Ministru kabineta rīkojums Nr.498

Rīgā 2014.gada 16.septembrī (prot. Nr.46 40.§)

1. Atbalstīt darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" (turpmāk – darbības programma) projektu 2014.–2020. gada plānošanas periodam.

2. Finanšu ministrijai:

2.1. pirms darbības programmas projekta iesniegšanas Eiropas Komisijai veikt nepieciešamos tehniskos precizējumus pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma;

2.2. līdz 2014. gada 16. septembrim nodrošināt darbības programmas projekta iesniegšanu Eiropas Komisijai.

3. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2014. gada 17. februāra rīkojumu Nr. 71 "Par darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" projektu 2014.–2020. gada plānošanas periodam" (Latvijas Vēstnesis, 2014, 36. nr.).

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Finanšu ministra vietā –
ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs

(Ministru kabineta
2014.gada 16.septembra
rīkojums Nr.498)

Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" projekta 2014.–2020.gada plānošanas periodam
kopsavilkums

(1) Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" (turpmāk – darbības programma) mērķis ir definēt kohēzijas politikas fondu prioritāros virzienus, mērķus un sasniedzamos rezultātus saskaņā ar stratēģiju "Eiropa 2020", Latvijas Nacionālās attīstības plānu 2014.–2020. gadam, Nacionālo reformu programmu, Eiropas Savienības Padomes rekomendācijām par Latvijas 2013. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2012.–2016. gada konverģences programmu un Eiropas Savienības Padomes rekomendācijām par Latvijas 2014. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2014. gada stabilitātes programmu, nacionālajām nozaru stratēģijām un citiem plānošanas dokumentiem, kā arī noteikt vispārējos principus darbības programmā minēto kohēzijas politikas fondu līdzfinansēto prioritāšu ieviešanā, uzraudzībā un izvērtēšanā.

(2) Kohēzijas politikas fondu līdzfinansētie ieguldījumi līdz šim 2007.–2013. gada plānošanas perioda ietvaros ir radījuši būtisku stimulējošo ietekmi uz ekonomisko aktivitāti, un sagatavotā darbības programma nosaka to stratēģisku un efektīvu ieguldīšanu, lai nodrošinātu, ka pozitīvā ietekme uz ekonomisko attīstību palielinātos un saglabātos arī turpmākajos gados.

(3) Turpmākai sekmīgai kohēzijas politikas fondu ieviešanai kopumā pieejami 4 418,2 milj. EUR (ieskaitot Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas finansējumu 29 milj. EUR apmērā). Kohēzijas politikas fondu ieguldījumu plānošanai un īstenošanai sagatavota darbības programma, kurā apvienots kohēzijas politikas fondu ieviešanai pieejamais finansējums, nodrošinot tematiski koncentrēta un savstarpēji papildinoša atbalsta sniegšanu identificētajām prioritārajām vajadzībām.

(4) Darbības programmā izvēlēti un izveidoti astoņi prioritārie virzieni un norādīts tiem pieejamais kohēzijas politikas fondu finansējums. Katram prioritārajam virzienam ir izvēlētas ieguldījumu prioritātes, kas atbilst kohēzijas politikas fondu regulām. Prioritāro virzienu un ieguldījumu prioritāšu īstenošanai noteikti specifiskie atbalsta mērķi, kuriem savukārt noteikti sasniedzamie rezultāti un indikatīvās īstenojamās darbības šo rezultātu sasniegšanai.

(5) Darbības programma saturiski strukturēta atbilstoši Eiropas Komisijas izstrādātajai veidlapai. Darbības programmā noteikti mehānismi savstarpējai atbalsta koordinācijai starp fondiem, plānotajām darbībām administratīvā sloga mazināšanai finansējuma saņēmējiem, atspoguļoti plānošanas periodā ieviešamie horizontālie principi, sniegta informācija par darbības programmas ieviešanas administratīvo ietvaru, plānotajiem izvērtēšanas pasākumiem.

(6) Prioritārā virziena "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas" ietvaros atbalsts tiks sniegts zinātnes, pētniecības un inovācijas kapacitātes stiprināšanai, atjaunojot un attīstot zinātnes un tehnoloģiju nozares cilvēkresursus, atbalstot pielietojamu pētījumu īstenošanu, veicinot zinātnisko institūciju koncentrēšanu (apvienošanu), uzlabojot pētniecības infrastruktūru un materiāltehnisko bāzi, veicinot starptautiskās sadarbības iespējas, kā arī sadarbību starp zinātniskajām institūcijām un privāto sektoru, atbalstot tehnoloģiju pārnesi, pētniecības rezultātu komercializāciju, jaunu, zinātņietilpīgu produktu un tehnoloģiju izstrādi. Atbalsts tiks sniegts arī tehnoloģiju pārneses pakalpojumiem, tai skaitā jaunradītā intelektuālā īpašuma aizsardzībai, licencēšanai un jaunu saimnieciskās darbības veicēju un inovatīvu produktu atbalstam tehnoloģiju inkubatoros sadarbībā ar augstākās izglītības iestādēm, tādējādi veicinot inovatīvu saimnieciskās darbības veicēju īpatsvara palielināšanos un privātā sektora investīciju palielināšanos pētniecībā un attīstībā.

(7) Prioritārā virziena "IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi" ietvaros atbalsts tiks sniegts visas Latvijas teritorijas līdzsvarotas attīstības veicināšanai, izveidojot vai uzlabojot elektronisko sakaru infrastruktūru, vienlaikus attīstot saimniecisko darbību veicinošu vidi, kas balstās uz pieejamu informāciju, publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu, publiskā un privātā sektora integrētiem IKT risinājumiem un Latvijas iekļaušanos Eiropas vienotajā digitālajā tirgū, kā arī uzlabojot iedzīvotāju kopējo dzīves kvalitāti, sniedzot ieguldījumu pakalpojumu pieejamībā, sabiedrības produktivitātes paaugstināšanā, administratīvā sloga samazināšanā un mobilitātes paaugstināšanā.

(8) Prioritārā virziena "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" ietvaros plānots veicināt ekonomisko aktivitāti (it īpaši reģionos) un saimnieciskās darbības veicēju konkurētspēju un produktivitātes palielināšanos, nodrošinot saimnieciskās darbības attīstību veicinošas infrastruktūras izveidi, paplašinot finansējuma pieejamības iespējas, veicinot ārējo tirgu apguvi un Latvijas starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, attīstot klasteru darbību un cilvēkresursus, kā arī nodrošinot darba tirgus vajadzībām atbilstošu darbaspēku. Papildus minētajam tiks uzlabota tiesu sistēma un celta valsts pārvaldes kapacitāte darbā ar saimnieciskās darbības veicējiem, lai sekmētu saimnieciskās darbības vides uzlabošanu. Vienlaikus plānots sniegt atbalstu saimnieciskajai darbībai, kas attīstītu nozīmīgu teritoriju infrastruktūras atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām.

(9) Prioritārā virziena "Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs" kopējais mērķis ir primārās enerģijas patēriņa samazināšana un efektīvas un ilgtspējīgas energoresursu izmantošanas veicināšana dažādās nozarēs. Mērķa sasniegšanu sekmēs investīcijas gan enerģijas patēriņa samazināšanai rūpniecībā, gan energoefektivitātes paaugstināšanai un AER izmantošanas veicināšanai publiskajās un dzīvojamās ēkās, kā arī siltumavotu efektivitātes uzlabošana, sekmējot arī vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē, lai samazinātu siltumenerģijas zudumus pārvades un sadales sistēmās. Papildus paredzētas investīcijas arī videi draudzīga transporta attīstībā, nodrošinot CO₂ gāzu emisiju apjoma samazināšanos.

(10) Prioritārā virziena "Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte" ietvaros atbalsts tiks sniegts pasākumiem, kas paredz pielāgoties klimata pārmaiņām, samazinot plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu, kā arī pasākumiem, kas nodrošina apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanos un dažādu veidu atkritumu atkārtotu izmantošanas, pārstrādes un reģenerācijas palielināšanos, līdztekus nodrošinot resursu efektīvu izmantošanu. Papildus paredzēti pasākumi, kas nodrošinās Latvijas iekšzemes un jūras ūdeņu labu vides stāvokli, kā arī ūdens resursu ilgtspējīgu izmantošanu, attīstot un uzlabojot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un pieejamību atbilstoši Eiropas Savienības direktīvu prasībām, kā arī nodrošinās dabas aizsardzības un saimniecisko interešu līdzsvarotību, saglabājot bioloģisko daudzveidību un aizsargājot ekosistēmas, vienlaikus nodrošinot sabiedrību un kompetentās institūcijas ar savlaicīgu un kvalitatīvu informāciju augstas vides kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Vienlaikus plānoti pasākumi, kas veicina integrētu reģionālo attīstību, nodrošinot ilgtspējīgu kultūras un dabas mantojuma izmantošanu, kā arī pasākumi, kas veicina pilsētu degradēto teritoriju reģenerāciju atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām.

(11) Prioritārā virziena "Ilgtspējīga transporta attīstība" ietvaros atbalsts tiks sniegts, lai nodrošinātu komodālu, kvalitatīvu un konkurētspējīgu transporta infrastruktūru, veicinot transporta un loģistikas pakalpojumu attīstību, samazinot vides piesārņojuma līmeni, kā arī radītu priekšnosacījumus līdzsvarotai reģionālajai attīstībai, veicinot jaunu darbavietu radīšanu un ievērojamu pakalpojumu eksporta apjoma pieaugumu.

(12) Prioritārā virziena "Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte" ietvaros plānots atbalstīt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma salāgošanu, pilnveidojot bezdarbnieku prasmes un kvalifikāciju, atbalstot reģionālo un starptautisko darbaspēka mobilitāti, veicinot jauniešu nodarbinātību un nodrošinot informāciju par darba tirgus situāciju un tendencēm ilgtermiņā. Stratēģijas "Eiropa 2020" kontekstā ieguldījumi paredzēti arī darbavietu kvalitātes pilnveidei un gados vecāku strādājošo ilgākas nodarbinātības veicināšanai.

(13) Prioritārā virziena "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" ietvaros tiks atbalstīta nelabvēlīgākā situācijā esošo darbspējīgo iedzīvotāju aktivizēšana un šķēršļu mazināšana iesaistei darba tirgū, ko sekmēs arī profesionāla sociālā darba attīstība un sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes kvalitātes un pieejamības pilnveide, tai skaitā īstenojot pāreju no institucionālās aprūpes uz sabiedrībā balstītiem pakalpojumiem.

(14) Prioritārā virziena "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" ietvaros tiks nodrošināta kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības attīstībai. Tā ietvaros atbalsts tiks sniegts, lai uzlabotu augstākās izglītības studiju programmu kvalitāti un veicinātu to atbilstību tautsaimniecības izaugsmes vajadzībām; nodrošinātu vispārējās izglītības pieejamību un satura pilnveidi, tai skaitā sekmējot darba tirgum atbilstošas karjeras izvēli, mazinot bērnu un jauniešu nabadzību un novēršot priekšlaicīgu izglītības sistēmas pamešanu; uzlabotu profesionālās un pieaugušo izglītības kvalitāti, pieejamību un atbilstību mainīgajām darba tirgus prasībām, tai skaitā pilnveidojot nodarbināto profesionālo kvalifikāciju un kompetences.

Finanšu ministra vietā –
ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs