Koncepcija valsts stratēģijai rūpniecībā

1995.gada 27.janvāra redakcija.

Iesniegta konceptuālai izskatīšanai 31.janvāra sēdē

Pašreizējās situācijas raksturojums

Latvijas rūpniecība pašlaik atrodas krīzes situācijā, uzņēmumi ievērojami samazinājuši rūpniecisko ražošanu, daļa uzņēmumu atrodas uz bankrota robežas, privatizācijas procesā valda nenoteiktība un nesakārtotība, ārvalstu uzņēmēju interese ieguldīt investīcijas ir mazāka nekā cerēts.

Šajā situācijā svarīgi ir pamatoties uz rūpniecības attīstības koncepciju un stratēģiju. Koncepcijai būtu jādod atbilde uz jautājumu, kādai jābūt rūpniecības struktūrai, tās lielumam, kādas nozares ir atbalstāmas kā prioritāras valsts kopējā tautsaimniecības attīstības kontekstā.

Pašreizējā krīzes situācija pamatā izveidojās 1992.gadā un galvenie faktori, kas veicināja rūpniecības lejupslīdi, bija:

1) nacionālās monetārās politikas nepilnības un kļūdas;

2) straujas energoresursu un izejvielu cenu celšanās un Austrumu tirgus zaudēšana;

3) PSRS sabrukšana un pāreja uz tirgus ekonomiku.

Pašreizējā situācijā galvenās problēmas ir sekojošas:

1) nav skaidras valsts stratēģijas tautsaimniecībā, tai skaitā rūpniecībā;

2) vienotas likumdošanas nepieciešamība ārzemju investīciju piesaistīšanas veicināšanā;

3) pārmērīgi liels apgrozāmo līdzekļu trūkums;

4) augsti banku kredītu procenti;

5) nesakārtotība muitas darbībā;

6) pamatlīdzekļu un to bilances vērtības neatbilstība tirgus cenām;

7) uzņēmumu parādi budžetam un soda naudas par tiem, kas uzkrājušās kopš 1992.gada;

8) uzņēmumu savstarpējie parādi;

9) parāds par neizņemtu vai nesamaksātu valsts pasūtījumu 1992.gadā;

10) nav pabeigta vienotas produkcijas kvalitātes sistēmas izveidošana atbilstoši Eiropas Savienības standartiem;

11) privatizācijas kārtības pilnveidošana un tās tempu paātrināšana.

Tai pašā laikā krīzes situācija parāda objektīvo nepieciešamību mainīt Latvijas rūpniecības struktūru, pakļaut struktūrmaiņas procesu kontrolei, novērst stihiskumu un mazināt iespējamās negatīvās sociālās sekas.

Programmā situācijas stabilizācijai un izejai no pašreizējās krīzes situācijas būtu jāparedz sekojoši pasākumi:

1) prioritāro nozaru, apakšnozaru un atsevišķu uzņēmumu izdalīšana, kuru darbība ir vitāli nepieciešama Latvijas ekonomikai;

2) prioritātes realizēšanas mehānisma noteikšana;

3) priekšlikumu sagatavošana par nozaru savstarpējo sadarbību valsts ekonomikas ietvaros;

4) prioritāro nozaru saistība ar citiem prioritāriem pasākumiem situācijas stabilizācijai;

5) kārtības noteikšana, kādā neperspektīvie uzņēmumi tiek likvidēti.

 

1. Galvenie prioritārie virzieni

Latvijas Republikas rūpniecībā

Prioritāro nozaru izvērtēšanā par pamatu būtu jāņem šādi kritēriji:

1) intelektuālais potenciāls;

2) energoietilpība;

3) materiālietilpība;

4) republikas vietējo materiālo resursu izmantošana;

5) iespēja realizēt produkciju, tirgus noiets;

6) ekoloģija;

7) iespēja ātri radīt vai saglabāt darbavietas bez lieliem kapitālieguldījumiem;

8) infrastruktūras attīstība.

Izejot no augstāk minētajiem prioritāro nozaru izvērtēšanas kritērijiem, var izdalīt sekojošas prioritāras nozares un apakšnozares Latvijas rūpniecībā:

 

Vieglā rūpniecība

1. Vilnas pirmapstrāde un vērpšana;

2. Linu audumu ražošanas komplekss:

- linu audzēšana,

- linu sagatavošana,

- gatavu balinātu audumu ražošana;

3. Bērnu trikotāža;

4. Neausto materiālu un tehnisko audumu ražošana.

 

Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecība

1. Metalurģija un metāllūžņu pārstrāde:

- metalurģija un metāllūžņu pārstrāde;

- pulvermetalurģija;

2. Transporta mašīnbūve:

- tramvaju vagonu ražošana,

- elektrovilcieni un dīzeļvilcieni,

- vilcienu elektoiekārtas;

3. Reģionālā lauksaimniecības mašīnu būve.

 

Radioelektronika un elektrotehniskā rūpniecība

1. Mikroelektronika;

2. Medicīnas tehnikas ražošana;

3. Energoresursu patēriņa uzskaites iekārtas;

4. Akustiskās sistēmas;

5. Sadzīves elektrotehnika:

- mājsaimniecības elektroierīces,

- elektroinstrumenti;

6. Komunikācijas un sakaru aparatūra.

 

Ķīmiskā rūpniecība

1. Farmaceitiskā rūpniecība un biotehnoloģija;

2. Stikla rūpniecība.

 

Meža un kokapstrādes rūpniecība

1. Celulozes un papīra ražošana;

2. Kokapstrāde:

- kokšķiedru plātņu ražošana,

- finiera ražošana,

- mēbeļu ražošana,

- furfurola ražošana.

 

Celtniecība un būvmateriālu ražošana

1. Celtniecības pārstrukturizācija;

2. Vietējo derīgo izrakteņu izmantošana celtniecības materiālu ražošanā;

3. Jumta pārseguma materiālu ražošana.

 

2. Prioritātes realizēšanas

mehānisma noteikšana

Prioritāro un apakšnozaru noteikšana var kļūt par būtisku faktoru rūpniecības struktūru sakārtošanā atbilstoši Latvijas ekonomikas interesēm. Reālu ekonomikas stabilizāciju šajās nozarēs varēs gaidīt tikai tad, ja valdības līmenī tiks apstiprināts prioritāro attīstības virzienu realizācijas mehānisms.

Prioritāro nozaru attīstības veicināšanai varētu izmantot sekojošu mehānismu:

1) valdības garantijas saņemšana iekšējiem un ārējiem kredītiem;

2) priekšrocības ārvalstu investīciju un kredītu saņemšanai;

3) labvēlīgi muitas noteikumi nepieciešamo izejvielu ievešanai un produkcijas eksportam;

4) investīciju atbrīvošana no jebkura veida nodokļiem;

5) iespēja izmantot kredītiem daļu no Privatizācijas fonda līdzekļiem;

6) līdzekļu piesaistīšana, kas rodas no uzņēmumu sanācijas un likvidācijas.

Minētie pasākumi ir būtiski visām nozarēm, bet katrā nozarē varētu būt arī citi atšķirīgi momenti, kas veicinātu nozares attīstību.

Lai veiktu rūpniecības apakšnozaru izvērtēšanu, izstrādātu perspektīvu rūpniecības nozaru struktūrpolitiku, varētu tikt lietoti vairāki varianti. Kad visu nosaka tikai likumdošana un tirgus ekonomikas pamatnosacījumi (konkurence, konjunktūra, cena u.c.) un kad papildus pirmajam ir dažāda līmeņa programmas.

Informatīvais materiāls par rūpniecību sniegts pielikumos nr.1 un nr.2.

 

I Vieglā rūpniecība

Vieglās rūpniecības uzņēmumi strauji samazināja ražošanas apjomus 1992.gadā. Kokvilnas audumu ražošana salīdzinājumā ar 1991.gadu samazinājās par 60%, vilnas un zīda audumu ražošana - par 50-60%. Praktiski visi vieglās rūpniecības uzņēmumi samazināja savus ražošanas apjomus. Linu rūpniecība praktiski apstājās.

Galvenais iemesls - eksporta samazināšanās NVS valstīm sakarā ar nekonvertējamās valūtas kursa izmaiņām attiecībā pret Latvijas rubli un latu. Tā kā nozares uzņēmumi praktiski nesaņēma izejvielas no Ukrainas, Moldovas, Azerbaidžānas, Armēnijas, Gruzijas, Turkmēnijas un Tadžikijas, tad uz šīm republikām uzņēmumi pārtrauca nosūtīt savu produkciju, jo par to republiku valūtu nebija iespējams iegādāties nepieciešamās izejvielas.

Līdz ar to kopējie ražošanas apjomi samazinājās par 40% (galvenokārt tekstilrūpniecībā un daļēji arī trikotāžas rūpniecībā). Tāpēc strauji samazinājās strādājošo skaits nozares uzņēmumos un uz 1993.gada vidu nozarē bija nodarbināti tikai 26 tūkst. cilvēku, tāds skaitlis ir reģistrēts arī 1994.gadā (salīdzinoši 1992.gada decembrī - 40 tūkst.).

Salīdzinot ar 1993.gadu, ražošanas apjomi 1994.gadā ir samazinājušies par 10%.

Vēl joprojām nav atrisināts jautājums par Latvijas Republikas armijas apgādi ar lauku un parādes formas tērpiem un to ražošanu republikas tekstilrūpniecības uzņēmumos. Jau 1993.gadā tika apstrādāti ūdensnecaurlaidīgie un ugunsdrošie audumi, taču netika atrasta iespēja piešķirt 200 000 USD speciālo ķimikāliju iegādei, tāpēc audumi tiek iepirkti ārzemēs, kaut gan arī mūsu republikas uzņēmumi ražo apģērbus citu valstu armijas vajadzībām.

Citu nozaru uzņēmumu vainas dēļ nenormāla situācija izveidojās uzņēmumā "Larelini", kuram parādus nav samaksājuši mēbeļu kombināti. Tikai atrisinot jautājumu par kredīta piešķiršanu, var atrisināt uzņēmuma "Larelini" problēmas. Pretējā gadījumā uzņēmums ir jāslēdz un līdz ar to jāpārtrauc linu audzēšana republikā.

Ogres trikotāžas kombināta galvenā problēma ir izejvielu iegāde, lai kombināts varētu ražot konkurētspējīgu produkciju, jāiegādājas Austrālijas merinosa vilna un jāizvieto tās mazgāšanas iekārtas Ogrē. Tas ļautu izpildīt ārzemju firmu pasūtījumus par 10 - 20 milj. USD, un iepriekšējo parādu iesaldēšana dotu iespēju uzņēmumam nostabilizēties Rietumu tirgū.

No pārējiem vieglās rūpniecības uzņēmumiem salīdzinoši labāka situācija ir šūšanas uzņēmumiem, kuri izpilda pasūtījumus dažādām ārzemju firmām.

Arī ādas pārstrādes uzņēmumi un apavu ražošanas uzņēmumi atrodas salīdzinoši labākā situācijā nekā tekstiluzņēmumi, jo arī šie uzņēmumi daļu savas produkcijas realizē Rietumu tirgū.

Vieglās rūpniecības prioritārie virzieni:

1. Vilnas mazgāšanas ražošanas atjaunošana un reģenerētās vilnas ražošanai nepieciešamo izejvielu sagādes atjaunošana Latvijā;

2. Linu audumu ražošanas komplekss, kura realizācijai nepieciešami 60 milj. USD;

3. Bērnu kokvilnas trikotāžas izstrādājumu ražošanas attīstība, kurai 2 gadu laikā nepieciešami 7,4 milj. USD.

1. Paredzēts pārstrādāt Latvijā ražoto vilnu pusķemmdzijā (kā to veica līdz 1960.gadam) un aparātdzijā, izmantojot Latvijas tumšgalvju aitu vilnu un vilnas tradicionālu mazgāšanu jeb izmantojot organisko vielu tehnoloģiju, veikt a/s "Ogre" brīvajās telpās, kurš būtu lielākais vilnas vērpšanas centrs un Austrālijas merinosa vilnas mazgātājs Baltijas reģionā. Nepieciešams panākt vienošanos ar Zemkopības ministriju par aitu ganāmpulka palielināšanu zemnieku saimniecībās uz kreditēšanas noteikumiem, kā arī vietējās vilnas sagādes un glabāšanas iespējas ministrijas uzņēmumos.

2. Linu audumu ražošanas komplekss skar gan lauksaimniecības, gan linu pirmapstrādes uzņēmumus, gan arī linu pārstrādes uzņēmumu modernizēšanu.

Šo programmu iespējams realizēt 10 gadu laikā, vispirms risinot linu audzēšanas, linu pirmapstrādes un uzņēmuma "Larelini" problēmas audumu balināšanas jaudu iegādē.

Latvijas linu un kokvilnas uzņēmumi gadā var pārstrādāt 13 000 tonnu linšķiedras, bet linkopji 1994.gadā piegādāja 1100 tonnu linšķiedras, līdz ar to palielinājās linšķiedru imports un krasi samazinājās audumu ražošana.

Nepieciešams iegādāties augstražīgas sēklas (Viking, Ariana), līdz ar to palielināt smalkākas linšķiedras ieguvi līdz 6-9 cnt/ha (šobrīd 4 cnt/ha), veido zemnieku saimniecību kooperāciju racionālai linu kultūras tehnikas izmantošanai (linu plūcēji, linu lentas apvērsēji-atpogaļotāji, apvērsēji) un kooperāciju ar linu pirmapstrādes rūpnīcām.

Valsts uzņēmumam "Larelini" nepieciešams steidzami iegādāties linu audumu balināšanas līniju, ko piedāvā Šveices firma "Benninger" pret Latvijas valdības garantiju.

3. Bērnu kokvilnas trikotāžas izstrādājumus (galvenokārt veļu) ražo a/s "Rita", taču adīšanas, krāsošanas - apdares un šūšanas iekārtas ir morāli un fiziski novecojušas.

Lai uzlabotu situāciju, a/s "Rita" nepieciešams atvieglotais kredīts. Kredīta savlaicīga atmaksāšana ir garantēta, pamatojoties uz jau noslēgtiem līgumiem starp a/s "Rita" un vairākām Rietumu firmām.

Vienlaicīgi ar trikotāžas veļas ražošanu nepieciešams izmainīt arī virsējās trikotāžas ražošanas politiku uzņēmumos, kur izmanto mājstrādnieku un invalīdu darbu.

 

Attīstības perspektīvas

1. Vilnas nozarē ar kredītu piesaisti jārisina: mazgāšanas iekārtu, aparātdzijas, ražošanas kompleksa iegāde valsts a/s "Ogre", veikt ātrāku privatizāciju uzņēmumos - Bolderājas ķemmdzijas vērptuve, "Tekstiliāna", "Rīgas filcs", "Rīgas Tekstils".

2. Linu nozarē veikt pirmapstrādes uzņēmumu privatizāciju un kredītu piesaisti tiem, lai nodrošinātu uzņēmumu sadarbību ar zemniecību linu sējumu platību atjaunošanā.

3. Linu pārstrādes nozarē ar kredītu piesaisti jārisina audumu balināšanas problēma, kas garantētu linu audumu racionālu eksportu. Linu kotonizācijas tehnikas iepirkšana, lai aizvietotu kokvilnu līdz 50% ar kotonizēto mazvērtīgo linu šķiedru, kurai nav noieta pasaules tirgū.

4. Apģērbu un trikotāžas ražošanā jārisina kredītu piesaiste uz atvieglotiem noteikumiem adīšanas, šūšanas iekārtu iegādei fiziski un morāli novecojušās iekārtas vietā.

 

II Mašīnbūves, metālapstrādes rūpniecības nozare

Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu ekonomiskā lejupslīde 1994.gadā ir apstājusies un vērojama neliela tendence uz situācijas nostabilizēšanos: ja I kvartāla beigās tikai 14 uzņēmumi atradās virs kritiskās robežas, tad II kvartāla beigās jau 26 un pēc III kvartāla datiem apmēram 35 uzņēmumi no 39 nozares uzņēmumiem.

Lējumu ražošanā lielākie tērauda liešanas cehi ir akciju sabiedrība "RVR" (5400 t), "RER" (3600 t), kur izgatavo galvenokārt fasonlējumus no mazoglekļa tērauda. Šie cehi pašreiz strādā, bet ražošana sašaurināta par 2/3.

Ķeta liešanas vairāki cehi ir likvidēti, bet parējie strādā ar 15-30% noslodzi.

Specializētās instrumentālās rūpnīcas un mašīnbūves rūpnīcu instrumentu cehos ražošana ir sašaurinājusies vairāk nekā piecas reizes. Pašlaik šajās ražotnēs izpilda tikai gadījuma pasūtījumus gan no Rietumvalstīm, gan no NVS valstīm.

Latvijas instrumentu ražotnēs ir liels tehnoloģiskais potenciāls galvenokārt štanču presformu un ierīču ražošanā ar lielu pieredzi, augstu strādnieku kvalifikāciju un diezgan modernu iekārtu, ar kuru var konkurēt arī Rietumu tirgos.

Latvijā ir 4 specializētie lauksaimniecības mašīnbūves uzņēmumi ar šauru specializāciju, orientēti uz Austrumu tirgu:

Hidrolats - hidrocilindru ražošana,

Jelgavas lauksaimniecības mašīnbūves rūpnīca - reduktori mēslu transportieriem un dūņu sūkņi.

Rīgas lauksaimniecības mašīnu rūpnīca - kūts mēslu izkliedētāji,

Valsts akciju sabiedrība Rēzeknes slaukšanas iekārtu rūpnīca - ražo slaukšanas iekārtas.

Praktiski šo uzņēmumu jaudas ir izmantotas par apmēram 10%, izņemot Rēzeknes slaukšanas iekārtu rūpnīcu, kura pārveidojusi savu ražošanu uz mazo slaukšanas iekārtu un citas zemnieku saimniecībām nepieciešamās tehnikas ražošanu.

 

Nozares uzņēmumu perspektīvas

Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu ekonomiskā lejupslīde 1994.gadā ir apstājusies un vērojama neliela tendence uz situācijas uzlabošanos.

 

Metalurģija

Liepājas metalurgā paredzēts veikt līdz 2000.gadam pakāpenisku rekonstrukciju - Martena procesa aizstāšana ar EOF. Tērauda kausēšanas apjoms bāzēsies uz vietējo lūžņu daudzuma 300 tūkst. tonnas gadā, tas pats arī par tērauda velmējumiem.

Tērauda un ķeta fasonlējumi attiecībā pret 1994.gadu palielināsies par 20 - 25%, tirgus mainīsies no Austrumiem uz Skandināviju un Rietumeiropu pie nosacījuma, ja 60% ķeta lietuvēs modernizē kausēšanas procesu un sāk ražot augstvērtīgu ķetu.

 

Transporta mašīnbūve

Šo apakšnozari pārstāv galvenokārt lielie uzņēmumi kā valsts akciju sabiedrības "RVR", "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca", akciju sabiedrība "RAF", "Daugavpils pievadķēžu rūpnīca" u.c.

Šie uzņēmumi pie labvēlīgiem apstākļiem var saglabāt savas tirgus nišas. Kā liecina tirgus izpēte, akciju sabiedrības "RVR" apjomi varētu nostabilizēties pie 360 pasažieru vagonu un 100 tramvaju vagonu gadā.

"RAF" nākotne var būt tikai sadarbībā ar Krievijas un Rietumu autobūvētāju firmām, pārsvarā pārejot uz speciālo mašīnu izgatavošanu uz labas ritošās bāzes. 90% šīs produkcijas paredzēts eksportam, galvenokārt Austrumu tirgū.

 

Pārējie uzņēmumi

Valsts uzņēmumi, kuri šodien strādā nerentabli, būtu pirmām kārtām pārdodami vai vienkārši atdodami privātām firmām atklātā konkursa kārtībā, tikai tā tie spēs atrast tirgus nišu un sadarbības partnerus. Tas attiecas galvenokārt uz uzņēmumiem, kas ražoja plaša patēriņa preces vai komplektējošos mezglus NVS valstu uzņēmumiem.

Tajos uzņēmumos, kuri savu tirgus nišu ir atraduši un strādā rentabli, pie privatizācijas zināmu daļu akciju vajadzētu pārdot esošajai vadībai, tas veicinātu uzņēmumu vadības ieinteresētību uzņēmumu reanimācijā un dotu garantijas tā tālākai rentablai darbībai.

Prognozējot mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu struktūru, tā varētu veidoties sekojoši:

1) normalizējoties ekonomiskajām attiecībām, uz remonta mehānisko cehu bāzes veidosies patstāvīgi servisa centri tehnoloģisko iekārtu apkopei un remontam, tas pats sakāms par intrumentālajiem cehiem.

2) lielie mašīnbūves uzņēmumi atbrīvosies no palīgcehiem.

 

III Radioelektroniskā un elektrotehniskā rūpniecība

Nozares lielo uzņēmumu rīcībā ir liels skaits tehnoloģisko ražošanas iekārtu - gan universālās un speciālās, gan samērā modernas, bet arī daudzas novecojušas. Taču visos uzņēmumos trūkst modernu tehnoloģisko iekārtu jaunu ražojumu ātrai ieviešanai ražošanā.

Visiem šiem uzņēmumiem raksturīgs noslēgts ražošanas cikls ar daudzām palīgražotnēm, lielas ražošanas jaudas un platības, bet līdz ar to liels energopatēriņš un citi neražojošās sfēras izdevumi, kas palielina gala produkta pašizmaksu un cenu.

Uzņēmumu speciālistiem ir pieredze ražošanas automatizācijā un zemas pašizmaksas nodrošināšanā masveida ražojumiem, kā arī pieredze ražošanas organizēšanā un produkcijas kvalitātes nodrošināšanā, labas tehnoloģiskās zināšanas, pieredze tehnoloģisko iekārtu projektēšanā un iegādē no ārzemju firmām.

Taču šīs nozares uzņēmumos ir grūtības ar ātru un lietišķu jaunas produkcijas apguvi, praktiski nav mūsdienu prasībām atbilstošu projektētāju darba vietu tehniskā un programmnodrošinājuma, kā arī projektētājiem nepieciešamās informatīvās datu bāzes. Speciālistiem trūkst pieredzes mārketingā, nav praktisko sakaru Rietumu tirgos, bet produkcija nav nodrošināta ar Rietumvalstīs atzītiem kvalitātes sertifikātiem.

Katastrofālais tirgus apjoma zaudējums pēdējos gados ir novedis pie straujas šajos uzņēmumos nodarbināto skaita samazināšanās. Vienlaicīgi izbrīvējas ievērojamas ražošanas platības, kā arī liels skaits tehnoloģisko līniju un iekārtu. Līdz ar to uzņēmumi maina savu organizatorisko struktūru, īpašuma formu un atbilstoši tai meklē dažādus ceļus, lai pielāgotos tirgus ekonomikas prasībām.

Nozares uzņēmumi kopumā ražo ļoti daudzveidīgu elektrotehnisko un elektronisko produkciju transportā, telekomunikāciju, mājsaimniecības un citu tautsaimniecības nozaru vajadzībām.

Pēc uzņēmuma ražotās produkcijas pielietojuma veida uzņēmumus var sadalīt sekojošos sektoros:

1. Telekomunikāciju līdzekļu ražošana.

2. Radio un akustisko sistēmu ražošana.

3. Elektromašīnbūve.

4. Sadzīves elektrotehnika.

5. Aparātbūve.

6. Mikroelektronika.

7. Servisa organizācijas.

Vairākos nozares uzņēmumos, piemēram, valsts akciju sabiedrībā "VEF", ir jāveic nopietns darbs uzņēmuma administratīvās struktūras un ražošanas korpusu apsaimniekošanas pārkārtošanā.

Nozarē ir virkne uzņēmumu, kuriem ir nopietnas problēmas ar produkcijas realizācijas tirgus atrašanu.

Maz cerību atrast izeju no esošās situācijas ir arī akciju sabiedrībai "Alfa", tādēļ arī tur meklē jaunus produkcijas veidus.

Īpaši nelabvēlīga situācija ir mazpilsētās izveidotajiem uzņēmumiem - bijušajām lielo uzņēmumu filiālēm Aizkrauklē, Maltā, Ludzā, Kandavā, Gulbenē u.c. Savā laikā šīs filiāles izpildīja lielo uzņēmumu pasūtījumus atsevišķu mezglu masveida ražošanā, tādēļ tagad - pēc lielo uzņēmumu ražošanas krasas samazināšanās - šie uzņēmumi ir palikuši pilnīgi bez pasūtījumiem. Savukārt to vienveidīgais tehnoloģiskais aprīkojums, projektētāju kadru trūkums, kā arī tirgus un sadarbības kontaktu trūkums nedod iespējas attīstīt jaunu produkciju.

Pēdējo gadu laikā nozarē ir jau izveidojušies vairāk nekā 40 mazie uzņēmumi ar darbības profilu - elektronisko iekārtu projektēšana, izgatavošana, servisa pakalpojumu, Rietumvalstu tehnikas izplatīšana, kompjūtertīklu un datu bāzu attīstīšana un tml.

Protams, šiem uzņēmumiem vēl nav modernu tehnoloģisko iekārtu un pietiekamu finansiālo līdzekļu savas darbības izvērtēšanai, taču šie uzņēmumi vairumā gadījumu ir izdevīgi partneri kopuzņēmumu veidošanā.

Kopumā nozares uzņēmumos ir kvalificēts inženiertehniskais personāls, liela pieredze ražošanas mehanizācijā un automatizācijā, kā arī sadarbībā ar vadošajām Rietumu firmām jauno tehnoloģisko procesu un iekārtu iegādē un ieviešanā.

Latvijā ir plašs kvalificētu speciālistu loks, kuri izmanto modernu elektronisko aparatūru (mediķi, biologi, ķīmiķi, elektriķi, radisti, fiziķi u.c. nozaru zinātniskie darbinieki) un kuri var sekmēt perspektīvu pētījumu attīstību un konkurētspējīgu ražojumu izveidi nozarē.

 

Attīstības perspektīvas:

1) investīcijas un kredīti principiāli jaunu produkcijas veidu un ražošanas tehnoloģiju apgūšanai;

2) esošo produkcijas veidu modernizācija;

3) kompleksas ražojumu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu ieviešana;

4) produkcijas materiālietilpības un energoresursu patēriņa samazināšana.

 

IV Ķīmiskā un medicīnas rūpniecība

Stikla un porcelāna rūpniecība

Šo rūpniecības nozaru uzņēmumos strauji samazinājās ražošanas apjomi 1992.gadā, un uz 1994.gada III kvartālu vērojama ražošanas apjomu stabilizācija aptuveni 60% līmenī pret 1991.gadu un dažos uzņēmumos vērojama neto apgrozījuma pieauguma tendence 1994.gadā kvartālu griezumā (Valsts a/s "Dauteks", Valsts Valmieras stikla šķiedras rūpnīca, Valsts Rīgas laku un krāsu rūpnīca, Valsts Rīgas rūpnīca "Aerosols", Valsts Rīgas rūpnīca "Plastika", Valsts Tukuma fermentu rūpnīca, Valsts uzņēmums "Kalceks", Valsts plastmasu pārstrādes rūpnīca, a/s "Latvijas krāsas", a/s "Kvadrāts", Valsts SIA "Farmsintēze" u.c.).

Pieaug nekustamo pamatlīdzekļu daudzums (aptuveni 25%), kas liecina par uzņēmumu tālākās attīstības procesu, samazinās kustamo pamatlīdzekļu daudzums (9%), jo tiek realizēti uzņēmumam nevajadzīgie pamatlīdzekļi.

Vērojama apgrozāmo līdzekļu samazināšanās (aptuveni 3%), neskatoties uz to, ka samazinās gatavo ražojumu un preču krājumi noliktavās (aptuveni 10%), kas liecina par tirdzniecības procesa aktivizēšanos.

Pieaug kreditoru parādi (aptuveni 15%) galvenokārt budžetam, kas acīmredzot saistīti ar uzkrāto parādu nastu no 1992.gada, kā arī soda procentu uzskaitījumi, tajā pat laikā samazinās debitoru parādi (aptuveni 16%), bet absolūtos skaitļos kreditoru parādi ir divas reizes lielāki.

Pieaug vidējā darba alga un 1994.gada III kvartālā sastāda 71,48.

Salīdzinot ar 1992.gadu, ievērojami samazinājies strādājošo skaits nozares uzņēmumos - no 26 000 uz 10 250 1994.gada III kvartālā.

No 40 nozares uzņēmumiem stabili strādā un ir maksātspējīgi 10 (25%), pārējiem uzņēmumiem ir zināmas finansiālās grūtības tekošo maksājumu veikšanai, ko nevar kompensēt ar īstermiņa kredītiem to augsto kredīta % likmju dēļ vairumā komercbanku.

 

Attīstības perspektīvas:

1) jārisina jautājums par Bāles karjera smilšu bagātināšanu stikla rūpniecības vajadzībām (patlaban kvarca smiltis tiek ievestas no Krievijas vai Ukrainas);

2) kopā ar Valsts meža dienestu risināt kompleksās koksnes pārstrādes jautājumus, izveidot uzņēmumu furfurola ieguvei, izmantojot lapu koku pārstrādes atkritumus un mazvērtīgo, rūpniecībā neizmantojamo koksni pēc mežu sanitārās cirtes;

3) uz patlaban darbību apturējošās Valsts Līvānu bioķīmiskās rūpnīcas bāzes atjaunot penicilīna ražošanu Latvijā, izmantojot esošās tehnoloģiskās iekārtas, infrastruktūru, kā arī tehnoloģisko un zinātnisko personālu, kas šobrīd netiek pienācīgi nodarbināts, piesaistot ārzemju investoru ar finansējumu, trūkstošo tehnoloģisko aprīkojumu, "know-how".

 

V Celtniecība un būvmateriālu ražošana

Pašreizējā periodā celtniecības nozarē ir zināma depresija. Padomju laika periodā izveidojies celtniecības komplekss lielā mērā ir nenoslogots, jo ir mainījies darba profils no jaunu ēku celtniecības uz galvenokārt veicamajiem remontdarbiem. Šai sakarā vairāku specifisku profesiju pārstāvji, piemēram, buldozeristi, ekskavatoru mašīnisti u.c., zaudē kvalifikāciju, jo specifiskie darbi celtniecībā lielos apjomos tiek veikti ar lieliem pārtraukumiem no gadījuma uz gadījumu.

1994.gada janvārī-septembrī no visa Latvijā veiktā celtniecības montāžas darbu apjoma valsts uzņēmumu daļa sastādīja tikai 30%, kuri uzņēmumu privatizācijas rezultātā pastāvīgi samazinās.

Celtniecības montāžas darbu izpilde praktiski nonākusi privātuzņēmēju darbības sfērā.

Celtniecības īpatsvars iekšzemes kopproduktā ir sarucis no 6,1% 1991.gadā līdz 2,4% 1994.gadā, tai pašā laikā vērojama tendence celtniecības apjomu pieaugumam galvenokārt privātajā sektorā.

No savulaik esošajiem 71 valsts uzņēmuma, kuri veica celtniecības montāžas darbus un celtniecības uzņēmumu materiāli tehnisko apgādi, kā arī projektēšanas darbus, uz 1995.gada 1.janvāri privatizēti ir 25, tai skaitā 4 pārveidoti par statūtsabiedrībām, bet pārējie nodoti nomā ar izpirkumu ar dažādu valsts īpašuma izpirkšanas laiku.

Visi iznomātie ar izpirkumu uzņēmumi ir nodoti pārvaldīšanai Privatizācijas aģentūrai, pašreiz tiek nodoti privatizācijā vēl 9 valsts uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības pēc tā sauktā masu privatizācijas saraksta.

Tuvākajā laikā paredzēts privatizējamo objektu sarakstā iekļaut vēl 13 celtniecības nozares uzņēmumus un uzņēmējsabiedrības.

Pieci uzņēmumi atrodas likvidācijas dažādās stadijās, šo uzņēmumu likvidāciju galvenokārt traucē to nodokļu parādi budžetam un citi kreditoru parādi.

Trīs valsts uzņēmumu, kuri izbeiguši saimniecisko darbību, likvidācija tiks ierosināta tuvākajā laikā.

Paredzams, ka 1995.gadā tiks ierosināta arī atlikušo uzņēmumu privatizācija, izņemot valsts celtniecības trestu "LatSib" un valsts firmu "UBAK". Trests "LatSib" darbus veic Krievijas Tjumeņas apgabalā, kur jāsastopas ar izpildāmo darba apjomu strauju samazināšanos.

Valsts firmu "UBAK" tuvāko 2 gadu laikā nav lietderīgi privatizēt, jo šajā firmā lielā apjomā ir koncentrēti lieljaudas celšanas mehānismi (torņa celtņi un pašizgāzēja celtņi).

Galvenie ierobežojošie faktori celtniecībā ir nepietiekamais pieprasījums, praktiski pārtraukta rūpnieciskā celtniecība, neskaidrības likumdošanā (nav standartu un celtniecības normu) un finansiālās grūtības, kas saistītas ar pasūtītāju zemo maksātspēju.

 

Būvmateriālu ražošana

Ģeoloģiskās izpētes rezultātā ir pierādīts, ka Latvijas zemes dzīles satur bagātīgus un unikālus pēc savas kvalitātes minerālos izejvielu krājumus, tādus kā māla, kaļķakmens, dolomīta, ģipšakmens, kvarca smilts, krāsas zemes u.c., kas izmantojami dažādās tautsaimniecības nozarēs.

Lai šīs Latvijas dabas bagātības racionāli, vispusīgi un apkārtējai videi nekaitīgi un saudzējoši izmantotu, nepieciešams izstrādāt valsts mēroga programmu "Latvijas minerālās izejvielas un to izmantošana", kurā būtu ietverta šīs nozares gan stratēģiska, gan tuvāko gadu taktiska rakstura jautājumu risināšana:

1. Minerālo izejvielu, materiālu un izstrādājumu pieprasījumu un tirgus stratēģijas izpēte (proporcionālā pieprasījuma bloks).

2. Minerālo izejvielu atradņu apzināšana un izvērtēšana (ģeoloģiskais bloks).

3. Minerālo izejvielu (derīgo izrakteņu) īpašību izpēte un to izmantošanas iespēju noskaidrošana dažādām Latvijas tautsaimniecības nozaru vajadzībām un attiecīgo tehnoloģiju izstrāde (zinātniski pētnieciskais bloks).

4. Minerālo izejvielu rūpnieciskā pārstrāde un dažādu materiālu un izstrādājumu ražošana (ražošanas bloks).

5. Zinātnisko un inženiertehnisko speciālistu sagatavošanas programmas realizēšana (izglītības bloks).

Šīs programmas ietvaros būtu lietderīgi veikt minimālo izejvielu ķīmiskā, fāžu sastāva noteikšanu un fiskāli ķīmisko īpašību izpēti ar nolūku iegūt konkrētus materiālus, kā arī izstrādāt jaunas vai pilnveidot esošās materiālu vai izstrādājumu ieguves tehnoloģijas.

 

Attīstības perspektīvas:

1) racionāli apsaimniekot vietējos izejvielu resursus celtniecības materiālu ieguvei;

2) būvmateriālu ražošana atbilstoši Eiropas Savienības standartiem;

3) celtniecības pārprofilēšana, orientējoties uz privāto sektoru.

 

V Meža un kokrūpniecības nozare

Ar mežu saistītās rūpniecības nozares pašreiz ieņem vadošo vietu Latvijas eksportā, minētās nozares ekonomiskais un tehnoloģiskais potenciāls ir ievērojams.

 

Kokrūpniecības pārstrukturēšana

Kokzāģētavu rūpniecība būs meža izejvielu izmantošanas pamatā, tā kalpos par pamatu mēbeļrūpniecībai un būvmateriālu ražošanai.

Latvijas kokzāģētavu rūpniecībai ir potenciālas izaugsmes un attīstības iespējas no apmēram nedaudz mazāk par 1 milj. m3 zāģmateriālu gadā līdz 1,5 milj. m3. Apmēram 70% saražotās produkcijas var eksportēt, Latvijā vēl ir vieta jaunām kokzāģētavām. Galvenais ceļš būs jau esošo kokzāģētavu modernizācija un paplašināšana, kurām ir pietiekamas attīstības iespējas.

Šodienas attīstības līmenī Latvijas kokzāģētavas var ražot zāģmateriālus ar ražošanas izmaksām konkurētspējas līmenī, tāpēc ka ir nelielas darbaspēka izmaksas.

Kokzāģētavās notiks strauja un pamatīga pārstrukturēšanās. Rezultātā izveidosies struktūra ar mazāk, bet lielākām kokzāģētavām, tas jāņem vērā arī pie lauku attīstības Latvijā.

Finiera un saplākšņu rūpniecībai ir labas potenciālās attīstības iespējas, ja būs labi funkcionējoša izejvielu sagādes sistēma. Stratēģiskais virziens - augstas kvalitātes mēbeles un bērza saplākšņa izstrādājumi iekšējai apdarei. Tomēr saplākšņu rūpniecībā būs nepieciešama zināma pārstrukturēšanās kā viena vai dažu uzņēmumu slēgšana.

Esošām kokskaidu plātņu rūpnīcām jārod iespēja izdarīt nepieciešamos kapitālieguldījumus, lai uzlabotu produkcijas kvalitāti un nostiprinātu to konkurētspēju eksporta tirgū.

Pašreizējā kokšķiedras plātņu rūpniecība nākotnē nebūs konkurētspējīga, un nopietniem ieguldījumiem esošajās ražotnēs nav pamata.

Jāpētī iespējas nākotnē attīstīt tādus daudzsološus produkcijas veidus kā OSB (orientētās kokskaidas plātnes) un MDF (mediapāns) plātnes.

Arī mēbeļu rūpniecībā būs nepieciešama pārstrukturēšanās. Nebūs iespējams atjaunot agrākos lielos mēbeļrūpniecības uzņēmumus, bet atsevišķi šo uzņēmumu iecirkņi varētu izrādīties rentabli, un tos varētu attīstīt un paplašināt.

Latvijā ir svarīgi izveidot rentablu celulozes rūpniecību, nepieciešams uzsākt tehniski ekonomiskā pamatojuma (priekšprojekta) izstrādāšanu jaunai celulozes rūpnīcas celtniecībai Latvijā.

Slokas celulozes uzņēmuma un tā pārveidošana par Rietumu tehnoloģijas sulfīta celulozes ražotni, pie viena nodrošinot vides aizsardzības prasības, izmaksas ir gandrīz tikpat lielas, cik veicot jauna uzņēmuma celtniecību. 1993.gadā Latvijā saražoja tikai 10 000 tonnu papīra pie kopējās ražošanas jaudas 150 000 tonnu.

Jāprecizē modernizācijas projekti dažām no 14 esošajām papīra izgatavošanas mašīnām. Te nepieciešami ārzemju ieguldījumi un "know-how". Stāvokļa uzlabošanai nepieciešams nodrošināt sadarbību starp Latvijas papīrfabrikām.

 

Sīkkoksnes un kokapstrādes atlieku izmantošana

Latvijas mežos ir relatīvi liels lapu koku sugu daudzums (42%), kas nodrošina augstu biotiskās daudzveidības līmeni. Pēdējo 50 gadu laikā ievērojamas lauksaimniecības zemju platības ir pārvērtušās mežā. Liela daļa no tām nav atbilstoši koptas, un tāpēc tajos ir nepieciešamas kopšanas cirtnes. Tādējādi kokzāģētavu rūpniecības paplašināšanai jāsakrīt ar noieta tirgus iespējām sīkkoksnes un kokzāģēšanas atliekām. Šādu noieta tirgu varētu radīt jaunais celulozes uzņēmums Latvijā. Kokzāģēšanas atliekas (skaidas) varētu izmantot, piemēram, celulozes rūpniecībai vai enerģētikas vajadzībām.

 

Attīstības perspektīvas:

1) esošie izejvielu resursi atļauj ievērojami palielināt izcirtumu, paliekot resursu nenoplicināšanas robežās (apmēram divas reizes vairāk, salīdzinot ar pašreizējo līmeni);

2) kokzāģētavas ražošanas apjomu iespējams palielināt apmēram par 50%;

3) eksportam paredzētās gatavās kokrūpniecības produkcijas vērtību iespējams ievērojami paaugstināt;

4) esošie meža resursi kopā ar kokzāģēšanas atliekām ir pietiekamā apjomā jaunas celulozes rūpnīcas celtniecībai;

5) teicami priekšnoteikumi tirdzniecības sakaru atjaunošanai ar NVS valstīm, it īpaši ar Krieviju un Baltkrieviju.

 

Priekšlikumi rūpniecības valsts koncepcijas

tālākai izstrādei:

1. Rūpniecības valsts attīstības un prioritāšu nacionālās programmas izstrādāšana saistībā ar pārējām nacionālajām programmām.

2. Rūpniecības valsts investīciju programmas izstrādāšana un kredītu politikas jautājumu risināšana.

3. Vienotas informācijas datu bāzes izveidošana informācijas apstrādei par uzņēmumiem neatkarīgi no to īpašuma formas.

4. Muitas jautājumu organizatoriska sakārtošana rūpniecības uzņēmumu interešu aizstāvēšanai.

5. Kārtības pilveidošana, kādā rūpniecības uzņēmumi tiek nodoti privatizācijai.

6. Energotarifu izstrādāšana rūpniecības uzņēmumu darbībai dienas un nakts režīmos.

7. Reāla sanācijas un bankrotu mehānisma radīšana.

8. Uzsākt reālo darbību rūpniecības uzņēmumu parādu sakārtošanā.

Rūpniecības koncepcijas turpmākai izstrādei nepieciešams izveidot darba grupas, kuras strādātu pie rūpniecības nozaru attīstības programmas izveidošanas, kurās būtu detalizēti izvērtēta pašreizējā situācija attiecīgajā nozarē un izstrādāti priekšlikumi nozares tuvākai un tālākai attīstībai.

 

Pielikums Nr.1

1. tabula. Produkcijas apjoms un strādājošo skaits apstrādājošā rūpniecībā (procentos pret iepriekšējo gadu)

	1992	1993	1994
Produkcijas apjoms	64,6	65,1	91,0
Strādājošo skaits	89,1	68,5	83,4

 

2. tabula. Rūpniecības nozaru attīstība 1994. gadā

(produkcijas un strādājošo skaits procentos pret 1993. gadu)

	Produkcijas apjoms	Strādājošo skaits
Pārtikas rūpniecība	92,2	95,0
Vieglā rūpniecība	82,0	77,2
Mašīnbūve	81,4	76,3
Kokapstrādes rūpniecība	112,4	96,9
Ķīmiskā rūpniecība	84,1	82,4
Būvmateriālu rūpniecība	98,9	80,1
Metalurģiskā rūpniecība	96,1	99,2
Visa apstrādājošā rūpniecība	91,0	83,4
3. tabula. Valsts un privātā īpašuma īpatsvars rūpniecības kopajomā (procentos)
	1993	1994 (1.pusg.)	1994
Valsts	69,1	61,8	56,0
Privātais	6,1	13,4	15,7
4. tabula. Apstrādājošās rūpniecības nozaru struktūra
(pēc produkcijas apjoma, procentos, faktiskajās cenās)
	1992	1993	1994
Visa apstrādājošā rūpniecība	100,0	100,0	100,0
Pārtikas rūpniecība	37,3	40,9	40,5
Vieglā rūpniecība	15,2	12,0	10,5
Mežu un kokapstrādes rūpniecība	7,8	8,6	9,7
Ķīmiskā rūpniecība	11,0	9,4	9,4
Būvmateriālu rūpniecība	5,4	3,2	2,4
Metalurģija	3,1	5,8	5,2
Mašīnbūve	20,1	20,2	18,1
Pārējās rūpniecības nozares			4,2
Pielikums nr.2
5. tabula. Rūpniecības uzņēmumu grupējums pēc nodarbināto skaita 1994. gadā
	Uzņēmumu skaits Produkcijas apjomi Rūpnieciskā
				% faktiskajās cenās (%) personāla
						skaits (%)
Visa rūpniecība, tai skaitā
ar nodarbināto skaitu	926	100	100	100
līdz 20 cilvēkiem	169	18,3	3,8	1,0
21-49	235	25,4	3,4	5,1
50-99	210	22,7	7,6	9,8
100-299	206	22,2	21,1	23,2
300-499	53	5,7	10,8	13,3
500-999	29	3,1	11,5	12,0
1000 un vairāk	24	2,6	41,8	35,6
6. tabula. Rūpniecības uzņēmumu grupējums pēc uzņēmējdarbības formas 1994. gadā
	Uzņēmumu skaits Produkcijas apjomi Rūpnieciskā
				% faktiskajās cenās (%) personāla
						skaits (%)
Visa rūpniecība	926	100	100	100
valsts īpašums	356	38,5	56,0	53,1
pašvaldību īpašums	42	4,5	2,7	23
sabiedrisko organizāciju īpašums	6	0,6	0,1	0,3
kooperatīvo organizāciju īpašums	56	6,1	3,0	2,4
privātīpašums	314	33,9	15,7	18,6
ārvalstu īpašums	1	0,1		0,1
jauktais īpašums
ar valsts kapitāla daļu	110	11,9	17,1	18,4
jauktais īpašums
bez valsts kapitāla daļas	41	4,4	5,4	4,8