Latvijas Hipotēku un zemes bankas noteikumi

1995.gada 17.februārī

Noteikumi par zemes izpirkšanu pilsētās

Apstiprināti Latvijas Hipotēku un zemes bankas padomes sēdē

1995.gada 1.februārī; lēmums nr.70.

Padomes priekšsēdētājs A.Kalniņš , 1995.gada 1.februārī

Zemes izpirkšanas un tās līguma noslēgšanas kārtība pilsētās (turpmāk tekstā – "kārtība") izstrādāta saskaņā ar Lavijas Republikas likumu "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās", Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem nr.179 (prot. nr.42 1.§) "Par privatizācijas sertifikātiem" un Ministru kabineta noteikumiem nr.220 (prot. nr.60 1§) "Par kompensācijas aprēķināšanu bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem un maksas noteikšanu par īpašumā nodoto zemi pilsētās".

Zemes izpirkšanas kārtība

1. Zemes izpirkšana notiek saskaņā ar līgumu, kas tiek noslēgts starp Latvijas Hipotēku un zemes banku (turpmāk tekstā – BANKA) un zemes ieguvēju īpašumā par maksu (turpmāk tekstā – IZPIRCĒJS).

2. Saskaņā ar noslēgto līgumu katram izpirkšanas objektam BANKA atver atsevišķu apakškontu, kurā uzrādīta izpērkamās zemes vērtība naudā un privatizācijas sertifikātos.

Atbilstoši Ekonomikas ministrijas 1994.gada 27.jūlija rīkojumam nr.3–32–1100 šiem kontiem noteikts vienots šifrs "ZP" – zeme pilsētās, kurš lietojams pirms konta kārtas numura. Maksu par uzkrāšanas konta atvēršanu un apkalpošanu BANKA no privatizācijas subjekta (klienta) neiekasē, šos izdevumus kompensē AKB "Krājbanka" vai AKB "Sakaru banka". Bankai ir tiesības iekasēt maksu par apakškonta slēgšanu (Ls 0,50).

3. Maksājumus ar sertifikātiem par izpirkšanu veic IZPIRCĒJS vai viņa pilnvarotā persona, iesniedzot uzdevumu par sertifikātu pārskaitīšanu no IZPIRCĒJA konta uz privatizējamā objekta uzkrāšanas kontu BANKĀ.

4. Visi maksājumi par izpirkšanas objektu tiek atspoguļoti sertifikātu uzkrāšanas kontā, kas tiek atvērts katrai administratīvi teritoriālai vienībai, un apakškontā, kas tiek atvērts katram izpirkšanas objektam. Maksājuma kopsummai sasniedzot izpirkšanas objekta cenas līmeni, apakškonts tiek slēgts, ieskaitītie privatizācijas sertifikāti – anulēti un īpašuma tiesības zemesgrāmatā tiek nostiprinātas bez apgrūtinājuma.

5. Līguma nodrošinājums par zemes izpirkšanu ar atlikto maksājumu ir izpērkamās zemes ieķīlājums par labu BANKAI tādā apjomā, kas atbilst zemes cenai, atskaitot no tās pirmā maksājuma summu. Līguma slēgšanas brīdī (līgumā) BANKA pilnvaro zemes ieguvēju nostiprināt zemesgrāmatā ķīlas tiesības par labu BANKAI.

Ja līgums nav nostiprināts zemesgrāmatā triju mēnešu laikā pēc tā noslēgšanas, BANKAI ir tiesības lauzt šo līgumu.

6. Maksājumu kavējums, kas pārsniedz 6 mēnešus, ir pamats BANKAS prasībai par ieķīlātās zemes pārdošanu izsolē.

Zemes izpirkšanas līguma noslēgšana

7. IZPIRCĒJAM pēc pilsētas domes lēmuma par zemes nodošanu īpašumā par maksu saņemšanas triju mēnešu laikā jānoslēdz līgums ar BANKU par zemes īpašuma izpirkšanu.

8. Pamats zemes izpirkšanas līguma noslēgšanai ir pilsētas domes lēmums par zemes nodošanu īpašumā un sertifikātu pārskaitījums BANKAI. Pilsētas domes lēmumā jābūt uzrādītam:

8.1. maksas apmēram par īpašumā nodoto zemi latos un privatizācijas sertifikātos;

8.2. maksas apmēram, kāds jāatlīdzina bijušajam zemes īpašniekam vai viņa mantiniekiem privatizācijas sertifikātos.

9. Pēc zemes izpircēja izvēles zeme izpērkama ar tūlītēju samaksu vai pakāpenisku samaksu:

9.1. gadījumā, ja IZPIRCĒJS noteikto zemes izpirkšanas maksu dzēš pilnībā, pārskaitot BANKAI visu maksājumu summu, tiek noslēgts līgums par zemes izpirkšanu ar tūlītēju samaksu (veidlapa P–1);

9.2. gadījumā, ja IZPIRCĒJS noteikto zemes izpirkšanas maksu dzēš pakāpeniski, tiek noslēgts līgums par zemes izpirkšanu ar pakāpenisku samaksu (veidlapa P–2).

10. Noslēdzot līgumu ar pakāpenisku samaksu, pirmā maksājuma lielums nevar būt mazāks par 25% no izpērkamās zemes vērtības, galīgais izpirkšanas termiņš ne ilgāks par desmit gadiem. Par sākotnēji nesamaksāto izpirkšanas maksas daļu IZPIRCĒJI maksā procentus:

– izpērkot individuālo dzīvojamo māju, vasarnīcu, augļu dārzu, garāžu celtniecībai vai uzturēšanai nodoto zemi – 6% gadā;

– izpērkot pārējām vajadzībām nodoto zemi – 8% gadā.

BANKAS Padome var mainīt procentu likmi, nosakot to ne augstāku par iepriekš minēto.

11. IZPIRCĒJS zemes izpirkšanas maksas atlikumu un procentus maksā divas reizes gadā par katru pagājušo pusgadu saskaņā ar zemes izpirkšanas maksājumu plānu. Maksāšanas pusgada beigas ir 31.decembrī un 30.jūnijā.

Par laikā nesamaksātām summām IZPIRCĒJS maksā soda naudu – 1% no maksas deldējuma par katru pilno vai iesākto maksājuma aizkavējuma mēnesi.

BANKAS noteiktie procenti un iespējamā soda nauda maksājama skaidrā naudā, zemes izpirkšanas maksas atlikums maksājams sertifikātos vai skaidrā naudā atbilstoši esošajiem normatīvajiem dokumentiem.

12. IZPIRCĒJAM ir tiesības veikt lielākus maksājumus, tajā skaitā arī visa parāda nomaksu pirms maksājuma plānā noteiktajiem termiņiem, kā arī pieprasīt jauna maksājuma plāna sastādīšanu, ja priekšlaicīgā samaksa pārsniedz 20% no kopējās (sākotnējās) maksājumu summas un netiek samazināts galīgais izpirkuma termiņš vai arī priekšlaicīgi nomaksājot tādu summu, kas dod iespēju pieprasīt izpirkuma termiņa saīsinājumu vismaz par vienu gadu.

13. Līdz zemes izpirkšanas maksas atlikuma pilnīgai dzēšanai IZPIRCĒJAM jāievēro sekojoši līgumā noteiktie īpašuma tiesību ierobežojumi un saistības:

13.1. bez BANKAS atļaujas nedalīt, neatsavināt un neapgrūtināt ar lietiskām tiesībām ieķīlāto īpašumu, izņemot gadījumus, kad apgrūtinājumi radīti ar likumu vai tiesas spriedumu;

13.2. nesaņemt no nekustamās mantas nomniekiem maksājumus ilgāk kā par vienu gadu uz priekšu;

13.3. bez BANKAS atļaujas nepārdot un nenojaukt uz ieķīlātās zemes esošās ēkas un būves un nemazināt ieķīlātās mantas vērtību;

13.4. atļaut BANKAS pilnvarotām personām iepriekš saskaņotā laikā veikt ieķīlātā īpašuma apskati;

13.5. savlaicīgi veikt līgumā noteiktos maksājumus.

14. Pēc zemes izpirkšanas maksas pilnīgas nomaksas BANKA iesniedz lūgumu Zemesgrāmatu nodaļai par ķīlas tiesību dzēšanu.

15. Līguma slēgšanu un BANKAS operāciju veikšanas izdevumus, t.sk. sertifikātu apakškonta slēgšanas, sedz zemes izpircējs. Izdevumu kompensācijas apmēru nosaka BANKAS valde, tas nevar pārsniegt 1/2 no valsts noteiktās minimālās mēnešalgas.

Izpērkamās zemes maksas apmēra atlīdzināšana

bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem

16. Izpērkamās zemes maksas apmēra atlīdzināšanu (kompensāciju) bijušajam zemes īpašniekam vai viņam mantiniekiem BANKA veic, pamatojoties uz pilsētas domes lēmumu.

17. Kompensāciju bijušajam zemes īpašniekam vai viņa mantiniekiem BANKA veic kompensācijas sertifikātos pēc to nominālvērtības, ieskaitot pilsētas domes noteikto sertifikātu skaitu kompensācijas saņēmēja kontā mēneša laikā pēc maksājuma saņemšanas par izpērkamo zemi neatkarīgi no tā, vai maksājums veikts pilnā apjomā vai arī veikts pirmais maksājums pakāpeniskās samaksas gadījumā.

18. BANKA atver privatizējamās zemes kompensācijas sertifikātu kontu uz bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku iesnieguma pamata, maksas saņemšanas par konta atvēršanu un pēc līguma noslēgšanas par zemes privatizāciju. Šajā kontā ieskaita p.8.2. norādīto sertifikātu skaitu. Maksu par konta atvēršanu BANKA iekasē saskaņā ar Ministru kabineta noteikto tarifu.

19. Kompensācijas sertifikātu konta šifrēšana (atšķirībā no vispārējās kārtības, kas noteikta ar Ekonomikas ministrijas 1994.gada 27.jūlija rīkojumu nr.3–32–1100) notiek analoģiski uzkrāšanas konta šifram par konkrēto privatizējamo objektu (zemi), pievienojot aiz šī šifra skaitliskās daļas burtu "K" un tam sekojošo kompensācijas sertifikātu saņēmēja personas kodu.

20. Iesniegumu par kompensācijas sertifikātu konta atvēršanu bijušais zemes īpašnieks personīgi iesniedz Bankā vai tās pilnvarotajam pārstāvim, vienlaicīgi iemaksājot p.18. noteikto maksu par konta atvēršanu. Iesniegumā par konta atvēršanu kompensācijas sertifikātu īpašnieks var uzdot Bankai pārskaitīt šajā kontā ieskaitītos sertifikātus uz viņa vārda atvērto privatizācijas sertifikātu kontu AKB "Krājbanka" vai AKB "Sakaru Banka", vai citām Ministru kabineta noteiktajām bankām, vai arī pārcelt atvērto privatizācijas sertifikātu kontu uz kādu no šīm bankām. Šādus rīkojumus Banka izpilda pēc attiecīgo bankas pakalpojumu apmaksas saskaņā ar Ekonomikas ministrijas apstiprinātajiem tarifiem.

Iesniegumu par konta atvēršanu un rīkojumu par sertifikātu pārskaitījumu kopā ar attiecīgajiem naudas pārvedumu apliecinošajiem dokumentiem var nosūtīt Bankai pa pastu apdrošinātā vērtsvēstulē.

21. Ja bijušie zemes īpašnieki triju mēnešu laikā neierosina kompensācijas sertifikātu konta atvēršanu, tad Banka katram kompensācijas sertifikātu pretendentam atver t.s. uzskaites kontu, kurā ieskaita attiecīgo sertifikātu skaitu.

22. Maksu par atkārtotu kompensācijas sertifikātu ieskaitīšanu par citiem privatizējamajiem zemes gabaliem BANKA iekasē atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem tarifiem.