Zviedrijas ministrs

— pie ārlietu ministra

Vakar Latvijas Republikas ārlietu ministrs Valdis Birkavs tikās ar Zviedrijas imigrācijas lietu ministru Leifu Blombergu (Leif Blomberg) un viņa vadīto delegāciju.

Tikšanās laikā Valdis Birkavs informēja par pašreizējo situāciju nelegālo imigrantu jautājumā, kā arī par to, kas tiek darīts valdības līmenī un konkrētajās ministrijās — Tieslietu un Iekšlietu, kuru kompetencē ir likumdošanas bāzes izveidošana un procedūras jautājumu risināšana. Jautājumā par iespējamo Latvijas pievienošanos 1951. gada Ženēvas Bēgļu konvencijai ministrs informēja, ka Ārlietu ministrijas viedoklis ir tāds, ka mēs neesam pret pievienošanos konvencijai, bet tajā pašā laikā tas būs laikietilpīgs process ar nepieciešamo sagatavošanās darbu veikšanu robežkontroles un likumdošanas sakārtošanas jomā.

Zviedrijas puse izteica sapratni par efektīvas likumdošanas un robežapsardzes nepieciešamību, kā arī respektēja faktu, ka šo jautājumu risināšanai nepieciešami finansiālie līdzekļi. Zviedrijas puse uzsvēra savu ieinteresētību bēgļu jautājuma ātrākā risinājumā, piedāvājot palīdzību likumdošanas bāzes izstrādē, uzsverot savu pieredzi šajā jomā, tāpat piedāvājot palīdzību finansiālo jautājumu risināšanā, kā arī nelegālo imigrantu pagaidu izvietošanas tehniskajā nodrošinājumā.

Pēc tam Zviedrijas imigrācijas ministra vadītā delegācija tikās ar Ārlietu ministrijas valsts sekretāru M.Riekstiņu un valsts sekretāra vietnieku A.Sjanīti. Latvijas puse informēja par to, ko paveikusi valdības darba grupa nelegālās imigrācijas problēmu risināšanai. Zviedri vēlreiz apliecināja gatavību piedalīties likumdošanas bāzes izveidošanā, bēgļu izvietošanas centru apgādāšanā ar ekipējumu un inventāru, kā arī iepazīstināt ar Zviedrijas ekspertu pieredzi darbā ar nelegālajiem bēgļiem.

ĀM preses centrs

— preses konferencē

Šīs nedēļas sākumā Rīgā darba vizītē uzturējās Zviedrijas imigrācijas lietu ministrs Leifs Blombergs. Zviedrijas vēstniecība vakar bija sarīkojusi Leifa Blomberga tikšanos ar Latvijas preses pārstāvjiem.

Leifs Blombergs teica:

— Manas darba vizītes galvenais mērķis bija tikties ar Latvijas valdības pārstāvjiem, lai risinātu nelegālo bēgļu un imigrantu problēmas, kas skar Latviju un Zviedriju. Ir trīs jomas, kurās ir jāsadarbojas Latvijai un Zviedrijai, ir trīs problēmas, kas jārisina Latvijai. Vispirms Latvijai ir nepieciešama efektīva likumdošana, kas varētu ieviest kārtību nelegālās imigrācijas jautājumā. Otrkārt, Latvijai ir jāpilnveido un jāizveido efektīva savu robežu (īpaši Latvijas un Krievijas) robežu apsardze. Šajā sakarībā Zviedrija varētu sniegt Latvijai nepieciešamo finansiālo un tehnisko palīdzību. Visbeidzot ir izveidojusies situācija, ko raksturo nemitīga nelegālu imigrantu ierašanās Latvijā.

Tādēļ Latvijā ir jāizveido speciālas iestādes — t.s. "internēto personu nometnes", kur varētu ievietot un uzturēt nelegālos bēgļus un imigrantus. Arī šajā jomā Zviedrija varētu palīdzēt Latvijai.

L.Blombergs turpināja:

— Lai risinātu iepriekšminētos jautājumus, starp Latvijas un Zviedrijas valdībām pašlaik notiek dialogs. Ir panākta vienošanās mutvārdos: ja Zviedrijā turpmāk ieradīsies kārtējais kuģis no Latvijas ar bēgļiem, tad Latvija šos bēgļus pieņems. Man bija ļoti patīkami dzirdēt šo apņemšanos. Ja, veiksmīgi sadarbojoties, izdosies atrisināt iepriekšminētās problēmas, tad Latvijas tagadējais statuss — bēgļu tranzīta zeme — paliks vēsturē. Tuvākā vai tālākā nākotnē Latvijai vajadzētu pievienoties ANO Ženēvas konvencijai par bēgļiem. Pievienošanās Ženēvas konvencijai ir priekšnoteikums Latvijas uzņemšanai Eiropas Savienībā. Mēs ar prieku gaidām to brīdi, kad arī visas Baltijas jūras valstis būs apvienojušās Eiropas Savienības ietvaros.

Zviedrijas imigrācijas lietu ministrs atbildēja uz žurnālistu jautājumiem. Leifs Blombergs pastāstīja, ka Zviedrijas Imigrācijas lietu ministrijā ir īpašas nodaļas, kas risina ar bēgļiem saistītās problēmas — Zviedrijas Valsts imigrācijas dienests un Ārzemnieku dienests. Pēdējā laikā bēgļi Zviedrijā ierodas, kā tranzītvalstis izmantojot Latviju un Igauniju. Pēdējo gadu laikā caur Baltijas valstīm Zviedrijā nokļuvuši apmēram 1000 bēgļu. Agrāk bēgļi Zviedrijā ieradušies, galvenokārt izmantojot Polijas teritoriju. Turpretī pēc attiecīgas likumdošanas izveidošanas un stingru pasākumu veikšanas Polijā bēgļu plūsma no šīs valsts praktiski vairs neesot. L.Blombergs vēl piebilda, ka galvenokārt Zviedrijā ierodoties kurdu tautības bēgļi. Tomēr bieži esot grūtības nosaukt bēgļu identitāti. Viņi bieži viltojot dokumentus, sniedzot nepareizas ziņas.

Preses konferences izskaņā L.Blombergs teica:

— Bēgļu un nelegālo imigrantu problēmas visām valstīm jārisina kopīgi. Eiropas valstu vienotība visos jautājumos ir liels spēks.

Viesturs Avots,

"LV" nozares redaktors