Kultūras ministrijas rīkojums Nr.5.1-1-194

Rīgā 2014.gada 5.augustā

Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta otro daļu un Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" (turpmāk – Noteikumi Nr.473) 9. punktu un izvērtējot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk – Inspekcija) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk – Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:

1. Inspekcija ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par divu krucifiksu ar pamatni, sakristejas skapja, kausa, biktssola, divu prezbiterija solu, altārgleznas "Kristus un eņģelis" ar rāmi (turpmāk – Objekti) iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Rīkojuma projektam klāt pievienoti šādi dokumenti:

1.1. izraksts no Inspekcijas Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas 2013. gada 14. novembra sanāksmes protokola Nr.04-6.6/24, 2014. gada 30. janvāra sanāksmes protokola Nr.04-6.6/1, 2014. gada 4. aprīļa sanāksmes protokola Nr.04-6.6/7;

1.2. informācija par Objektu nosaukumu;

1.3. informācija par Objektu atrašanās vietu;

1.4. Objektu atrašanās vietas shēma topogrāfiskajā plānā;

1.5. Objektu apraksts;

1.6. Objektu fotofiksācijas materiāli;

1.7. ziņas par Objektu īpašnieku;

1.8. pamatojums Objektu iekļaušanai Pieminekļu sarakstā.

2. Noteikumu Nr.473 2. punktā noteiktajā kārtībā Inspekcijā saņemts īpašnieka priekšlikums noteikt altārgleznai "Kristus un eņģelis" ar rāmi, diviem krucifiksiem ar pamatni, diviem prezbiterija soliem, biktssolam un kausam valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statusu un iekļaut tos Pieminekļu sarakstā. Saskaņā ar Noteikumu Nr.473 3. punktu Inspekcija ir izvērtējusi Objektu atbilstību kultūras pieminekļa statusam un ierosina tos iekļaut Pieminekļu sarakstā. Priekšlikums par altārgleznas "Kristus un eņģelis" ar rāmi, diviem krucifiksu ar pamatni, divu prezbiterija solu, biktssola un kausa iekļaušanu Pieminekļu sarakstā saņemts no tā īpašnieka, tādējādi īpašnieks ir paudis savu pozitīvo attieksmi likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, kā arī ir noskaidrots viņa viedoklis saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62. panta pirmo daļu.

Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 62. panta pirmo daļu, par ierosinājumu iekļaut Pieminekļu sarakstā sakristejas skapi, īpašnieks informēts ar 2014. gada 7. maija ierakstītu vēstuli Nr.04-06.2/1090 un 2014. gada 22. maija iesniegumā paudis piekrišanu noteikt Objektam valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statusu.

3. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1. pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" (turpmāk – Noteikumi Nr.474) 13.1. punktu Pieminekļu sarakstā kā vietējās nozīmes mākslas pieminekli var iekļaut šādus objektus ar zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi: reģionam raksturīgus mākslas paraugus un saskaņā ar 13.2. punktu: mākslinieciski mazāk nozīmīgus profesionālu autoru parakstītus darbus, saskaņā ar 8.1. punktu, kā valsts nozīmes mākslas pieminekli var iekļaut šādus objektus ar izcilu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi: mākslas darbus vai to daļas, kuri pārstāv vēsturisko stilu mākslu un kuriem piemīt augsta mākslinieciskā vērtība (līdz 19. gadsimtam ieskaitot) un saskaņā ar 8.2. punktu: mākslas darbus vai to daļas, kas dod priekšstatu par attiecīgā laikmeta mākslas tradīcijām Eiropā un Latvijā (vecākus par 50 gadiem).

4. Objektu kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr.474 8.1., 8.2., 13.1. un 13.2. punktā noteiktajiem kritērijiem.

4.1. Krucifikss ar pamatni ir nozīmīgs kā raksturīgs 18. gadsimta koktēlniecības piemērs. Tā ekspresīvais veidojums atbilst baroka laika stilistikai un demonstrē profesionāla meistara darbu. Skulptūra papildina 18. gadsimta baznīcas iekārtas ansambli. Saglabājamās vērtības: oriģināls koktēlniecības darbs, Kristus figūra, pamatne, materiāls, kokgriezums, virsmas apdare, krāsojums. Atbilst Noteikumu Nr.474 8.2. punktam.

4.2. Krucifikss ar pamatni, veidots kokā un metālā, sasaucas ar 18. gadsimta 70.–80. gados darināto baznīcas kokgriezuma iekārtas daļu. Tas ir nozīmīgs kā šī ansambļa sastāvdaļa un kvalitatīvs 18. gadsimta sakrālās mākslas paraugs ar Latvijas baznīcu mākslas mantojumā reti sastopamu precīzu datējumu. Saglabājamās vērtības: oriģināls lietišķi dekoratīvās mākslas priekšmets, Kristus figūra, eņģeļa figūra, krusts, pamatne, materiāls, dekoratīvais risinājums un virsmas apdare. Atbilst Noteikumu Nr.474 8.1. punktam.

4.3. Sakristejas skapis ir nozīmīgs kā kvalitatīvs un raksturīgs 18. gadsimta mēbeļgaldniecības un vēsturisko stilu mākslas paraugs. Kā viens no mēbeļu garnitūras priekšmetiem, kas paredzēta konkrētam interjeram, tas raksturo šīs mākslas amatniecības nozares vietējo darbnīcu līmeni un prasmi veidot ansambļa kompozīciju. Saglabājamās vērtības: oriģināls baznīcas iekārtas priekšmets, korpusa daļas, atvilktnes, durtiņas, furnitūra, dekoratīvais un konstruktīvais risinājums, materiāls, virsmas apdare, dekoratīvi – rotājošie elementi. Atbilst Noteikumu Nr.474 8.1. punktam.

4.4. Kauss, veidots historisma formās, ir nozīmīgs kā lietišķi dekoratīvās mākslas paraugs, kas raksturo laikmeta mākslas tendences un stilistiku. Tas dod ieskatu Latvijas sakrālās mākslas mantojuma veidošanas tradīcijās, kam raksturīga pakāpeniska iekārtas papildināšana ar mākslas priekšmetiem. Saglabājamās vērtības: oriģināls lietišķi dekoratīvās mākslas priekšmets, materiāls, dekoratīvais risinājums un virsmas apdare. Atbilst Noteikumu Nr.474 13.1. punktam.

4.5. Biktssols ir nozīmīgs kā kvalitatīvs un raksturīgs baroka laika mēbeļgaldniecības paraugs. Tā apdarē izmantotās metālkaluma detaļas labi raksturo šīs nozares vietējo darbnīcu augsto līmeni. Saglabājamās vērtības: oriģināls baznīcas iekārtas priekšmets, korpuss, durtiņas, metālkalumi, dekoratīvais un konstruktīvais risinājums, materiāls, virsmas apdare. Atbilst Noteikumu Nr.474 13.1. punktam.

4.6. Prezbiterija sols vērtējams kā raksturīgs piemērs sava laika mēbeļgaldniecības tradīcijām, kuras veidojas vēsturisko stilu iespaidā. Tas raksturo konstruktīvo risinājumu specifiku un mēbeļu apdares tradīciju veidošanos provinciālajā vidē. Saglabājamās vērtības: oriģināls baznīcas iekārtas priekšmets, dekoratīvais un konstruktīvais risinājums, materiāls, virsmas apdare. Atbilst Noteikumu Nr.474 13.1. punktam.

4.7. Prezbiterija sols vērtējams kā raksturīgs piemērs sava laika mēbeļgaldniecības tradīcijām, kuras veidojas vēsturisko stilu iespaidā. Tas raksturo konstruktīvo risinājumu specifiku un mēbeļu apdares tradīciju veidošanos provinciālajā vidē. Saglabājamās vērtības: oriģināls baznīcas iekārtas priekšmets, dekoratīvais un konstruktīvais risinājums, materiāls, virsmas apdare. Atbilst Noteikumu Nr.474 13.1. punktam.

4.8. Altārglezna "Kristus un eņģelis" ar rāmi ir nozīmīga kā raksturīgs, profesionāli augstvērtīgi izpildīts akadēmiskās glezniecības darbs. Tas labi parāda 19. gadsimta vidus – 2. puses vietējās glezniecības un baznīcu iekārtas veidošanas tradīcijas. Saglabājamās vērtības: oriģināls glezniecības darbs, audekls, gleznojums, rāmis. Atbilst Noteikumu Nr.474 13.2. punktam.

5. Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta otro daļu un Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 9. punktu, kā arī uz iepriekš minēto konstatējumu, Kultūras ministrija nolemj:

6. Nepublicēt oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" norādi par Objektu atrašanās vietu.

7. Lēmuma pamatojums: likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1. pants un 14. panta otrā daļa, Administratīvā procesa likuma 13. pants, 62. panta pirmā daļa, 66. panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" 8.1., 8.2., 13.1., 13.2. punkts, Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 3., 5. un 9.punkts, Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11.punkts.

8. Rīkojums stājas spēkā nākamajā darba dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mēneša laikā no rīkojuma spēkā stāšanās to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā (Lielā iela 4, Liepāja, LV–3401).

Kultūras ministre D.Melbārde