9. februāra sēde

Stenogramma

Nobeigums. Sākums "LV" nr.22., 23., 24.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

J.Lagzdiņš. Juridiskā komisija ierosina precizēt likumprojekta 23.panta redakciju, novēršot pretrunas ar civillikumu, un definēt jēdzienu "vidi degradējošs objekts", kā arī paredzēt Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas lēmumu pārsūdzēšanas kārtību. Pārsūdzēšanas kārtība ir paredzēta citos likumprojekta pantos. Daļēji Juridiskās komisijas priekšlikums ir pieņemts, nosakot, ka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas priekšnieks, ņemot vērā Ministru kabineta noteikumus, var noteikt vidi degradējošus objektus, kas atrodas kultūras pieminekļu aizsardzības zonās. Komisija vienojās ar kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, ka tiks izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts un tuvākajā laikā iesniegts Ministru kabinetā, un tur būs doti visi tie kritēriji, kuri ir piemērojami tiem objektiem, kas uzskatāmi par vidi degradējošiem. Šajā likumā, kolēģi, tik sīku reglamentāciju mēs nevarējām dot gluži vienkārši lielā apjoma dēļ un, tā sakot, tehniska rakstura dēļ. Jo šim likumam ir jānosaka pamatprincipi un pamatnormas. Mazāk būtu jāietver tehniskās normas.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebilžu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Juridiskā komisija ierosina likumprojekta 24.panta otro daļu sadalīt divās daļās, izdalot otro un trešo teikumu kā jaunu daļu. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem. Pieņemts. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina papildināt 26.panta 6.punktu ar šādu tekstu: "Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus." Runa šajā pantā ir par Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas kā valsts pārvaldes institūcijas tiesībām, un vienas no šādām tiesībām ir tiesības izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus. Šādas tiesības inspekcijai ir arī saskaņā ar spēkā esošo Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Bez tam Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina 9.punktu papildināt ar jaunu otro daļu šādā redakcijā: "Piedalīties muitas dienesta darbā, kontrolējot kultūras objektu izvešanas likumību." Šo priekšlikumu arī pieņēma, dodot šādas tiesības kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem iebilžu nav. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Nākamais ir Tieslietu ministrijas priekšlikums, kura ierosina izteikt 27.pantu šādā redakcijā: "Gadījumos, kad Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija konstatē tīšu kultūras pieminekļu bojāšanu īpašnieka vainas dēļ, ja šī bojāšana var novest pie tā iznīcināšanas, kultūras pieminekli atsavina tiesas ceļā bez atlīdzības. Namīpašuma atsavināšanas gadījumā īrnieku tiesības tiek saglabātas saskaņā ar likumdošanas aktiem." Komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebilžu nav. Iesniedzējiem arī iebilžu nav. Tātad komisijas lēmums ir akceptēts.

J.Lagzdiņš. Juridiskā komisija ierosina neatbalstīt 27.panta grozījumus otrajā lasījumā pieņemtajā redakcijā, uzskatot, ka tie ir pretrunā ar Civillikumu un likumu par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām. Šie priekšlikumi ir pieņemti.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem.

J.Lagzdiņš. Tālāk ir 28.pants. Juridiskā komisija ierosina izslēgt 28.panta otrās daļas papildinājumu. Komisija šo priekšlikumu pieņēma, izsakot 12.punktu šādā redakcijā: "Aizstāt 28.pantā vārdus "Latvijas Republikas Kultūras ministrija" ar vārdiem "Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija"."

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Paldies! Vairs iesniegtu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Šeit komisija, komisijas priekšsēdētāja biedrs Pauls Putniņš, iesniedzis savu lūgumu. Vajag uzklausīt vispirms Paulu Putniņu un pēc tam saskaņā ar Kārtības rulli darbosimies. (No zāles deputāts A.Endziņš: "Rullis!")

P.Putniņš (LZS). Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Vispirms es gribu izteikt mūsu komisijas vārdā pateicību par lielisko sadarbību Jānim Lagzdiņam. Pie šī likuma labojumiem tika ilgi, daudz un atkārtoti strādāts. Bet tagad par lietas būtību, kas faktiski dalās divās daļās. Pirmkārt es gribu uzrunāt Endziņa kungu un Gorbunova kungu, ka mums varbūt šeit ir iespēja labot vienu tādu negadījumu, kas mūsu darbā tomēr ir ienācis. Un proti, to, ka mēs esam atteikušies no 29.panta. Lietas būtība ir tāda, ka faktiski mēs esam izņēmuši no šī likuma iespēju aktualizēt sabiedrību kultūras un dabas pieminekļu aizsardzībā. Tas tieši skar iespējas darboties šajā laukā Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības biedrībai, kas pašlaik ir ļoti aktualizējusies vienam svētīgam darbam. Un, ja vien mums būtu iespējas atkāpties un atjaunināt šo pantu, mēs izdarītu lielu labumu. Ja tas tā nebūs iespējams Kārtības ruļļa sakarā, tad būs jādomā, kā šo jautājumu risināt tālāk. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aivars Berķis, Zemnieku savienība! Pēc tam — Aivars Endziņš.

A.Berķis (LZS). Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es, protams, zinu, ka Endziņa kungs šeit nāks un rādīs Kārtības ruļļa 107.pantu, kur... (No zāles deputāts A.Endziņš: "110. pantu!") 110. Bet es arī gribētu parunāt par šī likuma 29.panta būtību. Pirmajā lasījumā tajā bija ierakstīts, ka sabiedrisko kontroli pār kultūras pieminekļu aizsardzību un izmantošanu realizē sabiedriskās organizācijas, kustības un iedzīvotāji un šīs kontroles mērķis ir sekot, kā fiziskās un juridiskās personas ievēro kultūras pieminekļu aizsardzības normatīvo aktu prasības un pilda kultūras pieminekļu aizsardzības un izmantošanas programmas. Es jau saprotu, kāpēc Juridiskā komisija vai pašvaldību komisija noraidīja šo pantu. Acīmredzot tāpēc, ka tam it kā varbūt nav īsto administratīvās ietekmēšanas līdzekļu, vai tāpēc, ka tas ir citos likumos. Bet, redziet, ir tomēr jārēķinās ar to, ka bez katra likuma tiesiskajām normām ir arī katra likuma tāda morālā ietekme. Mēs zinām, piemēram, ka visur, kur ir uzraksts "Smēķet aizliegts!", protams, — jūs to varat sacīt, — daudzreiz zem šī paša uzraksta stāv grupa smēķētāju un mierīgi smēķē un apdūmo to uzrakstu. Tas viss ir tā, un tā ir ar daudziem likumiem. Bet tomēr arī šajā gadījumā jūs vismaz varat pieiet šai smēķētāju grupai klāt un sacīt: nu, paklausieties, te ir uzraksts virs jūsu galvām, te smēķēt ir aizliegts, kāpēc jūs to neievērojat. Gluži tas pats ir ar šiem kultūras pieminekļiem. Ir jau tā, ka ir citi likumi, dažādi likumi, bet, ja es nevaru, kā saka, atrast kādu pamatojumu, ka es kā pilsonis varu ieiet šajā vecajā pilī un aizrādīt — kādā stāvoklī jūs to turat un kā jūs ļaujat šai pilij sagrūt, ko jūs te darāt, tad es varu parādīt šo likumu un izdarīt to. Un, ja likumā šāda ieraksta nav, tad mani tas, kas tur pašreiz dzīvo, vienkārši paņem aiz krāgas, izmet laukā un saka: ko tu te lien manā dzīvoklī iekšā! Un gluži tāpat ir ar kādu sabiedrisku organizāciju, kura gribētu kaut ko aizrādīt, taču, ja šī ieraksta nav, tad viņš var pasacīt — ej vienu māju tālāk! Un tāpēc es tomēr arī gribētu teikt: te viss ir, es saprotu, ka kultūras pieminekļu aizsardzības biedrība grib to pašu un Putniņa kungs grib runāt par to pašu — tomēr vajag šo it kā deklaratīvo pantu mums atjaunot šajā likumā. To vajag izdarīt, lai tas būtu, jo nav taču šobrīd līdzekļu šo kultūras pieminekļu uzturēšanai kārtībā. Nav valstij varas, mēs esam par vājiem, un tikai sabiedrība ar savu uzstājību, ar savu ietekmi var tur kaut ko darīt labu. Un tāpēc vajadzīgs šo pantu atjaunot, lai sabiedrībai būtu tiesības iejaukties. Un tagad, Endziņa kungs, dodiet man pa ādu, es tiešām esmu pārkāpis Kārtības rulli!

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš — Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tik tiešām Kārtības ruļļa 110.pants pasaka, ka trešajā lasījumā balsojami tikai tie priekšlikumi, arī priekšlikumi par pārejas noteikumiem, kas noteiktajā termiņā iesniegti atbildīgajai komisijai vai Saeimas kancelejai un līdz balsošanai nav atsaukti. Šeit ir datēts ar 9.datumu, iesniegts šodien. Tā ir formālā būtība, ko paredz Kārtības rullis. Bet, ja jau šeit Berķa kungs sāk runāt, ka, lūk, šim pantam ir ļoti milzīga nozīme, tad man liekas, ka mēs gribam atgriezties atpakaļ pie vecās padomju likumdošanas. Kas te ir rakstīts? Sabiedriskā kontrole, ja? Putniņa kungs, es kuluāros dzirdēju, ka jums ir rija, kura skaitās kultūrvēsturisks piemineklis. Berķa kungs šeit runāja par uzrakstu "Smēķēt aizliegts", un, ja kāds zem šī uzraksta stāv un smēķē, tad var cilvēks pienākt klāt un aizrādīt. Ja tas ir tiešām kultūras piemineklis, tad laikam pie šīs rijas vai pie citas ēkas jābūt uzrakstam, ka tas ir kultūras piemineklis, un tā tālāk. Bet tai pašā laikā, ja jūsu māja, teiksim, Vecrīgā šeit, ir jūsu privātais īpašums un jūs tur dzīvojat, tad pasakiet tagad tā! Likums mums aizliedz it kā ielauzties svešas personas īpašumā, ja? Ja es stāvu un redzu, ka jūsu māja ir nekrāsota, jumts ir bojāts, tad vajag to speciāli likumā ierakstīt iekšā? Tad jau tādā gadījumā mums jāraksta ir arī šajā likumā par smēķēšanu, ja? Ja kaut kas tāds notiek, tad ir šī sabiedriskā kontrole. Nu, kas ir tā sabiedriskā kontrole? Es varu atnākt un pateikt: Putniņa kungs, fui, kāpēc jūs nelabojat jumtu? Jūsu māja ir tāds kultūrvēstures piemineklis. Es varu rakstīt presē, aicināt televīziju un radio sacelt troksni, bet vai tāpēc ir jābūt šādam ierakstam likumā? Tas ir absurds. Tā ir tiešām vecā pieeja, kāda pastāvēja iepriekšējā likumdošanā — sabiedriskā kontrole. Tā taču ne ar ko nav nodrošināta. Un tas, ko tieši Berķa kungs runāja par morāli, par ētiku, par šādu atbildību. Kas tad liedz jebkuram pilsonim, jebkurai sabiedriskai organizācijai rīkoties, ja viņi redz. Taču, es atvainojos, bez iejaukšanās un bez patvaļīgas iekļūšanas jūsu īpašumā. Bet, ja es esmu liecinieks, es varu sacelt lielu sabiedrisku troksni presē un citos masu medijos bez jebkādiem ierakstiem likumā. Un kāpēc tad notiek mums šī cīņa pašreiz? Vispār, kā jau es teicu, šāds priekšlikums pašreiz nav balsojams. Es vienkārši gribēju pateikt arī pēc būtības, ka šai normai nu nav nekāda seguma. Paldies!

Sēdes vadītājs. Tā kā Aivars Endziņš piedalījās debatēs, tad debates varam turpināt. Vārds Irēnai Folkmanei, Tautsaimnieku politiskā apvienība!

I.Folkmane (TPA). Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tā jau ir, ka varētu varbūt arī šo 29.pantu izmest, un tas jau faktiski šobrīd ir izsvītrots no šī likumprojekta. Taču, ieskatoties dziļāk un paanalizējot situāciju, kāda ir izveidojusies mūsu valstī, jāsaka, ka šeit ir daudzas citas sakarības, ne tikai tas, ka sabiedriskā kārtā kāds cilvēks no malas atnāks un pateiks savu viedokli un varbūt viņu kāds var noraidīt un neuzklausīt. Lietas būtība ir mazliet dziļāka. Proti, toreiz, kad mēs strādājām pie šiem grozījumiem likumprojektā, un, kā jau teica cienījamais Putniņa kungs, vismaz desmit reizes no dienas kārtības šis skatīšanas mirklis tika atvirzīts, toreiz, kad mēs pašā sākumā skatījām šos grozījumus, mēs paredzējām, ka tomēr 1995.gada budžetā pieminekļu aizsardzībai, kultūras pieminekļu aizsardzībai būs paredzēti daudz lielāki līdzekļi. Šobrīd šie līdzekļi ir tālu no tās summas, kāda vispār būtu nepieciešama, lai šos pieminekļus ne tikai restaurētu vai viņus atjaunotu, bet lai viņus uzraudzītu un kaut kādā veidā sekotu, lai šīs kultūrvērtības neizzūd vispār no mūsu valsts sejas vaibstiem. Līdz ar to, kad mēs esam pārliecinājušies, ka budžetā mums nav šo līdzekļu, protams, sabiedrības aktivizēšana ir ārkārtīgi nepieciešama. Es negribu teikt, ka tagad mums jārada no jauna kaut kādas biedrības. Bet pastāv jau vairāk nekā 30 gadu mūsu valstī Latvijas Dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības biedrība. Un šī biedrība savās rindās apvieno jau vairāk nekā 800 cilvēku, kuri ir aktīvi arī līdz šim sargājuši gan dabas pieminekļus, gan kultūras un vēstures pieminekļus un ar savu iejaukšanos un aktivitāti ir arī daudz ko nosargājuši. Un, protams, ja tagad šiem cilvēkiem, kuri visus šos gadus ir aktīvi darbojušies, mēs to liegsim un teiksim: "Nu tā, atnāc un pasaki varbūt!" Viņš var pateikt un var arī nepateikt. Bet, ja tomēr viņam ir šīs biedrības apliecība un viņš šo darbu veic sabiedriskā kārtā bez kāda atalgojuma, tad paskatīsimies arī uz šo lietu reāli. Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija nebūt neapvieno savās rindās tik daudz inspektoru, lai viņi varētu braukt pa visu Latviju un redzēt, kas notiek katrā nostūrī. Šeit Endziņa kungs minēja — ja kāda ēka būtu Rīgas centrā varbūt vai kādā citā vietā. Nu, vienalga, Rīga tomēr ir galvaspilsēta, te ātrāk to pamanīs, bet, ja tas notiek kādā tālā nomalē un uz šo kultūras objektu inspekcijas pārstāvji, Rīgas speciālisti neatbrauks un neaprauga, kādā stāvoklī tas ir, tad vietējie spēki vienmēr ir spējīgi to aktivizēt. Un tāpēc es ļoti lūgtu cienījamo Saeimu tomēr iedziļināties. Un es domāju, ka mēs nenodarīsim neko ļaunu, jo šobrīd arī Dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības biedrībai un Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai nav nekādu pretrunu. Mēs tikai pastiprinām šo normu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups, LNNK. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK). Godājamie kolēģi! Es esmu mazliet tā samulsināts par šo Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegumu, jo — un tā ir tā nelaime — daudz ko mēs neatceramies, kas gāja iepriekš, respektīvi, kas notikās otrajā lasījumā, pirmajā lasījumā. Un es varu citēt no otrajam lasījumam sagatavotā projekta tieši par šo pantu — "Sabiedriskā kontrole pār kultūras pieminekļu aizsardzību". Tajā ailītē, kur ir rakstīts "priekšlikumi", lasām: "Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums ir izslēgt 29.pantu. Atbildīgajā komisijā, kur es esmu priekšsēdētāja biedrs, mēs pieņēmām šo priekšlikumu, un šodien darba kārtībā parādās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums atjaunot. Es nedomāju, ka viņi paši zina, vai viņi nāk vai viņi iet, bet pie lietas būtības es pilnīgi piekrītu Endziņa kungam, ka šī ir tiešām atgriešanās pie "vecajiem labajiem laikiem" un aizgājušo pēdējo 50 gadu procedūrām. Varbūt tad mums vajadzētu arī ievest ielu komitejas, lai būtu drošība uz ielas, lai var aizrādīt, kad cilvēks nomet papīru uz ielas vai neapkopj savu dārziņu. Blokmāju komitejas, lai aizrādītu vai cilvēkam ir laba māja vai nav. Vai logi ir aiztaisīti ciet vai ne, un tā tālāk. (No zāles: "Sieviešu komiteja varētu būt!") Bet šeit jautājums nav par sabiedrisko kontroli, jautājums ir ļoti vienkāršs. Likumā mēs esam jau ierakstījuši, ka, ja cilvēks nekopj kultūras pieminekļus, neaizsargā un nesaudzē tos, viņš ir likuma priekšā atbildīgs par tiem. Tagad tas jautājums ir šāds: ja ir šīs sabiedriskie organizācijas vai indivīdi, kas redz un kam tas sāp, viņi var iesniegt Vides aizsardzības ministrijai, pat policijai ziņojumu, ka šeit ir likuma pārkāpums, un kā liecinieki iet uz tiesu, kur būs tiesas prāva pret šo cilvēku, kas neievēro likumu. Bet ne cilvēks no malas, kas nāks un pateiks citam cilvēkam, brīvpilsonim, ko viņam vajag darīt un kā viņam vajag darīt. Tāpēc mums ir likumi, un tāpēc mums ir likumsargāšanas iestādes, un tāpēc mēs nedodam katram pilsonim brīvu varu pār citiem pilsoņiem. Tā nav tiesiska valsts, un tāpēc es domāju, ka šis priekšlikums ir noraidāms.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Pirms referents runā, es īsi par procedūru pateikšu. Godātie kolēģi! Būtu korekti, ja tā kā mēs tiešām esam debatējuši par šo priekšlikumu, un te šis priekšlikums nav pirmo reizi izteikts, sēdes vadītājam varbūt argumenti būtu... Šis jautājums tiek izslēgts, bet tagad atjaunots. Šeit neiet runa par kaut kādu jaunu redakciju, kura nav zināma deputātiem. Tāpēc varbūt viskorektāk būtu... Mums ir izteikti dažādi viedokļi, — vai tas ir vajadzīgs vai nav vajadzīgs pēc būtības. Ja deputāti to arī izlemtu balsojot, tad tagad, ja tiešām debates ir bijušas un sēdes vadītājs šīs debates nav liedzis, pieņemt vienkārši zināšanai un pateikt, ka formāli tas tiešām nav izskatāms, nu, nebūtu, man liekas, labi. Bet tas ir mans personīgais viedoklis. Lūdzu referentu!

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi deputāti! Viesturs Karnups un Aivars Endziņš runāja par to it kā gaidāmo ļaunumu, ja šādu 29. pantu likumprojektā atjaunotu. Tas, ka 30 gadus, tajā skaitā padomju laikos un arī piecos neatkarības gados, šāda norma bija mūsu likumā par kultūras pieminekļu aizsardzību, ļaunumu nav nodarījis, praktisku ļaunumu nav nodarījis. Varbūt arī dažreiz ir nodarījis... Nevis ļaunumu nodarījis, bet devis kaut kādu labumu. Bet runa šeit, kolēģi, nav par ļaunumu vai labumu, runa ir par to, vai ir praktiska nozīme šādai normai. Ja uzmanīgi mēs palasām minēto 29. pantu, tad mēs uzreiz ievērojam, ka tur ir teikts, ka sabiedrisko kontroli pār kultūras pieminekļu aizsardzību praktiski realizē visi iedzīvotāji... Visi iedzīvotāji. Un, ja palasām nākošo teikumu, kur ir dota sabiedriskās kontroles, tā sakot jēga, tad redzam, ka sabiedriskā kontrole ir sekošana jeb vērošana, kā tiek pildīti likumi, kā tiek pildīti noteikumi, un tas ir arī viss. Vērot no malas, vērtēt un izteikt savu attieksmi pret notiekošo. Un šādu attieksmi, godātie kolēģi, un šādu vērošanu var veikt jebkurš — gan par ielu tīrību vai netīrību, gan par smēķēšanas ierobežošanas likuma ievērošanu, gan par satiksmes noteikumu ievērošanu vai neievērošanu. Var jebkurš stāvēt ceļa malā un vērot, kā brauc — ar 120 vai 150 kilometru ātrumu stundā mersedesi, un tas arī būs viss. Ja viņš nebūs inspektors, kuram valsts ar likumu ir devusi tiesības sodīt, tad šis darbiņš ar vērošanu arī tāpat apstāsies. Tādēļ, godātie kolēģi, ja arī balsojums būs par to, ka šī norma ir atjaunojama likumā, nekādu kaitējumu tā mūsu valstij nenodarīs, bet mūsu likumi būs nesakārtotāki un radīs vienam otram cilvēkam maldīgus priekšstatus par viņa tiesībām. Katrā ziņā, ja šādas normas likumā nebūs, tad jebkurš cilvēks varēs tikpat aktīvi iestāties par pieminekļu aizsardzības noteikumu ievērošanu, kā to dara šīs diskusijas faktiskais iniciators Ojārs Spārītis, kurš ir piesūtījis kultūras un izglītības komisijai vēstuli ar ierosinājumu atjaunot šādu normu. Un Ojāram Spārītim un citiem aktīvistiem absolūti nebūs nekādu sarežģījumu tikpat aktīvi un tiešām pamatoti iestāties par kultūras pieminekļu aizsardzību, kā viņi to ir darījuši līdz šim. Galvenais — cilvēkam ir jābūt enerģijai, jābūt gribai kaut ko labu izdarīt. Un šī norma to neliedz. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! (No zāles deputāts A.Endziņš: "66. panta kārtībā!") Lūdzu, Aivars Endziņš — Juridiskās komisijas priekšsēdētājs!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Es kategoriski protestēju kā Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisijas priekšsēdētājs, ka kārtējo reizi mēs gribam pārkāpt Kārtības rulli. 110. pants skaidri un gaiši pasaka, ko var likt uz balsošanu un ko nevar likt uz balsošanu. Priekšsēdētāja kungs, jūs bieži vien, vadot plenārsēdi atsaucaties — mums bija tāds precedents vai tāds precedents, vai tāds precedents. Ja mēs Latvijas Saeimu pārvēršam par Anglijas parlamentu vai citu parlamentu, kur precedents tiek ņemts vērā un kaut kur pēc tam kaut kas tiek papildināts, tad tā ir cita lieta. Es šinī gadījumā prasu kategoriski ievērot Kārtības ruļļa prasības un šo priekšlikumu vispār uz balsošanu nelikt, jo, ja mēs šoreiz to izdarīsim, tad tikpat labi jebkurā nākošajā gadījumā atkal mēs varēsim atsaukties — lūk, jau ir bijis precedents. Un priekš kam tad vispār ir vajadzīgs Kārtības rullis, priekš kam ir vajadzīgs reglamentēt savu iekšējo kārtību, darbu? Lūdzu ievērot Kārtības rulli! Paldies!

Sēdes vadītājs. Tā kā ir notikušas debates un debatēs arī jūs pats piedalījāties, tad es kā sēdes vadītājs palieku pie izteiktajiem argumentiem un Saeima pati var savu attieksmi izteikt balsojumā. (No zāles deputāts A.Endziņš: "Es vēlreiz lūdzu vārdu 66.panta kārtībā!") Es jums liedzu vārdu! Jūs (No zāles deputāts A.Endziņš: "Jūs pārkāpjat Kārtības rulli!") arī zināt Kārtības rullī noteiktās normas, ka jūs tādā veidā ar sēdes vadītāju nevarat runāt... (No zāles deputāts A.Endziņš: "Jūs pārkāpjat Kārtības rulli! To jūs nedrīkstat darīt!") Lūdzu, apsēdieties! Lūdzu, balsosim par komisijas iesniegto priekšlikumu likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" atjaunot 29. pantu bijušajā redakcijā: "Sabiedriskā kontrole pār kultūras pieminekļu aizsardzību. Sabiedrisko kontroli pār kultūras pieminekļu aizsardzību un izmantošanu realizē sabiedriskās organizācijas, kustības un iedzīvotāji. Šīs kontroles mērķis ir sekot, kā fiziskās un juridiskās personas ievēro kultūras pieminekļu aizsardzības normatīvo aktu prasības un pilda kultūras pieminekļu aizsardzības un izmantošanas programmas." Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 23, atturas - 8. Nav pieņemts.

Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"" pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! 67 - par, pret - nav, atturas - arī nav. Likums pieņemts.

 

Vai Ārlietu komisijas likumprojekti bija pirms 15. punkta vai aiz 15.? Pirms 15.? Lūdzu, Ilga Kreituse - Ārlietu komisijas vārdā!

I.Grava-Kreituse (DP). Ārlietu komisija, izskatījusi likumprojektu "Par vienošanos starp Latvijas Republiku un Šveices Konfederāciju par tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem" , lūdz Saeimā izskatīt to pirmajā lasījumā, vispirms ierosinot atzīt tā steidzamību.

Sēdes vadītājs. Vai pret steidzamību ir iebildes? Nav. Pieņemts. Balsosim par steidzamību! Balsojam! Lūdzu rezultātu! 61 - par, pret - 1, atturas - 1. Pieņemts.

I.Grava-Kreituse. Un lūdzu nobalsot par pirmo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Vai visiem deputātiem ir šie materiāli?

I.Grava-Kreituse. Nr. 77.

Sēdes vadītājs. Varam balsot? Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par vienošanos starp Latvijas Republiku un Šveices Konfederāciju par tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts pirmajā lasījumā. Par otro lasījumu?

I.Grava-Kreituse. Tālāk par pievienošanos 1961. gada 5. oktobra Hāgas konvencijai...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, par otro lasījumu...

I.Grava-Kreituse. Pēc nedēļas.

Sēdes vadītājs. Tas ir, 16 februārī. Pret 16. nav iebilžu?

I.Grava-Kreituse. Tas ir steidzams, un nav jādod laiks. Tūlīt uz vietas iesniedziet!

Sēdes vadītājs. Steidzams un otrais lasījums. Nav iebilžu? Akceptēts. Nākamo, lūdzu!

 

I.Grava-Kreituse. Nākamais — "Par Latvijas Republikas pievienošanos 1961. gada Hāgas konvencijai par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu" . Ārlietu komisija lūdz nobalsot par steidzamību vispirms un tad, par cik šis dokuments jau ilgāku laiku atrodas Saeimā un ir gan Iekšlietu ministrijas, gan Tieslietu ministrijas lūgums, gan arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas lūgums, abus lasījumus veikt šodien.

Sēdes vadītājs. Vispirms balsojums par steidzamību. Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! 63 - par, pret - nav, 3 - atturas. Pieņemts.

Lūdzu, balsosim par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Rezultātu! 63 - par, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts. Vai deputātiem ir iebildes, ka šis likumprojekts tiek izskatīts otrajā lasījumā? Nav iebilžu. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas pievienošanos 1961. gada Hāgas konvencijai par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

 

Nākamais likumprojekts — "Par valsts mantas atsavināšanas kārtību" . Voldemārs Novakšānovs - Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā!

V.Novakšānovs (LZS). Cienījamais Prezidij, godājamie kolēģi deputāti! Kungi un dāmas! Lūdzu, strādāsim pie likumprojekta "Par valsts mantas atsavināšanas kārtību"otrajā lasījumā! Dokuments nr. 41. Tas ir ziemas sesijas dokuments, un vēl ir dokuments nr. 41 a. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija saņēma priekšlikumus likumprojektam "Par valsts mantas atsavināšanas kārtību" izskatīšanai otrajā lasījumā. Komisija saņēma priekšlikumu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izteikt likumprojekta nosaukumu šādā redakcijā: "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību". Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Juridiskais birojs preambulas pirmo rindkopu, to precizējot, pārcēla pašreizējā pirmajā pantā. Komisija arī šim priekšlikumam piekrita.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem nav iebilžu.

V.Novakšānovs. 2.lapaspuse. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ieteica likumā lietotos terminus sakārtot alfabēta kārtībā. Komisija tam piekrita. Un tālāk Juridiskais birojs ierosināja, likuma 1.pantu grozot, mainīt turpmāko pantu numerāciju. Arī šo priekšlikumu atbalstīja komisija.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!

V.Novakšānovs. Tālāk lūdzu deputātus uzmanīgāk strādāt ar papīriem, jo sadaļa "Likumā lietotie termini" papildināta ar terminu skaidrojumiem. Šos priekšlikumus komisija atbalstīja. Bet es jums tos nelasīšu, tas aizņems laiku. ja ir iebildes, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Paldies! Tātad 3.lapaspuse. Juridiskais birojs ieteica izslēgt terminu "konkurss". Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī nav iebilžu. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Paldies! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosināja papildināt terminu "Pašvaldības manta" ar skaidrojumu: "Pašvaldības manta šā likuma izpratnē ir pašvaldības īpašumā esošā atsevišķa kustamā un nekustamā manta, kas atrodas attiecīgās pašvaldības civiliestāžu valdījumā." Šādu traktējumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī nav iebilžu. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Vēl pie termina "valsts manta". Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija priekšlikumu atbalstīja daļēji un sakarā ar Juridiskā biroja ieteikumu izteica termina "valsts manta" skaidrojumu šādā redakcijā: "Valsts manta šā likuma izpratnē ir valsts īpašumā esoša atsevišķa kustamā vai nekustamā manta, kas atrodas valsts civiliestāžu valdījumā." Komisija lūdz atbalstīt šādu redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Paldies! Pašvaldības komisija lūdza pantu nosaukumus un daļas formulēt tā, kā pieņemts mūsu likumdošanas praksē. Komisija piekrita šim priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

V.Novakšānovs. Par 1.panta pirmo daļu ir saņemti vairāki priekšlikumi no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un arī Juridiskā biroja, bet, lai jūs varētu vieglāk orientēties, es uzreiz atkārtoju. Lūdzu, ņemiet dokumentu nr. 41a un no 3.lappuses pāršķiriet uz 3a lappusi! Tātad komisija atbalsta visus priekšlikumus, izsakot 1.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā: "Šis likums..." Un tad, lūdzu, skatiet tekstā, cienījamie! Es varbūt nolasīšu: "Šis likums nosaka valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību, ciktāl to neregulē likums par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju, un tas piemērojams, atsavinot civiliestāžu valdījumā esošo valsts vai pašvaldību mantu, kā arī Ministru kabineta noteiktajā kārtībā Nacionālo bruņoto spēku formējumu valdījumā esošo valsts (pašvaldību) mantu." Lūdzu atbalstīt šādu tekstu!

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Paldies! Izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā Ir saņemti Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un arī Juridiskā biroja priekšlikumi. Un tālāk, lūdzu, lasiet tekstā: "Šā likuma noteikumi nav attiecināmi ..." Un tālāk ir kā tekstā. Es nelasīšu laika ekonomijas pēc.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Jums šis teksts ir. Vai pret komisijas redakciju nav iebilžu? Nav. tālāk!

V.Novakšānovs. Pateicos! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ieteica 2.pantā vārdus "valsts mantu" ar vārdiem "kustamo un nekustamo valsts mantu". Komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu?

V.Novakšānovs. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ieteica 2.panta 2. apakšpunktu svītrot. Komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem?

V.Novakšānovs. 3.pantā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ieteica pirmo un otro... Komisija atbalsta 3.panta pirmo daļu, un ir atbalstīts un ietverts arī Juridiskā biroja priekšlikums 3. pantā. Tātad lūdzam atbalstīt to tekstu, ko iesaka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu. Tālāk!

V.Novakšānovs. Juridiskais birojs iesaka 3.panta otro daļu izteikt tā: "Valsts (pašvaldību) mantas atsavināšanu var ierosināt attiecīgās civiliestādes vadītājs vai institūcija (amatpersona), kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības dot atļauju valsts (pašvaldību) mantas atsavināšanai". Komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem?

V.Novakšānovs. Juridiskais birojs lūdz papildināt 3. pantu ar šādu trešo daļu: "Kārtību, kādā tiek noskaidrotas civiliestāžu vajadzības pēc citām civiliestādēm nevajadzīgās mantas, attiecībā uz valsts mantu nosaka Ministru kabinets, bet attiecībā uz pašvaldības mantu — attiecīgā dome (padome)." Komisija šo priekšlikumu arī atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu.

V.Novakšānovs. Paldies! 5.lapaspuse. 5.lapaspusē ir saņemti Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi, Juridiskā biroja un arī Latvijas Republikas finansu ministra Piebalga priekšlikumi. Komisija rūpīgi izskatīja šos priekšlikumus, atbalstīja visus priekšlikumus un, tos apkopojot, izteica 4.pantu šādi: "Atļauju atsavināt valsts nekustamo mantu dod Ministru kabinets noteikumos paredzētajā kārtībā, bet pašvaldību nekustāmo mantu — attiecīgā dome (padome). Lēmumā par nekustamās mantas atsavināšanu tiek noteikts arī atsavināšanas veids un maksāšanas līdzeklis — lati vai privatizācijas sertifikāti — un privatizācijas sertifikātu izmantošanas apmērs. Zemes pirkšanu un pārdošanu zemes reformas gaitā regulē citi likumi." Komisija lūdz atbalstīt šādu tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. 4.panta redakcija apstiprināta.

V.Novakšānovs. Paldies! 6.lapaspuse. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ieteica 5.pantu jaunā redakcijā. Komisija to izskatīja un sakarā ar to, ka bija vēl arī Juridiskā biroja priekšlikums, komisija daļēji iestrādāja Juridiskā biroja priekšlikumu.Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu par 5.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Pieņemts.

V.Novakšānovs. 7.lapaspuse. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izteikt 6.pantu šādā redakcijā: "Ja lēmumā par valsts (pašvaldību) mantas atsavināšanu noteiktais atsavināšanas veids ir izrādījies nepiemērots, attiecīgā institūcija (amatpersona) var noteikt citu atsavināšanas veidu." Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī nav iebilžu. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniedza priekšlikumu — 7.pantu izteikt šādā redakcijā. Es lūdzu jūs, pastrādājiet ar dokumentu, lai es to nelasītu! Komisija lūdz atbalstīt šo jauno 7.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Pret 7.panta redakciju ir iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Paldies! 8.pantu izmainīt iesaka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un arī Juridiskais birojs. Komisija izskatīja abus priekšlikumus, daļēji ietvēra Juridiskā biroja priekšlikumā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, un teksts ir šāds: "Sludinājumi par nekustamās mantas izsoli jāpublicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vismaz vienā vietējā laikrakstā. Paziņojumi par izsoli jāizliek arī pie nekustamā īpašuma."

Otrais. Sludinājumi par valsts kustāmās mantas izsoli jāpublicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", bet par pašvaldību kustamā īpašuma izsoli — tādā kārtībā, kādā tiek publicēti saistošie noteikumi. Tātad lūdzam atbalstīt Juridiskā biroja otro tekstu!

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu. Pieņemts.

V.Novakšānovs. 9.lapaspuse, 10.pants. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir priekšlikumu iesniegusi un arī Juridiskais birojs. Tautsaimniecības komisija atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu, jo arī Pašvaldības komisijas priekšlikums ir ietverts Juridiskā biroja priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Tālāk!

V.Novakšānovs. Juridiskais birojs ierosina aizstāt 11.pantā vārdu "ministrs" ar vārdiem "izsoles komisijas priekšsēdētājs". Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu?

V.Novakšānovs. Juridiskais birojs lūdz papildināt 11.pantu ar otro daļu šādā redakcijā: "Ja kādai personai (zemes īpašnieks, pašvaldība vai cita persona) ir uz izsolē pārdodamo objektu pirmpirkuma tiesības, izsoles komisija tai rakstveidā paziņo izsoles vietu un laiku, uzaicina piedalīties izsolē vai paziņot rakstveidā, ka tā nevēlas izmantot pirmpirkuma tiesības." Šādu tekstu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Pieņemts.

V.Novakšānovs. 10.lapaspuse. Juridiskais birojs un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija par 13.panta otro daļu izteikusi šādus priekšlikumus. Komisija daļēji ietver Juridiskā biroja priekšlikumā Pašvaldības komisijas priekšlikumu un lūdz atbalstīt 13.panta otro daļu šādā redakcijā: "Ja izveidojušies sevišķi apstākļi, valsts kustamās mantas izsoli ar Valsts kontroles piekrišanu, bet pašvaldību kustamās mantas izsoli ar Revīzijas komisijas piekrišanu var rīkot, neprasot no dalībniekiem nodrošinājumu. Tādā gadījumā nosolītājam tūlīt pēc nosolīšanas jāiemaksā visa nosolītā summa." Lūdzam šādu normu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem?

V.Novakšānovs. 14.pants. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz 14.pantā minēto terminu "darījuma apstiprinātājs" un tā skaidrojumu ietvert sadaļā "Likumā lietotie termini". Juridiskais birojs ierosina vārdus "darījuma apstiprinātājs" aizstāt ar vārdiem "amatpersona (institūcija), kuru apstiprinājusi izsoles komisija". Lūdzam atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu! Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Juridiskais birojs lūdz pārcelt 14.panta otro un trešo daļu par 27.panta otro un trešo daļu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

V.Novakšānovs. 12.lapaspuse, lūdzu! Juridiskais birojs iesaka 21.pantā vārdu "izdevīgāko" aizstāt ar vārdu "visaugstāko". Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Juridiskais birojs iesaka izteikt 22.pantu šādā redakcijā: "Ja pēc visu aplokšņu atvēršanas izrādās, ka vairākas personas piedāvājušas vienādu cenu un starp solītājiem ir pirmpirkuma tiesīgais, par nosolītāju ir atzīstams pirmpirkuma tiesīgais." Lūdzam šādu tekstu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!

V.Novakšānovs. 13.lapaspuse. Aizstāt 26.pantā vārdus "šo noteikumu" ar vārdiem "šā likuma" un vārdu "punkti" ar vārdu "noteikumi". Juridiskais birojs un komisija lūdz atbalstīt šo labojumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

V.Novakšānovs. Juridiskais birojs lūdz izteikt 27.pantu šādā redakcijā… Bet lūdzam deputātus pastrādāt patstāvīgi.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vai pret 27.panta redakciju jums ir iebildes? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Aizstāt 28.pantā vārdu "jāmaksā" ar vārdu "jāsamaksā" un vārdus "13.punkta otrajā daļā" ar vārdiem "13.panta otrajā daļā", vārdu "noteikumu" ar vārdu "likuma". To ieteica komisijai Juridiskais birojs, un komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

V.Novakšānovs. 14.lapaspuse. Juridiskais biroja iesaka aizstāt 30.pantā vārdus "šajos noteikumos" ar vārdiem "šajā likumā". Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

V.Novakšānovs. 31.pantā ir priekšlikumi saņemti no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, kā arī Juridiskā biroja. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums daļēji ietverts Juridiskā biroja priekšlikumā, un komisija pilnīgi atbalstīja 31.pantu tādā redakcijā, kādu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Lūdzam atbalstīt šo redakciju!

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdza izslēgt 30.2. pantu, un komisija tam piekrita. Lūdzam atbalstīt.!

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu deputātiem.

V.Novakšānovs. Tāpat arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdza izslēgt šā panta trešo daļu. Komisija piekrita.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu.

V.Novakšānovs. Lūdzu, 16.lapaspuse. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina 41.pantā pirmajā teikumā vārdu "valsts" aizstāt ar vārdiem "valsts (pašvaldību)", un tas ir ietverts Juridiskā biroja priekšlikumā. Komisija piekrita.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

V.Novakšānovs. Bet par 41.panta 3., 4. un 5.apakšpunktu ir saņemts finansu ministra Andra Piebalga priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz papildināt šo pantu. Juridiskais birojs 41.pantu iesaka šādā redakcijā. Ar to jūs varat iepazīties savos dokumentos, un komisija tātad iekļāva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumus Juridiskā biroja priekšlikumā. No finansu ministra Piebalga priekšlikuma komisija neatbalstīja 3.apakšpunktu, bet 4. un 5.apakšpunkts daļēji ietverts Juridiskā biroja priekšlikumā. Arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas papildinājums, ko tā ieteica šai pantā , ir ietverts Juridiskā biroja priekšlikumā, un tāpēc, lūdzu, iepazīstieties ar 41.pantu Juridiskā biroja tekstā. Komisija lūdz atbalstīt 41.pantu Juridiskā biroja izstrādātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

V.Novakšānovs. 17. lapaspuse, 42.pants. Priekšlikumu ir iesniedzis finansu ministrs Piebalgs, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un Juridiskais birojs. Komisija neatbalstīja finansu ministra Piebalga priekšlikumu, bet Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu iestrādājusi Juridiskā biroja priekšlikumā. Taču, cienījamie, šis likumprojekts mums nāk no 13.janvāra, un pa šo laiku ir daudz strādājuši deputāti, un lūdzu jūs izskatīt. Man liekas, šeit varēs izteikties deputāti, jo mani lūdza zinātnes un izglītības ministrs atstāt veco tekstu un labot, tas ir, pirmajā lasījumā. Es domāju, ka arī daži deputāti vēl izteiksies šajā jautājumā.

Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

P.Putniņš (LZS). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Tātad atkārtoti izskatījuši mūsu komisijas 7.februāra sēdē šo likumprojektu otrajam lasījumam, mēs nākam klajā ar priekšlikumu trešajā lasījumā piedāvāt pirmā lasījuma variantu, tikai redakcionāli to vēl izlabojot, jo tur ir vai nu tehniskas kļūmes, vai cita iemesla dēļ izlaists vārds "zinātne". Tātad tas varētu skanēt tā: "Valsts mantu var nodot bez atlīdzības pašvaldībām, kā arī tādām fiziskajām un juridiskajām personām, kuras veic vai sekmē valsts aizsardzības, veselības aizsardzības, kultūras, izglītības, zinātnes vai kādu citu valstij nepieciešamu darbību. To mēs iesniegsim uz trešo lasījumu. Paldies!

V.Novakšānovs. Paldies! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 43.pantu lūdz izteikt šādā redakcijā: "Par valsts mantas nodošanu bez atlīdzības, lēmumu pieņem Ministru kabinets, bet par pašvaldības mantas nodošanu bez atlīdzības lēmumu pieņem attiecīgās pašvaldības dome (padome)." Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Ceturtajā nodaļā Juridiskais birojs iesaka aizstāt nodaļas nosaukumā vārdus "citi noteikumi" ar vārdiem "nobeiguma noteikumi". Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu. Pieņemts.

V.Novakšānovs. 44.pantā vārda "instrukcijas" vietā rakstīt vārdu "noteikumus" iesaka finansu ministrs Piebalgs. Komisija atbalsta šo priekšlikumu un izsaka tekstu šādā redakcijā: "Šā likuma piemērošanai Ministru kabinets var izdot noteikumus."

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem. Pieņemts.

V.Novakšānovs. 45.pantā ir saņemti priekšlikumi no Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas, finansu ministra Piebalga un Juridiskā biroja. Komisija atbalsta visus priekšlikumus, izsakot 45.pantu šādā redakcijā: "Valsts (pašvaldību) mantas atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus pēc izsoles izdevumu atskaitīšanas ieskaita valsts (pašvaldību) budžetā". Otrais. "Darījumus, kurus veic valsts institūcijas vai pašvaldības, arī līgumus, kurus tās slēdz ar valsts un pašvaldības mantas ieguvējiem, un citas darbības, kas ir saistītas ar valsts vai pašvaldības mantas atsavināšanu un mantas īpašuma tiesību nodošanu jaunajam īpašniekam, atbrīvo no visiem valsts un pašvaldības noteiktajiem nodokļiem un nodevām." Lūdzu šādā redakcijā atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Juridiskais birojs lūdz papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā: "Pārejas noteikums. Likumprojektu par nepieciešamajiem grozījumiem likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" līdz 1995.gada 1.martam sagatavo un iesniedz Saeimā Ministru kabinets." Lūdzam šo priekšlikumu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem. Pieņemts. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojektu "Par valsts mantas atsavināšanas kārtību" pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 1, atturas - 2. Pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

V.Novakšānovs. Paldies! Lūdzu priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 1995.gada 14.februārim.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Pieņemts.

 

Nākamais likumprojekts — "Par pārtiku". Voldemārs Novakšānovs - Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā, Latvijas Zemnieku savienības deputāts, lūdzu!

V.Novakšānovs (LZS). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Lūdzu, strādāsim ar ziemas sesijas 43. dokumentu otrajā lasījumā — likumprojektu "Par pārtiku"! Tautsaimniecības komisija lūdz termiņa "apzīmēšana, marķēšana" skaidrojumu izteikt šādā redakcijā: "Apzīmēšana jeb marķēšana — pārtikas vai tās iesaiņojuma nodrošināšana ar produktu raksturojošiem datiem, kuri sniedz patērētājam nepieciešamo informāciju". Lūdzam šādu tekstu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!

V.Novakšānovs. 2. lapaspuse. Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt termina "organoleptiskā (sensorā) izmeklēšana" skaidrojumu šādā redakcijā: "Organoleptiskā (sensorā) izmeklēšana — ar cilvēka jutekļiem uztveramu pārtikas produktu īpašību (izskata, konsistences, smaržas, garšas, krāsas un citu) novērtēšana". Lūdzam šādu skaidrojumu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija lūdz papildināt sadaļu ar jaunu terminu "pārtikas piedevas" šādā redakcijā: "Pārtikas piedevas - dabīgas vai sintētiskas vielas, kuras lieto, lai mainītu vai uzlabotu pārtikas garšu, smaržu, krāsu, konsistenci, uzturvērtību, saglabāšanos vai kādas citas īpašības, un kuras neizmanto kā patstāvīgu pārtikas produktu (krāsvielas, antioksidanti, konservanti, aromatizatori, emulgatori, cukura aizvietotāji, stabilizatori un citi)". Lūdzm šādu tekstu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Ir deputātiem iebildes? Nav.

V.Novakšānovs. 3. lapaspuse. Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt 2.pantu šādā redakcijā: "Šī likuma mērķis ir nodrošināt kvalitatīvas,cilvēka veselībai nekaitīgas pārtikas apriti." Lūdzam atbalstu!

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Paldies! Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt 3.pantu šādā redakcijā: "Šis likums attiecas uz visu veidu pārtiku, kas iegūta, ražota vai importēta un paredzēta izplatīšanai." Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija lūdz 5.pantu izteikt šādā redakcijā: "Pārtikas valsts uzraudzības mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgas kvalitatīvas un nekaitīgas pārtikas apriti, kā arī saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem kontrolēt un, ja nepieciešams, sodīt vai citādi ietekmēt pārtikas uzņēmumus." Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

V.Novakšānovs. 6.pantā deputāts Lagzdiņš iesniedzis priekšlikumu, un Tautsaimniecības komisija iestrādājusi šo viņa formulējumu savā priekšlikumā. Lūdzam atbalstīt 6.pantu tādā redakcijā, kāda ir jūsu dokumentā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

V.Novakšānovs. Paldies! Par 7.pantu deputāts Lagzdiņš iesniedzis priekšlikumu, kā arī deputāts Tomiņš un Tautsaimniecības komisija šo abu deputātu priekšlikumus iestrādājusi komisijas priekšlikumā. Zigurda Tomiņa priekšlikums daļēji iestrādāts. Un lūdzam izteikt pantu šādā redakcijā: "Latvijas pārtikas centrs ir valsts pārvaldes iestāde, ko vada direktors, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Pārtikas padome, saskaņojot ar labklājības ministru, un apstiprina Ministru kabinets." Lūdzam atbalstu!

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebilžu. Pieņemts.

V.Novakšānovs. 5. lapaspuse. 8.panta 1.punktu iesaka deputāts Lagzdiņš. Tautsaimniecības komisija neatbalsta priekšlikumu tekstā vārdus "Pārtikas padome" aizstāt ar vārdiem ar "Pārtikas konsultatīvā padome". To neatbalstījām, bet viņa priekšlikumu vārdus "valsts uzraudzību" aizstāt ar vārdiem "pārtikas aprites valsts uzraudzību" iestrādājām komisijas priekšlikumā, un lūdzu atbalstīt 8.panta 1.punktu Tautsaimniecības komisijas redakcijā!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu klusāk! Vai deputātam Lagzdiņam nav iebilžu? Nav. Deputātiem pret komisijas priekšlikumu ir iebildes? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Līdzīga situācija ir ar 8.panta 2.punktu, kur ir deputāta Lagzdiņa priekšlikumi iestrādāti komisijas priekšlikumā. Un lūdzam atbalstīt 8.panta 2.punktu šādā redakcijā: "Organizēt normatīvo aktu projektu, normatīvu, pārtikas valsts obligāto kvalitātes prasību un nacionālo (valsts) standartu izstrādi". Lūdzam atbalstīt šādu tekstu!

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

V.Novakšānovs. 6.lapaspuse. Tautsaimniecības komisija lūdz 8.panta 10.punktu izteikt šādā redakcijā: "Veikt ar pārtikas izpēti un kvalitātes novērtēšanu (ekspertīzi) saistītos laboratoriskos izmeklējumus, kā arī pilnvarot citas laboratorijas." Lūdzam atbalstu!

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Tālāk komisija lūdz pieņemt 8.panta 11.punktu šādā redakcijā: "Organizēt pārtikas kontroles inspektoru apmācību, novērtēšanu un pilnvaru piešķiršanu". Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt 8.panta 12.punktu šādā redakcijā: "Kontrolēt šī likuma, kā arī Pārtikas padomes un Latvijas Pārtikas centra izdoto aktu un normatīvu izpildi."

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu deputātiem.

V.Novakšānovs. Deputāts Lagzdiņš lūdz ietvert jaunu pantu pēc 8.panta, nosakot Pārtikas centra direktora tiesības un pienākumus. Komisija neatbalsta šo normu, tā tiek ietverta nolikumā par Pārtikas centru.

Sēdes vadītājs. Deputāts Lagzdiņš piekrīt. Deputātiem nav iebilžu. Tālāk, lūdzu!

V.Novakšānovs. Deputāts Lagzdiņš lūdz izteikt 9.pantu šādā redakcijā: "Latvijas Pārtikas centrs ir juridiska persona. Latvijas Pārtikas centrs tiek finansēts no valsts budžeta." Komisija šo deputāta Lagzdiņa priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

V.Novakšānovs. 10.pantā deputāta Lagzdiņa priekšlikumu komisija neatbalsta, bet ierosina 10.pantu šādā redakcijā: "Lai izstrādātu pārtikas aprites valsts politiku, tās uzraudzības koncepciju un koordinētu tās realizāciju, Ministru kabinets izveido Pārtikas padomi."

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebilžu.

V.Novakšānovs. 7.lapaspuse. Deputāts Lagzdiņš 12.pantā lūdz svītrot vārdu "noteikti". Komisija to atbalsta, bet lūdz izteikt 12.pantu šādā redakcijā. Lūdzu, iepazīstieties, deputāti, jo...

Sēdes vadītājs. Pret 12.panta redakciju ir deputātiem iebildes? Nav.

V.Novakšānovs. Paldies! 8.lapaspuse. Par 13.pantu deputāta Lagzdiņa priekšlikums ir ietverts komisijas priekšlikumā, un 13.pantu komisija lūdz izteikt šādā redakcijā. Lūdzu, iepazīstieties!

Sēdes vadītājs. Pret 13.pantu nav iebilžu? Nav. Pieņemts. Tālāk!

V.Novakšānovs. 9.lapaspuse. Deputāts Lagzdiņš lūdz svītrot 14.pantu. Komisija to neatbalstīja, bet lūdz izteikt 14.pantu šādā redakcijā. Lūdzu, iepazīstieties, un lūdzam atbalstu!

Sēdes vadītājs. Par 14.pantu... Es atvainojos, tā ir tagad 13.panta redakcija. Ir iebildes? Svītrot 14.pantu? Par to jūs gribat runāt? Par 13.pantu nav iebilžu? Nav. Tālāk!

V.Novakšānovs. Paldies! Un 14.panta 1.,3. un 4.apakšpunktu ir ieteicis izmainīt deputāts Tomiņš. Komisija viņa priekšlikumu daļēji ir ietvērusi savā priekšlikumā. Laikam Bērziņš runās. (No zāles deputāts G.Bērziņš: "Es par 14.pantu!")

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Līdz sēdes beigām ir palikušas dažas minūtes. Vai mēs tagad uzsāksim debates par 14.pantu vai uzsākot sēdi nākamreiz? Deputāts Gundars Bērziņš no vārda atsakās, un debates par 14.pantu uzsāksim nākamajā sēdē. Paldies!

Lūdzu zvanu! Reģistrējamies! Reģistrācija, lūdzu! Lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu nosaukt deputātus, kuri nepiedalās sēdē!

I.Daudišs (Saeimas sekretārs). Sēdē nepiedalās šādi deputāti: Andris Ameriks,

Inese Birzniece, Vilnis Edvīns Bresis, Jānis Bunkšs, Jānis Jurkāns, Ēriks Kaža...

Sēdes vadītājs. Deputāts Ēriks Kaža ir zālē.

I.Daudišs. Ojārs Kehris, Aleksandrs Kiršteins, Odisejs Kostanda, Ludmila Kuprijanova, Zigurds Tomiņš, Jānis Tupesis, Joahims Zīgerists. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamā sēde 16.februārī pulksten 9.00.