Privatizācijas programma, tās realizācija un turpmākie uzdevumi

Iesniegta Ministru kabineta 1995.gada 21.februāra sēdē

konceptuālai apspriešanai

Ekonomisko reformu īstenošana Latvijā ir saistīta ar īpašuma tiesību sakārtošanu, lai sasniegtu tirgus ekonomikai raksturīgu īpašuma struktūru, kurā noteicošā loma būs privātīpašumam uz ražošanas resursiem.

Īpašuma tiesību sakārtošana, kura tika uzsākta 1991.gada 20.martā, kad Augstākā Padome pieņēma lēmumu "Par valsts īpašumu un tā konversijas pamatprincipiem", sevī ietver valsts uzņēmumu nodošanu pašvaldību īpašumā, valsts un pašvaldību īpašuma denacionalizāciju, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju. Šie pamatprincipi konsekventi tiek ievēroti, izstrādājot privatizācijas procesa attiecīgos likumus un normatīvos aktus.

1994.gada 12.septembra valdības deklarācija paredz aktivizēt privatizācijas procesus visā tautsaimniecībā, lai pēc iespējas ātrāk radītu labvēlīgu vidi privātā kapitāla darbībai, veicinātu investīciju piesaisti Latvijas tautsaimniecības attīstībai, kā arī lai sašaurinātu valsts un pašvaldību uzņēmējdarbību. Saskaņā ar deklarāciju tiek realizēta centralizēta, vienkāršota, uz tirgus principiem balstīta visaptveroša privatizācija, nodrošinot kontrolētu, atklātu valsts īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācijas norisi, pakāpeniski iesaistot privatizācijas sertifikātu īpašniekus.

Privatizācijas rezultāti

Atbilstoši 1992.gada 16.jūnija likumam "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācijas kārtību" 1992.–1994.g. ir privatizēti 256 valsts uzņēmumi ar nosacīto cenu kopsummā 70,1 miljoni latu. Minēto valsts uzņēmumu pirkuma cenā privatizācijas sertifikātu īpatsvars sastāda 38,4% vai 26,9 miljonus latu. Pielikumi nr.1.,2.

Lauksaimniecības un lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumu privatizācija notiek atšķirīgi no vispārējās kārtības. Šo procesu organizē Zemkopības ministrija. Līdz šī gada sākumam no 179 lauksaimniecības produktu pārstrādes un agroservisa valsts uzņēmumiem ir privatizēti 46 uzņēmumi (25,7%). Pielikums nr.3.

Banku privatizāciju veica parlamenta izveidota privatizācijas komisija saskaņā ar speciālu likumu. Šīs privatizācijas rezultātā no 49 Latvijas bankas nodaļām izveidotas 8 banku akciju sabiedrības, 11 banku nodaļas pārdotas izsolē Latvijas komercbankām, 21 nodaļas, kuras neizdevās pārdot izsolēs, tika apvienotas valsts komercbankā (Unibanka), tās privatizācija pašreiz uzsākta.

Realizējot 1994.gada 3.marta likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju", tika nodibināta bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra". Pakāpeniski izstrādāti normatīvie akti minētā likuma īstenošanai.

Pēc Privatizācijas aģentūras ierosinājuma Ministru kabinets ir apstiprinājis septiņus privatizācijai nododamo valsts īpašuma objektu sarakstus, iekļaujot tajos 240 valsts uzņēmumus. Pielikums nr.4.

1994.gadā Privatizācijas aģentūra ir pilnīgi pabeigusi 19 valsts īpašuma objektu privatizāciju ar kopējo to pārdošanas cenu 3,77 miljoni latu, bet šī gada janvārī ir privatizēti 10 valsts īpašuma objekti ar kopējo pārdošanas cenu 1,1 miljons latu. No valsts nekustamo īpašumu pārdošanas budžetā ieskaitīti vairāk kā 3 miljoni latu. Pielikumi nr.5., 6.

Privatizācijas aģentūras organizētajā pirmajā starptautiskajā piedāvājumu konkursā tika piedāvāti 45 valsts īpašuma objekti un par tiem tika saņemti 176 privatizācijas priekšlikumi. Nākamajā konkursā paredzēts piedāvāt 40–50 valsts uzņēmumus.

Pašvaldību īpašumā esošo uzņēmumu privatizācija noritēja saskaņā ar likumu "Par pašvaldību īpašumā esošo tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu objektu privatizāciju". Līdz 1994.gada 1.augustam ir privatizēti un privātuzņēmējiem iznomāti 85,6% tirdzniecības objekti, 61,7% sabiedriskās ēdināšanas objekti, 94,0% – sadzīves pakalpojumu objekti. Pielikums nr.7.

Uzsākta zemes privatizācija lauku apvidos un 5448 zemes gabalu izpirkšanā līdz šī gada sākumam izlietoti sertifikāti 7,8 miljoni latu nominālvērtībā, privatizējot 42,9 tūkstošus ha zemes.

Saeimā pirmajā lasījumā izskatīts likumprojekts "Par valsts un pašvaldību dzīvojamā fonda privatizāciju". Izstrādāta lielākā daļa no šī likuma darbības nodrošināšanai nepieciešamo dokumentu projektiem.

Minētā likuma realizācija ļaus privatizēt apmēram 300 tūkstošus valsts un pašvaldību dzīvokļu un sakārtot zemes īpašuma tiesiskās attiecības 180 tūkst. dzīvokļiem, kuri iepriekš tika privatizēti kā kooperatīvie un paju sabiedrību dzīvokļi pēc atsevišķiem likumiem.

Līdz šī gada 31.janvārim sertifikāti piešķirti 89,1% valsts iedzīvotājiem 2 miljardu 740 miljonu latu nominālvērtībā. 3325 iedzīvotājiem piešķirti kompensācijas sertifikāti par 7,6 miljoniem latu nominālvērtībā. Pielikumi nr.8.,9.,10.,11.

Līdz šī gada sākumam valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizācijā jau izmantoti sertifikāti 25,17 milj. latu nominālvērtībā, tai skaitā Privatizācijas aģentūra dzēsusi sertifikātus 13 miljonu latu nominālvērtībā, un 275 privāto statūtsabiedrību pamatkapitālā ieguldīti sertifikāti 6,9 milj. latu nominālvērtībā, lai tos izmantotu privatizācijas procesā.

Situācijas analīze norāda, ka privatizācija valstī ir aizkavējusies. Lielākai daļai valsts un pašvaldību uzņēmumu ir finansiālas problēmas, kas radušās pārejas periodā uz tirgus ekonomiku. Līdzšinējais īpašuma statuss neļauj pietiekamā daudzumā piesaistīt finansiālos līdzekļus to attīstībai un sociālo pasākumu finansēšanai. Tādēļ nepieciešams paātrināt privatizācijas gaitu, turklāt nodrošinot šī procesa kvalitāti.

Privatizācijas turpmākie uzdevumi

Valdība izvirzījusi mērķi līdz 1996.gada beigām privatizēt aptuveni 75% no valsts īpašumā esošajiem uzņēmumiem.

Privatizācijas programmas tālākvirzības galvenie uzdevumi:

1. Tiešo investīciju piesaistīšana uzņēmumiem, it īpaši rūpniecībā.

Šī mērķa sasniegšanai ir izmantojamas gan vietējo, gan ārvalstu uzņēmēju investīcijas. Nepieciešams plaši izmantot starptautiskos piedāvājumu konkursus (tenderus), pārdodot uzņēmumus vai akciju kontrolpaketes tiem uzņēmējiem, kuri garantē pietiekošas investīcijas un darba vietu skaitu.

Pēc "Financial Times" informācijas Latvijā ārvalstu investīcijas uz vienu iedzīvotāju sastāda tikai 39 USD, turpretim, piemēram, Igaunija ar 139 USD uz 1 iedzīvotāju ierindojusies trešajā vietā postsociālistisko valstu vidū. Tas panākts, lielā mērā pateicoties tieši veiksmīgajai privatizācijas politikai.

Vietējo uzņēmēju investīciju piesaistīšanā plašāk jāizmanto privatizējamo uzņēmumu pamatkapitāla palielināšanas metode.

2. Sociālo problēmu risināšana.

Privatizācijai pēc iespējas jāsamazina esošā sociālā spriedze, kas rodas, valsts uzņēmumiem samazinot savus ražošanas apjomus. Šis jautājums ir īpaši svarīgs, privatizējot uzņēmumus republikas mazpilsētās un lauku rajonos, kur lielāka vērība jāpievērš privatizācijas rezultātā darbu zaudējušu strādnieku pārkvalificēšanai un jaunu darba vietu radīšanai.

Minētie sociālie aspekti rūpīgi izvērtējami, izstrādājot uzņēmumu privatizācijas noteikumus (privatizācijas projektus), uzklausot uzņēmumu darbinieku arodbiedrību viedokli.

Labklājības ministrijai nepieciešams aktīvāk iesaistīties valsts pensiju fonda izveidošanā, kā arī tam nododamo privatizējamo uzņēmumu kapitāla daļu pārvaldīšanā, tādējādi vairojot ieņēmumus sociālajā budžetā. Tiks nodrošināta likumu un citu normatīvo aktu sagatavošana privāto pensiju fondu darbībai un uzraudzībai.

Kā rāda atsevišķu privatizēto uzņēmumu saimnieciskās darbības analīze, vieni uzņēmumi, samazinot strādājošo skaitu, ir palielinājuši savus ražošanas apjomus, bet citi palielinājuši strādājošo skaitu. Šajos uzņēmumos ir notikušas ievērojamas izejvielu iegādes un produkcijas realizācijas tirgus izmaiņas, orientējoties uz Rietumu valstu partneriem.

3. Iedzīvotāju masveida iesaistīšana valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijā.

Latvijas iedzīvotājiem radīta iespēja iegādāties nekustamo īpašumu vai piedalīties uzņēmējdarbībā, izmantojot valsts piešķirtos sertifikātus. 1995.gadā tiks pabeigta sertifikātu piešķiršana (kontu atvēršana) par Latvijā nodzīvoto laiku.

Tikai tad, kad katrs Latvijas iedzīvotājs sapratīs, ka viņš var reāli piedalīties privatizācijā un iegādāties zemi, dzīvokli vai kāda uzņēmuma akcijas, pieaugs cilvēku ticība privatizācijai.

Vidējo un lielo finansiāli labā stāvoklī esošo uzņēmumu privatizācija ne mazāk kā 25% apmērā jāveic publiskā piedāvājuma programmas ietvaros. Līdz ar to varētu pieaugt arī sertifikātu tirgus vērtība, kuru pašlaik ievērojami ietekmē tirgus dalībnieku spekulācijas.

1995.gadā tiks organizēta apmēram 50 valsts uzņēmumu akciju atklātā izsole, kurā varēs piedalīties visi Latvijas iedzīvotāji.

4. Vērtspapīru tirgus izveidošana.

Privatizācijai ir jābūt tam katalizatoram, kas aizsāktu pilnvērtīga vērtspapīru tirgus funkcionēšanu. Organizēta vērtspapīru tirgus attīstība palielinās iedzīvotāju uzticību privāto akciju sabiedrību vērtspapīriem un privatizētos uzņēmumos nodrošinās papildus investīcijas.

5. Privāta zemes tirgus pakāpeniska izveidošana.

Pieņemot attiecīgus grozījumus likumos par zemes reformu, jārada iespēja zemesgrāmatā reģistrētos nekustamos īpašumus pārdot un pirkt, lai veicinātu uzņēmējdarbību. Jāsekmē Civillikuma principa ievērošana – zemei un ēkām, kas uz tās atrodas, jāpieder vienam īpašniekam. Privatizēto uzņēmumu īpašniekiem jābūt tiesībām iegūt īpašumā zemi zem privatizētā uzņēmuma. Liela nozīme piešķirama būvgabalu sagatavošanai privatizācijai.

6. Privatizējamo uzņēmumu izvēles principi .

Pasaules pieredze rāda, ka nav tādu uzņēmumu, kurus nebūtu iespējams privatizēt, tikai katrā konkrētajā gadījumā jāizsver, kad un ar kādām metodēm privatizācija veicama.

Privatizācijai jāpakļauj gan labi strādājoši, gan uz likvidācijas (bankrota) sliekšņa esoši uzņēmumi. Pēdējos pirms privatizācijas būtu nepieciešams veikt sanācijas un restrukturizācijas pasākumus, lai tos padarītu pievilcīgus potenciālajiem pircējiem.

Privatizācijas procesa pirmajos gados nav vēlama tautsaimniecības kopējās infrastruktūras objektu (ceļu, dzelzceļu, sabiedriskā transporta, pasta u.c.) privatizācija. Sagatavojot lēmumus par šo objektu iespējamo privatizāciju, ir jāveic to darbības kompleksa analīze un jāizvērtē privatizācijas ietekme uz tautsaimniecību.

Pirms dabisko un reģionālo monopolu privatizācijas uzsākšanas jārada mehānisms, lai pēc īpašnieka nomaiņas valsts monopola vietā nerastos privātais monopols.

7. Privatizācijas procesa problēmas.

Liela nozīme valsts uzņēmumu sagatavošanā privatizācijai ir Valsts īpašuma fondam, kuram jāsakārto valsts uzņēmumu ņemto kredītu problēmas, maksimāli jācenšas atrisināt zemes īpašuma tiesību jautājumi, jāizstrādā sanācijas pasākumu programma, jāuzlabo valsts pilnvarnieku darbs.

Privatizācijas aģentūra ir pēdējā valsts institūcija, kura pirms nodošanas privātās rokās veic valsts īpašuma objektu inventarizāciju, novērtēšanu un iepriekšējās saimnieciskās darbības analīzi. Privatizācijas aģentūrai, sadarbojoties ar Valsts kontroli, Prokuratūru un citām tiesībaizsardzības institūcijām, jāatklāj tie gadījumi, kad valstij radušies zaudējumi uzņēmumu vadības nesaimnieciskas vai nelikumīgas darbības rezultātā.

Zināmas problēmas paredzamas, valsts un pašvaldību objektu privatizācijā kā maksāšanas līdzekli izmantojot privatizācijas sertifikātus. Ir vērojama tendence, ka pašvaldības, privatizējot savus objektus, palielina par naudu izpērkamo daļu.

Nosakot nekustamo īpašumu sākotnējo cenu, nav pieļaujama dažādu formālu normatīvo rādītāju izstrādāšana, lai mākslīgi pazeminātu to vērtību zem tirgus cenu līmeņa.

Privatizācijas procesa efektivitātes palielināšanai visos līmeņos nepieciešams palielināt informācijas atklātumu un pieejamību. Tas dotu iespēju palielināt konkurenci, objektu pārdošanas cenu, kā arī par privatizācijas sertifikātiem realizējamo daļu.

Privatizācijas valsts ministrs D.Skulte

Likumprojekts

Iesniegts Ministru kabinetā un akceptēts

1995.gada 14.februāra valdības sēdē