Eiropas konvencija par kino kopražojumiem
Strasbūra, 1992.gada 2.oktobris
Preambula
Eiropas Padomes dalībvalstis un Eiropas Kultūras konvencijas līgumvalstis, parakstot šo Konvenciju, ņem vērā, ka
- Eiropas Padomes mērķis ir vienoties, lai nodrošinātu un sekmētu kopīgā kultūras mantojuma principus un ideālus,
- radošās domas brīvība veido šo principu pamatelementus,
- Eiropas valstu kultūras atšķirību aizsardzība ir viens no Eiropas Kultūras konvencijas mērķiem,
- jāveicina kino kopražojumi kā Eiropas kultūru radošās domas un izteiksmes līdzeklis,
- Konvencijas pamatā ir EP Ministru padomes rekomendācijas par kino un audiovizuālajiem līdzekļiem (īpaši - Rekomendācija nr(86)3 par audiovizuālās produkcijas veicināšanu Eiropā),
- izveidojot Eiropas kopražojumu un distribūcijas fondu kinematogrāfijas un audiovizuālajai produkcijai "Eurimages", tiek radīta iespēja Eiropas kinematogrāfistiem sekmīgi veidot kopražojumus. Vienotu likumu un rekomendāciju ieviešana samazinās ierobežojumus un sekmēs Eiropas kinematogrāfistus daudzpusīgiem kopražojumiem.
I. nodaļa. Vispārējie noteikumi
1. pants. Konvencijas mērķis
Konvencijas dalībnieki apņemas sekmēt Eiropas kino kopražojumu attīstību saskaņā ar iepriekšminētajiem nosacījumiem.
2. pants. Konvencijas spektrs
1) Šī Konvencija nosaka attiecības starp dalībniekiem (Pusēm) daudzpusēju kopražojumu jomā, kuri tiek īstenoti šo Pušu teritorijā.
2) Konvencija piemērojama:
a - kopražojumiem, kur iesaistītas vismaz trīs Puses no dažādām Konvencijas Dalībvalstīm,
b - kopražojumiem, kur iesaistītas vismaz trīs Puses no dažādām Konvencijas Dalībvalstīm un vēl viens vai vairāki kopproducenti ārpus tām. Kopējais ieguldījums no kopproducentiem ārpus Konvencijas Dalībvalstīm nedrīkst pārsniegt 30% no ražošanas kopizmaksas.
Jebkurā gadījumā šī Konvencija pielietojama tikai tajos gadījumos, ja kopražojums atbilst Eiropas kinematogrāfijas darba definīcijai, kā teikts 3.panta 3.punktā.
3) Nosacījumi, kas izvirzīti divpusējiem līgumiem, kas noslēgti starp Konvencijas Dalībvalstīm, tiek attiecināti arī uz divpusējiem kopražojumiem. Daudzpusēju kopražojumu gadījumā tiek akceptētas izmaiņas. Divpusējo kopražojumu nosacījumi paliek spēkā, ja tie nav pretrunā ar šajā Konvencijā noteiktajiem.
4) Konvencija var tikt piemērota arī divpusējiem kopražojumiem, ja nav noslēgti kādi īpaši līgumi starp Konvencijas Dalībvalstīm (un saskaņā ar 20.pantu).
3. pants. Definīcijas (Konvencijas piemērošanai)
a - "Kinematogrāfijas darbs" - jebkura garuma vai žanra
kinodarbs: mākslas, multiplikācijas, dokumentālās filmas, kas atbilst noteikumiem, kam pakļauta kinoindustrija katrā no Pusēm un kas paredzētas demonstrēšanai kinoteātros.
b - "Kopproducents" - kinoražošanas kompānija vai producents, kas darbojas Konvencijas Dalībvalstīs un kurus saista kopražojuma kontrakts.
c - "Eiropas kinematogrāfijas darbs" - kinematogrāfijas darbs, kas atbilst Pielikumā II noteiktajiem nosacījumiem, kas ir šīs Konvencijas neatņemama sastāvdaļa.
d - "Daudzpusējs kopražojums" - kinematogrāfijas darbs, ko sadarbībā veido vismaz 3 kopproducenti (2.pants, 2.punkts).
II. nodaļa. Likumi, kas piemērojami kopražojumiem
4. pants. Virziens uz nacionālo kino
1. Eiropas kinematogrāfiskie darbi, kas veidoti kā daudzpusēji kopražojumi un atbilst šai Konvencijai, jānodrošina ar priekšrocībām, kādas tiek garantētas nacionālajām filmām Konvencijas Dalībvalstīs.
2. Jānodrošina priekšrocības katram kopražojuma koppruducentam saskaņā ar attiecīgās valsts likumdošanā un šajā Konvencijā noteiktajām.
5. pants. Noteikumi, lai iegūtu kopražojuma statusu
1. Jebkurš kopražojums var tikt izvirzīts statusa piešķiršanai Dalībvalstu attiecīgajām institūcijām (Pielikums I).
2. Iesniegumi šī statusa iegūšanai jāiesniedz apstiprināšanai kompetentiem orgāniem, saskaņā ar Pielikumu I šis apstiprinājums ir noteicošais, izņemot gadījumus, ja kopražojums neatbilst noteiktajiem mākslinieciskajiem, finansiālajiem un tehniskajiem kritērijiem.
3. Pornogrāfiska rakstura darbiem vai projektiem, kas propagandē vardarbību vai aizskar cilvēka cieņu, netiek piešķirts kopražojuma statuss.
4. Kopražojuma statusa priekšrocības jānodrošina tiem kopproducentiem, kuru rīcībā ir atbilstoša tehniskā un finansiālā organizācija un pietiekoša profesionālā kvalifikācija.
5. Katra dalībvalsts īpašā deklarācijā norāda savu iestādi, kas piešķir kopražojuma statusu (2.punkts)
6. pants. Ieguldījuma proporcijas kopražojumā.
1. Daudzpusēja kopražojuma gadījumā minimālais ieguldījums nevar būt mazāks par 10%, bet lielākais nevar pārsniegt 70% no ražošanas kopizmaksām. Ja ieguldījums ir mazāks par 20%, ieinteresētā dalībvalsts var uzsākt pasākumus, lai samazinātu vai aizliegtu izmantot nacionālo filmu atbalsta sistēmu.
2. Ja kopražojums ir divpusējs starp divām Konvencijas Dalībvalstīm (saskaņā ar 2.panta 4.punktu), minimālais ieguldījums nevar būt mazāks par 20% un maksimālais nevar pārsniegt 80% no ražošanas kopizmaksām.
7. pants. Kopproducentu tiesības
1. Kopražojuma kontraktam jāgarantē katram no kopražojuma kopproducentiem īpašuma tiesības uz filmas un skaņas oriģinālu. Kontraktā jānorāda negatīva uzglabāšanas vieta, par kuru vienojušies kopproducenti, un tai jānodrošina brīva pieeja. 2. kontraktā jāgarantē tiesības uz starpnegatīvu un visiem dublikātiem.
8. pants. Tehniskā un mākslinieciskā līdzdalība kopražojumā
1. Katram no kopproducentiem jāiegulda pietiekošs tehniskais un mākslinieciskais ieguldījums. Saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem, kam pakļaujas arī Dalībvalstis, kopproducentu ieguldītajam radošajam, tehniskajam un mākslinieciskajam ieguldījumam, personālam, aktieriem un iekārtām proporcionāli jāatbilst to finansiālajam ieguldījumam.
2. Saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem, kam pakļaujas Konvencijas Dalībvalstis, un saskaņā ar scenārija prasībām tehniskajai un profesionālajai filmēšanas grupai jāsastāv no Dalībvalstu iedzīvotājiem, un parasti arī pēcražošanas periods tiek realizēts šajās valstīs.
9. pants. Finansiālie kopražojumi
1. Ņemot vērā 8.pantu un saskaņā ar īpašajiem nosacījumiem un ierobežojumiem, kas noteikti Dalībvalstu likumdošanā, kopražojums atbilst kopražojuma statusam, ja:
a) ja ietver vienu vai vairākus ieguldījumus, kas var būt tīri finansiāla rakstura - saskaņā ar kopražojuma kontraktu, - ja katras valsts ieguldītā daļa nav mazāka par 10% un nav lielāka par 25% no ražošanas kopizmaksām,
b) ja filma tiek atzīta par nacionālā kino darbu zemē, kuru pārstāv kopproducents, kas iegulda lielāko tehnisko un māksliniecisko ieguldījumu,
c) sekmē eiropeisko identitāti,
d) tiek atspoguļoti kopražojuma kontraktos, kur ietverta arī distribūcijas nodrošināšana.
2. Finansiālie kopražojumi var tikt kvalificēti kopražojuma statusam tikai tad, ja attiecīgās instances apstiprinājušas katru atsevišķu gadījumu, īpaši ņemot vērā 10.punkta norādījumus.
10. pants. Vispārējās proporcijas
1. Visos gadījumos jācenšas ievērot visu Pušu līdzsvarots ieguldījuma sadalījums gan attiecībā uz kopējo ieguldījumu, gan māksliniecisko un tehnisko līdzdalību kopražojumā.
2. Puse, kurai kādu laiku netiek garantēta līdzsvarota, atbilstoša ieguldījuma daļa attiecībās ar vienu vai vairākām Pusēm, lai saglabātu savu kultūras identitāti, var atturēties no attiecīga kopražojuma atzīšanas, kamēr netiek panākts vajadzīgais līdzsvars starp Pusēm.
11. pants. Saskaņā ar pastāvošajiem nosacījumiem un spēkā esošo likumdošanu katra Puse filmā iesaistītajiem darbiniekiem nodrošina iebraukšanas un uzturēšanās atļaujas, kā arī darba atļaujas savā teritorijā. Katra puse nodrošina arī iekārtu ievešanas un izvešanas atļaujas, kas nepieciešamas filmas ražošanai un distribūcijai.
12. pants. Garantijas kopražojuma valstīm
1. Kopražojumā jāatspoguļo kopražojumā iesaistītās valsts nosaukums.
2. Kopražojuma titros, publikācijās un reklāmas materiālos jāatspoguļo Dalībvalstu nosaukumi.
13. pants. Eksports
Ja kopražojums tiek eksportēts uz valsti, kur kinematogrāfijas produkcijas importam tiek noteiktas kvotas, un ja vienai no kopražojuma pusēm nav tiesību brīvi ievest savus kinematogrāfijas darbus otrā valstī:
a) kinematogrāfijas darbs parasti tiek pievienots tās valsts kvotai, kura ieguldījusi kopražojumā lielāko daļu,
b) ja kinematogrāfijas darbā abas puses pārstāvētas līdzvērtīgi, kinodarbs jāpievieno tās valsts kvotai, kurai ir labākas iespējas eksportēt filmu uz doto valsti,
c) ja nevar tikt piemēroti punktos a un b minētie nosacījumi, filma jāietver tās valsts kvotā, kuru pārstāv filmas režisors.
14. pants. Valodas
Saskaņā ar kopražojuma statusu kopproducenta valsts institūcijas var pieprasīt filmas gala versiju kādā no Dalībvalsti pārstāvošās Puses valodām.
15. pants. Festivāli
Ja kopproducenti nav vienojušies īpašā veidā, kopražojums starptautiskos festivālos pārstāv to Pusi, kura ieguldījusi lielāku daļu, vai, ja ieguldījums ir vienāds, to Pusi, kuru pārstāv režisors.
III. nodaļa
16. pants. Ratifikācija
Šī Konvencija paredzēta parakstīšanai un ratificēšanai Eiropas Padomes dalībvalstīm un citām valstīm, kas ir Eiropas Kultūras konvencijas dalībvalstis. Šo jautājumu koordinē Eiropas Padomes ģenerālsekretārs.
17. pants. Stāšanās spēkā
1. Konvencija stājas spēkā tā mēneša 1.dienā, kas seko pēc 3 mēnešiem pēc Konvencijas parakstīšanas, kad 5 valstis (to skaitā vismaz 4 - Eiropas Padomes dalībvalstis) apstiprinājušas ar parakstiem savu līdzdalību Konvencijā (saskaņā ar 16.pantu).
18. pants. Iestāšanās Konvencijā
1. Pēc tam, kad Konvencija stājusies spēkā, Eiropas Padomes Ministru padome var uzaicināt jebkuru Eiropas valsti, kas nav Eiropas Padomes dalībvalsts, pievienoties šai Konvencijai, pieņemot vairākuma atbalstītu lēmumu saskaņā ar Eiropas Padomes statūtu 20.panta punktu a un vienbalsīgu Konvencijas Dalībvalstu lēmumu.
19. pants. Teritoriālie nosacījumi
1. Jebkura Dalībvalsts var precizēt teritoriju vai teritorijas, uz kurām attiecas Konvencija, iesniedzot rezolūciju ģenerālsekretāram.
2. Jebkura dalībvalsts jebkurā laikā - arī vēlāk, iesniedzot rezolūciju Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, var paplašināt vai samazināt teritoriju, uz kuru attiecas šī Konvencija.
3. Iepriekš minētās rezolūcijas var tikt atsauktas ar Dalībvalsts iesniegtu deklarāciju, kas stājas spēkā tā mēneša 1.dienā, kas seko pēc 3 mēnešiem, pēc tam, kad ģenerālsekretāram iesniegta šī rezolūcija.
20. pants. Denonsēšana
1. Jebkura Konvencijas Dalībvalsts jebkurā laikā var denonsēt Konvenciju, informējot par to Eiropas Padomes ģenerālsekretāru.
2. Denonsēšana stājas spēkā tā mēneša 1.dienā, kas seko 6 mēnešus pēc tam, kad šo informāciju akceptējis ģenerālsekretārs.
Pielikums I
Lai saņemtu Konvencijas garantijas, kopproducentiem 2 mēnešus pirms filmēšanas sākuma jāiesniedz iesniegums kopražojuma statusa iegūšanai.
Nepieciešami sekojoši dokumenti pietiekamā skaitā (vismaz 1 mēnesi pirms filmēšanas sākuma):
- kontrakta vai autortiesību pirkšanas un pārdošanas akta kopija vai jebkurš cits pierādījums autortiesību iegūšanas pierādīšanai,
- detalizēts scenārijs,
- kopražojumā iesaistīto Pušu tehniskā un mākslinieciskā ieguldījuma uzskaitījums,
- izdevumu aplēses un finansu plāns,
- ražošanas plāns,
- kopražojuma kontrakts starp kopproducentiem (jāietver arī distribūcijas nosacījumi starp kopproducentiem).
Iesniegums un pārējie dokumenti jāiesniedz valodā, kas saprotama adresātam. Tās Puses institūcijas, kas pārstāv mazāko ieguldījumu, nevar dot savu apstiprinājumu kopražojuma statusa iegūšanai, kamēr nav saņemts apstiprinājums no tās Puses, kas dod lielāko ieguldījumu.
Pielikums II
1. Kinodarbs tiek kvalificēts kā Eiropas (skat. 3.panta 3.p.), ja tas saņem vismaz 15 punktus no 19 iespējamiem saskaņā ar shēmu:
Eiropas elementi | Punkti |
Radošā grupa | |
Režisors | 3 |
Scenārists | 3 |
Komponists | 1, kopā: 7 punkti |
Izpildgrupa | |
Galvenā loma | 3 |
Otrā loma | 2 |
Trešā loma | 1, kopā: 6 |
Tehniskā grupa | |
Operators | 1 |
Skaņu režisors | 1 |
Montāžas redaktors | 1 |
Mākslinieks | 1 |
Studija vai filmēšanas vieta | 1 |
Pēcražošanas vieta | 1 |
kopā: 6 punkti |