Eiropas kultūras konvencija
Valdības, kas parakstījušas šo Konvenciju, būdamas Eiropas Padomes locekles, ņemot vērā, ka Eiropas Padomes mērķis ir panākt lielāku vienotību starp tās dalībvalstīm, arī, lai nodrošinātu un realizētu ideālus un principus, kas ir to kopīgais mantojums;
ņemot vērā, ka šī mērķa sasniegšana veicinātu labāku saprašanos starp Eiropas valstu iedzīvotājiem;
ņemot vērā, ka šajā nolūkā vēlams ne tikai noslēgt divpusīgas kultūras vienošanās starp Padomes dalībvalstīm, bet arī realizēt kopīgas rīcības politiku, kas iecerēta Eiropas kultūras attīstības garantēšanai un atbalstam;
pieņemot lēmumu par vispārīgas Eiropas kultūras konvencijas noslēgšanu, kas starp visām dalībvalstīm un pārējām Eiropas valstīm, kas pievienojušās šai Konvencijai, veicinātu to valodu, vēstures un kultūras, kā arī visām dalībvalstīm kopīgas kultūras apguvi
vienojās par sekojošo:
1.pants. Katra Līgumslēdzēja puse garantēs un atbalstīs savas valsts ieguldījumu Eiropas kultūras kopmantojumā.
2.pants. Katra līgumslēdzēja puse, ciktāl iespējams,
a) mudinās savas valsts iedzīvotājus apgūt pārējo Līgumslēdzēju pušu valodu, vēsturi un kultūru un radīs šīm pusēm iespēju sekmēt šādu pētījumu veikšanu savā teritorijā, un
b) centīsies veicināt, lai šīs valsts valodas vai valodu, vēsturi un kultūru apgūtu pārējās Līgumslēdzējas puses un radīs šo pušu iedzīvotājiem iespēju veikt šādus pētījumus savas valsts teritorijā.
3.pants. Līgumslēdzējas puses konsultēsies viena ar otru Eiropas Padomes ietvaros, lai veicinātu saskaņotu darbību kultūras aktivitāšu sekmēšanā visas Eiropas interesēs.
4.pants. Katra Līgumslēdzēja puse, ciktāl tas var būtu iespējams, atvieglinās personu, kā arī objektu, kam ir kultūrvērtība, pārvietošanos un apmaiņu tā, lai varētu izpildīt šīs Konvencijas 2. un 3. pantu.
5.pants. Katra Līgumslēdzēja puse uzlūkos objektus, kam ir Eiropas kultūrvērtība un kas nodoti tās kontrolē, kā Eiropas kopmantojuma neatņemamu sastāvdaļu, veiks attiecīgus pasākumus, lai nosargātu un garantētu to saprātīgu pieejamību.
6.pants. 1. Priekšlikumi šīs Konvencijas noteikumu piemērošanai un jautājumi attiecībā uz to izskaidrošanu tiks aplūkoti Eiropas Padomes Kultūras ekspertu komitejas sēdēs.
2. Tā valsts, kas nav Eiropas Padomes dalībvalsts, bet, kas šai Konvencijai ir pievienojusies saskaņā ar 9.panta 4.rindkopas noteikumiem, var nozīmēt pārstāvi vai pārstāvjus, kas piedalītos tikšanās, kā tas paredzēts iepriekšējā rindkopā.
3. Sēdēs pieņemtie lēmumi atbilstoši šī panta 4. rindkopai ir iesniedzami kā rekomendācijas Eiropas Padomes Ministru komitejai, ja vien tie nav Kultūras ekspertu komitejas kompetencē, kam ir administratīvs raksturs un kas nerada papildizdevumus.
4. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs paziņos Padomes dalībvalstij un tās valsts valdībai, kas ir pievienojusies šai Konvencijai, par visiem nozīmīgiem lēmumiem, ko pieņemtu Ministru komiteja vai Kultūras ekspertu komiteja.
5. Katra Līgumslēdzēja puse noteiktā laikā brīdinās Eiropas Padomes ģenerālsekretāru par ikvienu darbību, ko tā varētu veikt šīs Konvencijas noteikumu realizēšanā, kas izriet no Ministru komitejas vai Kultūras ekspertu komitejas lēmumiem.
6. Gadījumā, ja šīs Konvencijas atsevišķu priekšlikumu izmantošana ieinteresēs tikai ierobežotu Līgumslēdzēju pušu skaitu, tad šādus priekšlikumus var apsvērt saskaņā ar šīs Konvencijas 7.pantu, ar nosacījumu, ka to realizēšana neradīs Eiropas Padomes papildizdevumus.
7.pants. Ja šīs Konvencijas mērķu veicināšanai divas vai vairākas Līgumslēdzējas puses vēlas sarīkot tikšanos Eiropas Padomes sēdeklī citā laikā nekā tas noteikts 6.panta 1.rindkopā, tad Eiropas Padomes ģenerālsekretāram jāiesniedz tām nepieciešamā administratīvā palīdzība.
8.pants. Nekas šajā Konvencijā nedrīkst ietekmēt
a) jau esošo divpusēju kultūras konvenciju noteikumus, ko kāda no Līgumslēdzēju pusēm ir parakstījusi, vai padarīt mazāk vēlamu šīs Konvencijas noslēgšanu no kādas no Līgumslēdzēju pusēm, vai
b) katras personas pienākumu pakļauties likumiem un noteikumiem, kas ir spēkā attiecīgās Līgumslēdzējas puses teritorijā attiecībā uz ārzemnieku iebraukšanu, uzturēšanos un izbraukšanu.
9.pants. 1. Šai Konvencijai var pievienoties jebkura Eiropas Padomes dalībvalsts. Tā ir jāratificē un ratifikācijas dokumenti ir jānodod glabāšanā Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.
2. Tiklīdz trīs šo Konvenciju parakstījušas valdības ir nodevušas glabāšanā savus ratifikācijas dokumentus, šī Konvencija stājas spēkā starp šīm valdībām.
3. Attiecībā uz jebkuru valdību, kas parakstījusi Konvenciju, tā stāsies spēkā dienā, kad glabāšanā tiks nodoti ratifikācijas dokumenti.
4. Eiropas Padomes Ministru komiteja var izlemt, vienbalsīgi par to balsojot, uz kādiem noteikumiem uzaicināt jebkuru Eiropas valsti, kas nav Padomes locekle, pievienoties šai Konvencijai. Katra uzaicinātā valsts var pievienoties Konvencijai, nododot glabāšanā Eiropas Padomes ģenerālsekretāram dokumentus par pievienošanos. Pievienošanās stājas spēkā minētā dokumenta iesniegšanas dienā.
5. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs paziņo visām Padomes dalībvalstīm un katrai pievienojušās valstij par ratifikācijas un pievienošanos dokumentu nodošanu glabāšanā.
10. pants. Katra Līgumslēdzēja puse var precizēt jomas, kurām tiks piemēroti šīs Konvencijas noteikumi, nosūtot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram paziņojumu, kas par to informē visas pārējās Līgumslēdzējas puses.
11.pants. 1. Katra Līgumslēdzēja puse var lauzt šo Konvenciju jebkurā laikā pēc tam, kad tā ir bijusi spēkā 5 gadus, uzrakstot par to pieteikumu Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, kas informē par to pārējās Līgumslēdzējas puses.
2. Konvencija tiek atzīta par spēkā neesošu attiecībā uz Līgumslēdzēju pusi, ja ir pagājuši seši mēneši pēc tam, kad Eiropas Padomes ģenerālsekretārs ir saņēmis uzteikuma pieteikumu.
Šo Konvenciju ir parakstījuši savu valdību pilnvaroti pārstāvji.
Parakstīta Parīzē 1954.gada 19.decembrī angļu un franču valodā; tekstiem abās valodās ir vienāds likuma spēks; vienai kopijai jāpaliek glabāšanā Eiropas Padomes arhīvā. Šīs Konvencijas apstiprinātu kopiju ģenerālsekretārs nosūtīs katrai Konvenciju parakstījušai un pievienojušās valdībai.