Skatiens uz iepriekšējo nedēļu

Ministru prezidents Māris Gailis — Latvijas valsts radiofonā vakarrīt, 21.februārī

Godājamie radioklausītāji!

Vakar iepazinos ar Latvijas Nacionālās operas rekonstrukcijas un restaurācijas darbu gaitu. Patiesi iepriecināja Operas rekonstrukcijas pārvaldes vadītāja Eduarda Raubiško darbistabā pie sienas apskatāmais darbu veikšanas grafiks. Šķiet, nevar būt nekādu šaubu, ka 29.septembrī patiešām vērsies priekškars Nacionālās operas atklāšanas svinīgajam koncertam. Līdz tam gan vēl grūts un sarežģīts darbs ne tikai celtniekiem, bet arī Operas direkcijai. Atzinīgi es vērtēju ārzemēs dzīvojošo tautiešu lielo ieinteresētību šīs patiešām vērienīgās celtnes atdzimšanā. Tā, piemēram, par viņu ziedoto naudu iegādāti firmas "Otis" lifti. Pats par sevi saprotams, ka pie viena no liftiem tiks piestiprināta arī plāksnīte ar ziedotāju uzvārdiem.

Operas rekonstrukcijas gaitā milzīgu darbu veic un pieredzi krāj arī mūsu restauratori. Viņu pūliņu rezultātā, piemēram, līdz nepazīšanai pārvērtīsies Baltā zāle, kas turpmāk būs visai krāsaina. Gandarījumu sagādā Latvijas firmu iesaistīšanās rekonstrukcijas darbos. Liels ir bijušās Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcas ieguldījums. Konkursā par tiesībām piegādāt krāsu materiālus fasādes apdarei uzvarējuši Latvijas rūpnieki. Šāda sadarbība, kurā ar vienlīdzīgiem noteikumiem iesaistās kā mūsu pašu uzņēmumi, tā citzemju firmas, ir tikai apsveicama.

Tomēr Operas rekonstrukcijā var vērot arī mūsu laikmeta pretrunīgumu. Par to pārliecinājos, ieraugot daudzās no armatūras dzelžiem sametinātās drošības durvis, kas ierīkotas tāpēc, lai jau izbūvētajās tualetēs ieklātajām importētajām flīzēm, kā mēdz teikt, "nepieaugtu kājas". Vai tiešām daži no mums nesaprot, ka apzogam taču paši sevi?

Aizvadītās nedēļas nogalē apmeklēju Alūksnes rajonu. Tikšanās reizēs ar mazo un vidējo uzņēmumu īpašniekiem guvu pārliecību, ka cilvēki rosās un pamazām atrod iespējas gan paši nopelnīt, gan dot darbu citiem. Labs piemērs ir Apes kokapstrādes uzņēmums ar skanīgu nosaukumu "Darbs", kas darbojas jau kopš 1991.gada un dod darbu jau ap 60 cilvēkiem. Gandrīz visa uzņēmuma produkcija tiek eksportēta. Gaujienā kāds vācietis ir iekārtojis šūšanas darbnīcu. Tajā tiek šūti darba kombinezoni. Viss saražotais tiek eksportēts uz Vāciju.

Alūksnes biatlona trases tuvumā kāds uzņēmējs būvē nelielu viesnīcu un maiznīcu. Tas ir veiksmīgs piemērs darba rakstura dažādošanai, jo ne jau vienmēr viesnīcā būs pietiekami daudz tūristu. Šajā laikā uzņēmumu ar ienākumiem varēs nodrošināt maiznīca. Ar Zemnieku konsultāciju centra atbalstu ap desmit Alūksnes zemnieku apgūst grāmatvedības uzskaites pamatus. Tā ir apsveicama pašizglītības iniciatīva, jo bez grāmatvedības vairs nevar iztikt neviens, pat vismazākais uzņēmums, jo tikai tā var konstatēt, kas nes peļņu un kas nes zaudējumus.

Sestdien piedalījos savienības "Latvijas ceļš" rīkotajā izglītības jautājumiem veltītajā konferencē. Konferencē izteiktās atziņas tiks publicētas laikraksta "Izglītība un Kultūra" marta sākumā. Vēlos tikai vēlreiz uzsvērt, ka šodienas pasaulē bez labas izglītības nevar tikt uz priekšu un nākotnē būs vēl grūtāk. Tas jāapzinās valdībai un pašvaldībām, gādājot par pietiekamu materiālo nodrošinājumu mūsu skolām un augstskolām. Bet tas jāapzinās arī bērnu vecākiem, mudinot bērnus mācīties. Par to, ka izglītība lieti noder, arī darbu meklējot, liecina bezdarba struktūra Latvijā, proti, bezdarbnieku ar augstāko vai arodizglītību ir krietni mazāk nekā cilvēku ar, piemēram, tikai vidusskolas izglītību. Tie laiki, kad labu algu dažkārt varēja saņemt, "pa blatu" iekārtojoties siltā vietiņā un darba laiku vienkārši atsēžot, ir aizgājuši uz neatgriešanos. Neviens privātuzņēmējs vairs nevarēs atļauties algot šādus strādniekus, pat ja tie ir viņa vislabākie draugi vai radi.