Ministru kabineta noteikumi Nr.461

Rīgā 2014.gada 12.augustā (prot. Nr.43 14.§)

Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība

Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma
4.panta divpadsmito daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka prasības pārtikas kvalitātes shēmām, kā arī to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtību.

2. Pārtikas kvalitātes shēmas atbilstoši Komisijas 2006. gada 15. decembra Regulas (EK) Nr. 1974/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), 22. panta 1. un 2. punktam ir:

2.1. nacionālā pārtikas kvalitātes shēma;

2.2. bioloģiskās lauksaimniecības shēma;

2.3. aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu shēma;

2.4. aizsargātu cilmes vietas nosaukumu shēma;

2.5. garantētu tradicionālo īpatnību shēma.

3. Pārtikas kvalitātes shēmai visi pārtikas aprites posmi ir izsekojami, shēmas produkta ražotājs (turpmāk – operators) ievēro prasības atbilstoši normatīvajiem aktiem pārtikas kvalitātes shēmu jomā, un produkts pēc marķēšanas ar pārtikas kvalitātes shēmas norādi nonāk tirdzniecībā.

4. Bioloģiskās lauksaimniecības shēmas prasībām atbilst pārtikas produkts, kas ražots atbilstoši normatīvajiem aktiem bioloģiskās lauksaimniecības jomā un pēc marķēšanas ar bioloģiskās lauksaimniecības norādi ir nonācis tirdzniecībā.

5. Operatora atbilstību bioloģiskās lauksaimniecības shēmai apliecina kontroles institūcijas, kas noteiktas bioloģiskās lauksaimniecības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos.

6. Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un aizsargātu cilmes vietas nosaukumu shēmas prasībām atbilst pārtikas produkts, kas reģistrēts Eiropas Savienības Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukumu reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem lauksaimniecības un pārtikas kvalitātes shēmu jomā.

7. Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un aizsargātu cilmes vietas nosaukumu shēmā iekļauti pārtikas uzņēmumi (turpmāk – uzņēmumi), kas ražo izejvielas šo noteikumu 6. punktā minētajiem pārtikas produktiem un shēmas produktus.

8. Garantēto tradicionālo īpatnību shēmas prasībām atbilst pārtikas produkts, kas reģistrēts Eiropas Savienības Garantētu tradicionālo īpatnību reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem lauksaimniecības un pārtikas kvalitātes shēmu jomā.

9. Operatora atbilstību aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu shēmai, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu shēmai vai garantētu tradicionālo īpatnību shēmai apliecina Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – dienests).

10. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām atbilst pārtikas produkts, kas ražots atbilstoši šiem noteikumiem un ir nonācis tirdzniecībā ar nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādi.

11. Operatora atbilstību nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai apliecina dienests šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

12. Visi pārtikas kvalitātes shēmā iesaistītie uzņēmumi ievēro normatīvo aktu prasības pārtikas aprites jomā.

13. Šo noteikumu 5., 9. un 11. punktā minētās kontroles institūcijas uztur un ievieto savā tīmekļa vietnē attiecīgās shēmas produktu sarakstu, norādot šādu informāciju:

13.1. par bioloģiskās lauksaimniecības shēmu – shēmas produkta nosaukumu, operatora nosaukumu vai vārdu un uzvārdu un izejvielu piegādātāju skaitu;

13.2. par nacionālo pārtikas kvalitātes shēmu – shēmas produkta nosaukumu, sertifikāta izsniegšanas, pārtraukšanas vai anulēšanas datumu, operatora nosaukumu vai vārdu un uzvārdu un izejvielu piegādātāju skaitu, kā arī marķējumā izmantojamās nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādes krāsu;

13.3. par aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu shēmu un aizsargātu cilmes vietas nosaukumu shēmu – shēmas produkta nosaukumu, operatora un izejvielu piegādātāja nosaukumu vai vārdu un uzvārdu, Eiropas Komisijas regulas numuru, datumu un nosaukumu par Latvijā ražotā produkta ierakstīšanu Eiropas Savienības Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukumu reģistrā;

13.4. par garantētu tradicionālo īpatnību shēmu – shēmas produkta nosaukumu, operatora nosaukumu vai vārdu un uzvārdu, Eiropas Komisijas regulas numuru, datumu un nosaukumu par Latvijā ražotā produkta ierakstīšanu Eiropas Savienības Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā.

14. Šo noteikumu 5. un 11. punktā minētās kontroles institūcijas atbilstošajā shēmā uztur operatora izejvielu piegādātāju sarakstu.

15. Operators katru gadu līdz 1. februārim rakstiski iesniedz pārskatu par iepriekšējā gadā realizētajiem produktiem:

15.1. nacionālās pārtikas kvalitātes shēmā – dienestam (1. pielikums);

15.2. aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu shēmā, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu shēmā un garantēto tradicionālo īpatnību shēmā – ražotāju grupai (2. pielikums).

16. Katru gadu līdz 15. martam ražotāju grupa (3. pielikums) un dienests (4. pielikums) elektroniski iesniedz Zemkopības ministrijā šo noteikumu 15. punktā minēto pārskatu kopsavilkumus.

II. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas vispārējās prasības

17. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas operators ir fiziska vai juridiska persona, kura ražo nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām atbilstošu produktu.

18. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktu marķē atbilstoši normatīvajiem aktiem par produktu marķēšanu. Marķējumā iekļauj nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādi, kas atveidota un izvietota saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu.

19. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktu ražo, ievērojot nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības, kas noteiktas:

19.1. šo noteikumu 6. pielikumā – pienam un piena produktiem, liellopu gaļai, cūkgaļai, kazu, aitu un trušu gaļai un tās produktiem;

19.2. šo noteikumu 7. pielikumā – medum un biškopības produktiem;

19.3. šo noteikumu 8. pielikumā – graudaugiem un to produktiem, eļļas augiem un to produktiem;

19.4. šo noteikumu 9. pielikumā – dārzeņiem, kartupeļiem, sēnēm un to produktiem;

19.5. šo noteikumu 10. pielikumā – augļiem, ogām un to pārstrādes produktiem;

19.6. šo noteikumu 11. pielikumā – olām, putnu gaļai un tās produktiem;

19.7. šo noteikumu 12. pielikumā – zivīm un zivju produktiem;

19.8. šo noteikumu 13. pielikumā – saliktiem produktiem un uztura bagātinātājiem;

19.9. šo noteikumu 14. pielikumā – dzeramajam ūdenim, avota ūdenim, minerālūdenim un sulu dzērieniem;

19.10. šo noteikumu 15. pielikumā – konditorejas izstrādājumiem.

20. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produkti, kas nav marķēti, visos pārtikas aprites posmos ir nošķirti laikā vai telpā (produktu apriti veic citā laikā vai telpā) no produktiem, kas nav ražoti saskaņā ar minētās shēmas prasībām.

21. Produkts atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām un to marķē ar šo noteikumu 5. pielikuma III nodaļā minēto norādi, ja:

21.1. vismaz 95 procenti no produkta ražošanā izmantotajām izejvielām (arī pamatizejviela), izņemot ūdeni, sāli un cukuru, atbilst šajos noteikumos noteiktajām kvalitātes prasībām;

21.2. tas nesatur ģenētiski modificētus organismus, nesastāv un nav ražots no tiem;

21.3. produkta ražošanā nav izmantotas Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1333/2008 par pārtikas piedevām II pielikumā minētās pārtikas krāsvielas, izņemot C daļas II grupas pārtikas krāsvielas;

21.4. produkta pilns pārstrādes cikls notiek vienā Eiropas Savienības dalībvalstī vai reģionā, kas minēts norādē.

22. Produkta pilnu pārstrādes ciklu nodrošina pārtikas apritē iesaistītie uzņēmumi, kas veic produktu pārstrādi Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu 2. panta "m" punkta izpratnē, kā arī minerālūdens, dzeramā ūdens un avota ūdens ražotāji.

23. Produkts atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām un to marķē ar šo noteikumu 5. pielikuma II nodaļā minēto norādi, ja produkta ražošanā ir ievērotas šo noteikumu 21.1., 21.2. un 21.3. apakšpunktā minētās prasības un vismaz 75 procenti no produkta ražošanā izmantotajām izejvielām ir iegūtas vienā Eiropas Savienības dalībvalstī vai reģionā, kas norādē minēta kā izcelsmes valsts vai reģions.

24. Ja rodas pamatotas aizdomas, ka produkts neatbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām, kā arī strīdu gadījumā dienests veic produkta analīzes. Analīzes veic laboratorijā, kura ir akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību vai kura ir akreditēta citā Eiropas Savienības dalībvalstu akreditācijas institūcijā.

25. Medu un biškopības produktus, svaigus dārzeņus, kartupeļus, augļus un ogas, svaigu gaļu, svaigas zivis un svaigas olas marķē tikai ar šo noteikumu 5. pielikuma II nodaļā minēto norādi, un tie pilnībā ir iegūti vienā Eiropas Savienības dalībvalstī vai reģionā, kas norādē minēta kā izcelsmes valsts vai reģions.

26. Ja saldētus dārzeņus, kartupeļus, augļus un ogas marķē ar 5. pielikuma III nodaļā minēto norādi, papildus marķējumā norāda izcelsmes valsti galvenajai sastāvdaļai, kas veido vairāk nekā 50 procentu no minētā pārtikas produkta.

III. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas sertifikācija

27. Operators, kas vēlas sākt darbību nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā vai ražot jaunu shēmas produktu, rakstiski iesniedz dienestā:

27.1. iesniegumu (16. pielikums);

27.2. sarakstu, kurā norādīti izejvielu piegādātāji (17. pielikums), ja produktu marķēšanā izmantos 5. pielikuma II nodaļā minēto norādi.

28. Dienests 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas izskata to un vienojas ar operatoru par pārbaudes laiku.

29. Dienests:

29.1. veic dokumentu un operatora pārbaudi;

29.2. pamatojoties uz riska analīzi, pārbauda izejvielu piegādātājus, ja operators produktu marķēšanā izmanto šo noteikumu 5. pielikuma II nodaļā minēto norādi;

29.3. pēc operatora pārbaudes sagatavo un izsniedz operatoram novērtēšanas protokolu un, ja nepieciešams, vienojas par termiņu, lai novērstu pārbaudē konstatētās neatbilstības.

30. Dienests ir tiesīgs pieprasīt operatoram informāciju un dokumentus, kas pamato produkta atbilstību nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām.

31. Ja šo noteikumu 29. punktā minētajā pārbaudē konstatē operatora un shēmas produkta atbilstību nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām, dienests 10 darbdienu laikā pēc minētās pārbaudes pieņem lēmumu par nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas atbilstības sertifikāta (turpmāk – sertifikāts) izsniegšanu.

32. Ja šo noteikumu 29. punktā minētajā pārbaudē ir konstatētas neatbilstības, pēc to novēršanas dienests:

32.1. veic atkārtotu pārbaudi, kā arī sagatavo un izsniedz operatoram novērtēšanas protokolu;

32.2. 10 darbdienu laikā pēc atkārtotās pārbaudes pieņem lēmumu par sertifikāta izsniegšanu vai par atteikumu izsniegt sertifikātu un par to rakstiski paziņo operatoram.

33. Sertifikātā norāda:

33.1. operatora identifikācijas datus (juridiskai personai – nosaukumu un reģistrācijas numuru, fiziskai personai – vārdu, uzvārdu un personas kodu);

33.2. pārtikas produkta grupu, produkta veidu vai produktu;

33.3. piešķirtā sertifikāta numuru;

33.4. produkta marķēšanā izmantojamo nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādi;

33.5. sertifikāta izsniegšanas datumu.

34. Lai produkta marķējumā varētu izmantot nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādi, operators pēc sertifikāta saņemšanas rakstiski iesniedz iesniegumu par norādes lietošanas tiesību piešķiršanu zīmes īpašniekam vai saskaņā ar likuma "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm" 26. pantu noteiktajam licenciātam, kas norādīts Zemkopības ministrijas tīmekļa vietnē.

35. Dienests vismaz reizi gadā veic to operatoru pārbaudi, kuri produktu marķējumā izmanto nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādi. Izejvielu piegādātāju plānoto pārbaužu biežumu nosaka, pamatojoties uz riska analīzi.

36. Ja dienests konstatē, ka operators pārkāpj šo noteikumu prasības, tas rakstiski brīdina operatoru par konstatētajām neatbilstībām un nosaka termiņu to novēršanai. Pēc noteiktā termiņa beigām dienests veic atkārtotu pārbaudi.

37. Dienests anulē sertifikātu un aizliedz izmantot nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādi, ja:

37.1. konstatē tīšus produkta ražošanas pārkāpumus kādā no pārtikas aprites posmiem;

37.2. šo noteikumu 36. punktā minētās neatbilstības nav novērstas noteiktajā termiņā;

37.3. operators izmanto nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādi produktam, kam nav izsniegts sertifikāts;

37.4. operators kavē, apgrūtina vai liedz dienestam veikt uzraudzību.

38. Ja dienests anulē operatora sertifikātu, tas divus gadus operatoram neizsniedz jaunu sertifikātu.

39. Operators katru gadu līdz 1. jūlijam un 1. janvārim iesniedz dienestā informāciju par izmaiņām šo noteikumu 27.2. apakšpunktā minētajā sarakstā.

40. Operators un izejvielu piegādātājs saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā veicama samaksa par Pārtikas un veterinārā dienesta valsts uzraudzības un kontroles darbībām un maksas pakalpojumiem, sedz šādus dienesta izdevumus:

40.1. operators – par produktu sertificēšanu nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā, ikgadējo pārbaudi un atkārtotu pārbaudi, ja plānveida pārbaudē konstatēta neatbilstība nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām;

40.2. izejvielu piegādātājs – par atkārtotu pārbaudi, ja plānveida pārbaudē konstatēta neatbilstība nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām.

41. Ja operators pārtrauc ražot pārtikas kvalitātes shēmas produktu, tas par to 10 dienu laikā rakstiski informē dienestu un licenciātu.

IV. Noslēguma jautājumi

42. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2008. gada 18. augusta noteikumus Nr. 663 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2008, 129. nr.; 2009, 113., 200. nr.; 2010, 67. nr.; 2011, 102. nr.; 2012, 203. nr.).

43. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai iesaiņoto produktu krājumus, kas marķēti ar etiķetēm, uz kurām saskaņā ar Ministru kabineta 2008. gada 18. augusta noteikumu Nr. 663 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" 6. pielikuma 7.2. apakšpunktu ir norāde bordo krāsā, drīkst turpināt laist tirgū, kā arī izmantot izgatavotās etiķetes, līdz krājumi ir beigušies, bet ne ilgāk kā līdz 2016. gada 1. jūnijam.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

 

1.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta
noteikumiem Nr.461

Pārskats par nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā realizētiem produktiem
20_____. gada 1. janvāris–31. decembris

Juridiskā persona
	(nosaukums)

Juridiskās personas reģistrācijas Nr.

Fiziskā persona (pilnvarotā persona)
	(vārds, uzvārds)

Personas kods

–

Faktiskā adrese

Nr. p.k.	Produkta veids	Realizētais produkcijas apjoms (t)
1.	Svaigpiens, piens un piena produkti
2.	Liellopu, cūku, kazu, aitu gaļa un tās produkti
3.	Putnu gaļa un tās produkti
4.	Olas
5.	Medus un biškopības produkti
6.	Graudaugi un to produkti
7.	Eļļas augi un to produkti
8.	Maizes, miltu izstrādājumi un kaņepju pavalgs
9.	Alus, iesals un kvasa dzērieni
10.	Dārzeņi, kartupeļi un to produkti
11.	Augļi, ogas un to produkti
12.	Saliktie produkti un uztura bagātinātāji
13.	Zivis un to produkti
14.	Dzeramais ūdens, avota ūdens, minerālūdens, sulu dzērieni
15.	Konditorejas izstrādājumi
Kopā:

(vārds, uzvārds)		(paraksts*)

Datums*

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "datums" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

 

2.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta
noteikumiem Nr.461

Pārskats par		shēmā realizētiem produktiem
	shēmas nosaukums

20___. gada 1. janvāris–31. decembris

Juridiskā persona
	(nosaukums)

Juridiskās personas reģistrācijas Nr.

Fiziskā persona (pilnvarotā persona)
	(vārds, uzvārds)

Personas kods

–

Faktiskā adrese

EK regula, ar ko produkta nosaukumu ieraksta Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, Aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā
	numurs un datums

Nr. p.k.	Produkta nosaukums	Realizētās produkcijas apjoms (t)	Eksports (t)	Valstis, uz kurām eksportē
Kopā	x		x	x

(vārds, uzvārds)		(paraksts*)

Datums*

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "datums" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

 

3.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta
noteikumiem Nr.461

Kopsavilkums par		shēmā realizētiem produktiem
	shēmas nosaukums

Nr. p.k.	Produkta nosaukums	Realizētās produkcijas apjoms (t)	Eksports (t)	Valstis, uz kurām eksportē
Kopā	x		x	x

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

 

4.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta
noteikumiem Nr.461

Kopsavilkums par nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā realizētiem produktiem

Nr. p.k.

Operatora vārds, uzvārds vai nosaukums

Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā saražotās produkcijas apjoms (t)

Piens, svaigpiens un piena produkti

Liellopu, cūku, kazu, aitu gaļa un tās produkti

Putnu gaļa un to produkti

Olas

Medus un biškopības produkti

Graudaugi un to produkti

Eļļas augi un to produkti

Maizes, miltu izstrādājumi un kaņepju pavalgs

Alus, iesals un kvasa dzērieni

Dārzeņi, kartupeļi un to produkti

Augļi, ogas un to produkti

Saliktie produkti un uztura bagātinātāji

Dzeramais ūdens, avota ūdens, minerālūdens, sulu dzērieni

Konditorejas izstrādājumi

Kopā

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

 

5.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta
noteikumiem Nr.461

Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādes atveidošana un izvietošana

I. Vispārīgās prasības

1. Norāde ir izvietota tā, lai patērētājs varētu to redzēt un atpazīt:

1.1. uz tirdzniecības iepakojuma vai uz kopējā iepakojuma;

1.2. uz iepakojuma ārējās virsmas;

1.3. arī pēc iepakojuma atvēršanas.

2. Norādes lielums ir proporcionāls iepakojumam. Norādes minimālais lielums ir 17 x 12 mm, izņemot īpaši mazu iepakojumu, uz kura drīkst attēlot norādi, kuras minimālais lielums ir 11 x 8 mm.

II. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norāde zaļā krāsā

3. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādes paraugs zaļā krāsā (turpmāk – zaļā norāde) norādīts 1. attēlā.

1.att.

4. Zaļā norāde ir ovālas formas. Tās centrā uz zaļa fona ir balta karote ar zaļu ēnu un bļodas fragments. Ārējā augšmalā izvietots melns uzraksts uz balta fona "KVALITATĪVS PRODUKTS", bet apakšmalā – zaļš uzraksts uz balta fona, kas norāda produkta izcelsmes valsti vai reģionu (piemēram, "LATVIJA") un apliecina, ka vismaz 75 % no produkta ražošanā izmantotajām izejvielām ir iegūtas attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī vai reģionā. Burtu lielums attiecībā pret uzraksta "KVALITATĪVS PRODUKTS" burtu lielumu ir 0,5 : 1. Atstarpi starp uzrakstiem aizpilda divas zaļas dažāda platuma svītras. Zaļo norādi ietver melna nepārtraukta līnija.

5. Zaļajai norādei ir izmantotas šādas pamatkrāsas uz balta fona:

6. Zaļo norādi var attēlot arī melnbaltu vai izvēlēties citas kontrastējošas krāsas, kas iederas iepakojuma dizainā, izņemot bordo.

2.att.

III. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norāde bordo krāsā

7. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādes paraugs bordo krāsā (turpmāk – bordo norāde) norādīts 3. attēlā.

3.att.

8. Bordo norāde ir ovālas formas. Tās centrā uz bordo fona ir balta karote ar bordo ēnu un Latvijas kartes siluets. Ārējā augšmalā izvietots melns uzraksts uz balta fona "KVALITATĪVS PRODUKTS", bet apakšmalā – melns uzraksts uz balta fona, kas norāda ražošanas vietu – valsti vai reģionu (piemēram, "RAŽOTS LATVIJĀ") – un apliecina, ka pilns produkta pārstrādes cikls notiek attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī vai reģionā. Burtu lielums attiecībā pret uzraksta "KVALITATĪVS PRODUKTS" burtu lielumu ir 0,5 : 1. Atstarpi starp uzrakstiem aizpilda divas bordo krāsas dažāda platuma svītras. Bordo norādi ietver melna nepārtraukta līnija.

9. Bordo norādei ir izmantotas šādas pamatkrāsas uz balta fona:

10. Bordo norādi nedrīkst attēlot melnbaltu vai izvēlēties citas krāsas.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

 

6.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta
noteikumiem Nr.461

Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības svaigpienam, pienam un piena produktiem, liellopu gaļai, cūkgaļai, kazu, aitu un trušu gaļai un tās produktiem

I. Prasības dzīvnieku turēšanai

1. Dzīvniekus nodrošina ar pilnvērtīgu, vecumam, sugai un produktivitātes virzienam atbilstošu barību. Kontroli veic dienests saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumu Nr. 461 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" (turpmāk – noteikumi) 22. punkta prasībām, ja produktu marķē ar noteikumu 5. pielikuma II nodaļā minēto shēmas norādi.

II. Prasības svaigpienam, pienam un piena produktiem

2. Svaigpiena kvalitātes kontroli veic operators vismaz reizi mēnesī. Svaigpiens atbilst šādām prasībām:

2.1. govs svaigpiena sasalšanas temperatūra nepārsniedz –0,516 ºC;

2.2. kazas svaigpiena sasalšanas temperatūra nepārsniedz –0,540 ºC;

2.3. govs svaigpiena skābums 15 līdz 18 ºT;

2.4. kazas svaigpiena skābums 14 līdz 18 ºT.

3. Piena pārstrādes procesā ražotu produktu (turpmāk – piena produkti) sastāvā aizliegts izmantot augu izcelsmes eļļas un taukus, daļēji vai pilnīgi aizstājot piena taukus piena produktos. Operators produkta ražošanas procesu un tajā izmantotās izejvielas norāda tehniskajā specifikācijā.

4. Siera ražošanā aizliegts izmantot nitrātus (NaNO₃ vai KNO₃), lai nomāktu gāzes radošo mikroorganismu attīstību.

5. Pienu un piena produktus novērtē sensori atbilstoši standartam LVS 354:2002 "Piena un piena produktu sensorā novērtēšana ar punktu metodi". Neviena rādītāja vērtējums nedrīkst būt zemāks par 4 punktiem (5 punktu vērtēšanas sistēmā). Vērtē šādus rādītājus:

5.1. ārējo izskatu (tajā skaitā ūdens dispersijas pakāpi sviestam);

5.2. konsistenci;

5.3. garšu un smaržu;

5.4. izskatu griezumā – sieram.

6. Piena un piena produktu kontroli operators veic ne retāk kā reizi gadā akreditētā testēšanas laboratorijā. Mikrobioloģiskie rādītāji nepārsniedz:

6.1. Listeria monocytogenes – 100 kvv/1 g;

6.2. E. coli – 100 kvv/1 g;

6.3. salmonella – nav pieļaujama 25 g produkta.

III. Prasības liellopu gaļai, cūkgaļai, kazu un aitu gaļai un tās produktiem

7. Liellopu, kazu, aitu un cūku pārvadāšanas ilgums līdz kautuvei nepārsniedz sešas stundas.

8. Liemeņus ar noteikumu 5. pielikuma II nodaļā minēto norādi marķē, ja kaušanai paredzētu dzīvnieku vecums ir:

8.1. buļļiem – ne lielāks par 24 mēnešiem;

8.2. telēm – ne lielāks par 24 mēnešiem;

8.3. vēršiem – ne lielāks par 30 mēnešiem;

8.4. teļiem – ne lielāks par 8 mēnešiem;

8.5. trušiem – ne mazāks par 4 mēnešiem.

9. Liemeni ar noteikumu 5. pielikuma II nodaļā minēto norādi marķē, ja liemenis saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku liemeņu klasifikāciju atbilst:

9.1. liellopam pēc uzbūves jeb muskuļaudu novērtējuma – E, U vai R klasei;

9.2. liellopam pēc taukaudu slāņa pakāpes – 2.–4. klasei;

9.3 cūkai pēc muskuļaudu daudzuma – S vai E klasei.

10. Divu stundu laikā pēc kaušanas svaigas gaļas pH nepārsniedz 6,2 (nosaka kautuvē).

11. Liellopu liemeņus nav atļauts apstrādāt ar pienskābi.

12. Liellopu, kazu, aitu, cūku un trušu gaļas produktu un gaļas izstrādājumu ražošanā aizliegts izmantot:

12.1. saldētu gaļu;

12.2. mehāniski atdalītu gaļu;

12.3. augu izcelsmes olbaltumu;

12.4. tauku-ādu emulsijas;

12.5. pārtikas piedevas uzglabāšanas laika pagarināšanai, ārējā izskata uzlabošanai un vēlamo struktūras īpašību nodrošināšanai.

13. Pusžāvēto un jēlkūpināto desu ražošanā nav atļauts lietot fosfātus.

14. Operators katrā partijā novērtē gaļas produktu organoleptiskās īpašības, un to rādītāji atbilst šā pielikuma tabulā minētajām prasībām.

Tabula

Gaļas produktu organoleptiskie rādītāji

Nr. p.k.	Produkts	Rādītājs	Raksturojums
1.	Cūkgaļas kūpinājumi	ārējais izskats	virsma tīra, sausa, bez gaļas un speķa izrāvumiem, produkta masai nepiegulošiem audiem, vienmērīgi nokūpināta no gaiši brūnas līdz brūnai krāsai
		konsistence	elastīga
		izskats griezumā	muskuļaudi vienmērīga krāsojuma, bez pelēkiem plankumiem, taukaudi baltā krāsā vai ar sārtu nokrāsu
		smarža un garša	patīkama, mēreni sāļa, raksturīga izmantotajām izejvielām, ar garšvielu un dūmu aromātu, bez neraksturīgas garšas un smakas
2.	Liellopu gaļas kūpinājumi	ārējais izskats	virsma tīra, sausa, bez gaļas un speķa izrāvumiem, produkta masai nepiegulošiem audiem, vienmērīgi nokūpināta no gaiši brūnas līdz brūnai krāsai
		konsistence	elastīga
		izskats griezumā	muskuļaudi vienmērīga krāsojuma, bez pelēkiem plankumiem, taukaudi baltā krāsā vai ar sārtu nokrāsu
		smarža un garša	patīkama, mēreni sāļa, raksturīga izmantotām izejvielām, ar garšvielu un dūmu aromātu, bez neraksturīgas garšas un smakas
3.	Vārītās desas	ārējais izskats	desu virsma tīra, apvalks nebojāts
		konsistence	elastīga
		smarža un garša	vāji sāļa ar izteiktu garšvielu aromātu un garšu
4.	Pusžāvētās, jēlkūpinātās desas	ārējais izskats	desu virsma tīra un sausa, apvalks nebojāts, bez salipumiem
		konsistence	blīva, elastīga, bez redzamiem saistaudiem, speķis vienmērīgi izkliedēts
		pildījuma masas izskats griezumā	pildījuma masa vienmērīgi sajaukta un satur attiecīga lieluma kubveida sīki sasmalcinātus speķa gabaliņus
		smarža un garša	tauki balti vai ar sārtu nokrāsu, aromātiskā kūpinājuma un garšvielu smarža, garša mēreni sāļa

15. Gaļas (izņemot ādu) daudzums desās nav mazāks par 70 %, un desu ražošanā izmanto tikai dabīgus apvalkus.

16. Pievienotais sāls saturs gaļas produktos un izstrādājumos nepārsniedz 1,8 gramus 100 gramos produkta.

17. Mitruma saturs gatavajā produktā ir:

17.1. vārītajās desās – 55–70 %;

17.2. cīsiņos un sardelēs – 65–70 %;

17.3. pusžāvētajās desās – 35–45 %;

17.4. jēlkūpinātajās desās – 25–30 %;

17.5. liellopu gaļas produktos – ne vairāk kā 45 %;

17.6. cūkgaļas produktos – ne vairāk kā 65 %.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

 

7.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta
noteikumiem Nr.461

Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības medum un biškopības produktiem

I. Bišu saimju turēšana, medus un biškopības produktu ievākšana

1. Patstāvīgo vai pagaidu bišu turēšanas novietni novieto ne tuvāk kā trīs kilometrus no atkritumu noglabāšanas poligoniem.

2. Bišu saimes apskates laikā izmanto dūmus, kas iegūti no koku gabaliņiem, koku prauliem vai citiem dabiskiem materiāliem.

3. Vaska kodes apkarošanai izmanto organiskās skābes un ēteriskās eļļas, bet ir aizliegta insekticīdu lietošana.

4. Ziedputekšņu uztvērēja kastītes iztukšo katru vakaru pirms rasas punkta iestāšanās.

5. Aizliegts no medus atdalīt ziedputekšņus.

6. Propolisu pirmapstrādes laikā aizliegts karsēt un (vai) apstrādāt ar karstu ūdeni.

7. Bišu māšu peru pieniņu iegūst no 84–96 stundu veciem bišu māšu cirmeņiem.

II. Medus un biškopības produktu kvalitātes prasības

8. Operators katrai medus partijai noņem paraugu no fasēšanai sagatavotās produkcijas un nodod to akreditētā laboratorijā medus kvalitātes rādītāju noteikšanai. Ziedputekšņu saturu monoflorajam medum nosaka operators, nosūtot paraugu uz laboratoriju ziedputekšņu analīzes veikšanai.

9. Medus un biškopības produkti atbilst šā pielikuma tabulā minētajiem kvalitātes rādītājiem.

Tabula

Medus un biškopības produktu kvalitātes rādītāji

Nr. p.k.	Produkts	Rādītājs	Rādītāja lielums
1.	Medus	Mitrums, %	viršu, āboliņa medū – ne vairāk kā 21,5
			citu veidu medū – ne vairāk kā 18,5
		Saharoze, %	ne vairāk kā 3,00
		Brīvās skābes, mmolekv/kg	ne vairāk kā 30
		Diastāze (amilāze) (pēc Schade skalas)	ne mazāk kā 12
		Hidroksimetilfurfurols (HMF), mg/kg	ne vairāk kā 25
		Ziedputekšņu saturs, %	viršu medū – vismaz 40 % viršu ziedputekšņu
			griķu medū – vismaz 25 % griķu ziedputekšņu
			liepziedu medū – vismaz 17 % liepu ziedputekšņu
			rapšu medū – vismaz 70 % rapšu ziedputekšņu
			Citu veidu monoflorajā medū – ne mazāk kā 45 % vienas floras ziedputekšņu
2.	Svaigi un saldēti ziedputekšņi	Mitrums, %	aveņu, krūkļu ziedputekšņos – ne vairāk kā 40,0
			pārējos ziedputekšņos – ne vairāk kā 35,0
		Kopējās skābes, %	ne vairāk kā 0,15
		pH	aveņu, krūkļu ziedputekšņiem 3,2
			pārējiem ziedputekšņiem ne mazāk kā: 5,5 – maijā; 5,0 – jūnijā; 4,5 – jūlijā un augustā
3.	Žāvēti ziedputekšņi	Mitrums, %	7,0–8,0
		pH	7,0–4,3
		Kopējās skābes, %	ne vairāk kā 0,15
		Pelējumi un raugi, kvv/g	ne vairāk kā 200
4.	Bišu maize	Mitrums, %	10,0–14,0
		pH	ne zemāk par 3,8
		Pelējumi, kvv/g	ne vairāk kā 200
		Raugi, kvv/g	ne vairāk kā 200
5.	Propoliss	Vaska piemaisījums,%	ne vairāk 30,0
		Flavonoīdu un citu fenolsavienojumu masas daļa, %	ne mazāk kā 25,0
6.	Bišu māšu peru pieniņš	pH	3,7–4,2
		Sausnas daļa, %	30,0–35,0
		Bioloģiskā aktivitāte pēc māšu cirmeņa svara, audzējot bišu saimē, mg	ne mazāk kā 180

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

 

8.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta
noteikumiem Nr.461

Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības graudaugiem un to produktiem, eļļas augiem un to produktiem

1. Graudu un rapša sēklu kvalitātes prasības

1. Graudu un rapšu sēklu kvalitātes kontroli veic operators, pieņemot katru graudu partiju.

2. Graudu un rapšu sēklu kvalitātes rādītāji atbilst šā pielikuma 1. tabulā minētajiem kvalitātes rādītājiem.

1.tabula

Graudu un rapša sēklu kvalitātes rādītāji

Nr. p.k.	Produkts	Rādītājs	Rādītāja lielums
1.	Kvieši	mitrums, %	ne vairāk kā 14
		Hagberga krišanas skaitlis, s	220–350
		proteīna saturs (sausā masā), %	ne mazāk kā 12,5
		Zeleny indekss, ml	ne mazāk kā 30
		atkritumu piemaisījumi, %	ne vairāk kā 1,0
		citu kultūraugu graudu piemaisījumi, %	ne vairāk kā 4,0
		sīko graudu (kas iziet caur 2,0 x 20 mm sietu) piemaisījumi, %	ne vairāk kā 2,0
		kaitēkļu invāzija	nav pieļaujama
		ar melnplauku inficēti graudi	nav pieļaujami
		ar fuzariozi inficēti graudi	nav pieļaujami
		melno graudu (Claviceps purpurea) klātbūtne, %	ne vairāk kā 0,05
2.	Rudzi	mitrums, %	ne vairāk kā 14
		Hagberga krišanas skaitlis, s	120–250
		atkritumu piemaisījumi, %	ne vairāk kā 1,0
		citu kultūraugu graudu piemaisījumi, %	ne vairāk kā 4,0
		sīko graudu (kas iziet caur 1,4 x 20 mm sietu) piemaisījumi, %	ne vairāk kā 2,0
		kaitēkļu invāzija	nav pieļaujama
		ar melnplauku inficēti graudi	nav pieļaujami
		ar fuzariozi inficēti graudi	nav pieļaujami
		melno graudu (Claviceps purpurea) klātbūtne, %	ne vairāk kā 0,05
3.	Alus mieži	dīgtspēja, %	ne mazāk kā 95
		proteīna saturs sausā masā, %	ne vairāk kā 11,8
		mitrums	ne vairāk kā 14
		tīrība (citi augi vai piemaisījumi), %	ne mazāk kā 2,0
		kaitēkļu invāzija	nav pieļaujama
4.	Mieži un rudzi (iesala ražošanai)	dīgtspēja, %	ne mazāk kā 95
		proteīna saturs sausā masā, %: miežiem rudziem	ne vairāk kā 14 ne vairāk kā 18
		mitrums, %	ne vairāk kā 14
		homogenitāte, % (vienas šķirnes sēkla)	ne mazāk kā 95
		tīrība, % (citu kultūraugu piemaisījumi)	ne vairāk kā 4
		piemaisījumi, %	ne vairāk kā 1
		kaitēkļu invāzija	nav pieļaujama
5.	Rapšu sēklas	erukskābes saturs, %	ne vairāk kā 2
		bāzes mitrums, %	ne vairāk kā 8
		pieļaujamā netīrība, %	ne vairāk kā 2
6.	Auzas	mitrums, %	ne vairāk kā 14
		tilpummasa, g/l	500–600
		tīrība (citi augi vai piemaisījumi), %	ne mazāk kā 2,0
		kaitēkļu invāzija	nav pieļaujama

2. Graudu un rapša sēklu pārstrādes produktu ražošana

3. Auksti spiestu nerafinētu rapšu eļļu iegūst ar mehāniskas spiešanas metodi.

4. Nerafinētai rapšu eļļai mehāniski nodala fosfatīdus un gļotvielas.

5. Operators vismaz reizi gadā rapšu eļļai akreditētā laboratorijā nosaka benzo(a)pirēna saturu, un tas nepārsniedz 2,0 µg/kg mitra svara.

6. Operators vismaz reizi gadā produktiem, izņemot rapšu eļļu, nosaka aflatoksīnu summu (B1 + B2 + G1 + G2), un tā nepārsniedz 4,0 µg/kg produkta.

7. Graudu un rapšu sēklu pārstrādes produktu kvalitātes kontroli veic operators katrai produktu partijai. Partijas apjomu nosaka operators.

8. Graudu un rapšu sēklu pārstrādes produktu kvalitātes rādītāji atbilst šā pielikuma 2. tabulā minētajiem kvalitātes rādītājiem.

2.tabula

Graudu un rapšu sēklu pārstrādes produktu kvalitātes rādītāji

Nr. p.k.	Produkts	Rādītājs	Rādītāja lielums
1.	Kviešu milti	krāsa	balta ar dzeltenīgu vai zilganu toni
		smarža	raksturīga svaigiem miltiem, bez citas smaržas
		mitrums, %	ne vairāk kā 15
		pelnvielu saturs, %	ne vairāk kā 1,26
		Hagberga krišanas skaitlis, s	250–350
		lipekļa saturs, %	ne mazāk kā 25
		kaitēkļu invāzija	nav pieļaujama
		metālmagnētiskie piemaisījumi, mg/kg	3,0
2.	Rudzu milti	krāsa	pelēcīgi zilgana vai balta
		smarža	raksturīga svaigiem miltiem, bez citas smaržas
		mitrums, %	ne vairāk kā 14,5
		pelnvielu saturs, %	ne vairāk kā 1,7
		Hagberga krišanas skaitlis, s	140–220
		kaitēkļu invāzija	nav pieļaujama
		metālmagnētiskie piemaisījumi, mg/kg	ne vairāk kā 3,0
3.	Putraimi	krāsa	raksturīga attiecīgās krāsas graudu putraimiem
		smarža	raksturīga svaigiem graudu produktiem, bez citas smaržas
		mitrums, %	ne vairāk kā 14,0
		veselo kodoliņu saturs, %	ne mazāk kā 99,2
		nenolobīto pārslu saturs, %	–
		gružu piemaisījumu saturs, %	ne vairāk kā 0,30
		skābums pārslās, grādos	–
		kaitēkļu invāzija	nav pieļaujama
		metālmagnētiskie piemaisījumi, mg/kg	3,0
4.	Pārslas	krāsa	raksturīga attiecīgās krāsas graudu pārslām
		smarža	raksturīga svaigiem graudu produktiem, bez citas smaržas
		mitrums, %	10,0–14,0
		nenolobīto pārslu saturs, %	ne vairāk kā 0,5
		gružu piemaisījumu saturs, %	ne vairāk kā 0,35
		skābums pārslās, grādos	ne vairāk kā 5,0
		kaitēkļu invāzija	nav pieļaujama
		metālmagnētiskie piemaisījumi, mg/kg	ne vairāk kā 3,0
5.	Alus iesals	krāsa (EBC)	raksturīga attiecīgās krāsas iesalam
		mitrums, %	ne vairāk kā 6
		iejavas skābums: ml 1n NaOH/100 ml pH	0,9–1,3 5–7
		pārcukurošanās (min.)	5–30
		ekstraktvielas sausā vielā, %	ne mazāk kā: 75 – miežiem, 70 – kviešiem, 70 – rudziem
		kaitēkļu invāzija	nav pieļaujama
6.	Auksti spiesta nerafinēta rapšu eļļa	ārējais izskats	caurspīdīgs šķidrums, var būt nelieli nosēdumi
		krāsa	zaļgana vai dzintara dzeltena
		smarža, garša	raksturīga produktam, bez nevēlamas citas smaržas un piegaršas
		peroksīdu skaitlis, mekv. aktīvā O2/kg	ne vairāk kā 15
		skābes skaitlis, mg KOH/g	ne vairāk kā 4,0
		mitruma un gaistošo vielu masas daļa, %	ne vairāk kā 0,2
		nešķīstošie piemaisījumi, %	ne vairāk kā 0,05

9. Pārvadājot miltus specializētā transportā bez taras, operators katrai partijai pārbauda kvalitāti apliecinošus dokumentus. Ja rodas strīdi, veic miltu fizikāli ķīmiskās analīzes.

3. Maizes, miltu izstrādājumu un kaņepju pavalga ražošana

3.1. Maizes un miltu izstrādājumu ražošana

10. Maizes ražošanā izmanto miltus, kuru kvalitātes prasības atbilst šajā pielikumā noteiktajām prasībām, neizmantojot pārtikas piedevas.

11. Rudzu maizes mīklu gatavo ar dabīgo ieraugu.

12. Sāls saturs maizei nepārsniedz 1,25 g uz 100 g produkta.

13. Rudzu rupjmaizei šķiedrvielu daudzums nav zemāks par 6 g uz 100g produkta.

14. Izmantotajās taukvielās transtaukskābju saturs nav lielāks par 1 %.

15. Ekstrūzijas procesa rudzu un kviešu sausmaizītes ražo no miltu un kliju maisījuma bez ierauga un raudzēšanas.

16. Miltu izstrādājumu ražošanā neizmanto aromatizētājus (izņemot Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumu Nr. 461 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" 15. pielikumā minētos).

3.2. Kaņepju pavalga ražošana

17. Kaņepju pavalgu ražo no sasmalcinātas kaņepju sēklu masas un pilnīgi hidrogenētiem augu taukiem šādās proporcijās:

17.1. sasmalcināta kaņepju sēklu masa – 70–90 %;

17.2. pilnīgi hidrogenēti augu tauki – 10–30 %.

4. Alus, iesala un kvasa dzērienu ražošana

4.1. Alus ražošana

18. Alus izejvielas ir ūdens, iesals un apiņi. Rūgšanas procesa nodrošināšanai lieto alus raugu.

19. Vienai alus šķirnei var izmantot vairākus iesala veidus, arī no dažādiem piegādātājiem.

20. Miežu alus ražošanā iesala pirmmisas blīvuma palielināšanai neizmanto cukuru, cukura sīrupu vai to aizvietotāju.

21. Alus pēcraudzēšanas laiks noguldītavā nav mazāks par 15 dienām atbilstoši alus šķirnes tehnoloģiskajai shēmai un produkta gatavībai.

4.2. Bezalkoholisko iesala izcelsmes dzērienu ražošana

22. Bezalkoholiskā iesala dzēriena un kvasa sausnas pamatizejviela ir iesals.

23. Kvasa ražošanā izmanto raugu tīrkultūru.

24. Alus, iesala un kvasa dzērienu kvalitātes kontroli veic operators ne retāk kā reizi gadā.

25. Alus, iesala un kvasa dzērieni atbilst šā pielikuma 3. tabulā minētajiem kvalitātes rādītājiem.

3.tabula

Alus, iesala un kvasa dzēriena kvalitātes rādītāji

Nr. p.k.	Produkts	Rādītājs	Rādītāja lielums	Kontrole
1.	Alus	sausnas masas daļa pirmmisā, %	10–18 ± 0,5	kontroli veic operators katrai partijai
		spirta tilpuma daļa, %	3,8–5,5 ± 0,5 5,5–6,5 ± 1,0
		CO2 masas daļa, %	ne mazāk kā 0,3
2.	Nepasterizēts alus	patogēnie mikroorganismi Salmonella spp.	negatīva 25 g	mikrobioloģisko kontroli veic operators reizi mēnesī
		ZNGB	3,0 g nav pieļaujama
3.	Pasterizēts/sterili filtrēts alus	MAFAM KVV/1g	ne vairāk kā 500	kontroli veic operators ne retāk kā reizi gadā
		patogēnie mikroorganismi Salmonella spp.100g	nav pieļaujami
4.	Iesala dzēriens	sausnas masa, %	6,5–14 ± 0,5	kontroli veic operators ne retāk kā reizi gadā
		skābums, ml 1n NaOH/100 ml vai pH	2,5–3,5 ± 0,5
		CO2 masas daļa, %	ne mazāk kā 0,3
		ZNGB 100 g	nav pieļaujama
		patogēnie mikroorganismi Salmonella spp. 100 g	nav pieļaujama
		raugi, pelējumi 1 g	nav pieļaujami
5.	Kvass	sausnas masa, %	6,5–14 ± 0,5	kontroli veic operators ne retāk kā reizi gadā
		skābums, ml 1n NaOH/100 ml vai pH	2,5–3,5 ± 0,5
		CO2 masas daļa, %	ne mazāk kā 0,3
		ZNGB 100 g	nav pieļaujama
		patogēnie mikroorganismi Salmonella spp. 25 g	nav pieļaujami

26. Alus, iesala dzēriena un kvasa sensoro novērtēšanu veic vismaz reizi gadā. Novērtēšanu veic piecu punktu sistēmā piecām raksturīgākajām dzēriena īpašībām. Maksimālais punktu skaits produktam ir 25 punkti. Novērtējuma kopsumma nav zemāka par 20 punktiem. Sensoro novērtēšanu veic nozares eksperti.

27. Alus sensorajā novērtēšanā vērtē dzēriena dzidrumu, krāsu, aromātu, garšu, apiņus, putas/ogļskābo gāzi (CO₂).

28. Iesala un kvasa dzērienu sensorajā novērtēšanā vērtē dzēriena dzidrumu, krāsu, aromātu, garšu, ogļskābo gāzi (CO₂).

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

 

9.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta
noteikumiem Nr.461

Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības dārzeņiem, kartupeļiem, sēnēm un to pārstrādes produktiem

1. Ja produkts tiks marķēts ar Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumu Nr. 461 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" 5. pielikuma II nodaļā minēto norādi, izejvielu audzētājs un operators, kas ir primāro produktu ražotājs, nodrošina, lai dārzeņi un kartupeļi būtu audzēti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasībām un kontroles kārtību un to apliecinātu ieraksts Valsts augu aizsardzības dienesta Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā.

2. Svaigie dārzeņi, kas paredzēti pārstrādei, ir svaigi, sausi, tīri, neplaisājuši.

3. Pārstrādei paredzēto dārzeņu kontroli katrai partijai veic operators.

4. Gurķi, zaļie zirnīši, mārrutki, kāposti, dilles, sīpoli, burkāni, kartupeļi, pupiņas, baklažāni, ķirbji, skābenes un paprika atbilst šā pieliekuma 1. tabulā minētajiem kvalitātes rādītājiem.

1.tabula

Kvalitātes rādītāji svaigiem dārzeņiem, kartupeļiem un sēnēm

Nr. p.k.	Produkts	Rādītāji
1.	Gurķi	Gurķu vidus ir blīvs ar negatavām, mīkstām sēklām
2.	Zaļie zirnīši	Veseli un svaigi zirņi, ar plānu un maigu apvalku. Bez svešķermeņu un zemes piemaisījumiem. Gatavības pakāpe (pēc finometra) – ne vairāk kā 56 grādi
3.	Mārrutki	Mārrutku saknes ir bez bārkšsaknēm, bez zaļās lapu daļas, nesavītušas. Zemes piemaisījumi – ne vairāk kā 2,5 % no kopējās masas. No ziemas glabāšanas vītušas saknes – ne vairāk kā 15 % no kopējās masas. Sakņu diametrs – ne mazāks par 1,5 cm. Sakņu garums ne mazāks par 6 cm. Mehāniski bojātas (plaisas, nobrāzumi) – ne vairāk kā 5 %
4.	Galviņkāposti	Kāpostu galviņas – noteiktam pārstrādes veidam piemērotas šķirnes, stingras, lapas cieši piekļautas, svars nav mazāks par 0,5 kg
5.	Dilles	Bez saknēm. Pieļaujamas viegli apvītušas, ar apdzeltējušām lapām līdz 5 % no masas. Dilles bez pelējuma, nav puvušas, nav apkaltušas, bez zemes piemaisījumiem
6.	Sīpoli	Sīpola galviņa stingra, nogatavojusies, sausa ar labi apžāvētām, sausām ārējām zvīņlapām, izžāvēts sīpola kakls, bez zemes piemaisījumiem
7.	Burkāni	Nesažuvuši, sulīgi, ar mazu serdes daļu. Zemes piemaisījumi ne vairāk kā 2 %
8.	Kartupeļi	Kartupeļi bez asniem, bez zaļiem plankumiem, bez tukša vidus un nav apsaluši. Zemes piemaisījumi ne vairāk kā 1 %
9.	Kartupeļi cietes ražošanai	Cietes saturs nav mazāks par 15 %
10.	Kartupeļi čipsu ražošanai	Bumbuļu izmērs ne mazāks par 38 mm
		Puve – ne vairāk par 2,4 %, drātstārpu bojājumi – ne vairāk par 5,0 %, dziļš kraupis – ne vairāk par 15 %, augšanas plaisas – ne vairāk par 15 %. Kopējo bojājumu summa nepārsniedz 17 % (procenti noteikti pēc masas)
11.	Pupiņas	Veselas, bez svešķermeņu piemaisījumiem. Vienmērīgu gatavības pakāpi
12.	Skābenes	Svaigas, sausas, stingras jaunās lapiņas, zaļā krāsā, garša un smarža raksturīga svaigām skābenēm. Lapiņas nogrieztas aktīvās veģetācijas periodā, bez citu augu piemaisījumiem. Lapas sulīgas, ar botāniskai šķirnei raksturīgu lapu formu. Pieļaujamas viegli apvītušas – līdz 2 %, tikko veidoties sākuši ziedneši – līdz 1 %
13.	Paprika	Izmērs: šķirnes ar iegarenu formu – ne mazāk par 6 cm garuma; šķirnes ar apaļu formu – ne vairāk par 6 cm diametra; augļa sieniņas biezums – ne mazāks par 4 mm; Pieļaujamās novirzes: neatbilstoši izmēram – ne vairāk par 5 %, viegli apvītuši – ne vairāk par 5 %, ar sauso puvi – ne vairāk par 10 %
14.	Šampinjoni	Sēnes svaigas, baltas, cepurīte pie kātiņa neatvērusies, tīras, ar minimālām augsnes paliekām. Smarža un garša raksturīga šampinjoniem. Sēņu lapiņas gaišas, mīkstums vienmērīgi blīvs, balts. Pieļaujamās novirzes: sēnes ar nostieptu mantiju pie kātiņa, bet neveras vaļā – ne vairāk par 2 %; sēnes ar nelieliem bojājumiem (tumšas krāsas punktiem) – ne vairāk par 3 %; sēnes ar viegli pelēcīgu nokrāsu – ne vairāk par 1 %
15.	Baklažāni	Mīkstums stingrs, porains, sēklas neattīstītas. Izmērs: diametrs – līdz 10 cm, garums bez ierobežojumiem, augļkātiņa garums – līdz 2 cm Pieļaujamās novirzes: nepareizas formas (līki) – ne vairāk par 20 %, viegli ieskrāpēta miziņa, nelieli noberzumi un iespiedumi – ne vairāk par 10 %, diametrs līdz 12 cm – ne vairāk par 10 %

5. Pārstrādātu produktu ražošanā neizmanto pārtikas piedevas – konservantus. Dārzeņu marinādes ražošanā atļauts izmantot etiķskābi un etiķi.

6. Dārzeņu skābēšanu veic ar dabīgām fermentēšanas metodēm.

7. Šā pielikuma 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. tabulā minēto produktu mikrobioloģisko un fizikāli ķīmisko rādītāju kontroli veic operators reizi gadā, un tie atbilst attiecīgajās tabulās minētajiem kvalitātes rādītājiem.

2.tabula

Kvalitātes rādītāji marinētu dārzeņu marinādēm

Nr. p.k.	Rādītājs	Rādītāja lielums
1.	Blakus piemaisījumi	nav pieļaujami
2.	Hlorīdu masas daļa, %	0,8–2,0
3.	Titrējamās skābes masas daļa, % (pārrēķinot uz etiķskābi)	0,3–1,0
4.	pH	ne vairāk kā 4,5
5.	Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi	ne vairāk kā 100 kvv/1 g
6.	Pelējumu sēnītes un raugu šūnas	ne vairāk kā 10 kvv/1 g

3.tabula

Kvalitātes rādītāji konservētiem dārzeņiem

Nr. p.k.	Produkts	Rādītājs	Rādītāja lielums
1.	Zaļie zirnīši	Zirņu masas daļa, %	zirņi, ne mazāk kā 55 % no svara
		Hlorīdu masas daļa, %	0,8–1,5
		pH	ne mazāks kā 5,3
		Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi	ne vairāk kā 100 kvv/1 g
		Pelējumu sēnītes un raugu šūnas	ne vairāk kā 10 kvv/1 g
2.	Konservētas skābenes	Hlorīdu masas daļa, %	0,8–2,0
3.	Dārzeņu salāti	Hlorīdu masas daļa, %	0,9–2,25
		Titrējamās skābes masas daļa, % (pārrēķinot uz etiķskābi)	ne vairāk kā 1,5
		pH	3,0–5,0
		Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi	ne vairāk kā 1 x1 03 kvv/1 g
		Pelējumu sēnītes un raugu šūnas	ne vairāk kā 5 x 10 kvv/1g

4.tabula

Kvalitātes rādītāji konservētām, marinētām sēnēm

Nr. p.k.	Rādītājs	Rādītāja lielums
1.	Masas daļa no konservu masas neto: veselie, %	ne mazāk kā 50
2.	Blakus piemaisījumi	nav pieļaujami
3.	Hlorīdu masas daļa, %	0,7–1,5
4.	Titrējamās skābes masas daļa, % (pārrēķinot uz etiķskābi)	0,3–0,7
5.	pH	ne vairāk kā 4,5
6.	Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi	ne vairāk kā 1 x 103 kvv/1 g
7.	Pelējumu sēnītes un raugu šūnas	ne vairāk kā 5 x 10 kvv/1 g

5.tabula

Kvalitātes rādītāji galda mārrutkiem, mērcēm un sinepēm

Nr. p.k.	Produkts	Rādītājs	Rādītāja lielums
1.	Galda mārrutki	Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi	ne vairāk kā 1 x 104 kvv/1 g
		Titrējamās skābes masas daļa, %	0,6–1,9
		NaCl masas daļa, %	1,0–2,2
		pH	3,0–4,6
2.	Tomātu mērces un kečupi	Sausnas saturs, % Brix	ne mazāk kā 13
		Hlorīdu masas daļa, %	0,5–3,3
		Titrējamās skābes masas daļa, % (pārrēķinot uz etiķskābi)	0,3–1,6
		Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi	ne vairāk kā 1 x 104 kvv/1 g
		Pelējumu sēnītes un raugu šūnas	ne vairāk kā 1 x 102 kvv/1 g
		pH	2,5–4,5
3.	Mērces	Hlorīdu masas daļa, %	0,9–2,5
		Titrējamās skābes masas daļa, % (pārrēķinot uz etiķskābi)	0,3–1,9
		Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi	ne vairāk kā 1 x 104 kvv/1 g
		Pelējumu sēnītes un raugu šūnas	ne vairāk kā 1 x 102 kvv/1 g
		pH	3,5–4,0
4.	Sinepes	Hlorīdu masas daļa, %	0,6–3,0
		Titrējamās skābes masas daļa, % (pārrēķinot uz etiķskābi)	0,5–3,0
		Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi	ne vairāk kā 1 x 104 kvv/1 g

6.tabula

Kvalitātes rādītāji dārzeņu zupām

Nr. p.k.	Rādītājs	Rādītāja lielums
1.	Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi	ne vairāk kā 100 kvv/1 g
2.	Pelējumu sēnītes un raugu šūnas	nav pieļaujamas

7.tabula

Kvalitātes rādītāji kartupeļu pārstrādes produktiem

Nr. p.k.	Produkts	Rādītājs	Rādītāja lielums
1.	Kartupeļu ciete	Forma	pulverveida viela
		Smarža	raksturīga cietei, bez blakus smaržām
		Mitrums, %	15,00–20,00
		Kopējo pelnu saturs, %,	ne vairāk kā 0,50
		Pelni (smiltis), nešķ. 10 % HCl, %, maks.	0,05
		Skābums – 0,1 NaOH patēriņš 100 sausnes neitralizācijai	ne vairāk kā 12
		SO2 saturs, mg/kg	ne vairāk kā 10
		Mikroorganismu skaits	ne vairāk kā 1x105 kvv/1 g
		Koliformas 0,01 g	nav pieļaujamas
		Pelējumi, raugi	ne vairāk kā 500 kvv 1 g
		Salmonellas 25 g	nav pieļaujamas
2.	Kartupeļu čipsi, kraukšķīgie salmiņi	Mitruma saturs, %	ne vairāk kā 3,5
		Tauku saturs, %	28–36
		Sāls saturs, %	0,8–2,0

8.tabula

Kvalitātes rādītāji žāvētiem dārzeņiem, kaltētām sēnēm, sukādēm, saldētiem dārzeņiem, dārzeņu nektāriem, ievārījumiem, biezeņiem un tiem līdzīgiem produktiem

Nr. p.k.	Produkts	Rādītājs	Rādītāja lielums
1.	Kaltēti dārzeņi, kaltētas sēnes	Ūdens saturs produktā, %	10–30
		Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi	ne vairāk kā kaltētām sēnēm 5 x 103 kvv/1 g kaltētiem dārzeņiem 2 x 103 kvv/1g
		Pelējumu sēnītes un raugu šūnas	ne vairāk kā 100 kvv/1 g
2.	Sukādes	Ūdens saturs produktā, %	10–30
		Cukuru saturs gatavā produktā,%	ne vairāk kā 82
		Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi	ne vairāk kā 1 x1 02 kvv/1 g
		Pelējumu sēnītes un raugu šūnas	ne vairāk kā 50 kvv/1 g
3.	Saldēti dārzeņi (atsaldēti)	Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi	ne vairāk kā 1x105 kvv/1 g
		Pelējumu sēnītes un raugu šūnas	ne vairāk kā 50 kvv/1 g
4.	Dārzeņu ievārījumi, biezeņi un tiem līdzīgi produkti	Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi	5 x 103 kvv/1 g
		Patogēnie mikroorganismi un zarnu grupas baktērijas 1 g	nav pieļaujamas
		Pelējumu sēnītes un raugu šūnas	ne vairāk kā 50 kvv/1 g
5.	Dārzeņu nektāri	Sausnas masas daļa%	ne mazāk kā 11
		Titrējamās skābes masas daļa (pārrēķinot citronskābē), %	0,3–0,9
		Pelējumu sēnītes un raugu šūnas	nav pieļaujamas

9.tabula

Kvalitātes rādītāji skābētiem un marinētiem kāpostiem

Nr. p.k.	Produkts	Rādītājs	Rādītāja lielums
1.	Skābēti kāposti	Kopējais skābums, %	0,7–1,5
		Sāls saturs, %	0,8–2,0
		Kāpostu un sulas savstarpējā attiecība, %	85–90 : 15–10
2.	Skābēti kāposti ar piedevām	Kopējais skābums, %	0,7–1,5
		Sāls saturs, %	0,8–2,5
		Kāpostu ar piedevām un sulas savstarpējā attiecība, %	85–90 : 15–10
3.	Marinēti kāposti	Kopējais skābums, %	0,7–1,5
		Sāls saturs, %	1,2–2,0
		Svaigi kāposti un marināde, %	60 : 40
4.	Marinēti kāposti ar piedevām	Kopējais skābums, %	0,7–1,5
		Sāls saturs, %	1,5–2,5
		Svaigi kāposti ar piedevām un marināde, %	60 : 40

8. Marinētu dārzeņu saturs konservos no kopējās masas ir:

8.1. vismaz 50 %, ja dārzeņi ir nesagriezti;

8.2. vismaz 55 %, ja dārzeņi ir sagriezti.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

 

10.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta
noteikumiem Nr.461

Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības augļiem, ogām un to pārstrādes produktiem

1. Ja produkts tiks marķēts ar Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumu Nr. 461 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" 5. pielikuma II nodaļā minēto shēmas norādi, izejvielu audzētājs un operators, kas ir primāro produktu ražotājs, nodrošina, lai augļi un ogas būtu audzēti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasībām un kontroles kārtību un to apliecinātu ieraksts Valsts augu aizsardzības dienesta Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā.

2. Augļu un ogu pārstrādes produktu ražošanā izmanto svaigus, saldētus vai žāvētus augļus un ogas, tostarp meža ogas.

3. Pārstrādei paredzētās ogas ir ar šķirnei raksturīgu krāsu un smaržu, bojātas ogas nav pieļaujamas vairāk par 3 %.

4. Saldētas ogas nav salipušas, ar lielu sasalušu ledus kristālu apsarmi. Saldēšanai paredzēto augļu un ogu kontroli veic operators katrai partijai, un to kvalitāte atbilst šā pielikuma 1. un 2. tabulā minētajām prasībām.

5. Pārstrādei paredzēto augļu un ogu kontroli veic operators katrai partijai, un to kvalitāte atbilst šā pielikuma 1. tabulā minētajiem kvalitātes rādītājiem.

1.tabula

Pārstrādei paredzēto svaigo augļu un ogu kvalitātes rādītāji

Nr. p.k.	Produkts	Rādītājs	Rādītāja lielums
1.	Avenes	Sausnas saturs (Brix)	ne mazāk par 8,0 %
		Ogas, kas nav sasniegušas gatavību	ne vairāk par 5 %
2.	Upenes	Sausnas saturs (Brix)	ne mazāk par 12,0 %
		Negatavas vai brūnas ogas	ne vairāk par 5 %
3.	Zemenes	Sausnas saturs (Brix)	ne mazāk par 7,0 %
		Serde kauslapiņām	ne vairāk par 12 gab./1 kg
		Ogas, kas nav sasniegušas gatavību	ne vairāk par 5 %
4.	Dzērvenes (purva)	Sausnas saturs (Brix)	ne mazāk par 8,0 %
5.	Brūklenes	Sausnas saturs (Brix)	ne mazāk par 10,0 %
6.	Mellenes	Sausnas saturs (Brix)	ne mazāk par 9,0 %
7.	Ķirši	Sausnas saturs (Brix)	ne mazāk par 11,0 %
8.	Kazenes	Sausnas saturs (Brix)	ne mazāk par 8,0 %
9.	Lielogu dzērvenes	Sausnas saturs (Brix)	ne mazāk par 8,0 %

6. Augļu, ogu ievārījumi un sukādes, kā arī žāvētie augļi, augļu sulas un tām līdzīgie produkti atbilst šā pielikuma 2., 3., 4. un 5. tabulā noteiktajiem kvalitātes rādītājiem, un tos nosaka operators ne retāk kā reizi gadā.

2.tabula

Augļu un ogu ievārījumu, saldētu augļu un ogu kvalitātes rādītāji

Nr. p.k.	Produkts	Rādītājs	Rādītāja lielums
1.	Augļu un ogu ievārījumi	Augļu saturs produktos, %	ne mazāk kā 40
		pH	2,6–3,5
		Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi	5 x 103 kvv/1 g
		Patogēnie mikroorganismi un zarnu grupas baktērijas 1 g	nav pieļaujamas
		Pelējumu sēnītes un raugu šūnas	ne vairāk kā 50 kvv/1 g
2.	Augļu un ogu ievārījumi ar samazinātu kaloriju daudzumu	Augļu saturs produktos, %	ne mazāk kā 40
		Sausnas saturs, %	28,0–40,0
		pH	2,6–3,4
		Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi	ne vairāk kā 5 x 103 kvv/ 1g
		Patogēnie mikroorganismi un zarnu grupas baktērijas 1 g	nav pieļaujamas
		Pelējumi un raugi	ne vairāk kā 50 kvv/1 g
3.	Saldēti augļi un ogas	Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi	ne vairāk kā 1 x 105 kvv/1 g
		Pelējumu sēnītes un raugu šūnas	ne vairāk kā 50 kvv/1 g

3.tabula

Augļu sulu un tām līdzīgo produktu kvalitātes rādītāji

Nr. p.k.	Produkts	Rādītājs	Rādītāja lielums
1.	Augļu nektāri	Pelējumu sēnītes un raugu šūnas	nav pieļaujamas/1 ml
		Titrējamās skābes masas daļa, %	0,1–1,6 (atkarībā no produkta veida)
2.	Augļu sulas (tostarp augļu sulas no koncentrētām sulām)	Pelējumu sēnītes un raugu šūnas 1 ml	nav pieļaujamas
		Patulīna saturs: Smiltsērkšķu sulai Citu augļu sulām (izņemot ābolu)	ne lielāks par 10 μg/kg ne lielāks par 50 μg/kg
		E.coli nepasterizētā sulā	nav pieļaujami 25 g produkta
		Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi nepasterizētiem produktiem	ne vairāk kā 5 x 103 kvv/1 g
		Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi pasterizētiem produktiem 1 ml	nav pieļaujami

4.tabula

Kvalitātes rādītāji sukādēm un žāvētiem augļiem

Nr. p.k.	Produkts	Rādītājs	Rādītāja lielums
1.	Sukādes	Ūdens saturs produktā, %	10–30
		Cukuru saturs gatavā produktā, %	ne vairāk kā 82
		Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi	ne vairāk kā 1 x 102 kvv/1 g
		Pelējumu sēnītes un raugu šūnas	ne vairāk kā 50 kvv/1 g
2.	Žāvēti augļi	Ūdens saturs produktā, %	10–30
		Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi	ne vairāk kā 5 x 103 kvv/1 g
		Pelējumu sēnītes un raugu šūnas	ne vairāk kā 100 kvv/1 g

5.tabula

Kvalitātes rādītāji ābolu biezeņiem ar ogu augļu piedevu vai bez tās un ar saldo krējumu vai bez tā

Nr. p.k.	Rādītājs	Rādītāja lielums
1.	Sausnas saturs, % Brix	ne mazāk kā 18
2.	pH	3,2–4,4
3.	Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi	ne vairāk kā 1 x 103 kvv/1 g
4.	Zarnu nūjiņas grupas baktērijas 1 g	nav pieļaujamas
5.	Patogēnie mikroorganismi, t. sk. salmonella, 25 g	nav pieļaujamas
6.	Pelējumi un raugi	ne vairāk kā 50 kvv/1g

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

 

11.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta
noteikumiem Nr.461

Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības olām, putnu gaļai un tās produktiem

I. Putnu audzēšana

1. Putnus nodrošina ar pilnvērtīgu, vecumam, sugai un produktivitātes virzienam atbilstošu barību.

2. Ja putnu barošanai izmanto rūpnieciski ražotu vai no cita operatora iepirktu putnu barību, nepieciešams barības kvalitāti apliecinošs sertifikāts vai kvalitātes apliecība.

3. Putniem izmanto brīvo turēšanas metodi vai turēšanu kūtī. Būros vai sprostos atļauts turēt paipalas.

4. Strausiem nodrošina iespēju uzturēties āra aplokā.

5. Šā pielikuma I nodaļā minēto prasību ievērošanu kontrolē dienests saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumu Nr. 461 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" (turpmāk – noteikumi) 22. punktu, ja izejvielas piegādā operatoram, kas produktu marķē ar noteikumu 5. pielikuma II nodaļā minēto shēmas norādi.

II. Olas un to produktu ražošana

6. Olu kvalitāte atbilst šā pielikuma tabulā minētajām prasībām.

Tabula

Olu kvalitātes prasības

Nr. p.k.	Rādītājs	Noteiktās prasības	Kontrole
1.	Olu vizuāla novērtēšana	Olas ir tīras, sausas, ar nebojātu čaumalu, bez plankumiem un ieplaisājuma pazīmēm	Kontroli veic operators katrai partijai
2.	Olas forma un izmērs	Putnu sugai, šķirnei un putnu vecumam raksturīga olu forma, čaumalas biezums un čaumalas krāsojums	Kontroli veic operators katrai partijai
3.	Olas raksturojums	Jēlā veidā olas dzeltenums ir dzeltenā krāsā ar dažādiem toņiem un krāsas intensitāti. Olas baltums ir stingrs un dzidri caurspīdīgs. Olas dzeltenuma lielums attiecībā pret baltumu raksturīgs putnu sugai, barošanas specifikai un atbilst svaigi dētas olas konsistencei	Kontroli veic operators pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā vienu reizi putnu dēšanas sezonā

III. Putnu gaļa un tās produktu ražošana

7. Putnu gaļu atdzesē aukstuma telpās līdz temperatūrai, kas nav augstāka par 4 ^○C.

8. Atdzesētu putnu gaļu uzglabā temperatūrā, kas nav zemāka par 1 ^○C un augstāka par 4 ^○C.

9. Saldētu putnu gaļu iegūst atbilstoši lietotajai saldēšanas tehnoloģijai. Gaļas uzglabāšanas laikā nodrošina pastāvīgi nemainīgu saldēšanas tehnoloģijā paredzēto temperatūras režīmu.

10. Putnu gaļas produktu un gaļas izstrādājumu ražošanā aizliegts izmantot:

10.1. mehāniski atkaulotu gaļu;

10.2. augu izcelsmes olbaltumu;

10.3. tauku un ādu emulsiju;

10.4. pārtikas piedevas uzglabāšanas laika pagarināšanai, ārējā izskata uzlabošanai un vēlamo struktūras īpašību nodrošināšanai.

11. Putnu gaļas produktos un gaļas izstrādājumos pievienotā sāls saturs nepārsniedz 1,8 g uz 100 g produkta.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

 

12.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta
noteikumiem Nr.461

Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības zivīm un zivju produktiem

I. Akvakultūras dzīvnieku audzēšana

1. Akvakultūras dzīvniekus nodrošina ar pilnvērtīgu, vecumam, sugai un produktivitātes virzienam atbilstošu barību.

2. Akvakultūras dzīvnieku ēdināšanā aizliegts izmantot:

2.1. augšanas veicinātājus;

2.2. sintētiskās krāsvielas;

2.3. barību, kuras sastāvā ir ģenētiski modificēti organismi vai kuras ražošanā tie izmantoti;

2.4. barību, kas iegūta no tās pašas akvakultūras dzīvnieku sugas, kura tiek audzēta saimniecībā.

3. Zivju barībā aizliegts izmantot hormonus.

4. Ja akvakultūras dzīvnieku audzēšanas procesā ir nepieciešams lietot nomierinošus līdzekļus, noteikto zāļu izdalīšanās (karences) periodu pagarina divas reizes. Ja zāļu izdalīšanās periods normatīvajos aktos par zāļu lietošanu produktīviem dzīvniekiem nav noteikts, tad tas ir ne mazāks par 500 grāddienām.

5. Akvakultūras dzīvnieku dezinfekcijai izmanto vārāmo sāli, ūdeņraža pārskābi vai hloramīnu T.

6. Dīķa dezinfekcijai neizmanto hlorkaļķi.

7. Ja produktu marķē ar Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumu Nr. 461 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" (turpmāk – noteikumi) 5. pielikuma II sadaļā minēto norādi, operators ievēro šā pielikuma I sadaļas prasības.

II. Prasības attiecībā uz zivīm un to pārstrādes produktiem

8. Produkts atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām, un marķēšanā operators var izmantot noteikumu 5. pielikuma II sadaļā minēto norādi, ja zivis ir iegūtas:

8.1. Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos, tostarp akvakultūras uzņēmumos;

8.2. zvejas apgabalos Latvijas Republikas teritoriālajos vai ekonomiskās zonas ūdeņos vai Baltijas jūras starptautiskajos ūdeņos, kuros saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem Latvijai ir iedalītas zvejas kvotas.

9. Svaigu, nesadalītu zvejniecības produktu kvalitātes rādītāji atbilst šā pielikuma tabulā noteiktajām prasībām.

Tabula

Svaigu, nesadalītu zvejniecības produktu kvalitātes rādītāji

Nr. p.k.	Rādītājs	Raksturojums	Kontrole
1.	Āda	Gluda, sugai raksturīgā krāsā, iespējami plankumi, var būt nelieli bojājumi, kas radušies, zvejojot un transportējot zivis	Operators nosaka katrai partijai
2.	Gļotādas	Ūdeni saturošas, caurspīdīgas
3.	Acis	Uz āru izliektas, caurspīdīga radzene, melna zīlīte
4.	Žaunas	Spilgtā krāsā, mitras, bez gļotām
5.	Vēderplēve ķidātām zivīm	Gluda, spilgta, piegulst audiem
6.	Gaļa	Stingra un elastīga, ar gludu virsmu

10. Pārstrādes produktu ražošanā:

10.1. neizmanto pārtikas piedevas garšas, smaržas un ārējā izskata uzlabošanai, stabilizatorus, antioksidantus un aromatizētājus;

10.2. zivju saturs produktā ir vismaz 60 % (operators reizi gadā veic kontroli akreditētā laboratorijā);

10.3. sāli pievieno ne vairāk kā 1,5 g uz 100 g produkta.

11. Aizliegts izmantot atkārtoti saldētas zivis.

12. Karsti kūpinātu zivju produktus gatavo no svaigām, atvēsinātām zivīm. Brētliņas, mencas, reņģes un butes var izmantot arī saldētas.

13. Kūpināšanai izmanto tikai lapu koku koksni, kas nedrīkst būt apstrādāta ar ķīmiskiem savienojumiem (krāsota, lakota, apstrādāta ar antiseptiskiem līdzekļiem).

14. Temperatūru kūpinātavā regulē ar aizvērtņu stāvokli, kurtuvē pēc vajadzības pievienojot mitru alkšņu šķeldu.

15. Aizliegts lietot kūpināšanas aromatizētājus.

16. Kūpinātu zivju ārējā virsma ir tīra, bez kvēpiem, neapdegusi, krāsa no gaiši zeltainas līdz tumši brūnai, karsti kūpinātu zivju produktu mitruma saturs – 60–67 % (nosaka operators katrai partijai).

17. Konservu ražošanā nodrošina, ka:

17.1. kārbās safasētie liemeņi vai to gabali ir pārlieti ar augu eļļu, eļļa ir caurspīdīga, nogulsnēs pieļaujamas olbaltumvielu un zivju daļiņas;

17.2. konservu garša un smarža raksturīga attiecīgajam konservu veidam, zivju gaļas konsistence ir sulīga, var būt nedaudz sausa, asakas mīkstas, gabali veseli;

17.3. vienā kārbā safasēto liemeņu garuma starpība nedrīkst būt lielāka par 2 cm;

17.4. ķīmiskie un fizikālie rādītāji ir šādi:

17.4.1. vārāmā sāls saturs – no 1 līdz 2,5 %;

17.4.2. minimālā zivju liemeņu vai to gabalu masa kārbā – 70 % no kārbas neto masas.

18. Šprotu konservu ražošanā papildus nodrošina, ka:

18.1. zivis ir nozvejotas periodā no oktobra līdz aprīlim. Aizliegts izmantot ar zooplanktonu – airkāju vēzīšiem – barojušās zivis un zivis ar kuņģa pildījumu, kas pārsniedz 50 %;

18.2. pēc kūpināšanas zivīm ir nogriezta galva vai galvas un astes spura, zivju ārējā virsma ir tīra, bez kvēpiem, neapdegusi, krāsa no gaiši zeltainas līdz tumši zeltainai;

18.3. līdz fasēšanai zivis uzglabā 2–6 °C temperatūrā ne ilgāk par 16 stundām;

18.4. kārbās safasēto zivju liemeņu garums ir šāds:

18.4.1. Baltijas brētliņām – 4–9 cm;

18.4.2. reņģēm – 7–10 cm;

18.5. kārbās pieļaujami liemeņi ar nelieliem ādas un vēdera plīsumiem ne vairāk kā 30–50 % no kārbā ievietotajām zivīm.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

 

13.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta
noteikumiem Nr.461

Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības saliktiem produktiem un uztura bagātinātājiem

1. Saliktā produkta un uztura bagātinātāja ražošanai izmantoto dzīvnieku izcelsmes izejvielu kvalitāte atbilst Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumu Nr. 461 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" (turpmāk – noteikumi) 6., 7., 11. un 12. pielikumā minētajām prasībām.

2. Saliktā produkta un uztura bagātinātāja ražošanai izmantotās augu izcelsmes izejvielas atbilst noteikumu 8., 9. un 10. pielikumā minētajām prasībām.

3. Saliktā produkta un uztura bagātinātāja ražošanā izmanto dabiskas izcelsmes izejvielas.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

 

14.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta
noteikumiem Nr.461

Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības dzeramajam ūdenim, avota ūdenim, minerālūdenim un sulu dzērieniem

1. Dzeramo ūdeni iegūst no pazemes atradnes.

2. Dzeramā ūdens apstrādē neizmanto hloru saturošus savienojumus.

3. Dzeramā ūdens, avota ūdens un minerālūdens (turpmāk – ūdens) kvalitāte atbilst šā pielikuma 1. un 2. tabulā noteiktajām prasībām.

1.tabula

Dzeramā ūdens mikrobioloģiskie rādītāji

Nr. p.k.	Rādītājs	Rādītāja lielums	Kontrole
1.	Kopējais mikroorganismu skaits 22 °C/1 ml	Ne vairāk kā 100 kvv	Kontroli veic katrai ražošanas partijai
2.	Kopējais mikroorganismu skaits 37 °C/1 ml	Ne vairāk 20 kvv	Kontroli veic katrai ražošanas partijai
3.	Koliformas un Escherichia coli/250 ml	Nav pieļaujami	Kontroli veic katrai ražošanas partijai

2.tabula

Avota ūdens un minerālūdens mikrobioloģiskie rādītāji

Nr. p.k.	Rādītājs	Rādītāja lielums	Kontrole
1.	Koliformas, Escherichia coli 37 °C un 44,5 °C/250ml	Nav pieļaujami	Kontroli veic katrai ražošanas partijai
2.	Fekālie streptokoki /250ml	Nav pieļaujami	Vienu reizi gadā
3.	Kopējais mikroorganismu skaits 20–22 °C/1 ml	Ne vairāk kā 100 kvv	Kontroli veic katrai ražošanas partijai
4.	Kopējais mikroorganismu skaits 37 °C/1 ml	Ne vairāk kā 20 kvv	Kontroli veic katrai ražošanas partijai

4. Ūdenī kopējo mikroorganismu skaitu nosaka 24 stundu laikā pēc ūdens fasēšanas pudelēs.

5. Sulu dzērienu sastāvā ir ne mazāk kā 10 % augļu sulas vai sulas koncentrāta (koncentrētas sulas).

6. Sulu dzērieniem operators katrai partijai nosaka raugu un pelējumu saturu 100 ml, un tas nepārsniedz 30 kvv.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

 

15.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta
noteikumiem Nr.461

Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības konditorejas izstrādājumiem

I. Vispārīgās prasības

1. Konditorejas izstrādājumu ražošanā izmantotās augu izcelsmes izejvielas atbilst Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumu Nr. 461 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" 10. pielikumā minētajām prasībām.

2. Izmantotās augu pārstrādes taukvielās transtaukskābju saturs ir ne vairāk kā 2 %.

II. Kvalitātes prasības konfektēm

3. Piena konfektes ražo no svaiga piena, iebiezināta piena vai pilnpiena pulvera.

4. Operators ne retāk kā reizi gadā akreditētā laboratorijā piena konfektēm nosaka mikrobioloģiskos rādītājus, un tie atbilst šā pielikuma 1. tabulā minētajiem rādītājiem.

1.tabula

Mikrobioloģiskie rādītāji piena konfektēm

Nr. p.k.	Rādītājs	Rādītāja lielums
1.	Zarnu nūjiņu grupas baktērijas koli formas 0,1 g	Nav pieļaujami
2.	Pelējuma sēnītes 1 g	Ne vairāk kā 50 kvv

5. Kvalitātes rādītājus konfektēm, zefīram un dražejām nosaka operators katrai partijai, un tie atbilst šā pielikuma 2. tabulā minētajiem rādītājiem.

2.tabula

Kvalitātes rādītāji konfektēm, zefīram un dražejām

Nr. p.k.	Rādītājs	Raksturojums
1.	Garša, smarža un krāsa	Raksturīga attiecīgajam produkta veidam. Konfektēm, kas satur taukvielas, nedrīkst būt vaskaina, rūgtena vai cita nepatīkama piegarša
2.	Forma	Raksturīga attiecīgajam produkta veidam. Konfektēm, kuru korpusi ir no žāvētiem augļiem un sēklām, pieļaujama nelīdzena virsma
3.	Ārējais izskats	Atbilstošs konkrētam produkta veidam

6. Konfekšu (izņemot piena), zefīra un dražeju mikrobioloģiskos rādītājus nosaka operators ne retāk kā reizi gadā, un tie atbilst šā pielikuma 3. tabulā minētajiem rādītājiem.

3.tabula

Mikrobioloģiskie rādītāji konfektēm (izņemot piena), zefīram un dražejām

Nr. p.k.	Rādītājs	Rādītāja lielums
1.	Patogēnie mikroorganismi, tostarp salmonellas 25 g	Nav pieļaujami
2.	Zarnu nūjiņu grupas baktērijas koli formas 0,1 g	Nav pieļaujami
3.	Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi 1 g	Ne vairāk kā 5 x 104 kvv
4.	Pelējuma sēnītes 1 g	Ne vairāk kā 100 kvv
5.	Raugu šūnas 1 g	Ne vairāk kā 50 kvv

III. Kvalitātes prasības cepumiem

7. Kvalitātes rādītājus cepumiem nosaka operators katrai partijai, un tie atbilst šā pielikuma 4. tabulā minētajiem rādītājiem.

4.tabula

Kvalitātes rādītāji cepumiem

Nr. p.k.	Rādītājs	Raksturojums
1.	Garša un smarža	Atbilstoša konkrētajam izstrādājumam
2.	Forma	Raksturīga konkrētajam izstrādājumam. Pieļaujami salūzuši cepumi: 1) fasētiem: • ne vairāk kā 1 gab. iesaiņojuma vienībā līdz 180 g; • ne vairāk kā 3 gab. iesaiņojuma vienībā līdz 300 g; • ne vairāk kā 4 gab. iesaiņojuma vienībā līdz 500 g; 2) sveramiem – līdz 5 % cepumu iesaiņojuma vienībā
3.	Virsma	Neapdegusi, ar izteiktu zīmējumu. Glazētiem cepumiem glazūras virsma gluda vai viegli viļņota, bez tauku sarmas. Cepumiem, kuru sastāvā ir rieksti, rozīnes u. c., virsma var būt nelīdzena, uz tās var būt redzami šo sastāvdaļu gabaliņi
4.	Krāsa	Raksturīga attiecīgajam izstrādājumam
5.	Struktūra	Vienmērīgi poraina, cepumiem ar riekstiem, rozīnēm u. c. uz virsmas var būt redzami šo sastāvdaļu gabaliņi

8. Mikrobioloģiskos rādītājus cepumiem nosaka operators ne retāk kā reizi gadā, un tie atbilst šā pielikuma 5. tabulā minētajiem rādītājiem.

5.tabula

Mikrobioloģiskie rādītāji cepumiem

Nr. p.k.	Rādītājs	Rādītāja lielums
1.	Patogēnie mikroorganismi, tostarp salmonellas 25 g	Nav pieļaujami
2.	Zarnu nūjiņu grupas baktērijas koli formas 0,1 g	Nav pieļaujami
3.	Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi 1 g	Ne vairāk kā 1 x 104 kvv
4.	Pelējumu sēnītes 1 g	Ne vairāk kā 100 kvv
5.	Raugu šūnas 1 g	Ne vairāk kā 50 kvv

IV. Kvalitātes prasības šokolādei, kakao un šokolādes produktiem

9. Kvalitātes rādītājus šokolādei nosaka operators katrai partijai, un tie atbilst šā pielikuma 6. tabulā minētajiem rādītājiem.

6.tabula

Kvalitātes rādītāji šokolādei

Nr. p.k.	Rādītājs	Raksturojums
1.	Garša un smarža	Atbilstoša attiecīgajam produkcijas veidam
2.	Forma	Atbilstoša receptūrā noteiktajai, bez deformācijas. Dzeramā šokolāde – pulverveida viela
3.	Ārējais izskats	Šokolādes virspuse spoža, bez tauku vai cukura nosirmojuma, pieļaujami atsevišķi sīki caurumiņi. Šokolādes figūrām, kā arī šokolādei ar smalki drupinātām piedevām pieļaujama matēta virspuse. Šokolādei ar veseliem riekstiem, rozīnēm, sukādēm u. c., kā arī porainajai šokolādei pieļaujama nelīdzena virsma. Pildītai šokolādei pieļaujama matēta virspuse. Virspusē un apakšpusē pieļaujama pildījuma caursūkšanās plankumiņu veidā. Dzeramā šokolāde – brūns graudains pulveris
4.	Struktūra	Šokolādes pamatmasai – viendabīga. Porainajai šokolādei – ar vienmērīgām porām
5.	Konsistence	Raksturīga produkcijas veidam. Porainajai šokolādei – ar porām

10. Mikrobioloģiskos rādītājus kakao un šokolādes produktiem nosaka operators ne retāk kā reizi gadā, un tie atbilst šā pielikuma 7. tabulā minētajiem rādītājiem.

7.tabula

Mikrobioloģiskie rādītāji kakao un šokolādes produktiem

Nr. p.k.	Rādītājs	Rādītāja lielums
1.	Patogēnie mikroorganismi, tostarp salmonellas 25 g	Nav pieļaujami
2.	Zarnu nūjiņu grupas baktērijas koli formas 0,1 g	Nav pieļaujami
3.	Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi 1 g	Ne vairāk kā 5 x 104 kvv
4.	Pelējumu sēnītes 1 g	Ne vairāk kā 100 kvv
5.	Raugu šūnas 1 g	Ne vairāk kā 50 kvv

V. Kvalitātes prasības vafelēm un vafeļu tortēm

11. Kvalitātes rādītājus vafelēm un vafeļu tortēm nosaka operators katrai partijai, un tie atbilst šā pielikuma 8. tabulā minētajiem rādītājiem.

8.tabula

Kvalitātes rādītāji vafelēm un vafeļu tortēm

Nr. p.k.	Rādītājs	Raksturojums
1.	Garša un smarža	Atbilstoša konkrētam izstrādājumam, bez blakus piegaršas un smaržas
2.	Ārējais izskats	Vafeļu virsma ar skaidri izteiktu vafeļu lapas zīmējumu. Vafeļu tortu virsma atbilstoša norādījumam receptūrā. Vafeļu lapām blīvi jāsaskaras ar pildījumu. Pildījuma konsistencei jābūt viendabīgai, krāsas tonim – vienmērīgam. Var būt redzams neliels pildījuma notecējums uz vafeļu virsmas, izteikti bojāti stūri, nelīdzens griezums: 1) fasējumā līdz 100 g – 1 vafelei; 2) fasējumā līdz 200 g – 2 vafelēm; 3) sveramai produkcijai – ne vairāk kā 5 % no iesaiņojuma vienības. Glazētiem izstrādājumiem virsma viegli viļņota, bez pūslīšiem un plaisām, bez tauku sarmas. Glazētiem izstrādājumiem ir pieļaujams nevienmērīgs glazūras pārklājums uz izstrādājuma apakšas

12. Mikrobioloģiskos rādītājus vafelēm un vafeļu tortēm nosaka operators ne retāk kā reizi gadā, un tie atbilst šā pielikuma 9. tabulā minētajiem rādītājiem.

9.tabula

Mikrobioloģiskie rādītāji vafelēm un vafeļu tortēm

Nr. p.k.	Rādītājs	Rādītāja lielums
1.	Patogēnie mikroorganismi, t. sk. salmonellas 25 g	Nav pieļaujami
2.	Zarnu nūjiņu grupas baktērijas koli formas 0,1 g	Nav pieļaujami
3.	Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi 1 g	Ne vairāk kā 5 x 104 kv
4.	Pelējumu sēnītes 1 g	Ne vairāk kā 100 kvv
5.	Raugu šūnas 1 g	Ne vairāk kā 50 kvv

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

 

16.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta
noteikumiem Nr.461

Iesniegums produkta sertifikācijai nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā

(Informāciju rakstīt drukātiem burtiem)

Pārtikas un veterinārā dienesta
	(PVD teritoriālā struktūrvienība)

Es,		, personas kods	,
	(likumīgais vai pilnvarotais pārstāvis)

uzņēmums		, reģistrācijas Nr.	,
	(operatora nosaukums)

vēlos veikt produkta
	(produkta nosaukums)

sertifikāciju nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā.

Sniedzu šādas ziņas:

1. Pārtikas produktu grupa

augu izcelsmes produkti	dzīvnieku izcelsmes produkti
graudaugi un to produkti	svaigpiens, piens un piena produkti
dārzeņi un to produkti	liellopu gaļa un tās produkti
augļi, ogas un to pārstrādes produkti	cūkgaļa un tās produkti
eļļas augi un to produkti	kazu un aitu gaļa un tās produkti
alus un iesala dzēriens	putnu gaļa un tās produkti
	zivis un zivju produkti
saliktie produkti	medus un biškopības produkti
dzeramais ūdens, avota ūdens, minerālūdens un sulas dzērieni	olas un to produkti
konditorejas izstrādājumi

2. Pārtikas produkta nosaukums(-i)
3. Uzņēmuma juridiskā adrese
4. Uzņēmuma faktiskā adrese
5. Kontakttālruņa un faksa numurs
6. E-pasta adrese

Iesniegumam pievienoju sarakstu, kurā norādīti izejvielu piegādātāji*

Apliecinu, ka esmu informēts par nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām, kuras noteiktas normatīvajos aktos par prasībām pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanai, darbībai, uzraudzībai un kontrolei, apņemos tās ievērot un pakļauties kontrolei.

(datums**)		(vārds, uzvārds)		(paraksts**)

Piezīmes.
1. * Aizpilda, ja produktu marķēšanā izmantos shēmas norādi zaļā krāsā.
2. ** Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

 

17.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta
noteikumiem Nr.461

Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas operatora izejvielu piegādātāju saraksts

Operators

Izejvielu piegādātāji, kas iesaistīti sertifikācijai pieteiktā produkta ražošanā pārskata periodā
	(pārskata periods/gads)

Nr. p.k.	Izejvielu piegādātājs (shēmas dalībnieks)	Reģistrācijas numurs vai personas kods	Adrese	Kontaktinformācija (uzvārds, tālruņa numurs)	Piegādātais produkts	Piegādātā produkta apjoms (t/gadā)	Datums, no kura uzsākta produkta piegāde
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.

(vārds, uzvārds)		(paraksts*)

Kontaktinformācija
	(tālruņa numurs, e-pasta adrese)

Datums*

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "datums" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs