrošināšanas dēļ šīs programmas realizācija var tikt apdraudēta. Valda uzskats, ka reģionu attīstība un it īpaši Latgales reģiona attīstība nav valsts prioritāte. Līdz ar to Eiropas Savienības atbalsts nevar tikt izmantots. (Dok. nr.1593, atbildes dok. nr.1593a)

4.

Dokuments, reģ. nr.52

Deputātu L.Bojāra, V.Lauska, A.Barčas, E.Baldzēna, G.Bojāra, P.Salkazanova, J.Čevera, A.Kalniņa, R.Labanovska, O.Zvejsalnieka, I.Burvja jautājums

Latvijas Republikas Ministru prezidentam a.god. Šķēles kungam:

Par Ministru kabineta 1999. gada 25. jūnija rīkojuma Nr.302 "Par Rīgas Aviācijas universitātes reorganizāciju" izpildi

1. Kā tiek pildīts Ministru kabineta 1999. gada 25. jūnija rīkojums Nr.302 "Par Rīgas Aviācijas universitātes reorganizāciju"?

2. Kā šā rīkojuma 5. punkta ietvaros tiek risināts jautājums par Aviācijas universitātes nenomaksāto sociālo nodokli?

5.

Dokuments, reģ. nr.53

Deputātu I.Burvja, L.Bojāra, J.Čevera, V.Lauska, J.Lejas jautājums

LR Ministru prezidentam a.god. Šķēles kungam:

Par līdzekļu nodrošināšanu Tikumības policijas izveidošanai un narkoloģisko laboratoriju veikto pakalpojumu apmaksai

Ņemot vērā Ministru prezidenta, iekšlietu ministra un finansu ministra solījumus, debašu laikā apspriežot 2000.gada valsts budžetu, lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Kā Ministru prezidents domā nodrošināt līdzekļus Tikumības policijas izveidošanai?

2. Kāpēc Valsts policija nemaksā par narkoloģisko laboratoriju veiktajiem pakalpojumiem?

Atbildi sniegt lūdzam ierasties Saeimā personīgi Ministru prezidentu A.Šķēli, jo viņa vadītie ministri nav spējīgi atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem.

6.

Dokuments, reģ. nr.54

Deputātu V.Lauska, A.Kalniņa, L.Bojāra, V.Lāzo, E.Baldzēna jautājums

LR satiksmes ministram A.Gorbunova kungam:

Par ekoloģisko vai tranzīta nodokļu (nodevu) lietošanu starptautiskajiem kravas pārvadājumiem ar autotransportu un pa dzelzceļu

1. Vai šādās valstīs — Lietuvā, Igaunijā, Nīderlandē — pašlaik tiek lietoti ekoloģiskie vai tranzīta nodokļi (nodevas) starptautiskajiem kravas pārvadājumiem ar autotransportu un pa dzelzceļu?

2. Vai šie likumi par nodokļiem (nodevām) ir saskaņoti ar ES normatīvajiem aktiem?

3. Kāda ir šo likumu lietojuma kārtība? Vai nodokļus (nodevas) iekasē valsts vai arī pašvaldība?

4. Kāda ir šo iekasēto nodokļu (nodevu) lietošanas kārtība?

5. Kāda ir šo nodokļu (nodevu) pozitīvā un negatīvā lietojuma pieredze minētajās valstīs?

6. Vai Latvijā tiek strādāts pie šādu nodokļu ieviešanas?

7.

Dokuments, reģ. nr.55

Saeimas deputātu jautājums

Ministru prezidentam A.Šķēles kungam:

Par finansu ministra E.Krastiņa rīcību, atsakot valsts galvojumu Eiropas Investīciju bankas kredīta saņemšanai Ventspils brīvostas attīstībai

Saskaņā ar likuma "Par valsts budžetu 1999.gadam" 3.pielikumu "Valsts sniegtie galvojumi 1999.gadam" Ventspils brīvostas pārvaldei 1999.gadā bija paredzēts valsts galvojums kredītiem 13 milj. latu apmērā.

Ventspils brīvostas pārvalde plānoja izmantot galvojumu šādu kredītu saņemšanai:

— saskaņā ar konkursa rezultātiem tika sagatavoti divi kredītlīgumi par 6 milj. USD un 9,87 milj. USD ar a/s komercbanku "Ventspils Apvienotā Baltijas banka", kā arī

— 8 milj. eiro kredīts no Eiropas Investīciju bankas, no tiem 1999.gadā būtu jāizlieto 6 milj. eiro.

Saskaņā ar valsts galvojumu izsniegšanas kārtību (apstiprināta ar Finansu ministrijas 1998.gada 27.februāra rīkojumu nr.83) Ventspils brīvostas pārvalde līdz 1999.gada 5.maijam Valsts kasei iesniedza šādus dokumentus:

— galvojumu saņemšanas pieprasījumu (05.03.99.);

— Ventpils brīvostas pārvaldes 1998.gada pārskatu kopā ar auditorfirmas "Deloitte & Touche" slēdzienu (30.04.99.);

— projekta biznesa plānu (30.04.99.);

— LR Satiksmes ministrijas eksperta V.Legzdiņa slēdzienu par biznesa plānu (30.04.99.);

— informāciju par paredzamo kredīta nodrošinājumu (naudas plūsmas u.c. aprēķini) (05.03.99.);

— Ventspils brīvostas pārvaldes nolikumu un reģistrācijas apliecību (05.03.99.);

— auditorfirmas "Deloitte & Touche" slēdzienu par Ventspils brīvostas pārvaldes saņemtā kredīta atmaksas iespēju (05.05.99.).

1999.gada 29.jūnijā tika parakstīts līgums starp LR Finansu ministriju un Ventspils brīvostas pārvaldi par a/s komercbankas "Ventspils Apvienotā Baltijas banka" piešķirtā 6 milj. USD galvojumu. 1999.gada 30.jūnijā Ventspils brīvostas pārvalde saņēma kredītu 6 milj. USD (3,6 milj. LVL).

1999.gada 17.augustā Valsts kasei tika sniegta pieprasītā informācija par kārtību, kādā Ventspils brīvostas pārvalde veic būvprojektēšanu un būvniecību.

1999.gada 13.septembrī Valsts kasei tika sniegta pieprasītā informācija par valsts investīciju projekta "Ventspils ostas rekonstrukcija" realizācijas gaitu, finansēšanas avotiem un realizācijas rezultātā iegūto ekonomisko efektu.

Nekādu citu informāciju Valsts kase nav pieprasījusi.

1999.gada 20.septembrī Ventspils brīvostas pārvalde lūdza Valsts kasi pēc iespējas tuvākā laikā izskatīt līgumus starp Finansu ministriju un Ventspils brīvostas pārvaldi par Eiropas Investīciju bankas 8 milj. Eiro kredīta galvojumu un a/s komercbankas "Ventspils Apvienotā Baltijas banka" 9,87 milj. USD kredīta galvojumu.

1999.gada 14.oktobrī finansu ministrs E.Krastiņš atteicās parakstīt līgumu par valsts galvojumu Eiropas Investīciju bankas (turpmāk — EIB) kredītam Ventspils brīvostas pārvaldei 8 milj. eiro apmērā, lai gan valsts galvojums, kā jau iepriekš minēts, bija paredzēts likumā "Par valsts budžetu 1999.gadam". Ventspils brīvostas valdei šis fakts kļuva zināms no masu informācijas līdzekļiem, jo rakstiska atbilde uz 20.septembra iesniegumu netika saņemta ne no finansu ministra, ne Valsts kases.

1999.gada 2.decembrī atkārtots lūgums parakstīt valsts galvojumu tika izsūtīts tieši finansu ministram E.Krastiņam un Valsts kases pārvaldniekam A.Veisam. Uz šo vēstuli Ventspils brīvostas pārvalde saņēma Finansu ministrijas valsts sekretāres V.Andrējevas 1999.gada 13.decembra atbildi, kurā tika pieprasīta papildu informācija par Ventspils brīvostas 1999.gada saimnieciskās darbības rezultātiem un finansu stāvokli. Uz visiem valsts sekretāres uzdotajiem jautājumiem nekavējoties tika sniegtas atbildes Ventspils brīvostas pārvaldes 1999.gada 16.decembra vēstulē. Uz šo Ventspils brīvostas pārvaldes vēstuli Finansu ministrija nav atbildējusi, un likumā noteiktais valsts galvojums tā arī netika piešķirts.

Tā vietā pēc vairākkārtējas neskaidras informācijas presē par savas rīcības motīviem finansu ministrs E.Krastiņš sniedza šādu paziņojumu presei:

"Paziņojums presei 21.12.99.

Par valsts galvojumu izsniegšanu Ventspils brīvostai

Pēdējā laikā masu medijos no Ventspils domes priekšsēdētāja puses ir izskanējušas dažādas spekulācijas par valsts galvojuma izsniegšanu Ventspils brīvostai.

Lai kliedētu neskaidrību par to, kādēļ šis galvojums patlaban netiek izsniegts, es vēlētos Jūs informēt par sekojošo.

Latvijas sabiedrības, tiesībsargājošo iestāžu un arī Finansu ministrijas rīcībā aizvien vēl nav informācijas par to, kam pieder visas tās ārzonu kompānijas, kas ir Ventspils ostā strādājošo uzņēmumu īpašnieki. Atklātībā regulāri parādās materiāli, kas liecina par iespējamiem pārkāpumiem privatizācijā un dienesta stāvokļa izmantošanā.

Šie faktori kopumā rada iespaidu par Aivara Lemberga atrašanos būtiskā interešu konfliktā, vienlaicīgi esot gan Ventspils domes, gan Ventspils brīvostas vadībā un, iespējams, arī Ventspils uzņēmuma akcionāru sastāvā, un tāpēc es neuzskatu par iespējamu šobrīd izsniegt valsts galvojumu Ventspils brīvostai."

Minētais paziņojums neatbilst likuma "Par budžetu un finansu vadību" prasībām, uz kuru pamatojoties, finansu ministrs valsts vārdā dod galvojumus valsts budžeta likuma ietvaros (likuma 37.pants), ja šīs valsts galvojuma saistības ir iekļautas valsts pamatbudžetā (likuma 7.pants). Ventspils brīvostas pārvaldes kredīta galvojuma līguma projektā šīs likuma prasības ir ievērotas.

Finansu ministra paziņojums nesatur atsauci, uz kuru likuma "Par budžetu un finansu vadību" pantu pamata galvojuma izsniegšana ir atteikta. Saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likumu ministru lēmumiem jāpamatojas uz attiecīgajiem likumiem, un šie lēmumi nevar tikt pieņemti, vadoties pēc "gribu vai negribu" principa, jo īpaši tad, ja jautājums attiecas uz valsts budžeta līdzekļiem.

Finansu ministra E.Krastiņa paziņojums liecina, ka vai nu finansu ministrs nepārzina Latvijas likumus (kas ir maz ticams), vai arī apzināti tos pārkāpj, vienlaicīgi maldinot sabiedrību par savas rīcības pamatotību un motīviem.

Valsts budžetā paredzētie galvojumi Ventspils brīvostas pārvaldes kredītiem nav domāti uzņēmumiem, kuri darbojas brīvostā, neatkarīgi no to piederības. Kredīti ir paredzēti pašvaldības iestādei — Ventspils brīvostas pārvaldei — un to izmantošana ir plānota valstij un pašvaldībai piederošās brīvostas infrastruktūras attīstībai, proti, ūdensvada dīķera izbūvei, augstsprieguma stacijas izbūvei, 2., 3., 5. piestātnes rekonstrukcijai, 4.a, 15. un 16. piestātnes celtniecībai, konteineru termināla teritorijas izbūvei un kuģošanas kanāla padziļināšanai, kā arī vides aizsardzības pasākumiem. Visi šie objekti ir valsts un pašvaldības īpašums un saskaņā ar "Likumu par ostām" tie nav un nevar tikt privatizēti. Vadoties pēc E.Krastiņa paziņojumā izteiktās loģikas, finansu ministrs nevarētu dot galvojumu kredīta saņemšanai arī, piemēram, lielceļa Rīga — Ventspils rekonstrukcijai, jo finansu ministrs taču nezina, kas konkrēti šo maģistrāli izmanto, — var būt, ka lietotāju skaitā ir arī ārzonu kompāniju pārstāvji, kas, iespējams, nelikumīgi privatizējuši Ventspils uzņēmumus.

E.Krastiņa argumentācija par it kā Ventspils domes priekšsēdētāja A.Lemberga būtisku interešu konfliktu sakarā ar vienlaicīgu atrašanos Ventspils domes un Ventspils brīvostas valdes vadībā ir acīmredzami nepamatota, jo "Likuma par ostām" 8.panta trešā daļa noteic, ka ostas valdes vadībā ir jāatrodas pašvaldības amatpersonai. A.Lemberga atrašanās Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā nav interešu konflikts, bet gan likuma prasību izpilde. E.Krastiņš nevar to nezināt.

Bez šiem paziņojumā minētajiem argumentiem presē ir izskanējis arī viedoklis, ka kredīta galvojums Ventspils brīvostas pārvaldei no E.Krastiņa puses tiekot atteikts tāpēc, ka Finansu ministrijai neesot iespējas kontrolēt šā kredīta izlietojuma pareizību, jo finansu ministra pārstāvis A.J.Lambergs netika apstiprināts Ventspils brīvostas valdes sastāvā.

Arī šis arguments ir nelikumīgs, jo saskaņā ar likuma "Par budžetu un finansu vadību" 23.pantu valsts budžeta kontroles un uzskaites funkcijas, valsts parāda vadības funkcijas, kā arī citas ar finansu vadību saistītās funkcijas veic Valsts kase, kurai no Ventspils brīvostas valdes puses nekad nav atteikta prasītā informācija saņemto kredītu sakarā. Finansu ministram nav tiesību pārlikt šīs funkcijas uz citu personu, pie kam profesionāli nesagatavotu un par savu darbību neatbildīgu personu pleciem.

Finansu ministra prettiesiskās rīcības rezultātā pašvaldības iestāde — Ventspils brīvostas pārvalde — bija spiesta konkursa kārtībā ņemt parastus komerciālus kredītus bez valsts galvojuma, jo ir jāturpina finansēt jau uzsāktu objektu celtniecība, ko nevar pārtraukt līgumos noteikto saistību dēļ. Tā, pamatojoties uz līgumu starp Ventspils brīvostas pārvaldi un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku, Ventspils brīvostas pārvaldei līdz 1999.gada 31.decembrim bija jānodrošina līdzekļi, lai tiktu pabeigta infrastruktūras elementu celtniecību un projektēšanas darbi daļā no iepriekš minētajiem brīvostas objektiem. Gadījumā, ja šīs saistības netiktu izpildītas, tad Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka nesniegtu finansējumu starptautiskam investīciju projektam — konteineru termināla izveidošanai Ventspils brīvostā.

Lai izpildītu šīs saistības, Ventspils brīvostas pārvalde 1999.gada 21.jūlijā noslēdza aizdevuma līgumu ar a/s komercbanku "Ventspils Apvienotā Baltijas banka" par 9 870 000 USD kredīta piešķiršanu ar vidējo procentu likmi 9,25% gadā, 1999.gada 14.oktobrī noslēdza finansiālu līgumu ar EIB par 8 000 000 eiro kredīta piešķiršanu ar vidējo procentu likmi 6,55% gadā, taču šos kredītus nesaņēma, jo, kā jau iepriekš tika minēts, E.Krastiņš prettiesiski neparakstīja valsts galvojuma līgumus.

Iepriekš minētais konkurss parādīja, ka vidējā kredīta gada likme ir 12%. Šo kredītu ietvaros ir jau saņemti 5 000 000 USD. Finansu ministra prettiesiskās rīcības dēļ, neizsniedzot galvojumu, Ventspils brīvostas pārvalde būs spiesta turpināt kredītlīdzekļu saņemšanu ar komerckredīta procentiem, un tas nozīmē, ka no Ventspils pašvaldības iestādes — Ventspils brīvostas pārvaldes — budžeta kredītu darbības laikā nepamatoti tiks izņemti ap 3 900 000 USD jeb 2 300 000 latu.

Šādas finansu ministra subjektīvas un prettiesiskas rīcības rezultātā cieš ne tikai pašvaldības budžets un tiek bremzēta Latvijas ekonomikai tik svarīgās Ventspils ostas attīstība, bet ievērojami cieš arī Latvijas valsts tēls starptautiskajā arēnā. Starptautiskās finansu institūcijas un citi investori pēc šādas finansu ministra rīcības var zaudēt uzticību Latvijai kā drošu investīciju zemei, jo nevar uzticēties valstij, kuras likumus par budžetu, budžetu un finansu vadību pārkāpj pats finansu ministrs, kā rezultātā tiek apdraudēts starptautisks investīciju projekts.

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 27.pantu un Saeimas Kārtības ruļļa 124.pantu, lūdzam Ministru prezidentu izvērtēt finansu ministra E.Krastiņa rīcību un lemt par viņa atkāpšanos no ieņemamā amata. (Dok.nr.1613a, 1613b)

Rīgā 2000.gada 6.martā Saeimas priekšsēdētājs J.Straume