16. februāra sēde

Stenogramma

Nobeigums. Sākums "LV" nr.26., 27.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

G.Resnais (LZS). Kolēģi! Es atļaušos savā izpratnē teikt tā, ka ir izveidojusies slikta situācija un arī šodien Saeimā, dabīgi, ir atbalstītāji un ir noliedzēji, tāpat kā medaļai ir divas puses. Tikai šī situācija ir tāda, ka tā medaļa ir iemesta dubļos un netīras ir abas puses. Un tas, kas šo medaļu pacels un kam tā ir jāpaceļ no šiem dubļiem un jānomazgā, nevar palikt tīrs, viņš nosmērēsies. Slikta situācija ir galvenokārt tāpēc, ka divu finansiālu, komerciālu uzņēmumu vai, pareizāk sakot, banku strīdā ir iejaukta valdība, valdības aparāts, Iekšlietu ministrija, ko uztur nodokļu maksātājs. Ir normāli, ka notiek strīdi par dzīvi, par izdzīvošanu starp dažādiem grupējumiem, bet valsts aparāts šeit nevarētu būt par ieroci. Šodien tas tāds ir, un es atļaujos viennozīmīgi pateikt, ka šis valsts aparāts ir saņēmis pasūtījumu, kuru viņš ir veicis. Un tie rezultāti ir tie, par kuriem mēs šodien runājam. Jā, cīņa notiek, cīņa notiek ne tikai starp bankām, starp komercfirmām, cīņa notiek starp "piparbodēm", cīņa notiek arī par vietu vārtu rūmē. Stiprais grib sevi izteikt, veiklais grib sevi izteikt, un uz to viņam ir tiesības, bet viņam ir tiesības darīt to ar saviem spēkiem, nevis ar valsts nodokļu maksātāju uzturētu aparātu. Lūk, šī ir tā starpība, par ko es šodien šeit gribu runāt.

Es nekādā gadījumā negribu beigt šo runu, dziļāk vainojot Iekšlietu ministriju. Gluži pretēji, es redzu šodien Iekšlietu ministrijā kaut kādu atplaukušu asnu, kuru nedrīkstētu nokaltēt, kuru nedrīkstētu nolauzt, kuram ir jādīgst, kuram ir jāstrādā. Iekšlietu ministrijai šodienas un arī nākotnes apstākļos ir jābūt gatavai ne tikai saņemt apvainojumus, ne tikai izturēt šantāžu, kas tiks radīta, jo katrs aizstāvēsies – vai tas ir mazāk noziedzīgs grupējums vai pozitīvs grupējums. Ik kurš, kam ies grūti, kas tiks caurskatīts, kas tiks apspiests, aizstāvēsies ar tiem līdzekļiem, kuri ir tā rokās. Un es gribētu novēlēt tik tiešām, lai arī šodienas pārpratumi – tie ir nopietni – neradītu pesimismu Iekšlietu ministrijā attiecībā uz tās darbošanos, jo tautā tai ir ļoti labs "imidžs", arī mūsu šodienas iekšlietu ministram. Es negribētu teikt, ka ir kaut kas sasniegts darbos, bet ir panākts process, darbība, ir sākts strādāt, un tas ir jāatbalsta. Un pirmkārt mums jāatbalsta, jo tā ir mūsu valdība, kurai mēs uzticējāmies, tā ir mūsu valdības institūcija. Bet tai pašā laikā mēs nedomājam neskatīties, ko valdība aizstāv, kā aizstāv un kā tas tiek darīts. Es domāju, ka tas, kas šodien ir noticis, nav atgriezenisks process, un, lai kādi būtu slēdzieni, pasūtītājs ir savu panācis. Un var būt, ka tāpat ir labi. Es necenšos aizstāvēt nedz cietēju, nedz pasūtītāju, varbūt pat gluži otrādi. Manas intereses varbūt ir kaut kur citur. Bet tajā pašā laikā mēs nevaram šodien nepieminēt tādu faktu, ka mēs gribētu uzskatīt, ka Iekšlietu ministrijai ir pietrūcis profesionalitātes. Un visi tie tiesiskie pārkāpumi un nevajadzīgie pasākumi, kas ir veikti... Es neesmu no tiem, kas domā, ka tā ir nejaušība. Tā ir izpildu orgānu neprasme, tas ir scenārijs, jo šodien diemžēl mums eksistē situācija, kad daudz ko var darīt ārpus likuma, maz par to atbildot. Tāda ir situācija, un tas atļāva arī šādas interpretācijas. Ļoti žēl, ka šie kolēģi jeb biznesmeņi tika aizturēti ar vienu motivējumu, par vienu pārkāpumu un rezultātā šis pateiktais pārkāpums nepiepildījās. Un šodien mēs gribam teikt, ka nu jau ir trīs citi. Es domāju, ka jebkurš izmeklētājs, ja viņa pamatprasība ir izgāzusies, ar degunu raks zemi un dubļus, lai atrastu citas pretenzijas, lai paturētu spēkā savu prasību. Un tās citas pretenzijas diemžēl ir ļoti raksturīgas daudzām Latvijas šodienas bankām, ne tikai šai "LainBankai". Un man ļoti žēl, bet es uzskatu, ka šai "LainBankai" šodien ir morālas tiesības prasīt kaut kādu valsts aizstāvību, jo galu galā valsts, valdības aparāts bija tas, kas veicināja tās nokļūšanu šādā situācijā šodien.

Nobeigumā teikšu, ka dikti gribētos cerēt, ka tā būs mācība mūsu varas pārstāvjiem, lai nākotnes ekonomiskajās cīņās par izdzīvošanu netiktu pielietots valsts aparāts. Kas attiecas uz mūsu šodienas lēmumu, šeit ir izplatīts priekšlikums radīt komisiju. Es šaubos par šādas komisijas lietderību, jo tiešām mums ir pieredze un šodien arī bija kritika par tā saucamo ārkārtas plenārsēdi par noziegumiem, kam mēs veltījām dienu, tiešām norunājām, un rezultātā Saeima piedāvāja kaut kādu pasākumu plānu savām komisijām tai vietā, lai pieprasītu no valdības rīcību un prasītu valdībai – ko jums vajag, lai jūs varētu mūsu prasības izpildīt. Un es pamatoju savu teikto tikai ar to, ka šodien republikā eksistē divas institūcijas, kuras šo situāciju ir spiestas izanalizēt un piedāvāt Saeimai slēdzienu. Tā ir mūsu prokuratūra, un tā ir mūsu Valsts kontrole. Un šeit laikam Saeimai vienreiz ir jātiek skaidrībā, cik ilgi tās jutīsies kā autiņos ietītas, bezzobainas, kā Tabūns saka, ar kaut kādu līdzpastāvēšanas principu. Es ceru, ka Saeima, beidzot šīs debates, pie šāda priekšlikuma nonāks, uzdodot šos jautājumu izskatīt prokuratūrai un Valsts kontrolei. Un, ja viņa to nespēs, tad mums laikam gan būs jāsāk domāt un jārunā, vai mums ir prokuratūra un vai ir Valsts kontrole. Bet Iekšlietu ministrijai es novēlu nenokārt degunu un cīnīties tālāk. Paldies!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība!

G.Bērziņš (LZS). Pirmais, par ko es gribētu runāt, ir tas, ka Zemnieku savienība vakar izplatīja paziņojumu, kurā saistībā ar Ādamsona kungu paziņoja visu. Un šeit es neatkārtošos. Par to, ka ir parādījies enerģisks cilvēks, šeit nebūtu ko diskutēt, tas ir labi. Manuprāt, arī šis pieprasījums tika iesniegts ātrumā, un šobrīd es redzētu vēl citus adresātus. Un galveno adresātu es redzētu Gaiļa kunga personā. Paskatieties, lūdzu, pašreiz uz valdības tribīnēm! Ādamsona kungs ir atstāts viens pats, cīnoties ar šo, nu, kā te daži saka, asinskāro Saeimu, ja. Bet vai situācija nav analoga ar Kristovska kunga nomaiņu? Kristovska kungam arī, tāpat kā Ādamsona kungam, bija diezgan labs reitings cilvēkos. Es pats biju liecinieks, ka valdība neatbalstīja daudzus viņa iecerētos pasākumus. Bet tad, kad bija jāatbild, atbildēja Kristovska kungs viens. Es baidos, ka šī valdības attieksme rāda to pašu, un es baidos, ka, ja tautas reakcija nebūtu tāda pozitīva, cerīga saistībā ar Ādamsona kungu, varbūt arī viņu šodien atdotu par upuri. Tikai tas, ka ir tautas ticība, šobrīd neļauj tik viegli šajā gadījumā rīkoties. Galveno problēmu es kopumā redzu valdības darbībā. Ja runā par šo gadījumu, kas ir izraisījis bažas, daudzi saka, ka apspriešana ir lieka. Es tomēr domāju, ka nav lieka. Kādā ziņā, kādā saistībā ar Iekšlietu ministriju, varbūt kas ir izsaucis, nu, vismaz interesi, kāpēc šis jautājums jāapspriež? Interesi izsaucis tieši jautājums, vai šī rīcība tomēr bija adekvāta. Protams, saka, ka vienreiz jāsāk, iepriekš nedarījām, bet jāsāk. Ja tas ir sākums nopietnai cīņai ar noziedzību, tad, protams, tas ir apsveicami. Bet tomēr rodas arī jautājumi. Jo, redziet, daudz lielāki krāpnieki līdz šim un arī vēl tagad paliek nesodīti. Piemēram, kaut vai gadījums ar "Topbanku". Protams, laiks rādīs, bet šobrīd mūsu izpēte liecina, ka tiesībsargājošo iestāžu un sevišķi tiesas lēmums par divu mēnešu papildu laika piešķiršanu "Topbankai" deva papildu iespēju nobēdzināt dokumentus un principā pabeigt šīs bankas pilnīgu izlaupīšanu. Te gan pārsvarā bija tiesas lēmums. Otrs - šie 300 līdz 600 tūkstoši noguldītāju. Trešais. Piemēram, tomēr, ja saliek kopā visu šo ķēdīti - "LainBanku", šeit neakcentējot kā galveno, teiksim, Zemes banku, kur tomēr bija skaidrs, ka nu nekāda pamata nebija kratīšanai... Vai tad tiešām uz katru šādu gadījumu reaģē. Un Zemes bankas gadījumā šis bīstamākais un smagākais posms ir tas, ka Zemes banka bija vienīgā. Mēs te runājam, ka valsts budžets maksās valsts garantētos kredītus. Zemes bankai bija līdz šim pirmā līnija, kas nebija jāgarantē valdībai. To Zemes banka ar savu darbību, ar savu auditvērtējumu kā viena no tīrākajām un caurskatāmākajām bankām izpelnījās ārzemju investitoru acīs. Vai šī kratīšana ar tādu lielu ažiotāžu, piemēram, šai bankai nenodarīja lielus zaudējumus? Un ne tikai bankai un noguldītājiem, varbūt valsts ekonomikai kopumā. Tāpēc šeit principā šie jautājumi jāskata arī kontekstā. Tāpēc, ja tas iezīmē šīs enerģiskās rīcības sākumu, tas ir apsveicami, jo arī banku sistēma cieš pārsvarā no krāpniekiem. Daudzi no šiem krāpniekiem ir zināmi, viņi ir apkrāpuši ne vienu vien banku, bet vairākas. Un ne tikai bankas, bet arī tos noguldītājus, kas tur ir, taču pārsvarā viņi visi šodien staigā uz brīvām kājām.

Otrs. Piemēram, "Unibanka"... Ir gadījumi, kad ir atklāts, ka šie ierēdņi ir parakstījuši nepamatotus dokumentus, nodarot bankai zaudējumus. Trīs reizes "Unibanka" ir mēģinājusi šos konkrētos cilvēkus saukt pie kriminālatbildības vismaz par nesaimniecisku rīcību, bet reakcija nav bijusi! Es ceru, ka tālāk būs tāda pati konsekventa rīcība, varbūt kādreiz arī pārdomātāka, bet principā tas šobrīd varbūt arī nebūtu tas galvenais. Galvenais, kas šobrīd rada bažas, tomēr ir saistīts ar šī pieprasījuma pēdējo jautājumu - kā tas var atstāt ietekmi uz banku sistēmu, finansu sistēmu un ekonomiku valstī kopumā. Protams, ir skaidrs, ka kaut kāda varbūt arī ne pilnīgi pārdomāta rīcība vien nevar izsaukt bankas krīzi. Protams, ir skaidrs, ka problēma ir daudz dziļāka. Un var būt, ka tas ir signāls, kas parāda, ka ir šī problēma, indikators, kas parāda, ka ir šī problēma un ne tikai šī rīcība. Ja, piemēram, "LainBankai" būs kaut kāda problēma ar iespējamo bankrotu vai vēl kaut kas, tas nebūs saistīts tikai ar Iekšlietu ministrijas darbību. Protams, iespējams, ka kaut kādu daļu papildus dos šī darbība.

Un šeit ir galvenais jautājums, ko es arī sākumā teicu. Tas attiecas ne tikai uz vienu izpildvaras atzarojumu, tas ir, Iekšlietu ministriju, bet uz valdības darbību kopumā, finansu sistēmas stabilitāti, Latvijas Bankas darbību, šīs darbības koordināciju, banku sistēmas drošību un izpildvaras koordināciju. Jo, piemēram, galvenais, kas šobrīd arī rada problēmas banku sistēmā, ir kriminālie pārkāpumi, kuri saistīti gan ar dokumentu viltošanu, gan citiem tādiem notikumiem. Un šobrīd paceļas jautājums - kas ir par iemeslu, ka līdz šim šī darbība netika pietiekami koordinēta un ka bankas, veicot savas funkcijas likumdošanas ietvaros, tur, kur centrālās bankas, Latvijas Bankas kompetence neieiet, tas ir, kriminālnoziegumu atklāšanā, līdz šim savu darbību netika saskaņojušas. Un bažas par to, ka varētu sākties kādas problēmas, tomēr pastāv. Protams, to rādīs laiks, vai tā būs vai nebūs.

Te es gribētu tikai nedaudz pieskarties arī varbūt kam citam ļoti īsi — Kides kunga skartajai problēmai par "UniBankas" privatizāciju. Es tomēr ceru, ka tautsaimnieki nedaudz iepazīsies ar lietas būtību, jo lietas būtība jau nav ar sertifikātiem uzpūst šo statūtkapitālu, tas ir, iegādāties šīs bankas reāli esošo naudu par sertifikātiem. Tā nauda netiek likta statūtkapitālā. Ar to, es ceru, tiks galā.

Un nobeigumā. Tātad principā šis notikums varbūt ir pastiprināti pievērsis uzmanību vairākām problēmam, un varbūt ir labi, ka tas notiek ātrāk nekā vēlāk. Un šobrīd galvenais ir jautājums - vai valdībai, tieši valdībai kopumā, ne Iekšlietu ministrijai, ir skaidrs, kāda situācija ir banku sektorā, kāda situācija kopumā ir finansu tirgū, kas tomēr ir kopumā saistīts ar ekonomiku. Un, manuprāt, ķēdītē tālāk, protams, ir arī valsts politiskā neatkarība un citi faktori. Jo šobrīd, manuprāt, nebūs 1940. gads. Ja kāds gribēs šeit radīt jukas vai destabilizēt stāvokli un kaut ko darīt, šobrīd tas tiks darīts ar citām metodēm. Nenāks varbūt tanki, ies projām nauda. Un tas, kam ir tāda interese un kam varbūt šāda kopēja ievirze ir izdevīga, manuprāt, ir skaidrs. Tāpēc valdībai un Latvijai Bankai kopumā jābūt skaidrībā par to, kas jādara, lai šī banku sistēma būtu stabila. Un nav apšaubāms tas, ka šis jautājums līdz šim tika ļoti maz skatīts... Es varu teikt, ka mēs savā frakcijā savā laikā "Topbankas" jautājumu pēc ieguldītāju ierosinājuma skatījām, un bija doma, ka varbūt vajadzētu šeit sākt šo diskusiju pieprasījuma formā, bet mums bija bažas, ka tā tomēr ir tāda diezgan delikāta banku sistēmas lieta un ka, sākot tādu dziļu diskusiju, varbūt rastos šī nestabilitāte. Jo tomēr, manuprāt, bankai lielākā vērtība ir šī uzticība. Un tāpēc mēs šo jautājumu necēlām. Varbūt arī vajadzēja celt ātrāk, un varbūt arī tad šis gadījums nebūtu tik sāpīgs.

Tāpēc, ņemot vērā šo diskusiju, es principā tomēr neatbalstu šādas komisijas izveidošanu, jo arī tie, kas ir parakstījuši šo aicinājumu izveidot komisiju, principā dod diezgan kategoriskus slēdzienus. Tas ir tas, par ko mēs šeit runājām, ka tikmēr, kamēr nav pierādīts, un tā tālāk, nevar tādus dot. Tur ir diezgan tādi kategoriski slēdzieni, ko ar saviem parakstiem šie komisijas izveidošanas ierosinātāji apstiprina. Bet es tomēr lūgtu — it sevišķi Gaiļa kungu, kas diemžēl nezināmu apstākļu dēļ bija ilgā prombūtnē, — ķerties pie šī jautājuma un nopietni izprast to, saskaņot rīcību, tikt skaidrībā pašiem un radīt skaidrību un pārliecību cilvēkos. Manuprāt, tas šobrīd ir galvenais. Un, runājot par šo situāciju, es, protams, neuzskatu, ka šis "LainBankas" pasākums ir tāds, kur noteikti vajadzēja būt klāt Ministru prezidentam. Bet manuprāt, tomēr izpildvaras augstākās vadības, izpildvaras rīcībai jābūt koordinētai. Šis tomēr, manuprāt, ir otrais gadījums. Ja atceraties, pirmais bija Ruča gadījums, kad Ministru prezidents nebija uz vietas un izpildvara netika koordinēta. Labi, ka prezidents tanī brīdī uzņēmās šo koordināciju. Arī šinī gadījumā, Gaiļa kungam esot prom, nav precīzi reglamentēta šī darbība, kas izpildvarā notiek, un nav šī rīcība saskaņota. Ja Ministru prezidenta vietas izpildītājs par to uzzina, nu, neteiksim gandrīz no avīzēm, tad situācija tomēr nav normāla. Lai arī bankām varbūt nav nekādu privilēģiju, viņas ir attiecībās, tomēr sekas, ko var radīt šis pasākums, vismaz, ja nav uzticības Ministru prezidentam vai viņa vietas izpildītājam attiecībā uz informācijas noplūdi, tad tūlīt pēc šī notikuma viņam ir jābūt informētam.

Un tāpēc es ceru, ka šī apspriešana tomēr dos kaut kādu pozitīvu atlikumu un valdībai un centrālajai Latvijas bankai kopumā būs skaidrība par stabilitāti banku sistēmā, finansu tirgū un ekonomikā, kas tiks viesta arī cilvēkiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vārds Andrejam Krastiņam - otrreiz! Pēc tam - Oskars Grīgs.

A.Krastiņš (LNNK). Godājamie kolēģi, man ir tikai piecas minūtes, un es domāju, ka operatori velti skrien, viņi nepaspēs ieslēgt savus aparātus.

Es gribētu runāt pavisam īsi, jo ir tiešām otrreiz piecas minūtes. Es gribētu runāt par to, ka mēs šeit runājam dažādās mēlēs jeb valodās. Tas ir ļoti labi, ka zina daudz valodu, bet ir vēl labāk, ka ne tikai runā tanīs valodās, bet arī saprot viens otru. Tātad šeit katrs mēģināja izteikt apmēram kaut ko savu. Tāpat kā runājot par mūsu Latviju — vieni viņu sauc par mūsu republiku, arī šodien te tā notika, bet citi saka ar lepnumu - mūsu valsts. Tāpat arī viena izmeklētāja atsaucās, kā mēs zinām no šīs lietas, uz LPSR kriminālkodeksu, bet otri konsekventi lieto vārdus "Latvijas Kriminālkodekss". Te ir tā nelielā starpība, un šeit nav runa par "LainBanku", par Ādamsonu, par Gaili un tamlīdzīgi, un tamlīdzīgi. Šeit ir runa par Latvijas valsti un Latvijas valsts ekonomisko un finansu pamatu. Šeit nav runa par to, vai komisija ir vajadzīga vai nav vajadzīga, te ir runa par to, vai mēs pārstāvam šo valsti vai nepārstāvam, vai mums ir vajadzīga tieša informācija par to, kas valstī notiek vai nav vajadzīga. Un es domāju, ka šeit mums ir jālemj ļoti konsekventi un kategoriski.

Un beidzot. Man tika pārmests, ka šeit es esot runājis kā jurists. Jā, man ir tā nelaime vai tā laime būt juristam, un tā arī man ir jārunā. Tāpēc es esmu mācījies, un tāpēc es esmu arī ievēlēts. Man šo piecu minūšu laikā neizdosies tik daudzas reizes nosaukt Kides kunga uzvārdu, cik viņš nosauca manējo uzvārdu. Bet šeit nav runa par mani un ne par Nacionālo bloku, kurš nekad nav pieprasījis ārkārtas stāvokli, kā te tika atzīmēts. Nevajag jaukt divas dažādas lietas. Un runāsim tikai par vienu - atdalīsim iestādi, organizāciju, banku un citas struktūras no fiziskajām personām. Un šeit man tiešām ir jāsaka tas, ko juristi mācās pirmajā kursā. Un vajadzētu varbūt izdot deputātiem tādu mazu grāmatiņu "Tiesību pamati" vai kaut ko tamlīdzīgu, lai viņiem būtu kaut mazākā nojēga. Arī valdības locekļiem būtu vajadzīgs šādu grāmatiņu uz galda turēt. Un ir absolūti viena lieta, ka, pirmkārt, krimināllieta tiek ierosināta nevis pret personu, nevis pret iestādi, bet par faktu, kurā ir nozieguma sastāvs. Un, izmeklējot šo faktu, tiek noskaidrota sākumā aizdomās turētā persona, vēlāk viņai tiek uzturēta apsūdzība, pēc tam viņa nokļūst tiesājamo kategorijā un pašās beigās, tad, kad viņa ir notiesāta, tad šī persona kļūst par zagli, slepkavu, blēdi vai bandītu, par to pašu, ko jau minēja te Lamberga kungs. Un nevis kaut kad iepriekš. Un tieši uz šādu kārtību, godājamais Kides kungs, klātnesošais, arī vērsās toreiz, kad mēs runājām varbūt par cita veida kabinetu. Bet mani pārliecināja varbūt šis gadījums, kad es alojos. Un "Latvijas ceļš" man tomēr pierādīja, ka viņu ticība un dogma ir pareiza - valdībai ir jābūt politiskai tādā nozīmē, ka valdībai ir jāredz politiskās sekas savai rīcībai. Ar vienu veiksmīgu izpildstruktūru laikam ir par maz. Tikai diemžēl mēs neesam politiķi. Šodien es te nopirku vienu grāmatu, un tur kā moto ir ļoti labs teiciens, proti, ka mums jāmācās pašiem būt politiķiem un karavīriem, lai mūsu bērni varētu būt matemātiķi un zinātnieki un lai mūsu mazbērni jau varētu mācīties par komponistiem un rakstniekiem. Tāpēc mums par šiem politiķiem ir jākļūst, un, ja mēs gribam būt politiķi, mums ir jāanalizē situācija, tātad šī komisija ir vajadzīga.

Es neanalizēšu, ko šeit teica Ādamsona kungs, jo es vēlreiz saku — nav runa par Ādamsona kungu, ir runa par to, kāda ir mūsu valsts politika, gan attīstot mūsu finanses, gan kontrolējot šo finansu sistēmu, gan darot visu iespējamo, lai to nevarētu sagraut. Nav te vietas, kā es saku, konkrētiem atspēkojumiem, to lai dara mani citi kolēģi, kas varbūt vēl runās, un tamlīdzīgi. Bet šeit pilnīgi skaidri tiešām arī izpaudās... nu izpaudās šī piederība un tamlīdzīgi. Protams, Kažas kungs pateicās Iekšlietu ministrijai, jo līdz ar šīs lietas izmeklēšanu "Daugavas" banka tika izglābta. (No zāles deputāts A.Endziņš: "Tā nav!") Nu, būsim atklāti! Tā tas ir. Protams, tas ir pateicības vērts. Morālas pateicības vērts, protams, vai ne? Protams, kā saka, te visādus secinājumus var meklēt un tā tālāk, un vilkt tālāk paralēles, ka Tautsaimnieku politiskā apvienība noslēdz koalīciju ar apvienību "Saimnieks", kas ir tas pata fonds "Drošība". Var vilkt tādas paralēles, bet nedarīsim to. Atstāsim šo variantu komisijai, lai komisija papēta, cik daudz politiķu ir ieinteresēti bankās un otrādi. Uzticēsimies mūsu kolēģiem, apskatīsimies, kādus secinājumus viņi sniegs, un var būt, ka mēs nokļūsim kaut kur ļoti tuvu patiesībai. Un tas ir tas galvenais, kas mums ir vajadzīgs.

Godājamie kolēģi! Es domāju, ka mēs tiešām varam diskutēt un daudz strīdēties par kvalifikācijām, par procedūru, bet vienmēr izdarīsim kaut kādu darbu. Varbūt tā būs pirmā komisija, kas tiešām kaut ko vērtīgu un ātrā gaitā paveiks, ja tur būs pārstāvēti speciālisti, kas izdarīs savus secinājumus. Tā ka es atbalstu šīs komisijas izveidošanu un domāju, ka konstruktīvi pieiesim šim jautājumam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs... Vai, es ļoti atvainojos!... Es vispirms atvainojos deputātam Grīgam un pēc tam visiem deputātiem un klātesošajiem. Pulkstenis ir 15.00, un tāpēc dosimies uz pusstundu pārtraukumā. Darbu atsāksim pulksten 15.30.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Turpināsim sēdi! Turpinām debates jautājumā par Latvijas Republikas iekšlietu ministra Ādamsona atbildi uz Saeimas pieprasījumu sakarā ar Iekšlietu ministrijas darbinieku veikto akciju sabiedrības "LainBanka" amatpersonu Dambiņa un Vīganta arestu, kā arī izdarīto kratīšanu Zemes bankas prezidenta Ruseļa mājā.

Oskars Grīgs, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu, jums vārds! Pēc tam - Andris Piebalgs.

Deputāts Grīgs. Lūdzu pārbaudīt kvorumu! Lūdzu reģistrēties! (Kāds kaut ko saka.) Pieci deputāti var pieprasīt, bet sēdes vadītājs lūdz kvorumu reģistrēt. Reģistrēties kvorumam! Lūdzu rezultātu! 52.

Lūdzu, Oskars Grīgs, Latvijas Zemnieku savienība! Jums vārds! Pēc tam - Andris Piebalgs.

O.Grīgs (LZS).Cienījamais Prezidij! Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Praktiski es negribēju nākt arā pēc visām mūsu kolēģu runām. Faktiski jau tikpat kā viss ir izrunāts. Bet pēc Kides kunga uzstāšanās es tiešām tomēr biju spiests nākt šeit, tribīnē. Viņš sacīja — nu, cilvēcīgi ir kļūdīties. Arī es šodien kļūdījos, nospiezdams podziņu par Aglonas svētvietas izveidošanu. Es biju "pret", kaut gan mana poga rādīja "par". Bet tas neatiecas uz to, ko es gribu sacīt. Faktiski arī Krastiņa kungs pēdējās piecās minūtēs pirms pārtraukuma pasacīja to, ko es gribēju sacīt. Tikai, dabiski, ne tādā juridiskā terminoloģijā, kā viņš gudri sacīja, bet vienkārši zemnieciskāk. Var būt, ka tiešām mums vēl vienu ārkārtas plenārsēdi vajadzētu vispār par šiem jautājumiem, kas skar šīs banku problēmas, tautsaimniecības problēmas un vispār stāvokli Latvijā. Kā zemnieks sacīšu tā: manis dēļ Ādamsona kungs varētu katru dienu tās bankas pārbaudīt un drebināt. Un no Endziņa kunga, no viņa vadītās komisijas es gaidītu likumu "Par bankām". Būtu labi, ja būtu likums par bankām. Jūs kā jurists varētu uzrakstīt tādu likumu, kurā varētu būt pieejas visiem kontiem — kādas naudas ienāk, kādas tiek apgrozītas, un tā tālāk. Tas būtu ļoti veselīgi. Dabiski, tas nav demokrātiski, skaidrs. Bet Kides kungs tā sacīja par ārkārtas plenārsēdi, ka it kā Nacionālais bloks esot to uztiepis. Diemžēl tā ir neliela kļūda. Es speciāli gāju nevis pie Nacionālā bloka deputātiem, bet pie pārējiem, lai viņi atbalstītu ārkārtas plenārsēdes sasaukšanu par kriminogēno situāciju Latvijā. Mēs tiešām runājam divās valodās šeit par šo problēmu. Es šeit teikšu — metodes, ar kādām tiek darīts, un jūs teiksiet: "Paklausieties, Grīga kungs, jūs taču bijāt tas, kas gandrīz ar dakšām nāca uz Rīgu." Teicu gan, bet vai es to darīju? Tāpēc, pirms darīt, ir jāapdomā, ko darīt un kā darīt. (Aplausi.) Mēs ar Ādamsona kungu esam kaut kur līdzīgi nedaudz tajos asumos un darbībā. Tikai, kā sacīju, mani nesatrauc šī rīcība ar bankām, kā tā tika veidota. Nu, var būt , ka nebija tā, varbūt bija savādāk. Tā ir drošības policija ar ārkārtīgi lieliem štatiem. Es atvainojos, gandrīz izpaudu valsts noslēpumu, jo mūs, deputātus, jau pratināja. Nacionālajā drošības komisijā, ka mēs esam ārkārtīgi slepenu dokumentu izlaiduši no savas komisijas. Kaut gan man ir klusas aizdomas, ka tas dokuments varbūt tikpat labi izplūda arī no drošības policijas. Tikpat labi es varu pretī teikt un pieprasīt viņu pratināšanu. Bet mani uztrauc visvairāk šī izrīcība Zemes bankas prezidenta mājās. Anonīms zvans, un izkrata vienu māju. Es saprastu, ja anonīms zvans būtu, ka bumba ir nolikta skolā vai ievietota lidmašīnā. Tad es saprotu, ka būtu jāreaģē. Bet, ziniet, vienkārši tik elementāri... Nu, ziniet, mēs kļūdījāmies, atvainojiet! Nu kāda garantija, ka... Labi, mani sargā deputātu Satversme pašlaik, bet jebkuru pilsoni var tik vienkārši un elementāri: "Nu, atvainojiet!" Vai tur kāds infarktu dabūja vai tamlīdzīgi, kādu pielika pie sienas istabā... Tā taču nevar, cienījamie kolēģi! Tik tiešām, mēs šodien runājam apkārt mūsu šai lielajai Latvijas problēmai, kas pašlaik pastāv mūsu valstī. Un varbūt tiešām mēs sasauksim ārkārtas plenārsēdi vēlreiz par stāvokli valstī, par to, kas notiek bankās. Un no zemnieka viedokļa es absolūti neuzskatu, ka banku darbība būtu normāla. Viņas lauciniekam dīrā ādu pār acīm, pašas par to saņemdamas lielus procentus. Šīs sertifikātu mahinācijas, lieta, kas jau ir notikusi... Es ceru, ka tā tiks izmeklēta. Kāpēc mēs nepieskaramies jautājumam, kas provocē faktiski šo ekonomisko diversiju pret mūsu valsti? Mēs runājam šeit — Ādamsona kungs. Ādamsona kungs! Kāpēc mēs nerunājam, ka līdzsvars Latvijā ir izjaukts jau no valdības puses? Un līdzsvars izjaukts par labu kaut kādam lielam spēkam, kas grauj mūsu ekonomiku. Es tiešām šoreiz kā zemnieks tā praktiski varu spriest, ka mēs stāvam laikam kādas katastrofas priekšā. Tik tiešām Latvija balstās uz diviem vaļiem — uz lauksaimniecību un uz rūpniecību. Un ne tikai uz banku sistēmu un preču tranzīta sistēmu. Jo tas burbulītis ir ļoti ātri plīstošs. Un acīmredzot šie spēki, kas darbojas skaidri, zinādami un radīdami šos divus nestabilitātes vaļus, tūlīt visus var sagraut, un apakšā mums nebūs ne lauksaimniecības, ne rūpniecības. Tad varbūt mēs sāksim reiz par to runāt šeit kā tautas priekšstāvji un lemt par to, un uzņemsimies parlamentāro kontroli pār izpildinstitūcijām, kā es piedāvāju ārkārtas plenārsēdē. Un šeit velti ir pārmest, ka nekas tālāk neturpinās. Zināmā mērā jā, jo mēs Nacionālās drošības komisijā, kura ir nozīmēta par atbildīgo, bieži vien nevaram savākt kvorumu. Kostandas kungam nav laika, viņš braukā, strādādams pie 6.Saeimas jau. Riteņa kungam nav laika. Kuprijanovas kundze neatnāk, un tā mēs nevaram izlemt šo lēmuma projektu. Varbūt tiešām kā mūsu pilsoņu izvēlētie priekšstāvji runāsim vienreiz par to globālo lietu, kas slēpjas zem šī visa apakšā! Un, ja šeit Kažas kungs pieminēja reizes piecas taisnīgumu un patiesību, tad es drusciņ gribētu apšaubīt to, jo, ziniet, pa šo pusotru gadu manā rīcībā tik tiešām šādā vai tādā ceļā ir nonākuši daudzi un dažādi fakti, kurus es pārbaudu un sijāju. Ziniet, Kažas kunga rīcība, sākot no Bolderājas ostas... Ādamsona kungs, jūs pietiekoši labi zināt, kas notiek Bolderājā, cienījamais iekšlietu ministra kungs! Kā Kažas kungs tika pie īpašumiem Bolderājā un tā tālāk, un tā tālāk. Tā ka varbūt šodien tik tiešām mēs velti zaudējam laiku. Likumu un likumprojektu šodien bija pietiekami daudz, un mēs varējām daudz radošāk strādāt. Bet tas nenozīmē, ka parlamentam nebūtu jārunā par šīm problēmām. Bet varbūt runāsim tiešām par globālām lietām, nevis tikai par iekšlietu ministra vienu vai otru asāku rīcību. Es personīgi Ādamsona kungu atbalstu.

Vēl es tikai gribēju piebilst to, ka, piemēram, vakar preses konferencē izskanēja no augsta Iekšlietu ministrijas ierēdņa Blonska kunga par recidīvista Sniedziņa aizturēšanu, kur ir lieliski pastrādājusi policija. Es jums varu pateikt viennozīmīgi, ka tā nebija policija, tā bija zemessardze, kas viņu aizturēja. Un visbīstamākais būtu tas, ka Ādamsona kungs ar savu krietno rīcību, aso un radikālo rīcību, kas ir pozitīva, tiktu izmantots kā instruments. Tas ir bīstami! Paldies!

Sēdes vadītājs Andris Piebalgs - finansu ministrs! Pēc tam - Jānis Ritenis.

A.Piebalgs (finansu ministrs). Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! (No zāles: "Stiprāk!") Es domāju, ka iekšlietu ministra atbilde uz pieprasījumu bija pilnīgi precīza un neprasa būtiskus komentārus. Tajā pašā laikā es neuzskatu, ka vienas bankas problēmas, kura pie tam, neraugoties uz grūto situāciju, līdz šim ir tikusi veiksmīgi galā ar savām problēmām, ir vispārēja finansu krīze. Jā, banku sektorā kā jebkurā sektorā, kurš attīstās valstī, ir problēmas. Visprecīzāk, protams, to raksturojis Einārs Repše savā intervijā, un tāpēc es gribu citēt viņu: "Rezultātā bankas neuzmanīgi izsniedz kredītus, pieļaujot nepiedodamu nolaidību. Bankas izsniedz pārāk daudz kredītu vienai personai vai izsniedz kredītus bez pietiekamām garantijām. Šādas darbības aizliedz Latvijas Bankas izstrādātie normatīvi. Lai apmānītu Latvijas Banku, kas veic uzraudzības funkcijas pār komercbankām, tās vilto dokumentus, lai mēs to nepamanītu, taču tās apmāna pašas sevi, jo, kad kredītus nevar saņemt atpakaļ, bankas kļūst maksātnespējīgas, zaudē savu kapitālu, un rezultātā cieš noguldītāji."

Es domāju, tā ir faktiski visas problēmas sāls. Neapšaubāmi šī situācija, kas saasinājusies tieši ap "LainBanku", iemācījusi daudz ko. Pirmais ir tas, ka ir nepieciešams mainīt uzraudzības sistēmu pār bankām, jo tomēr ar normatīviem vien strādāt nav pietiekami, lai novērstu kaut kādu negatīvu kustību banku sektorā.

Otrs. Kādai ir jābūt valdības rīcībai? Šajā brīdī likums par bankām ir pieņemts. Tajā pašā laikā šeit nav nekādas norādes, kādas ir valdības funkcijas šajā sektorā. Un kāda valdības rīcība būtu tad, ja kādai bankai draudētu maksātnespēja. Jo bankas bankrots, protams, ietekmē gan noguldītājus, gan arī kopējo uzticību bankām. Arī Grīga kungam es varu pilnīgi piekrist, ka lauksaimniecība un rūpniecība ir visa pamats. Tajā pašā laikā bez banku infrastruktūras un bez visas pārējās infrastruktūras nekas nevar darboties. Tāpēc es domāju, ka šis jautājums, protams, vēl tiks analizēts. Gan valdība, gan Latvijas Banka iesniegs priekšlikumus par likumu labojumiem. Un vēl ir būtiski, ka mums tomēr, ja mēs kaut ko darām šajā sektorā, jāmeklē finansēšanas avoti. Tas nekādā gadījumā nevar būt budžets, jo budžeta līdzekļus Saeima apstiprina un parāda, kādiem mērķiem tie ir izlietojami. Tāpēc es uzskatu, ka šī pieprasījuma izskatīšana bija ļoti vērtīga, jo pievērsa uzmanību banku sektoram. Es domāju, ka šie notikumi ietekmēs arī tos procesus, kas notiks bankās, un neapšaubāmi banku darbība šajos procesos būs daudz uzmanīgāka.

Tajā pašā laikā valdība turpina darbu, lai atgūtu tos G-24 kredītus, kuriem ir pienācis atmaksas termiņš. Mēs būsim precīzi un nežēlīgi, un es domāju, ka tas arī iemācīs bankas daudzās situācijās daudz uzmanīgāk izvērtēt tos biznesa plānus, pēc kuriem tās izsniedz savus kredītus. Paldies!

Sēdes vadītājs Jānis Ritenis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu! Pēc tam - deputāts Bukovskis.

J.Ritenis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godājamie kolēģi! Šīs nedēļas sākumā es klausījos ziņojumā, ko mums sniedza Starptautiskā valūtas fonda delegācijas vadītājs Latvijā pēc tam, kad tā bija pabeigusi savu divu nedēļu inspekciju jeb darbu mūsu valstī. Šajā ziņojumā cita starpā es saklausīju arī tādu ļoti biedinošu ziņu. Biedinošu ziņu, kas sacīja, ka starptautiskie pabalsti, kas bija domāti mūsu valsts attīstībai, ir tikuši starplaikā nevis izlietoti šim mērķim, bet ir visā visumā noēsti un it īpaši izdoti parādu nomaksai sakarā ar tām saistībām, kas radušās, kārtojot ļoti neprofesionāli un nesekmīgi mūsu iepriekš uzņemtās lietas. Un kad nu es klausos šajās debatēs, tad es, saprotams, nevaru pilnīgi paiet garām šai sliktajai ziņai. Un pie viena man nāk prātā, ja es tā paskatos uz to vispārējo situāciju, teiciens par angļiem. Angļus, kā jūs zināt, citi sauc par "nation of shopkeepers". Ko tas nozīmē? Tādu mazu veikalnieku nāciju. Un man rodas tagad tāda asociācija, ka mēs, latvieši, saprotams, tajā savā parastajā centībā gribam pašreiz mēģināt angļus pārspēt. Un ko mēs gribam panākt? Mēs gribam panākt, lai mūs sauc par "nation of bankers". Tātad mums būtu jākļūst par baņķieru nāciju. Bet kā mēs to darām? Man liekas, ka te tagad, pašreiz, ne tikai šo debašu rezultātā, bet arī balstoties uz iepriekš dzirdēto un saņemto informāciju, ir liels pamats domāt, ka mūsu pašreizējā banku sistēma darbojas apmēram tā, ka Ozoliņš izraksta parādzīmi Bērziņam un Bērziņš izraksta parādzīmi Ozoliņam, un galarezultātā viņiem abiem diviem ir bankas, jo šīs parādzīmes tiek ieskaitītas statūtkapitālā. Un, ja mēs gribam šo situāciju kaut kādā veidā nostādīt zem jautājuma zīmes, ja mēs viņu gribam apšaubīt, tad mēs sākam runāt par Latvijas finansiālās drošības sistēmas apdraudējumiem un tā joprojām. Viss tas, saprotams, neapstājas diemžēl, un es šajā brīdī gribu dažas minūtes parunāt arī par mūsu vispārējo finansu sistēmu. Tas neapstājas tikai pie bankām. Mums pie finansu sistēmas stūrakmeņiem pieder arī apdrošināšanas sabiedrības. Mums ir izveidojušās arī daudzas apdrošināšanas sabiedrības. Tās neviens nepārrauga un nevar pārbaudīt. Un mums nav likumdošanas, lai to varētu izdarīt. Un mēs mēģinām uzrakstīt likumdošanu, kas to it kā darītu. Bet, ja likumdošanas rakstītāji nezina, kā ir jāraksta šī likumdošana, līdz ar to arī, ja tādu likumdošanu ieviestu, tas neko nedotu. Un, saprotams, tas nozīmē, ka arī tajā otrajā lielajā finansu sektorā mums agri vai vēlu, ja mēs turpināsim tā darboties, kā mēs darbojamies līdz šim, parādīsies ļoti lielas problēmas. Šīs problēmas parādīsies arī citos sektoros. Viņas tiks pārnestas uz citiem sektoriem, jo, redziet, kas notiek. Notiek tas, ka mēs jau gudrojam, ka mēs radīsim pensiju fondus, kas darbosies tajā nepārraudzītajā apdrošināšanas sektorā. Tie pensiju fondi tajā brīdī, kad viņiem vajadzēs ne tikai naudu iekasēt, bet arī sākt izmaksāt, nonāks grūtībās. Un ir saprotams, kam atkal visu to vajadzēs pārņemt. Valstij. Mūsu valstij. Vienmēr tas nonāk valsts rokās, valsts kabatā. Un beigu beigās tas maksātājs ir mūsu nodokļu maksātājs. Un, saprotams, mums, es domāju, vajadzētu no visa tā kaut ko mācīties. Tas vienīgais, ko mēs varētu mācīties, droši vien ir tas, ka šeit šīs problēmas ir jārisina. Jārisina, es domāju, arī tā, kā pašreiz mēģina Iekšlietu ministrija darīt. Ja šeit ir saskatāma visos tajos pasākumos zināma kriminalitāte, tad uz to arī ir tūdaļ jāreaģē. Un to iekšlietu ministrs ir mēģinājis darīt. Līdz ar to es domāju, ka mums nevis vajadzētu mēģināt viņa darbību, viņa tālāko rīcību apturēt, bet mums to vajadzētu veicināt un viņu lūgt, lai viņš tiešām pieliek visu enerģiju, lai tās lietas liktu līdz galam noslēgtas.

Runājot par šodienas debatēm un reģējot uz to, kas tajās tika teikts, neizplūstot es gribu teikt tikai vienu teikumu. Un tas teikums ir, ka es šajās debatēs nedzirdēju neko tādu, kas liktu domāt, ka Ādamsona sekmīgi uzsākto rīcību vajadzētu apturēt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāts Igors Bukovskis, Tautas saskaņas partija. Lūdzu!

I.Bukovskis (TSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es gribētu parunāt par būtību. Ja mēs runājam par "LainBanku", tad es varu pateikt precīzi, kad ir izveidojies caurums. Tas radās 1993.gada 26.maijā. Kas bija par to informēts? Par to bija informēta valdība, par to bija informēta Prokuratūra, par to bija informēta Iekšlietu ministrija. Un par to bija informēta Latvijas Bankas valde. VESAD ir pārbaudījis "LainBanku" par neatgrieztiem kredītiem. Tie G-24 kredīti pusotra miljona dolāru apmērā, kuri ir izlietoti ne pēc vajadzības, tika konstatēti jau 1994.gada 23.februārī VESAD kompleksajā revīzijā. Es darbojos izmeklēšanas komisijā. Tika uzdoti jautājumi Repšes kungam, tika uzdoti jautājumi Rimšēvica kungam. Man ļoti patika, ka te finansu ministrs citēja viņus. Es arī citēšu, ko viņi atbildēja uz to. Bet es tagad gribu parunāt, kādā veidā izveidojās tā situācija. Ļoti vienkārši. Ja Prokuratūra savu darbu, kas viņai pienākas, būtu izdarījusi 1994.gadā, tad mēs neredzētu šodien skandālu. Tā ir atbilde uz jautājumu, vai mums ir Prokuratūra un iekšlietu sistēma. Un, ja viņa nedarbosies, tad mēs redzēsim. Izmeklēšanas komisija, kurā ietilpa visu frakciju pārstāvji, vienbalsīgi atzina, ka Prokuratūra nespēj darboties Latvijas valsts interesēs un nespēj veikt kaut kādu Latvijas valsts ekonomisku aizsardzību . Nespēj! Vienbalsīgi pateica. Nezin kāpēc tas nevienam nebija interesanti.

Tagad es parunāšu par "LainBanku". Ko uzrakstīja Prokuratūra 1994.gada 18.jūlijā? Tie ir visi trīs kredīti, kur ir "Lainbankas" garantijas. Pārbaudot individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku saimniecībai "Zīlīte" un akciju sabiedrībai "Krogzeme" piešķirto G-24 kredītu 500 tūkstošu ASV dolāru apmērā izlietošanas likumību, konstatētas, Latvijas Kriminālkodeksa 144.pantā "Mantas piesavināšanas" paredzētā nozieguma sastāva pazīmes. 1994.gada jūlijs. Visos trijos gadījumos piešķirtais kredīts nav izlietots atbilstoši izstrādātajam biznesa plānam, bet gan izlietots citiem mērķiem. G-24 kredītu vajadzēs segt no budžeta. Mēs to jau tad konstatējām. Un tad mēs jau konstatējām, ka Latvijas Bankā bija iesniegti dokumenti par neeksistējošu firmu, kura vispār neeksistē. Latvijas Bankas komisija piešķīra G-24 kredītu pusmiljona dolāru apmērā. Tika atvērts konts neeksistējošai firmai "LainBankā", tur tika ieskaitīts pusmiljons dolāru, un firma tika piereģistrēta pēc mēneša, kad nauda bija saņemta. Ko tad mums uz šiem jautājumiem atbild Repšes kungs un Rimšēvica kungs? Man ļoti patīk, ka viņi tagad izmainījuši pozīciju, bet pozīcija tad bija mazdrusciņ citādāka. Bukovskis jautā: "Mēs pārbaudām ne tikai valsts uzņēmumus, tāpēc mēs interesējamies. Jo ir uzņēmumi, kuriem parāds tika pagarināts, kuri nemaksā procentus un kredītus neatdod. Tāpēc mani interesē reglamentējošie dokumenti un bankas darbības." Atbild Repše: "Redziet, ir tāda prakse, ka uzņēmumam, kurš neatdod kredītu un dotajā brīdī ir maksātnespējīgs, tiek pagarināts maksāšanas termiņš. Ko tad citu darīt?" Un tālāk, no otras puses. Repšem, kuram galva pilna ar daudzām svarīgām problēmām, būtu bijis neloģiski sākt mācīt baņķierus uz vietas. "Mēs apzināti gājām uz to, ka nodaļu vadītājiem bija pilnīga brīvība lemt un atbildēt." Tikai neviens nav atbildējis. Neviens netaisās atbildēt. Te jārīkojas Prokuratūrai.

Es vēl gribētu pāris vārdu pateikt par Prokuratūru sakarā ar Ruseļa kungu. Ja Skrastiņa kungs mani dzird, es viņam pateikšu. Skrastiņa kungs! Meklējiet viņu pie sevis mājās! Jūs atlaidāt viņu, kaut bija provokācija, ka to izdarīju es un Kaža galvoja. Nē, vienpersonīgi ģenerālprokurors atlaida Tovancevu, kurš bija apsūdzēts smagos noziegumos. Kāpēc? Lai viņš tagad skrien un meklē to! Un lai kratīšanu taisa pie sevis mājās pirmām kārtām! (Smiekli zālē.)

Ja mēs runājam par jaunizveidoto komisiju... Bija izmeklēšanas komisijas darbs. Ļoti žēl, ka viņu neviens negribēja klausīties. Bet tur ir arī parējās problēmas aprakstītas. Jūs varat paskatīties, kādi būs nākošie skandāli. Ir jau firmas bankrotējušas, ir valsts garantijas. Tajā pašā "LainBankā" ir pusmiljons dolāru firmai "Faber", kuri jau ir aprakstīti. Nekas nav. No "Multibankas" ir aizgājuši. Viss ir kārtībā, tikai atkal tas nevienu neinteresē. Un tagad parunāsim par jauno izmeklēšanas komisiju. Padomājiet objektīvi! Puisītis, kuram ir 24 gadi, pārvalda miljonus. Kurš viņam tos iedos? Kas viņš tāds ir? Ar ko viņš var atbildēt? Varbūt pie citas austiņas ir redzams? Un kāpēc tad nebija uztaisīta tā izmeklēšanas komisija? Tad nevajadzētu tagad taisīt atsevišķi par "Lata International", par vēl kaut ko un vēl kaut ko. Mēs varam taisīt atsevišķi. Tagad būs par "LainBanku", pēc tam būs par "Faber", pēc tam būs par Ventspili. Lūdzu, nav problēmu! Tikai viens tāds jautājums. Ko mēs gribam redzēt no tās izmeklēšanas komisijas? Ja mēs patiesi gribam redzēt, kas te notiek un kas ir diriģents, ievēlējiet mani, un es jums parādīšu tās austiņas. Tikai vai jūs gribat to redzēt? Tur jau ir tā problēma. Tāpēc, ka... Kas ir izdarīts ar iepriekšējās izmeklēšanas komisijas materiāliem? Ziniet, nodoti arhīvā! Tad, kad žurnālisti skraida un prasa, nu, iedodiet kaut ko, pielikumus, vēl kaut ko. Un atkal nevienam viņi nebija vajadzīgi. Kaut gan par "Lata International" tika brīdināts tad, kad vēl nekas nebija ieķīlāts bankā, kad vēl nebija 6 miljoni bankā "Baltija". Par "Faber" un "LainBanku" bija teikts, ka izdoti tikai 2 miljoni, nevis 2,8 miljoni. Un ļoti skaidri. Mēs arī neesam te puikas un ļoti labi zinām, kas te notiek. Pie tam tas tiek uzskatīts par normālu. Ja tas tiek uzskatīts par normālu un neviens negrib zināt, tad lai paliek. Bet, ja mēs gribam zināt un gribam normāli, uz informācijas pamata veikt stabilizējošus pasākumus, lai mēs tiešām rīt vēl dzīvotu, jāņem vērā, ka problēmas neradīsies jau šodien. Problēmas radīsies 1995.gada maijā, kad beidzas trīs gadi G-24 kredītiem. Ziniet, tur ir kaut kas ap 100 miljoniem.Es zinu bankas, kur ir 15 miljoni aizgājuši, lauksaimniecības kredīti nav atdoti. Mēs tikai vilcināmies. Ja mēs tagad visu to konkrēti neizpētīsim un neizstrādāsim stabilizējošus pasākumus, tad 6.Saeimai būs lielas problēmas. Ja tagad ir budžets plus kredīti, tad rīt būs budžets mīnus kredīti. Un to ļoti labi valdība zina. Tā ka, ja mēs gribam šajā nozarē darboties un kontrolēt valsti, naudu un tā tālāk, tad darīsim to. Tikai es gribu, lai izveidotās jaunās izmeklēšanas komisijas materiāli, kas parādīs reālus rezultātus, atkal netiktu nodoti arhīvā. Redziet, bezjēdzīgu darbu nevienam negribas darīt. Tā ka es gribētu nobalsot par jauno komisiju, un dod Dievs viņai strādāt tā, kā bija strādājusi pirmā komisija. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu nav pieteikušies. Debates beidzam. Lēmuma projekts, 180.dokuments, Satversmes 26. pants. Saeimai jāieceļ noteiktam gadījumam parlamentāriskas izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Šeit ir 35 deputātu paraksti, un acīmredzot vajag nevis izveidot Saeimas izmeklēšanas komisiju, bet iecelt. Šeit ir drukas kļūda. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu "Iecelt Saeimas izmeklēšanas komisiju septiņu Saeimas deputātu sastāvā, lai izmeklētu cēloņus, kuri radījuši finansu krīzi vairākās Latvijas Republikas komercbankās un tādēļ apdraud valsts finansu sistēmas stabilitāti." Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 12, atturas - 9. Lēmums ir pieņemts.

Godātie deputāti, Prezidijā ir iesniegts 10 deputātu priekšlikums. Sakarā ar to, ka darba kārtībā ir 45 likumprojekti, Saeimas frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz pagarināt 16.februāra sēdi, līdz tiks izskatīts darba kārtības 26.jautājums. Par pārtraukumu šeit nekas nav minēts, tāpēc vispārējā kārtībā. 26.jautājums - grozījumi likumā "Par valsts civildienestu". Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par sēdes pagarinājumu, līdz tiek izskatīti visi jautājumi, kuri ir sēdes kārtībā līdz 26.jautājumam, 26.ieskaitot. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 13, atturas - 30. Nav pieņemts priekšlikums.

 

Godātie deputāti, pirms izskatām nākamo jautājumu, es lūdzu jums padomu, Prezidijs lūdz jums padomu, kas varētu būt Saeimas balsojuma veidā. Mums, Prezidijam, Aivars Endziņš — Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs un Atis Kramiņš - Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs ir iesnieguši lūgumu. "Lai varētu pienācīgi sagatavoties 6.Saeimas vēlēšanām, ir nepieciešams savlaicīgi pieņemt vēlēšanu likumu un likumu, kas reglamentē vēlēšanu komisiju darbību. Ņemot vērā to, ka līdz Saeimas vēlēšanām ir palikuši mazāk nekā astoņi mēneši, ierosinām Saeimas Prezidijam februāra ceturtajā nedēļā sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi , nosakot šādu darba kārtību: likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā par 5.Saeimas vēlēšanām", likumprojekts "Saeimas vēlēšanu likums". Attiecīgie dokumenti un vēl citi dokumenti iesniegti — Saeimas vēlēšanu likums un likumprojekts "Par rajonu, pilsētu un pagastu vēlēšanu iecirkņu komisijām". Prezidijs izskatīja šo priekšlikumu un atbalsta to. Un Prezidijam Saeimas Kārtības rullis paredz tādas iespējas sasaukt ārkārtas sēdi, un tas arī tiks izdarīts. Bet Prezidijs lēma arī par to, ka frakcijām vajadzētu izteikt savu viedokli, kurā laikā labāk šī sēde apmierinātu deputātus. Un te ir dažādi priekšlikumi. Tātad diena ir 22.februāris, tur ir tikai viens priekšlikums par dienu. Bet par laiku ir pulksten 14.00 un 16.00, un Tautas saskaņas partijas frakcija ierosina dienas otro pusi. Līdz ar to būtu jābalso vispirms par pulksten 16.00 un pēc tam par 14.00. Vai deputātiem nav iebilžu, ja mēs nobalsojam par to, kādā laikā jūs iesakāt Prezidijam izsludināt šo ārkārtas sēdi? Vai pulksten 16.00 vai pulksten 14.00? Saskaņā ar Kārtības rulli tiek balsots it kā tālākais laiks, tāpēc pirmais balsojums būs par pulksten 16.00, otrais — par pulksten 14.00. Ja pirmais iegūs lēmuma spēku, tad otrais netiks balsots, tāpēc... Tagad mēs balsojam par pulksten 16.00. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 22, atturas - 15. Nav pieņemts.

Godātie kolēģi, ja šis lēmums netiks pieņemts, līdz ar to uzskatīsim, ka Prezidijs nav konsultējies ar jums, un tad Prezidijs pieņems savu lēmumu. Tagad par pulksten 14.00, lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 2, atturas - 4. Paldies!

Līdz ar to Prezidijs izsludinās ārkārtas sēdi 22.februārī pulksten 14.00 saskaņā ar savu iepriekšējo lēmumu un jūsu rekomendāciju par laiku.

 

Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata. Lēmuma projekts par Kārļa Beljāņa apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli. Saskaņā ar likumu par Valsts kontroles darbinieku iecelšanas un apstiprināšanas kārtību 10.pantu Valsts kontroles padomes un Revīzijas departamenta kolēģiju locekļus pēc valsts kontroliera priekšlikuma apstiprina Saeima uz četriem gadiem. Lūdzu zvanu! Lūdzu aizklātās balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par iesniegto lēmuma projektu apstiprināt Kārli Beljāni par Valsts kontroles padomes locekli! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 6, atturas - 12. Kārlis Beljānis apstiprināts par Valsts kontroles padomes locekli. Vēlam sekmes darbā!

Tālāk par deputātu Jurkovski. Mēs iekļāvām darba kārtībā punktu ievēlēt deputātu Jurkovski Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijā. Paņemiet, lūdzu, dokumentu! Lūdzu zvanu! Balsojums atklāts. Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu ievēlēt deputātu Jurkovski Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijā! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 2. Deputāts Jurkovskis ievēlēts Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijā.

Tālāk - lēmuma projekts par iesniegumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"". Aija Poča, "Latvijas ceļš" - komisijas vārdā. Lūdzu!

A.Poča (LC). Godātie kolēģi! Šis priekšlikums plenārsēdes darba kārtībā ir jau tik ilgi, ka mūsu komisijas ierosinātie termiņi jau sen ir pārsniegti. Līdz ar to komisijas vārdā uzturam savu priekšlikumu par iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"". Taču ne līdz 26.janvārim, bet līdz 1.martam lūdzu iesniegt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 2, atturas - 2. Pieņemts.

Tagad - Juridiskā komisija, Aivars Endziņš par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam "Par zvejniecību".

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Jums visiem ir izdalīts dokuments nr.178, kur ir dota motivācija, un es lūgtu cienījamo Saeimu pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam "Par zvejniecību" līdz šā gada 1.martam, lai novērstu tās pretrunas, kas ir konstatētas, jo diemžēl šis likumprojekts jau ir sasniedzis trešo lasījumu un bija dienas kārtībā, bet ir jānovērš pretrunas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Vai iebilžu nav? Nav. Tad lēmums pieņemts bez balsojuma, ja neviens neiebilst.

 

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par maizes ražošanas valsts... Ārlietu komisija... Es atvainojos, likumprojekts "Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās" . Deputāts Zvaigzne, "Latvijas ceļš" - komisijas vārdā. Lūdzu!

M.Zvaigzne (LC). Cienījamais Prezidij, kolēģi! Es lūgtu jūs sameklēt dokumentu nr.163. Likumprojekta trešā lasījuma redakcija tapusi, sadarbojoties Ārlietu komisijai, Aizsardzības ministrijas un Saeimas Juridiskā biroja pārstāvjiem. Pārsvarā te ir precizējoši redakcionāla rakstura papildinājumi un labojumi, un, pateicoties Juridiskā biroja ekspertīzei, mums izdevās varbūt daļēji novērst pretrunu ar likumu "Par valsts aizsardzību". Un tagad pāriesim konkrēti pie likumprojekta izskatīšanas. Nākamajā lappusē Ārlietu komisijas vārdā es ieteiktu tādu variantu — nosaukt likumu vienkārši bez šī prievārda "par", tātad "Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās".

Sēdes vadītājs. Visiem deputātiem ir šie dokumenti?

M.Zvaigzne. 163.dokuments. Ziemas sesijas 163.dokuments.

Sēdes vadītājs. Lūdzu pa pantiem!

M.Zvaigzne. 1.pantā Juridiskais birojs ir iesniedzis redakcionāla rakstura priekšlikumus, kas precizē un zināmā mērā sakārto pantu. Precizēti tādi termini kā "starptautiskās miera uzturēšanas operācijas", "starptautiskās glābšanas operācijas"un "starptautiskās humānās operācijas". Ārlietu komisija tos pieņēmusi un pantu izteikusi tajā redakcijā, kas ir redzama 4. ailītē.

Sēdes vadītājs. Pret 1. panta redakciju ir deputātiem iebildes? Nav. Pieņemts.

M.Zvaigzne. 2. pants. Ir Ārlietu komisijas priekšlikums, kas redakcionāli precizē pantu, un tas ir iestrādāts tekstā.

Sēdes vadītājs. Pret 2. panta redakciju deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

M.Zvaigzne. Par 3. pantu ir deputātes Annas Seiles, Veltas Puriņas un Olgas Dreģes priekšlikums papildināt 3. pantu ar šādu formulējumu "un ievērojot militāro apakšvienību dalībnieku brīvprātīgas pieteikšanās principu". Ārlietu komisijas viedoklis ir noraidīt, jo šeit vajadzētu būt saskaņai ar 6. pantu, kur šo struktūru formēšana ir atdota Ministru kabineta kompetencē. Līdz ar to te varētu būt brīvprātības princips, bet pašas šīs vienības iekšienē, protams, brīvprātības princips vairs neeksistētu, tur ir militārās subordinācijas un militārās disciplīnas jautājums. Tā ka es pieņemu, ka varētu būt variants, ka šajā Baltijas bataljonā no Latvijas puses karavīri piesakās brīvprātīgi un viņus attiecīgi pieņem vai nepieņem, bet šīs struktūras iekšienē jau nekāds brīvprātības princips vairs nedarbojas.

Sēdes vadītājs. Anna Seile, LNNK. Lūdzu!

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Man ir trīs dēli. Viens dienēja tikpat kā pie Černobiļas tajā laikā, kad tur sprāga atomelektrostacija, otrs dienēja Alma-Atā un piedzīvoja visus šos konfliktus, kādi bija starp kazahiem, krieviem un latviešiem. Tas vēl bija tajos laikos, kad mums bija tā saucamā padomju armija. Un vēl man ir viens dēls, kuram visa šī dienēšana ir priekšā. Es negribētu, ka viņam bez viņa brīvas izvēles, bez manas piekrišanas būtu jābrauc kārtot starptautiskus rēķinus tā saucamajos pasaules karstajos punktos. Un es nedzirdēju no referenta tādu normu, ka var atteikties no šādas braukšanas un piedalīšanās Baltijas vienībā. Tādēļ es uzturu savu priekšlikumu un prasu balsošanu par to.

M.Zvaigzne. Es gribētu akcentēt un papildināt vēlreiz manis teikto par to, ka Baltijas bataljons ir sevišķas vienības, kas tiek veidotas uz starpvalstu vienošanās pamata saskaņā ar starptautisko organizāciju, šajā gadījumā Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtiem un mandātu. Līdz ar to šeit nekādā piespiedu kārtā šajā bataljonā nevienu neliks iekšā. Šeit būs vai nu brīvprātības princips, vai arī iesauks un liks vienkārši priekšā, jo tās ir faktiski izlases vienības, Latvijas armijas izlases vienības.

Sēdes vadītājs. Deputāts Līgotnis, "Latvijas ceļš" — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs!

A.Līgotnis (LC). Jā, kolēģi, šeit Ārlietu komisijas lēmums, ka šis priekšlikums būtu noraidāms, ir pilnīgi pareizs gan šī iemesla dēļ, kuru jau šeit kolēģis nupat minēja, gan arī aiz tā iemesla, ka armija Latvijā nekad nav bijusi un tuvākajā laikā arī nebūs brīvprātīgas izvēles objekts. Kur valdība karavīru sūta, tur viņam arī ir jāiet, un nevar izvēlēties, vai es pildīšu komandiera pavēli šodien vai arī to nedarīšu. Mums nav nekad bijusi un nebūs doma latviešu karavīrus sūtīt kaut kur starpnacionālos konfliktus risināt, kā to šeit pasniedz Seiles kundze. Tāpēc neapšaubāmi visa loģika prasa, lai šāds priekšlikums tiktu noraidīts. (No zāles: "Noraidīts!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputātes Seiles, Puriņas un Dreģes priekšlikumu papildināt 3. pantu ar šādu formulējumu: "un ievērojot militāro apakšvienību dalībnieku brīvprātīgas pieteikšanās principu"! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 21, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.

Balsosim par komisijas 3. panta redakciju. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 7, atturas - 15. Komisijas 3. panta redakcija ir pieņemta. Tālāk, lūdzu!

M.Zvaigzne. Par 5. pantu ir Ārlietu komisijas priekšlikumi papildināt 5. panta pirmo daļu un 5. panta otro daļu. Tie ir redakcionāla rakstura precizējumi, un dabiski, ka pie 3. punkta, pie 3. papildinājuma te ir loģiski, ka šīs pilnvaras atsaukt arī humānās operācijās un glābšanas operācijās... par piedalīšanos humānās un glābšanas operācijās pieņem arī Saeima. Tas ir loģisks papildinājums. Tā ka mēs varam balsot par 1., 2. un 3. papildinājumu kopumā.

Sēdes vadītājs. Jūs tagad runājāt par 5. pantu?

M.Zvaigzne. Jā, par 5. pantu.

Sēdes vadītājs. Par 4. pantu deputātiem nav iebildes?

M.Zvaigzne. 4. pantā nebija papildinājumu.

Sēdes vadītājs. Par 5. pantu?

M.Zvaigzne. 5. pantā ir 1., 2. un 3. papildinājums, ko iesniegusi Ārlietu komisija.Tie ir redakcionāla rakstura papildinājumi, un, kā jau es teicu, būtiskākais ir 3. papildinājums, kur blakus Ministru kabinetam ierakstīta arī Saeima, kas ir loģiski. Ja Saeima spēj savlaicīgi un operatīvi rīkoties un atsaukt no attiecīgajiem reģioniem šīs vienības, tad to var izdarīt arī Saeima.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai deputātiem pret 5. panta redakciju ir iebildes? Nav. Pieņemts. Tālāk!

M.Zvaigzne. Un attiecīgi ir Juridiskā biroja papildinājums 5. panta trešajā daļā. Juridiskais birojs uzskatīja, ka tur ir pretruna ar likuma par valsts aizsardzību 10. pantu. Ārlietu komisija piekrita šai nostādnei, un tas risinājums ir tāds, ka vajag novērst šo pretrunu pārejas noteikumos.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Tālāk!

M.Zvaigzne. 6. pantā labojumu un papildinājumu nav.

Sēdes vadītājs. 7. pants.

M.Zvaigzne. 7. pants. Šeit ir Juridiskā biroja redakcionāli papildinājumi un labojumi, un tie ir Ārlietu komisijā akceptēti.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Pieņemts. Tālāk!

M.Zvaigzne. 8. pantam papildinājumu nav. 9. pantam papildinājumu nav.

Sēdes vadītājs. 10. pants.

M.Zvaigzne. Par 10. pantu ir Juridiskā biroja papildinājums sadalīt aktīvo dienestu detaļās, tas ir, pirmkārt, aktīvajā militārajā dienestā un ierindas dienestā. Tas ir precizējums, un Ārlietu komisija arī pēc Aizsardzības ministrijas lūguma šo normu akceptēja.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

M.Zvaigzne. 11. pantā ir Ārlietu komisijas redakcionāla rakstura papildinājumi, un Ārlietu komisijā tie ir akceptēti.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu?

M.Zvaigzne. Un pārejas noteikumos ir ņemts vērā Juridiskā biroja ieteiktais variants, kuram ir piekritusi Ārlietu komisija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās" pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam! Rezultātu! 53 - par, 6 - pret, 3 - atturas. Likums pieņemts.

Vienu mirklīti! Godātie kolēģi deputāti! Prezidijs saņēmis protestu par to, ka nav izskatīts viens deputātu patstāvīgais priekšlikums. Es protestu pieņemu kā sēdes vadītājs, jo priekšlikums tiešām ir jāizskata. Un, tā kā līdz sēdes beigām ir pusstunda, tad mums ir jāizskata patstāvīgais priekšlikums, jo tas nevar palikt neizskatīts. Man jau vienreiz ir bijusi prakse, kad atlika uz pēdējām piecām minūtēm un deputāti korekti pateica, ka sēde ir beigusies, uz redzēšanos. Tāpēc es izmantoju sēdes vadītāja tiesības un jums piedāvāju tūlīt izskatīt 179. dokumentu. Un pēc tam tā, kā mums ir nobalsota darba kārtība.

 

Lūdzu, Saeimas lēmuma projekts "Sakarā ar viltotu darījumu konstatēšanu darbībās ar privatizācijas sertifikātiem" . Par šo lēmuma projektu, lūdzu, Indulis Bērziņš, "Latvijas ceļš"!

I.Bērziņš (LC). Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! 117. pantā ir paredzēts, ka attiecīgu priekšlikumu var izskatīt, ja tam piekrīt iesniedzējs un neviens deputāts neceļ iebildumus. Es šajā gadījumā ceļu iebildumus, lai tas šodien netiktu izskatīts, un paskaidroju arī, kāpēc. Te nav tikai formāla puse. Pirmkārt, šodien no rīta šeit bija atnācis Druvis Skulte. Privatizācijas ministrs pilnīgi pamatoti uztraucies par šo lēmumu, un viņš vēl paskaidroja. Un es arī te teicu kolēģiem, kas iesniedza, ka, pirmkārt, Druvis Skulte, nu, praktiski Ekonomikas ministrija un Druvis Skulte konkrēti ir jau apturējis sertifikātu pirkšanas un pārdošanas iespējas aizdomās turētām juridiskajām personām, bet nevar to darīt visiem uzreiz. Otrkārt, valdība otrdien izskatīs šo jautājumu savā sēdē. Tāpēc es aicinu vienkārši šodien šo jautājumu neizskatīt, man ir tādas tiesības, kā es jau teicu, 117. panta kārtībā, un te nevar būt iebildumu, bet arī paskaidroju, ka tas netiek darīts, lai kaut kādā veidā bremzētu te iesniegumu, bet tāpēc, ka valdība jau ir sākusi darīt visu iespējamo, lai šo problēmu atrisinātu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, bet, pasakot pirmo daļu, jums jāpasaka arī otrā daļa. Tātad šodien tas netiek izskatīts, bet otrā daļa?..

I.Bērziņš. Konsultējos ar valdības pārstāvjiem, un te ir priekšlikums... Mans priekšlikums ir nodot to komisijai un attiecīgi tad izskatīt, ja tas būs vajadzīgs. Tāds ir priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Kādai komisijai? Es atvainojos, bet man jāliek jautājums uz balsošanu.

I.Bērziņš. Jā... Finansu un budžeta...

Sēdes vadītājs. Paldies! Es atvainojos, tiek nodots komisijai... Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Ja ir citi priekšlikumi, lūdzu! Anna Seile, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība!

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Varbūt būs par daudz un par ilgu jāgaida, kamēr komisija izskatīs šos priekšlikumus. Mans priekšlikumus ir savādāks, un es lūdzu arī par to balsot - iekļaut nākošās nedēļas plenārsēdē ceturtdien šo jautājumu, jo ar sertifikātiem un bankām ir tāpat kā ar bitēm — nekad neko nevar zināt. Vienai firmai apturēja šo pirkšanas un pārdošanas kārtību, otrai varbūt nav apturēta. Un tādēļ šis iesniegtais lēmuma projekts paredz apturēt uz neilgu laiku, kamēr notiek pārbaude, kamēr Ministru kabinets pārbauda darbību sertifikātu pirkšanā un pārdošanā, tikai šajā jomā visām juridiskajām personām. Tātad kamēr Ministru kabinets izdarīs šo pārbaudi un par rezultātiem ziņos Saeimai. Tādēļ es uzturu savu prasību iekļaut šo lēmuma projektu nākošās nedēļas ceturtdienas plenārsēdē. (No zāles: "Piekrīti, Bērziņ!")

Sēdes vadītājs. Balsojums iesniegšanas kārtībā. Bet tiešām ir termiņš jāpasaka saskaņā ar Kārtības rulli. Jānosaka termiņš, kādā iesniedzami priekšlikumi... Indulis Bērziņš, lūdzu!

I.Bērziņš (LC). Cienījamie kolēģi! Lai nebūtu uztraukumu, tas termiņš varētu būt viena nedēļa. Bet Seiles kundze, jūs sakāt, ka ar bitēm ... Nu, bet nevajag taču tiesāt visus uzreiz, arī tos, kas nav vainīgi, un šajā gadījumā aizliegt darboties tiem, kas nav vainīgi. Tāpēc jau valdība arī tā darīja - vienam aizliedza, citam ne. Bet es vēlreiz saku, ka es vienkārši lieku priekšā nedēļas termiņu.

Sēdes vadītājs. 23. datums... Lūdzu zvanu! Pirmais balsojums - nodot šo lēmuma projektu Budžeta un finansu komisijai un priekšlikumus iesniegt līdz 23. februārim. Un otrs būs iekļaut nākošās sēdes darba kārtībā - divi balsojumi. Balsojam par pirmo! Nodot komisijai.

Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 22, atturas - 11. Priekšlikums pieņemts. Tiek nodots Budžeta un finansu komisijai.

 

Tagad turpinām dienas kārtību. Likumprojekts "Par vienošanos starp Igaunijas Republiku, Latvijas Republiku un Lietuvas Republiku par kopīgas miera uzturēšanas vienības izveidošanu".

Deputāts Zvaigzne, "Latvijas ceļš" — Ārlietu komisijas vārdā!

M.Zvaigzne (LC). Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Es lūgtu jūs paņemt ziemas sesijas 148.dokumentu. Ja atļauts, es vispirms Ārlietu komisijas vārdā gribu ierosināt šādu šā likumprojekta izskatīšanas procedūru. Vispirms es gribu, lai šis likumprojekts tiktu izskatīts steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu uzmanību! Komisija piedāvā šo likumprojektu izskatīt steidzamības kārtā. Vai varam balsot? Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, 7 - atturas. Steidzamība pieņemta.

M.Zvaigzne. Tagad es ierosinātu, tā kā jūs esat jau, es domāju, savlaicīgi iepazinušies...(Starpsauciens no zāles: "Nedzirdam!")

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos! Lūdzu, mikrofonam tuvāk!

M.zvaigzne. Tā kā jūs esat savlaicīgi iepazinušies ar šo dokumentu un zināt, ka Baltijas bataljons darbojas de facto, tam ir bāze Ādažos, ir trīs sudraba naglas iesistas karogā, tad es Ārlietu komisijas vārdā liktu priekšā akceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un tad bez nodošanas komisijai arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vispirms par pirmo lasījumu. Vai kāds deputāts ir pieteicies debatēs? Nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsojam par likumprojektu "Par vienošanos starp Igaunijas Republiku, Latvijas Republiku un Lietuvas Republiku par kopīgas miera uzturēšanas vienības izveidošanu", par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! 65 - par, pret - 3, atturas - 2. Pieņemts pirmajā lasījumā. Kādas ir deputātu domas, iebildumi un priekšlikumi par to, ka komisija lūdz izskatīt tagad arī otrajā lasījumā? (No zāles: "Pāriet uz otro lasījumu!") Kārtības rullis, kā jūs zināt, paredz iespēju deputātiem iesniegt savus priekšlikumus starp lasījumiem. Bet, ja deputātiem iebilžu nav, tad mēs varētu pāriet uz otro lasījumu. Ja nevienam deputātam nav iebilžu. Nav iebilžu. Tad, lūdzu, balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts likums.

M.Zvaigzne. Paldies cienījamajai Saeimai!

 

Sēdes vadītājs. Tagad 38. punkts. Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par tehnisko palīdzību Krievijas Federācijas bruņoto spēku Latvijas teritorijā izvietoto un agrāk kontrolēto parasto ieroču sistēmu un militāro objektu iznīcināšanā" . Trešais lasījums.

Mārtiņš Virsis, "Latvijas ceļš" — komisijas vārdā!

M.Virsis (LC). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Tas ir ziemas sesijas 36.dokuments. Līdz noteiktajam laikam, respektīvi, 31.janvārim, nekādi jauni papildinājumi un precizējumi vai iesniegumi nav saņemti. Līdz ar to es lūgtu akceptēt šo līgumu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Zvanu! Lūdzu, balsosim par pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 2. Likums pieņemts.

M.Virsis. Paldies!

 

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību"".

Aivars Endziņš, "Latvijas ceļš" — Juridiskās komisijas priekšsēdētājs!

A.Endziņš (LC). Cienījamo... (No zāles: "Priekšsēdētāj, kāds punkts?")

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Šeit deputāti jautā. Pie Prezidija ziņojumiem mēs nobalsojām. Juridiskā komisija bija iesniegusi, un mēs viņai uzdevām tālāk izskatīt, un viņa izmantoja savas tiesības un tagad iesniedz izskatīt pirmajā lasījumā. Nav jautājumu? Lūdzu, turpinām!

A.Endziņš (LC).Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es jau Juridiskās komisijas vārdā lūdzu tūlīt iekļaut šīsdienas darba kārtībā šo jautājumu. Vēršu jūsu uzmanību, ka to diktē aktuāla nepieciešamība, lai mēs varētu atrisināt problēmu, kāda ir radusies uz šo brīdi Rīgas pilsētā, jo tad, kad tika izveidotas Zemesgrāmatu nodaļas, tad šī kārtība netika attiecināta uz to, ka Rīgā ir viena pašvaldība. Un līdz ar to mums tas ir jāatrisina steidzīgi, jo tas saistās ar finansējumu. Un tāpēc arī Juridiskā komisija, kaut arī mums ir uz šo brīdi izskatīšanā priekšlikumi par grozījumiem gan šajā likumā, gan pašā Zemesgrāmatu likumā, mēs izdalījām ārā šo priekšlikumu kā ļoti steidzamu. Un tāpēc arī es ļoti lūdzu cienījamo Saeimu vispirms nobalsot par šā likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par steidzamību! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 1, atturas - 5. Steidzamība pieņemta.

A.Endziņš. Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka man nav sīkāk jāpaskaidro šā likuma būtība. Pirmais grozījums ir 2.panta jaunā redakcija, kur ir atrisināta šī problēma saistībā ar Rīgu. 3.panta redakcija saskaņota ar likumu "Par tiesu varu", lai dotu Zemesgrāmatu nodaļu priekšniekiem tādu pašu statusu, kāds ir paredzēts rajonu un pilsētu tiesu tiesnešiem. Es lūdzu to akceptēt!

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies debatēs? Nav. Lūdzu, balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, 4 - atturas. Pieņemts.

A.Endziņš. Es lūdzu cienījamo Saeimu otro lasījumu nākošajā ceturtdienā, tas ir, 23.februārī, un priekšlikumus iesniegt līdz 20.februārim pulksten 12.00.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo priekšlikumu deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Paldies cienījamajai Saeimai!

 

Sēdes vadītājs. Grozījumi likumā "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju" . Trešais lasījums. Deputāts Zaščerinskis, Tautsaimnieku politiskā apvienība — Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs!

J.Zaščerinskis (TPA). Cienījamie kolēģi! Paņemiet ziemas sesijas dokumentu nr. 72! Uz trešo lasījumu ir ienākuši vairāki priekšlikumi par 6.panta pirmās daļas 3.punktu. Pirmais ir Graudiņa kunga priekšlikums no otrajā lasījumā pieņemtās redakcijas šajā punktā izslēgt vārdus "kā nedalāmo paketi". Komisijā vienprātīgs lēmums šajā jautājumā nav pieņemts, balsis sadalījās, tāpēc šis jautājums jāizlemj šeit, Saeimā.

Sēdes vadītājs. Vai debatēs neviens nevēlas runāt? Kā jūs piedāvājat balsot?

J.Zaščerinskis. Katrā gadījumā, izslēdzot šos vārdus, varētu varbūt tikt apgrūtināta privatizēto uzņēmumu pārvalde. Būs vairāk saimnieku, un tādā gadījumā, teiksim, pārvaldes jautājumi varētu kļūt sarežģītāki. Es aicinātu balsot tā, kā bija otrā lasījuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Lēmums nav pieņemts. Es atvainojos, tas nozīmē, ka...

J.Zaščerinskis. Balsis...

Sēdes vadītājs. Līdzīgi sadalījās?

J.Zaščerinskis. Jā. Pieci bija par šo priekšlikumu, trīs — pret un divi atturējās.

Sēdes vadītājs. Tad mums ir jābalso par deputāta Graudiņa priekšlikumu. Deputāta Graudiņa priekšlikums - 6.pantā, tas ir, 2.lappusē, izslēgt otrā lasījuma redakcijas 6.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus "kā nedalāmo paketi". Komisijas priekšsēdētājs savu viedokli izteica. Debatēs nav deputāti pieteikušies? Nav. Lūdzu, balsosim par deputāta Graudiņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 6, atturas - 6. Pieņemts.

J.Zaščerinskis. Tālāk par šo punktu ir deputātes Seiles priekšlikums, kas pēc būtības ierosina atgriezties pie pirmā lasījuma redakcijas, un deputāta Zaščerinska priekšlikums, kas pēc būtības faktiski ir otrajā lasījumā izskatītais vairāku deputātu priekšlikums. Aizvietot vārdus "lauksaimniecības produkcijas ražotāju kooperatīviem un labības audzētāju kooperatīvajām sabiedrībām" ar vārdiem "lauksaimniecības produkcijas ražotāju kooperatīvajām sabiedrībām". Un 4.ailītē komisijas izstrādātais priekšlikums vienīgi tagad būtu koriģējams, izsvītrojot tikko nobalsoto"kā nedalāmo paketi."

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, te, protams, bez debatēm nevar iztikt un laiks jau ir preses konferencei. Vai mēs tagad pārtraucam šo lietu un turpinām nākamajā reizē debates par 6.pantu vai tagad turpinām? Bet pulksten 17.00, vienalga, ir jāpārtrauc. Godātie deputāti, es tā nevaru! Lūdzu zvanu reģistrācijai! Vai nu jūs ierosināt sēdi pagarināt, un tad es esmu gatavs vadīt ilgi un dikti ilgi, kamēr visus jautājumus izskatām. Varam arī nobalsot par tādu priekšlikumu. Vai arī, ja sēde beidzas pulksten 17.00, tad mēs ar šo pantu nekā neizšķirsim. Deputāte Seile, es sapratu, pieteicās debatēs, un nākamā sēdē jūs pirmā atklāsiet debates, bet tagad, lūdzu, reģistrēsimies. Reģistrācija! Lūdzu Saeimas priekšsēdētāja biedru Andreju Krastiņu nosaukt deputātus, kuru trūkst.

A.Krastiņš (Saeimas priekšsēdētāja biedrs). Godātie kolēģi, tātad nav reģistrējušies Andris Ameriks, Imants Daudišs, Edvīns Kide, Aleksandrs Kiršteins, Ludmila Kuprijanova, Valdis Pavlovskis, Juris Sinka, Zigurds Tomiņš un Joahims Zīgerists. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Jūsu zināšanai mūsu balsojums par nākamo sēdi, ārkārtas sēdi. Tātad 22.februārī pulksten 14.00. Un vēl protokolam jeb stenogrammai - deputāts Endziņš atnāca un atvainojās, ka viņš pārteicies — nevis 23.decembri, bet 23.februāri. Nāciet pats un pasakiet! Vienu mirklīti, godātie kolēģi!

A.Endziņš (LC). Cienījamie kolēģi! Likumprojekta otro lasījumu 23., bet priekšlikumus 20.februārī, te es pārteicos. 20.februārī līdz pulksten 12.00 priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Viss ir noskaidrots. Paldies!