22. februāra ārkārtas sēde

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Saeimas ārkārtas sēdi paziņoju par atklātu. Saeimas ārkārtas sēdes darba kārtībā ir divi jautājumi. Pirmais — alternatīvie likumprojekti — likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par 5. Saeimas vēlēšanām"" — iesniedz deputāti Kiršteins, Lambergs, Budovskis, Berklavs un Andrejs Krastiņš, likumprojekts "Saeimas vēlēšanu likums" — iesniedz deputāti Grīnblats, Straume, Dāliņš, Pētersons un Sinka, un likumprojekts "Saeimas vēlēšanu likums" — iesniedz deputāti Endziņš, Lagzdiņš, Panteļējevs, Kamaldiņš un Elferts.

Un otrs jautājums — likumprojekts "Par rajonu, pilsētu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām". Iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. (Zālē liels troksnis.)

Lūdzu deputātus un visus pārējos zālē ieņemt vietas un lūdzu klusāk! Sākam izskatīt pirmo jautājumu. Aivars Endziņš — Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļš"!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šodien Saeima ir nolēmusi beidzot izskatīt likumprojektus par Saeimas vēlēšanām, jo laika periods līdz kārtējām Saeimas vēlēšanām šā gada 1. oktobrī un 30. septembrī ir palicis ļoti mazs. Jūs visi esat saņēmuši trīs alternatīvus likumprojektus. Vienu ir iesniegusi LNNK frakcija, tas ir dokuments nr.387. Otrais ir likumprojekts "Saeimas vēlēšanu likums", kuru iesniegusi frakcija "Tēvzemei un brīvībai", dokuments nr.582. Un trešais ir likumprojekts "Saeimas vēlēšanu likums", dokuments nr. 36, ko ir iesniegusi frakcija "Latvijas ceļš". Jums ir arī izsniegts Juridiskās komisijas atzinums par šiem likumprojektiem, īsa analīze. Es atļaušos mazliet jums atgādināt šo analīzi un arī motivāciju, kāpēc Juridiskā komisija ir devusi priekšroku vienam no šiem likumprojektiem.

Vispirms pāris vārdu par likumprojektu, ko ir iesniegusi Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija. Būtībā šis ir "Likums par Saeimas vēlēšanām", kā jau es teicu, — dokuments nr. 387.

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos, no zāles ir deputātu izsaucieni, ka nevar dzirdēt. Lūdzu referentu runāt skaļāk, bet visus pārējos, kuri sarunājas savā starpā arī skaļi, lūdzu to nedarīt! Deputāte Rugāte — lūdzu to nedarīt!

A.Endziņš. LNNK frakcijas deputātu iesniegtais likumprojekts būtībā ir tas pats 5. Saeimas vēlēšanu likums ar nelieliem labojumiem. Vizuāli, kā jūs redzat, šis dokuments ir ļoti kompakts, kur ir būtībā piedāvāts izdarīt tikai nelielus grozījumus — izslēgt preambulu, izteikt pāris pantu citādā redakcijā, kā arī izslēgt četrus pantus, bet būtībā likuma teksts, 5. Saeimas vēlēšanu likuma teksts, tiek saglabāts pilnībā, pie tam neņemot vērā to, ka 5. Saeimas vēlēšanu likums būtībā bija pretrunā ar Satversmi, kam attaisnojums bija tas, ka uz 5. Saeimas vēlēšanu brīdi, tad, kad šīs vēlēšanas tika izsludinātas, kad šis likums tika izstrādāts, Latvijas Republikas 1922. gada Satversme vēl nedarbojās pilnā apjomā, darbojās tikai daži Satversmes panti. Un tas arī deva iespēju izdarīt šajā vēlēšanu likumā atkāpes. To pašu tomēr mēģina atkārtot pašreiz arī šis likumprojekta variants, jo, piemēram, nav grozīts kaut vai tas pants, kurā ir noteikts, ka Saeimas vēlēšanas nosaka Augstākā padome, kaut gan tagad ir Saeima. Vēlēšanas ir notikušas, Satversme darbojas pilnā apjomā. Nav grozīti, teiksim, arī tie panti, kas skar vēlēšanu organizāciju ārvalstīs, proti, iespēju balsot pa pastu, kā arī nosaka, ka vēlēšanas ārvalstīs notiek septiņas dienas pirms vēlēšanu pirmās dienas un beidzas trīs dienas pirms pirmās vēlēšanu dienas Latvijas Republikā. Tagad Satversme ir spēkā pilnā apjomā un līdz ar to mums jāievēro Satversme, tātad šāda atkāpe no Satversmes vairs nav pieņemama. Bez tam jāsaka, ka šis likumprojekts absolūti nav ņēmis vērā arī to, ka ir pārkārtota likumdošana pašvaldību sfērā, ka mums jau ir pieņemts un darbojas pašvaldību vēlēšanu likums, kurā ņemta vērā gan 5. Saeimas vēlēšanu trūkumu pieredze, gan arī atbilstība Satversmes prasībām un tā tālāk. Tāpēc arī Juridiskās komisijas attieksme pret šo likumprojektu bija negatīva. Juridiskā komisija neatbalsta šo likumprojektu un neiesaka Saeimai to akceptēt. Ir arī virkne vēl citu jautājumu, par ko varētu runāt, bet es domāju, ka visi deputāti paši ir iepazinušies ar šiem likumprojektiem un varētu izteikt savu viedokli. Kas attiecas uz diviem pārējiem vēlēšanu likumiem, kuriem ir vienāds nosaukums "Saeimas vēlēšanu likums", vienu ir iesniegusi, kā jau es teicu, frakcija "Tēvzemei un brīvībai", tas ir dokuments nr. 582, un otru, tas ir dokuments nr.36, iesniegusi frakcija "Latvijas ceļš". Tie pēc būtības ir ļoti tuvi pēc struktūras, arī pēc satura. Būtībā tie ir izstrādāti uz iepriekšējā 5. Saeimas vēlēšanu likuma bāzes, bet tajā pašā laikā ņemta vērā tā pieredze, ko devis pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likums, un tā tālāk. Šie abi likumprojekti nesatur arī tos trūkumus, par kuriem es runāju attiecībā uz LNNK frakcijas izstrādāto vēlēšanu likuma projektu.

Tajā pašā laikā arī starp šiem abiem vēlēšanu likumiem ir atsevišķas būtiskas atšķirības. Un pirmām kārtām es gribētu vērst cienījamo deputātu uzmanību uz to, ka "Latvijas ceļa" vēlēšanu likums ņem vērā, ka mums jau ir pašreiz spēkā un darbojas likums "Par Centrālo vēlēšanu komisiju", un ir ņemts vērā arī tas, ka Centrālā vēlēšanu komisija ir ierosinājusi izstrādāt īpašu likumu, kas regulētu pārējo vēlēšanu komisiju darbu. Līdz ar to atkrīt nepieciešamība šīs normas iekļaut vēlēšanu likumā. Un šodien Saeimas ārkārtas sēdes dienas kārtībā, ir pirmajā lasījumā šis likumprojekts, ko izstrādājusi Centrālā vēlēšanu komisija kopā ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju. Līdz ar to "Latvijas ceļa" variantā nav saglabātas tās normas, kas reglamentē Centrālās vēlēšanu komisijas izveidošanas kārtību un vispār ir izslēgts arī tāds starpposms, kurš, kā būtībā pierādīja jau 5. Saeimas vēlēšanas, ir lieks posms, tas ir, apgabalu vēlēšanu komisijas. Un līdz ar to izslēgti arī visi tie principi, uz kādiem tika veidotas apgabalu vēlēšanu komisijas, jo visas šīs normas bez apgabalu vēlēšanu komisijām, kā jau es teicu, reglamentēs īpašs likums, par kuru arī mēs šodien šeit diskutēsim. Bez tam vēl kāda atšķirība, uz ko es varētu norādīt kā uz tādu būtisku. Proti, abi minētie likumprojekti paredz, ka kandidātu sarakstus var iesniegt politiskās organizācijas, partijas, to koalīcijas vai politisko organizāciju vai partiju apvienības un ka šos sarakstus iesniedz tam pilnvarotas attiecīgās partijas vai partiju apvienības vai savienības institūcijas, kā nu paredz katras no šīs politiskās partijas vai organizācijas statūti. Līdz ar to atkrīt nepieciešamība — un tas nav iekļauts "Latvijas ceļa" variantā — vākt vēl 100 vēlētāju parakstus un saglabāt to normu, ka, lūk, pirmie trīs saraksta iesniedzēji ir atbildīgi par šī saraksta saturu un tā tālāk. Jo savādāk iznāk, nu, diezgan neizprotama situācija. Sarakstu gatavo politiskā partija vai politiskā organizācija vai to apvienības, bet it kā atbildību nesīs pirmie trīs saraksta parakstītāji, kuri arī iesniedz šo sarakstu. Tātad kaut kur zināmā mērā tiek noņemta atbildība no pašas politiskās organizācijas. "Latvijas ceļa" variantā šie 100 vēlētāju paraksti nav paredzēti, un, kā jūs atceraties ļoti labi no 5. Saeimas vēlēšanu prakses, tad tieši šie 100 vēlētāju paraksti vairākos gadījumos bija par iemeslu strīdiem, par iemeslu tam, ka saraksts netika pieņemts vai tika atdots atpakaļ iesniedzējam, jo vai nu, teiksim, nebija pareizi norādīts personas kods, vai izrādījās, ka viena un tā pati persona ir parakstījusi vairākus sarakstus, un tā tālāk. Un tas, protams, būtiski apgrūtināja sarakstu iesniegšanu un prasīja daudz lieka laika un darba Centrālajai vēlēšanu komisijai, kura šos sarakstus pieņēma. Tagad būtībā visa atbildība būtu jāuzņemas attiecīgajām politiskajām oprganizācijām vai to apvienībām, vai arī vairākām politisko partiju, teiksim, koalīcijām.

Nu, teiksim, kādas atšķirības mēs vēl varētu norādīt salīdzinājumā ar šiem abiem likumprojektiem? Nu, viena lieta ir procentu barjera, gan LNNK likumprojektā, gan "Tēvzemei un brīvībai" likumprojektā ir saglabāta tā pati 4 procentu barjera, "Latvijas ceļa" iesniegtajā vēlēšanu likumā ir paredzēta uz šo brīdi 5 procentu barjera. Es domāju, ka par to Saeima var diskutēt un ka par to neapšaubāmi lems Saeima. Bez tam vēl ir tādi jauninājumi, kas zināmā mērā iekļauti "Latvijas ceļa" vēlēšanu likumprojektā. Proti, 4.pantā tiesības tikt ievēlētam Saeimā par deputātu tiek saistītas ar zināmu domicīliju — ar 12 mēnešiem, tātad vismaz gadu, kad cilvēks ir dzīvojis šeit, Latvijas teritorijā, un līdz ar to tātad vairāk apzinās, kāda ir reālā situācija pašreiz Latvijā. Tāpat ir noteikts, ka nevar tikt ievēlētas par Saeimas deputātiem personas, kuras ir bijušas tiesātas par tīša nozieguma izdarīšanu. Tas ir noteikts 5.panta 3.apakšpunktā. Tie ir noziegumi, kuri skaitās noziegumi arī Latvijā šā likuma spēkā stāšanās brīdī, pie tam neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, izņemot reabilitētos. Ir arī tāda norma, ka nevar tikt ievēlētas par Saeimas deputātiem tādas personas, kuras ir izdarījušas noziegumu nepieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc nozieguma izdarīšanas saslimušas ar gara slimību, kas atņēmusi tām iespēju apzināties savu darbību vai to vadīt, un kurām sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas. Visos projektos kā papildu prasība ir iekļauta prasība, ka jāpārvalda valsts valoda atbilstoši augstākajai, trešajai, valsts valodas prasmes pakāpei. Nu, ir vēl, teiksim, tāda norma, kura jau bija iekļauta Pašvaldību vēlēšanu likumā, proti, ka Valsts prezidentu, Valsts kontrolieri, Valsts kontroles padomes un Revīzijas departamenta kolēģiju locekļus, tiesnešus, prokurorus un pilsētas domes, rajona padomes vai pagasta padomes deputātus var pieteikt par Saeimas deputātu kandidātiem, taču ievēlēšanas gadījumā viņi zaudē domes vai padomes deputāta mandātu un ieņemamo amatu. Ir arī atsevišķas citas nianses, kas ietvertas šajos likumprojektos. Visu to rezumējot, Juridiskā komisija nāca pie sava secinājuma, kad tā bija ļoti nopietni izanalizējusi visus iesniegtos vēlēšanu likuma projektus, salīdzinājusi šos vēlēšanu likuma projektus ar 5.Saeimas vēlēšanu likumu, ar pašvaldību vēlēšanu likumu, kurš jau darbojas. Es jums varētu vienkārši demonstrēt ar kādu dokumentu strādāja Juridiskā komisija, analizējot šos vēlēšanu likuma projektus. Tā vienā ailītē bija pašreiz, uz šo brīdi spēkā esošais Saeimas vēlēšanu likums, kas ir transformēts 1922.gada vēlēšanu likums, un iesniegtie analoģiskie projekti, kuros redzams, kādu risinājumu piedāvā LNNK, kādu risinājumu piedāvā "Tēvzemei un brīvībai", kādu risinājumu piedāvā "Latvijas ceļš". Un, kā redzat, dokuments ir ļoti apjomīgs. Atklāti sakot, Juridiskā komisija nosprieda, ka nebūtu vajadzības šo dokumentu pavairot un izdalīt visiem deputātiem, jo ir jāstrādā pie šiem atsevišķajiem dokumentiem kā tādiem. Bet, ja cienījamie Saeimas deputāti vēlas, neapšaubāmi šo dokumentu var pavairot un jūs varat saņemt labu ieskatu salīdzinājumam, kādi ir šie likumprojekti atbilstoši tām normām, kas ir ietvertas vienā vai otrā likumprojektā. Rezumējot tātad Juridiskā komisija nāca pie secinājuma un ierosina cienījamajai Saeimai ņemt par pamatu, tātad akceptēt, pirmajā lasījumā "Latvijas ceļa" iesniegto vēlēšanu likumu. Un vienlaicīgi es gribu arī informēt cienījamo Saeimu, ka jau uz šo brīdi, kamēr vēl neviens no iesniegtajiem likumprojektiem nav ņemts par pamatu, kamēr par to nav nobalsots, Juridiskā komisija jau ir saņēmusi gan virkni priekšlikumu no Demokrātiskās partijas frakcijas, gan apkopotu materiālu par šī "Latvijas ceļa" projekta apspriešanas gaitu republikas politisko partiju forumā, kur ir dota analīze būtībā par visiem viedokļiem, par visiem priekšlikumiem, kas šajā forumā tika izteikti. Acīmredzot arī deputāti, šodien diskutējot par iesniegtajiem likumprojektiem, izteiks savu viedokli, savus priekšlikumus. Un es ceru, ka cienījamie deputāti ievēros Kārtības rulli un rakstveidā šos savus konkrētos priekšlikumus iesniegs Juridiskajai komisijai, lai mēs tos varētu apkopot un, neievelkot diskutēšanas procesu komisijā, līdz otrajam lasījumam nākt klajā ar pilnveidotu likumprojektu otrajā lasījumā Saeimā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Viestur Paul Karnup, lūdzu, jums vārds! Sākam debates! Pēc tam runās Jānis Straume.

V.P.Karnups (LNNK). Godājamie kolēģi! Es gribu runāt par vienu lietu, par kuru, es domāju, mums vajadzētu padomāt arī nākotnē. Es gribu jūsu uzmanību pievērst Juridiskās komisijas atzinumam, respektīvi, Endziņa kunga dokumentam un arī tam, ko viņš nupat stāstīja. Un it īpaši par LNNK iesniegto likumprojektu. Pēc manām domām, gan atzinums, gan izklāsts bija nekorekts un vienkārši politiski motivēts. Gan rakstiski, gan mutiski LNNK iesniedza savas likumprojekta izmaiņas gandrīz turpat tieši pirms 12 mēnešiem, kad nebija vēl likuma par Centrālo vēlēšanu komisiju, kad nebija likuma par pašvaldībām, kad nebija citu normatīvo aktu. To arī komisija atzīst, un tādā veidā varētu analizēt no šā izejas punkta, neizdarot kaut kādu superkritisku analīzi, it kā LNNK projekts būtu iesniegts aizvakar, kad visi šie iepriekšējie likumi jau bija spēkā, respektīvi, līdzīgi "Latvijas ceļa" likumprojektam.

Turpinājums nākamajā numurā

Otrs punkts, kas netiek minēts, protams, ir tas, ka 5.Saeimas vēlēšanu likums balstījās turpat 90 procentu apmērā uz pirmskara vēlēšanu likumu un ka visi trīs likumprojekti tādā kārtā, pat "Latvijas ceļa" likumprojekts, 90 procentu apmērā ir tieši tāds pats. Principā nav nekādas atšķirības starp visiem likumprojektiem. Skatoties uz atzinumu, ka šāda likuma konstrukcija, respektīvi, uz to, kādā veidā mēs tur minējām dažus grozījumus, Saeimas pastāvošo tradīciju līdzīgos gadījumos, par ko mēs runājām... 1994.gadā Saeima vēl nebija pieņēmusi Kārtības rulli. Par kādām Saeimas pieņemtām tradīcijām mēs šeit runājam? Tādu tradīciju vēl nebija, tās vēl veidojās. Es to uzskatu par ļoti nekorektu atzinumu. Tas, ka netika pieminēts grozījums 30.pantā, kas nosaka, ka Augstākā padome nosaka vēlēšanu dienu, tā ir vienkārši redakcionāla lieta. Protams, vajadzēja to pieminēt, vajadzēja izsvītrot visur, kur bija minēta Augstākā padome, bet tā ir tik niecīga un sīkumaina, ka uz to nevar griezt vērību, par to runāt vēl un it kā teikt, ka šis likumprojekts neatbilst Satversmei. Ja mēs skatāmies, par ko ir runa, tad tas ir pēdējais sīkums. Vienkārši piekasīšanās, lai atrastu kaut kādu iemeslu to noraidīt sarunā, kas notiek par lietām. Šīs ir primāras un vienkārši redakcionālas izmaiņas. Viss, ko es gribēju teikt, ir tas, ka LNNK projekts pats par sevi ir normāls, it īpaši divas normas, kuras mēs ieteicām ieslēgt šajā likumprojektā par vēlēšanām.