• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par plūdiem Ogrē (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.02.1995., Nr. 29 https://www.vestnesis.lv/ta/id/26880

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Valsts kontroles revīzijas reglamentu

Vēl šajā numurā

23.02.1995., Nr. 29

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par plūdiem Ogrē

Valsts prezidents stihijas vietā

Turpinājums no 1.lpp.

Prezidentu sagaidīja gan cietušo namu iedzīvotāji, gan dažādas pilsētas un rajona organizācijas. Aculiecinieki stāstīja, ka ūdens šo dabas izveidoto ieplaku piepildījis pēc tam, kad tika pārrauts vēl pirms 15 gadiem nepabeigtais dambis pie Ogres upes. Policija centusies aicināt palīgā Rīgas HES ļaudis nolaist ūdeni Daugavā, taču viņi nav pat reaģējuši uz šiem lūgumiem un nav bijuši spējīgi profesionāli rīkoties. Pret pilsētas pašvaldības vadītāja Edvīna Bartkeviča palīgā saucienu visiejūtīgāk un prasmīgāk atsaukusies Zemessardze. Toties republikas Civilās aizsardzības dienesta vadītājs Kārlis Mucinieks atteicis, ka tā neesot viņa kompetence, ka viņam neesot nekādas tehnikas, nedz arī spēku, ko sūtīt palīgā. Tiešām, pirms pāris gadiem likvidētā civilās aizsardzības saimniecība pilnībā izvazāta, nav pat skaļruņa, lielie ūdenssūkņi nokļuvuši privātstruktūru rokās un ir izkomplektēti. Vienu rokā sadzīto lieljaudas sūkni Trikotāžas kombinātā kopā salikt cenšas jau otro dienu.

Prezidents ierodoties redzēja strādājam vienu traktoru, vienu smago pašizkrāvēju, kas steidza ar akmeņiem nostiprināt valni, un cilvēkus, kas ar saimniecības sūkņiem centās mazināt ūdenslīmeni applūdušajā teritorijā. Cilvēki ar sarūgtinājumu stāstīja ne tikai par neorganizētību, bet pat par noziedzīgu rīcību. Pirmās atvestās gumijas laivas izmantojuši cilvēki, kas metušies glābt mantu. Viņi steiguši pārnest televizorus un citas vērtīgas lietas uz augšstāviem, tāpēc vēlāk pamodušies cilvēki bijuši spiesti veļā vien atstāt mājokļus. Daudzviet mājas nav atslēgtas no vietējā elektrības tīkla, kas radīja papildu briesmas. Neviens lāga nav zinājis pateikt, kur un pie kā lai griežas. Vietējā Sarkanā krusta organizācija sūtījusi uz slimnīcu, tā atkal uz sociālās aprūpes centru vai uz pilsētas valdi. Nav piedāvāta palīdzība pat slimiem cilvēkiem, kuri lūguši visparastākos medikamentus.

Visi šie fakti liecina par vienu un to pašu — valstī joprojām nav izveidota krīzes situācijai atbilstoša atbildības un rīcības shēma, kuru varētu viegli iedarbināt nelaimes brīdī. Tā kā nedroša situācija ir vairākos rajonos, valsts nav varējusi visu uzmanību veltīt Ogrei. Tādējādi šīs pilsētas pašvaldības vadītājam bija jākļūst par stihiskās nelaimes novēršanas centra vadītāju un visiem, arī republikas dienestiem, bija jāklausa viņa lūgumiem un komandām, ja tas nebūtu tik skumji, varētu pasmieties par ugunsdzēsējiem, kuri gan ieradās plūdu vietā, taču, redzēdami, ka ugunsnelaime nav notikusi, cīņu ar ūdeni nebija gatavi uzsākt, kaut gan tieši uz viņu sūkņiem varēja likt lielas cerības.

Šobrīd gan palīdzības darbi rit jau organizētāk. Cietušie var griezties pēc palīdzības Sociālās aprūpes dienestā, kur pieraksta, kāda izmēra drēbes vai apavi nepieciešami, jo daudzās ģimenēs bērni palikuši pilnīgi bez apģērba un nevar apmeklēt skolu, arī pieaugušajiem trūkst drēbju. Diemžēl šim aprūpes dienestam arī to nav. Palīgā tiek aicināti labprātīgie ziedotāji. Cietušajiem nav naudas pat pārtikai. Organizācija Glābiet bērnus uzsākusi apģērbu vākšanu, izsludināts ziedojumu konts. Tagad savu palīdzību pieteikusi arī valdība. Pieņemts lēmums no valdības rezerves fonda apmaksāt aizsargdambja nostiprināšanas darbus gandrīz Ls 40 000 apmērā.

Pēc tikšanās ar iedzīvotājiem Valsts prezidents ieradās uz sarunu pilsētas valdē, kur tika apspriesti neatliekamākie pasākumi un ogrēniešu vajadzību apmierināšanas iespējas. Un šī palīdzība būs nepieciešama vēl vismaz divus mēnešus, ja vien īstais pavasara palulaiks neatnesīs vēl jaunas problēmas. Ūdensnelaimē cietušie var cerēt uz atlīdzību no apdrošināšanas firmām, no valdības un no ziedojumiem, tā izteicās reformu ministre.

Ogrēnieši ir sastādījuši sarakstu, kāda tehnika nepieciešama nelaimes seku likvidēšanai. Tātad nekavējoties nepieciešami: 3 lieljaudas sūkņi, 10 pārvietojamie silumģeneratori māju žāvēšanai, 4 laivas, 11 pārvietojamās elektrostacijas, arī akvalangi un citas lietas.

Valsts prezidents kopā ar valdības pārstāvi apsolīja pirmdien atkal ierasties Ogrē.

Valsts prezidenta Kanceleja

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!