Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 2 Pēdējās nedēļas laikā 99 Visi
Ministru kabineta rīkojums Nr.524
Rīgā 2014.gada 19.septembrī (prot. Nr.49 50.§)
Grozījumi Finanšu sektora attīstības plānā 2014.–2016.gadam
1. Izdarīt Finanšu sektora attīstības plāna 2014.–2016. gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2014. gada 31. marta rīkojumu Nr. 139 "Par Finanšu sektora attīstības plānu 2014.–2016. gadam") (turpmāk – plāns) pielikumā šādus grozījumus:
1.1. izteikt 2. sadaļas "Kapitāla tirgus" 2.1. punktu šādā redakcijā:
"2.1. Caurskatāma valsts kapitāla daļu atsavināšana | Pastāvīgi | Ministrijas, kas ir valsts kapitāla daļu turētājas | 1. Saskaņā ar Ministru kabineta
2013. gada 11. jūnija sēdē (prot. Nr. 34 37. §) lemto un informatīvā
ziņojuma "Par valsts līdzdalības kapitālsabiedrībās izvērtēšanu un ar
Ministru prezidenta 2012. gada 19. jūnija rīkojumu Nr. 233 izveidotās
darba grupas priekšlikumiem turpmākai rīcībai" 5. pielikumā doto
uzdevumu Nr. 4 un 5 – ministrijām līdz 2013. gada 31. decembrim
jāiesniedz vērtējums par iespēju atsavināt valstij piederošās kapitāla
daļas (akcijas) kapitālsabiedrībā, kurā tā ir kapitāla daļu turētāja.
2. Ja valstij pilnībā vai daļēji piederošas kapitālsabiedrības atbilst
vismaz diviem no šādiem kritērijiem – vidējais darbinieku skaits
iepriekšējā finanšu gadā bija 250 vai vairāk, tās aktīvu kopsumma
pārsniedz 43 000 000 euro, 3. Lai izvērtētu valstij pilnībā vai daļēji piederošu kapitālsabiedrību pārdošanas procesa organizēšanas vēlamo modeli, kā vienu no atlases kritērijiem konsultantam noteikt iepriekšēju pieredzi un spēju veikt publiskas kotācijas lietderības izvērtējumu. Ja tiek secināts, ka kapitāla daļu atsavināšanas procesā publiskā piedāvājuma alternatīva būtu lietderīga, piesaistot konsultantu valstij pilnībā vai daļēji piederošu kapitālsabiedrību pārdošanas procesa organizēšanai, kā vienu no atlases kritērijiem konsultantam noteikt iepriekšēju pieredzi un spēju veikt sākotnējo publisko piedāvājumu, organizējot kapitālsabiedrību pārdošanu publiskajā piedāvājumā un kotējot biržā. * Kritēriji noteikti atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma 1. pantam: 33) mazie un vidējie komersanti — komersanti, kas saskaņā ar to individuālajiem gada pārskatiem vai konsolidētajiem gada pārskatiem atbilst vismaz diviem no šādiem trim kritērijiem: a) vidējais darbinieku skaits finansiālajā gadā ir mazāks par 250, b) aktīvu kopsumma nepārsniedz 43 000 000 euro, c) gada tīrais apgrozījums nepārsniedz 50 000 000 euro" |
Funkciju izpilde tiek nodrošināta ik gadu piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros |
1.2. izteikt 2. sadaļas "Kapitāla tirgus" 2.3. punktu šādā redakcijā:
"2.3. Korporatīvo parāda vērtspapīru
popularizēšana Lai veicinātu uzņēmumu piekļuvi to darbības un attīstības nepieciešamajam finansējumam, mazinātu uzņēmējdarbības atkarību no kredītiestāžu kreditēšanas pakalpojumiem kā dominējošā finansējuma avota, lai veicinātu korporatīvās pārvaldības un caurskatāmības labās prakses izplatību, kā arī veicinātu vietējo un ārvalstu investoru bāzes attīstību |
||||
Rīcībai: (1) Popularizēt (publiski un aktīvi informēt) gan plašā sabiedrībā, gan uzņēmēju un potenciālo investoru lokā esošās iespējas izmantot korporatīvos parāda vērtspapīrus un citus vērtspapīrus ar fiksētu ienākumu kā alternatīvu saimnieciskās darbības un attīstības finansējuma avotu |
Pastāvīgi | EM, FM, Nasdaq OMX Riga | 1. Izvērtēt iespējas popularizēt
korporatīvos parāda vērtspapīrus un citus vērtspapīrus ar fiksētu
ienākumu izmantošanai par alternatīvu saimnieciskās darbības un
attīstības finansējuma avotu.i 2. Jaunizveidojamajam Valsts kapitāla daļu pārvaldes birojam kopā ar valsts kapitāla daļu turētājiem līdz 2015. gada 31. decembrim izvērtēt valsts kapitālsabiedrību saistības un iespējas dažādot finansējuma avotu izmantošanu, tai skaitā izmantojot parāda vērtspapīru emisiju.** **Ja līdz 2014. gada 31. decembrim nav izveidots Valsts kapitāla daļu pārvaldes birojs, šo uzdevumu veic valsts kapitāla daļu turētāji |
EM, FM, Nasdaq OMX Riga budžeta ietvaros |
(2) Rosināt finanšu tirgus dalībniekus, tai skaitā kredītiestādes, diversificēt savus finansējuma piesaistes avotus, piemēram, izvērtējot iekšzemes finanšu un kapitāla tirgus sniegtās iespējas aktīvu/pasīvu termiņstruktūras pielāgošanai, mērķorientētu vai vispārēju likviditātes vadības vajadzību īstenošanai, izmantojot parāda vērtspapīru emisiju | Pastāvīgi | LKA, EM | Izvērtēt iespējas rosināt finanšu tirgus
dalībniekus izmantot parāda vērtspapīru emisiju. Konkrētas tiešās
darbības tiks izstrādātas sadarbībā ar nozari.i Pasākums ir definēts kā process, tādēļ tiešās darbības rezultātu plānā nevar definēt |
LKA, EM budžeta ietvaros |
(3) Pārskatīt regulējumu par Hipotekāro ķīlu zīmju likuma normu aktualitāti un atbilstību fiksēta ienākuma parāda vērtspapīru tirgus attīstības potenciālam | 31.12.2015. | FM, FKTK | Izvērtēt Hipotekāro ķīlu zīmju likuma normu aktualitāti un atbilstību fiksēta ienākuma parāda vērtspapīru tirgus attīstības potenciālam | FM, FKTK budžeta ietvaros" |
1.3. aizstāt 3. sadaļas nosaukumā vārdus "Tiesu sistēma" ar vārdiem "Tiesu sistēma un administratīvā sloga samazināšana";
1.4. svītrot 3. sadaļas "Tiesu sistēma un administratīvā sloga mazināšana" 3.4. punktu;
1.5. papildināt 3. sadaļu "Tiesu sistēma un administratīvā sloga mazināšana" ar 3.5. punktu šādā redakcijā:
"3.5. Nodokļu konvencijās
noteikto atvieglojumu piemērošanas procedūras vienkāršošana Rīcībai: Jāsamazina administratīvais slogs, paredzot, ka rezidences apliecība ir ienākuma izmaksātāja rīcībā ne vēlāk kā taksācijas gada pārskata iesniegšanas brīdī (nevis maksājuma izdarīšanas brīdī) |
31.12.2014. | FM | Izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2001. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 178 "Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi" | FM budžeta ietvaros" |
1.6. izteikt 5. sadaļas "Alternatīvie finansējuma veidi" 5.1. punktu šādā redakcijā:
"5.1. Riska kapitāla
nozares attīstība Riska kapitāla ieguldījuma mērķis ir jaunā uzņēmuma straujākas izaugsmes un attīstības veicināšana. Riska investīciju objekti ir uzņēmumi ar augstu straujas izaugsmes potenciālu un spēju nodrošināt ievērojamu peļņu attiecībā uz projektā investēto kapitālu Rīcībai: Jānodrošina publiskais finansējums jaunu riska kapitāla fondu izveidei (īpaši ar fokusu uz agrīnas stadijas uzņēmumiem), kas veicinās jaunu riska kapitāla fondu vadības komandu izveidi, kā arī privāto līdzekļu investīcijas straujas izaugsmes un augsti tehnoloģiskos uzņēmumos |
1. 31.12.2015. 2. 31.12.2015. |
EM, AFI, FM | 1. Apstiprināta valsts
atbalsta programma. 2. Veikta riska kapitāla fondu vadības komandu atlase |
2014.–2020. gada Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas periodā finanšu instrumentiem plānotais finansējums" |
1.7. papildināt 5. sadaļu "Alternatīvie finansējuma veidi" ar 5.5. punktu šādā redakcijā:
"5.5. Izstrādāt neitrālu nodokļu regulējumu alternatīvajiem ieguldījumu fondiem, lai efektīvā nodokļu likme (slogs) nemazinātos, salīdzinot ar regulējumu, kāds bija 2013. gadā | 31.12.2014. | FM | Sagatavot grozījumus nodokļu normatīvajos aktos, paredzot neitrālu nodokļu režīmu alternatīvajiem ieguldījumu fondiem | FM budžeta ietvaros" |
1.8. papildināt 6. sadaļu "Finanšu pratība" ar 6.3. punktu šādā redakcijā:
"6.3. Riska kapitāla pārvaldības
atbalsts Rīcībai: (1) Atbalstīt riska kapitāla pārvaldnieku apmācību par riska kapitāla pārvaldības jautājumiem |
31.12.2015. | EM, AFI, FM | Izstrādāt riska kapitāla pārvaldnieku apmācības pasākumus | 1) Eiropas Savienības struktūrfondu
programmu finansējums 2014.–2020. g. plānošanas periodā.
2) Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) tehniskās palīdzības projektu ietvaros Latvijai |
(2) Veicināt profesionālu riska kapitāla pārvaldīšanas komandu izveidošanu un attīstību | 31.12.2015. | EM, AFI, FM | Izstrādāt programmu atbalsta pasākumiem profesionālu riska kapitāla pārvaldīšanas komandu izveidošanai un attīstības veicināšanai | 1) Eiropas Savienības struktūrfondu
programmu finansējums 2014.–2020. g. plānošanas periodā.
2) ERAB tehniskās palīdzības projektu ietvaros Latvijai" |
1.9. papildināt ar 7. sadaļu "Apdrošināšanas sektors" šādā redakcijā:
"7. Apdrošināšanas sektors | ||||
7.1. Paplašināt to profesiju klāstu,
kurām ir obligāta civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (turpmāk –
CTA) Apdrošināšanas nozarei ir jāveicina augstāka drošības sajūta dažādos uzņēmējdarbības sektoros, kā arī privātpersonu ikdienā. Šeit var runāt arī par obligātajām apdrošināšanām. Piemēram, namu apsaimniekotāju CTA, ceļu uzturētāju CTA apdrošināšana. Ja nav CTA apdrošināšanas, nevar uzņemties atbildību, piemēram, par ceļiem (lielāka atbildība un vienkāršāks regresa process pret ceļu uzturētājiem) Rīcībai: Izstrādāt grozījumus esošajā tiesiskajā regulējumā, paredzot paplašināt to profesiju klāstu, kam piemērojama obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana |
31.12.2016. | Latvijas Apdrošinātāju asociācija (turpmāk – LAA), FM | LAA turpināt jautājuma izpēti, izvērtējot pašreizējo situāciju (statistiku, problemātiskās nozares). Saskaņot ar atbildīgajām valsts pārvaldes iestādēm | LAA budžeta ietvaros |
7.2. Paplašināt to profesiju klāstu,
kurām ir obligāta nelaimes gadījumu papildu apdrošināšana Latvijā ir vien dažas profesijas, kurās nelaimes gadījumu papildu apdrošināšana ir obligāta. Apdrošināšanas nozarei jāveicina augstāka drošības sajūta dažādos uzņēmējdarbības un valsts nodarbinātības sektoros, kā arī privātpersonu ikdienā. Jāstimulē arī obligātā nelaimes gadījumu apdrošināšana atsevišķās profesijās, piemēram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, policijas vai militāriem darbiniekiem Rīcībai: Izstrādāt grozījumus esošajā tiesiskajā regulējumā, paredzot paplašināt to profesiju klāstu, kam piemērojama obligātā nelaimes gadījumu papildu apdrošināšana |
31.12.2016. | LAA, FM | LAA turpināt jautājuma izpēti, izvērtējot pašreizējo situāciju (statistiku, problemātiskās nozares). Saskaņot ar atbildīgajām valsts pārvaldes iestādēm | LAA budžeta ietvaros |
7.3. Paaugstināt limitus atsevišķos
obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas veidos Apdrošināšanas nozarei jāveicina augstāka drošības sajūta dažādos uzņēmējdarbības sektoros, kā arī privātpersonu ikdienā. Pārskatīt obligātās apdrošināšanas summu limitus – būvuzņēmēja CTA limits 14 228 euro ir gaužām mazs, piemēram, Rīgas pils ugunsgrēka, Zolitūdes traģēdijas u. c. gadījumos. Farmaceitu CTA limits ir 1422 euro. Pasākumu organizatoru CTA limits ir 14 228 euro Rīcībai: Izstrādāt grozījumus esošajā tiesiskajā regulējumā, paredzot paaugstināt limitus atsevišķos obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas veidos |
31.12.2016. | LAA, FM | LAA turpināt jautājuma izpēti, izvērtējot pašreizējo situāciju (statistiku, problemātiskās nozares). Saskaņot ar atbildīgajām valsts pārvaldes iestādēm | LAA budžeta ietvaros |
7.4. Obligāto apdrošināšanas veidu
sistēmas sakārtošana, efektīva vadība Šobrīd pastāv vairāk nekā 30 "nelieli" obligātie profesionālie apdrošināšanas veidi, kuros nenotiek praktiski nekāda kontrole un/vai uzskaite. Nepieciešams izveidot centralizētu obligāto apdrošināšanas veidu uzraudzības un kontroles sistēmu Rīcībai: Izstrādāt grozījumus esošajā tiesiskajā regulējumā, paredzot centralizētu obligāto apdrošināšanas veidu uzskaiti un kontroli |
31.12.2016. | LAA, FM | LAA turpināt jautājuma izpēti, izvērtējot iespējas centralizēti veikt obligāto apdrošināšanas veidu uzskaiti un kontroli un iespējamos risinājuma modeļus |
LAA budžeta ietvaros" |
2. Finanšu ministrijai nedēļas laikā iesniegt precizēto plānu Valsts kancelejā.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma
Finanšu ministra vietā –
ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs