Naturalizācijas pārvalde grib rādīt, kā jāstrādā ierēdņiem

Vakar, 22.februārī, valdības preses dienests rīkoja preses konferenci sakarā ar Latvijas pilsonības pretendentu pirmo pārbaudījumu. Preses konferencē informāciju sniedza Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane un Saeimas deputāts, Pilsonības likuma izpildes komisijas vadītājs Dzintars Ābiķis.

— Vakar visā valstī pārbaudījumu latviešu valodā kārtoja 123 pilsonības iegūšanas pretendenti, — stāstīja Eiženija Aldermane. — No tiem šo eksāmenu nenokārtoja deviņi, no 16 komisijām strādāja vienpadsmit. Pārējām vēl nebija darba, jo dažviet nav izveidotas attiecīgās grupas, citviet eksāmeni norisinās šodien vai notiks rīt.

Kā atzīmēja Naturalizācijas pārvaldes priekšniece, pārvaldes darbinieki ne vien fiksē pārbaudāmo personu zināšanas, bet arī analizē naturalizācijas gaitu. Kā liecina pirmie vērojumi, pilsonības pretendenti pārbaudījumiem ir labi sagatavojušies, tiesa, bijuši gan divi gadījumi, kad ir izmēģināta laime. Taču jau pirmā pārbaude atklājusi vairākas problēmas. Viena no tām ir vecie cilvēki, kam šādu eksamināciju ir fiziski grūti izturēt. Starp citu, vecākajam pilsonības pretendentam bija 88 gadi, un atliek apbrīnot šī cilvēka izturību un pacietību.

Veco cilvēku problēmu sakarā Naturalizācijas pārvalde ir paudusi savu viedokli Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijā. Deputātu attieksme esot bijusi ļoti saprotoša, un ir iespējams, ka gaidāmas attiecīgas pārmaiņas, proti, tiks ieviesti atvieglojumi pretendentiem uz pilsonību no latviešu vidus.

Nākamais solis ir pretendentu vēstures zināšanu pārbaude. Jautājumi šai pārbaudei izstrādāti, ieteicamās literatūras saraksts sagatavots. Šie un citi materiāli nodoti triju institūciju — Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes, Zinātņu Akadēmijas Vēstures institūta un Latvijas vēstures skolotāju asociācijas — speciālistiem novērtēšanai.

Eiženija Aldermane aicināja visus pretendentus uz pilsonību šobrīd nesteigties un mierīgi sagaidīt vēstures pārbaudījuma materiālu novērtējumu un tikai pēc to publikācijas uzsākt gatavošanos pārbaudījumam vēsturē.

Šobrīd visas Naturalizācijas pārvaldes teritoriālās nodaļas ir apgādātas ar ierakstu tehniku, kas dod iespēju pretendentam pieprasīt savu atbildi pārbaudījumā ierakstīt magnetofona lentē, lai strīdus gadījumā pretendentam būtu iespēja pierādīt savu taisnību vai arī secināt par kļūdīšanos zināšanu novērtējumā.

Paredzams, ka vēstures eksāmens aprobēšanas līmenī sāksies ar 10.martu, bet masveidā — ar 20.martu.Šobrīd par naturalizācijas eksāmeniem ir konsultējušies vairāk nekā 4000 pretendentu, no tiem 2020 ir noteikts laiks, kad jāiesniedz dokumenti, bet 900 jau iesnieguši dokumentus uz naturalizāciju.

Sakarā ar to, ka joprojām gan presē, gan televīzijā vēl diskutē par naturalizācijas noteikumiem, vadlīnijām un naturalizācijas organizēšanu, turklāt bieži vien par to runā cilvēki, kas vai nu nav iedziļinājušies šajos jautājumos, vai nodarbojas ar likumu tīšu vienpusēju tulkošanu savās vai kādas partijas interesēs, Eiženija Aldermane izteica šādu viedokli:

— Katram cilvēkam, katrai organizācijai un iestādei jādara tas darbs, kas ietilpst tās funkcionālajos pienākumos, kas tai ir uzticēts un par ko šī iestāde atbild. Mēs atbildam par latviešu valodas pārbaudes vadlīniju un kritēriju izstrādi, mēs atbildam par vēstures, Satversmes un Konstitucionālā likuma pārbaudes meteriālu izstrādi; mēs atbildam arī par šīs pārbaudes galīgo rezultātu. Tāpēc mēs ar pateicību varam pieņemt katras organizācijas vai iestādes iniciatīvu un attieksmi, priekšlikumus un visu ko citu. Bet tas nenozīmē, ka mums šie priekšlikumi noteikti un vienmēr ir jāpieņem, ka mums jāpakļaujas kādas institūcijas spiedienam, jo ne jau citi, bet tieši mēs, Naturalizācijas pārvalde, esam atbildīgi par šo procesu. Darba grupa izstrādāja vēstures zināšanu pārbaudes jautājumus jau kopš pagājušā gada decembra vidus, un šajā darbā pieaicināja gan Latvijas speciālistus, gan Eiropas Padomes ekspertus. Un tagad tikai mēs, bet ne citi esam atbildīgi par šī materiāla kvalitāti.

Otrs aspekts, kas rada lielu neizpratni, esot presē vērojamā naturalizācijas jautājumu un problēmu "piespēlēšana" gan Naturalizācijas pārvaldei, gan Krievijas latviešu biedrībai. Vēl sajukumu izraisa kāda organizācija, kas patvarīgi izdala vai izsūta cilvēkiem pieteikumus uz naturalizāciju ar pievienotu "solījumu Latvijas Republikai". Tas ir pilnībā pretrunā ar valsts likumdošanu.

Tāpēc Eiženija Aldermane atgādināja, ka pretendentiem nepieciešamie dokumenti un informācija jāsaņem vienīgi Naturalizācijas pārvaldes teritoriālajās nodaļās un tikai ar šīm nodaļām jākārto visi jautājumi. Eiženija Aldermane sacīja:

—Ja ierēdnis savā darbā pieļaus kļūdas, tad viņam pašam tās arī būs jālabo, nevis pretendents jādzenā pa dažādām instancēm. Mēs esam izvirzījuši mērķi — izveidot tādu valsts struktūru, kura parādītu, kā jāstrādā valsts ierēdnim. Katram mūsu ierēdnim būs piespraude ar vārdu un uzvārdu, lai katrs redz, kas ar viņu strādā. Būs arī apmeklētāju vēstuļu kastīte, ar kuras starpniecību mēs saņemsim informāciju par mūsu darbinieku darbu. Tiklīdz mums būs savas telpas, mēs iekārtosim tā saukto uzticības telefonu, uz kuru iedzīvotāji varēs zvanīt no visas republikas un izteikt savas pretenzijas.

Dzintars Ābiķis teica:

— Kaut gan Saeimas deputātiem ir ļoti dažādi viedokļi par pilsonības jautājumiem, Naturalizācijas pārvaldei ar Pilsonības likuma izpildes komisiju izveidojusies cieša sadarbība, un pašlaik Saeimas komisijā tiek izskatīti Naturalizācijas pārvaldes iesniegti labojumi likumā par iedzīvotāju naturalizāciju.

Tālāk Dzintars Ābiķis bilda:

— Ar preses starpniecību gribu brīdināt visus ierēdņus, kas strādā Naturalizācijas pārvaldē un pieņem eksāmenus, ka es personiski un mani kolēģi izlases kārtībā pārbaudīs tos, kas ir nokārtojuši eksāmenus. Mani visvairāk interesē latviešu valodas zināšanas. Brīdinu visus ierēdņus un potenciālos kukuļņēmējus un devējus: ja atklāsies, ka cilvēks latviešu valodu nezina, tad šiem ierēdņiem būs viens ceļš — atvadīšanās no darba, bet kukuļdevējiem pēc tam ļoti grūti būs kārtot pilsonības iegūšanas jautājumus.

Vairis Ozols,

"LV" nozares redaktors