Par Valsts kontroles revīzijas reglamentu

 

I daļa. Vispārīgie noteikumi

1. pants. Valsts kontroles revīzijai ir pakļautas valsts iestādes, valsts uzņēmumi un amatpersonas, kā arī pašvaldības, sabiedriskās organizācijas, privātuzņēmumi, uzņēmējsabiedrības (tālāk tekstā — "revidējamās iestādes") vai fiziskās personas, ja to rīcībā vai glabāšanā atrodas valsts manta vai valsts garantēti līdzekļi, kā arī ja tās izpilda valsts pasūtījumus un piegādes.

2. pants. Veicot revīzijas, jānoskaidro valsts pamatbudžeta un speciālo budžetu līdzekļu saņemšanas un izlietošanas, kā arī rīcības ar valsts mantu likumība, lietderība un pareizība.

3. pants. Revīzijas apmērus nosaka valsts kontrolieris vai Valsts kontroles revīzijas departamentu vadītāji.

4. pants. Revīzijas slēdzienus, aktus un atzinumus sastāda, veicot dokumentu revīziju vai faktisko revīziju.

Darījumu lietderību Valsts kontrole pārbauda tikai par jau notikušu rīcību.

5. pants. Valsts kontrolei ir tiesības, ja nepieciešams, pieaicināt lietpratējus vai ekspertus.

6. pants. Valsts kontroles pieprasītie revīzijas materiāli un ziņas iesniedzami Valsts kontrolei divu nedēļu laikā, ja pieprasījumā nav noteikts īsāks termiņš.

Par šā panta noteikumu neizpildīšanu atbildība iestājas saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

7. pants. Ja pieprasītie revīzijas materiāli un ziņas nav iesniegti, revīzijas slēdzienus taisa uz esošo materiālu pamata.

8. pants. Revidējamo iestāžu slepenās lietas, kas saskaņā ar likumdošanas aktiem satur valsts noslēpumu, pārbauda speciāli katram gadījumam valsts kontroliera pilnvaroti revīzijas darbinieki, kas paziņo par to iepriekš attiecīgā resora vadītājam.

9. pants. Par revīzijā konstatētajiem tiesību pārkāpumiem atbildīgo amatpersonu rīcībā Valsts kontrole ziņo attiecīgā resora vadītajam vai prokuratūrai vainīgo saukšanai pie likumā noteiktās atbildības.

10. pants. Revīzijas materiālu izskatīšanā tiesas spriedums saista Valsts kontroli tajos ietvaros, kādi attiecīgajam spriedumam noteikti procesuālajā likumā par tiesas sprieduma spēku. Ārpus šiem ietvariem tiesas spriedums revīzijas materiālos nav par šķērsli valstij nodarītā zaudējuma konstatēšanai un piedziņai.

11. pants. Revidējamās iestādes izlīgumi darījumos, ja uz to nav bijusi iepriekšēja Valsts kontroles piekrišana, nesaista Valsts kontroli, taisot revīzijas slēdzienu.

 

II daļa. Dokumentu revīzija

1. nodaļa. Vispārīgie noteikumi

12. pants. Dokumentu revīzija izpaužas šādos divos virzienos:

1) ieņēmumu un izdevumu pārbaudīšana;

2) rīcības ar valsts mantu un līdzekļiem pārbaudīšana.

Pārbaudot ieņēmumus un izdevumus, jānoskaidro mantas apgrozība un stāvoklis, kā arī grāmatvedības pareizība.

Pārbaudot rīcību, jānoskaidro pēc būtības tās likumība, lietderība un pareizība.

13. pants. Pārbaudot pēc būtības valsts ieņēmumus, Valsts kontrole raugās, vai valsts kasē ienāk tik daudz līdzekļu, cik pienākas; vai līdzekļi tiek saņemti noteiktos termiņos un vai neienākušās summas ierakstītas attiecīgos kontos, veicot nepieciešamos pasākumus parādu un soda naudu piedzīšanai, kā arī pārbauda, vai dotajiem maksājumu pagarinājumiem un atbrīvojumiem ir likumīgs pamats.

14. pants. Valsts kontrole apsver, vai valsts izdevumiem ir likumīgs pamats, vai tie pareizi izdarīti un vai ievērota lietderība.

15. pants. Pārbaudot revidējamo iestāžu speciālos budžetus, jāpārliecinās arī, vai norēķinos uzrādītās summas pareizi ieskaitītas speciālo budžetu ieņēmumos, iegrāmatoti visi saņemtie līdzekļi un vai to izlietošana notiek saskaņā ar apropriāciju.

16. pants. Veicot depozītu revīziju, jāvērš uzmanība uz to, vai depozītu ieņēmumos nav to summu, kurām vajadzēja būt ieskaitītām valsts ieņēmumos vai speciālos līdzekļos; pārbaudot depozītu izdevumus, jānoskaidro, vai ir izpildīti noteikumi, kuru garantijai depozīts iemaksāts, un vai izmaksa izdarīta attiecīgai personai.

17. pants. Pārbaudot norēķinus par ieguldījumiem pamatlīdzekļos, jāpārliecinās, vai ir pareizi, likumīgi un lietderīgi izlietoti darbaspēks un materiāli, vai darbi izpildīti pēc apstiprinātiem projektiem, tāmēm un attiecīga līguma noteikumiem, kā arī jānoskaidro, vai valstij nav nodarīti zaudējumi ar nevajadzīgu atkāpšanos no apstiprinātajiem projektiem vai līguma noteikumiem.

18. pants. Pārbaudot valsts uzņēmumu un iestāžu tekošos norēķinus, Valsts kontrole raugās, vai finansu operācijai ir likumīgs pamats, vai norēķinu dati saskan ar faktiskiem naudas un materiālu apgrozījumiem un tehniskiem pārskatiem un vai ir ievēroti lietderības principi.

19. pants. Valsts kontrolei ir tiesības veikt revīziju bez jau šajā likumā minētajiem arī citos jautājumos, kas saistīti ar valsts mantas stāvokli vai rīcību ar valsts mantu.

20. pants. Revidējamās iestādes Valsts kontrolei iesniedz to izdotos noteikumus, nolikumus, instrukcijas, rīkojumus un citus dokumentus, kas ir saistīti ar valsts ieņēmumiem un izdevumiem vai rīcību ar valsts mantu, un savlaicīgi ziņo par izmaiņām tajos.

21. pants. Revidējamās iestādes pārstāvjiem, kas piedalījušies revīzijā, revīzijas akts jāparaksta līdz ar Valsts kontroles revīzijas darbiniekiem. Ja revidējamās iestādes pārstāvji neatzīst, ka aktā uzrādītie dati ir pareizi, tad, parakstot aktu, viņiem ir tiesības pievienot savus rakstiskus paskaidrojumus ar norādi, kāpēc aktā minētie dati atzīstami par nepareiziem.

Parakstītais revīzijas akts ir iesniedzams izskatīšanai Valsts kontroles revīzijas departamentā.

22. pants. Revidējamās iestādes pārstāvju un Valsts kontroles pārstāvju parakstītos aktus pēc to izskatīšanas attiecīgajās Valsts kontroles institūcijās nevar apstrīdēt, izņemot gadījumus, kad atklājas aktu viltošana vai ir pārbaudāma kļūda.

23. pants. Valsts kontroles darbiniekiem, kuru amats nav zemāks par revidenta amatu, revīzijas sakarā ir tiesības pieprasīt paskaidrojumus saskaņā ar likuma "Par 1923.gada 2.augusta likuma "Par Valsts kontroli" atjaunošanu" 5. pantu.

24.pants. Jautājumi par revīzijā atklāto zaudējumu atlīdzību izskatāmi saskaņā ar šā likuma 57.pantu.

25.pants. Veicot revīzijas, Valsts kontrole novērtē iekšējās kontroles procedūras un, ja nepieciešams, dod ieteikumus šīs kontroles uzlabošanai. Valsts kontrole novērtē arī iekšējās revīzijas efektivitāti kā iekšējās kontroles svarīgu sastāvdaļu.

Valsts kontrolei ir tiesības dot saistošus norādījumus valsts institūcijām iekšējās revīzijas ieviešanas un revīzijas programmu uzlabošanas jautājumos.

Revīzijās jāievēro Starptautiskie revīzijas standarti.

 

2.nodaļa. Iepriekšējā revīzija

26.pants. Iepriekšējā revīzija ir vēl nenotikušas saimnieciskās darbības revīzija uz projekta vai atļaujoša dokumenta pamata.

Iepriekšējās revīzijas mērķis ir nepieļaut nelikumības un zaudējumus valsts saimniecībā.

Izdarot iepriekšējo revīziju, Valsts kontrole:

1) taisa slēdzienus par atsauksmei iesniegtiem projektiem un plāniem attiecībā uz rīcību ar valsts mantu;

2) pārbauda izmaksas dokumentus pirms izmaksas;

3) sūta savus pārstāvjus uz valsts iestāžu sēdēm un komisijām, kurās lemj par saimnieciskiem jautājumiem, kā arī tādiem jautājumiem, kas paredz valsts izdevumu palielināšanos.

27.pants. Valsts kontrole paziņo revidējamās iestādes vadītājam savus slēdzienus septiņu dienu laikā, bet motivētas steidzamības gadījumos — trīs dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas. Ja projektam nav pievienoti vajadzīgie materiāli, Valsts kontrole tos pieprasa. Ja dokumenti netiek iesniegti, projektus pieprasītājam atdod bez slēdziena.

28.pants. Revidējamā iestāde var realizēt arī tādus valsts kontrolei iesniegtus projektus, par kuriem nav saņemts Valsts kontroles piekrītošs slēdziens. Par to jāpaziņo Valsts kontrolei.

29.pants. Ja Valsts kontrole slēdzienu nav taisījusi vai nav akceptējusi revidējamās iestādes iesniegto projektu, tad šīs iestādes rīcība pārbaudāma pēcrevīzijas kārtībā.

30.pants. Valsts kontrole var grozīt savus revīzijas slēdzienus tikai tajos gadījumos, kad atklājušies jauni apstākļi, kuri nav bijuši zināmi, taisot slēdzienu.

31.pants. Valsts kontrole paziņo attiecīgajiem resoriem par darījumiem, kuriem paredzēta iepriekšējā revīzija, un Finansu ministrijai par kārtību, kādā izdarāmi maksājumi par šiem darījumiem.

32.pants. Pēc slēdziena saņemšanas resori nosūta Valsts kontrolei darījumu apmaksas dokumentus, kura tos vizē. Ja Valsts kontrole šos dokumentus nevizē, apmaksas nav izdarāmas.

33.pants. Valsts kontroles iepriekšējās revīzijas slēdzieni apstiprina maksājumus par akceptētajiem projektiem vai tos aizliedz.

34.pants. Maksājumus, kuri apstiprināti iepriekšējās revīzijas kārtībā, pēcrevīzija pārbauda no lietderības viedokļa. Ja atklājas jauni apstākļi, kuri iepriekšējai revīzijai, slēdzienu taisot, nebija zināmi, maksājumu pārbaudi pēcrevīzija izdara pilnā apmērā.

35.pants. Iepriekšējā revīzijā neapstiprinātie dokumenti pārbaudāmi pēcrevīzijas kārtībā.

Minētos maksājumu dokumentus var pirms izmaksas iesūtīt iepriekšējai revīzijai atkārtotai pārbaudei, ja novērsti iemesli, kas kavējuši to apstiprināšanu.

36.pants. Izmaksas dokumenti, kuri attiecas uz galīgiem norēķiniem, pārbaudāmi septiņu dienu laikā, bet ar motivētu atzīmi par steidzamību — trīs dienu laikā.

Ja minētos termiņos revīziju nevar izdarīt, Valsts kontrole par to paziņo iepriekšējā revīzijā ieinteresētām iestādēm.

37.pants. Maksājumu dokumentiem jāpievieno visi vajadzīgie aprēķini un dokumenti. Ja atsevišķi dokumenti iesūtīti agrāk, jāpievieno to saraksts.

38.pants. Ja Valsts kontrole un resors nav vienojušies par citādu kārtību, Valsts kontrole izmaksas dokumentus ar savu vīzu nosūta revidējamai iestādei kopā ar attaisnojošiem dokumentiem.

39.pants. Par to valsts iestāžu un komisiju sēžu laiku un vietu, kurās lemj par valsts budžeta jautājumiem un jautājumiem par valsts mantas un naudas līdzekļu stāvokli un rīcību ar to, jāpaziņo Valsts kontrolei savlaicīgi.

40.pants. Valsts iestāžu sēdēs un komisijās, kurās Valsts kontroles pārstāvis piedalās ar padomdevēja balsstiesībām, viņa neierašanās nav uzskatāma par iemeslu, lai atliktu attiecīga jautājuma izskatīšanu.

41.pants. Sēžu laikā izteiktie Valsts kontroles pārstāvju iebildumi un atzinumi iekļaujami sēžu protokolos.

42.pants. Apliecināti protokolu noraksti nosūtāmi Valsts kontrolei ne vēlāk kā septiņu dienu laikā, bet steidzamos gadījumos – trīs dienu laikā.

43.pants. Valsts kontroles revīzijas darbinieku iebildumi neaptur revidējamās iestādes konkrētu rīcību, bet par šādu rīcību visos gadījumos jāpaziņo Valsts kontrolei. Ja revidējamās iestādes konkrētā rīcība saskan ar Valsts kontroles revīzijas darbinieka slēdzienu, tad tas saista Valsts kontroli arī turpmākajos slēdzienos šādos gadījumos:

1) ja nav atklāti jauni apstākļi, kas Valsts kontrolei nebija zināmi, taisot iepriekšējo slēdzienu;

2) ja Valsts kontrole nav cēlusi iebildumus pirms konkrētās rīcības.

 

3.nodaļa. Pēcrevīzija

44.pants. Pēcrevīzija ir jau notikušas saimnieciskās darbības revīzija uz apstiprinošu un uzskaites dokumentiu pamata.

Pēcrevīzijā jāpārliecinās, vai revīzijai iesniegtie dokumenti atbilst spēkā esošo likumdošanas aktu prasībām.

45.pants. Valsts kontroles kolēģijas lēmums par uzrēķinu nosūtāms revidējamajai iestādei septiņu dienu laikā pēc tā pieņemšanas.

 

III daļa. Faktiskā revīzija

46.pants. Faktisko revīziju Valsts kontrole izdara saskaņā ar likumā noteiktajiem uzdevumiem vai arī pēc ārējās iniciatīvas, izvērtējot tās pamatotību.

47.pants. Izdarot faktisko revīziju, Valsts kontrolei ir tiesības:

1) pārliecināties klātienē par valstij piederošās mantas stāvokli un tā atbilstību dokumentiem, kā arī par mantas pareizu un drošu glabāšanu;

2) izdarīt revidējamo iestāžu vai to struktūrvienību saimnieciskās darbības pārbaudi;

3) ievākt revīzijai nepieciešamos datus, arī datus no iekšējās revīzijas darbiniekiem;

4) ar revīziju saistīto jautājumu noskaidrošanai saņemt paskaidrojumus no amatpersonām un privātpersonām.

48.pants. Revidējamās iestādes pienākums ir atbalstīt Valsts kontroles pārstāvjus viņiem uzticēto uzdevumu sekmīgai veikšanai, nodrošinot ar darba telpām un citu nepieciešamo.

49.pants. Revidējamajai iestādei jāziņo Valsts kontrolei par revīzijas laikā valstij nodarītiem zaudējumiem, ja tie pārsniedz 25 latus.

50.pants. Veicot revīziju, Valsts kontroles pārstāvis var kopumā vai izlases veidā pārbaudīt valsts mantas stāvokli, tās daudzumu un kvalitāti, kā arī pārliecināties par materiālu iegādāšanas un darbu pareizu izpildi un pārbaudīt šajā sakarā revidējamo iestāžu un uzņēmumu vai amatpersonu darbību.

51.pants. Valsts mantas revīziju Valsts kontrole izdara tās amatpersonas vai tās pilnvarotās personas klātbūtnē, kura tieši atbildīga par šo valsts mantu. Aktu par revīzijas rezultātiem paraksta arī šīs pieaicinātās personas.

52.pants. Revidējamās iestādes kasi pārbauda tās amatpersonas klātbūtnē, kura tieši atbildīga par kasi, pārskaitot naudu un vērtības un salīdzinot ar kases grāmatu.

 

IV daļa. Uzrēķini

53.pants. Valsts kontroles revīzijas departamentu kolēģijas pieņem lēmumus par uzrēķiniem uz revīziju slēdzienu, aktu un atzinumu pamata, ņemot vērā atbildīgo amatpersonu paskaidrojumus.

54.pants. Uzrēķini tiek noteikti šā likuma 1.pantā minētajām revidējamajām iestādēm par valstij nodarītu neattaisnotu zaudējumu, kas radies, nepareizi vai nelikumīgi rīkojoties ar valsts mantu, naudas līdzekļiem un vērtspapīriem, vai par nelikumīgi valsts labā iekasētiem naudas līdzekļiem un valsts labā nelikumīgi pārņemtu mantu, ja to prasības kārtībā nav apstrīdējuši maksātāji vai iepriekšējais mantas īpašnieks.

55.pants. Visas uzrēķinu summas tiek ieskaitītas valsts pamatbudžeta ieņēmumos.

56.pants. Valsts kontroles revīzijas departamentu kolēģiju lēmumus par uzrēķiniem izpilda:

1) attiecībā uz iestādēm, kas tiek finansētas no valsts budžeta, — Finansu ministrija, samazinot uzrēķina summas apmērā finansējumu no valsts budžeta;

2) pārējos gadījumos — tiesu izpildītāji.

57.pants. Gadījumos, kad sakarā ar uzrēķinu par valstij nodarītu neattaisnotu zaudējumu ir izdarīta piedziņa, revidējamajām iestādēm ir tiesības uz uzrēķinu summas piedziņu regresa kārtībā no vainīgajiem darbiniekiem saskaņā ar Latvijas Darba likumu kodeksa 129.pantu un no personām, kas ir pretlikumīgi iedzīvojušās uz valstij nodarītā zaudējuma rēķina, — saskaņā ar Civillikumu.

Par šajā pantā minēto summu piedziņu regresa kārtībā valsts iestādēs, uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ir atbildīgi to vadītāji, bet kontroli par to veic attiecīga resora vadītājs.

58.pants. Uzrēķina izdarīšana neatbrīvo no līgumsaistību izpildes attiecībā uz rīcību ar valsts mantu, valsts mantas glabāšanu un attiecībā uz valsts pasūtījumiem un piegādēm.

 

V daļa. Revīzijas slēgšana

59.pants. Revīzijas rezultātus pārbauda un revīziju slēdz Valsts kontroles revīzijas departamenti, mēneša laikā izbeidzot revīziju vai izskatot revīzijas materiālus kolēģijās.

60.pants. Nepabeigtās revīzijas rezultāti nav izpaužami.

61.pants. Ja, izskatot revīzijas materiālus, Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijā atklājas, ka revīzija nav veikta pilnīgi, kolēģija uzdod izdarīt papildu revīziju un nosaka tās pamatojumu un termiņu.

62.pants. Revīzijas slēgšanas gadījumos, kad tiek izdarīti uzrēķini, lēmumā jāuzrāda uzrēķina pamatojums un summa.

63.pants. Slēgtu revīziju var atjaunot tikai atsevišķos gadījumos — turklāt tikai uz īpaša Valsts kontroles padomes lēmuma pamata, kad atklājušies jauni apstākļi, kuri nebija zināmi, izdarot revīziju.

64.pants. Par revīzijas slēgšanu un tās rezultātiem Valsts kontrole rakstiski paziņo revidējamajai iestādei un attiecīgajam resoram.

 

Pārejas noteikumi

Likums stājas spējā ar tā izsludināšanas dienu.

 

 

Par likumprojektu

 

Šis likuma projekts ir izstrādāts, vadoties no 1993.gada 28.oktobrī Saeimā pieņemtā un 1993.gada 4.novembrī Valsts prezidenta izsludinātā likuma "Par 1923.gada 2.augusta likuma "Par Valsts kontroli" atjaunošanu" 8.panta, kas paredz, ka Valsts kontroles darbības kārtību nosaka Saeimas pieņemts revīzijas reglaments.

Pašlaik Latvijā nav likuma vai kāda cita normatīva akta, kas noteiktu kārtību, kādā Valsts kontrole veic revīzijas, tādēļ revīzijas reglamenta pieņemšana ir neatliekama.

Par cik Latvijas Republikas Valsts kontrole izveidota, pamatojoties uz atjaunoto 1923.gada 2.augusta likumu "Par Valsts kontroli", tās darbības kārtību ieteicams noteikt arī, atjaunojot revīzijas reglamentu, kāds bija spēkā iepriekš, vienlaicīgi ar minēto likumu par Valsts kontroli.

Likuma projekts par revīzijas reglamenta atjaunošanu ir saskaņots ar likumu "Par grāmatvedību", un tā izstrādāšanā ir ņemti vērā vispārīgie grāmatvedības principi.

Ir ņemti vērā arī Starptautiskās Revīzijas prakses komitejas (IAPC) izdotie Starptautiskie revīzijas standarti, kam ir rekomendējošs raksturs, kā arī pārējo Baltijas valstu valsts kontroles institūciju darbība un pieredze, ar kurām Latvijas Republikas Valsts kontrolei ir sakari pēc līguma noslēgšanas 1994.gada 14.oktobrī par sadarbību ekonomiskās kontroles sfērā ("Latvijas Vēstnesis", nr.124, 22.10.94.).

Sastādot revīzijas reglamenta atjaunoto variantu, tas ir būtiski mainīts daļā par uzrēķiniem. Trīsdesmitajos gados revīzijas reglaments Valsts kontrolei paredzēja tiesības noteikt uzrēķinus amatpersonām par zaudējumiem, kas tika nodarīti attiecībā uz viņu rīcībā un glabāšanā esošo valsts mantu un valsts garantētiem līdzekļiem, kā arī noteikt uzrēķinus personām, kuru rīcībā un glabāšanā atradās valsts manta vai valsts garantēti līdzekļi. Lai izvairītos no pretrunām ar pašlaik spēkā esošo likumdošanu (Civillikums, Darba likumu kodekss u.c.normatīvie akti), kas nosaka darbinieku atbildību par uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām nodarītiem zaudējumiem, revīzijas reglamenta atjaunotajā variantā ir paredzēti uzrēķini juridiskām personām — valsts uzņēmumiem un iestādēm, pašvaldību, sabiedrisko organizāciju un privātajiem uzņēmumiem, ja to rīcībā vai glabāšanā atrodas valsts manta vai valsts garantēti līdzekļi, kā arī ja tie izpilda valsts pasūtījumus un piegādes. Pēc valstij nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas, izpildot Valsts kontroles noteiktos uzrēķinus, visiem minētajiem uzņēmumiem un iestādēm ir paredzētas tiesības uz uzrēķina summu piedziņu regresa kārtībā no vainīgajiem darbiniekiem.

Revīzijas reglaments atjaunotajā variantā pašā vispārīgākajā veidā nosaka Valsts kontroles darbības kārtību, noteikumi par revīzijām detalizētāk ir reglamentējami instrukcijās, kas apstiprināmas saskaņā ar likuma "Par 1923.gada 2.augusta likuma "Par Valsts kontroli" atjaunošanu" 15.pantu.

Saskaņā ar valsts sekretāru sanāksmes 1994.gada 22.decembra protokolu nr.17 šis likuma projekts tika nosūtīts izskatīšanai visām ministrijām. Atzinumi ir saņemti no deviņām ministrijām un to izskatīšanas rezultāti ir apkopoti klātpieliktajā pārskatā.

 

Tieslietu ministrijas valsts sekretārs A.Maldups