Zviedrijas parlamentāriešu uzmanība Latvijai

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Otrdien, 14.februārī, ierodoties pie Saeimas priekšsēdētāja Anatolija Gorbunova, oficiālo vizīti Latvijā sāka Zviedrijas Karalistes parlamenta spīkere Birgita Dāla un Zviedrijas parlamentāriešu grupa, kas Latvijā ieradusies trīs dienu vizītē.

Latvijas politiķi šai vizītei piešķir īpašu nozīmi, ņemot vērā Zviedrijas un Latvijas parlamentāriešu sadarbības pieredzi, kā arī lielo atbalstu, ko Zviedrijas puse ir sniegusi Latvijai kopš tās pirmajiem soļiem valstiskuma iegūšanas un nostiprināšanas ceļā. Birgita Dāla izteica gandarījumu par demokrātijas attīstību Latvijā un apsveica Saeimas priekšsēdētāju ar Latvijas uzņemšanu Eiropas Padomē. Tikšanās laikā notika ieinteresēta domu apmaiņa par parlamentu pieredzi likumdošanā, par parlamenta darba organizēšanu un spīkeru lomu tajā. Birgita Dāla ar interesi noklausījās Saeimas priekšsēdētāja informāciju par vēlēšanu sistēmu Latvijā un politisko spēku sadalījumu Saeimā. A.Gorbunovs atzīmēja, ka Saeima, pārņemot Zviedrijas Riksdaga pieredzi, ir devusi iespēju Saeimas deputātiem uz laiku, kamēr tiek pildīti ministra pienākumi, nolikt deputāta mandātu. Parlamentu vadītāji dalījās pieredzē arī par deputātu iespējām uzdot jautājumus ministriem. Zviedrijā tam ir paredzēta jautājumu un atbilžu stunda.

Savukārt Latvijā, kā mēs zinām, deputāti Saeimas sēdes laikā iesniedz jautājumus vai pieprasījumus ministriem. B.Dāla pastāstīja, ka šobrīd, kad Zviedrija ir iestājusies Eiropas Savienībā, deputāti domā par parlamenta lomas nostiprināšanu šajā jomā un uzskata, ka valdībai regulāri ir jāatskaitās par darbu Eiropas Savienībā un Eiropas Padomē.

Sarunas gaitā tika skarts krievu valodā runājošo Latvijas iedzīvotāju un sieviešu pārstāvniecības jautājums Saeimā. Saeimas priekšsēdētājs A. Gorbunovs, analizējot Latvijas iekšpolitisko situāciju, secināja, ka daudzi krievu tautības cilvēki ir balsojuši par dažādām partijām, jo tās, kas piedalījās 5.Saeimas vēlēšanās pēc nacionālā principa, nepārvarēja 4 procentu barjeru. Atšķirībā no Zviedrijas Riksdaga, kur no 349 deputātiem 148 ir sievietes, Saeimā šobrīd no 100 deputātiem tikai 17 ir sievietes.

Tikšanās laikā īpaša uzmanība tika veltīta tematam par Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbību. Šodien Birgita Dāla runās Saeimas sēdē.

Pie Valsts prezidenta

Zviedrijas Karalistes parlamenta spīkere Birgita Dāla vakar kārtējā Latvijas apmeklējumā tikās ar Valsts prezidentu Gunti Ulmani. Viņa apsveica Valsts prezidentu sakarā ar mūsu valsts uzņemšanu Eiropas Padomē un novēlēja panākumus turpmāk iekļaujoties svarīgākajās starptautiskās organizācijās.

G.Ulmanis sarunā plašāk pakavējās pie Latvijas un Zviedrijas sakaru attīstības nozīmīgākiem momentiem. Uzmanība tika veltīta arī Baltijas valstīm aktuālajam austrumu bēgļu jautājumam. Prezidents informēja, ka bēgļu problēmu tikko apsprieduši arī visi trīs Baltijas valstu prezidenti. Tika pārrunāta Ziemeļvalstu un Baltijas valstu tuvināšanās nepieciešamība, kas varētu labvēlīgi ietekmēt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Tika skartas arī Latvijas attiecības ar austrumu kaimiņvalstīm.

Pie Ministru prezidenta

Vakar, 15.februārī, Ministru prezidents Māris Gailis tikās ar Zviedrijas parlamenta spīkeri Birgitu Dālu un zviedru parlamentāriešu delegāciju. M.Gailis pateicās parlamentāriešiem par Zviedrijas atbalstu Latvijas neatkarības atjaunošanā.

B.Dāla tika informēta par 13.februārī Baltijas Ministru padomes sēdē apspriestajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem, kā arī par nesen notikušo Baltijas miera uzturēšanas spēku bataljona mācību centra atklāšanu Ādažos. Māris Gailis pastāstīja par Latvijas integrēšanās gaitu starptautiskajās institūcijās un lūdza Zviedriju atbalstīt Latvijas uzņemšanu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD).

Tikšanās laikā tika atzīmēts, ka divu valstu parlamentārieši varētu sadarboties likumdošanas sakārtošanā atbilstoši Eiropas organizāciju prasībām. Tika pārrunāta arī Zviedrijas un Latvijas sadarbība nelegālās migrācijas apkarošanas jomā.

Pie Saeimas frakcijām

Vakar, 15. februārī, Zviedrijas parlamenta delegācija tikās ar Saeimas frakciju vadītājiem. Sarunas laikā notika domu apmaiņa par Latvijas iekšpolitiku un integrāciju Eiropā.

Frakcijas "Latvijas ceļš" vadītājs A.Panteļējevs atzīmēja, ka Baltijas valstīm vispirms ir jārealizē savstarpējā tuvošanās. Nākamais posms būtu ciešāka reģionālā sadarbība ar Ziemeļu valstu Padomes loceklēm. Attiecībā uz Eiropas Padomi A.Panteļējevs teica, ka problēmas parādīsies tad, kad sāksies ekonomiskās sadarbības jautājumu apspriešana. Eiropeizācijas process būtu jāveic arī Latvijas partijām, kuru vairums vēl nav atradis savu vietu valsts politiskajā spektrā un ir tālu no tradicionālās partiju sistēmas, kāda ir valstīs ar senu demokrātijas pieredzi. Tas traucē uzturēt ciešus sakarus ar līdzīgām partijām ārzemēs.

Runājot par nelatviešu integrāciju sabiedrībā, Demokrātiskās partijas frakcijas priekšsēdētāja I.Grava uzsvēra, ka būtu nepareizi visus padarīt par latviešiem, toties jāatbalsta savas nacionālās identitātes saglabāšana un kopšana, jāveicina nacionālo skolu izveidošana.

Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī maznodrošināto cilvēku sarežģīto stāvokli straujo ekonomisko pārmaiņu laikā. Tā uzlabošana ir laika jautājums, taču arī valstij jāuzņemas atbildība par pensionāru un bezdarbnieku likteni. Lai gan, kā atzīmēja TSP frakcijas vadītājs J.Jurkāns, politiķi pašlaik vairāk domā par vēlēšanām, nevis par valsts nākotni.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā

Vakar, 15.februārī, Saeimā, tiekoties ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāju Jāni Lagzdiņu, deputātiem Viesturu Paulu Karnupu un Jāni Bunkšu, Zviedrijas Riksdaga spīkere Birgita Dāla uzsvēra, ka šī tikšanās ir jāuztver kā viņu vēlme tikties un sadarboties ar Latvijas parlamentāriešiem.

Sarunas laikā Zviedrijas paralamentārieši tika iepazīstināti ar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas darbu, ar pašvaldību reformu un vēlēšanu sistēmu Latvijā. 5.Saeimā valdošo koalīciju veido "Latvijas ceļa" un Tautsaimnieku politiskās apvienības deputāti, bet pašvaldībās vara pieder opozīcijas partijām. Komisijas priekšsēdētājs informēja, ka komisijas komptenecē ir arī valsts pārvaldes reforma.

Saeima Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai ir uzdevusi izstrādāt arī antikorupcijas likumu. Deputāti bija vienisprātis, ka tas nav viegls darbs. Zviedrijas parlamenta spīkere B.Dāla atcerējās 200 gadus vecu vēsturi, kad Zviedrija bijusi līdzīgā situācijā un arī toreizējais parlaments bijis stipri vien korumpēts.

Tikšanās laikā Zviedrijas parlamenta deputāti interesējās arī par likumprojektu par politisko partiju finansēšanu, par valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas problēmām, par valsts un pašvaldību attiecībām.

Saeimas ziņu dienests,

Valsts prezidenta kanceleja, Valdības preses dienests