Par Latvijas 1994. gada kopbudžetā izpildi

Valsts budžeta izpildes pamatrādītāji

Valsts budžeta ieņēmumi 1994.gadā ir 561 272 tūkst. latu, vai 93,5% no gadam paredzētās ieņēmumu kopsummas, un izdevumi - 599 202 tūkst. latu, vai 93,6% no gadam paredzētās izdevumu kopsummas. Ieņēmumi un izdevumi uzrādīti bez iemaksām un izmaksām darba vietās uz sociālā nodokļa rēķina.

 

1.att. Valsts budžeta izpilde 1994. gadā

 

Valsts budžeta tiešo ieņēmumu deficīts bija 41 291 tūkst. latu, tajā skaitā izdevumi pārsniedz ieņēmumus par 37 930 tūkst. latu un kases apgrozāmo līdzekļu apjoms pieaudzis par 3361 tūkst. latu. Deficīts nosegts ar valsts īstermiņa aizņēmumiem - 37 235 tūkst. latu, ārvalstu kredītiem - 3408 tūkst. latu un Zemkopības ministrijas valdības palīdzības fonda aizdevuma atmaksām - 648 tūkst. latu.

 

2.att. Valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu dinamika 1994. gadā

 

Vienlaicīgi uz 1995. gada 1. janvāri izveidojies kases apgrozāmo līdzekļu atlikums 3931 tūkst. latu pie plānotajiem 5000 tūkst. latu, tajā skaitā, no brīvajiem budžeta līdzekļu atlikumiem uz gada sākumu - 570 tūkst. latu.

 

I. ĪSS EKONOMISKĀ STĀVOKĻA RAKSTUROJUMS

 

Ekonomikas attīstība

1994. gada decembrī, salīdzinot ar š.g. novembri, ekonomikas attīstību raksturojošais indekss, kas noteikts kā piecu indikatoru (mazumtirdzniecības preču apgrozījums, rūpniecības produkcijas ražošanas apjoms, darba samaksas fonds tautsaimniecībā, kopbudžeta ieņēmumi un M2X skaidrā nauda) rezultējošais vidējais rādītājs, kas aprēķināts pēc galvenās komponentes metodes, uzrāda tautsaimniecības aktivitāšu pieaugumu. Attiecībā pret novembri, decembrī indekss nomināli pieaudzis par 13,4%, bet salīdzināmās cenās reāli - par 11,8%.

No minētajiem 5 indikatoriem lielākais nominālais pieaugums decembrī attiecībā pret novembri ir kopbudžeta ieņēmumiem - 18,5%, savukārt vismazākais pieaugums - nomināli par 6,9% - vērojams rūpniecībā. Darba samaksas fonds, mazumtirdzniecības preču apgrozījums un M2X skaidrā nauda decembrī, salīdzinot ar novembri, nomināli pieaugusi par 17,2%, 14,6% un 8,7% attiecīgi.

 

3.att. Ekonomikas attīstību raksturojošie rādītāji (miljonos latu)

 

1994. gada janvārī - decembrī, salīdzinot ar to pašu laika periodu pērn, ekonomikas attīstību raksturojošais indekss reāli pieaudzis par 2,4%, nomināli pieaugot par 29,4 procentiem.

 

Inflācija, darba samaksa, pirktspēja un bezdarbs

1994. gada decembrī inflācija, salīdzinot ar novembri, pieauga par 2,4%. Inflācijai decembrī ir trīs galvenie iemesli. Pirmais cenu paaugstināšanās iemesls ir preču cenu sezonalitāte. Pārtikas preču cenas ziemā pieaug straujāk nekā vasarā, it īpaši augļu un dārzeņu cenas. To apliecina arī Valsts statistikas komitejas dati, jo decembrī pārtikas preču cenas paaugstinājušās par 3,7%, tai skaitā augļiem, dārzeņiem un kartupeļiem par 7,9%.

Otrais cenu paaugstināšanās iemesls ir jauno ievedmuitas tarifu stāšanās spēkā un pasaules cenu piemērošana ievedmuitas aprēķināšanai pārtikas produktiem. Rezultātā, decembrī vislielākais cenu pieaugums bijis pienam un piena produktiem - par 6,9%, sviestam - par 20,5% un olām - par 24,4 procentiem.

Trešais cenu paaugstināšanās iemesls ir iedzīvotāju pirktspējas pieaugums, it īpaši decembrī, kad tiek izmaksātas prēmijas par gada darba rezultātiem, un pārtikas preču cenu paaugstināšana sakarā ar pieprasījuma pieaugumu pirmssvētku un svētku periodā.

Kopumā no šī gada sākuma patēriņa cenu indekss pieaudzis par 26,3%. Tas ir viszemākais cenu pieauguma rādītājs Baltijas valstīs - Lietuvā šajā laikā patēriņa cenas pieaugušas par 45,1%, bet Igaunijā - par 41,7 procentiem.

 

4.att. Patēriņa cenu indeksa un iekšzemes naudas M2D piedāvājuma pieaugums

 

1994. gadā, neskatoties uz samērā augsto inflācijas līmeni gada sākumā, darba samaksas pieaugums valsts sektorā apsteidza patēriņa preču cenu pieaugumu. Gada laikā darba samaksa pieaugusi par 45,3%, vienlaikus pieaugot patēriņa preču cenām par 26,3 procentiem.

Tādējādi valsts sektorā strādājošo pirktspēja šajā periodā pieaugusi par 15,1%, kas liecina par pozitīvām tendencēm iedzīvotāju dzīves līmenī.

No 1994. gada maija, t.i. no brīža, kad minimālā darba alga tika paaugstināta līdz 22,5 latiem, darba samaksa valsts sektorā pieaugusi par 51,7%, vienlaikus pieaugot patēriņa preču cenām par 12,9%. Tādējādi mēs varam secināt, ka valsts sektorā strādājošo pirktspēja 1994. maijā - decembrī pieaugusi par 34,8 procentiem.

 

5.att. Vidējās darba samaksas un inflācijas pieauguma tempi (procentos pret 1992. gada decembri)

 

Vidējā darba samaksa decembrī valsts sektorā strādājošiem bija 103,82 lati, tai skaitā budžeta iestādēs - 85,34 lati, un saimnieciskajos uzņēmumos un organizācijās - 119,36 lati.

Salīdzinot ar novembri, vidējā darba samaksa valsts sektorā strādājošiem palielinājusies par 17,2%. Budžeta iestādēs strādājošiem vidējā darba samaksa pieaugusi par 17,8%, bet saimnieciskajos uzņēmumos un organizācijās - par 17,1%. Tik straujš pieaugums ir izskaidrojams ar prēmiju izmaksu gada beigās. Līdzīga situācija bija vērojama arī 1993. gada decembrī, kad salīdzinājumā ar 1993. gada novembri darba samaksa valsts sektorā pieauga par 21,2 procentiem.

Atklātā bezdarba līmenis decembrī bija 6,5% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Tas ir nedaudz pieaudzis, salīdzinot ar novembri (6,4%) un sasniedzis 1994. gada marta līmeni. 1994. gada decembra beigās par bezdarbniekiem atzīti 84,0 tūkst. cilvēku, bet tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu bija 30,3 tūkst. cilvēku, vai 36,7% no oficiālo bezdarbnieku skaita, kopsummā par 661,4 tūkst. latiem.

 

6.att. Bezdarba līmenis

 

Finansu tirgus

Turpinās valsts īstermiņa iekšējā aizņēmuma obligāciju izlaide. Kopš 1993. gada 15.decembra ir notikušas 38 valsts īstermiņa iekšējā aizņēmuma obligāciju izsoles ar dzēšanas termiņu 28 dienas, piedāvātas obligācijas 243,8 milj. latu apmērā, realizētas par 171,3 milj. latu, pieprasījums - 222,1 milj. latu. Vidējā diskonta likme bija 23,16 procenti gadā.

 

7.att. Valsts īstermiņa iekšējā aizņēmuma obligāciju izlaide

Ir notikušas 15 valsts īstermiņa iekšējā aizņēmuma obligāciju izsoles ar dzēšanas termiņu 91 diena, piedāvājums - 42,2 milj latu, realizētas par 33,7 milj. latu. Vidējā diskonta likme bija 23,6% gadā.

Pēdējo mēnešu laikā ir vērojams pieprasījuma pieaugums pēc obligācijām ar dzēšanas termiņu 91 diena. Decembra mēnesī obligācijas ar dzēšanas termiņu 91 diena realizētas par 14,1 milj. latu, savukārt obligācijas ar dzēšanas termiņu 28 diena - par 11,2 milj. latu. Līdz šim lielāks pieprasījums bija pēc obligācijām ar dzēšanas termiņu 28 diena. Pieprasījuma pieaugums pēc obligācijām ar dzēšanas termiņu 91 diena saistīts ar Latvijas Bankas aktīvāku iesaistīšanos sekundārajā tirgū un ārzemju investoru intereses palielināšanos par valsts vērtspapīriem.

 

 

8.att. Privatizācijas sertifikātu vidējā cena un darījumu apjoms 1994.g. decembrī

 

Decembrī nav vērojamas straujas vidējās sertifikātu cenas svārstības. Salīdzinot ar 1994. gada 1. decembri sertifikātu vidējā cena ir kritusies par 0,40 latiem.

Darījumu apjoms mainījies proporcionāli sertifikātu cenu izmaiņām.

 

Lata kurss attiecībā pret citām konvertējamām valūtām palicis stabils.

 

 

9.att. Lata kurss pret USD, DEM, SDR 1994. gadā

 

II KOPBUDŽETA IEŅĒMUMU DAĻAS IZPILDE

1994. gadā maksājumi valsts un pašvaldību budžetos bija (tūkst. Ls):

Valsts budžets Pašvaldību budžeti Kopā Bez tam iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieskaitījumi pašvaldību budžeta izlīdzināšanas fondā

Janvārī	38 204	5 740	43 944
Februārī	34 487	6 747	41 234
Martā	45 213	5 757	50 970
Aprīlī	46 730	7 573	54 303
Maijā	47 223	5 893	53 116
Jūnijā	44 130	6 281	50 411
Jūlijā	47 672	7 721	55 393
Augustā	48 674	7 530	56 204
Septembrī	49 766	6 928	56 694
Oktobrī	47 514	7 188	54 702
Novembrī	52 075	7 932	60 007
Decembrī	59 584	11 519	71 103
1994. gadā	561 272	86 809	648 081	40 005
1994. gada budžetā paredzētie ieņēmumi	580 520*)	81 202	661 722	38 741

*) Bez sociālā nodokļa ieņēmumiem, kas novirzīti decentralizētiem izdevumiem

 

Nodokļu ieņēmumu analīze rāda, ka:

1) saglabājas tendence pieaugt nodokļu ieņēmumu absolūtajam lielumam. 1994. gadā, salīdzinot ar pagājušo gadu, nodokļu ieņēmumi pieauguši par 32,3 procentiem;

2) nodokļu ieņēmumu reālais apjoms 1994. gadā salīdzinot ar 1993. gadu ir pieaudzis par 5,3 procentiem.*)

Nodokļu ieņēmumu pieaugumu ietekmē četri galvenie faktori:

ekonomiskās aktivitātes reālais pieaugums 1994. gada II - IV ceturksnī salīdzinot ar 1993. gadu;

nodokļu ieņēmumu pieaugumu diezgan būtiski ietekmē inflācija;

nodokļu likmju paaugstināšana 1993. gada beigās, apgrozījuma nodokļa vienotās likmes ieviešana ar 1994. gada 1. jūniju;

nodokļu administrēšanas uzlabošana.

1994. gadā kopējie ieņēmumi no nodokļiem un nodevām ir 698 624 tūkst. latu, kas ir 99,91% no 1994. gadam apstiprinātajiem ieņēmumiem, tajā skaitā netiešie nodokļi - 228 381 tūkst. latu, vai 32,7% no kopējiem ieņēmumiem un tiešie nodokļi - 414 623 tūkst. latu, vai 59,35% no kopējiem ieņēmumiem, 55 619 tūkst. latu, vai 7,96% veido pārējie nodokļi un nodevas.

Valsts budžetā iekasēti 554 276 tūkst. latu, vai 79% no kopējās nodokļu un nodevu summas, bet pašvaldību budžetos - 84 411 tūkst. latu, vai 12%. Decentralizētie sociālā nodokļa maksājumi bija 19 932 tūkst. latu (2,9%). Valsts vietējo budžetu izlīdzināšanas fondā rajonu un pilsētu valsts ieņēmumu dienesta nodaļas ieskaitījušas 40 005 tūkst. latu, vai 5,7% no kopējiem ieņēmumiem.

 

Apgrozījuma nodoklis

Apgrozījuma nodokļa maksājumi 1994. gadā bija 175 777 tūkst. latu, un Saeimas apstiprinātais ieņēmumu uzdevums ir pārsniegts par 7,4%.

Apgrozījuma nodokļa ieņēmumi decembrī sasniedza savu maksimālo līmeni 1994. gadā un pirmo reizi pārsniedza 18 000 tūkst. latu robežu (18 600 tūkst. latu). Apgrozījuma nodokļa ieņēmumu stabilizāciju un pieaugumu 1994. gada 2. pusgadā veicināja vienotas likmes ieviešana, sākot ar 1994. gada 1. jūniju, šī nodokļa ieņēmumu jūtīgums pret inflāciju, kā arī pakāpeniska ar nodokli apliekamās bāzes paplašināšanās, palielinoties importa apjomam un aktivizējoties saimnieciskajai darbībai.

Apgrozījuma nodokļa pamatparāda summa uz 1995. gada 1. janvāri ir 16 299,5 tūkst. latu. Salīdzinājumā ar 1994. gada 1. janvāri, tā palielinājusies par 5761,3 tūkst. latu.

 

10.att. Apgrozījuma nodoklis

 

Akcīzes nodoklis

1994. gadā iekasēti 29 192 tūkst. latu, vai 83,4% no apstiprinātā akcīzes nodokļa ieņēmumu apjoma. Akcīzes nodokļa ieņēmumi 1. pusgadā bija tikai 32,9% no kopējiem šī nodokļa gada ieņēmumiem. Akcīzes nodokļa ieņēmumi būtiski palielinājās 2. pusgadā. Tos ietekmēja pieņemtās izmaiņas likumā "Par akcīzes nodokli", kas stājās spēkā no 1994. gada 18. augusta, un noteica fiksētas likmes atsevišķām preču grupām. Mēneša vidējā statistiskā norma - 2916,7 tūkst. latu - tika sasniegta septembrī (2976,7 tūkst. latu), bet decembrī akcīzes nodokļa ieņēmumi sasniedza savu maksimālo apjomu 1994. gadā - 5125 tūkst. latu, kas pārsniedz mēneša vidējo statistisko normu par 75 procentiem.

Lielāko akcīzes nodokļa ieņēmumu daļu 1994. gadā - 16 542 tūkst. latu, vai 57% - veido maksājumi par alkoholiskajiem dzērieniem. Gada laikā akcīzes nodokļa ieņēmumi no alkoholisko dzērienu realizācijas un ievešanas pildījušies vienmērīgi (vidēji 10% no plānotā gada apjoma).

Akcīzes nodokļa ieņēmumi no tabakas izstrādājumu realizācijas 1994. gadā ir 1898,3 tūkst. latu. 1. pusgadā ieņēmumi bija 74 tūkst. latu, vai 7,1% no prognozētajiem gada ieņēmumiem. Neskatoties uz zemo ieņēmumu izpildes procentu 1. pusgadā, akcīzes nodokļa ieņēmumi no tabakas izstrādājumu realizācijas 2. pusgadā strauji pieauga un decembrī jau bija 856,3 tūkst. latu, vai 45% no gada ieņēmumiem. Pieaugums panākts tabakas izstrādājumu marķēšanas rezultātā.

 

11.att. Akcīzes nodoklis

 

Ievestās degvielas akcīzes nodokļa maksājumi 1994. gadā ir 8792,8 tūkst. latu. Prognozētie gada ieņēmumi izpildīti par 44,5%. Pastiprinoties kontrolei par degvielas ievešanu vaistī un nodokļu iekasēšanu, akcīzes nodokļa maksājumi par degvielu 2. pusgadā pieauguši. Ja 1. pusgadā maksājumi bija 1579,3 tūkst. latu, tad 2. pusgadā - 7213 tūkst. latu (III ceturksnī - 3003,2 tūkst. latu, IV ceturksnī - 4209,8 tūkst. latu).

Akcīzes nodokļa ieņēmumu stabilais pieaugums 2. pusgadā lielā mērā ir izskaidrojams ar šī nodokļa administrēšanas uzlabošanu.

 

Muitas nodoklis

Muitas nodokļa maksājumi 1994. gadā iekasēti 23 412 tūkst. latu apmērā, un tas ir 83,61% no gada plāna. Maksājumi no muitas nodokļa š.g. 1. pusgadā ienāca samērā vienmērīgi un bija apmēram no 1860 līdz 2060 tūkst. latu mēnesī. Muitas nodokļa ieņēmumi 1. pusgadā bija 54,2% no kopējiem šī nodokļa gada ieņēmumiem.

2. pusgadā sākumā ienākumi no muitas nodokļa nedaudz samazinājās (ikmēnesi iekasēja 5,8% līdz 6,1% no gada plāna). Ieņēmumi palielinājās novembrī un decembrī, kad tie bija attiecīgi 6,7% un 7,4% no gada plāna.

Decembrī muitas nodokļa ieņēmumu pieaugumu daļēji ietekmēja jaunais likums "Par muitas nodokli (tarifiem)", kurš stājās spēkā 1994. gada 1. decembrī. Šis likums noteica augstākas ievedmuitas tarifa likmes pārtikas produktiem nekā bija līdzšinējās.

 

12.att. Muitas nodoklis

 

Peļņas nodoklis

Peļņas nodokļa ieņēmumu plāns 1994. gada valsts budžetā ir 109 256 tūkst. latu. Faktiskie maksājumi 1994. gadā bija 77 817 tūkst. latu (1993. gadā - 116 470 tūkst. latu), vai 71,2% no gada plāna. Jāatzīmē, ka šī nodokļa maksājumi vidēji pa ceturkšņiem ir bijuši ļoti nevienmērīgi: I ceturksnī - 15% no gadam plānotā apjoma, II ceturksnī - 18%, III ceturksnī - 25,9%, IV ceturksnī - 12,2%.

Salīdzinoši straujo peļņas nodokļa maksājumu pieaugumu III ceturksnī noteica šādi faktori:

- uzņēmumi, kas veica peļņas un zaudējumu aprēķinu par 1. pusgadu, izdarīja papildu peļņas nodokļa maksājumus;

- grozījumi peļņas nodokļa avansa maksājumu noteikšanas kārtībā;

- valsts a/s "Latvenergo" nomaksāja nodokļa parādu 3395 tūkst. latu apmērā.

Krasais kritums nodokļa maksājumos IV ceturksnī un jo sevišķi decembrī, kad budžetā ienāca tikai 1,1% no gada prognozētā apjoma, saistīts ar to, ka vairums uzņēmumu strādāja ar zaudējumiem, kā arī daļa parādnieku saņēma nodokļa nomaksas termiņa pagarinājumu. Jūtamu iespaidu uz nodokļa ieņēmumu apjomu atstāja arī tas, ka Latvijas Kuģniecība neizdarīja nodokļa maksājumu.

Peļņas nodokļa parādu summa uz 1995. gada 1. janvāri ir 35 900,5 tūkst. latu. Peļņas nodokļa kopējais parāds 1994. gadā, salīdzinot ar 1993. gadu, pieaudzis par 23 442,7 tūkst. latu. No parāda kopsummas 39,2% bija pamatparāds, 5,7% - pamatparāda palielinājums, 55,1% - nokavējuma nauda.

Kopumā peļņas nodokļa ieņēmumu prognozes zemo izpildes līmeni 1994. gadā var izskaidrot ar nodokļu maksātāju finansiālajām grūtībām. Ražošanas un realizācijas kopējie apjomi 1994. gadā, salīdzinot ar 1993. gadu, ir samazinājušies. Daļai uzņēmumu saglabājušies peļņas nodokļa parādi no 1992. un 1993. gada, kuru dzēšanai netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība.

 

13.att. Peļņas nodoklis

 

Zemes nodoklis

Zemes nodokļa ieņēmumi 1994. gadā ir 9539 tūkst. latu, vai 94% no prognozētajiem ieņēmumiem. Prognozētie pašvaldību ieņēmumi nav izpildīti par 612 tūkst. latu. 1994. gadā turpinājās iesāktā zemes privatizācija lauku apvidū. Rezultātā samazinājās zemes nodokļa ieņēmumi, jo īpašumā esošajai zemei pašvaldības nedrīkst piemērot augstāku nodokļa likmi par likumā noteikto vidējo.

 

Īpašuma nodoklis

Īpašuma nodokļa ieņēmumi 1994. gadā ir 12 558 tūkst. latu, vai 92,9% no gada prognozētajiem ieņēmumiem. Prognozētie pašvaldību ieņēmumi nav izpildīti par 1075 tūkst. latu. Vienlaicīgi īpašuma nodokļa kopējais parāds uz 1995. gada 1. janvāri ir 11 573,8 tūkst. latu, no kuriem 6083,9 tūkst. latu ir pamatparāds.

 

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Kopējais iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu apjoms 1994. gadā ir 93 350 tūkst.latu. Faktiskais ieņēmums par 10,1% pārsniedz gada plānu, kas noteikts saskaņā ar 1994. gada 24. novembra grozījumiem likumā "Par valsts budžetu 1994. gadam".

 

14.att. Iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumi

 

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa budžeta ieņēmumu izpildes analīze rāda, ka:

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu apjoma pieaugumu par 61,7% salīdzinājumā ar 1993. gadu ietekmēja galvenokārt minimālās mēnešalgas palielinājums ar 1. aprīli un 1. oktobri, ar nodokli neapliekamā minimuma samazinājums ar 1. maiju, kā arī tendence palielināties valsts un pašvaldību uzņēmumos, iestādēs un organizācijās strādājošo mēneša vidējai darba samaksai un nodokļa iekasēšanas mehānisma pilnveidošana.

1994. gadā saglabājās iepriekšējos gados novērotā likumsakarība, ka vislielākie šī nodokļa ieņēmumi tiek iekasēti IV ceturksnī. To īpatsvars gada ieņēmumu kopējā apjomā ir 33,1 procents.

 

Sociālais nodoklis

Sociālā nodokļa ieņēmumiem vērojamas līdzīgas tendences, kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem, jo tos ietekmē tie paši faktori.

Sociālā nodokļa maksājumi 1994. gadā ir 235 542 tūkst. latu, kas ir par 7,5% vairāk nekā tika plānots. Salīdzinot ar 1993. gadu, faktiskie ieņēmumi palielinājušies par 40,4%. Lielākie ieņēmumi no sociālā nodokļa bija gada pēdējos mēnešos: novembrī - 9,8% un decembrī - 12,1% no gada faktiskā ieņēmuma.

 

15.att. Sociālais nodoklis

 

 

Budžeta maksājumu parādi

Budžeta ieņēmumu apjomu būtiski ietekmē budžeta maksājumu parādi. Kopējās nodokļu maksājumu pamatparādu summas valsts budžetam no šī gada jūlija līdz decembra beigām mainījušās sekojoši (tūkst.Ls):

Gada plāna izpilde	96,7	106,9	97,9	103,3
- uz 1. jūliju -	50662,6
- uz 1. augustu -	49619,5
- uz 1. septembri -	43208,6
- uz 1. oktobri -	39167,3
- uz 1. novembri -	40607,5
- uz 1. decembri -	35252,3
- uz 95.01.01 -	34760,2
Pamatparādu summas pa nodokļu veidiem parādītas sekojošā tabulā (tūkst.Ls):	uz 94.10. 01.	uz 94.11.01.	uz 94.12.01.	uz 95.01.01.
-apgrozījuma nodoklis	18391,2	19871,9	17623,9	16299,5
-peļņas nodoklis	16948,8	16799,8	14328,4	14071,1

 

16.att. Pamatparādu summas pa nodokļu veidiem (93.01.01. - 95.01.01.)

 

Atskaites datu analīze rāda, ka decembrī pamatparāda kopsumma valsts budžetam samazinājusies par 492,1 tūkst. latu. Par 1324,4 tūkst. latu samazinājies apgrozījuma nodokļa pamatparāds, peļņas nodokļa pamatparāds - par 257,3 tūkst. latu.

Akcīzes nodokļa pamatparāda summa decembrī ir palielinājusies par 915,0 tūkst. latu.

Atsevišķi uzņēmumi kopējo parādu summu decembrī ievērojami samazinājuši: VF "Latvijas gāze" par 1282,5 tūkst. latu; Daugavpils pievadķēžu rūpnīca - par 720,4 tūkst. latu u.c.

Turpina samazināties arī nokavējuma naudas summas (decembrī par 738,4 tūkst. latu). Pa nodokļu veidiem nokavējuma naudas summas ir (tūkst. latu):

-akcīzes nodoklis	2390,4	2358,7	1706,3	2621,3
	uz 94.12.01.	uz 95.01.01.	pieaugums "+",
			samazinājums "-"
			decembrī
- par apgrozījuma nodokli	15782,6	15339,8	-442,8
- par peļņas nodokli	19974,1	19769,8	-204,3

Nodokļu summas, par kurām likumā paredzētajā kārtībā saskaņots nomaksas termiņa pagarinājums, pēc VID rajonu (pilsētu) nodaļu sniegtajām ziņām ir (tūkst. latu):

- par akcīzes nodokli	1733,9	1629,0	-104,9
uz 94.10.01.	uz 94.11.01.	uz 94.12.01.	uz 95.01.01.
apgrozījuma nodoklis	2091,1	2610,4	1970,4	1349,3
peļņas nodoklis	3514,8	706,3	710,6	2623,3
akcīzes nodoklis	916,0	476,1	532,8	1148,7

Atbilstoši likumam "Par nodokļiem un nodevām" vairāki uzņēmumi ir iesnieguši dokumentus VID rajonu (pilsētu) nodaļās nodokļu nomaksas termiņu pagarināšanai uz trim mēnešiem, kā arī Finansu ministrijā nodokļu nomaksas termiņu pagarināšanai uz vienu gadu, saskaņā ar Finansu ministrijas izstrādāto un 1994. gada 8. oktobrī apstiprināto kārtību, un uz trijiem gadiem, saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru Kabineta 1994. gada 18. oktobra noteikumiem Nŗ 207.

Lielākās parādu summas valsts budžetam (tūkst. latu) uz 1995. gada 1. janvāri ir zemāk sarakstā minētajiem uzņēmumiem:

 

	parāds kopā	t.sk. pamatparāds
Valsts a/s "Dauteks" *)	-5465,8	1661,5
VU "RER"	-3633,8	1470,1
Valsts a/s "Ogre"	-2619,0	994,1
A/s "Recept - Holding" *)	-2207,1	833,5
Valsts a/s "Latvenergo"	-1814,8	1241,5
VU "Svaigums"	-1164,7	511,8
Rīgas autoelektroaparātu rūpn.	-1150,1	308,9
VU "Rīgas manufaktūra"	-1116,9	449,6
Valsts firma "DauER"	-1110,1	403,3
Spirta rūpnīca "Kalsnava"	-897,4	895,9
A/s "Aurora"	-866,6	281,6
A/s "Kvadrāts"	-860,5	328,3
A/s "Dzintars" *)	-849,9	564,8
Valsts firma "Latvijas gāze"	-839,9	526,9
A/s "Zunda"	-825,6	386,5
Rīgas lauksaimniecības mašīnbūves rūpnīca	-823,7	544,7
Kopuzņēmums "Redeks"	-766,1	402,5
VU "Rīgas audums"	-763,8	318,4
Valsts nomas uzņ. "Meteors"	-746,2	311,4
Olaines ķīm. farm. rūpnīca	-717,0	187,0
A/s "Rīgas tekstils"	-665,7	243,3
VU "Kompresors"	-648,6	242,0
A/s "Elektra"	-625,6	238,3
Liepājas linoleja rūpnīca	-623,6	215,1

*) LR Finansu ministrija ir pagarinājusi pamatparāda nomaksas termiņu.

 

Lielākie nodokļu parādnieki valsts budžetam pārsvarā ir valsts uzņēmumi.

Kā galvenos parādu rašanās iemeslus nodokļu maksātāji joprojām min:

debitoru un kreditoru parādus,

grūtības gatavās produkcijas realizācijā (vietējā tirgū nav pieprasījuma pēc saražotās produkcijas, tāpēc lieli apjomi gatavās produkcijas sakrājušies noliktavās),

ražošanai nepieciešamo izejvielu sadārdzināšanos,

bankas kredītu un iepriekšējo gadu nesegto parādu atmaksas,

uzņēmumu zaudējumus valūtas kursa svārstību dēļ,

pašu apgrozāmo līdzekļu trūkumu un ražošanai nevajadzīgos materiālos krājumus,

grūtības norēķinos ar NVS valstīm,

daži uzņēmumi uz laiku spiesti pārtraukt ražošanu sakarā ar parādiem par piegādāto enerģiju valsts firmai "Latvijas gāze" un valsts a/s "Latvenergo", kas arī kavē parādu dzēšanu.

 

III Kopbudžeta izdevumu daļas izpilde

 

Valsts budžeta izdevumi

Likuma "Par valsts budžetu 1994. gadam" pārejas noteikumos Finansu ministrijai piešķirtas tiesības finansēt budžeta iestādes un pasākumus proporcionāli valsts budžeta faktiskajiem ieņēmumiem un paredzot prioritāti pensiju un pabalstu, darba algas, ēdināšanas un medikamentu iegādes izdevumu segšanai.

 

17.att. Valsts budžeta izdevumu struktūra 1994. gadā

 

Valsts budžeta ieņēmumu plāns 1994. gadā izpildīts par 93,5%. Nav saņemti ieņēmumi kopsummā 39 180 tūkst. latu, tajā skaitā no nodokļu maksājumiem un citiem plānotiem ieņēmumiem - 25 265 tūkst. latu, no tā sociālā nodokļa maksājumi - 3590 tūkst. latu, kas faktiskajos ieņēmumos uzrādīti bez iemaksām darba vietās (plānotas 19 932 tūkst. latu) un pārējām plānotām iemaksām, galvenokārt, izsniegto valdības garantēto kredītu un aizdevumu atmaksai - 13 915 tūkst. latu.

Sakarā ar ieņēmumu plāna neizpildi, 1994. gadā Valsts kases departaments ministrijām un valsts institūcijām izdalījis asignējumus kopsummā par 599 761 tūkst. latiem, vai 96,6% no apstiprinātā gada izdevumu plāna - 620 520 tūkst. latiem (bez izdevumiem pabalstu izmaksām darba vietās).

Tautas saimniecības finansēšanai piešķirti asignējumi 33 597 tūkst. latu, vai 79,2% apmērā no gadam plānotā apjoma. Plānotie asignējumi samazināti: Zemkopības ministrijai par 4057 tūkst. latu, tajā skaitā subsīdijām lauksaimnieciskajai ražošanai - 2181 tūkst. latu, atskaitījumiem cukura ražošanas veicināšanas fondā - 860 tūkst. latu un valsts investīcijām - 976 tūkst. latu, Satiksmes ministrijai par 4371 tūkst. latu, tajā skaitā autoceļu uzturēšanas un remonta izdevumu segšanai sakarā ar plānotā ārvalstu kredīta neizdalīšanu - 4270 tūkst. latu.

 

18.att. Valsts budžeta izdevumu daļas izpilde uz 1995. gada 1. janvāri

 

Sociālo un kultūras pasākumu finansēšanai 1994. gadā bez izdevumiem pabalstu izmaksām darba vietās asignējumi plānoti 389 080 tūkst. latu apmērā, faktiski izdalīti asignējumi 381 068 tūkst. latu, vai 97,9% apmērā no plānotā apjoma. Panākta izdevumu ekonomija pabalstu izmaksām - 2037 tūkst. latu, pensiju izmaksām - 2712 tūkst. latu, nodarbinātībai - 1895 tūkst. latu un izdevumu samazinājums izglītībai - 970 tūkst. latu, kultūrai - 145 tūkst. latu, veselības aizsardzībai - 181 tūkst. latu. No izdalītiem asignējumiem pa visām nozarēm nav izlietoti kopumā 58 tūkst. latu.

Zinātnes finansēšanai asignējumi izdalīti un izlietoti 5428 tūkst. latu, vai 95,7% no plānotā apjoma.

Tiesību aizsardzības un aizsardzības iestāžu uzturēšanai asignējumi izdalīti 62 528 tūkst. latu kopsummā, vai 99,5% no gadam plānotiem izdevumiem. No tiem nav izlietoti 231 tūkst. latu.

Valsts varas iestāžu uzturēšanai asignējumi paredzēti 3160 tūkst. latu apmērā, vai 98% no gada plāna, no tiem izlietoti tikai 2993 tūkst. latu, vai 94,7% no izdalītajiem asignējumiem.

 

19.att. Sociālo un kultūras pasākumu finansēšanas izdevumu struktūra 1994. g.

 

Valsts pārvaldes iestāžu uzturēšanai asignējumi plānoti 24 696 tūkst. latu kopsummā, faktiski izdalīti - 24 335 tūkst. latu, no tiem izlietoti - 24 252 tūkst. latu.

Iemaksām starptautiskajās organizācijās gada plānā paredzēts izlietot 1547 tūkst. latu, faktiski izdalīti un izlietoti 1436 tūkst. latu. Izdevumi samazinājušies sakarā ar valūtas kursu izmaiņām.

Starptautisko kredītu saistību izpildei asignējumi plānoti 10 810 tūkst. latu kopsummā. Faktiski 1994. gadā izdalīti un izlietoti 8721 tūkst. latu, vai par 2089 tūkst. latiem mazāk nekā plānots. Kredītu, līgumsaistību un kredītu procentu nomaksa, salīdzinot ar plānu, izpildīta samazinātos apmēros sakarā ar to, ka piešķirtie kredīti gada laikā netika saņemti paredzētos apmēros.

Valsts iekšējo saistību izpildei 1994. gada precizētajā valsts budžetā asignējumi paredzēti 25 523 tūkst. latu apmērā. Faktiski gada laikā asignējumi izdalīti un izlietoti 24 778 tūkst. latu apmērā, vai par 745 tūkst. latiem mazāk. Salīdzinot ar plānu, par 225 tūkst. latiem samazināti izdevumi procentu nomaksai par bankas kredītiem un īstermiņa iekšējiem aizņēmumiem budžeta defecīta segšanai, par 477 tūkst. latiem samazināti izdevumi norēķiniem ar Krājbanku un Universālo banku un par 828 tūkst. latiem - izdevumi Zemkopības ministrijas labības pieņemšanas un pārstrādes uzņēmumu kredītu nomaksai. Vienlaicīgi par 785 tūkst. latu palielināti izdevumi kompensāciju izmaksām reabilitētajiem pilsoņiem.

Pārējiem pasākumiem asignējumi izdalīti 1288 tūkst. latu apmērā. No tiem izlietoti 1272 tūkst. latu, tajā skaitā vēlēšanu un referendumu izdevumiem 1176 tūkst. latu un 1160 tūkst. latu attiecīgi.

Dotācijas valsts vietējo budžetu izlīdzināšanas fondā plānotas un izdalītas 53 369 tūkst. latu apmērā. Savstarpējiem norēķiniem vietējiem budžetiem izdalīti 54 tūkst. latu.

 

Vietējo budžetu izpilde 1994. gadā

Vietējo budžetu ienākumi bez saņemamiem līdzekļiem no augstākā līmeņa budžetiem 1994. gadam bija apstiprināti ar grozījumiem 81,2 miljonu latu apmērā. Faktiski 1994. gadā (kopā ar valūtas budžetu ienākumiem) saņemti 86,8 milj. latu, vai 106,9% no pašvaldību precizētā gada plāna.

No valsts vietējo budžetu izlīdzināšanas fonda vietējie budžeti 1994. gadā saņēma visus paredzētos 92,1 milj. latu. No plānotiem izdevumiem 183 milj. latu apmērā faktiski (kopā ar valūtas budžetiem) izlietoti 178,5 milj. latu, vai 97,6%.

Gada beigās vietējos budžetos izveidojās budžetu līdzekļu atlikumi 8,2 milj. latu un valūtas budžetu līdzekļu atlikumi 1,5 milj. latu, kopā 9,7 milj. latu, pie plānotiem kases apgrozības līdzekļiem 1,4 milj. latu apmērā.

4 republikas pilsētu un 21 rajona kopbudžetos 1994. gadā virs plānotiem ienāca papildus ieņēmumi 6,4 milj. latu apmērā. 3 republikas un 5 rajonu pašvaldības neizpildīja 1994. gada nodokļu un nodevu plānus kopsummā par 859,1 tūkst. latiem.

Tā, Liepājas pilsētas budžetā apstiprinātie nodokļu un nodevu gada precizētie plāni (kopā ar valūtas budžetu) netika izpildīti par 392,5 tūkst. latiem, vai 9,5%, Jelgavas rajona kopbudžetā - par 153,3 tūkst. latiem, vai 11,9%, Cēsu - par 115,5 tūkst. latiem, vai 5,5%, Aizkraukles - par 98,8 tūkst. latiem, vai 6,4%, Saldus - par 73,7 tūkst. latiem, vai 5,5%.

Ienākumu plānu neizpilde ir saistīta ar nenokārtotiem īpašuma, zemes un iedzīvotāju ienākuma nodokļa, dzīvokļu, komunālo pakalpojumu u.c. maksājumiem.

1994. gadā kopumā netika apgūti vietējo budžetu izdevumi 4,4 milj. latu apmērā, tajā skaitā sociālās nodrošināšanas pasākumiem netika izlietoti paredzētie līdzekļi 3,3 milj. latu, vai 8,8%, apmērā.

1994. gada vietējo budžetu aprēķinos bija paredzēti asignējumi pabalstiem un palīdzībai mazturīgiem iedzīvotājiem 41 milj. latu, t.sk. kā mērķdotācija - 20,5 milj. latu. Pašvaldības šim nolūkam bija paredzējušas pavisam 27,9 milj. latu, bet gadā faktiski izlietoti 24,6 milj. latu, vai 88,2% no gadam paredzētajiem asignējumiem. Ja Daugavpils pilsētas pašvaldība virs mērķdotācijas summas pabalstiem un palīdzībai mazturīgajiem iedzīvotājiem no saviem resursiem izlietoja vēl 660 tūkst. latu, Daugavpils rajona pašvaldības - 261,6 tūkst. latu, Jēkabpils rajona - 219,7 tūkst. latu, Tukuma - 363 tūkst. latu, Valmieras - 271,6 tūkst. latu, tad Rīgas rajona pašvaldības - tikai 67,4 tūkst. latu, Rīgas pilsētas - 249 tūkst. latu, bet Jelgavas pilsētas pašvaldība līdzekļus izlietoja mērķdotācijas apmēros.

Ja Daugavpils pilsētas pašvaldības pārvalžu iestāžu uzturēšanai 1994. gadā izlietoja 3,1% no visiem pilsētas budžeta izdevumiem, tad Rīgas pilsētas pašvaldības šim nolūkam iztērēja 7%. Minētais liecina par pašvaldību dažādu pieeju prioritāšu noteikšanā.

Kā liecina mēneša pārskatu dati, atsevišķas pašvaldības nav saglabājušas plānotos kases apgrozības līdzekļus līdz 1994. gada beigām. Tā, piemēram, Daugavpils rajona atsevišķas pašvaldības nesaglabāja kases apgrozības līdzekļus 885 latu apmērā, Tukuma rajona - 610 latu apmērā.

Noslēdzot 1994. gadu atsevišķas pašvaldības budžeta precizētā ienākuma plānā uzrādīja deficītus kopsummā par 2,1 milj. latu, tajā skaitā Ventspils pilsētas pašvaldība - 1,1 milj. latu, Jelgavas rajona - 450,7 tūkst. latu, Valmieras - 230 tūkst. latu, Preiļu - 196,1 tūkst. latu, Aizkraukles - 77,3 tūkst. latu, Rēzeknes rajona - 44,2 tūkst. latu, Cēsu - 30,7 tūkst. latu. Tas liecina par to, ka vēl joprojām atsevišķas pašvaldības nepilda Saeimā pieņemtā un Valsts prezidenta 1994. gada 24. maijā izsludinātā likuma "Par pašvaldībām" 42. pantu, kas nosaka, ka domes (padomes) lēmumiem, kuru izpilde ir saistīta ar izdevumiem, jābūt nodrošinātiem ar pašvaldību finansu resursiem.

 

 

Turpinājums nākamajos numuros

VU "Kosmoss" (ādu apstr.)

-598,5

348,4