Stenogramma
J.Straume
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.
Sēdes vadītājs. Ieņemiet vietas! Sāksim 9.marta Saeimas sēdi. Pirms izskatām darba kārtības jautājumus, mums jālemj par iespējamām izmaiņām darba kārtībā.
Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtības pirmajā sadaļā — Prezidija ziņojumi — likumprojektu "Grozījumi likumā "Par vērtspapīriem"" un nosūtīt to komisijām nosakot, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.
Desmit deputāti ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā sadaļā — lēmumu projektu izskatīšana — lēmuma projektu "Par Māra Sprindžuka ievēlēšanu Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā" . Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!
Desmit deputāti ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam "Grozījumi "Bērnu tiesību aizsardzības likumā" trešajam lasījumam" . Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Iekļaujam šo lēmuma projektu sadaļā — lēmumu projektu izskatīšana.
Sākam izskatīt darba kārtību. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Valsts aģentūru likums" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Valsts pārvaldes iekārtas likums" nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kalniņa, Baldzēna, Leona Bojāra, Labanovska un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāts Arnis Kalniņš.
A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Kā jūs zināt, pagājušā gada decembrī tika izdarīti grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju", tajā skaitā arī jautājumā par kopīpašuma izbeigšanas kārtību daudzdzīvokļu mājās, kas ir valsts vai pašvaldības, vai kādas citas personas kopīpašumā. Tomēr šī lieta, mūsuprāt, toreiz varēja tikt veikta pamatotāk un precīzāk. Likumā esošā noteiktā kārtība paredz, ka dzīvokļu īrnieku grupa ir tiesīga realizēt pirmpirkuma tiesības uz pārdodamo valsts vai pašvaldību īpašumā esošo domājamo daļu par sākotnējo izsoles cenu, veicot maksājumu privatizācijas sertifikātos. Taču pārsniegums jeb starpība starp nosolīto un sākotnējo izsoles cenu dzīvokļu īrniekiem jāapmaksā jau latos, nevis privatizācijas sertifikātos, tātad jaukts norēķins. Mūsuprāt, nebūtu pamatoti piedāvāt iedzīvotājiem, dzīvokļu īrniekiem, izpirkt dzīvokli par izsolē nosolīto cenu, maksājot virsvērtību naudā. Iedzīvotāju līdzekļi ir ierobežoti, dzīvokļu īrnieki nav spējīgi konkurēt ar nama līdzīpašnieku. Bieži līdzīpašnieku pārstāv bagātas nekustamo īpašumu tirdzniecības firmas. Ja būs jāmaksā latos, tas pilnībā izslēgs vecos cilvēkus, pensionārus, daudzbērnu ģimenes un maznodrošināto iedzīvotāju slāņu iespējas piedalīties izsolē. Ar šo ir pieļauta nevienlīdzība, diskriminācija starp tiem, kuri var privatizēt savus dzīvokļus par sertifikātiem, un tiem, kuri privatizē saskaņā ar izsoli, tas ir, šajā minētajā gadījumā. Kāpēc gan vieni būtu sliktāki par citiem, viņiem jau tā ir jāmaksā paaugstināts sertifikātu daudzums, kas būtu saskaņā ar izsoli viņiem jāizdod.
Tādēļ mūsu likumprojektā paredzēts, ka dzīvokļu īrnieku grupa visu apmaksu tajā skaitā arī starpību starp nosolīto un sākotnējo izsoles cenu veiktu privatizācijas sertifikātos. Tas būtu taisnīgāk. Likumprojekta pieņemšana ļautu tuvināt samērā lielu iedzīvotāju daļu, tas ir ap 60 tūkstoš īrnieku 700 kopīpašnieku ēkās visā Latvijā, tiem vispārējiem nosacījumiem, par kādiem dzīvokļu īrnieki privatizē īrētās dzīvojamās platības valsts un pašvaldību namos. Arī sabiedriskās organizācijas, ar ko ir sastapušās, liekas, visas Saeimas frakcijas, ir devušas savus atzinumus šā jautājuma racionālākā risināšanā. Izdarīt šīs izmaiņas šobrīd vēl nav par vēlu, jo Valsts nekustamā īpašuma aģentūrai līdz šā gada 1.aprīlim jāizstrādā un jāpiedāvā kopīpašniekiem projekts kopīpašumu sadalei dzīvokļu īpašumos vai reālās daļās. Un ja kopīpašnieks piedāvātajam kopīpašumu sadales projektam nepiekrīt divu mēnešu laikā, tad Nekustamā īpašuma aģentūrai jāizsludina izsole uz valsts vai pašvaldībai piederošo kopīpašuma daļu. Tātad šis norēķinu mehānisms, izmaksājot visas vērtības sertifikātos, praktiski varētu notikt ne ātrāk kā jūnija, jūlija mēnešos, un mums, likumdevējiem, pa šo laiku ir iespējams pielabot šīs neprecizitātes minētajā likumā.
Un visbeidzot — neliela piezīme par procedūru. Decembrī, kad izskatīja trešajā lasījumā grozījumus šajā likumā, uz trešo lasījumu šis mehānisms par kopīpašumu izbeigšanu tika piedāvāts pavisam atšķirīgs, salīdzinot ar otrajā lasījumā pieņemto.
Mūsuprāt, otrajā lasījumā tobrīd, decembrī, pieņemtais variants bija pats labākais. Un, proti, ja kopīpašnieks nepiekrīt kopīpašuma sadales projektam, tad izšķir tiesa bez izsoles mehānisma iedarbināšanas, kas iedzīvotājiem būtu taisnīgāks un saprotamāks. Ir taču pieņemts, ka uz trešo lasījumu parasti netiek piedāvāti radikāli atšķirīgi modeļi, salīdzinot ar otrajā lasījumā pieņemto, jo tas var novest pie nepietiekami kvalitatīvi pieņemta likuma, kā tas noticis daļēji šajā gadījumā. Tādēļ rosinu kolēģus atbalstīt šo likumprojektu un nodot atbilstošai komisijai. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Viens ir runājis par. Vai kāds vēlas runāt pret? Vai ir nepieciešams balsot? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 25, atturas — 24. Likumprojekts komisijām netiek nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Līgumu starp Latvijas Republikas valdību, Igaunijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par kopējās izglītības telpas izveidi starp Baltijas valstīm vispārējā vidējā un profesionālajā izglītībā (līdz augstākās izglītības pakāpei)" nodot Ārlietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par vērtspapīriem"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Mandātu un iesniegumu komisijas lūgumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtības trešajā sadaļā lēmuma projekta izskatīšanu pēc 14. darba kārtības jautājuma — Saeimas lēmuma projektu "Par piekrišanu Saeimas deputāta Gundara Bērziņa saukšanai pie administratīvās atbildības" . Vai ir iebildumi? Nav iebildumu.
Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51. pantu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un iekļaut sadaļā "Likumprojektu izskatīšana" likumprojektu "Grozījumi likumā "Par vērtspapīriem"" izskatīšanai pirmajā lasījumā. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Aijai Počai.
A.Poča (LC). Cienījamie kolēģi! Es lūdzu šo likumprojektu iekļaut pirmajā lasījumā šodien, jo faktiski tas ir divu jau valdības iesniegto un Saeimas izskatīto pirmajā lasījumā likumprojektu apvienojums. Lai mēs nekavētu savu...
Sēdes vadītājs. Es lūdzu tribīnē. Kolēģi nesaprata.
A.Poča. Cienījamie kolēģi! Es ļoti lūgtu atbalstīt iekļaušanu pirmajam lasījumam, jo šis pēc būtības ir divu valdības sagatavotu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā jau pirmajā lasījumā izskatītu un nedaudz precizētu likumprojektu apvienojums, lai mēs varētu turpināt darbu, nekavējot arī nākošo mums ļoti būtisko likumprojektu paketi par finansu kapitāla tirgus uzraudzību. Lūdzu jūs atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Paldies! Iebildumu nav. Likumprojekts tiek iekļauts darba kārtības beigās.
Izskatām lēmuma projektu "Par Jāņa Āboliņa atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli". Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.
L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu "Par Jāņa Āboliņa atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli" un nolēma atbalstīt šo lēmuma projektu. Lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Jāņa Āboliņa atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli". Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — 3. Lēmums pieņemts.
Nākamais — lēmuma projekts "Par Viļņa Harija Puča atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.
L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja un atbalstīja lēmuma projektu "Par Viļņa Harija Puča atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli". Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Viļņa Harija Puča atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli". Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 2, atturas — 30. Lēmums pieņemts.
Nākamais — lēmuma projekts "Par Aleksandra Svirido atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli". Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.
L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja un atbalstīja lēmuma projektu "Par Aleksandra Sviridova atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli". Aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Aleksandra Svirido atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli". Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 1, atturas — 4. Lēmums pieņemts.
Nākamais — lēmuma projekts "Par Riharda Zonenberga atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli". Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.
L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Juridiskā komisija atbalstīja sagatavoto lēmuma projektu "Par Riharda Zonenberga atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli". Lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu!
Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — 4. Lēmums pieņemts.
Nākamais — lēmuma projekts "Par Ulda Greiškalna apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli". Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.
L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja un apstiprināja lēmuma projektu "Par Ulda Greiškalna apstiprināšanu par Latvijas Republikas Valsts kontroles padomes locekli". Aicinu apstiprināt šo lēmuma projektu balsojot!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par lēmuma projektu "Par Ulda Greiškalna apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli". Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 4, atturas — 16. Lēmums pieņemts.
Nākamais — lēmuma projekts "Par Agra Krūmiņa apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.
L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja un atbalstīja lēmuma projektu "Par Agra Krūmiņa apstiprināšanu par Latvijas Republikas Valsts kontroles padomes locekli". Aicinu jūs apstiprināt šo lēmuma projektu!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Agra Krūmiņa apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli". Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 5, atturas — 27. Lēmums pieņemts.
Nākamais — lēmuma projekts "Par Daces Grīnbergas apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.
L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja un atbalstīja lēmuma projektu "Par Daces Grīnbergas apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli". Aicinu jūs atbalstīt šo lēmuma projektu!
Sēdes vadītājs. Vai deputāts Jānis Lagzdiņš vēlas debatēt par šo lēmuma projektu? (No zāles deputāts Lagzdiņš: "Nē!") Nevēlas. Paldies!
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Daces Grīnbergas apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli". Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — nav, atturas — 5. Lēmums pieņemts.
Nākamais — lēmuma projekts "Par Aivas Kenkles apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli" . Juridiskās komisijas vārdā deputāts Linards Muciņš.
L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja un atbalstīja lēmuma projektu "Par Aivas Kenkles apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli". Aicinu jūs atbalstīt šo lēmuma projektu!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Aivas Kenkles apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli". Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 3, atturas — 10. Lēmums pieņemts.
Nākamais — lēmuma projekts "Par piekrišanu Saeimas deputāta Leona Bojāra saukšanai pie administratīvās atbildības" . Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece.
V.Muižniec e (TP). Godātie Saeimas deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 1669. Mandātu un iesniegumu komisija ir iepazinusies ar Valsts ieņēmumu dienesta iesniegumu un protokolu par administratīvo pārkāpumu, ko izdarījis deputāts Leons Bojārs.
Kā jūs redzat protokolā, tad deputāts Leons Bojārs ir sniedzis nepatiesas ziņas savā valsts amatpersonas deklarācijā, un jūs arī varat iepazīties ar to, kādas tad ir pēc savas būtības bijušas šīs ziņas. Tātad nav uzrādīti visi gūtie ienākumi, kā arī nav uzrādīti ieņemamie amati, un nav uzrādītas visas piederošās kapitāldaļas. Komisija uzklausīja arī deputātu Leonu Bojāru savā sēdē. Deputāts atzina, ka patiešām ir nepilnīgi sniedzis ziņas gan par īpašumu, gan gūtajiem ienākumiem. Ir sagatavots lēmuma projekts. Lūdzu atbalstīt komisijas sagatavoto lēmuma projektu "Par piekrišanu Saeimas deputāta Leona Bojāra saukšanai pie administratīvās atbildības".
Sēdes vadītājs. Paldies! Savu viedokli vēlas izteikt deputāts Leons Bojārs. Lūdzu!
L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tik tiešām, kad aizpildīju deklarāciju, tur bija ieraksts, jautājums bija uzdots, ka jāuzdod pēdējais ieņemamais amats un saņemamā alga. Protams, ka es uzrādīju, ka tā ir Saeima.
Bet, kas attiecas par Rīgas domē kā deputāta saņemto atalgojumu, tad no tā ir ieturēti visi maksājumi, kuri ir noteikti. Un protams, ka to nav taču nekādas jēgas slēpt. Un nebija nekādas jēgas slēpt par akciju sabiedrību, kur es arī ieņēmu amatu, un tur arī visi maksājumi, kuri noteikti, par saņemamo algu ir nomaksāti. Un vēl viens ir tas, ka Rīgas domē es arī aizpildīju analoģisku anketu. Tā ka man nebija nekas, ko slēpt, un tāpēc tikai varbūt pārpratuma dēļ, jo es sapratu, ka tas jautājums ir pēdējā darbavieta.
Kas attiecas uz to akcijas daļu, vienu akcijas daļu, kura ir vai nu deviņi, vai astoņu latu apmērā, tad tas uzņēmums, no 1993.gada es tajā nenodarbojos, ir pašlikvidējies. Un, atklāti sakot, es par to arī aizmirsu. Lai gan tas izsauca man negatīvas, kā saka, atmiņas, tāpēc, ka es tur satikos pirmo reizi ar to, kā korumpētā kārtā tika atņemtas telpas, kur darbojās tas uzņēmums. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu "Piekrist 7.Saeimas deputāta Leona Bojāra saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu". Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 1, atturas — 3. Lēmums pieņemts.
Nākamais — lēmuma projekts "Par piekrišanu Saeimas deputāta Gundara Bērziņa saukšanai pie administratīvās atbildības" . Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece.
V.Muižniece (TP). Godātie kolēģi! Atšķirībā no zāles reakcijas, komisija parasti nav sajūsmināta par to, ja saņem kādu administratīvo protokolu. Šajā gadījumā strādāsim ar dokumentu nr.1696. Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja Valsts policijas, Ceļu policijas pārvaldes iesniegumu un administratīvo protokolu par Gundara Bērziņa izdarīto ceļa satiksmes noteikumu pārkāpumu. Deputāts Bērziņš bija uzaicināts arī uz komisiju. Apliecināja, ka protokolā uzrādītie fakti atbilst īstenībai un komisija ir sagatavojusi un aicina jūs atbalstīt Saeimas lēmuma projektu "Par piekrišanu Saeimas deputāta Gundara Bērziņa saukšanai pie administratīvās atbildības". (Starpsauciens: "Bargi sodīt!")
Sēdes vadītājs. Debatēt neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Piekrist 7.Saeimas deputāta Gundara Bērziņa saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvo pārkāpumu protokolā norādīto pārkāpumu. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 1, atturas — 8. Lēmums pieņemts.
Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Māra Sprindžuka ievēlēšanu Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais — lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" trešajam lasījumam" . Runāt vēlas deputāts Antons Seiksts. Lūdzu!
A.Seiksts (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Šajā brīdī es runāju kā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs. Komisijas vārdā es izsaku noraidījumu šim dokumentam, aicinu Saeimu skatīt šo dokumentu pēc būtības, un, ja ir kādi iebildumi par kādu priekšlikumu, galu galā mēs likumus grozām katru dienu. Komisija lūdz noraidīt šo iesniegumu.
Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane.
K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi! Lai cik man būtu nepatīkami runāt pretī tam, ko tikko teica mans cienījamais kolēģis Antons Seiksts, diemžēl situācija ir tāda, ka šis likums, pie kura ir tik ilgi un grūti strādāts, šobrīd tiks pieņemts galīgajā lasījumā ar ļoti, ļoti neprecīzu 50.1 panta redakciju, ja vien mēs nesaņemsimies un uz pāris, uz dažām dienām nepagarināsim šo priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Tas ir racionāls priekšlikums. Tur ir ļoti laba doma. Aidas Prēdeles priekšlikums iestrādāts, ka bērnus nedrīkst izmantot dažādos skaistumkonkursos un tamlīdzīgās lietās, kurās tiek vērtēts tikai viņu ārējais izskats. Bet tur ir mazliet sajaukts tas viss kopā ar profesionālo darbību, ar modeļu aģentūrām. Un bez tam tas viss ir aizliegts līdz 18 gadu vecumam. Mēs tikai gribētu precizēt, un šo te vecumu, līdz kuram aizliegt, padarīt kaut kādu sakarīgāku — vai nu tie ir 16, vai 14, vai 15 gadi, un neaizliegt cilvēkiem profesionāli darboties savā profesijā, teiksim, septiņpadsmitarpus gadu vecumā, tajā pašā laikā aizsargājot bērnus no dažādiem pazemojošiem konkursiem 11 gadu vecumā. Un tas ir viss, ko mēs gribētu darīt. Mēs ļoti lūdzam jūsu atbalstu — pagarināt šo priekšlikumu iesniegšanas termiņu par dažām dienām. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Aida Prēdele.
A.Prēdele (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka mēs jau esam sākuši runāt par šī jautājuma būtību. Neapšaubāmi, es aicinu noraidīt šo "Latvijas ceļa" priekšlikumu, bet būtība ir tāda, ka Bērnu tiesību aizsardzības likumā ir definīcija, kurā ir noteikts, kas ir bērns. Bērns ir persona līdz 18 gadiem. Un šīs personas līdz 18 gadiem mūsu valstī tiek īpaši aizsargātas ar īpašu likumu. Un šeit filozofēt par to, ko var darīt un kā rīkoties no 13, 12 vai 16 gadiem, jeb kā vakardienas kādā laikrakstā kāda persona, kāds pilsonis izteicās par to, ka no 14 gadiem ir atļauts orālais sekss un no 16 gadiem vēl kāds cits seksa veids, ziniet ko, mēs te paši paliekam smieklīgi. Arī modeļu aģentūrā "Logoss" bija profesionāla darbība. Viņi visi bija absolūti profesionāli cilvēki un arī gatavojās savu dzīvi veltīt šai profesionālajai darbībai. Ja mēs gribam nopietni bērnus aizstāvēt, tad mums ir šis priekšlikums jāpieņem. Ja šeit ir sācis darboties kāds lobijs, un es atgādinu, ka nauda šeit ir liela un materiāli šeit ir ieinteresēti, kā redzams, daudzi deputāti, nu tad tā ir cita lieta. Tad runāsim par to, kas mēs kurš esam. Paldies.!
Sēdes vadītājs. Inese Birzniece.
I.Birzniece (LC). Cienījamie kolēģi! Ja mēs runājam tieši par 17.priekšlikumu, kas ir tiešām strīdu objekts, es gribu kategoriski noraidīt Aidas Prēdeles apvainojumu, ka tas ir it kā kāda lobija interesēs. Es runātu tīri kā jurists. Diemžēl es nebiju šajā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē, būtu bijis toreiz šis jautājums pacelts. Nevar tik neprecīzā veidā rakstīt priekšlikumu un iekļaut to kā likuma teksta pantu, runājot par konkursiem modeļu aģentūru darbā un tamlīdzīgi. Tiešām šis priekšlikums ir pirmo reizi parādījies uz trešo lasījumu. Tas nav izgājis Juridiskā biroja vērtējumu un ekspertīzi. Tādēļ es uzskatu, ka viena nedēļa neko nemainīs. Tā nav principā nekāda nostāja pret lielo darbu. Bet ir jābūt nopietniem kā likumdevējiem, īpaši uz trešo lasījumu. Paldies!
Sēdes vadītājs. Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL). Godātie kolēģi! Es arī aicinu šo priekšlikumu noraidīt. Diemžēl mūsu valstī bērni ir izkropļoti, bērni ir neaizsargāti. Diemžēl viņi ir arī izvaroti. Tūkstoši un tūkstoši ir ārpus skolas, neapmeklē skolu, un tā tālāk un tā joprojām. Jo ātrāk mēs pieņemsim to likumu, un ne tikai pieņemsim, bet panāksim šā likuma izpildi, jo labāk. Es aicinu izskatīt šo likumprojektu šodien! Tas ir ļoti slikti, ka šo jautājumu mēs saistām ar politiskajām spēlītēm un tā tālāk. Es aicinu izskatīt šo likumprojektu šodien. Paldies!
Sēdes vadītājs. Viola Lāzo.
V.Lāzo (LSDSP). Godātie kolēģi! Es vēlos aicināt neatbalstīt iesniegto lēmuma projektu — iesniegtā likumprojekta izskatīšanu atlikt uz laiku. Bērnu tiesību likums ir izstrādāts veselu gadu. Kolēģi, nekavēsimies ar šo grozījumu pieņemšanu un neatliksim šo termiņu uz vēl kādu ilgāku laiku!
Runājot par 50.1.pantu, mans viedoklis ir sekojošs, ka Latvijā pēdējo desmit gadu laikā mēs esam pārāk pieraduši pie tā, ka Latvijā gan mazgadīgi bērni, gan bērni pirms pilngadības vecuma sasniegšanas piedalās dažnedažādos konkursos, pasākumos, kur tiek vērtēts viņu ārējais izskats. Manuprāt, ja samierināsimies ar to, mēs vienmēr varam uzlabot kāda panta redakciju, tas ir faktiski visos gadījumos simtprocentīgi, bet labāk izvēlēsimies mazākā ļaunuma principu. Es aicinu noraidīt, iesniedzēju iesniegto lēmuma projektu šodien neizskatīt. Pateicos!
Sēdes vadītājs. Paldies! Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Turpināsim liekulības tirgu savā valstī. Te mēs gari un plaši runājām par visādām tur citādām novirzēm apveltītiem cilvēkiem, par visādiem pārkāpumiem pret bērniem, par bērnu iesaistīšanu visādās ne sevišķi glītās izdarībās, par cietušiem bērniem. Tagad mēs esam nonākuši līdz iespējai šos bērnus aizstāvēt. Un kas sākas šajā brīdī? Šajā brīdī asaraina runāšana par to, ka kaut kas nav sakārtots, kaut kas nav izskatīts, kaut kas jāuzlabo. Nu ja mēs gribam jautājumu izgāzt, tad tas ir visvienkāršākais — atlikt, nodibināt darba grupu, nodibināt kārtējo komisiju un tā tālāk.
Protams, tātad šis balsojums, kas tagad būs, ļoti labi parādīs īsto attieksmi pret bērniem. Ļoti labi ir izmantot kādas partijas konferenci vai vēl kādu citu saietu un nikni pateikt, ka valstī, lūk, viss ir nonācis tik tālu un tik slikti, kā nekad tas agrāk nav bijis. Tad, kad tam runātājam ir jāpierāda ar savu rīcību sevi, tad viņa rīcība ir pavisam pretēja. Tā nu tiešām ir tā liekulības virsotne, kuru šodien mūsu sabiedrība ir sasniegusi.
Tātad es gribētu atgādināt, kas ir teikts 50.1. pantā, par kādiem ierobežojumiem šeit runā šis teksts. Tas runā ļoti skaidri par tādiem pasākumiem, kuros tiek vērtēts bērna ārējais izskats, nevis viņa prasme kaut ko darīt, bet runa ir tikai par ārējā izskata vērtēšanu. Un tie ir tikai šie ne sevišķi cildenie un diezgan nožēlojamie konkursi.
Protams, es gribētu atgādināt "brīnišķīgos" notikumus, kas saistīti ar vienu no šādu konkursu galvenajām organizētājām, kura mierīgā veidā Rīgas centrā ar mašīnu sabrauca uz ietves stāvošu sievieti, kura turpat nomira. Un nekāda vaina! Šo dāmu turpina intervēt, un visur viņas portretus var redzēt. Un neviens par to neuztraucas. Lūk, tā! Tā kā turpināsim šādā veidā strādāt, ja to var vispār nosaukt par strādāšanu. Bet es šinī gadījumā aicinu tos kolēģus, kas nopietni domā par bērnu aizstāvēšanu, bet patiešām nopietni domā, ķerties pie darba un neatlikt atkal uz kaut kādu nenoteiktu laiku, aizbildinoties ar kaut kādu mīklainu sakārtošanu. Vai jums neliekas, ka mēs pārāk ilgi šajā valstī kaut ko visu laiku taisāmies sakārtot un pārkārtot? Mums ir spēcīgas figūras šajā valstī, kuras ir nemainīgas. Mums ir ļoti spēcīga Privatizācijas aģentūra, no kuras valsts kasē plūst nauda griezdamās. Mums ir tik veiksmīgs šīs aģentūras vadītājs, ka mēs esam gatavi piemeklēt jebkuru likumu, jebkuru pantu, lai šis spēks turpinātu darboties.
Sēdes vadītājs. Atvainojiet, Dobeļa kungs! Runājiet, lūdzu, par lietu!
J.Dobelis. (Smejas). Tas ir ļoti saistīts ar šīsdienas jautājumu. Es domāju, tie paši, kas atbalstīja šo Privatizācijas aģentūras direktoru, šodien balsos par to, lai mēs neizskatītu šo te projektu.
Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs.
A.Panteļējevs (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Es tiešām apbrīnoju Dobeļa spējas sasaistīt šo jautājumu ar Privatizācijas aģentūras jautājumu. Vēl vajadzēja pieminēt "Latvijas kuģniecību", "Latvenergo" un tā tālāk, un tā tālāk, un visu beigu beigās noreducēt uz pedofiliju, uz vispasaules sazvērestību pret Latviju, bet būsim reālisti!
Pirmkārt, nekādi pasūtījumi no "Latvijas ceļa" nav. Mums pašiem "Latvijas ceļā" ir dažādi viedokļi. Cilvēki balsos dažādi. Tā ka tas nav nekāds politisks partijisms.
No otras puses vēlreiz. Par cik ir definēts, ka bērni ir līdz 18 gadiem. Ja mēs ierakstām šādu normu, nevis ierakstām normu, kurā pārspriežam varbūt citu vecumu, tas var būt kā Amerikā dažos štatos — vai nu 12, vai 14 gadi, vai, ja jums patīk, varbūt 16, 15 gadi. Ja mēs ierakstām 18 gadi, mēs reāli izslēdzam Latvijas sievietes no starptautiskās modeļu aprites. Jo tāda sieviete vai meitene, kas sāk tikai 18 gados kaut ko, kaut kur parādīties vai trenēties, faktiski vairs nav konkurētspējīga šajā visai smagajā tirgū. Tāpēc man būtu lūgums vēlreiz: es saprotu, ka visiem briesmīgi nāk smiekli, visi atceras visas savas draudzenes, kuras kādā vecumā kam ir, bet es gribu, lūdzu, esam racionāli! Mēs runājam par bērniem, un tāpēc mums ir nepieciešamas šīs pāris dienas, lai tiešām precīzi šajā pantā formulētu, ka tas tiešām ir attiecināms uz bērniem, uz mazgadīgiem bērniem. Nevis tā, kā tas ir tagad, tas ir — faktiski uz cilvēkiem līdz 18 gadu vecumam.
Interesanti, ja mēs rakstīsim likumu par jauniešiem, es saprotu, ka mums būs jaunieši līdz vecumam — 50 gadi. Es apsveikšu tādu priekšlikumu. Paldies!
Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.
L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Bet kas tad ir noticis, ka mēs sākam aizmirst arī bērnus un nevaram nekādi tikt galā ar šo likumu? 18 gadi. Nu un kāpēc? Es nezinu, es neesmu speciālists, kā daudzi laikam no esošajiem deputātiem, kas piedalās skaistuma konkursā. Kāpēc tad tos bērnus vajag kropļot? Prēdeles kundzei ir pilnīga pareizība un viņa pilnīgi labi formulēja to. Un nevajag palikt smieklīgiem un aizstāvēt to firmu intereses, kuras Latvijā ir izvērsušas tādu darbību.
Tagad, kas attiecas uz bērniem. Ja jau sāk runāt te mūsu aizstāvji, tad kāpēc mēs žēlojam naudu internātskolām, kāpēc žēlojam naudu bāreņiem? Visam atrodas nauda! Visdažādākajā veidā ir notriekta nauda, bet jūs paskatieties, kādā stāvoklī ir bērnunami? Varbūt par tiem padomāsim! Arī no Privatizācijas aģentūras tur nekas nav iegājis iekšā. Tāpēc es aicinu neatbalstīt priekšlikumu un trešajā lasījumā pieņemt šo likumu!
Sēdes vadītājs. Atis Slakteris.
A.Slakteris (TP). Cienījamie kolēģi! Liekulības un skaistu vārdu ir bijis daudz. Protams, liekuļi varētu iesniegt priekšlikumu, ka varētu nodarboties ar šo modeļu biznesu no 80 gadiem, tad būtu pilnīgi droša tā lieta, bet jebkurā gadījumā jāsaprot, ka tam bērnam, kuram ir 17 gadu, viņam ir arī vecāki. Manai meitai ir septiņpadsmitarpus gadu, un viņa ir startējusi konkursos, tagad nestartē, varbūt startēs, viņa ir pieaugusi sieviete, kura pati izlemj, ko grib darīt, un ar manu piekrišanu var darīt, ko grib. Un lūdzu valstij nejaukties mūsu attiecībās pa vidu, un, ja kāds nav pamanījis, ka viņa septiņpadsmitgadīgais bērns jau ir pieaudzis, tad tas ir diezgan nožēlojami. Tāpēc aicinu pārskatīt šo likumu un pēc tam atgriezties sakarīgā variantā!
Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.
E.Baldzēns (LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Es šeit gribētu uzsvērt vienu, ka es pilnībā piekrītu tam, ka nav pieļaujama šī atsaukšana un termiņa pagarināšana viena iemesla dēļ. Pirmām kārtām mums ir skaidri jāsaprot viens, ka Eiropas Savienības dalībvalstu likumdošanā šajā jomā ir daudz stingrākas un smagākas normas. Es domāju, ka mums to nevajadzētu noliegt, tas ir viens.
Otrkārt. Mums ir ļoti daudzi bērnu konkursi, kuros mēs attiecīgi pilnīgi redzam, ka šie bērni zināmā mērā atdarina un pat, varētu teikt, māžojas pieaugušo netikumiem līdzi. Es domāju, ka tas nav vajadzīgs, un tur, kur konkursos ir vienpusīgs galvenais kritērijs šis ārējais izskats, nevis bērna personība, nevis bērna izturēšanās kultūra, es domāju, ka tas nav tas mērķis, tas ir lēts tukšums. Un es šeit pilnībā atbalstu Aidu Prēdeli. Es domāju, ka ir arī nepieciešami šo jautājumu vairāk nelabot, ja kādam interesē arī bērna izskats kā atsevišķa lieta viņa personības lietā, viņa prasme, ne tikai ārēji labi izskatīties, bet arī izskatīties rīcībā, darbībā — labi, tas ir, izturēšanās kultūrā, tas ir cits jautājums. Jautājums ir par to, kādu dominanti mēs liekam vērtējumos, kā tas viss izskatīsies. Vai mēs vērtēsim pamatā un galvenokārt no ārējā izskata, vai pēc tā, kas cilvēks ir, ko viņš grib un var sniegt sabiedrībai.
Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.
J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ļoti dīvaini klausīties tos priekšlikumus, tos izteikumus, kuri ir izskanējuši no šīs tribīnes tāpēc, ka tie, kuri aicina atlikt šī likumprojekta izskatīšanu, lielākā daļa visu laiku ir uzsvērusi, ka mums steidzīgi jādara viss, lai Latvija ātrāk varētu iestāties Eiropas Savienībā. Izmeklēšanas komisija savā darbā arī izskatīja šos priekšlikumus, un faktiski Aidas Prēdeles iesniegtais priekšlikums ir saskaņots ar izmeklēšanas komisiju. Mēs esam to izdiskutējuši, un, pirms izlemt jautājumu par šī priekšlikuma iesniegšanu attiecīgajā likumprojektā, mēs pieprasījām informāciju no Eiropas Savienības valstīm. Un es jums minēšu divus piemērus, kuri ir ļoti interesanti.
Spānijā vispār ir aizliegts fotografēt bērnus līdz 18 gadiem pat pusatkailinātus, nemaz nerunājot par kaut kādu skaistumkonkursu rīkošanu bērniem līdz 18 gadiem. Absolūti analoģiska situācija ir Somijā.
Mēs varam paskatīties jebkuru citu valsti. Es gribētu atgādināt vēl vienu lietu: tieši pēc kārtējā skaistumkonkursa, kurš notika vienā no Latvijas pilsētām, kādu puisi pēc tam seksuāli izmantoja kāds augsti stāvošs valdības ierēdnis, par ko tas puisis saņēma 200 latu atalgojumu. Tieši pēc analoģiska konkursa rīkošanas. Un tieši tāpēc es uzskatu, ka ir jābūt konsekventiem. Nevajag ar vienu roku teikt, ka mēs esam par Eiropas Savienību, bet no otras puses ignorēt Eiropas Savienības prasības un arī viņu pieredzi. Tāpēc es aicinu noraidīt šo priekšlikumu un atbalstīt arī, izskatot Bērnu tiesību aizsardzības likumprojekta izskatīšanu trešajā lasījumā, attiecīgās atbildīgās komisijas atbalstītos priekšlikumus. Paldies!
Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs — otro reizi.
A.Panteļējevs (LC). Tiešām man jāsaka, mīļā Aida! Beigsim halturēt šeit, šajā mājā. Egils Baldzēns ļoti labi demonstrēja savā runā, kā šo likumu varēs apiet. Tas pats pazīstamais Millēra kungs un citi kungi. Viņš jau pateica priekšā, kā vajadzēs konkursā pateikt, ko īsti vērtēt, un viss notiks tāpat. Šis formulējums tiešām nav izsmeļošs, nav juridiski pietiekams un īstenībā nepanāks to, ko, es ticu, tu no visas sirds gribi. Lūdzu, ļauj tās pāris dienas, lai juristi tiešām izdara tā, ka bērnus nevarēs izmantot, nevarēs apdraudēt, nevarēs tiešām viņus kaut kādos šaubīgos pasākumos ievilkt un nevarēs izmantot šīs Baldzēna kunga receptes par to, kā šo likumu apiet un kā vajag interpretēt, ko tad īsti vērtēt. Iekšējo skaistumu kā galveno komponentu un tad ārējo skaistumu kā varbūt kaut kādu blakus komponentu. Tā ka nehaltūrēsim lūdzu, mēs esam likumdevēji. Mūsu haltūru dēļ jau tik daudz problēmu ir radušās. Mums ir precīzi jādefinē šeit kaut kas, ja mēs gribam panākt rezultātu. Un mēs visi gribam to, lai bērni netiktu izmantoti šiem mērķiem. Paldies!
Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.
L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es nekādi nevaru saprast, ko nozīmē bērnu aizsardzība un ka to var nosaukt par liekulību. Tas ir absurds, kurš vispār nav vērtējams. Kas attiecas uz konkursiem. Man arī nav saprotams, kāpēc tie tiek izvesti arābu valstīs? Vai tad viņi ir noteicēji tam skaistumam? Un kas attiecas uz lielām kārēm skaistuma konkursus izvest, tad tajā valstu kopienā, uz kuru mēs tiecamies, viņi nemaz lielā sajūsmā nav par konkursiem un viņi diezgan atturīgi pret to attiecas. Un vēl jau viena galvenā lieta. Attīstītās valstīs inteliģence ir noskaņota ļoti pretī skaistuma konkursiem. Es arī nevaru saprast, kāpēc tas tā ir. Un kas atceras par tām haltūrām, kuras iznāk no šitās mājas, tās tik tiešām iznāk. Bet kāpēc, nu tad mums ir jādomā, ko tad mēs lobējam un kā labā mēs balsojam.
Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns — otro reizi.
E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Man bija patīkami dzirdēt arī Panteļējeva kungu, kas teica par Baldzēna recepti, bet es šeit gribētu kaut ko citu pateikt, ko es ar to domāju. Pavisam vienkārši, ja mēs kaut kāda konkursa pamatā liekam bērna ārējo izskatu, tas principā nav pieņemami. Principā nav pieņemami. Cita lieta, ka mēs nekad nevarēsim teikt, ka mūs neinteresē tas, kā bērnam, piemēram, ir mati sakārtoti, kādas viņam drēbes ir mugurā, ka mums nekas, nekas no tā neinteresē, tas nekad tā nebūs. Tātad mūs interesēs arī tas, kā viņš prot sevi zināmā mērā sabiedrībā pasniegt, bet tas ir atsevišķs jautājums. Tas ir jautājums par bērna personību, mēs nevaram noliegt iespēju bērna personību vērtēt visā šajā komplektā. Jautājums ir par dominanti, par kritēriju, nevar teikt, ka mēs nekad nekur nevērtēsim bērna ārējo izskatu vispār nekādā veidā. Jautājums ir par šo lietu, par to, kā ar juristu padomu varētu apiet likumu dažādi konkursi, to mēs visi saprotam, tāpēc es domāju, ka šeit šie iebildumi nav pareizi. Dobeļa kungs arī pierādīja to savā uzrunā par to, kā reāli pat līgumu var apiet. Viņš minēja šo Privatizācijas aģentūras piemēru ar juristu interpretāciju. Es domāju, ka šeit strīdēties nevajag, mums ir jāpieņem stingras normas tādas, kādas ir Eiropas Savienības dalībvalstīs šajā jomā, un rezultātā, es domāju, mēs savus bērnus būsim vismaz no likumdevēju puses pienācīgi aizstāvējuši. Tas, ka juristi dažādas iespējas dos konkursu rīkotājiem, par to mēs varam būt pilnīgi droši. Jautājums ir pavisam cits — ko darām mēs?
Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane — otro reizi.
K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi! Daži no jums reaģē tā, it kā kāds jūs mēģinātu ar vardarbīgām metodēm piespiest balsot pretēji jūsu gribai. (Starpsauciens: "Tieši tā!") Taču Dieva dēļ, balsojiet, kā gribat. Neviens neapšauba Aīdas Prēdeles, Antona Seiksta un citu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļu labo gribu. Neviens tāpat neapšauba to, ka Spānijā ir aizliegts fotografēt puskailus bērnus. Mēs tikai sakām, ka ar to redakciju, kādu jūs esat uzrakstījuši, tajā neprecīzajā un vispārīgajā vajadzības izteiksmē, kāda tā tur ir patlaban, Latvijā var interpretēt arī tā, ka ir aizliegts arī apģērbtus bērnus fotografēt.
Tā kā... es vienīgi uz ko jūs aicinu, tas ir, nejaukt normatīvas kategorijas ar morālām kategorijām. Un faktiski es domāju, ka labākais, ko es varētu izdarīt šajā situācijā, ir atsaukt savu parakstu un pārtraukt šīs bezjēdzīgās debates. Tad skatām likumu, ja tāda ir Saeimas vairākuma griba, un izsakām savu attieksmi pret visiem priekšlikumiem — kvalitatīvajiem, nekvalitatīvajiem, precīziem, vispārīgajiem. Tad tā Saeima būs lēmusi, un tad tā būs tautas priekšstāvju griba, lai arī kāda tā būtu. Bet es tikai jūs lūdzu, nejauciet morāli ar normatīvām kategorijām.
Sēdes vadītājs. Juris Dobelis — otro reizi. Lēmuma projekts jau tiek izskatīts.
J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Runājot par bezjēdzīgām debatēm, nevajadzēja tās iesākt. Un patlaban runa ir vienkārša — strādāt pie likuma vai nestrādāt. Runāt par pilnveidīgiem likumiem un par superpilnveidīgiem likumiem... Ne velti es minēju šo Privatizācijas aģentūras piemēru, kas jums labi parādīja, ka jebkuru likumu augsti ierēdņi ir iemanījušies apiet ar līkumu. Pēdējā minūtē, pat vēl pēc pēdējās minūtes. Tātad pareizākais ir strādāt pie likuma, un tad arī to var pilnveidot.
Un šeit bija runa par tiesībām piedalīties konkursā no 80 gadu vecuma. Nu es domāju, ka varam vienu normu likumā ielikt — ja Panteļējeva kungs izrāda vēlēšanos piedalīties skaistuma konkursos, tad, sasniedzot 80 gadu vecumu, ja viņš tādu sasniegs, dosim viņam ar likumu tiesības ar īpašu statusu piedalīties jebkurā skaistuma konkursā.
Sēdes vadītājs. Imants Burvis.
I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi, cienījamais Prezidij! Panteļējeva kungs pateica skaistus vārdus — nenodarbosimies ar haltūru. Un uz to gribētu pateikt tikai vienu. It sevišķi 7. Saeimā ir pamanāms, ka pozīcija absolūti neņem vērā opozīciju. (Starpsauciens: "Imant, tā nav!") Parasti jūs esat pārliecinošā vairākumā. Tad, Panteļējeva kungs, ir lūgums, tomēr sauciet vārdā haltūristus, jo par cik pozīcija ir tā, kas pieņem visu, tas ir, privatizācijas process — visi šie desmit gadi, tad tā arī sauksim to — "Latvijas ceļa", Tautas partijas un "Tēvzemes un Brīvības"/LNNK haltūra. Bet pozīcija negrib piesprādzēties pie opozīcijas nehaltūras.
Sēdes vadītājs. Viola Lāzo — otro reizi.
V.Lāzo (LSDSP). Godātais priekšsēdētāja kungs, cienījamās deputātes, godājamie deputāti! Es tomēr aicinātu kolēģus un arī manis ārkārtīgi cienīto Panteļējeva kungu šeit no šīs tribīnes nesaukt savus kolēģus kādos dažādos apzīmējumos kā šoreiz — par haltūristiem. Es gribētu atgādināt Panteļējeva kungam un arī citiem, ka bērnu tiesību likumu Bērnu tiesību apakškomisija skata jau gandrīz gadu. Gadu. Un vēl pagarināt šo procesu būtu pilnīgi nepieļaujami.
Par haltūristiem gan es varētu nosaukt ar ļoti lielu piebildi, ka es nevēlētos šo vārdu lietot, minot tos cilvēkus, kas gluži vienkārši ir nokavējuši priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Tātad, ja cilvēkus, kas ir parakstījuši šo papīru, par kuru mums tūlīt būs jābalso, neapmierināja kāds priekšlikums, jums bija visas iespējas iesniegt savu variantu. Pašlaik mēs neizskatām tikai un vienīgi 50.prim pantu šajā likumā, par ko visvairāk tiek runāts šajās debatēs. Pašķiriet vaļā jauno projektu, un jūs redzēsiet 40 priekšlikumus.
Es aicinu darīt sekojošo: proti, runāt debatēs tieši pie konkrētā jūs neapmierinošā priekšlikuma, bet tajā pašā laikā lūdzu, es ļoti lūdzu cienījamos kolēģus, runāsim un balsosim par 39 pārējiem priekšlikumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā, par kuriem šajās debatēs vismaz iebildumi nebija dzirdami.
Un visbeidzot. Runājot par konkrēto lietu. Latvijā ir pārāk liela visatļautība ļoti daudzās lietās, tajā skaitā bērnu lietās, kas ir mūsu nākošā paaudze, uz kuras pleciem balstīsies viss tas, ko šī paaudze nav spējusi izdarīt. Tātad neatstāsim pakaļdurtiņas dažnedažādām lietām, kas mūsu sabiedrībā ir iesaķnojušās pārāk dziļi un gandē tās morāli, nemaz nerunājot par to, ka Eiropas vecajās demokrātijas valstīs jau sen ir sapratuši, ka likumdošanā šādas lietas ir jāreglamentē ļoti stingri, jo kolēģiem ir pilnīga taisnība, ka pakaļdurtiņas tiks atrastas vienmēr.
Cienījamie kolēģi, es aicinātu šodien un tūlīt pat izskatīt Bērnu tiesību aizsardzības likumu, kurā ir ārkārtīgi svarīgi grozījumi un tādas normas, kas tiešām reāli ietekmēs bērnu stāvokli mūsu valsī.
Sēdes vadītājs. Antons Seiksts — otro reizi.
A.Seiksts (LC). Godātais priekšsēdētāj, godātā Saeima! Man jāpagaida acīmredzot, kamēr beigs runāt deputāts Panteļējevs.
Sēdes vadītājs. Jā, lūdzu.
A.Seiksts. Runājot komisijas vārdā, es gribu novērst dažādus izteicienus par komisijas darba stilu. Komisija ir pateicīga Saeimas Juridskajam birojam, komisija nekad nav ignorējusi Juridiskā biroja domas. Es varu piekrist Lībanes kundzei, ka šis priekšlikums varētu tikt uzlabots, taču pārmest, ka komisija nebūtu konsultējusies ar juristiem, nebūtu vietā. Es gribu runāt tikai par komisijas darba stilu. Paldies!
Sēdes vadītājs. Jānis Gailis.
J.Gailis (TB/LNNK). Godājamais Prezidij, godājamie kolēģi! Es gribu vērst uzmanību uz to, ka šeit ļoti daudziem nez kādēļ, vai šajā telpā vai tuvu stāvošus, interesē bērni — mazgadīgas meitenītes, puisīši, tas ir izskanējis gan izmeklēšanas komisijas darbībā, gan arī šobrīd saskaros ar to.
Man vienmēr rodas jautājums, šeit es dzirdēju, ka Latvijai nebūs nekādu iespēju iziet pasaulē ar modeļiem, ja tos reglamentēs tikai no 18 gadu vecuma. Vai man var kāds atbildēt — cik lielu labumu Latvijai šobrīd kā valstij ir devis tāda vai citāda vecuma modeļu darbs, skaistuma konkursi? Tas viss ir zināmā mērā pieskaitāms tikai pie šovbiznesa. Un mēs zinām, ka šovbizness labumu dod tikai šī biznesa rīkotājiem. Manā rīcībā nav datu par to, kādus nodokļus ir samaksājuši tie vai citi šī biznesa pārstāvji, bet gandrīz esmu pārliecināts, ka ne pārāk lielus.
Katram vecumam — gan bērnam, gan pusaudzim — ir savas īpatnības, ir savi skaistuma kritēriji. Mani personīgi, kuram arī ir tāpat bērni, satriec un pat rada nepatiku tas, ja es redzu, ka šādā vai citādā konkursā šie bērni, uzģērbuši pieaugušu cilvēku apģērbu, imitē viņus. Man vienkārši tas izraisa zināmu nepatiku. Un man rodas jautājums — uz ko tas velk?
Un nobeigumā es gribu izteikt vēl vienu piezīmi. Visos skaistuma konkursos, kas ir notikuši, nav svarīgi, kurā vietā un kad, pasaules attīstītākās valstis piedalās ļoti rezervēti. Kad mēs pavērojam šos skaistuma konkursus, tad redzam, ka pārsvarā tās ir Krievija, Malta, Ukraina, arī diemžēl Latvija un citas valstis.
Es lūdzu atbalstīt Aidas Prēdeles priekšlikumu, jo, kā šeit izteicās, protams, jebkuru likumu varēs apiet ar līkumu. Bet tomēr tā būs zināma garantija mūsu bērnu aizsardzībai. Paldies!
Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Manuprāt, šī mūsu diskusija īstenībā nav diemžēl īpaši konstruktīva, jo jāatzīst, ka, atbalstot Prēdeles kundzes nostāju, es domāju, ka katrs mēs varam šeit skaidri un gaiši sev pateikt, ka šādā veidā, pieņemot šo Prēdeles kundzes priekšlikumu, dabā absolūti nekas nemainīsies. Jo nosauks organizētāji šo konkursu nevis par skaistuma konkursu, bet nosauks šo konkursu, teiksim, "Dziedi un dejo", un ierakstīs konkursa nolikumā, ka vērtēs bērna dziedātprasmi un dejotprasmi, un neierakstīs konkursa nolikumā, ka vērtēs skaistumu. Un neviens jurists, neviena instance nevarēs pierādīt, ka šie konkursanti, kā šeit Prēdeles kundze raksta, vērtējuši viņa ārējo izskatu. Tas ir ārkārtīgi subjektīvi.
Diemžēl man arī ir bailes no tā, ka tie, kas ierosina atlikt šī likumprojekta izskatīšanu, vai juristi būs spējīgi uzrakstīt tādus formulējumus, kas izslēgs šo subjektīvo pieeju. Un, manuprāt, šādu te konkursu Latvijā turpmākajā norisē viss būs atkarīgs, pirmkārt, jau no sabiedrības nostājas, vai sabiedrība šādus konkursus akceptēs. Ja sabiedrība savā nospiedošā vairākumā šādus konkursus neakceptēs, ja šādi konkursi netiks masveidā tiražēti televīzijā, turklāt sabiedriskajā televīzijā, ja par tiem pārspīlētu uzmanību neizrādīs prese, tad šāda rakstura konkursi nomirs dabīgā nāvē. Es gandrīz šobrīd atbalstu to, ka varbūt mums vajadzētu tomēr atlikt šobrīd uz pavisam neilgu laiku šī likumprojekta izskatīšanu. Varbūt tiešām juristi spēj ierakstīt tādas normas, nu, piemēram, ka bez vecāku atļaujas nevar tiražēt bērnu fotogrāfijas vai uzņemtos video. Es to saku kā piemēru. Varbūt tas ir neprecīzi. Bet varbūt tiešām ir iespējams izdarīt. Kaut gan es, atklāti sakot, skatos uz to diezgan skeptiski, un viss būs atkarīgs no mūsu sabiedrības morālajiem kritērijiem, vai mēs šādus konkursus akceptēsim. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Mūsu likumdošanas praksē pēdējā laikā parādās tādas interesantas nianses: kad likumprojekts jau principā ir sagatavots balsojumam, tad pēdējā brīdī uzrodas gudrākie no gudrākajiem un sāk skaidrot, ka morāles normas nav tiesību normas, tiesību normas nav morāles normas. Likums nedarbosies, likums nefunkcionēs un tā tālāk, un tā tālāk. Šī prakse tieši pēdējās plenārsēdēs mums ir sevišķi aktivizējusies, un es šo praksi pamatotu vienkārši ar konkrētām interesēm un konkrētām grupām.
Ir arī cita prakse. Un ne velti te tika minēta Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora apstiprināšanas procedūra. Arī šī prakse ir saistīta ar tiesisko nihilismu tādā veidā, ka likumi, kuri pieņemti pirms ilgiem, ilgiem gadiem un kuri sen jau darbojas, un kuru piemērošanā visiem ir skaidri zināmas lietas, tiek apieti ar līkumu. Un šie likumi tiek apieti ar līkumu visaugstākajā līmenī, visaugstākajā līmenī valstī. Tāpēc nebremzēsim šo likumprojektu un balsosim pret lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarinājumu".
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" trešajam lasījumam līdz 2000.gada 15.martam". Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 43, atturas — 2. Lēmuma projekts netiek atbalstīts.
Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā" , otrais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāte Silva Golde.
S.Golde (TP). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr.1687. 1.priekšlikums — izglītības un zinātnes ministra. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
S.Golde. 2. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
S.Golde. 3. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
S.Golde. 4. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
S.Golde. 5. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
S.Golde. 6. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.
S.Golde. 7. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
S.Golde. 8. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
S.Golde. 9. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
S.Golde. 10. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
S.Golde. 11. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
S.Golde. 12. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
S.Golde. 13. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.
S.Golde. 14. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.
S.Golde. 15. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
S.Golde. 16. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
S.Golde. 17. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija neatbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
S.Golde. 18. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
S.Golde. 19. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
S.Golde. 20. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
S.Golde. 21. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
S.Golde. 22. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Golde. 23. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
S.Golde. 24. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
S.Golde. 25. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
S.Golde. 26. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
S.Golde. 27. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
S.Golde. 28. — atbildīgās komisijas priekšlikums. atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
S.Golde. 29. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
S.Golde. 30. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
S.Golde. 32. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. 31. un 32. priekšlikums tiek atbalstīts.
S.Golde. Jā, atvainojiet.
33. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums...
Sēdes vadītājs. Tiek lūgts balsojums par 33. priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 33. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 24, atturas — 2. Priekšlikums tiek atbalstīts.
S.Golde. 34. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
S.Golde. 35. — deputāta Gaigala priekšlikums. Daļēji atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 35.priekšlikumu.
Jānis Gaigals.
J.Gaigals (LC). Cienījamie kolēģi! Īsi par lietas būtību priekšlikumam. Es domāju, ka te drīzāk ir, teiksim, pārpratums vai nepilnīga informācija, vai nepilnīga izpratne par situāciju, jo īstenībā komisija vienreiz jau nolēma, ka atbalsta šo te priekšlikumu, un pēc tam ļoti līdzīgā redakcijā, kas ir pašlaik nākamajā priekšlikumā, ar vienīgo starpību, ka tur ir termins "var tikt finansēts" vai "var piedalīties". Šeit divos aspektos nav loģikas. Pirmkārt, tāpēc, ka, kā mēs zinām, izglītībā ir trīs pakāpes — pamata, vidējā un augstākā. Ja pamata pakāpē mēs pieļaujam, ka privātskolas saņem valsts finansējumu pēc normatīva, ja augstākajā izglītības pakāpē jau privātās augstskolas saņem finansējumu, valsts finansējumu atbilstoši normatīvam, ja Augstākās izglītības padome to piešķirs, tad jautājums ir: kāpēc gan vidējā pakāpē pēkšņi ir savādāk? Kur tikai var tikt piešķirts šis finansējums. Mēs zinām, ka tas maģiskais formulējums "var tikt piešķirts", sākot no 1991.gada, Izglītības likumā — īstenībā dzīvē pierādījies, ka tas īstenībā netiek piešķirts.
punkts divi. Ja piešķir, tad īsti nav skaidrs, kāpēc piešķir, kurām skolām un cik. Tad ir jautājums: kāpēc, piemēram, pamatskola "Laisma" saņem 8,5 latus vienam bērnam gadā. Rīgas Latviešu privātskola saņem 37, bet Ogres privātskola, piemēram, nesaņem neko? Skaņa pazuda. Vārdu sakot, Ogres privātskolai arī finansējums pazuda. Nav.
Jautājums nr.2. Kāpēc Rīgas Katoļu ģimnāzijai ir 8000 latu gadā? Kāpēc Aglonas Katoļu internātģimnāzijai nav vispār finansējuma, un kāpēc Liepājas Katoļu sākumskolai vienu gadu ir finansējums, otru gadu nav finansējuma? Tie ir tie jautājumi, kurus nekādi nevar saprast privātskolu direktori, un viņu vienīgā vēlme ir zināt, vai piešķir vai nepiešķir. Ja piešķir, tad cik procentus — 100%, 80%, 50%? Viņi ir gatavi savu biznesa plānu veidot uz jebkuriem nosacījumiem, bet tiem ir jābūt skaidri definētiem.
Pašlaik es negribu nekādi apšaubīt to dažu ministrijas ierēdņu godaprātu, kuri izšķir, kurām skolām dot, kurām nedot, cik dot un tā tālāk. Bet arī tas maksā. Man ir priekšlikums likumā noteikt vienotu kārtību, kad piešķirt visiem pie zināmiem nosacījumiem, nosacījumus nosaka Ministru kabineta normatīvajos noteikumos un viss būs kārtībā. Ministru kabinetam nāksies šos noteikumus izstrādāt, Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņiem tos ievērot. Skolu direktoriem nevajadzēs pazemojoši neskaitāmas reizes iet uz Izglītības ministriju, lūgties un skaidroties par savu finansējumu. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Komisijas vārdā — Silva Golde.
S.Golde (TP). Es varētu šeit paskaidrot, kolēģi, ka pagājušā gada rudenī mēs Saeimā pieņēmām grozījumu Izglītības likumā, kurš paredz obligātās izglītības pakāpē, ka nav jāiet un jālūdzas direktoriem pēc valsts finansējuma ne uz ministriju, ne uz pašvaldību. Šis finansējums no 2001.gada 1.septembra vienkārši pienāksies.
Komisija izšķīrās par variantu, ka nav iespējams pie pašreizējās valsts finansiālās situācijas visas privātās izglītības iestādes, ne tikai vidējās, bet visas privātās izglītības iestādes finansēt arī no valsts, un tāpēc tika piedāvātas izglītības un zinātnes ministra piedāvātais 36. priekšlikums, ka valsts var piedalīties privāto izglītības iestāžu finansēšanā, izņemot obligāto izglītības pakāpi, kas ir noteikta jau ar likumu. Tāpēc lūdzu balsot par 36. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Plinera kungs, debates ir beigušās par šo priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Mēs balsojam par 35. — deputāta Gaigala priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 26, atturas — 8. Priekšlikums nav pieņemts.
Godātie kolēģi! Likumprojekta izskatīšanu... Es atvainojos! Priekšlikums ir pieņemts. Godātie kolēģi! Likumprojekta izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma.
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.
Sēdes vadītājs. Šajās dienās Latvijā oficiālā vizītē uzturas Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas prezidents viņa ekselence lords Rasels–Džonstons. Laipni lūdzu jūs tribīnē uzrunāt mūsu parlamentu! (Aplausi.)
Lords Rasels–Džonstons. (Runā angliski. Tulkojums.) Spīkera kungs! Dārgie draugi! Līdzpilsoņi! Kā jūs varbūt zināt, kādu īsu laika sprīdi es mācīju vēsturi, pirms es sāku darboties politikā, tas bija pirms kādiem 40 gadiem. Politiķim jebkuras vēstures zināšanas ir ārkārtīgi nozīmīgas. Man kā Eiropas Parlamentārās asamblejas prezidentam zināšanas par mūsu dalībvalstu pagātni palīdz labāk izprast šo valstu šīsdienas realitāti.
Es ļoti labi saprotu, cik daudz latviešu tautai nācās ciest, pirms tā atkal atguva ilgi gaidīto brīvību un neatkarību. Šajā cīņā daudzi bezgala smagi cieta. Desmitiem tūkstošu cilvēku tika deportēti, un daudzi zaudēja arī savu dzīvību. Gandrīz pieci gadu desmiti pēc Otrā pasaules kara beigām ir atnesuši cerības, uzplauksmes izredzes un ilgstošu brīvību gandrīz pusei Eiropas valstu. Latvieši kopā ar citiem saviem Baltijas valstu kaimiņiem un citām tautām gluži vienkārši pazuda padomju komunisma melnās ideoloģijas bedrē. Jums nekad nevajadzētu aizmirst to! Nedz arī jums vajadzētu aizmirst tos veltīgi pavadītos gadus, nedz arī tās dzīvības, kas tika zaudētas. Tāpat jums nekad nevajadzētu aizmirst arī tās šausmas un noziegumus, kas tika izdarīti nacistu okupācijas periodā. Jums vajadzīgas šīs atmiņas tāpēc, lai jūs varētu novērtēt nākotni — brīvu, tolerantu un taisnīgu, tas ir, taisnīgumu visiem. Jāatceras šie notikumi, kas bija Rumbulā. Tos nekad nedrīkst aizmirst!
Šīs nākotnes kontūras, kādas paveras Latvijai un latviešiem, jau šobrīd ir redzamas. Šī brīnišķīgā tauta! Reiz jau pilnīgi šķita, ka tā ir nolemta kalpībai, tagad tai ir atkal izdevība pašai izteikt sevi, pierādīt sevi, nodrošināt sev vietu un reputāciju uz lielās pasaules skatuves.
Latvijas Nacionālās atmodas vadoņi Krišjānis Valdemārs, Juris Alunāns, Atis Kronvalds un citi, kuri nekad nezaudēja ticību, ir pelnījuši, lai patiešām šī izdevība tagad tiktu izmantota no visas sirds un augstsirdīgi.
Jūs runājat tādā valodā, kas ir unikāla visā pasaulē. Tas ir neaizstājams dārgums. Tas ir kā zelta šķirstiņš, kurā, neskatoties uz visām nedienām un ļaunumiem, jūsu kultūra ir tomēr izlolota un saglabāta. Uz šī fona neatkarība ir radījusi iespēju demokrātiskai politiskai attīstībai un lielākai labklājībai visiem šajā valstī, kas ir cieši nolēmusi iesakņoties Eiropā. To ir atzinuši un apstiprinājuši šeit, Latvijā, gan latvieši, gan arī nelatvieši, kuri balsoja par neatkarību apmēram pirms desmit gadiem notikušajā tautas nobalsošanā.
Tāpēc ir būtiski svarīgi radīt tādus apstākļus — un jo ātrāk, jo labāk, kuros visi cilvēki, kas dzīvo jūsu valstī, varētu pilnībā ziedot sevi šai valstij, arī pilnībā gūt labumu no šīs jaunās, brīvās un demokrātiskās Latvijas.
Jūsu varas iestādes ir panākušas ievērojamu progresu šajā ziņā. Nepieciešamie likumdošanas akti, kas sagatavota ar ārzemju ekspertu palīdzību, tajā skaitā ar Eiropas Padomes ekspertu palīdzību, ir pieņemti, un es jums par to gribu izteikt atzinību.
Kas varbūt būtu vēl nepieciešams? Tas acīmredzot ir ļoti grūts uzdevums — jāuzlabo attieksme no abām pusēm, lai būtu labāka savstarpējā sapratne.
Nelatviešiem noteikti aktīvāk jāpiedalās un jāizmanto visas tiem dotās iespējas, lai varētu integrēties kā šīs valsts pilsoņi. Tas progress, ko Latvija ir sasniegusi, sākot ceļu no ļoti smaga izejas punkta, lai kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalstu kandidāti, varētu kalpot kā nozīmīgs stimuls šajā ziņā. Lielākajam pilsoņu vairākumam, no savas puses, vajadzētu viennozīmīgi demonstrēt savu gribu pieņemt šos nepilsoņus par līdzpilsoņiem ar vienlīdzīgām tiesībām, lai arī viņi justos šeit gaidīti. Atkal un atkal, kad es apmeklēju kādu mazāku — šeit es domāju ģeogrāfiskajā ziņā mazāku — Eiropas Padomes valsti, mani ļoti aizkustina tā nelokāmā drosme, kāda piemīt mazām tautām. Lielām tautām, arī tādai, pie kuras piederu es, nav nepieciešamības sevi izteikt, jo šo valstu apjomi un arīdzan varas potences jau atļauj viņām justies droši un ietekmīgi, turpretī mazām tautām jācīnās, lai tās varētu izdzīvot. Un tomēr jāsaka, ka tās ļoti bieži ir kā mazi briljantiņi ceļa putekļos. Pašā Eiropas Padomē mazajām valstīm ir ļoti nozīmīga un efektīva loma. Arvien biežāk un biežāk es nonāku pie secinājuma, ka, cenšoties paplašināt brīvības zonu un nostiprināt cieņu pret mūsu vērtībām visā kontinentā, mums būs vairāk jābalstās uz mazajām valstīm, kuras netiecas pēc varas, bet kuras ir uzticīgas brīvībai un taisnīgumam, strādā kopā, nevis uz lielajām valstīm, kuras ļoti bieži ieslīd pašapmierinātībā. Es lieku lielas cerības uz jūsu valsti, kad tā kļūs par EP Ministru komitejas prezidējošo valsti šā gada novembrī. Un esmu pārliecināts, ka jūs arī ieviesīsiet daudz ko jaunu, stājoties pie Eiropas Padomes vadības stūres. Jūs varat rēķināties ar asamblejas stingru atbalstu. Es ceru, ka vēl arvien būšu asamblejas prezidents.
Mēs esam veikuši lielu ceļa gabalu kopš 1949.gada, kad Eiropas Padomi izveidoja cilvēki, kuriem bija vīzija par to, ka pēc nežēlīgā un postošā konflikta var izveidot jaunu Eiropu, tādu Eiropu, kas balstītos uz taisnīgumu, brīvību un labāku dzīvi ikvienam. Mēs esam daudz ko paveikuši, lai šī vīzija kļūtu par realitāti, taču atkal laiku pa laikam parādās jauni draudi mūsu kolektīvajai stabilitātei, un tāpēc mums vienmēr jābūt modriem, īstenojot Eiropas Padomes izvirzītos mērķus.
Kosovā NATO vadītā alianse izmantoja spēku, lai apstādinātu drausmīgās etniskās tīrīšanas akcijas, kādas tika veiktas no serbu spēku puses pret albāņiem. Militārās akcijas pret Dienvidslāvijas Federatīvo Republiku mainīja koncepciju par to, kas ir humānā iejaukšanās. Galīgo atbildi uz jautājumu, vai tik tiešām šādu iejaukšanos var attaisnot, un no tās būs atkarīgs daudzu līdzīgu pūliņu liktenis nākotnē, dos tā miera kvalitāte, kāds sekos šīm aktivitātēm. Un tāpēc, lūk, ir tik ārkārtīgi svarīgi, ka mēs tiešām gūstam panākumus Kosovā, un tāpēc asambleja vienmēr pastāv uz to, lai Eiropas Padomes iesaistīšanās būtu aktīvāka. Lai panāktu taisnīgu mieru, Kosovā nepieciešama likumu vara, funkcionējošas demokrātiskas institūcijas, jāievēro cilvēktiesības un minoritāšu tiesības un lielāka iecietība. Tās ir visas tās jomas, kurās mūsu organizācijai ir ļoti plaša pieredze un zināšanas. Bet visi tie pūliņi, kādus veic starptautiskā sabiedrība ar Apvienoto Nāciju Organizācija, EDSO, Eiropas Padomes un citu organizāciju palīdzību, būs veltīgi, ja cilvēki Kosovā — arī albāņi un serbi — neapzināsies, ka nepārtrauktais naids un vardarbība citam pret citu atņem realistiskas perspektīvas, ka viņu nākotne un arī viņu bērnu nākotne būs labāka par pagātni.
Haidera vadītās Brīvības partijas nākšana pie varas Austrijā izraisīja protesta vilni visā Eiropā, kura kulminācijā Eiropas Savienības 14 dalībvalstis — Austrijas partneres — pieņēma divpusējas sankcijas. Protams, nav šaubu, ka Brīvības partijas piedalīšanās Austrijas valdībā dod pamatu šādām bažām. Mēs atbalstām, protams, plurālismu, bet tādēļ nedrīkst noniecināt tādas vērtībās kā tolerance un antirasisms. Taču, izsakot savas bažas, mums vajadzētu būt ļoti piesardzīgiem, lai neiejauktos Austrijas elektorāta brīvi paustajā gribā. Aizstāvot demokrātiju, arī mums pašiem jāievēro demokrātijas likumi. Mums, protams, jāpieturas pie saviem uzskatiem un jāizdara secinājumi par to, kā Austrijas valdības koalīcija rīkojas, kādus mērķus tā pasludina un kādu politiku tā pauž. Taču pats galvenais ir tas, ka situācija valstī nav atkarīga tikai no likumiem, bet arī no nostājas, kāda tiek kultivēta sabiedrībā, un mēs, protams, ļoti cieši sekosim tam, vai šī nostāja būs brīva un atklāta vai tiks ierobežota. Mums būtu arī vienmēr skaidri jāapzinās, ka tā nav tikai Austrijas problēma un ka mums, kas vēlamies veidot tolerantu Eiropu, kurā ērti justos dažādi iedzīvotāji, būs jāsastopas ar daudzām grūtībām. Runa nav tikai par imigrācijas likumiem un citiem likumdošanas aktiem, kas saistīti ar cittautiešiem. Daži masu mediji cenšas aktīvi veicināt ksenofobiju un neiecietīgu attieksmi arī manā valstī. To dara arī daudzi politiķi, mēģinādami lēti iegūt vēlētāju balsis. Viena mācībstunda, ko es gribētu minēt sakarā ar Austriju, ir tāda, ka Eiropas demokrātiskās sabiedrības reakcija ir parādījusi, cik jutīga tā ir pret tādām lietām kā holokausts, nacistiskā režīma kriminālais raksturs, uz kurām ir vērsti daži Haidera jau bēdīgi slavenie, pretrunīgie paziņojumi. Neviens nekad necietīs tādus vārdus vai rīcību, kas mēģinātu reabilitēt tos, kuri ir atbildīgi par noziegumiem pret ebreju tautu. Tas liek domāt par vērtību sistēmu un par visu to, kas savā laikā ir noticis. Protams, Eiropas Padome ir izveidota pirms pusgadsimta, lai cīnītos pret šāda veida noziegumu atkārtošanos.
Čečenijas karš acīmredzot šobrīd ir viena no vissmagākajām problēmām, kas ir ļoti redzamā pretrunā ar to, ko mēs saprotam ar cilvēktiesībām. Krievija, no vienas puses, nav Dienvidslāvijas Federatīvā Republika, kuru pārvalda kara noziegumos apsūdzēts cilvēks, Krievija galu galā ir Eiropas Padomes dalībvalsts un kā tāda uzņēmusies saistības cilvēktiesību jomā. Taču Čečenijā šobrīd notiek karš, kurā cieš un tiek nogalināti ļoti daudzi nevainīgi civiliedzīvotāji. Mēs saņemam ziņojumus no drošiem avotiem par to, ka ļoti plaši tiek pārkāptas cilvēktiesības un ir novērojamas ļaundarības no Krievijas spēku puses. To, ko dara Krievijas varas iestādes, lai izpētītu šos apgalvojumus un novērstu līdzīgus nodarījumus nākotnē, šobrīd var uzskatīt par pilnīgi nepietiekamu. Pēdējā Parlamentārās asamblejas sesijā tika pieņemts dokuments, kurā bija ietverti desmit nosacījumi Krievijai. Šie nosacījumi daudz skaidrākā un drošākā formā atkārto tās pašas prasības, kuras pagājušā gada oktobrī izteica Pastāvīgā komiteja un decembrī — Parlamentārās asamblejas birojs.
Prasības ietver aicinājumu nekavējoties pārtraukt karadarbību, uzsākt politisko dialogu, ievērot cilvēktiesības un nodrošināt brīvu klātbūtni starptautiskajām humānajām organizācijām un medijiem.
Tuvākajās dienās asamblejas delegācija apmeklēs Krieviju, lai novērtētu, kā šīs prasības tiek ievērotas, lai gan jau ir skaidrs, ka tās nav ievērotas. Aprīlī, balstoties uz mūsu ziņotāju sagatavotu informāciju, mums būs veicams ļoti grūts pienākums, proti, jāizvērtē, kā mūsu organizācijas galveno darbības mērķi — aizstāvēt cilvēktiesības — izmantot Čečenijas notikumu kontekstā. Protams, būs arī tādi, kas teiks, ka ir nepieciešamas ļoti lielas pūles, lai kaut ko uzlabotu dialoga ceļā. Daži varbūt domās, ka mums vispār ir jāpārtrauc šie sakari. Bet jebkurā gadījumā mums būs jāpieņem lēmums.
Es atzīstu: no manas runas izriet, ka šobrīd Eiropas tēls nav tas spožākais un gaišākais, bet, manuprāt, vispirms ir jātiek galā ar problēmām un tikai pēc tam var kavēties pie panākumiem, jo tādi jau ir konstatēti un pat daudzkārt. Tos nedrīkst ignorēt, jo tie ir svarīgs apliecinājums tam, ka lietas var mainīt uz labo pusi. Jūsu valsts ir labs piemērs šai ziņā.
Latvija šodien ir tādā stāvoklī, ka tā var piedāvāt saviem iedzīvotājiem — latviešiem, krieviem un citiem — daudz labāku, gaišāku, drošāku, bagātāku nākotni. Tā ir liela izdevība, un ir visi priekšnoteikumi, lai jūs gūtu sekmes, darbojoties visi kopā un izrādot savstarpēju cieņu un sapratni. Protams, ceļš ir ļoti garš un grūts, bet es domāju, ka ieguvumi būs šo jūsu pūliņu vērti.
Es jums novēlu vislabākās sekmes!
(Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Paldies Džonstona kungam.
Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, vārds paziņojumam Jānim Siliņam.
J.Siliņš (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Balsojot par dokumentu nr.1703, vienkārši es biju tā iespaidā, kas te zālē notika un cik te daudz tukšvārdības bija un liekulības, un es vienkārši kļūdījos balsojumā. Mans balsojums bija pret šī likumprojekta izskatīšanas pagarināšanu.
Sēdes vadītājs. Imants Burvis.
I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Par cik tiek organizēta sadarbības grupa starp Latvijas un Kazahstānas parlamentāriešiem, kas vēlas, pēc pārtraukuma sākuma uz trim četrām minūtēm Dzeltenajā zālītē satiekamies.
Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie deputāti no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es atgādinu, ka mums tūlīt ir komisijas sēde par mazākumtautību izglītības programmu nodrošinājumu. Paldies!
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Šodien mēs sveicam 38 gadu jubilejā deputātu Andreju Požarnovu un 58 gadu jubilejā deputātu Ilmāru Geigi! (Aplausi.)
Pārtraukums līdz pulksten 11.00. Atvainojiet, lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus vispirms.
A.Bartaševičs (7. Saeimas sekretāres biedrs). Godātie kolēģi, nav reģistrējušies: Rišards Labanovskis, Aija Barča, Helēna Demakova, Vaira Paegle, Oskars Spurdziņš, Andris Bērziņš, Romāns Mežeckis, Imants Kalniņš, Juris Sinka. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.
Sēdes vadītājs. Turpinām izskatīt likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā". 36. priekšlikums. Lūdzu, Goldes kundze!
S.Golde (TP). 36. priekšlikums. Sakarā ar 35. priekšlikumu, nobalsoto pozitīvi, nav balsojams.
Sēdes vadītājs. Paldies, tālāk, lūdzu.
S.Golde. 37. — Izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija neatbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
S.Golde. 38. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
S.Golde. 39. — deputāta Gaigala priekšlikums. Komisija neatbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
S.Golde. Un 40. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
S.Golde. Paldies!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret un atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!
S.Golde. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 16. marts.
Sēdes vadītājs. 16. marts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" , trešais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāts Geige.
I.Geige (LC). Godātie kolēģi! Es lūgtu visiem paņemt dokumentu 1672—A. Pēc visām tām debatēm šorīt es gan gribētu pateikties tieši Bērnu tiesību apakškomisijai un arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kas strādāja pēc labākās sirdsapziņas. Tika izskatīti visi iesniegtie priekšlikumi, kas bija gan apakškomisijā, gan arī pēc tam Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, kur gan no pašvaldībām, gan no sabiedriskajām organizācijām visi priekšlikumi tika ņemti vērā. Nu un tad šodien jūsu galīgajai izlemšanai sākam skatīt pa priekšlikumiem.
Tātad 1. ir Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Vai deputāts Juris Dalbiņš vēlas piedalīties debatēs? Nevēlas. Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!
I.Geige. 2. ir Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšlikums. Atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
I.Geige. 3. priekšlikums — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
I.Geige. 4. un 5. priekšlikums ir par 10. pantu. Labklajības ministrijas priekšlikums. Ir noraidīts. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.
I.Geige. 6. priekšlikums ir šorīt diskutētais jautājums. Tātad komisija deputātes Prēdeles priekšlikumu atbalstīja un izteica precizētā redakcijā 50.prim pantā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!
I.Geige. 7. — Labklājības ministrijas priekšlikums. Ir noraidīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst... (Starpsauciens: "Iebilst! Balsot!") Iebilst. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 7. — Labklājības ministrijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 6, atturas — 11. Priekšlikums pieņemts.
I.Geige. 8. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 8. — Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 14, atturas — 21. Priekšlikums nav atbalstīts. Tālāk, lūdzu!
I.Geige. 9. — Labklājības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
I.Geige. 10. — Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
I.Geige. 11. — Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
I.Geige. 12. — Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
I.Geige. 13. priekšlikums — Juridiskais birojs. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
I.Geige. Tāpat ir atbalstīts 14. — Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Geige. Un 15. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums — ir atbalstīts. Tur nav ierakstīts, bet tā ir tehniska kļūda.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Geige. 16. — Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
I.Geige. 17. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Tātad par 50.1 pantu atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
I.Geige. Tālāk18. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Geige. 19. — Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
I.Geige. 20. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
I.Geige. 21. — Sociāldemokrātu frakcijas priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 21. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 29, atturas — 18. Priekšlikums nav pieņemts.
I.Geige. 22. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
I.Geige. 23. un 24. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumi. Ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
I.Geige. 25. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
I.Geige. 26. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu!
I.Geige. Bet tika noraidīts arī iepriekšējais. Šeit jau būtībā ir saistīti.
Sēdes vadītājs. Balsosim par 26.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 33, atturas — 19. Priekšlikums nav pieņemts.
I.Geige. 27. — Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
I.Geige. Tāpat 28. — Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
I.Geige. 29. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
I.Geige. 30. — Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts un precizētā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Geige. 31. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!
I.Geige. 32. — Iekšlietu ministrijas priekšlikums. Ir noraidīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Geige. 33. priekšlikums — arī noraidīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
I.Geige. 34. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
I.Geige. 35. — Labklājības ministrijas priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
I.Geige. 36. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
I.Geige. 37. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
I.Geige. 38. — Labklājības ministrijas priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Geige. Par pārejas noteikumiem. Arī 39. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
I.Geige. Un tas arī ir viss.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.
Nākamais — likumprojekts "Rīgas brīvostas likums" , trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādājam ar darba dokumentu nr.1643. Ja jūs atceraties, pagājušās sēdes laikā komisija šo likumu atsauca, lai sagatavotu kopā ar Juridisko biroju precīzu pārejas noteikumu redakciju, un šī precīzā redakcija ir izdalīta jums kā dokuments nr.1643b. Aicinu jūs sameklēt attiecīgo lapu.
Tātad likumprojekts "Rīgas brīvostas likums" sagatavots trešajam lasījumam, un tajā 1.priekšlikums tiek iesniegts no Juridiskā biroja par 1.pantu. Komisija šo 1.panta 4.punkta redakciju atbalsta.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. Deputāta Tiesneša priekšlikums par 1.pantu, ieliekot tajā definīciju "brīvā zona", ir no komisijas guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
K.Leiškalns. 3. ir Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. 4.priekšlikumu iesniedz deputāts Gundars Bojārs. Komisija atbalsta deputātu, redakcionāli precizējot viņu iesniegto tekstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Nākamo priekšlikumu, dāmas un kungi, 6.lapaspusē ar nr.5 iesniedz deputāts Aivars Tiesnesis jau par 8.pantu. Un komisija Tiesneša kunga priekšlikumu ir noraidījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. — deputāta Tiesneša priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 7, atturas — 60. Priekšlikums nav pieņemts.
K.Leiškalns. 7.lapaspusē ir deputāta Aivara Tiesneša priekšlikums par 10.pantu. Un šoreiz komisija ir atbalstījusi Tiesneša kungu.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
K.Leiškalns. Bet par 10.panta pirmo daļu komisija nav atbalstījusi Leiškalna priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
K.Leiškalns. 8.priekšlikums ir iesniegts par 11.pantu. To uzrakstījis ir Aivars Tiesnesis. Komisija Tiesneša kungu atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
K.Leiškalns. 9.priekšlikums par 12.pantu ir Juridiskā biroja, un Juridisko biroju tradicionāli mēs atbalstām.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.
K.Leiškalns. 10.priekšlikums par 12.pantu, un atkal komisija nav atbalstījusi deputātu Leiškalnu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
K.Leiškalns. 11.priekšlikums ir izslēgums 12.pantā. Komisija Juridiskā biroja priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
K.Leiškalns. 12. priekšlikums ir izslēgums 12.panta trešās daļas 5.punktā, deputāta Aivara Tiesneša. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. 13.priekšlikumā par 12.pantu, komisija ir atbalstījusi Juridisko biroju.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
K.Leiškalns. 13.lapaspusē ir, diemžēl 13.lapaspusē ir 14.priekšlikums, ko iesniedz deputāts Tiesnesis. Komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.
K.Leiškalns. Jāpiebilst, ka komisija ir izdarījusi 17.panta trešajā daļā redakcionālu precizējumu.
Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!
K.Leiškalns. 15.priekšlikums ir no finansu ministra Edmunda Krastiņa kunga. Komisija finansu ministru nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam.
K.Leiškalns. 16.priekšlikums, un šeit es aicinu deputātus būt ļoti uzmanīgiem, ir komisijas neatbalstīts deputāta Valda Lauska priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 16. — deputāta Lauska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — nav, atturas — 2. Priekšlikums pieņemts.
K.Leiškalns. Paldies deputātiem! Un es gribu pievērst uzmanību arī 17.priekšlikumam, kurš, atbalstot Valda Lauska un neatbalstot otrā lasījuma redakciju, nebūtu atbalstāms. Iesniedzējs, autors ir deputāts Gundars Bojārs. Bet komisijas verdikts ir atbalstīt precizētā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Bojāra kungs? Tiek pieprasīts balsojums. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 17. — deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 6, pret — 13, atturas — 46. Priekšlikums noraidīts.
K.Leiškalns. Diemžēl komisija nav atbalstīta, un ejam tālāk pie 18.priekšlikuma. Komisija šeit neatbalsta arī deputātu Tiesnesi par 17.panta astoto daļu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam.
K.Leiškalns. Tātad par pārejas noteikumiem tagad es aicināšu deputātus paņemt minēto dokumentu nr.1643b un aicināšu atbalstīt komisijas redakciju, jo visi līdz šim iesniegtie priekšlikumi ir daļēji atbalstīti. Bet es aicināšu balsot par komisijas redakciju, kas ir jūsu papildus izsniegtajā dokumentā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu turpinām izskatīt projektu.
K.Leiškalns. Tātad es aicinātu atbalstīt šo komisijas redakciju. Es pat nezinu tās numuru. 22. acīmredzot.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Ja deputāti ir piekrituši, tad aicinu deputātus nobalsot par minēto likumprojektu galīgajā — trešajā lasījumā ar attiecīgiem pārejas noteikumiem.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Rīgas brīvostas likums" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.
Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par policiju"" , pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP). Cienījamie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija ir izskatījusi Ministru kabineta ierosināto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par policiju"" un atbalsta šo likumprojektu pirmajam lasījumam.
Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par policiju"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dalbiņš. Otrajam lasījumam priekšlikumus iesniegt līdz 14.martam.
Sēdes vadītājs. 14.marts. Paldies!
Nākamais — likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Ukrainas līgumu par tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm" , otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.
G.Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Ieskatāmies dokumentā nr. 1620. Atbildīgā komisija — Ārlietu komisija ir izskatījusi šo dokumentu. Otrajam lasījumam ir saņemti divi priekšlikumi. Konkrēti no deputāta Leiškalna — papildināt likumprojektu ar jaunu 4.pantu konkrētā redakcijā.
Komisija, izskatot šos priekšlikumus, konstatēja, ka piedāvātie priekšlikumi ir lieki. Līgums jau regulē šos jautājumus, ko ierosina deputāts Leiškalns caur esošo līgumu, tāpēc komisija noraidīja un nolēma neatbalstīt šos deputāta Leiškalna priekšlikumus.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
G.Krasts. 2.priekšlikums arī tika saņemts no deputāta Leiškalna — papildināt likumprojektu ar jaunu 5.pantu, kurš ir ciešā saistībā un izriet no iepriekšējā, iepriekšminētā un jau šobrīd noraidītā deputāta Leiškalna 4.panta. Tāpēc komisijā arī to neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu.
G.Krasts. Tātad citu priekšlikumu nav bijis. Aicinu pieņemt šo likumprojektu otrajā, galīgajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas un Ukrainas līgumu par tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — 6. Likums pieņemts.
G.Krasts. Paldies!
Sēdes vadītājs. Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 1679 — likumprojekts "Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā". Komisija to ir sagatavojusi otrajam lasījumam, un minētajā likumprojektā ir divi priekšlikumi.
1. priekšlikums ir pie 1.panta. Iesniedzis Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jirgena kungs. Komisija ir atbalstījusi svītrojumu 1.pantā un ietvērusi to 2. minētā likuma esošajā priekšlikumā, ko izstrādā pati komisija. Aicinu jūs atbalstīt šīs izmaiņas attiecīgajā likumā!
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par abiem priekšlikumiem.
K.Leiškalns. Paldies! Dāmas un kungi! Es aicinu jūs atbalstīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
K.Leiškalns. Komisija aicina noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu —14.marts, 2000. gads.
Sēdes vadītājs. 14.marts. Paldies!
K.Leiškalns. Paldies!
Sēdes vadītājs. Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (LC). Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu nr. 1680. Otrajam lasījumam sagatavotais likumprojekts "Grozījums likumā "Par uzņēmējdarbību"", otrais lasījums. Tātad 1. — komisijas grozījums, ir redakcionālais precizējums 5.pantā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. Redakcionāls precizējums 8.pantā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Vēl daži redakcionāli precizējumi gan 8., gan 9.pantā.
Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!
K.Leiškalns. 1. konkrētais priekšlikums pie 30.panta. Citos pantos līdz 30.priekšlikumu nav. Tas ir Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena kunga priekšlikums. Komisija šos grozījumus ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
K.Leiškalns. Atbildīgā komisija ir izstrādājusi izslēgumu par likumprojekta 4.pantu, kuru aicinu arī jūs atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. 3. priekšlikums ir Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra iesniegts. — aizstājums 5.pantā. Komisija šo attiecīgo aizstājumu atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.
K.Leiškalns. Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
K.Leiškalns. Komisija aicina iesniegt priekšlikumus līdz 14.martam šajā gadā.
Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam 14.marts. Paldies!
Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību"" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (LC). Dāmas un kungi! Vispirms paldies priekšsēdētāja kungam par vārdu, dokumenta numurs ir 1681. Otrajam lasījumam komisijā sagatavotais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību"".
Sēdes vadītājs. Lūdzu!
K.Leiškalns. 1.priekšlikums ir no atbildīgās komisijas un attiecināms uz visiem likuma pantiem, kur ir termini: mātes sabiedrība vai meitas sabiedrība, un saskaņā ar izmaiņām Koncerna likumā mēs izdarām izmaiņas arī šajā likumā. Tātad 1.priekšlikums ir par visu likumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
K.Leiškalns. Vairāk acīmredzot likumprojektā priekšlikumi nav iesniegti. Komisija aicina atbalstīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — nav, atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
K.Leiškalns. 14.marts. Komisija lūdz noteikt priekšlikumu iesniegšanu.
Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti piekrīt.
Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par paju sabiedrībām"" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Dokumenta numurs 1682. Otrajam lasījuma iesniegts tikai viens priekšlikums. To sagatavojusi atbildīgā komisija. Šie grozījumi ir līdzīgi iepriekšējā likumprojekta paketei sakarā ar grozījumiem Koncerna likumā. Komisija lūdz atbalstīt 1.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Seile. Vairāk priekšlikumu nav iesniegti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par paju sabiedrībām"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
A.Seile. Paldies! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 14.marts.
Sēdes vadītājs. 14.marts. Paldies!
Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām"" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Arnis Kalniņš.
A.Kalniņš (LSDSP). Cienījamie deputāti! Minētajā likumprojektā ir trīs priekšlikumi. Tātad otrajā lappusē atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Kalniņš. Tālāk 19.lappusē ir 2.priekšlikums. Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jirgena kungs ar jaunu redakciju 8.punktā, lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Kalniņš. Un 25.lappusē ir pēdējais 3.priekšlikums arī no parlamentārā sekretāra Jirgena kunga, kur papildinājums ir likts priekšā ar 8.punktu. Lūdzam atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
A.Kalniņš. Priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzam atbalstīt otrajā lasījumā kopumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — nav, atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu noteiksim termiņu trešajam lasījumam!
A.Kalniņš. Termiņu piedāvājam 14.martu.
Sēdes vadītājs. 14.marts. Paldies!
Nākamais — likumprojekts "Grozījumi "Likumā par ostām"" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs! Augstā sapulce! Strādāsim ar dokumentu nr.1684. Kā jau priekšsēdētāja kungs teica, likumprojekts "Grozījumi "Likumā par ostām"", kuru komisija ir sagatavojusi otrajam lasījumam.
1.priekšlikumu komisija ir saņēmusi no Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra par likuma 3.panta redakciju. Komisija Pūķa kungu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
K.Leiškalns. 2.priekšlikums ir par 4.pantu. Iesniedzis ir Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Pūķa kungs. Komisija atbalsta Pūķa kungu, bet precizē viņa iesniegto redakciju.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 3.priekšlikums. Iesniedzis ir deputāts Imants Burvis, un komisija Burvja kungu atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.
K.Leiškalns. 4.pantā ir arī deputātu Urbanoviča un Lujāna priekšlikums par sesto daļu. Komisija ir atbalstījusi abu šo deputātu centienus.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 4.un 5.priekšlikumu.
K.Leiškalns. Likumprojekta savukārt 2.pantu, kas ir 4.pants likumā, komisija ir izteikusi attiecīgi savā redakcijā, kuru aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. Deputāts Imants Burvis iesaka komisijai izslēgt 4.panta astoto daļu. Līdz ar to komisija Burvja kungu ir atbalstījusi, izslēgums ir noticis ar jūsu gribu.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
K.Leiškalns. 7.priekšlikums, kuru iesniedza kopā trīs deputāti — Urbanovičs, Lujāns un Tiesnesis — par likumprojekta 3.pantu, likuma 6.pantu. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. 8.priekšlikums — deputāts Burvis, ar noliektu galvu man jāpaziņo, ka izmaiņas 7.pantā komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.
I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Tātad es gribēju pievērst uzmanību tikai tam, ka neatkarīgi no tā, kā mēs šobrīd nospriedīsim, Ostas pārvalde ir pašvaldības rīcībā esoša iestāde, un kāpēc man gribējās pasvītrot vārdu — pašvaldības. Jūs ļoti labi zināt, kādas cīņas notiek starp ministrijām un pašvaldībām tanī brīdī, kad ir jāsadala portfeļi Ostas valdē. Tanī pašā laikā jāatgādina, ka tad, kad ir jāstrādā, tad jāstrādā ir pašvaldībām, un Ostas valdes pietiekami maz ietekmē ostas darbību, un ministrijas faktiski ietekmē tikai ar savu ministrijas darbu, nevis strādājot šajās valdēs. Un tāpēc man būtu lūgums tomēr atbalstīt šo izmaiņu un nosaukt tā, kā tas būtībā, patiesībā, ir pašvaldības iestādes jebkurā gadījumā.
Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputātu pieteikušies nav. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (LC). Komisijas vārdā man atliek aicināt Burvja kungu iesniegt precīzu priekšlikumu, jo pašvaldību iestāde nu nekādi nevar atrasties ministrijas pārraudzībā. Ja jūs gribat konceptuāli izmainīt likumu, tad jāiesniedz konceptuāli priekšlikumi par visu pantu, lai nezūd tā jēga, tā kā komisija uztur spēkā noraidījumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 8. — deputāta Burvja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 34, atturas — 17. Priekšlikums ir noraidīts.
K.Leiškalns. 9.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Gundars Bojārs par likumprojekta 4.panta otrās daļas 1.punktu. Komisija Gundaru Bojāru ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
K.Leiškalns. Deputāti Urbanovičs un Lujāns iesnieguši 10.priekšlikumu par likumprojekta 7.panta otro daļu. Komisija, neatbalstot Urbanoviču un Lujānu pēc būtības, tomēr ir sapratusi, ka attiecīgā panta redakcija ir precizējama, un to ir izdarījusi.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 10 — deputātu Urbanoviča un Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 38, atturas — 23. Priekšlikums nav pieņemts.
K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Skatām 11.un 12.priekšlikumu par 4.panta otro daļu. Komisija ir atbalstījusi deputātu Urbanoviča, Lujāna un Burvja priekšlikumu daļēji un izsaka 4.panta otrās daļas 7.punktu attiecīgā komisijas redakcijā. Tā ka aicinu atbalstīt komisijas viedokli!
Sēdes vadītājs. Deputātu piekrīt komisijas viedoklim par 11.un 12.priekšlikumu.
K.Leiškalns. Paldies Urbanoviča kungam par morālo atbalstu! 13.priekšlikums ir no deputāta Tiesneša. Komisija to ir daļēji atbalstījusi, iestrādājot likuma 7.panta otrās daļas 6.punktā. Šeit mums ir jāskatās kontekstā arī 13.un 14. priekšlikumu deputāta Aivara Tiesneša daļēji atbalstītais priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
K.Leiškalns. 15.priekšlikums ir deputātu Urbanoviča, Lujāna un Tiesneša ļoti labi sagatavotais priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi bez mazākajām ierunām.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.
K.Leiškalns. 16. priekšlikums, Burvja kungs, nāk no jums, un komisija šo izslēgumu 8.panta pirmajā daļā nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 16.priekšlikumu. Imants Burvis.
I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Tātad 16., 17., 18. un 19.priekšlikums ir saistīti savā starpā. Runājot 7.pantā, es ne velti jums pasvītroju vārdu "iestāde". Vai kāds Latvijā var nosaukt kādu iestādi, kuru vada koleģiāls orgāns? Nav tādu. Bet jebkurā gadījumā tieši, ja Ostas pārvalde ir pārvalde, ja tā ir iestāde, tad tā jāvada stingri centralizēti vienam vadītājam — pārvaldniekam. Diemžēl šeit pārvalde notiek koleģiāli, un sekas ir briesmīgas. Briesmīgas! Jo tur, kur ir koleģiāli lēmumi, atbildība, un es nezinu, kāpēc viena persona, un rezultāti ir ne sevišķi labi. Koleģiāls lēmums, koleģiāli nekad neatbild par sekām. Un tāpēc mans priekšlikums ir likvidēt liekus krēslus, kur cilvēki nestrādājot saņem algas un ne pārāk sliktas. Un faktiski likvidēt ostu valdes kā nevajadzīgu institūciju. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (LC) . Paldies, es ceru, ka mēs debatējām par visiem trijiem priekšlikumiem, kuri ir savā starpā saistīti un saistīti ar pirmo un pēdējo pantu. Līdz katastrofālam stāvoklim, Burvja kungs, es komisijas vārdā varu jums pateikt, ir novesti tikai Latvijas autoceļi, kuri steidzami ir jāremontē. Ar ostu valdēm nav tik traki, un komisija tomēr aicina atkal neizdarīt revolucionāras pārmaiņas likumā pēc tam, kad tas konceptuāli ir atbalstīts pirmajā lasījumā. Līdz ar to es aicinu komisijas vārdā noraidīt 16., 17. un 18.priekšlikumu par 8.pantu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 16. — deputāta Burvja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 44, atturas — 14. Priekšlikums nav pieņemts.
K.Leiškalns. Un es domāju, ka varbūt ir balsojams, protams, Burvja kunga 19.priekšlikums par 8.panta trešo daļu.
Sēdes vadītājs. Vai Burvja kungs uzstāj uz balsojumu? Paldies! Tālāk, lūdzu!
K.Leiškalns. 20.priekšlikums iesniegts tāpat par 8.panta trešo daļu — deputāti Urbanovičs un Lujāns, un arī acīmredzot vairs nav balsojams.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!
K.Leiškalns. Paldies! Un svītrojumu likumprojekta 5. pantā piedāvā atbildīgā komisija, tas ir, likumprojekta 5., ne likuma pantā, un es aicinu jūs atbalstīt atbildīgo komisiju!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 21.— atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — 21. Priekšlikums pieņemts.
K.Leiškalns. Paldies deputātiem! Tas nozīmē, ka tikai amatpersona varēs ieņemt vietu attiecīgajās valdēs.
22. ir deputāta Burvja priekšlikums pie 8. panta 4. daļas. Jauna redakcija. Komisija deputātu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāts Burvis piekrīt komisijas viedoklim.
K.Leiškalns. Grūti, bet piekrīt. 23. priekšlikums no deputāta Urbanoviča un Lujāna ir daļēji atbalstīts, izsakot to atbildīgās komisijas 24. priekšlikumā redzamajā variantā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 25. priekšlikumā par šo pašu 8. pantu izslēgumu piedāvā deputāti Burvis, Urbanovičs, Lujāns. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. — deputātu Burvja, Urbanoviča un Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 4, atturas — 37. Priekšlikums pieņemts.
K.Leiškalns. Izslēgumu 26. pantā piedāvā arī deputāts Burvis. Komisija 9. panta izslēgšanu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Vai deputāts Lagzdiņš vēlas debatēt? Lūdzu! Atklājam debates par 26. — deputāta Burvja priekšlikumu. Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Šā likuma iepriekšējie panti nosaka, ka ostas valdes locekļi ir amatpersonas. Ja mēs paskatāmies ostas pārvaldes funkcijas, kas ir noteiktas šajā likumā, tad ostas pārvalde realizē ļoti izteiktas varas funkcijas, un pamatā šīs funkcijas realizē ostas valdes locekļi, tādēļ nebūtu pieļaujams šeit atklāts interešu konflikts, un daļēji šo interešu konfliktu novērš Korupcijas novēršanas likuma ierobežojumi. Bet, cik es saprotu no tā,kādēļ Burvja kungs ir iesniedzis arī iepriekšējos grozījumus, kas attiecas uz ostas valdi, tad viņš nav vis tos iesniedzis tādēļ, lai izslēgtu no šī likuma ostas valdes locekļu ierobežojumus, bet tas ir viens no kompleksa, priekšlikumu grupas priekšlikumiem, lai izslēgtu vispār normas, kas reglamentē ostas valdi.
Tādēļ, godātie kolēģi, es aicinātu neatbalstīt Imanta Burvja šo priekšlikumu, tāpat kā mēs neatbalstījām visus citus priekšlikumus, kas attiecas uz ostas valdes locekļiem.
Sēdes vadītājs. Imants Burvis.
I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Protams, Lagzdiņa kungs pilnīgi pareizi interpretēja manu domu, bet, ņemot vērā to, ka jūs neatbalstījāt valdes likvidēšanu, tik vai tā es pastāvu, ka šādam pantam ir jābūt svītrotam. Paskatieties, kāds šodien kolosāls stāvoklis. Ministri tiek ielikti ostas valdē. Institūcijā, kura pēc būtības ir pilnīgi nevajadzīga, lai saņemtu iespējas vēl ne tikai kā ministram ietekmēt tranzīta politiku, bet arī atsevišķā ostā ietekmēt tranzīta politiku, uzņēmējdarbību. Un ja mēs esam gājuši uz to, ka ministri tur ir ievietoti, kas pats par sevi jau ir interešu konflikts, amatpersonu interešu konflikts un fizisko personu interešu konflikts, tad kāpēc mums vēl viņiem jāpakar virs galvas Antikorupcijas likums, ja jau mēs paši ar likumu viņiem nosakām, ka viņi ir interešu konfliktā.
Sēdes vadītājs. Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Komisija Burvja priekšlikumu izslēgt šo normu no likumprojekta teksta atbalstīja pavisam citu iemeslu dēļ. Tāpēc, ka Korupcijas novēršanas likums eksistē pats par sevi, un atkārtot šīs normas šajā likumā būtībā nav nozīmes. Vai mēs to atstāsim vai neatstāsim, lielas nozīmes nav, bet likumā tā ir vienkārši liekvārdība, jo Korupcijas novēršanas likums attiecas uz visām šajā pantā minētajām personām.
Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš — otro reizi.
J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi! Nemānīsim paši sevi. Es negribētu te runāt visus tos faktus un par tiem notikumiem, kas notiek mūsu ostās. Tātad Latvijas iedzīvotāji, kuri reizē ir uzņēmēji, ir ostas valdes locekļi. Jau šobrīd viņi izmanto savu dienesta stāvokli, lai savām firmām panāktu kaut kādas prioritātes iepretim citām firmām. Tā ir negodīga konkurence. Tas ir korupcijas novēršanas likuma pārkāpums. Diemžēl mūsu valstī to neviens nekontrolē un neskatās. Vispār par ostām attiecīgais Valsts ieņēmumu dienesta darbinieks, kam ir pienākums kontrolēt, kā ievēro Korupcijas novēršanas likumu, vispār neinteresējas. Tagad jūs iedomājieties: kādas firmas īpašnieks vai amatpersona tiek iecelts ostas valdē. Kā viņš rīkosies tajos gadījumos, ja viņš ir īpašnieks firmai, kas darbojas attiecīgajā ostā visdažādākā veida biznesā? Skaidrs, ka šī norma ir vērsta uz to, lai vismaz formāli nebūtu interešu konflikts. Un tagad ir aicinājums šo normu svītrot. Tie, kas balsos par šo normu, balso par atklātu, neslēptu korupciju mūsu ostās.
Sēdes vadītājs. Aija Poča.
A.Poča (LC). Cienījamie kolēģi! Es gribētu parunāt ne tik daudz par šī konkrētā likuma panta normas atstāšanu vai svītrošanu no likuma, bet par Korupcijas novēršanas likumu, par tā piemērošanu. Jo problēma ir kāda? Ir pieņemts ļoti stingrs Korupcijas novēršanas likums, kura normām konsekventi sekojot ir pilnīgi skaidrs, ka valsts amatpersonas nedrīkst amatu savienošanas kārtībā ieņemt dažādus amatus un saņemt dažādus ienākumus. Tas ir vispārējais likums un nosaka vispārējās normas un vispārējo normu piemērošanas kārtību. Nu diemžēl praksē mēs sastopamies ar to, ka viena vai otra valsts amatpersona būtu deleģējama šāda vai tāda iemesla dēļ vai profesionālo pazīmju dēļ, vai, teiksim, viņas nozīmības dēļ. Te varētu būt daudz un dažādi faktori, un tad sākt mēģināt Korupcijas novēršanas likuma normas pārskatīt caur citiem speciālajiem likumiem. Un tad galu galā veidojas ļoti paradoksāla situācija, ka vispārējās normas pret vispārējo amatpersonu kopumu ir ārkārtīgi stingras, tajā pašā laikā starp speciālajiem likumiem mēs atveram mazas taciņas, pa kurām šiem likumiem šo stingro Korupcijas novēršanas likumu vienkārši apiet. Un jautājums jau nav man konkrēti šoreiz — vai šī norma šeit paliks vai nepaliks, jo principā tomēr Korupcijas novēršanas likums ir šis būtiskākais. Nu bet tad, ja mēs negribam šos ierobežojumus vairs saglabāt, tad pārskatīsim Korupcijas novēršaas likumu. Tad sāksim no prakses, kāda ir izveidojusies no mūsu pieredzes, kāda mums šobrīd ir, no tā, ko prasa atsevišķu valsts vai pašvaldību uzņēmumu vai citu institūciju pārvaldes, nu, ja tā drīkst izteikties, profesionalitātes pakāpe vai pieredzes pakāpe, un ka tur jādeleģē kādas valsts amatpersonas, nu tad skatīsimies un pārveidosim Korupcijas novēršanas likumu.
Manuprāt, šobrīd mums ir pietiekami ilga jau prakse, kur mēs redzam, kādas ir problēmas un kādas, teiksim, tās var radīt arī valsts pārvaldei vai vispār arī uzņēmējdarbības menedžmentā un tamlīdzīgi. Paldies!
Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.
I.Godmanis (LC). Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Nu lasām tomēr likumu. Nu ja mēs te runāsim par visām lietām... Pa priekšu 20. priekšlikums, kas netika atbalstīts. Tika atbalstīts 21. priekšlikums. Ko nozīmē 21.? 21. nozīmē, ka ostas valdi veido amatpersonas no pašvaldības puses un no valdības puses. Tikai amatpersonas. Pārstāvjus izmetam ārā. Tas nozīmē, ka tālāk jau amatpersonas no pašvaldības un no valsts ieiet ostu valdē, uz viņiem automātiski attiecas Korupcijas novēršanas likums. Bet problēma, par ko mums jāizšķiras, ir tālāk.
21.priekšlikums. Te ir rakstīts — svītrot tikai. Bet tas ir tas pats, ja mēs skatāmies 20. priekšlikuma pašas beigas. Tātad Latvijas attīstības aģentūras valsts amatpersonas, un tālāk ir semikols. Ostu valdē var tikt iekļauti arī pārstāvji no kuģu aģentūru un stividoru kompānijām, kuras darbojas attiecīgā ostā. Jā, tā problēma ir, ka šie cilvēki galīgi nav amatpersonas. Tie ir attiecīgi tik tiešām firmu vai kompāniju pārstāvji. Kas attiecas uz valsts un pašvaldību pārstāvjiem, šeit mums nekādas bažas nav. Likums pasaka, ko mēs nobalsojam, ka ostas valdē būs tikai amatpersonas no pašvaldības un no valdības, un attiecībā uz viņiem pēc Korupcijas novēršanas likuma, pēc definīcijas būs vai ministra amatam papildus vai nē.
Tas, ko Burvja kungs liek priekšā: viņš, patiesību sakot, liek priekšā tajā 26.priekšlikumā — izslēdzot 9.pantu, tas nozīmē, ka faktiski viņš liek priekšā, ka tie cilvēki, kas nav amatpersonas, kas ir, lūk, no stividoriem un no visām citām kompānijām ostu valdē, ka uz viņām neattiecas Korupcijas novēršanas likums. Un mums šeit ir jāizšķiras — vai mēs šiem cilvēkiem varam piemērot Korupcijas novēršanas likuma normas vai nevaram. Viņi ir privātkompāniju pārstāvji, viņi nezaudē savu statusu kā privātkompāniju pārstāvi, ieejot tajā valdē iekšā. Vot, man nav riktīgi skaidrs, ko nozīmē tajā brīdī, kad viņi kļūst par valdes locekļiem, nepazaudējot iepriekšējos amatus, vai mēs viņiem varam piemērot Korupcijas novēršanas likuma normas. Lūk, te ir tā būtiskā izšķiršanās. Jo puse no mums uzskata, ka visiem jābūt valdē vienādiem, vienalga, vai viņi ir no valsts, no valdības, vai no pašvaldības, vai no privātām kompānijām, uz visiem attiecas Korupcijas novēršanas likums. Otra daļa uzskata, ka tikai valsts un pašvaldību pārstāvjiem ir jāatbilst šim Korupcijas novēršanas likumam. Man personīgi šķiet tā, ja mēs paskatāmies ostas valdes sastāvu, tad, neapšaubāmi, vairākums būs tad, kad mēs redzēsim, ka, ja paņem pašvaldības pārstāvjus un valdības pārstāvjus kopā, tad viņi sastāda nospiedošu vairākumu ostu valdē. Un principā, ja viņi nepārkāpj likumu un neiet pret korupcijas tādām lietām, kas te ir teikts, tad viņu balsis pilnīgi pietiek, lai pieņemtu valstij vai pašvaldībai vai — es nezinu, svarīgus lēmumus.
Un ja mēs, protams, cenšamies uztiept tiem privātajiem, kas tur kaut kādā mazākā daļā būs tajā valdē, Korupcijas novēršanas likuma normas, tas būs viens no momentiem, ka privātkompāniju pārstāvji iet zem šī likuma. Es nezinu, vai vēl kaut kur ir tā. Man personīgi šķiet tā, ka, ja ļoti strikti pieiet, tad visiem jāpiemēro normas. Es saprotu, ka šādu domu pārstāv Lagzdiņa kungs. Komisijā mēs gājām liberālāk. Mēs uzskatām, ka tie cilvēki, kas ir no pašvaldības un no valdības, tie pēc definīcijas ir amatpersonas. Un tie pārstāvji, kas tiek iekļauti no stividoru un visādām pārkraušanas kompānijām, viņi ir mazākumā, un viņiem spiest virsū šo likumu lielas jēgas nav. Tāpēc mēs arī faktiski atbalstījām šo priekšlikumu. Tās ir manas domas, atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns. Jā, dārgie draugi! Ivars Godmanis pateica visu, ko es būtu teicis komisijas vārdā. Tātad, ja mēs runājam par attiecīgo priekšlikumu, mums jāpaskatās attiecīgā panta trešā daļa. Mēs esam izsvītrojuši šobrīd arī to, ka ministrijas var deleģēt pārstāvjus, kas nav valsts amatpersonas. Tātad Godmaņa kungs precīzi pateica, ka mēs ar šo ierakstu padarām no privātkompānijām deleģētos ostu valdes locekļus par amatpersonām. Tieši tā! Mēs viņiem liekam izpildīt visu. Un tā ir lieta, par kuru mēs šobrīd diskutējam. Citu strīdu jau šeit nav, Lagzdiņa kungs. Un ja jūs uzstādāt šo stingro līniju, ka arī stividori un citi kuģu īpašnieki vai ostas lietotāji kļūst par valsts amatpersonām Korupcijas novēršanas likuma izpratnē, tad jums ir jābalso pret Imantu Burvi. Ja jūs uzskatāt, ka tas tā nav un ka Korupcijas novēršanas likums attiecināms tikai uz tiem, kurus valsts definē kā savas amatpersonas, tad jūs balsojat, atbalstot deputātu Imantu Burvi, bet komisija ir atbalstījusi Imanta Burvja priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 26. — deputāta Burvja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 22, atturas — 13. Priekšlikums pieņemts.
K.Leiškalns. Paldies deputātiem! Un stividori var justies mierīgi.
27.priekšlikums no deputāta Imanta Burvja ir jau par 10.panta, tātad 9.pantā priekšlikumi nav bijuši, par 10.panta otro daļu. Un redakciju jūs varat lasīt. Man jāpiebilst tikai un vienīgi, ka komisija šo visnotaļ plašo izklāstu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
K.Leiškalns. Paldies! Bet 21.lapaspusē mēs pārejam pie 11.panta, kur priekšlikumu ir iesnieguši deputāti Urbanovičs un Lujāns. Komisija ir atbalstījusi, jo priekšlikums ir labs un precīzi izstrādāts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
K.Leiškalns. 29.priekšlikums tāpat no deputātiem Urbanoviča un Lujāna, par nodaļas nosaukuma maiņu mēs šobrīd runājam. Komisija ir atbalstījusi abus deputātus.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. Daļēji pie 13.panta mēs pārejam. Daļēji komisija ir atbalstījusi deputātu Urbanoviča, Lujāna un Tiesneša priekšlikumus, izsakot tos savā precizētajā redakcijā, kas ir priekšlikums nr.31.
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu par 30.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 30. — deputātu Urbanoviča, Lujāna un Tiesneša priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 10, atturas — 51. Priekšlikums noraidīts.
K.Leiškalns. Paldies! Tad es uzskatu, ka mēs esam atbalstījuši atbildīgās komisijas precizēto redakciju.
Sēdes vadītājs. Atbalstīts 31. priekšlikums. Tālāk, lūdzu!
K.Leiškalns. Paldies!
32. priekšlikumu par 13.panta otro daļu iesniedz deputāti Urbanovičs, Lujāns un deputāts Aivars Tiesnesis. Komisija trīs deputātu priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 13.pants ir izsmelts. 33.priekšlikums ir jau par 14.pantu. Deputāti Urbanovičs, Lujāns un deputāts Aivars Tiesnesis ir iesnieguši priekšlikumu, kuru komisija atbalstījusi, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. 34. priekšlikums par 14.panta pirmo daļu ir iesniegts no deputātiem Urbanoviča, Lujāna un deputāta Aivara Tiesneša. Komisija daļēji atbalsta un tūliņ lejā sniedz savu šī panta redakciju, kur, man tagad jānorāda, ja mēs tagad atbalstīsim, kur man jānorāda — dokumentā ir tā sauktā tehniskā kļūda, un tāpēc es aicinu stenogrāfu svītrot "kravas". "Kravas" bija izsvītrots ārā. Tieši vārdiņš "kravas" nav atbalstīts būtiski komisijā, bet nez kāpēc ir palicis tabulā. Tā ka es aicinu atbalstīt 14.panta pirmo daļu komisijas redakcijā — svītrojot tehnisko kļūdu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Paldies! 35.priekšlikums par likumprojekta 9.pantu. Mēs visu laiku pārmetamies no projekta uz likumu. Ir iesnieguši deputāti Urbanovičs, Lujāns un Tiesnesis. Komisija šo trīs deputātu domu ir atbalstījusi pilnībā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. Likuma 14.panta izslēgumu piedāvā Urbanovičs, Lujāns un Tiesnesis. Komisija atbalsta daļēji, jo tomēr izsaka trešajai daļai savu redakciju, kuru jūs redzat 36. priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Paldies deputātiem!
37. ir deputāta Gundara Bojāra un deputāta Imanta Burvja priekšlikums par 15.pantu likumā un 10.pantu likumprojektā. Komisija aicina atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
K.Leiškalns. Izslēgumu likumprojekta 10.panta 2.punktā piedāvā deputāts Aivars Tiesnesis. Arī tas ir guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. Likumprojekta 10.pantā mēs runājam par likuma 15.pantu. Izslēgumu piedāvā Aivars Tiesnesis, lūdzot izslēgt piektās daļas 5.punktu. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
K.Leiškalns. Un ne tikai atbalsta Tiesneša kungu, bet nolemj šī paša likumprojekta 10.pantā izsvītrot pirmās daļas 8.punktu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. 40.priekšlikums ir no deputāta Urbanoviča un Lujāna. Komisija to daļēji atbalsta, iestrādājot likumprojekta 10.pantā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 41. priekšlikums ir atbalstīts deputāta Urbanoviča, Lujāna un Tiesneša piedāvātais izslēgums 15.panta otrajā daļā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. 42.priekšlikumu iesnieguši deputāti Urbanovičs, Lujāns, Aivars Tiesnesis. Acīmredzot pa daļām. Komisija ir atbalstījusi no šī priekšlikuma jauno trešo daļu, bet nav atbalstījusi ceturto un piekto daļu. Komisijas redakcija ir redzama jūsu tabulās labajā pusē 6.ailītē 29.lappusē, dāmas un kungi!
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iesniedzējiem ir iebildumi pret komisijas viedokli? Nav iebildumu.
K.Leiškalns. Paldies!
Sēdes vadītājs. Atvainojiet! Vai deputāts Osvalds Zvejsalnieks vēlas debatēs piedalīties? Nē. Tālāk, lūdzu!
K.Leiškalns. Paldies deputātiem! Tātad, 15.1 pants. Izslēgt piedāvā deputāti Urbanovičs un Lujāns. Komisija abus deputātus atbalsta.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. 44. priekšlikums. Mēs esam jau pie likumprojekta 16. panta. Deputāti Urbanovičs, Lujāns un Tiesnesis piedāvā izslēgumu otrajā daļā. Komisija šo izslēgumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
K.Leiškalns. Bet nav atbalstījusi izslēgt 17.panta otro daļu. Mēs esam pie 17.panta, kuru piedāvājis deputāts Aivars Tiesnesis.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
K.Leiškalns. Komisija, neskatoties uz deputātu Urbanoviča un Lujāna priekšlikumu, ir nolēmusi saglabāt 17.panta trešo daļu attiecīgajā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Paldies! 17.pants vēl joprojām, 33.lappusē 48.priekšlikums par 17.panta ceturto daļu. Komisija neatbalsta deputātu Imantu Burvi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
K.Leiškalns. Arī par šo pašu ceturto daļu neatbalsta deputātu Aivaru Tiesnesi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Deputāts Tiesnesis piedāvā izslēgt šā panta — 17.panta piekto daļu. Komisija neatbalsta deputātu Tiesnesi, bet, pievēršot uzmanību redakcijai, to ir precizējusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. 51. priekšlikums ir izslēgums 17.panta sestajā daļā, kuru piedāvā deputāts Tiesnesis. Komisija beidzot atbalsta deputātu Tiesnesi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
K.Leiškalns. 52.priekšlikums ir par 17.panta septīto daļu. Deputāts Aivars Tiesnesis iesniedzis. Komisija daļēji atbalsta un iestrādā likumprojekta teksta redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 53.priekšlikums ir izslēgt likumprojekta 17.panta astoto daļu. Komisija Tiesneša kungu atbalsta.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. Bet neatbalsta jau 19.pantā deputātus Urbanoviču un Lujānu. Tas ir par 19.panta ceturtās daļas redakciju.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam.
K.Leiškalns. Paldies deputātiem! 55. priekšlikums pie 19.panta ceturtās daļas. Deputāts Tiesnesis netiek no komisijas atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta šo priekšlikumu.
K.Leiškalns. 56.priekšlikums jau ir par 20.pantu. Priekšlikumu ir iesnieguši par redakciju deputāti Urbanovičs, Lujāns un Tiesneša kungs. Komisija atbalsta, tomēr uzskatot redakciju par precizējamu.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
K.Leiškalns. Paldies! 20.pantā priekšlikumu nav. 21.pantā priekšlikumu ir iesnieguši ar nr. 57 deputāti Urbanovičs, Lujāns un deputāts Aivars Tiesnesis. Komisija šo izmaiņu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
K.Leiškalns. Paldies! 22.pants, 58.priekšlikums — deputāti Urbanovičs, Lujāns un Tiesnesis. Komisija neatbalsta piedāvāto 22. panta redakciju.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Astotā nodaļa — "Papildu nosacījumi mazajām ostām". Šeit deputāts Burvja kungs ir bijis ļoti radikāls un prasa izslēgt visu šo nodaļu. Komisija nav atbalstījusi deputātu.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 59. — deputāta Burvja priekšlikumu. Imants Burvis.
I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es saprotu, ka cienījamās pozīcijas deputātiem ir grūti tik bieži, kā jūs šodien to darāt, atbalstīt opozīcijas deputātus, bet tomēr gribas palūgt jūs vēlreiz atbalstīt viena vienkārša iemesla pēc.
Ja jūs uzmanīgi izlasīsiet šā likuma astoto nodaļu, jūs sapratīsiet, ka visi šie nosacījumi ierobežo mazo Latvijas ostu attīstības iespējas. Principā ļoti pamatīgi šie nosacījumi iegrožo uzņēmējdarbību, kuru ostas ir tiesīgas veikt. Ja mēs runājam pilnīgi principiāli un ja Ministru kabinets būtu bijis gatavs, tad varētu runāt pat par to, ka jūrniecības nozare jāatzīst par prioritāru, ka visām ostām jābūt tiem nosacījumiem, kas ir tuvi brīvostu nosacījumiem, bet šobrīd es no jums lūdzu to, ko lūdz visas mazās ostas principā — noņemt šos ierobežojumus no tām, dot tām normāli attīstīties.
Šobrīd 8.pants savā redakcijā traucē mazajām ostām attīstīties. Tie ir visi tie reģioni, kas ir Kurzemes un Vidzemes krasts. Tāpēc es tomēr lūdzu jūs pretēji komisijas viedoklim atbalstīt manu priekšlikumu, lai mazās ostas strādātu uz tiem pašiem nosacījumiem kā lielās ostas un būtu spējīgas tāpat attīstīties. Lielajām ostām jau ir brīvostu statuss, bet mazajām ostām vismaz šīs važas ir jānoņem. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es mazliet gribu atgādināt to vēsturi, kādā tapa "Likums par ostām". Vispirms bija viens vienots likums, kurš attiecās uz visām ostām. Pēc tam mazo ostu pārstāvji sanāca kopā un izstrādāja šo astoto nodaļu kā papildinājumu ar šo specifiku, kas ir tieši mazām ostām nepieciešama. Šī nodaļa papildus tika iekļauta "Likumā par ostām". Komisijā nav griezušies mazo ostu pārstāvji ar lūgumu šo nodaļu izslēgt. Ja tas būtu noticis, šī problēma varbūt būtu risināta citādi, varbūt būtu bijuši kādi konkrēti labojumi.
Es nevaru piekrist Burvja kungam, ka šeit būtu kādi ierobežojumi. Varbūt tā ir 5% zemes noma, maksa, bet tāda ir noteikta jau visos citos likumos un tā attiecas arī uz citu, arī uz lielo ostu teritorijām. Tāpēc es aicinu neizslēgt šo astoto nodaļu no likumprojekta teksta!
Sēdes vadītājs. Imants Burvis — otro reizi.
I.Burvis (LSDSP). Tā nu tas ir sagadījies, cienījamie kolēģi, ka tie bērni aug. Kādreiz šī norma, kas aizsargāja mazo ostu vajadzības, bija vajadzīga. Šodien mazās ostas ir likvidējušas savās teritorijās zivsaimniecību kolhozus un viņām vairs nav vajadzīgi šie iegrožojumi.
Protams, es saprotu, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā varbūt nav griezušies mazo ostu pārstāvji, bet Jūrniecības apakškomisijā viņi ir griezušies ar saviem priekšlikumiem. Tie bērni aug un kādreiz, kad viņi izaug, viņiem autiņi vairāk nav vajadzīgi. Viņiem ir vajadzīgas normālas bikses. Tāpēc es aicinu jūs tomēr izslēgt šo nodaļu kā lieku un traucējošu, traucējošu mazo ostu attīstībai.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (LC) . Paldies deputātam Burvim par paskaidrojumiem. Man gan jāteic, ka likumprojektos šādā veidā, Burvja kungs, nevar strādāt. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir ļoti atvērta. Nenotiek neviena slēgta sēde. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā par jebkuru nozares asociācijas interesējošu likumu notiek stundām garas debates, un mēs šīs debates neaprobežojam.
Kas attiecas uz jūsu priekšlikumu. Tas ir iesniegts. Ne reizi tas nav motivēts. Šī ir, Burvja kungs, pirmā reize. Nav bijis neviens ne mazo, ne lielo ostu pārstāvis. Es pie tam nepiekrītu, ka likumā, kas 6.Saeimā pieņemts kā atsevišķs likums, Seiles kundze jau to pateica, iestrādāts, rūpīgi izdiskutētas normas ir tā izmetamas. Klikt! Izslēdzam veselu nodaļu. Sveiki! Uz redzēšanos! Pagājušajā Saeimā veltīgi dzesējām muti! Tā nenotiek. Es aicinu jūs komisijas vārdā neatbalstīt šāda tipa izslēgumus!
Burvja kungs! Lai gan trešais lasījums vairs ne tuvu nav konceptuālais, lūdzu, precizējiet attiecīgos astotās nodaļas pantus, izmetiet visu lieko un aiciniet mazo ostu pārstāvjus. Izrakstīsim caurlaides, diskutēsim komisijās, sasauksim pēcpusdienas sēdes, bet ne šādā veidā! Paldies! Aicinu deputātus neatbalstīt! Es pat aicinātu, Burvja kungs, jums noņemt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 59. — deputāta Burvja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 40, atturas — 13. Priekšlikums noraidīts.
K.Leiškalns. Paldies! Tagad mēs esam pie 60.priekšlikuma. Ar nodaļu galā netikām, tad deputāts Burvis piedāvā izslēgt 26.pantu. Komisija Burvja kunga priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.
I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es vienkārši kārtējo reizi varbūt atkārtošu to situāciju, ka nevajadzīgas darbavietas tiek radītas tikai priekš tā, lai kaimiņi, radi vai vajadzīgi cilvēki varētu saņemt algas. Tā kā, izslēdzot šo nodaļu, mēs atgriezīsimies pie šīs pašas iespējas diskutēt par ostas valdes nepieciešamību tur, kur tiek galā profesionāļi bez politiķu palīdzības. Bet acīmredzot jūs jau neatbalstīsiet. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Debatēt vairāk neviens nevēlas. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns. Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Man komisijas vārdā nav ko piebilst. Komisija neatbalsta radikālus un nemotivētus priekšlikumus.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 60.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 37, atturas — 19. Priekšlikums ir noraidīts.
K.Leiškalns. Mēs pārejam pie likumprojekta pārejas noteikumiem. Un 61.priekšlikums par papildinājumu ir deputātam Urbanovičam un Lujānam. Komisija nav atbalstījusi abu deputātu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
K.Leiškalns. Komisija nav atbalstījusi arī 62.priekšlikumu par pārejas noteikumu normu, kas attiecas uz maksām par navigācijas pakalpojumiem.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Kā arī 63.priekšlikumu, ka Latvijas jūras administrācija 2000.gadā tiek dotēta no valsts pamatbudžeta vai nu tas 2000.gadā ir vai nav, bet šobrīd vairs nav iestrādājams.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 63.priekšlikumu.
K.Leiškalns. Un nav atbalstījusi arī deputāta Urbanoviča un Lujāna kunga pārejas noteikumu priekšlikumu par likuma spēkā stāšanās laiku, atstājot to uz 1.jūliju šajā gadā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
K.Leiškalns. Paldies, jo 1.marts jau ir garām, un tāpēc es aicinu deputātus nobalsot par likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi "Likumā par ostām"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — 1, atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.
K.Leiškalns. Šim likumprojektam, Burvja kungs, mēs lūgsim noteikt 10 dienas priekšlikumu iesniegšanas termiņu, tātad līdz 19.martam komisija aicina iesniegt priekšlikumus.
Sēdes vadītājs. Paldies!
Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu iesniegumu ar lūgumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par deputāta Jāņa Ādamsona atsaukšanu no Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāva un lēmumu par projektu "Par deputāta Jāņa Čevera ievēlēšanu Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā". Vai ir iebildumi? Iekļaujam šos lēmuma projektus darba kārtības beigās.
Izskatām likumprojektu "Par papildprotokolu Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgumam par Rīgas Juridiskās augstskolas dibināšanu" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.
G.Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Ieskatāmies dokumentā nr.1685. Šis labojums likumprojektā vajadzīgs tāpēc, ka 1997.gadā tika noslēgts līgums starp Latvijas Republiku un Zviedrijas Karalisti, kurš paredzēja, ka Zviedrija divus gadus veiks īpašu dotāciju šīs Juridiskās augstskolas attīstībai, bet projekta sagatavošana ieilga, un celtniecības darbi uzsākās tikai pagājušā gada pašās beigās — novembrī un tātad tiek tīri tehniski mainīti gada skaitļi — 1998.gads tiek aizstāts ar 2000.gadu, par to arī ir šis stāsts. Tātad atbildīgā komisija aicina atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par papildprotokolu Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgumam par Rīgas Juridiskās augstskolas dibināšanu" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!
G.Krasts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt 17.marts.
Sēdes vadītājs. 17.marts. Paldies!
Nākamais — likumprojekts "Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā", pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.
G.Krasts (TB/LNNK). Šis grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā ir nepieciešams tādēļ, ka mūsu atašeji, šobrīd skaits jau ir krietni pieaudzis, kas darbojas gan pie Eiropas Savienības, gan pie NATO, ir šajā pašreizējā likuma redakcijā neatbilstošā diplomātiskā rangā, tātad, veidojot šā likuma sākotnējo versiju, nebija paredzēta šo atašeju attiecīgā diplomātiskā statusa nostiprināšana, kas rada neatbilstību citu valstu attiecīgiem atašejiem un mūsu atašejiem pēc diplomātiskā ranga. Šis labojums to paredz mainīt, un viņiem tiek piešķirts padomnieka diplomātiskais rangs, tātad statuss. Atbildīgā komisija aicina šo likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.
G.Krasts. Priekšlikumiem — 17.marts būtu priekšlikums no Ārlietu komisijas.
Sēdes vadītājs. 17.marts. Paldies! Iebildumu nav.
Izskatām likumprojektu "Parlamentārās izmeklēšanas komisijas likums", otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.
L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Izskatām likumprojektu "Parlamentārās izmeklēšanas komisijas likums" otrajā lasījumā, dokuments nr.1688. Komisija, izskatījusi 1. — Juridiskā biroja priekšlikumu, nolēma to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Muciņš . 2. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 3. — deputāta Kiršteina priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (TP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Saskaņā ar Satversmi Saeimai ir jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa viena trešdaļa deputātu. Mans priekšlikums radās tāpēc, ka es uzskatu, ka Satversmē minētie noteiktie gadījumi nav tas pats, kas pirmajā lasījumā bija, — jebkuras lietas, kurām ir publiska nozīme, tagad uz otro lasījumu ir parādījies Juridiskās komisijas priekšlikums, kas manā izpratnē ir drusku labāks, jo ir pazudis vārds "jebkuras", bet ir palicis diezgan neskaidrā veidā izteiktais formulējums "publiska nozīme"... "izmeklēšanas lietas ar publisku nozīmi". Šis ir ļoti plašs termins, manā izpratnē, es domāju, ka, piemēram, visu represēto pieminekļi, novietnes pilsētās, parku žogu izkārtojumi vai dziesmu svētku gājieni pa ielām, kurām kādreiz bija dažādu okupantu vārdi, arī ir publiskas lietas, un katrs sapratīs, ka mēs šādā veidā nedibināsim izmeklēšanas komisijas un nevairosim tiesisko nihilismu. Saeimai pietiek darba ar Komerclikumu, mums nav jādublē tieslietu sistēma un izpildvara. Mums ir jāizskata tikai tie gadījumi, manā izpratnē, kur tieslietu iestādes, prokuratūra nespēj tikt galā varbūt kaut kāda politiska spiediena dēļ, un šos politiskos spiedienus, protams, var izdarīt tikai augstāk stāvošu iestāžu, es domāju varbūt šeit varētu būt arī vēl lielo pašvaldību vadītāji, kas nebija manā priekšlikumā iekļauti, bet galvenokārt tātad valdība un Saeima kā tāda. Tāpēc bija mans priekšlikums, kurš, protams, nav pilnīgs, un es to ļoti labi apzinos. Diemžēl man jāsaka, ka pašreizējā prakse mums ir bijusi ļoti neveiksmīga, jo, tā kā komisiju var izveidot viena trešdaļa deputātu un izmantot šo komisiju kā tribīni priekšvēlēšanu aģitācijai vai savu ideju propagandai, tad tas arī ļoti lielā mērā notiek. Bieži vien šīs komisijas tiek izveidotas, lai vienkārši nokārtotu savus personīgos rēķinus. Piemēram, jā, tiek maksāts... Ir atklājušies gadījumi, kad lieciniekiem tiek maksātas dažādas naudas summas, un tas tiek uzskatīts par ļoti ētisku. Es varētu pateikt arī dažus konkrētus piemērus, diezgan neveiksmīgus, manā izpratnē. "Latvenergo" komisija pretēji šeit daudz teiktajam atklāja pilnīgi visus ierēdņus, kuri bija atbildīgi par maksājumiem, un atklāja, kā viņi ir šo naudu pārskaitījuši, bet problēma bija tā, ka vēlēšanas beidzās, un Saeima neizdarīja pašu galveno — viņa neatcēla Cesijas likumu, jo, godājamie deputāti, ja mēs atzīstam, ka Cesijas likums attiecas arī uz valsts iestādēm, tad mēs nevaram sodīt valsts ierēdni par to, ka viņš 10 miljonu tiesas piespriesto līdzekļu vietā ir valstij ietaupījis 2 miljonus un ir pārskaitījis 8 miljonus, jo, lūk, kādam liekas, ka viņš var arī pārskaitīt 5, bet varbūt tikai 3 miljonus. Tā ir morāla kategorija. Un, ja mēs gribam būt godīgi, tad ņemam un atceļam šos cesijas līgumus. Un patiešām tas būs kriminālnoziegums. Bet Saeimas vēlēšanas ir beigušās. Interese par šo lietu ir pagājusi.
To pašu es varētu teikt arī par pedofilijas izmeklēšanas komisiju, kurā parādās politiskas intereses. Es neteikšu attiecībā uz šīs izmeklēšanas komisijas locekļiem, bet palasiet mazo, daudzo kabatas avīžu histēriskos rakstiņus, kuros nav ne rindas no patiesības. Man šie rakstiņi ir izgriezti. Es domāju, es par viņiem minēšu galā, tad, kad būs komisijas galaziņojums, un šī histērija izpaudās jau, piemēram, tad, kad Tautas partijas deputāti tika ievēlēti šajā komisijā. Kādas šausmas, kas nu notiks! Pēc tam parādījās ziņas, ka tiek iznesti slepeni materiāli, ka tiek kaut kādas slepenas ziņas nopludinātas, lai gan, teiksim, mūsu partijas pārstāvji vēl nav nosaukuši nevienu uzvārdu un nav iznesuši nevienu materiālu. Tad kāpēc šīs mazās avīzes sakurina tādu histēriju? Acīmredzot tur ir tiešām kaut kādas intereses.
Es domāju, ka, ja mēs neprecizēsim šos speciālos gadījumus, tad turpināsies iepriekšējā prakse apstrīdēt arī iepriekšējo Saeimu lēmumus. Teiksim, tādi gadījumi kā "Lattelekom", ne tikai "Latvenergo". Es pat pieļauju, ka nākošā Saeima varētu izveidot izmeklēšanas komisiju un atcelt visus iepriekšējo Saeimu lēmumus, kas attiecas uz privatizāciju. Kāpēc to nevarētu izdarīt?
Tāpēc es domāju, ka mums būtu ļoti precīzi jānorobežo tie lēmumi, kas ir pieņemti. Varbūt tie nebija pareizi, varbūt 1993. gadā vai Augstākās padomes laikā bija cita izpratne, varbūt mēs nebijām saņēmuši Eiropas Savienības regulējošos aktus, mēs neizpratām konkurences nozīmi. Es pilnīgi pieļauju, ka daži lēmumi nav tie ideālie. Bet mēs nevaram ar atpakaļejošu datumu sākt, piemēram, izmeklēt Augstākās padomes lēmumus vai vēl kaut ko un pateikt, ka mēs tagad esam ļoti gudri. Tāpēc man ir...
Sēdes vadītājs. Laiks.
A.Kiršteins . .... priekšlikums. Pēdējais teikums. Saprotot, ka Saeimas deputātu radošais gars, godājamais priekšsēdētāja kungs, un iniciatīva nav apslāpējama, darbojoties ārpusē no tiešajiem pienākumiem, tas ir, likumdošanas, es noņemu savu priekšlikumu un aicinu uz trešo lasījumu precizēt "Satversmē minētos noteiktos gadījumus", nevis atstāt — "lietas ar publisko nozīmi". Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!
L.Muciņš (LC). Paldies Kiršteina kungam, ka tiek ievērota Satversme.
4. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 5. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 6. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 7. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji, pieņemot 8. — Juridiskās komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Muciņš . 9. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 10. un 11. — Juridiskā biroja un Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Slaidiņas priekšlikumi. Atbalstīti daļēji, pieņemot 12. — deputātes Muižnieces priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 10., 11. un 12. priekšlikumu.
L.Muciņš . 13. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 14. — deputātes Muižnieces priekšlikums, un 15. — deputāta Muciņa priekšlikums. Atbalstīti daļēji, iestrādājot un pieņemot 16. — Juridiskās komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 14., 15. un 16. priekšlikumu.
L.Muciņš . 17. un 18. — deputātes Muižnieces un Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Slaidiņas priekšlikumi. Atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 19. — deputātes Muižnieces priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Muciņš . 20. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts 6. pantā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 21. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 22. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 23. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Muciņš . 24. — Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
L.Muciņš . 25. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 26. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Muciņš . 27. — Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Slaidiņas priekšlikums atbalstīts daļēji, iestrādājot un pieņemot 28. — Juridiskā biroja priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 27. un 28. priekšlikumu.
L.Muciņš . 29. — deputātes Muižnieces priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 30. — deputātes Muižnieces priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 31. — deputātes Muižnieces priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 32. — Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Slaidiņas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Muciņš . 33. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
L.Muciņš . 34. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 35. — Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam.
L.Muciņš . 36. — deputātes Muižnieces priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
L.Muciņš . 37. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.
L.Muciņš . Līdz ar to aicinu atbalstīt likumu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Parlamentārās izmeklēšanas komisijas likums" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas...
L.Muciņš . 16. marts.
Sēdes vadītājs. 16. marts. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Kamēr tiek gatavota izdruka, vārds paziņojumam deputātam Antonam Seikstam.
A.Seiksts (LC). Godātie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļi! Nesaukšu katru vārdā, bet lūdzu pulksten13.15 uz komisijas sēdi. Lai nerastos priekšstats, ka mēs pelnām naudu , mēs runāsim par grozījumiem likumā "Par pašvaldībām".
Sēdes vadītājs. Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!
A.Bartaševičs (7. Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Gundars Bojārs, Rišards Labanovskis, Ivars Godmanis, Helēna Demakova, Vaira Paegle, Oskars Spurdziņš, Andris Bērziņš, Romāns Mežeckis, Juris Sinka. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 13.30.
Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpinām izskatīt likumprojektus.
Nākamais darba kārtībā ir likumprojekts "Komerclikums" , otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.
L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Dokuments nr. 1689 — "Komerclikums", otrais lasījums.
Komisija saņēmusi daudzus priekšlikumus un pirms izskatīšanas Juridiskajā komisijā izdebatēja šos priekšlikumus ar Juridisko biroju. Arī attiecīgi izveidotā speciālā darba grupā, kā arī, kā jūs zināt, Juridiskās komisijas paspārnē darbojas Komerclikumdošanas apakškomisija, kura pirms izskatīšanas Juridiskajā komisijā izskatīja visus šos priekšlikumus.
1. — deputāta Segliņa priekšlikums. Komisija to neatbalstīja, un šis priekšlikums ir ar konceptuālu un būtisku saturu. Kāpēc komisija noraidīja šo priekšlikumu? Komisija šo priekšlikumu noraidīja dēļ vairākiem aspektiem. Un es vēlos jums šo komisijas viedokli izklāstīt.
Pirmām kārtām uzņēmējdarbība vēsturiski un uzņēmējs vēsturiski izveidojās Latvijā pārejas periodā. Tajā pārejas periodā, kad 1990.gadā mēs šeit, šajā pašā zālē, arī man piedaloties, veidojām šo likumdošanu un izvēlējāmies šo terminoloģiju. Ko es varu teikt, un ko arī eksperti, Juridiskais birojs, apakškomisija, darba grupa un Juridiskā komisija uzskatīja par svarīgu, neatbalstot šo priekšlikumu, jo faktiski tas konceptuāli izmaina visu likuma būtību?
Pirmām kārtām tika atzīmēts, ka šis jēdziens "uzņēmējs" ir ekonomiska kategorija. Un šajā likumā mums ir jāoperē ar juridiskām kategorijām.
Otrs un svarīgākais aspekts šajā jautājumā ir tas, ka šodienas likumdošanā, kā tas ir iegājis tradicionāli un arī psiholoģiski, sakarā ar ko daudzi pievērš tam uzmanību, tas ir daudz plašāks jēdziens, nekā šobrīd piedāvātais vārds "komersants" un "komercdarbība". Kādēļ tas ir plašāks? Tas ir plašāks tādēļ, ka tas aptver ne tikai pašu šo te darbību un paša subjekta stāšanos šajās attiecībās saskaņā ar Komerclikumu, bet tādēļ, ka tas aptver arī kapitāla ieguldīšanu. Un saskaņā ar šodien spēkā esošo likumdošanu uzņēmējs ir tas, kas iegulda kapitālu. Savukārt mums ir nepieciešams kapitāla ieguldīšanu šajā likumā nošķirt. Un tas ir svarīgākais konceptuālais risinājums, kad mēs par komersantiem saucam tikai attiecīgā komercreģistrā reģistrētas personas. Un kas iegulda attiecīgo kapitālu, kam pieder akcijas, tas mums nav svarīgi, un no ekonomiskā viedokļa varbūt mēs viņu varam saukt par uzņēmēju, bet mums interesē šīs tiesiskās attiecības, kas veidojas starp komersantiem — tātad tām fiziskām vai juridiskām personām, vai to grupām, kuras ir reģistrētas komercreģistrā un kuras veido savas tiesiskās attiecības šā te likuma robežās.
Ja mēs atceramies šī likuma vēsturi, daudzi, protams, varbūt tajā laikā nodarbojās ar citām lietām vai kā savādāk. Pirmais projekts tā arī saucās "Tirdzniecības likums", jo latviešu valodā tradīcija līdz 1940.gadam šīs personas un šo darbību bija saukt par tirdzniecību. Un tad mēs varam runāt, ka varbūt mums jālieto jēdziens "Tirdzniecības likums", jālieto jēdziens "tirgotājs", jālieto jēdziens "tirdznieciskā darbība".
Taču arī izanalizējot darba grupās, ko radīja vairākas valdības, viņi atteicās no šī jēdziena aiz tā aspekta, ka šis jēdziens ir ar tādu, nu, nedaudz novecojušu pieeju, un sadzīvē mēs ar tirgotāju, protams, saprotam kaut ko citu. Bet tajā pašā laikā visās Eiropas kontinentālās valstīs un savā būtībā arī franciski "komersants" nozīmē to pašu ko tirgotājs. Jo neviens ražotājs neražo produkciju savām vajadzībām, lai uzkrātu to priekš sevis un neko tālāk ar to nedarītu. Jebkurš, kurš ražo, viņš arī tirgo. Un noteicošais šeit ir nevis ražošana, bet tirdzniecība.
Trešais moments, ko es gribētu uzsvērt, ir tas, ka mums ir jānovelk zināma politiska un ne tikai juridiska svītra šim pārejas periodam, kurš ir sācies 1990.gadā un ar kuru mēs tātad, ieejot, kā šeit ir piedāvāts, 2001.gada 1.janvārī, kad šis likums stāsies spēkā, ar kuru, ieejot šajā periodā, mēs pasakām, ka šajā jomā, šajās attiecībās mēs esam beiguši funkcionēt pārejas perioda likumdošanā, mēs esam beiguši funkcionēt pārejas attiecībās, un tādēļ arī mēs deklarējam, ka nāk jauni jēdzieni, nāk jauni termini, un tie ir "komersants", "komercdarbība", "komercreģistrs" un tā tālāk. Un tajā pašā laikā mēs šīs attiecības — attiecīgi zem viņām pavelkam svītru un sakām, ka mēs ejam jaunās attiecībās, mēs esam beiguši eksistēt un beiguši izmantot šās te padomju — Rietumu jauktās tiesiskās attiecības, kur mēs paņemam dažus elementus no Rietumu tiesiskās sistēmas, dažos momentos mēs gribam saglabāt savu padomisko gan juridisko, gan psiholoģisko izpratni un turamies pie šī te vecā un zem tā arī daļēji padomiskā tiesību elementu mistrojuma ar Rietumu tiesībām.
Tie ir tie galvenie argumenti, kādēļ komisija, Juridiskā komisija uzklausīja gan darba grupu, gan apakškomisiju un neatbalstīja deputāta Segliņa šo priekšlikumu. Un no savas puses es vēl gribu pasvītrot dažus politiskos momentus šajā sakarā. Komerclikumu iesniedza Saeimā Latvijas Republikas Ministru kabinets, kurš šobrīd arī eksistē, kurš, mainoties ministriem un personām, ir uzskatāms par šīs valsts un ir šīs valsts Ministru kabinets, un visu laiku gan Krasta kunga vadītais Ministru kabinets ir uzturējis spēkā šo koncepciju, un darba grupās, kas bija Tieslietu ministrijā un pirms tam, ir izšķīrušies par šo koncepciju. Krištopana kunga vadītais kabinets arī ir uzturējis spēkā šo koncepciju, nav iesniedzis Juridiskajā komisijā nekādus priekšlikumus par to, ka būtu konceptuāli jāatsakās no šiem terminiem, no šīs te pieejas un kaut kas šeit jāmaina. Tāpat, nedz debatējot pirmajā lasījumā, nedz arī uz otro lasījumu, valdība nav pēkšņi nolēmusi mainīt savu koncepciju, atteikties no šī progresīvā termina, no šī progresīvā soļa uz priekšu, un būtu piedāvājusi oficiāli šeit nomainīt šo terminoloģiju no uzņēmējs uz komersants.
Arī tajās pārrunās un tikšanās, kas regulāri man bija ar Tieslietu ministrijas darbiniekiem un ar pašu tieslietu ministru Birkava kungu, vienmēr ir pasvītrota šī likumprojekta nepieciešamība mūsu integrācijai Eiropas Savienībā, par to, ka tas mums ir jāpieņem, ka tas mums ir vajadzīgs sarunu uzsākšanai par iestāšanos Eiropas Savienībā, ka tas mums ir svarīgs, un ar nevienu vārdu nekad nav norādīts, ka mums būtu jāatsakās no kādiem soļiem uz priekšu un jāveido kaut kādi kompromisi ar pārejas laika likumdošanu, ar pārejas laika terminoloģiju, ar pārejas laika pusvārdiem, pussoļiem, pusjēdzieniem. Tādēļ arī es gribu pasvītrot, ka šādi priekšlikumi ne no valdības, ne no ministrijas, ne no Eiropas Integrācijas biroja mums nav saņemti, un arī tie ir šie te organizatoriskie aspekti, kādēļ mēs turpinājām visu izskatīšanas laiku, pie tam otrā lasījuma izskatīšanas laiks bija, varētu teikt, diezgan liels, visu šo laiku kādēļ mēs pieturamies pie šīs terminoloģijas. Jo tā nav tikai terminoloģija. Tā ir būtība. Jo, grozot šo būtību, mēs grozām visu likumu. Tad arī šis viss likums ir faktiski jāņem atpakaļ un jāpārstrādā pēc būtības. Tādēļ es aicinu neatbalstīt deputāta Segliņa priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 1. — deputāta Segliņa priekšlikumu. Rihards Pīks.
R.Pīks (TP). Godājamie kolēģi! Pirmkārt, žēl, ka Muciņa kungs aizņēma tik daudz laika, lai skaidrotu šos vārdus, jo es viņam pirms tam pajautāju viņa viedokli par šo, un acīmredzot to viņš tad veltīja man, jo būtu bijis ļoti labi, ja jūs būtu paskaidrojis likuma būtību, jo, neapšaubāmi, šis likums ir ilgi gaidīts un ļoti svarīgs. Un es domāju, ka būtu ļoti labi, ja deputāti zinātu, vai tas apkopo un atmaina līdz ar to virkni iepriekšējo likumu, kas bija, vai ne. Es domāju, tas ir ļoti būtiski. Un arī būtiski, lai izprastu šo vārdu nozīmi. Vai ir vērts pieņemt šos vārdus jau iesakņojušos labu latviešu vārdu vietā? Kādēļ es to saku? Jo šajos aizgājušajos desmit gados ir izmainījušās sabiedriskās attiecības, ir apziņā iesakņojušies jēdzieni, tādi jēdzieni kā uzņēmējs. Uzņēmējs — cilvēks, kas uzņemas kaut ko darīt. Cilvēks, kas uzņemas atbildību. Kādēļ tas mums pēkšņi ir jānomaina ar komersantu, kurš nebūt nav plaši starptautiski lietots. Jā, tas dažās valodās tiek lietots, kam ir šaurāka un diezgan mums nesaprotama jēga šobrīd. Piedodiet, pat nedaudz vulgāra pieskaņa. Tādēļ es ierosinu ņemt vērā šīs apakškomisijas, kuru toreiz vadīja Segliņa kungs, šos priekšlikumus un atjaunot vārdu "uzņēmējs", "uzņēmējdarbība" tur, kur tas ir iespējams. Kādēļ?
Mēs visi ļoti labi atceramies. Izgājušajos laikos mēs esam uztraukušies, ka mūsu kļūst mazāk, ka mūsu valoda kļūst mazāk lietojama, ka tā kļūst vairāk piesārņota. Tagad, integrējoties Eiropā, integrējoties pasaulē, mums ir šīs pašas bažas, mēs ikdienā lietojam "menedžēt", "prezentēt". Kur ir brīnišķīgi latviešu vārdi "vadīt", iepazīstināt", "stādīt priekšā" un tā tālāk. Kādēļ mums ir jāpiesārņo valoda ar jēdzieniem tur, kur mums ir labi, latviski izprotami vārdi? Mums internacionālisms tāpat būs jāpieņem. Būs tur, kur mums nav šādi jēdzieni bijuši jau iepriekš.
Otrkārt. Es gribētu, Muciņa kungs, apstrīdēt, ka jūs sakāt, ka tas ir kaut kāds pārejas laiks. Nē! "Uzņēmējs", tas ir pietiekami sens pirms kara lietots vārds. "Uzņēmējs", "uzņēmums", tie ir sen lietoti vārdi. Tas nav izgudrots pārejas laikā. Vienkārši pārejas laikā tas ir iesakņojies apziņā, sabiedrības apziņā, kā iesakņojušās jaunas sabiedrības attiecīgas formas. Tādēļ mans priekšlikums ir atbalstīt Segliņa kunga ierosinājumu un balsot pa daļām, jo es uzskatu, ka noteikti ņemams vērā ir Segliņa kunga 1.priekšlikums, 2. un pēdējais 6. Trīs vidējie — 3., 4. un 5. — tie lietas būtību nemaina un nepiesārņo ne jēdzienu, ne valodu. Paldies!
Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (TP). Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Es domāju, ka jebkurā gadījumā būs vajadzīga valodnieku ekspertīze. Šis ir pārāk nopietns likumprojekts, lai atsauktos uz tādām valodnieciskām autoritātēm kā Krištopana kungs, kuru es, protams, ļoti cienu.
Es domāju, ka mēs varētu atrast, ja ļoti gribētu, spēju iztulkot latviski tādu teikumu, kurš parādās, piemēram, 45.pantā, ka principālam ir pienākums ik mēnesi aprēķināt komercaģentam pienākošos klovīziju. Es domāju, pie labas gribas to varētu pateikt latviski. Ja līdz šim tik ļoti pazīstami vārdi kā "uzņēmējs", "uzņēmība" , "uzņēmējdarbība" un viss pārējais ir pastāvējuši, es domāju, ka nebūtu šeit godīgi atsaukties uz to, ka ir ļoti liels darbs, lai izmainītu esošo likumu. Tāpēc es ierosinu atbalstīt Pīka kunga priekšlikumu pašreiz un tomēr vēl uz trešo lasījumu ļoti rūpīgi pastrādāt ar valsts valodniekiem, jo mums vajag sevi cienīt, jo tad, kad tika izveidota Likumdošanas terminoloģijas komisija, tai nebija uzdevums strādāt tikai ar Eiropas Savienības terminoloģiju, bet attīstīt to Latvijā, tā arī ir zinātne, izkopt šo moderno gan tehnoloģisko, gan saimniecisko valodu. Nevis ļauties kaut kādām plūsmām, atsaukties uz senajiem laikiem un visu laiku ielikt šos svešvārdus. Paldies!
Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Cienījamie cīnītāji par valodas tīrību! Likumdošanas process ir viena ļoti sarežģīta lieta. Ievērot valodas tīrību šajā procesā, lai kā mēs gribētu, mums neizdosies. Mūsu tiesību sistēma, kā zināms, ir nākusi no Eiropas un pamatā tāda arī nostiprinās. Loģiski, ka visi pamata likumdošanas jēdzieni ir nākuši no latīņu valodas. Varbūt latviskosim arī šos jēdzienus, Kiršteina kungs!
Es atgādināšu kādu interesantu notikumu 1993./94.gadā, kad tieslietu ministrs bija Egils Levits. Toreiz notika reorganizācija Tieslietu ministrijā, un tika izveidoti jauni departamenti. Viens no departamentiem pēc jaunā nosaukuma saucās "Publisko tiesību departaments". Arī toreiz bija sašutuma vētra par to, kā Tieslietu ministrijā var kaut ko tādu, kas ir līdzīgs publiskajiem namiem, ar tādu pašu nosaukumu veidot. Arī toreiz šī vecā iesīkstējusī, sarūsējusī psiholoģija, kas ir pamatā bāzēta uz padomju terminoloģiju, to negribēja pieņemt. Bet Egils Levits bija tas, kurš reformēja šo ministriju un nebaidījās no šiem jaunajiem jēdzieniem. Arī Administratīvo procesu likumā jūs sastapsieties ar ļoti daudziem šiem jaunajiem jēdzieniem. Ļoti daudz! Un šie jaunie jēdzieni atvieglos mūsu apriti Eiropas biznesa vidē. Šie vecie jēdzieni bremzēs ļoti daudzas lietas un sadārdzinās ļoti daudzas lietas.
Es saprotu, ir ļoti daudzas lietas, ir psiholoģiskā barjera, bet to vajag pārvarēt. Ja mēs to nespējam pārvarēt, tad man šķiet, šie pieci vai seši gadi, kopš ir taisīts Komerclikums, pirmo redakciju sagatavoja tagad jau nelaiķis profesors Jānis Vēbers, ka šie pieci gadi ir bijuši veltīgi, ka tas darbs ir bijis veltīgs. Man šķiet, ka tā tas nav, ka šo piecu gadu laikā mēs tomēr to veco domāšanu esam varējuši salauzt un ieviest normālu, pasaules prasībām atbilstošu progresīvu likumdošanu. Vai arī ņemsim rokās sprigulīšus un likvidēsim, Kiršteina kungs, visus terminus, kas nākuši no latīņu valodas. Paldies!
Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Šā likuma pieņemšanā visvairāk, manuprāt, ir ieinteresēti tie cilvēki mūsu valstī, kas ir visaktīvākie, visenerģiskākie un kas mūsu valstij dod vislielākos ienākumus. Proti, tie ir uzņēmēji, tie ir cilvēki, kuri ar savu organizatorisko talantu, ar savām spējām ir panākuši to, ka atsevišķās nozarēs mūsu valsts sāk attīstīties un plaukt.
Mēs diendienā kā Saeimas deputāti tiekamies ar šiem cilvēkiem. Gan oficiālās tikšanās reizēs, gan televīzijas un radio diskusijās, gan sarunās draugu lokā. Ko saka šie uzņēmīgie cilvēki par mūsu darbu, par mūsu likumiem?
Pirmā kritika ir tāda. Viņi saka: "Jūsu likumi nav stabili. Jūs ļoti bieži likumus maināt. Jūs maināt lielas lietas, jūs maināt nebūtiskus jautājumus likumos, jūs maināt terminus, jūs maināt normas. Mēs nevaram sekot līdzi visam tam, ko jūs izmaināt. Mums nav drošības sajūtas, ka kaut kas atkal nemainīsies vai negrozīsies jau pēc dienas, mēneša vai nedēļas."
Otra veida kritiskās piezīmes ir tādas. Viņi saka: "Jūsu likumi ir ļoti sarežģīti. Tie nav ērti lietošanai. Mums ir grūti piemērot tos. Mums jāņem palīgi — juriskonsulti. Mēs nevaram ar maziem līdzekļiem tikt galā un piemērot tos savai uzņēmējdarbībai, savam biznesam."
Tādējādi tiem cilvēkiem, kas rada mūsu valstij ienākumus, ir daudz lieku izdevumu tādēļ, ka mūsu likumi ir sarežģīti. Tie nav stabili, nav ērti lietojami.
Manuprāt, dažkārt, godātie kolēģi, it īpaši mēs, juristi, Linard un Rasnača kungs, mēs bieži vien daudzās nozarēs, arī tagad manā vadībā top dzīvokļu likums, mēs vecos terminus, vecās normas bieži vien ietveram jaunās formās, jaunos nosaukumos, jaunos terminos, un tad tiesnešiem, īrniekiem, uzņēmējiem, namīpašniekiem ir grūti piemērot šos likumus dzīvē. Un, manuprāt, mums jāpieņem kāda aksioma, ka, izstrādājot likumus visos tajos gadījumos, kad mēs, jaunu likumu pieņemot, varam tikpat labi iztikt ar veciem terminiem, veciem jēdzieniem, mums jāatstāj šie vecie jēdzieni un jaunie jāievieš tikai tad, ja jaunie ir labāki, jaunie ir skaidrāki un ar jaunu likumu, ar jaunu terminu mēs mūsu uzņēmējiem un cilvēkiem padarām ērtu, lētu un stabilu dzīvošanu un pelnīšanu. Muciņa kungs, jūsu arguments par labu šo terminu maiņai mani nepārliecināja, jo faktiski saturiski viss tas labais likums, ko jūsu vadībā ir izveidojusi Juridiskā komisija, jau nemainās, mainās tikai termins. Bet, manuprāt, ņemot vērā to, ka uzņēmējiem būs jāpārstrādā statūti, kaut vai vizītkartes jāpasūta jaunas, kaut vai zīmogi vai kādas sīkas lietas, manuprāt, mēs radīsim liekus sarežģījumus. Vadīsimies no šī principa, ka neradīsim sev, savas valsts pilsoņiem, uzņēmējiem liekus sarežģījumus, liekus darbus, lai viņi varētu visus spēkus lietot savam tiešajam darbam, pelnīšanai.
Tādēļ, godātie kolēģi, es atbalstītu sava partijas biedra Riharda Pīka priekšlikumu, proti, daļēji pieņemt Segliņa kunga priekšlikumu un, proti, jēdzienu "komercdarbība" aizstāt ar jēdzienu "uzņēmējdarbība", jēdzienu "komercsabiedrība" ar jēdzienu "uzņēmējsabiedrība" un arī pēdējo jēdzienu "komersants" ar jēdzienu "uzņēmējs", visus pārējos trīs tātad tā, kā to ir lēmusi Juridiskā komisija. Es aicinātu arī balsot pa daļām visus šos sešus terminus, lai mēs varētu izšķirties, kādu pieņemt. Paldies!
Sēdes vadītājs. Imants Burvis.
I.Burvis (LSDSP). Paldies, Kiršteina kungs, es gandrīz aizmirsu. Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Kiršteina kungs un Rasnača kungs sāka drusku runāt par valodas īpatnībām. Es saprotu, ka Tautas partijas pārstāvji ļoti ilgi, daudzus gadus strādāja ar Valodas likumu, un, ja mēs tā citus likumus izstrādāsim bez Valodas likuma, tad var gadīties, ka viņi nav strādājuši lietai, bet tikai vēsturei. Bet runājot par valodas īpatnībām.
Seniem grieķiem sinonīmi bija zināšanas un prieks, un skola viņiem nozīmēja — prieka nams. Viņiem bija savs viedoklis par prieku un par šī prieka cēloni. Muciņa kungs jau jums korekti paskaidroja, ka komersants — tas ir šaurāks jēdziens par uzņēmēju, un šis likums ir patiešām izstrādāts Komerclikums, nevis uzņēmējdarbības likums. Tātad drusku šaurāks jēdziens. Ja vajag paplašināt šo jēdzienu, tad patiešām konceptuāli, bet es atgādināšu, ka mēs esam otrajā lasījumā, konceptuāli jāatgriežas pie pirmā lasījuma, jāmaina jēdzieni, jāmaina atsperes punkti, un tad mēs varam runāt. Bet tad arī runājam, ka visa šī komisija nostrādājusi visu šo laiku par velti, un tagad mēs esam pamodušies. Nu, gadās, varēja jau vēl nepamosties, būtu bijis sliktāk.
Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns.
E.Inkēns (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es negribētu runāt par valodu, jo, manuprāt, Burvja kungs pilnīgi precīzi pateica, kur ir starpība. Un tas nozīmē, ka, cienījamā Tautas partija, tad kad jūs runājat par lietotiem terminiem, tas nav strīds par valodu. Es runāšu tāpēc arī par politiku.
Politiskā situācija ir tāda, ka šis likums ir vajadzīgs jau otro gadu. Diemžēl valdība šo likumu neiesniedza pilnīgi gatavā kārtībā, un nekad jau tā nenotiek, ka likums atnāk pilnīgi gatavs. Bet visas valdības, tajā skaitā šī valdība, šo likumu ir prasījusi no Saeimas, mēs maksimāli ātri dzenam to cauri, pat vēl vairāk. Es kā Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs ar Muciņa kunga piekrišanu esmu nodevis Ministru prezidentam vēstuli, kurā ir apsolīts, ka šis likums būs līdz šī mēneša beigām. Un šajā brīdī man diemžēl jāsaka, ka jūs nostājaties pret savu Ministru prezidentu, un tādā gadījumā esat tik laipni un uzņematies šo atbildību, ka jūs iecērtat robu integrācijas procesā, un, ja jūs gribat strīdēties par terminiem, man nekas nav pretī, jo es pašreiz nevaru pateikt, kurš ir labāks, kaut arī Burvja kunga paskaidrojums, manuprāt, bija perfekti vienkāršs. Tad lūdzu dariet to starp otro un trešo lasījumu, un nevis šeit izmantojiet situāciju politiskajām manipulācijām un spēlēm, jo tas, ko jūs darāt, jūs noraujat ļoti svarīgu likumu, kas ir vajadzīgs sarunu sākumā. Ja jūs esat to izlēmuši, tad dariet to, bet uzņemieties pilnu atbildību un uzrakstiet tad Ministru prezidentam vēstuli, ka jūs esat tie, kas aizkavējat pašreiz šī likuma nākšanu spēkā.
Sēdes vadītājs. Rihards Pīks, otro reizi.
R.Pīks (TP). Godājamais Inkēna kungs, es gribu atbildēt jums, jo, ja kāpt šajā tribīnē, tad labāk runāt par lietas būtību, nevis par politiskām manipulācijām. Un es vēlreiz gribētu dzirdēt, ja jūs esat šī likuma zinātājs, izskaidrojumu vai šis likums apkopo un atmainīs virkni iepriekšējos esošos likumus, vai tas ir pilnīgi jauns likums blakus. Par lietas būtību neviens nerunā. Tajā pašā laikā šā likuma 1.panta saturs ir ļoti tuvs tam, kas ir rakstīts Uzņēmējdarbības likumā par to, kas ir uzņēmējs un uzņēmums. Runāsim par lietas būtību, nevis par manipulācijām, neviens šeit netaisās neko torpedēt, kā jūs šeit izrunājāties jeb izteicāties, piedodiet, gluži otrādi, visi ir ieinteresēti, lai iet ātrāk un iet pēc būtības. Paldies!
Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš.
G.Bērziņ š (TP). Cienījamie kolēģi! Pirmais, ko es gribētu, lai radioklausītājiem, tiem, kas klausās, rastos skaidrība, ko mēs apspriežam: šo likumu, kas aizstās visus likumus, kas šobrīd regulē uzņēmējdarbību. Visus likumus, kas regulē uzņēmējdarbību, pakāpeniski tas tiks ielikts vienā vietā, tā ir ļoti apsveicama lieta.
Otra lieta, kas ir būtiska un kas notiks, kas būs grūta, sabiedrība ne tik viegli vēl to pieņems, bet ko mēs arī atbalstām, ir uzņēmējdarbības formu skaita būtiska samazināšana, būs vienkāršotāka, skaidrāka. Tiek likvidēta, teiksim, uzņēmējdarbības forma zemnieku saimniecības, kuru šobrīd ir visvairāk. Un jautājums ir, kāds būs šo saimniecību nosaukums? Mēs pilnībā atbalstām šo koncepciju, vienotu likumu, šo uzņēmējformu skaita samazināšanu, līdz ar to vienkāršojot, padarot skaidrāku likumdošanu, arī nodokļu likumdošanu un citus jautājumus. Bet, ieviešot šo terminu, un šeit ir runa par šo — komersants vai komercdarbība, ieviešot to terminu, nevienā likumā vairs nepastāvēs Latvijā un pakāpeniski tiks nomainīti visur termini "uzņēmējs" un "uzņēmējsabiedrība". Tāds netiks lietots vairāk Latvijā, par to šobrīd ir diskusija, un mēs negrasāmies šo likumu torpedēt.
Kā radās šie priekšlikumi? Šis likums, es uzskatu, ir 7.Saeimas lielākais likums, nopietnākais, ko tā izdarīs, ceru, ka tā izdarīs, pieņems šo likumu, un tas būs pats nopietnākais darbs šajā 7.Saeimā. Tāpēc mēs organizējām ļoti plašu apspriešanu. Mēs šo likumu nekavējoties, tikko tas tika pieņemts pirmajā lasījumā, apspriedām katrā rajonā, nodaļās, ar uzņēmējiem, vidējiem un maziem, tādā veidā savācām kopā priekšlikumus, un apmēram simts tie ir iesniegti šajā likumprojektā. Un par šo terminu ir arī ļoti svarīgi, kā to uzņems sabiedrība.
Šobrīd skaita ziņā vislielākās ir zemnieku saimniecības, kas reģistrētas Uzņēmumu reģistrā. Man šobrīd nav datu, manuprāt, skaits ir 80 tūkstošu. Tātad par ko mēs šobrīd balsosim? Zemnieku saimniecību nebūs vairs ne vienā, ne otrā variantā, nebūs zemnieku vai zemnieku saimniecības. Mēs tagad balsojam par to, vai zemnieks būs komersants, teiksim, Burvis, vai uzņēmējs Burvis, jo nebūs vairāk savādāka šī jēdziena. Mēs, apspriežot ar uzņēmējiem un plašāku sabiedrību, radām skaidrību, ka uzņēmēji ir pieraduši pie šī termina "uzņēmējs", un man šķiet, diezgan pārsteidzīgi bija varbūt TB/LNNK deputāta Rasnača kunga teiktais, ka tas ir padomju laika termins. Padomju laikā nodarbojās ar citām lietām, ne ar uzņēmējdarbību, un šis termins, manuprāt, ir pieņemts un ir lietots.
Otra lieta. Arī Eiropas valstīs ir dažāda prakse. Šie te — starptautiskie komersanti— netiek lietoti arī veselā virknē valstu. Eiropā ir tulkojumi, kas atšķiras no šī. Un šeit ir arī savā ziņā nacionālās pašcieņas jautājums: vai mēs ieiesim Eiropā, ieviešot šeit starptautisko terminoloģiju, vai arī mēģināsim attīstīt latviešu valodu, savu pašcieņu un citas lietas.
Šī valdība nav skatījusi šo likumprojektu. Tas, ka viņš ir jāpieņem, ir nešaubīgi, un šodien mēs... praktiski tas ir vienīgais punkts, par kuru debatēsim un kurā balsosim atšķirīgi no komisijas. Jebkurā gadījumā, lai kāds arī būs šis balsojums, mēs šo likumu atbalstīsim, jo tas ir ļoti svarīgs, un, protams, mēģināsim panākt to uz trešo lasījumu, ja tas nenotiks šobrīd. Bet aicinām arī valdību izskatīt šo esošo likumprojektu un sniegt varbūt savu viedokli.
Tā ka katrs deputāts, kas balsos, šis būs ļoti būtisks balsojums. Padomājiet! Aizbraucot uz savām dzīvesvietām, apziniet visus uzņēmējus, ko jūs redzat, jūs šodien viņus visus nosauksiet par komersantiem. Vai tas ir mazs tirgotājs, vai tas ir uzņēmējs, vai vislielākā skaitā — 80 000 zemnieki tiks nodēvēti cienījamā, varbūt ļoti vajadzīgā vārdā — komersanti.
Es aicinātu balsot pa daļām un atbalstīt Segliņa kunga priekšlikumā 1., 2. un jo sevišķi 6. punktu.
Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš — otro reizi.
J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Es neatbildēšu uz kolēģa Edvīna Inkēna izteiktajiem politiskajiem iebildumiem. Tie absolūti neatbilst patiesībai. Bet es gribētu tomēr informēt, ka tas, ko teica Linards Muciņš, ka nevar aizstāt jēdzienu "komercdarbība" ar jēdzienu "uzņēmējdarbība" , jo šie jēdzieni nevar būt sinonīmi tādēļ, ka uzņēmējdarbībai ir cits saturs, tad es gribētu teikt tā, ka mūsu valsts nevienā likumā nav teikts tas, ko teica Muciņa kungs, ka uzņēmējdarbība jeb uzņēmējs, es atvainojos, ir tā persona, kura ir ierakstīta attiecīgi likumā noteiktā kārtībā kā persona Uzņēmumu reģistra attiecīgajos dokumentos, un plus vēl tās personas, kas ir iegādājušās akcijas. Tad es gribētu teikt tā, ka nevienā normatīvajā aktā tas noteikts šobrīd nav, un pēc šī likuma pieņemšanas zaudēs spēku visi tie likumi, kas šobrīd reglamentē mūsu valstī uzņēmējdarbību, tātad zaudēs arī spēku visi tie termini, kas ir šajos likumos, godātie kolēģi. Šeit runa ir tikai par ērtumu, lētumu un stabilitāti. Un ne par ko citu. Paldies!
Sēdes vadītājs. Ingrīda Ūdre.
I.Ūdre (JP). Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Šoreiz gan es gribētu atbalstīt Tautas partijas deputātu priekšlikumu, un kādēļ?
Pirmkārt, es saprotu, ka ir jāmaina jēdzieni tādā gadījumā, ja tie ievieš papildu skaidrību. Šajā gadījumā un tam, ko minēja arī Burvja kungs, ka komersants ir šaurāks jēdziens nekā uzņēmējs, es negribētu tam piekrist, jo, skatoties 1.pantu, komersants ir komercreģistrā reģistrēta persona vai personu apvienība. Uzņēmējs ir tieši tas pats, kas veic uzņēmējdarbību šajā gadījumā. Likumā ir minēta komercdarbība, kas ir sistemātiska darbība ar nolūku iegūt peļņu.
Kādēļ tas ir jāmaina, to es īsti nevaru saprast. Tas nekādu papildu skaidrību mūsu likumos nedos. Tāpat mūsu likumi jau nav harmonizēti. Ja mēs skatāmies finansu likumus, ja mēs skatāmies nodokļu likumus, tad nevajadzētu vēl papildus radīt sarežģītību gan cilvēkiem, iepazīstoties ar šiem likumiem, gan arī šo likumu uzraudzītājiem.
Papildus tam es arī gribu vēlreiz atgādināt, ka noteikti būs papildu izmaksas uzņēmējiem: pārreģistrācija, veidlapas, zīmogi, datorprogrammas, vizītkartes. Un jāskatās arī ir vēl viena lieta. Ja mēs pieņemam šādā veidā likumu, izveidojas jauns komercreģistrs, tad ir jāpārveido arī viss Uzņēmumu reģistrs. Tātad arī tās vēl ir papildu izmaksas, par ko acīmredzot pašreiz vēl nav domāts.
Tādēļ es arī atbalstītu priekšlikumu balsot šo te 1. priekšlikumu pa daļām un atstāt jēdzienus "uzņēmējdarbība", "uzņēmējsabiedrība" un "uzņēmēji". Paldies!
Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs — otro reizi.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Mēs skatām likumprojektu otrajā lasījumā, bet vēl joprojām diskutējam par konceptuālām lietām, par kurām diskutējām pirms trim gadiem. Un interesanti ir tas, ka šajā diskusijā parādās skaitļi, kuri, tagad tā uzreiz ātri pārbaudot, Bērziņa kungs, nu galīgi neatbilst patiesībai. Nav Latvijā 80 000 reģistrētu zemnieku un zvejnieku saimniecību. Tikai 34 000. Tā ka vajag būt precīzam, ja jūs kaut ko runājat, tad miniet, lūdzu, precīzi. Es tikko sazinājos ar attiecīgajām iestādēm un noskaidroju.
Tā ka lūdzu, ja jūs te manipulējat ar skaitļiem, tad esiet precīzi, bet, ja runā par šo projektu, tad, protams, tas ir konceptuāls balsojums. Un ja mēs atgriežamies atpakaļ tajā situācijā, kādā bijām ļoti labu laiku iepriekš, tad neizbēgami mēs nonāksim pie tā, par ko runā Inkēna kungs. Tie nav tikai tehniski grozījumi šajā projektā. Tie nav tikai tehniski grozījumi. Tas skar arī būtību katras uzņēmējdarbības formas aprakstā.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Linards Muciņš.
L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es gandrīz pilnīgi piekrītu visam tam, ko teica mans cienījamais kolēģis un draugs Lagzdiņa kungs, es gandrīz piekrītu pilnīgi visam tam, ko teica cienījamais kolēģis un deputāts Bērziņa kungs, es piekrītu daudz kam, ko teica šeit tie, kuri aicināja balsot par deputāta Segliņa priekšlikumu, bet darba grupas apakškomisijas un Juridiskās komisijas lēmums ir šāds. Es savus argumentus vēlreiz neatkārtošu, ka tā ir ekonomiska kategorija. Mums nevajadzētu šajā likumā operēt ar ekonomiskām kategorijām.
Es vēlreiz gribu teikt, ka mēs ejam uz priekšu, Lagzdiņa kungs. Uzņēmējdarbības likumā par uzņēmējdarbību 1. pantā ir teikts, ka uzņēmējdarbība ir ilgstoša, sistemātiska kapitāla ieguldīšana. Tagad paskatieties 1. pantā, kapitālu mēs vairs neieguldām. Tas vairs nav noteicošais moments. Tāpēc arī 2. un 3. pantā Likumā par uzņēmējdarbību ir skaidri un gaiši teikts, ka uzņēmēji arī ir tie, kas iegulda kapitālu. Šeit mēs skaidri atmetam šo pārejas laika koncepciju, ka tie ir visi — gan, kas iegulda, gan, kas nodarbojas. Tā teikt, šeit centrālais jautājums ir reģistrācija komercreģistrā un paša komersanta darbība komercijā. Kas iegulda kapitālu — tas nav noteicošais.
Es vienkārši gribu atgādināt, ka kapitāls nāk tur, kur ir droši. Kapitāls nāk tur, kur ir kārtība, tiesiskums un disciplīna, un kapitāls nāk tur, kur ir pazīstamas un saprotamas attiecības. Mēs vienmēr atgadinām par Igauniju. Mums vienmēr Igaunija ir priekšā, un mums vienmēr Igaunija ir kā tāds labs ceļarādītājs, gan uz Eiropas Savienību, gan uz sakārtotu tiesisku vidi. Igaunijā šis likums saucas Komerclikums. Igaunijā šis likums jau ir pieņemts kādu laiku atpakaļ. Igaunija ir uzaicināta uz iestāšanās sarunām Eiropas Savienībā. Mēs arī tur esam un sāksim šīs sarunas. Tas arī ir viens no papildu argumentiem.
Tādējādi es šeit komisijas vārdā varu aicināt tikai balsot acīmredzot pa daļām, bet pret, noteikti pret, jo tas nav tikai vienkārši termina maiņa, bet es gribu šeit tomēr atzīmēt to momentu, ka ļoti bieži, kā nu es gribētu nosaukt: ka nepietiekoši tādus solīdus argumentus izmantojam. Tātad noteicošais nav un nevar būt zīmogu, statūtu un citu šo tehnisko jautājumu risināšana, tāpēc paskatieties. Atšķirībā no valdības pēdējais priekšlikums ir pieņemt Segliņa kunga priekšlikums, kurā ir teikts, ka nevis mēs pieņemsim šos pārejas noteikumus, kuri, es uzskatu, bija izstrādāti neprecīzi, bet mēs spēkā stāšanās kārtību noteiksim ar speciālu likumu. Un tur mēs diskutēsim — vajag pārreģistrēties vai nevajag, un der vecie zīmogi vai vecie statūti der un cik ilgi un tā tālāk. Es jums varu apsolīt pārreģistrēties vai nevajag, vai der vecie zīmogi, vai vecie statūti der, un cik ilgi un tā tālāk. Es jums varu apsolīt, ka tie jautājumi tiks sakārtoti bez zaudējumiem, bez izdevumiem, bez birokrātiskas vilcināšanās. Tā tas būs!
Otrs moments. Par zemnieku saimniecībām. Tieši pretēji, atkal pieņemot Segliņa kunga piedāvājumu, pārejas noteikumu pēdējā punktā komisijas redakcijā mēs pasakām, ka mēs tā kā piedāvājam, mēs nepataisām zemniekus par komersantiem. Mēs nespiedīsim zemniekiem iet šo sarežģīto ceļu. Zemniekiem, es esmu runājis jau gan ar Kalvīša kungu valdības deklarācijas sastādīšanas laikā un atradis sapratni, esmu runājis ar Zemkopības ministrijas parlamentāro sekretāru Slaktera kungu par šiem jautājumiem un atradu sapratni.
Mēs iesim savu specifisku ceļu. Mums nevajag un nav jāspiež zemnieki un šeit viņi jātracina, ka viņi tagad visi kļūs par komersantiem un nokļūs diezgan sarežģītās tehniskās situācijās. Ja viņi gribēs, viņi varēs kļūt. Bet mēs viņus nespiedīsim. Šajā pirmajā likumprojekta variantā tomēr bija pateikts, ka visi individuālie uzņēmēji kļūs par komersantiem. Šeit mums ir jādod viņiem šī izvēle — vai viņi iet komercijā, vai viņi neiet, vai viņi darbojas uz savas zemes kā arodnodarbinātas personas. Un šeit mēs esam, un es ceru, ka mēs atradīsim sapratni Zemkopības ministrijā.
Otrām kārtām, atceļot jēdzienu "zemnieku saimniecība", mums ir plāni apakškomisijā un komisijā, kādā veidā saglabāt šos visus atvieglojumus, kas ir vesela rinda nodokļu likumdošanā un citur: transporta līdzekļu reģistrācijas, apdrošināšanas un citos likumos. Piešķirt šim jēdzienam "zemnieka saimniecība" neatkarīgi no formas jaunu saturu, nevis tādu šauru, kā tas ir šobrīd. Arī par to mums ir piedāvājumi Zemkopības ministrijai, un es saprotu, ka ir sapratne no Zemkopības ministrijas puses. Līdz ar to šie argumenti, kas šeit skanēja, tomēr šinī jomā nav korekti.
Runājot par skaitu, šeit radās strīds. Cienījamie deputāti! Jūs laikam nepapētāt statistikas ziņas, ka tad, kad mūsu Uzņēmumu reģistrs ziņo Eiropai un pasaulei un pašiem sev par to, kā un kur mums ir uzņēmēji, tad es jums varu paskaidrot: zemnieku saimniecības netiek skaitītas uzņēmēju kategorijā iekšā. Paskatieties visus šos ziņojumus! Jo zemnieki netiek ieskaitīti šajā sistēmā, pat, ja viņi formāli ir Uzņēmumu reģistrā un saucas vai zemnieku saimniecības, vai kaut kā savādāk, viņi tiek izņemti ārā no šīs statistikas. Tā ka tas ir arī pēdējais arguments un iebildums par to, ko šeit runāja iepriekšējie. Es aicinu noraidīt deputāta Segliņa priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Vispirms mums jālemj par to, vai izskatīsim šo priekšlikumu pa daļām. Vai ir iebildumi, ka izskatām priekšlikumu pa daļām? Ir iebildumi. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai izskatītu 1. — deputāta Mareka Segliņa priekšlikumu pa daļām. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 22, atturas — 26. Priekšlikums noraidīts.
Vai ir iebildumi pret atbildīgās komisijas viedokli par 1.priekšlikumu? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. — deputāta Mareka Segliņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 29, atturas — 21. Priekšlikums nav atbalstīts. Tālāk, lūdzu!
L.Muciņš . Paldies!
2. — deputāta Segliņa priekšlikums — ir noraidīts, bet saskaņā ar koncepciju tiks diskutēts par Komerclikuma papildināšanu ar šādām nodaļām, tā kā tas faktiski ir atlikts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
L.Muciņš . 3. — deputāta Godmaņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai.
L.Muciņš . 4. — satiksmes ministra Gorbunova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 4.priekšlikumu. Māris Pūķis — Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.
M.Pūķis (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Jau 1.pantā parādās divi termini. Pirmkārt, termins "persona" un, otrkārt, termins "peļņa", kuri šeit netiek skaidroti. Var, protams, atsaukties uz to, ka šie ir zināmi termini vai arī termini, kas ir zināmi no citiem likumiem vai no citas literatūras, tomēr es gribētu dažus apsvērumus izteikt, kāpēc šos terminus šeit vajadzētu skaidrot.
Pirmais jautājums ir jautājums par to, ka pašlaik sabiedrībā diezgan bieži varbūt arī nepareizi, varbūt arī maldīgi tiek izteikta tā doma, ka turpmāk, lūk, kad būšot Komerclikums, tad varbūt valsts un pašvaldības nenodarbošoties ar šo komercdarbību. Protams, ka šajā likumā nekur tādu vārdu nav, ka šīs juridiskās personas nenodarbosies ar komercdarbību, bet tomēr pašlaik šāda doma eksistē, un ne reizi vien tiek minēts, ka, lūk, šo vajadzētu izskaust. Patiesība ir tāda, ka valsts, ka valdība valsts vārdā patstāvīgi izvēlas, vai subsidēt vai nesubsidēt kādu nozari, vai veikt uzņēmējdarbību pašai vai neveikt pašai, vai līdzdarboties sabiedrībās ar jauktu kapitālu, vai regulēt privāto uzņēmējdarbību no valsts puses, vai pilnībā liberalizēt nozari. Jā, mēs esam tādā periodā, kad iet šīs uzņēmējdarbības liberalizācija, bet likumam nav jābūt tādam, lai šeit varētu rasties kaut kādas neskaidrības un lai nebūtu skaidrs, ka gan valsts, gan pašvaldība ar šo te komercdarbību nodarbosies.
Otrkārt, jautājumā par peļņu arī, teiksim, būtu ļoti labi, ja pašā sākumā, pirms mēs sākam šos jautājumus skaidrot, būtu redzams, ka ne tikai peļņa kā tīri privātas darbības rezultātā gūstama peļņa, bet arī dažādā veidā aprobežota peļņa, tajā skaitā gan tāda, kur aprobežojumi rodas saskaņā ar pašas, teiksim, sabiedrības statūtiem vai arī aprobežojumi rodas saskaņā ar likumiem vai normatīvajiem aktiem, ka šādi varētu pastāvēt. Es gribētu pievērst uzmanību tam, ka likumu lasa ne tikai mācīti juristi, kuri šo likumu lietos, dažādas lietas skaidrojot, ka likumus lasa cilvēki, un tādēļ šajos divos jautājumos pašā sākumā būtu ļoti lietderīgi tomēr ieviest skaidrojumus, un kaut arī likums nevienā vietā nav pretrunā ar šeit teikto, es tomēr aicinātu apdomāt, vai neatbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Linards Muciņš.
L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Satiksmes ministra Gorbunova 4.priekšlikums komisijā netika atbalstīts. Netika atbalstīts dēļ diviem argumentiem. Tātad jautājumā par personu šo jautājumu risina Civillikums. Tātad piedāvājums izteikt 1.pantu šādā redakcijā nevar tikt pieņemts, jo saskaņā ar šeit izdebatēto koncepciju un attiecībām — Komerclikums un Civillikums — šie jautājumi ir noregulēti Civillikumā, un līdz ar to otrreiz viņi šeit nav jāregulē, jo Komerclikums regulē tikai tajos gadījumos, kad ir kādas atšķirības no Civillikuma. Atšķirībā par pantu — persona — šādas atšķirības nav.
Attiecībā par peļņu — arī tas nav šī likuma jautājums, un visādā ziņā mēs nevaram to iestrādāt šeit ar šādu aprobežotību un tā tālāk, kas faktiski ir nodokļu likumdošanas jautājums un savā būtībā arī neko nedz ierobežo, nedz kaut ko papildus kādam piešķir. Tas tikai apraksta, ka peļņa var būt tāda un peļņa var būt šitāda, un līdz ar to komisija un apakškomisija neatbalstīja šos priekšlikumus.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. — satiksmes ministra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — nav, pret — 17, atturas — 65. Priekšlikums noraidīts.
L.Muciņš . 5. — deputātu Golubova, Bekasova, Rastopirkina, Maksimova, Solovjova, Jurkāna, Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
L.Muciņš . 6.priekšlikums — atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 7.priekšlikums — atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 8.priekšlikums — atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 9. — satiksmes ministra Gorbunova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Māris Pūķis — Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.
M.Pūķis (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Tātad šinī gadījumā jau no iepriekš nobalsotajām normām viennozīmīgi izriet, ka, lūk, šis komersants ir vai nu fiziska, vai juridiska persona, bet juridiski, it īpaši juridiska persona, nav atdalāma. Ja kādai juridiskai personai piemīt gan privāto, gan publisko tiesību kaut kādi elementi, tad pati persona tādēļ nesadalās divās personās, bet viņa paliek viena persona.
Jautājums par to, kāpēc šeit, kaut arī viss likums attiecas tiešām uz privāto tiesību sfēru, kādēļ šeit vajadzētu minēt to un īpaši noteikt, ka valsts vai pašvaldība savas kompetences ietvaros var deleģēt komersantam atsevišķas publiskās pārvaldes funkcijas, ir ļoti būtisks. Ja uzņēmumi tiešā veidā ir izveidoti kā valsts uzņēmumi un sniedz pakalpojumus, tad ļoti grūti ir precīzi atdalīt publiskās pārvaldes funkcijas no pakalpojumu sniegšanas funkcijām.
Arī tas, kādā veidā turpmāk tiks lietots administratīvais process, šādos gadījumos parāda to, ka īstenībā vienkāršas funkcijas bieži vien atbildīs administratīvajam procesam. Tādēļ tās tieši vai netieši, varbūt vienkāršotā veidā attieksies uz publisko pārvaldi.
Turklāt vismaz pēdējos desmit gados Eiropā, Amerikā un citās vietās, protams, arī Eiropas Savienībā, viens no dominējošajiem valsts pārvaldes attīstības virzieniem ir ārējo pakalpojumu pirkšana. Ar to nodarbojas gan valsts, gan pašvaldības.
Es paskaidrošu ar ļoti vienkāršu piemēru. Tajā pašā Vācijā, kuru mēs vēlamies ņemt par paraugu, bieži vien pašvaldība nevis patstāvīgi pieņem darbā cilvēkus un patstāvīgi sniedz, teiksim, sociālo aprūpi, bet pērk ārējo pasūtījumu par budžeta līdzekļiem, nosola zināmas darbības, izveido konkursu, un bieži vien komersants, jo komersants ir vienota juridiska persona, jā, viņš darbojas peļņas gūšanas nolūkā, bet viņš var piedalīties šajā konkursā, viņš var nosolīt šo darbību, un viņam šīs darbības gadījumā, dabīgi, bieži vien piemīt publiskās pārvaldes funkciju veikšanas elementi. Tādēļ, lai tos mākslīgi neizslēgtu aiz tādas zināmas tendences nodalīt publiskās lietas no privātajām, šeit galvenais elements, protams, ir konkurences veicināšana, bet ne vienmēr tas un ne visur ir jādara, un, lai paliktu šī izvēle, vismaz vienā vietā minēt šīs normas būtu vēlams. Tādēļ es aicinu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputātu pieteikušies nav. Komisijas vārdā — Linards Muciņš.
L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Komisija, apakškomisija, darba grupa stingri noraidīja šo priekšlikumu. Jo priekšlikuma pirmā daļa, ka komersantu darbība tiek regulēta privāto tiesību jomā, ir pati par sevi saprotama, jo Civillikums un arī tam pakārtotais Komerclikums, darbojas tikai privāto tiesību jomā, un tas, kas attiecas uz otro daļu, tas ir, pirmām kārtām, diskutabls, otrām kārtām, tas attiecas un tam jāatrodas tādā likumdošanā, lai to pieņemtu, kas regulētu publisko sfēru, un ne šajā likumā. No šiem aspektiem mēs noraidījām, jo kopumā saskaņā ar to 11. — Juridiskās komisijas priekšlikumu, kurš precīzi veido pirmo pieņemto panta regulāciju, kas ir komercdarbība, mēs nekādā gadījumā nevaram šo publisko darbību pakļaut zem komercdarbības jēdziena. Aicinu noraidīt!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9.— satiksmes ministra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — nav, pret — 37, atturas — 37. Priekšlikums noraidīts.
L.Muciņš . 10. — deputātu Golubova, Bekasova, Rastopirkina, Maksimova, Solovjova, Jurkāna un Urbanoviča priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iestrādāts Juridiskās komisijas redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Muciņš . 11.priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 12. priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 13. priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
L.Muciņš . 14.— Golubova, Bekasova, Rastopirkina, Maksimova, Solovjova, Jurkāna un Urbanoviča priekšlikums. Atbalstīts daļēji.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 14. un 15.priekšlikumu.
L.Muciņš . 16.priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 17. — deputāta Segliņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt Juridiskās komisijas viedoklim par 17., 18. un 19. priekšlikumu.
L.Muciņš . 20.priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 21.priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 22.priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Muciņš . 23.priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 24.priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 25.priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
L.Muciņš . 26.priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 27.priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 28.priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 29.priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 30.priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Muciņš . 31.priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.
L.Muciņš . 32.priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 33. priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 34.priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 35.priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
L.Muciņš . 36.priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 37.priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 38. — deputāta Segliņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 39. priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Muciņš . 40.priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 41.priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 42.priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
L.Muciņš . 43.priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 44. priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 45.priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.
L.Muciņš . 46. — deputāta Segliņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 47. priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 48. priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 49. — deputāta Segliņa priekšlikums. Atbalstīts pēc būtības.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 50. — deputāta Segliņa priekšlikums. Atbalstīts pēc būtības.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 51. priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 52. — deputāta Segliņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 53. — deputāta Segliņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji.
Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.
L.Muciņš . 54. — deputāta Segliņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Muciņš . 55. — finansu ministra Godmaņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
L.Muciņš . 56. priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 57. — deputāta Segliņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 58.priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 59.priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 60.priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 61. priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.
L.Muciņš . 62.priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Muciņš . 63.priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 64.priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 65.priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 66.priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 67.priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
L.Muciņš . 68.priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
L.Muciņš . 69.priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 70.priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 71.priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 72.priekšlikums atbalstīts daļēji, iestrādājot 73. — Juridiskās komisijas redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Muciņš . 74. priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 75. priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 76.priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 77.priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 78.priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 79.priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 80. — deputāta Segliņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Muciņš . 81.priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 82. — deputāta Segliņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 82. un 83. priekšlikumu.
L.Muciņš . 84.priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 85.priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalsīts.
L.Muciņš . 86.priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 87. — deputāta Segliņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 88. priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 89.priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 90.priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 91.— deputāta Segliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
L.Muciņš . 92.priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 93. — deputāta Segliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
L.Muciņš . 94. priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 95.priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Muciņš . 96.priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 97.priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 98.priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 99. — deputātu Golubova, Bekasova, Rastopirkina, Maksimova, Solovjova, Jurkāna un Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
L.Muciņš . 100. priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Piekrīt deputāti.
L.Muciņš . 101.— deputāta Segliņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iestrādājot 102. — Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
L.Muciņš . 103. priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 104.priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Muciņš . 105.priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 106. — deputāta Segliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.
L.Muciņš . 107. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 108. — deputāta Segliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
L.Muciņš . 109. — deputātu Golubova, Bekasova, Rastopirkina, Maksimova, Solovjova, Jurkāna un Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.
L.Muciņš . 110. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 111. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 112. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 113. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Neiebilst neviens.
L.Muciņš . 114. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Muciņš . 115. — deputāta Segliņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iestrādājot 116. — Juridiskās komisijas redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Muciņš . 117. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 118. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 119. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 120. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 121. — deputāta Segliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
L.Muciņš . 122. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.
L.Muciņš . 123. — deputāta Segliņa priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 124. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 125. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 126. — deputāta Segliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
L.Muciņš . 127. — deputāta Segliņa priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji, iestrādājot 129.komisijas redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 127., 128. un 129.priekšlikumu.
L.Muciņš . 130. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 131. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 132. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 133. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 134. — deputāta Segliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 135. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 136. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 137. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 138. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 139. — deputāta Segliņa priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 140. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 141. — deputāta Segliņa priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 142. — deputātu Golubova, Bekasova, Rastopirkina, Maksimova, Solovjova, Jurkāna, Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam.
L.Muciņš . 143. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 144. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 145. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 146. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 147. — deputāta Segliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.
L.Muciņš . 148. — deputāta Segliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta.
L.Muciņš . 149. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 150. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 151. — deputāta Segliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.
L.Muciņš . 152. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 153.un 154. — deputāta Segliņa priekšlikumi . Nav atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta šos priekšlikumus.
L.Muciņš . 155. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 156. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 157. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 158. priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.
L.Muciņš . 159. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 160. priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.
L.Muciņš . 161. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 162. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 163. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 164. priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.
L.Muciņš . 165. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 166. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 167. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 168. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 169. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 170. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 171. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 172. — deputātu Golubova, Bekasova, Rastopirkina, Maksimova, Solovjova, Jurkāna un Urbanoviča priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji, iestrādājot 173.Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 172. un 173.priekšlikumu.
L.Muciņš . 174. — Golubova, Bekasova, Rastopirkina, Maksimova, Solovjova, Jurkāna un Urbanoviča priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji, iestrādājot 175. Juridiskās komisijas redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Muciņš . 176. priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.
L.Muciņš . 177. priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.
L.Muciņš . 178. — Golubova, Bekasova, Rastopirkina, Maksimova, Solovjova, Jurkāna un Urbanoviča priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 178. un 179.priekšlikumu.
L.Muciņš . 180. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 181. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 182. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 183. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 184. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 185. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 186. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 187. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 188. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 189. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 190. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 191. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 192. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 193. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 194. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 195. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 196. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 197. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 198. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 199. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 200. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 201. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 202. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 203. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 204. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 205. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 206. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 207. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 208., 209. un 210. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.
L.Muciņš . 211. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 212. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 213. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 214. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 215. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 216. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 214. priekšlikums — vēlreiz… Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tos jau mēs izskatījām.
L.Muciņš. Te laikam būs numerācijas kļūda.
Sēdes vadītājs. Tātad atbalstīts acīmredzot ir 217. priekšlikums.
L.Muciņš . Lieka lapa… 217. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 218. — deputātu Golubova, Bekasova, Rastopirkina, Maksimova, Solovjova, Jurkāna un Urbanoviča priekšlikums. Ir atbalstīts arī 219., iestrādājot 220. — Juridiskās komisijas redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 218., 219. un 220.priekšlikumu.
L.Muciņš . 221. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 222. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 223. nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.
L.Muciņš . 224. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 225. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 226. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 227. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 228. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 229. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 230. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 231. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 232. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 233. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 234. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 235. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 236. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 237. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 238. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 239. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 240. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 241. priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
L.Muciņš . 242. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 243. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 244. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 245. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 246. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 247. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 248. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 249. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 250. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 251. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 252. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 253. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 254. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 255. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 256. — deputāta Segliņa priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Muciņš . 257. priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta.
L.Muciņš . 258. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 259. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 260. un 261. priekšlikumi ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.
L.Muciņš . 262. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 263. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 264. priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.
L.Muciņš . 265. un 266. priekšlikumi ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.
L.Muciņš . 267. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 268. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 269. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 270. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 271. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 272. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 273. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 274. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 275. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 276. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 277. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 278. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 279. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 280. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 281. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 282. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 283. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 284. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 285. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 286. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīs.
L.Muciņš . 287. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 288. priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.
L.Muciņš . 289. priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 290. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 291. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
L.Muciņš . 292. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 293. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 294. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 295. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 296. priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.
L.Muciņš . 297. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 298. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 299. — deputāta Godmaņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 300. priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta.
L.Muciņš . 301. priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.
L.Muciņš . 302. priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Netiek atbalstīts.
L.Muciņš . 303. priekšlikums tiek atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 304. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 305. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 306. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 307. — deputāta Godmaņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 308. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 309. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 310. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 311. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 312. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 313. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 314. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Muciņš . 315. — deputāta Segliņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 316. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 317. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 318. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 319. priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.
L.Muciņš . 320. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 321. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 322. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 323. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 324. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 325. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Muciņš . 326. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 327. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 328. priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta.
L.Muciņš . 329. — deputāta Golubova, Bekasova, Rastopirkina, Maksimova, Solovjova, Jurkāna, Urbanoviča priekšlikums. Atbalstīts daļēji.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
L.Muciņš . Deputāta Godmaņa priekšlikums atbalstīts. 330. priekšlikums — atbalstīts...
Sēdes vadītājs. 330. priekšlikums nav atbalstīts. Vai deputāts Leons Bojārs vēlas debatēt par 330. priekšlikumu? Nevēlas.
L.Muciņš . Es atvainojos. Jā, 330. priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu.
L.Muciņš . 331. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 332. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 333. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 334. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 335. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 336. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 337. priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
L.Muciņš . 338. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 339. priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta.
L.Muciņš . 340. priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
L.Muciņš . 341. priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.
L.Muciņš . 342. priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.
L.Muciņš . 343. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 344. priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta.
L.Muciņš . 345. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 346. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 347. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 348. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 349. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 350. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Muciņš . 351. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 352. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 353. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 354. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 355. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 356. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
L.Muciņš . 357. priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta.
L.Muciņš . 358. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 359. — deputāta Godmaņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji 360. — Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 359. un 360. priekšlikumu.
L.Muciņš . 361. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 362. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 363. — deputāta Godmaņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 363. un 364. priekšlikumu.
L.Muciņš . 365. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 366. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 367. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 368. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 369. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 370. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 371. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 372. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 373. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.
L.Muciņš . 374. priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.
L.Muciņš . 375. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 376. — deputāta Godmaņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 377. — deputāta Godmaņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 378. — deputāta Godmaņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
L.Muciņš . 379. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 380. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 381. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 382. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 383. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 384. — deputāta Golubova, Bekasova, Rastopirkina, Maksimova, Solovjova, Jurkāna, Urbanoviča priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iestrādājot 385. — Juridiskās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Muciņš . 386. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 387. — deputāta Godmaņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 388. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 389. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 390. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 391. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 392. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.
L.Muciņš . 393. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 394. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Muciņš . 395. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 396. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 397. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 398. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 399. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 400. — deputāta Godmaņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 401. priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta.
L.Muciņš . 402. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 403. priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 404. — deputāta Godmaņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 405. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 406. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.
L.Muciņš . 407. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 408. priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam.
L.Muciņš . 409. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 410. priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.
L.Muciņš . 411. — deputāta Godmaņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 412. — deputāta Segliņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 413. — deputāta Godmaņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 413. un 414. priekšlikumu.
L.Muciņš . 415. — deputāta Golubova, Bekasova, Rastopirkina, Maksimova, Solovjova, Jurkāna, Urbanoviča priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iestrādājot 416. — Juridiskās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 417. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 418. priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta.
L.Muciņš . 419. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 420. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 421. priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta priekšlikumu.
L.Muciņš . 422. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 423. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 424. priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
L.Muciņš . 425. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 426. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 427. priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta.
L.Muciņš . 428. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 429. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
L.Muciņš . 430. — deputāta Segliņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iestrādājot 431. — Juridiskās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Muciņš . 432. priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.
L.Muciņš . 433. — deputāta Segliņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 433. un 434. priekšlikumu.
L.Muciņš . 435. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 436. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Neiebilst neviens.
L.Muciņš . 437. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 438. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 439. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 440. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 441. — deputāta Godmaņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 442. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 443. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 444. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 446. priekšlikums ir tikai... Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 447. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 448. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 449. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 500. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tā numerācija mums tāda dīvaina, bet...
L.Muciņš . 449. un 450... vai, es atvainojos. Jā.
Sēdes vadītājs. 500. priekšlikums. Kļūda. Bet pantu secība ir saglabāta, tā ka turpināsim. 500. priekšlikums, deputātiem iebildumu nav.
L.Muciņš . 500. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 501. — deputāta Godmaņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 502. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 503. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 504. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 505. — deputāta Godmaņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 506. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 507. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 508. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 508.a priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 509. priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.
L.Muciņš . 510. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 511. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 512. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 513. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 514. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 515. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 516. priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.
L.Muciņš . 517. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 518. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 519. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 520. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 521. priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.
L.Muciņš . 522. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 523. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 524. priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
L.Muciņš . 525. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 526. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 527. — deputāta Godmaņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
L.Muciņš . 528. — deputāta Godmaņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
L.Muciņš . 529. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 530. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 531. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 532. — atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 533. — deputāta Segliņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 534. — deputāta Godmaņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 535. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 536. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 537. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 538. — deputāta Godmaņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji, 539. — Juridiskās komisijas redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 540. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 541. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 542. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 543. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 544. priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.
L.Muciņš . 545. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. Muciņa kungs, atvainojiet! Saeimas Prezidijs ir saņēmis mums abiem par lielu prieku 10 deputātu ierosinājumu turpināt Saeimas plenārsēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Nav iebildumu? Turpināsim!
L.Muciņš . 544. priekšlikums nav atbalstīts.
545. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Muciņš . 546. priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Vai deputāts Seiksts vēlas debatēs piedalīties? Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.
L.Muciņš . 547. — deputāta Godmaņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 548. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 549. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 550. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 551. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 552. priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.
L.Muciņš . 553. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 554. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 555. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 556. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 557. — deputātu Golubova, Bekasova, Rastopirkina, Maksimova, Solovjova, Jurkāna, Urbanoviča priekšlikums. Atbalstīts daļēji 558. — Juridiskas komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Muciņš . 559. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 560. priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.
L.Muciņš . 561. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 561. un 562.priekšlikumu.
L.Muciņš . 563. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 564. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.
L.Muciņš . 565. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš. 566. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 567. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 568. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 569. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 570. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī šo priekšlikumu atbalsta.
L.Muciņš . 571. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 572. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī atbalstīts.
L.Muciņš . 573. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 574. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 575. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 576. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 577. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 578. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 579. — deputāta Godmaņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji 580. — Juridiskā biroja priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Muciņš . 581. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 582. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 583. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 584. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 585. priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta.
L.Muciņš . 586. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 587. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 588. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 589. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 590. priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
L.Muciņš . 591. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 591.1 priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.
L.Muciņš . 592. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 593. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 594. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
L.Muciņš . 595. — deputāta Godmaņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 596. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 597. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 599. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 600. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 601. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 602. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 603. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 604. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 605. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 606. — deputāta Golubova, Bekasova, Rastopirkina, Maksimova, Solovjova, Jurkāna, Urbanoviča priekšlikums. Atbalstīts daļēji.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 606. un 607.priekšlikumu.
L.Muciņš . 608. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 609. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
L.Muciņš . 610. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 611. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.
L.Muciņš . 612. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Muciņš . 613. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 614. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.
L.Muciņš . 615. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 616. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 617. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 618. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
L.Muciņš . 619. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 620. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
L.Muciņš . 621. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 622. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 623. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 624. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 625. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš. 626. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
L.Muciņš . Deputāta Golubova, Bekasova, Rastopirkina, Solovjova, Maksimova, Jurkāna priekšlikums 266.lapaspusē nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Muciņš . 624. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 625. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 626. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Muciņš . 627. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 628. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 629. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 630. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 631. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
L.Muciņš . 632. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 633. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 634. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 635. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 636. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 637. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 638. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 639. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 640. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 641. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 642. priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.
L.Muciņš . 643. priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
L.Muciņš . 644. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 645. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 646. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 647. priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.
L.Muciņš . 648. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 649. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 650. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.
L.Muciņš . Līdz ar to 651.–669.priekšlikumi nav skatāmi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Muciņš . Un līdz ar to ir skatāmi pārejas noteikumi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Muciņš . Un līdz ar to ir skatāmi pārejas noteikumi 425. lappusē.
Sēdes vadītājs. Lūdzu!
L.Muciņš . 670. — deputāta Segliņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iestrādājot to 672. — Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 670., 671. un 672. priekšlikumu.
Līdz ar to likumprojekts ir izskatīts. Aicinu to atbalstīt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Komerclikums" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — 2, atturas — 1. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
L.Muciņš . Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Tā kā jūs šeit uzskatāmi redzat, kuri deputāti un cik daudz viņu bija, kas darbojās pie likumprojekta, uzsverot to, ka galvenā darbība notiek apakškomisijā un Juridiskajā komisijā, es aicinu noteikt, ņemot vērā mūsu saistības arī ar Eiropas Savienību, priekšlikumu iesniegšanas datumu 16.martu, lai komisijā mēs varētu ilgāk pie tā debatēt. Jā, martu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamā izskatāmā lieta — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par vērtspapīriem"" , pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.
A.Poča (LC). Cienījamie kolēģi! Kā es šorīt no rīta, iekļaujot šo likumprojektu darba kārtībā, jau jums teicu, tas ir saistīts tikai un vienīgi ar divu valdības iesniegtu, pirmajā lasījumā jau pieņemtu likumprojektu apvienošanu, loģisku apvienošanu vienā likumprojektā. Lai mēs varētu veiksmīgi turpmāk strādāt, te ir izslēgtas tās normas, kuras varbūt dubultojās, kuras nedaudz varbūt bija pretrunā viena ar otru, jo tur bija diezgan liela laika atstarpe starp šiem diviem likumprojektiem, kurus bija iesniegusi valdība. Tātad šobrīd Budžeta un finansu (nodokļu) komisija tos apvienoja vienā likumprojektā. Lūdzu jūs to akceptēt pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par vērtspapīriem"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
A.Poča. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 13... Es atvainojos! Līdz 20.martam.
Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 20.marts.
A.Poča. 20.marts.
Sēdes vadītājs. 20.marts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par deputāta Jāņa Ādamsona atsaukšanu no Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāva" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — 2, atturas — 1. Lēmums pieņemts.
Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Jāņa Čevera ievēlēšanu Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā" . Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — nav, atturas — nav. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi! Es gribu jūs informēt, ka Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēdē tika lemts par to, lai liktu jums priekšā apstiprināt kā ziemas sesijas noslēguma datumu 17.aprīli un kā pavasara sesijas sākuma datumu — 2.maiju. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Tiek apstiprināts.
Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, vārds paziņojumam Aidai Prēdelei.
A.Prēdele (TB/LNNK). Informācija Bērnu tiesību apakškomisijai. Lūdzu, tūlīt pēc sēdes beigām tiksimies parastajās telpās. Būs informācija par dzīvokļu jautājumiem... Tādā gadījumā es atvainojos! Tikšanās trešajā stāvā, 309.telpā.
Sēdes vadītājs. Paldies! Romualds Ražuks.
R.Ražuks (LC). Cienījamie Sabiedrības veselības apakškomisijas deputāti! Tagad notiks apakškomisijas sēde Sociālo un darba lietu komisijas telpā ar nolūku izskatīt iesniegtos grozījumus Epidemioloģiskās drošības likumā.
Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru Bartaševiča kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!
A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Rišards Labanovskis, Andrejs Panteļējevs, Aija Poča, Edvīns Inkēns, Ērika Zommere, Jēkabs Sproģis, Jānis Ozoliņš, Helēna Demakova, Aleksandrs Kiršteins, Vaira Paegle, Oskars Spurdziņš, Andris Bērziņš, Silvija Dreimane, Romāns Mežeckis un Juris Sinka. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta. Atgādinu, ka pulksten 17 šajā pašā zālē tiks uzklausītas ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.
Sēdes vadītājs. Kolēģi! Uzklausīsim ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.
Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas deputāti paziņoja, ka ir apmierināti ar rakstisko iekšlietu ministra Mareka Segliņa atbildi uz jautājumu "Par nepilsoņu pasēm". Līdz ar to šis jautājums ir izskatīts.
Nākamais jautājums. Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Sokolovska, Aleksandra Golubova un Martijana Bekasova jautājumu "Par Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes privatizēšanu". Arī šajā gadījumā deputāti ir apmierināti ar rakstisko Makarova kunga atbildi.
Nākamais jautājums ir īpašo uzdevumu ministram sadarbībai ar Starptautiskajām finansu institūcijām Robertam Zīlem " Par projekta Phare 2000" pieteikuma sagatavošanu". Zīles kungs pašlaik atrodas ārpus Rīgas. Vai kāds ir pilnvarots no ministriem viņa vietā atbildēt? Nav. Tātad šis jautājums, ņemot vērā to, ka iesniedzēji nav pauduši viedokli, ka ir apmierināti ar atbildi, tiks izskatīts pēc nākamās sēdes.
Nākamā ir Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz deputātu Leona Bojāra, Lauska, Barčas, Baldzēna, Gundara Bojāra, Salkazanova, Čevera, Kalniņa, Labanovska, Zvejsalnieka un Imanta Burvja jautājumu "Par Ministru kabineta 1999.gada 25.jūnija rīkojumu nr. 302. "Par Rīgas Aviācijas Universitātes reorganizāciju" izpildi" . Ministru prezidenta vārdā atbildi sniegs izglītības ministrs. Lūdzu! Jūsu rīcībā 2 minūtes.
M.Vītols (izglītības ministrs). Ir sagatavota rakstiska atbilde uz deputātu jautājumu. Komentāru nav.
Sēdes vadītājs. Vai iesniedzējiem ir papildu kādi jautājumi? Dokumentā jau rakstiska atbilde ir sniegta, kā ministrs informēja.
M.Vītols. Ir sagatavota rakstiska atbilde un nosūtīta 28.februārī.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai iesniedzējiem ir kādi papildus jautājumi?
Vai Baldzēna kungs ir iepazinies ar rakstisko atbildi par Rīgas Aviācijas universitātes reorganizāciju? Paldies! Jautājums izskatīts.
Nākamais. Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz deputātu Burvja, Leona Bojāra, Jāņa Čevera, Valda Lauska un Jāņa Lejas jautājumu "Par līdzekļu nodrošināšanu Tikumības policijas izveidošanai un narkoloģisko laboratoriju veikto pakalpojumu apmaksai" . Atbildi sniegs iekšlietu ministrs Mareks Segliņš. Lūdzu!
M.Segliņš (iekšlietu ministrs). Godājamie deputāti! Jūsu jautājumu saņēmu 29.februārī. Šodien, 9.martā, esmu nosūtījis jums rakstisku atbildi. Bet tā kā saprotu, ka nevarat būt vēl šodien iepazinušies ar to, sniegšu atbildi arī mutiski.
Līdz 1998.gadam Tikumības policija 15 darbinieku sastāvā darbojās Rīgas pilsētas Galvenajā policijas pārvaldē, kuru finansēja Rīgas dome. Tās darbība tika izbeigta sakarā ar finansējuma pārtraukšanu. Tikumības policijas finansējuma problēmas risināšanai Iekšlietu ministrija pārskatīja veicamās funkcijas un nolēma atteikties no ministrijai neraksturīgas funkcijas — pirmsskolas bērnu iestāžu uzturēšanas. Tātad likvidēja bērnudārzu. Tādējādi Tikumības policijas darbībai var tikt izmantota daļa no budžeta programmas: 150 000 ir pirmsskolas bērnu iestādei paredzētie līdzekļi, paredzēti 94 000 lati.
Kriminālpolicijas sastāvā šobrīd ar Tikumības policijai raksturīgām funkcijām nodarbojas 11 darbinieki. Iekšlietu ministrijā ir izstrādāta Tikumības policijas attīstības programma ar nepieciešamo finansiālo pamatojumu, kurš tiks iestrādāts 2001.gada valsts budžeta projektā. Par papildu līdzekļiem, kuri nepieciešami Tikumības policijas attīstībai 2000.gadā, lems Ministru kabinets, izskatot budžeta tehniskos grozījumus šim gadam.
Sēdes vadītājs. Paldies! Vai ir papildu jautājumi? Jautājumu nav. Jautājums izskatīts. Paldies!
Vai kāds no ministriem ir pilnvarots atbildēt satiksmes ministra Gorbunova kunga vietā "Par ekoloģisko vai tranzīta nodokļu lietošanu starptautiskajiem kravu pārvadājumiem ar autotransportu un pa dzelzceļu" ? Nav. Tātad šis jautājums tiks atkārtoti skatīts nākošceturtdien.
Kā pēdējais Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu "Par finansu ministra Edmunda Krastiņa rīcību, atsakot valsts galvojumu Eiropas Investīciju bankas kredīta saņemšanai Ventspils brīvostas attīstībai" . Atbildi sniegs finansu ministrs.
E.Krastiņš (finansu ministrs). Cienījamie deputāti! Atbilde ir iesniegta rakstiski. Papildus tam tikai gribu teikt, ka, neskatoties uz atkārtotām pārbaudēm, dokumenti, kurus minēja Baldzēna kungs iepriekšējā Saeimas sēdē, valsts kasē nav atrasti. Un mums arī nav ne mazāko pierādījumu, jeb pareizāk sakot, sazvanot attiecīgās bankas, tās sniedz informāciju, ka nav mums sūtījušas neko. (Kāds kaut ko saka no zāles.)
Nē, nu bet būtu labi, ja dotu to mums un redzētu, ka tas tiešām ir sūtīts mums, bet arī pa pastu nekādi līgumi nav pienākuši.
Sēdes vadītājs. Vai ir papildu jautājumi? Paldies! Jautājums izskatīts. Paldies ministriem un deputātiem. Uz redzēšanos!