Ministru kabineta noteikumi Nr.500

Rīgā 2014.gada 19.augustā (prot. Nr.44 52.§)

Vispārīgie būvnoteikumi

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma
5.panta pirmās daļas 1.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. būvju iedalījumu grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības pakāpes un iespējamās ietekmes uz cilvēku dzīvību, veselību un vidi;

1.2. gadījumus, kad nepieciešama inženierizpētes darbu veikšana;

1.3. gadījumus, kad nepieciešama būves vai būvprojekta ekspertīze, kā arī būvprojekta ekspertīzes sastāvu, veikšanas kārtību un apjomu;

1.4. gadījumus, kad nepieciešama autoruzraudzība un būvuzraudzība, kā arī autoruzraudzības un būvuzraudzības kārtību un būvuzraudzības plāna izstrādes kārtību un saturu;

1.5. būvniecības kontroles kārtību un nosacījumus, būvinspektoru tiesības un pienākumus, kā arī birojā, institūcijās, kuras pilda būvvaldes funkcijas, un pašvaldībā nodarbināto būvinspektoru sadarbības kārtību;

1.6. būvspeciālistu atbildību;

1.7. principus un dokumentus, uz kuru pamata pieņemams lēmums par tādas būves sakārtošanu vai nojaukšanu, kura ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi, bīstama vai bojā ainavu.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. autoruzraudzība – kontrole, ko būvprojekta izstrādātājs veic pēc projektēšanas darbu pabeigšanas līdz būves nodošanai ekspluatācijā, lai nodrošinātu būves realizāciju atbilstoši būvprojektam;

2.2. atsevišķu būvdarbu veicējs – būvdarbu veicējs, kas, pamatojoties uz noslēgto līgumu, par pasūtītāja vai būvdarbu veicēja līdzekļiem veic atsevišķus būvdarbus vai to kopumu;

2.3. būvdarbu vadītājs – būvspeciālists, kuru ieceļ galvenais būvdarbu veicējs vai atsevišķo būvdarbu veicējs un kura pienākums ir nodrošināt būvdarbu kvalitatīvu izpildi atbilstoši būvprojektam, kā arī ievērot citus būvniecību reglamentējošos normatīvos aktus un būvizstrādājumu izmantošanai noteiktās tehnoloģijas;

2.4. būvdarbu veicējs – būvkomersants, kurš veic būvdarbus, pamatojoties uz noslēgto līgumu ar pasūtītāju, vai būvētājs;

2.5. būvprojekta ekspertīze – profesionāla pārbaude, kuras mērķis ir sniegt izvērtējumu par būvprojekta tehniskā risinājuma atbilstību normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām;

2.6. būves kārta – būvprojektā noteikta atsevišķa būve vai būves daļa ar nepieciešamajiem inženiertīkliem un ārtelpas labiekārtojumu, kuru var ekspluatēt neatkarīgi no citām būves daļām;

2.7. būves tehniskā apsekošana – būvju, to daļu, kā arī iebūvēto būvizstrādājumu tehniskā stāvokļa apzināšanas un izvērtēšanas darbu komplekss;

2.8. būvētājs – fiziska persona – zemes vai būves īpašnieks Būvniecības likuma izpratnē, kas speciālajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos savām vajadzībām pats organizē būvdarbus, piedalās tajos un uzņemas būvdarbu vadītāja pienākumus;

2.9. būvlaukums – atbilstoši būvniecības dokumentācijai dabā norobežota vai nosacīta būvdarbu veikšanai nepieciešamā teritorija, kurā notiks vai notiek būvdarbi, ar tajā esošo nepieciešamo aprīkojumu (pagaidu būves, iekārtas utt.);

2.10. būvniecības ieceres dokumentācija – dokumentu kopums, kas satur grafiskos dokumentus, teksta dokumentus, aprēķinus un citu informāciju par būvniecības ieceri;

2.11. būvprojekta izstrādātājs – būvspeciālists vai būvkomersants, kas uz rakstveida vienošanās pamata izstrādā būvprojektu minimālā sastāvā vai turpina būvprojekta izstrādi atbilstoši būvatļaujā iekļautajiem projektēšanas nosacījumiem;

2.12. būvprojekts minimālā sastāvā – nepieciešamais grafisko un teksta dokumentu kopums, kas ataino būves pamatideju (būves apjoms, novietojums, būves lietošanas veids) un ir pamats būvatļaujas izdošanai;

2.13. būvuzraudzība – profesionāla un neatkarīga būvdarbu veikšanas procesa uzraudzība, lai pārliecinātos par kvalitatīvu un drošu būves būvniecību;

2.14. būvuzraudzības plāns – būvdarbu kvalitātes uzraudzības plāns, kas izstrādāts, pamatojoties uz darbu veikšanas projektu, un nosaka būvuzrauga obligāti veicamās pārbaudes un galvenos būvdarbu posmus;

2.15. galvenais būvdarbu veicējs – būvdarbu veicējs, kas piesaista citus atsevišķus būvdarbu veicējus, noslēdzot attiecīgus līgumus, un kura pienākums ir realizēt būvobjektu dabā atbilstoši būvprojektam;

2.16. inženiertīkls – būvju kopums, kas sastāv no cauruļvadiem, kabeļiem, vadiem, aprīkojuma, iekārtām un ierīcēm un paredzēts elektroenerģijas, siltumenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens un citu resursu ražošanai, pārvadei (transportam), uzglabāšanai vai sadalei, kā arī inženiertīklu pievadiem un iekšējiem inženiertīkliem;

2.17. inženiertīklu pievads – ārējā energoapgāde, elektronisko sakaru, ūdens un citu resursu apgādes sistēma, kas sastāv no pazemes vai (un) virszemes cauruļvadu, kabeļu, vadu un tā tehnisko ietaišu kopuma no sadales tīkla līdz būves ievada noslēgierīcei vai ievada sadalnei;

2.18. īslaicīgas lietošanas būve – būve, kuras ekspluatācijas laiks nav ilgāks par pieciem gadiem un kas jānojauc līdz minētā termiņa beigām;

2.19. kvalificēts būvdarbu izpildītājs – fiziska persona, kas ieguvusi valsts atzītu profesionālo izglītību un vismaz 2. kvalifikācijas līmeni būvniecības vai saistītā profesijā vai Latvijas Amatniecības kameras piešķirto amatnieka kvalifikāciju;

2.20. mazēka – vienstāva ēka, kuras apbūves laukums nav lielāks par 25 m²;

2.21. pagaidu būve – būvdarbu veikšanai nepieciešama būve, kas jānojauc pirms būvobjekta nodošanas ekspluatācijā;

2.22. segtie darbi – būvdarbi, kuru apjoma un kvalitātes kontroli pēc tiem sekojošo būvdarbu veikšanas nav iespējams izdarīt bez īpašiem pasākumiem vai papildu darba, kā arī finanšu un citu resursu piesaistīšanas.

II. Vispārīgais būvniecības process

3. Būvniecību var ierosināt:

3.1. zemes vai būves īpašnieks vai, ja tāda nav, – tiesiskais valdītājs (arī publiskas personas zemes vai būves tiesiskais valdītājs) vai lietotājs, kuram ar līgumu noteiktas tiesības būvēt;

3.2. pašvaldība, ja tā sakārto vai nojauc būvi, kas kļuvusi bīstama un rada apdraudējumu cilvēku drošībai, vai nojauc patvaļīgās būvniecības objektu;

3.3.  enerģētikas un elektronisko sakaru reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos – energoapgādes komersants un elektronisko sakaru komersants.

4. Būves iedala trīs grupās (1. pielikums) atkarībā no būvniecības sarežģītības un iespējamās ietekmes uz vidi. Pirmā ir zemākā, bet trešā ir augstākā grupa.

5. Dalījums būvju grupās un būvniecības process neattiecas uz:

5.1. ģeodēziskajiem punktiem, robežzīmēm un citām apvidū nostiprinātām zīmēm, kurām ir noteikts vismaz viens no šādiem raksturlielumiem – koordinātas, augstums, Zemes gravimetriskā lauka vērtība vai Zemes ģeomagnētiskā lauka vērtība – un kuru būvniecības kārtību nosaka normatīvie akti ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomā;

5.2. pagaidu būvēm.

6. Būvniecības ieceres iesniegumu par paredzēto būvniecību iesniedz būvvaldē vai institūcijā, kura veic būvvaldes funkcijas (turpmāk – būvvalde).

7. Ja būvniecības ieceres iesniegums tiek iesniegts par vairāku būvju būvniecību, kuras atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam atrodas dažādās būvju grupās, būvniecības procesā piemēro kārtību, kāda speciālajos būvnoteikumos noteikta augstākas grupas būves būvniecībai. Ja būvniecības ieceres iesniegumā ir plānota ēkas būvniecība, piemēro ēku būvnoteikumus, izņemot gadījumu, ja ēka ir pakārtota inženierbūvei.

8. Atkarībā no būves grupas un speciālajos noteikumos noteiktā būvniecības procesa būvvalde pieņem lēmumu par būvniecības ieceri Būvniecības likumā noteiktajā kārtībā un termiņos. Būvdarbus var uzsākt pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas un atzīmju izdarīšanas par nosacījumu izpildi.

9. Ja lēmumu par būvatļauju pieņem institūcija, kas pilda būvvaldes funkcijas, tā septiņu dienu laikā informē attiecīgo būvvaldi, ka:

9.1. būvatļauja ir izsniegta;

9.2. būvatļaujā ir izdarīta atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi (Būvniecības likuma 15. panta otrajā daļā minētajā gadījumā);

9.3. būvatļaujā ir izdarīta atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi.

10. Ja paredzētā būve ir īslaicīgas lietošanas būve, būvvalde lemj par īslaicīgas lietošanas būves ekspluatācijas termiņu, nosakot to ne ilgāku par pieciem gadiem. Ekspluatācijas termiņu var pagarināt, kopā nepārsniedzot 10 gadus.

11. Ja būvei nav saglabājies neviens konstruktīvais elements un teritorija ir sakārtota, būvvalde pēc zemes vai būves īpašnieka vai, ja tāda nav, tiesiskā valdītāja vai lietotāja pieprasījuma saņemšanas 14 dienu laikā izdod dokumentu, kas apliecina būves neesību dabā (2. pielikums), pirms tam veicot apsekošanu dabā.

12. Paskaidrojuma raksta, apliecinājuma kartes un būvatļaujas formas un tajās iekļaujamie nosacījumi ir noteikti attiecīgās būves speciālajos būvnoteikumos.

III. Būvniecības ieceres sagatavošana un inženierizpētes noteikumi

13. Pirms būvniecības ieceres iesnieguma iesniegšanas būvniecības ierosinātājam ir tiesības saņemt institūciju tehniskos un īpašos noteikumus, ja attiecīgās jomas normatīvie akti nosaka šādu tehnisko noteikumu nepieciešamību, kā arī saņemt no inženiertīklu īpašniekiem pieslēgšanās (atslēgšanās) vai inženiertīklu šķērsošanas tehniskās prasības.

14. Pirms izstrādāt būves atjaunošanas, pārbūves vai restaurācijas būvprojektu minimālā sastāvā, būvniecības ierosinātājam ir jāveic būves vai tās daļas tehniskā apsekošana, kā arī kultūrvēsturiskā inventarizācija atbilstoši kultūras pieminekļu aizsardzības jomas normatīvo aktu nosacījumiem, ja būve ir valsts aizsargājamais kultūras piemineklis. Tehniskās apsekošanas atzinums un kultūrvēsturiskās inventarizācijas dokumentācija ir pievienojama būvniecības ieceres iesniegumam.

15. Būvvalde pieprasa būvniecības ierosinātājam saņemt tehniskos un īpašos noteikumus no valsts institūcijām, ja tas noteikts attiecīgās jomas normatīvajos aktos. Ja būvniecība skar objektu un inženiertīklu ekspluatācijas aizsargjoslas, projektēšanai jāsaņem arī attiecīgo objektu un inženiertīklu īpašnieku tehniskie noteikumi.

16. Valsts un pašvaldību institūcijas tehniskos un īpašos noteikumus sagatavo un izsniedz 20 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

17. Inženiertīklu īpašnieki pieslēgšanās (atslēgšanās) vai inženiertīklu šķērsošanas tehniskās prasības sagatavo un bez maksas izsniedz 20 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

18. Inženiertīklu īpašnieki atbilstoši kompetencei nosaka konkrētas prasības būves pieslēgšanai inženiertīkliem vai to šķērsošanai. Tehniskajos noteikumos nosaka prognozēto izdevumu apmēru par pieslēgšanos inženiertīkliem vai inženiertīklu pilnveidošanu. Prognozētais izdevumu apmērs nedrīkst būt lielāks par tehnisko prasību izpildei nepieciešamajām izmaksām, kuras tieši saistītas ar īstenojamo projektu.

19. Teritorijas inženierizpēti veic, lai nodrošinātu ekonomiski un tehniski pamatota būvprojekta izstrādi un būvdarbu veikšanu, kā arī vides un kultūras pieminekļu aizsardzību būvniecības un būves ekspluatācijas laikā.

20. Inženierizpēti veic:

20.1. no jauna būvējamu, pārbūvējamu un atjaunojamu būvju būvprojektam, ja nepieciešams, arī projektējamiem inženiertīkliem. Veicot inženierizpēti būves paplašināšanai, pārbūvei vai tehniskajai modernizācijai, noskaidro, kā mainījušies dabas apstākļi (arī pamatnes grunts īpašības) attiecīgās būves būvniecības un ekspluatācijas laikā;

20.2. būvniecības un ekspluatācijas laikā, lai kontrolētu zemes darbu, būves pamatnes un pamatu izbūves atbilstību būvprojektam un laikus prognozētu un novērstu iespējamos būvniecības izraisītos vai veicinātos nelabvēlīgos ģeoloģiskos procesus (piemēram, karstu, noslīdeņus, sufoziju, pārmitrināšanu), kā arī lai noteiktu būves deformācijas.

21. Inženierizpēte būvniecības vajadzībām ietver:

21.1. ģeodēzisko un topogrāfisko izpēti;

21.2. ģeotehnisko izpēti;

21.3. hidrometeoroloģisko izpēti.

22. Inženierizpētes mērķi, darbu veidus un izpildes secību atkarībā no būves sarežģītības pakāpes un iespējamās ietekmes uz vidi nosaka pasūtītājs kopā ar būvprojekta izstrādātāju un inženierizpētes darbu izpildītāju.

23. Inženierizpētes darbu izpildītājs sagatavo inženierizpētes darbu programmu, kurā paredz konkrētu inženierizpētes darbu uzdevumus, metodes, apjomus un izpildes secību. Programmu sagatavo atbilstoši būvniecības normatīvo aktu prasībām, maksimāli izmantojot iepriekš veiktās dabas apstākļu izpētes rezultātus. Ja nepieciešams, veic teritorijas iepriekšēju apsekošanu.

24. Inženierizpētes darbu izpildītājs apstrādā inženierizpētes rezultātus un apkopo tos pārskatā. Pārskatā atspoguļo inženierizpētes gaitā radušās izmaiņas, ietver atzinumus un priekšlikumus par teritorijas atbilstību iecerētās būvniecības vajadzībām, ieteikumus attiecībā uz pamatu konstrukcijām, izbūves tehnoloģijām un aizsardzības pasākumiem pret būvniecībai nelabvēlīgiem hidrometeoroloģiskajiem apstākļiem, kā arī vides aizsardzības jautājumus.

25. Inženierizpētes darbu veicējam ir pienākums:

25.1. pārliecināties, ka ir saņemta pietiekama un aktuāla informācija inženierizpētes veikšanai un, ja nepieciešams, pieprasīt papildu informāciju;

25.2. darīt zināmu pasūtītājam un būvprojekta izstrādātājam jebkādu saņemto informāciju, kas ietekmē vai var ietekmēt inženierizpētes darbu izpildi;

25.3. inženierizpētes rezultātus apstrādāt un apkopot pārskatā, kura saturs atbilst tehniskā uzdevuma, inženierizpētes darbu programmas un normatīvo aktu prasībām.

IV. Projektēšana

26. Būvniecības ieceres realizācijai nepieciešamos dokumentus normatīvajos aktos noteiktos gadījumos ir tiesīgs izstrādāt būvprojekta izstrādātājs. Izņēmumi ir pieļaujami speciālajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos.

27. Pasūtītājs ir atbildīgs par atbilstoša projektēšanas uzdevuma izstrādi.

28. Būvprojekta izstrādātājs izstrādā būvprojektu atbilstoši normatīvajiem aktiem, līgumam par būvprojekta izstrādi un labai profesionālajai praksei tādā apjomā, lai būtu iespējams:

28.1. noteikt izbūvējamās būves atbilstību normatīvajiem aktiem un citām izvirzītajām prasībām;

28.2. veikt būvprojekta ekspertīzi, ja tāda nepieciešama;

28.3. veikt ēkas energoefektivitātes novērtējumu, ja to nosaka Ēku energoefektivitātes likums;

28.4. aprēķināt būvizmaksas ar pasūtītāja noteiktu precizitāti;

28.5. nodrošināt būvdarbu veicējam pietiekamu informāciju būvdarbu veikšanai.

29. Ja persona nav tiesīga patstāvīgi izstrādāt būvniecības ieceres realizācijai nepieciešamos dokumentus, tā var tos izstrādāt tāda būvspeciālista vadībā, kuram ir atbilstoša specialitāte. Šajā gadījumā būvniecības ieceres dokumentus paraksta un par to atbildību uzņemas būvspeciālists, kura vadībā tā ir izstrādāta.

30. Izstrādājot būvniecības ieceres dokumentus, būvprojektu vai tā daļu, būvprojekta izstrādātājam ir pienākums ievērot būvniecību reglamentējošos normatīvos aktus un tehniskās prasības.

31. Pasūtītājs slēdz līgumu par būvprojekta izstrādi ar būvprojekta izstrādātāju.

32. Ja būvprojekta izstrādātājs ir būvkomersants, tas par būvprojekta vadītāju norīko atbilstošas jomas būvspeciālistu, kurš vada projektēšanu un koordinē būvprojekta izstrādi.

33. Ja būvprojekta izstrādātājs ir būvspeciālists, tas veic arī būvprojekta vadītāja pienākumus.

34. Ja pasūtītājs slēdz vairākus atsevišķus līgumus, lai nodrošinātu viena būvprojekta izstrādi, tajos norāda atbildīgo būvprojekta izstrādātāju, kā arī būvprojekta daļu izstrādātājus. Ja būvprojekta vai būvprojekta daļu izstrādātājs ir būvkomersants, tas par būvprojekta vai attiecīgi būvprojekta daļas vadītāju norīko atbilstošas jomas būvspeciālistu.

35. Ja būvprojekta izstrādātājs neturpina tā izstrādi (tai skaitā pēc atzīmes par projektēšanas nosacījumu izpildi), jaunais būvprojekta izstrādātājs, ar kuru noslēgts attiecīgs līgums, uzņemas pilnu atbildību par būvprojektu, kā arī par tā atbilstību sākotnējai iecerei.

36. Būvprojekta vadītājam ir šādi pienākumi:

36.1. vadīt projektēšanas darbus, kā arī koordinēt atsevišķo būvprojekta daļu savstarpējo atbilstību būvprojektam kopumā;

36.2. pārliecināties, ka ir saņemta pietiekama un aktuāla projektēšanai nepieciešamā informācija, un, ja nepieciešams, pieprasīt papildu informāciju un nodrošināt savlaicīgu tās nodošanu būvprojekta daļu atbildīgajiem speciālistiem;

36.3. informēt būvprojekta daļu vadītājus par viņu izstrādei nodoto darbu apjomu;

36.4. pārbaudīt atsevišķo projekta daļu atbilstību būvniecības iecerei un to savstarpējo saskaņotību;

36.5. darīt zināmu būvniecības procesa dalībniekiem jebkādu saņemto informāciju, kas ietekmē vai var ietekmēt projektēšanas darbu izpildi;

36.6. būvprojekta izmaiņu gadījumā nodrošināt atbilstošu to iestrādāšanu visās attiecīgajās būvprojekta daļās, ja nepieciešams, informēt par izmaiņām būvatļauju izdevušo institūciju un organizēt atbilstošu saskaņošanas procedūru.

37. Ja viena zemesgabala robežās atsevišķus būvobjektus projektē vairāki būvprojekta izstrādātāji, zemesgabala ģenerālplāna izstrādāšanu vada viens būvprojekta vadītājs, kura pienākums ir koordinēt zemesgabala apbūvi kopumā.

38. Būvprojekta daļas vadītājam ir šādi pienākumi:

38.1. pārliecināties, ka ir saņemta visa darbu izpildei nepieciešamā informācija, un, ja nepieciešams, pieprasīt būvprojekta vadītājam papildu informāciju;

38.2. veikt nepieciešamos aprēķinus un izstrādāt attiecīgās būvprojekta daļas, nodrošinot to atbilstību būvniecības iecerei, pasūtītāja uzdevumam, būvatļaujas nosacījumiem un normatīvo aktu un standartu prasībām;

38.3. nodrošināt attiecīgo daļu ietvaros izstrādāto risinājumu savstarpējo saskaņotību;

38.4. informēt būvprojekta vadītāju par attiecīgās daļas risinājumiem, kas ietekmē vai var ietekmēt citu būvprojekta daļu risinājumus.

39. Līgumā par būvprojekta izstrādi iekļaujami autoruzraudzības veikšanas pamatnosacījumi, ja būvprojekts tiek izstrādāts šo noteikumu 105. punktā minētajām būvēm.

40. Ja būvniecības dalībnieki vai būvniecību kontrolējošās institūcijas konstatē būvprojekta neatbilstību normatīvo aktu vai tehnisko un īpašo noteikumu prasībām, tiem ir pienākums ziņot Ekonomikas ministrijai un attiecīgajai sertificēšanas institūcijai par būvspeciālista pārkāpumiem.

V. Ekspertīze

41. Būvprojekta ekspertīzi ir tiesīgs veikt no būvprojekta izstrādātāja neatkarīgs ekspertīzes veicējs, bet būves ekspertīzi – no būvdarbu veicēja neatkarīgs ekspertīzes veicējs.

42. Ekspertīzes veicējs ekspertīzes atzinumā apliecina, ka ne eksperta, ne viņa radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses neietekmēs ekspertīzes atzinumu. Šo noteikumu izpratnē par radiniekiem ir uzskatāmas šādas personas – tēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns, mazbērns, adoptētais, adoptētājs, brālis, māsa, pusmāsa, pusbrālis, laulātais.

43. Būvprojekta ekspertīze ir obligāta trešās grupas būvju būvprojektiem, izņemot būves nojaukšanas būvprojektam.

44. Būvprojektu ekspertīzi trešās grupas būvēm ir tiesīgi veikt tikai tie būvkomersanti, kuri nodarbina būvspeciālistus ar patstāvīgās prakses tiesībām ekspertīzes veikšanā. Citas grupas būvju būvprojektu ekspertīzi patstāvīgi ir tiesīgi veikt arī būvspeciālisti ar patstāvīgās prakses tiesībām ekspertīzes veikšanā.

45. Ja būvprojekta ekspertīze ir obligāta vai to pieprasa būvvalde, pamatojot ekspertīzes nepieciešamību, būvprojekta ekspertīzes veicēju izvēlas pasūtītājs, bet Būvniecības likuma 6.¹ panta pirmās daļas 4. punktā noteiktajos gadījumos – Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk – birojs). Līgumu par ekspertīzi slēdz un ar tā izpildi saistītos izdevumus sedz pasūtītājs.

46. Trešās grupas būvēm speciālos būvnoteikumos nosaka būvprojekta daļas un sadaļas, kurām nepieciešama būvprojekta ekspertīze.

47. Būvkomersantam, kas veic ekspertīzi, ir pienākums iesaistīt ekspertīzes veikšanas procesā tikai atbilstošas kvalifikācijas darbiniekus ar prasmēm un pieredzi uzdoto darbu veikšanā.

48. Ja pasūtītājs slēdz līgumu par būvprojekta ekspertīzi:

48.1. ar vairākiem būvkomersantiem – attiecīgajos līgumos norāda ekspertīzes vadītāju, kura pienākums ir koordinēt visu būvprojekta daļu un sadaļu ekspertīzi, kā arī sniegt kopējo būvprojekta ekspertīzi;

48.2. ar vienu būvkomersantu vai būvspeciālistu – tas uzņemas gan eksperta, gan ekspertīzes vadītāja pienākumus un tiesības.

49. Ekspertīzes pasūtītājs būvprojekta ekspertīzes veikšanai iesniedz:

49.1. pilnu būvprojekta eksemplāru (ar atbildīgo vadītāju un pasūtītāja parakstiem un nepieciešamajiem saskaņojumiem);

49.2. projektēto būvkonstrukciju slodžu un konstrukciju aprēķinus, kas nepieciešami būvkonstrukciju pilnvērtīgai analīzei;

49.3. pārbūves, restaurācijas vai atjaunošanas gadījumos – esošās būves tehniskās apsekošanas atzinumu;

49.4. konservācijas vai konservācijas pārtraukšanas gadījumos – būves tehniskās apsekošanas atzinumu;

49.5. citu nepieciešamo dokumentāciju, ja to pieprasa ekspertīzes veicējs.

50. Atsevišķo projekta daļu un sadaļu ekspertīzes rezultātus eksperts apkopo būvprojekta daļas vai sadaļas ekspertīzes atzinumā (3. pielikums).

51. Pamatojoties uz šo noteikumu 50. punktā minētajiem atzinumiem, ekspertīzes vadītājs sagatavo būvprojekta ekspertīzes atzinumu, tai skaitā gadījumos, kad piemēroti citu Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālie standarti un būvnormatīvi, norādot, vai būvprojektā sasniegti nacionālajos standartos un būvnormatīvos izvirzītie kritēriji un vērtības (3. pielikums).

52. Atsevišķo būvprojekta daļu vai sadaļu ekspertīzes atzinumi tiek pievienoti būvprojekta ekspertīzes atzinumam kā neatņemama atzinuma sastāvdaļa.

53. Ekspertīzes vadītājs par normatīvo aktu un tehnisko noteikumu, tai skaitā piemēroto Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu un būvnormatīvu prasībām atbilstošu būvprojektu sniedz pozitīvu atzinumu, bet par neatbilstošu būvprojektu – negatīvu atzinumu.

54. Saņemot negatīvu atzinumu, pasūtītājs nodod būvprojektu būvprojekta izstrādātājam neatbilstību novēršanai.

55. Pēc neatbilstību novēršanas pasūtītājs iesniedz būvprojektu atkārtotai ekspertīzei, kurā tiek izvērtēta tikai precizētā daļa vai sadaļa. Ja atkārtotu ekspertīzi veic cits eksperts, nepieciešama pilna būvprojekta ekspertīze.

56. Ekspertam ir pienākums dokumentēt ekspertīzes veikšanas gaitu.

57. Būvprojekta ekspertīzes atzinumu pasūtītājs pievieno būvprojekta dokumentācijai.

58. Eksperts saņemto dokumentāciju, kas tika iesniegta ekspertīzes veikšanai, šo noteikumu 56. punktā minētos dokumentus un sniegto atzinumu glabā vismaz 10 gadus.

59. Ja eksperts ir sniedzis negatīvu atzinumu, viņam par to ir pienākums informēt Ekonomikas ministriju, norādot, vai konstatētie trūkumi skar būves būtiskās prasības.

60. Ja būvprojektam, kuram ir veikta ekspertīze, pirms būvdarbu uzsākšanas vai būvdarbu laikā tiek mainīts būves arhitektoniskais risinājums vai būves, tās nesošo konstrukciju vai to daļu konstruktīvais risinājums attiecībā uz būves mehānisko stiprību, stabilitāti, ugunsdrošību vai lietošanas drošumu, pasūtītājam ir pienākums veikt atkārtotu attiecīgo būvprojekta daļu un sadaļu ekspertīzi, ievērojot šo noteikumu 69. punktu.

61. Būves ekspertīzi veic:

61.1. ja risināms strīds starp būvniecības dalībniekiem;

61.2. pēc pasūtītāja pieprasījuma;

61.3. pēc biroja vai būvvaldes pamatota rakstiska pieprasījuma;

61.4. ja risināms strīds par būves atbilstību normatīvo aktu prasībām vai būvprojektam, kā arī lai novērtētu veikto būvdarbu kvalitāti.

62. Ekspertīzes rezultātus eksperts apkopo būves ekspertīzes atzinumā (4. pielikums).

63. Ekspertīzes pasūtītājam ir saistoši šīs nodaļas nosacījumi par līguma slēgšanu ar ekspertīzes veicēju.

64. Būves ekspertīzes veicējam ir saistoši šīs nodaļas nosacījumi par ekspertīzes veikšanas dokumentēšanu un saņemtās dokumentācijas glabāšanu.

65. Šo noteikumu 61.1. un 61.4. apakšpunktā minētajā gadījumā būvekspertu izvēlas, slēdz ar to pakalpojuma līgumu un par minēto pakalpojumu maksā persona, kura ir pieaicinājusi ekspertīzes veicēju, savukārt šo noteikumu 61.2. un 61.3. apakšpunktā minētajā gadījumā – pasūtītājs.

VI. Izmaiņas būvniecības iecerē vai būvprojektā

66. Pirmās grupas būvēm pēc būvniecības ieceres akceptēšanas vai būvdarbu veikšanas laikā ir pieļaujamas izmaiņas sākotnējā iecerē, ievērojot Būvniecības likuma 17. panta 2.¹ daļā minētos nosacījumus.

67. Otrās un trešās grupas būvju būvprojektā speciālajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā var pasūtīt izmaiņas:

67.1. Būvniecības likuma 16. panta 2.² daļā minētajā gadījumā – laikposmā pēc būvatļaujas saņemšanas līdz būvdarbu uzsākšanai;

67.2. Būvniecības likuma 17. panta 2.¹ daļā minētajā gadījumā – būvdarbu veikšanas laikā.

68. Ja pasūtītājs vēlas mainīt būves lietošanas veidu, kā arī būves fasādes risinājumu, novietojumu vai būvapjomu, bet tas neatbilst Būvniecības likuma 16. panta 2.² daļas vai 17. panta 2.¹ daļas nosacījumiem, būvniecības ieceres dokumenti būvvaldē iesniedzami no jauna un uzsākams jauns būvniecības process.

69. Ja būvprojektā, kuram ir veikta ekspertīze, pirms būvdarbu uzsākšanas vai būvdarbu laikā tiek mainīts būves arhitektoniskais risinājums vai būves, tās nesošo konstrukciju vai to daļu konstruktīvais risinājums attiecībā uz būves mehānisko stiprību, stabilitāti, ugunsdrošību vai lietošanas drošumu, pasūtītājam ir pienākums:

69.1. ja ir uzsākti būvdarbi, – pārtraukt būvdarbus būves daļā, kuru skar konstruktīvā risinājuma izmaiņas;

69.2. nodrošināt attiecīgo būvprojekta daļu un sadaļu izstrādi atbilstoši Latvijas būvnormatīvu un citu normatīvo aktu prasībām;

69.3. nodrošināt attiecīgo būvprojekta daļu un sadaļu ekspertīzi;

69.4. iesniegt būvprojekta izmaiņu dokumentāciju un ekspertīzes atzinumu būvvaldē divu nedēļu laikā pēc tā saņemšanas;

69.5. būvdarbus būves daļā, kuru skar konstruktīvā risinājuma izmaiņas, atsākt tikai pēc tam, kad ir saņemts pozitīvs ekspertīzes atzinums un, ja to paredz speciālie būvnoteikumi, būvvaldē saskaņotas būvprojekta izmaiņas.

VII. Pirmās grupas būvju būvniecība

70. Pirmās grupas būvju būvniecību ierosina, iesniedzot būvvaldē paskaidrojuma rakstu vai apliecinājuma karti. Būvvaldē iesniedzamo dokumentu saturu un apjomu nosaka speciālie būvnoteikumi.

71. Lēmums par būvniecības ieceres akceptēšanu ir spēkā divus gadus, un šajā termiņā ir jārealizē iecere, ja speciālajos būvnoteikumos nav noteikts citādi.

72. Pabeidzot pirmās grupas būves būvdarbus, būvvaldē iesniedz speciālajos būvnoteikumos noteiktos dokumentus.

VIII. Otrās un trešās grupas būvju būvniecība

73. Otrās un trešās grupas jaunu būvju būvniecībai, kā arī esošo būvju pārbūvei, atjaunošanai, restaurācijai, ierīkošanai, novietošanai vai nojaukšanai būvniecības ierosinātājs būvvaldē iesniedz speciālajos būvnoteikumos noteikto būvniecības ieceres iesniegumu un dokumentus.

74. Būvvalde, saņemot būvatļaujā norādītos dokumentus, kas apliecina projektēšanas nosacījumu izpildi, pārliecinās, ka būvprojekts atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentiem, būvprojektam ir izstrādātas visas nepieciešamās sadaļas, kā arī ir saņemta tehnisko noteikumu izdevēja piekrišana būvprojekta risinājumiem, apstiprinot, ka būvprojektā ievērotas visas tehnisko noteikumu prasības un, ja nepieciešams, vides pieejamības un insolācijas prasības.

75. Ja būvvalde, pārbaudot projektēšanas nosacījumu izpildi, konstatē acīmredzamas neatbilstības normatīvo aktu vai tehnisko noteikumu prasībām, tā ir tiesīga lūgt speciālajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā precizēt būvprojektu un neizdarīt atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi.

76. Būvvalde neizdara atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi, ja ir apstrīdēti vai pārsūdzēti vides institūcijas izsniegtie tehniskie noteikumi. Vides institūcijai ir pienākums triju darbdienu laikā informēt attiecīgo būvvaldi par vides tehnisko noteikumu apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu.

77. Būvatļaujā ietverto projektēšanas nosacījumu maksimālais izpildes termiņš:

77.1. otrās grupas būvēm – divi gadi;

77.2. trešās grupas būvēm – četri gadi.

78. Maksimālajā projektēšanas nosacījumu izpildes termiņā netiek ieskaitīts laiks, kad būvatļauja ir apstrīdēta vai pārsūdzēta.

79. Būvatļaujā norādītie būvdarbu uzsākšanas nosacījumi ir jāizpilda speciālajos būvnoteikumos noteiktajā termiņā. Ja pasūtītājs minētos nosacījumus norādītajā termiņā neizpilda, būvatļauja pēc minētā termiņa beigām ir atceļama.

80. Maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums līdz būves nodošanai ekspluatācijā:

80.1. būvēm, kurām tika veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējums, – pieci gadi;

80.2. pārējām būvēm – astoņi gadi.

81. Maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu nosaka no dienas, kad būvatļaujā izdarīta atzīme par visu tajā ietverto nosacījumu izpildi. Šajā laikā ieskaita arī būvdarbu pārtraukšanas laiku, ja būvdarbi pārtraukti pēc būvatļaujas saņēmēja lūguma, bet, ja būvdarbi pārtraukti, pamatojoties uz institūcijas lēmumu, un tas nav saistīts ar pārkāpumiem būvniecībā, būvdarbu pārtraukšanas laiku maksimālajā būvdarbu veikšanas ilgumā neieskaita.

82. Pirms būvdarbu uzsākšanas būvniecības dalībnieki veic darba aizsardzības un ugunsdrošības pasākumus un iekārto darbavietas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām, veicot būvdarbus.

83. Par būvobjektā veiktajiem darbiem regulāri tiek aizpildīts:

83.1. būvdarbu žurnāls (5. pielikums), izņemot gadījumu, ja speciālajos būvnoteikumos ir noteikts citādi;

83.2. autoruzraudzības žurnāls (6. pielikums), ja tiek veikta autoruzraudzība.

84. Būvdarbu žurnāls, autoruzraudzības žurnāls (ja tiek veikta autoruzraudzība), kā arī būvprojekts, būvatļaujas kopija, iebūvēto materiālu un konstrukciju ekspluatācijas īpašību deklarācijas ir pieejamas būvlaukumā tām amatpersonām, kurām ir tiesības kontrolēt būvdarbus.

85. Pārtraucot būvdarbus uz termiņu, kas ilgāks par vienu gadu, ir jāveic būves konservācija speciālajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā. Būves konservāciju veic arī tad, ja būvdarbus pārtrauc uz īsāku laiku, bet to prasa attiecīgā būvniecības stadijā esošais būves konstruktīvais vai vides stāvoklis.

86. Būvdarbus var apturēt ar būvvaldes, būvinspektora, Valsts darba inspekcijas vai Patērētāju tiesību aizsardzības centra lēmumu, kā arī ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta rīkojumu, ja nav izpildītas normatīvajos aktos noteiktās prasības vai citu pamatotu iemeslu dēļ. Valsts darba inspekcija, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests triju darbdienu laikā informē būvvaldi par būvdarbu apturēšanu un atļauju atsākt būvdarbus.

87. Būvi, tās daļu vai būves kārtu pieņem ekspluatācijā, ja tā ir uzbūvēta atbilstoši būvatļaujas nosacījumiem.

88. Būves, tās daļas vai būves kārtas pieņemšanu ekspluatācijā ierosina pasūtītājs, iesniedzot būvvaldē speciālajos būvnoteikumos noteiktos dokumentus.

89. Aktā par būves pieņemšanu ekspluatācijā iekļaujamā informācija un akta forma ir noteikta speciālajos būvnoteikumos.

90. Būvvalde, saņemot apliecinājuma karti un tai pievienotos speciālajos noteikumos noteiktos dokumentus, pārliecinās, ka risinājumi atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentiem, ir ievērotas visu tehnisko noteikumu prasības un, ja nepieciešams, vides pieejamības prasības.

91. Ja būvvalde, izskatot šo noteikumu 90. punktā minētos dokumentus, konstatē acīmredzamas neatbilstības normatīvo aktu vai tehnisko noteikumu prasībām, tā ir tiesīga lūgt speciālajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā precizēt iesniegtos dokumentus un neizdarīt atzīmi par akceptu.

IX. Būvdarbu organizēšana

92. Pasūtītājs nodrošina būvdarbu veicējam piekļuvi būvlaukumam. Būvdarbu līgumā norāda periodu, uz kādu piekļuve tiek nodrošināta, kā arī piešķirto tiesību un atbildības apjomu.

93. Galvenā būvdarbu veicēja pienākums ir:

93.1. organizēt būvdarbus būvlaukumā atbilstoši darbu organizācijas projektam, darba aizsardzības plānam un darbu veikšanas projektam;

93.2. nodrošināt veikto darbību un metožu piemērotību konkrētajā būvlaukumā, darbību stabilitāti un drošību;

93.3. nodrošināt to personu drošību, kurām ir tiesības atrasties būvlaukumā;

93.4. organizēt papildu pasākumus, kas, veicot būvdarbus, nepieciešami sabiedrības drošības garantēšanai;

93.5. iesaistīt būvniecības procesā tikai atbilstošas kvalifikācijas būvdarbu izpildītājus;

93.6. nodrošināt, ka būvdarbos tiek izmantoti tikai būvprojektam atbilstoši būvizstrādājumi, kuriem ir atbilstību apliecinošie dokumenti.

94. Pasūtītāja pienākums ir norīkot darba aizsardzības koordinatoru būvdarbu izpildes sagatavošanas posmam, kā arī būvdarbu veikšanas posmam, ja būvdarbus veic vairāki būvdarbu veicēji.

95. Būvdarbus veic sertificēta atbildīgā būvdarbu vadītāja vadībā, ko ieceļ galvenais būvdarbu veicējs. Atsevišķos būvdarbus uz līguma pamata var veikt atsevišķu būvdarbu veicējs, kurš ieceļ būvdarbu vadītāju konkrētu būvdarbu veikšanai. Būvdarbu vadītājs nodrošina konkrētā darba kvalitāti atbilstoši būvprojektam, kā arī ievērojot citus būvniecību reglamentējošos normatīvos aktus un būvizstrādājumu izmantošanai noteiktās tehnoloģijas. Galvenais būvdarbu veicējs nav tiesīgs nodot būvdarbu veicējam visu būvdarbu izpildi kopumā.

96. Atbildīgie būvdarbu vadītāji paraksta saistību rakstu (7. pielikums). Saistību rakstu iesniedz būvvaldē.

97. Darbu veikšanas projektu nodod atbildīgajam būvdarbu vadītājam pirms būvprojektā paredzēto darbu uzsākšanas.

98. Visiem būvniecības dalībniekiem, kas strādā vai atrodas būvlaukumā, ir saistoši atbildīgā būvdarbu vadītāja rīkojumi, ciktāl to nosaka noslēgtie līgumi un darba aizsardzības koordinatora norādījumi.

99. Atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākums ir nodrošināt kvalitatīvu būvdarbu veikšanu atbilstoši būvprojektam un darbu veikšanas projektam, kā arī ievērojot citus būvniecību reglamentējošos normatīvos aktus un būvizstrādājumu izmantošanai noteiktās tehnoloģijas. Būvdarbu kvalitātei ir jāatbilst Latvijas būvnormatīvos un citos normatīvajos aktos noteiktajiem būvdarbu kvalitātes rādītājiem.

100. Atbildīgajam būvdarbu vadītājam ir šādi pienākumi:

100.1. kontrolēt būvlaukuma sagatavošanas darbus pirms būvdarbu uzsākšanas;

100.2. atbilstoši plānotajiem darbiem atrasties būvlaukumā;

100.3. iesaistīt būvniecības procesā tikai atbilstošas kvalifikācijas būvdarbu izpildītājus;

100.4. nodrošināt, ka būvdarbos tiek izmantoti tikai būvprojektam atbilstoši būvizstrādājumi, kuriem ir atbilstību apliecinoši dokumenti;

100.5. ievērot būvdarbu secību un kvalitātes atbilstību būvprojektam, darbu organizācijas projektam un darbu veikšanas projektam, kā arī būvniecību, vides aizsardzību, darba aizsardzību un ugunsdrošību reglamentējošos normatīvos aktus;

100.6. organizēt būvkonstrukciju, segto darbu un citu izpildīto būvdarbu pieņemšanu;

100.7. izdarīt ierakstus būvdarbu žurnālā par veiktajiem būvdarbiem, iebūvētajiem būvizstrādājumiem un darbu kvalitāti;

100.8. kontrolēt būvdarbu žurnālā un autoruzraudzības žurnālā ierakstīto norādījumu izpildi, attiecīgi to fiksējot žurnālos;

100.9. apliecināt būves gatavību ekspluatācijai;

100.10. pēc būvuzrauga pieprasījuma sniegt detalizētu informāciju par būvdarbu sagatavošanās posmiem un izvēlētajām metodēm darbu izpildē;

100.11. saskaņot ar būvuzraugu atsevišķu būvdarbu veicējus, ja tie nav minēti galvenā būvdarbu veicēja un pasūtītāja noslēgtajā līgumā;

100.12. nodrošināt, lai būvlaukumā netiktu ielaistas un neuzturētos nepiederošas personas;

100.13. nodrošināt dalītu laika uzskaiti par savu darbu katrā būvobjektā, pēc būvinspektora pieprasījuma sniegt uzskaiti pamatojošo dokumentāciju.

101. Atbildīgajam būvdarbu vadītājam ir tiesības:

101.1. ierosināt būvspeciālistu būvprakses sertifikāta apturēšanu vai anulēšanu, ja būvdarbu laikā būvspeciālisti neveic šajos būvnoteikumos noteiktos pienākumus;

101.2. veikt izmaiņas plānotajos darbu sagatavošanas posmos, kā arī izvēlētajās darba metodēs, pirms tam veicot izmaiņas darbu veikšanas projektā un saskaņojot tās ar pasūtītāju, autoruzraugu un būvuzraugu.

X. Autoruzraudzība

102. Autoruzraudzības mērķis ir nepieļaut būvniecības dalībnieku patvaļīgas atkāpes no akceptētās ieceres un izstrādātā būvprojekta, kā arī normatīvo aktu un standartu pārkāpumus būvdarbu gaitā.

103. Ja būvprojektu minimālā sastāvā un būvprojektu neizstrādā viena un tā pati persona, autoruzraudzību būvdarbu laikā veic tas būvkomersants vai būvspeciālists, kurš ir izstrādājis būvprojektu, ja ar pasūtītāju noslēgtajā līgumā nav noteikts citādi.

104. Autoruzraudzība neatbrīvo citus būvniecības procesa dalībniekus no normatīvajos aktos tiem noteiktās atbildības.

105. Autoruzraudzību veic:

105.1. valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem, otrās un trešās grupas ēkām pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā un tā aizsardzības zonā atbilstoši teritorijas plānojumam (izņemot viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas un palīgēkas);

105.2. trešās grupas jaunbūvējamām, restaurējamām un pārbūvējamām būvēm;

105.3. publiskām jaunbūvējamām, restaurējamām un pārbūvējamām otrās grupas būvēm;

105.4. dzīvojamām ēkām (izņemot viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas);

105.5. būvēm, kurām ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums.

106. Autoruzraudzību, izņemot gadījumu, ja būve tiek nojaukta, veic laikposmā pēc projektēšanas darbu pabeigšanas līdz būves nodošanai ekspluatācijā saskaņā ar pasūtītāja un būvprojekta izstrādātāja noslēgto līgumu.

107. Šo noteikumu 32. un 33. punktā minētajā gadījumā autoruzraugs ir būvprojekta vadītājs, bet šo noteikumu 34. punktā minētajā gadījumā – būvprojekta vadītājs un būvprojekta daļu vadītāji.

108. Ja būvprojekta izstrādātājs vairs nenodarbina būvprojekta vadītāju vai būvprojekta daļas vadītāju vai tie zaudējuši patstāvīgās prakses tiesības, autoruzraudzības veikšanai tiek norīkots cits atbilstošas jomas būvspeciālists.

109. Ja šo noteikumu 33. punktā minētais būvprojekta izstrādātājs atteicies no autoruzraudzības veikšanas vai izbeigusies tā tiesībspēja, pasūtītājs var slēgt līgumu ar citu atbilstošas jomas būvspeciālistu vai komersantu, kas nodarbina atbilstošas jomas būvspeciālistu.

110. Ja šo noteikumu 32. vai 34. punktā minētais būvprojekta izstrādātājs (būvkomersants) atteicies no autoruzraudzības veikšanas vai izbeigusies tā tiesībspēja, pasūtītājs var slēgt līgumu ar būvspeciālistu, kas bija norīkots veikt attiecīgos pienākumus būves projektēšanas procesā.

111. Autoruzraudzības žurnāls glabājas pie atbildīgā būvdarbu vadītāja, bet aizpildīto lapu kopijas – pie autoruzrauga.

112. Pirms būvobjekta nodošanas ekspluatācijā autoruzraudzības žurnālu kopā ar būvdarbu izpildes dokumentāciju nodod pasūtītājam glabāšanai.

113. Autoruzraugam ir šādi pienākumi:

113.1. apsekot būvobjektu un apsekojuma rezultātus ierakstīt autoruzraudzības žurnālā;

113.2. izskatīt būvdarbu veicēja iesniegtos risinājumus un informāciju par lietotajām konstrukcijām, iekārtām, materiāliem un sniegt atzinumus par to atbilstību būvprojektam;

113.3. ja nepieciešams, dot norādījumus būvdarbu vadītājam būvprojektā paredzēto risinājumu īstenošanai;

113.4. atbilstoši kompetencei kontrolēt autoruzraudzības žurnālā un būvdarbu žurnālā ierakstīto norādījumu izpildi;

113.5. iesniegt Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā un vietējā pašvaldībā pārskatu par veiktajiem darbiem valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos un to aizsardzības zonā, ja tas ir pieprasīts;

113.6. iesniegt pasūtītājam vai būvvaldei motivētu rakstisku informāciju, ja konstatētas patvaļīgas atkāpes no būvprojekta vai netiek ievērotas normatīvo aktu prasības;

113.7. ierasties būvlaukumā pēc pasūtītāja, būvdarbu veicēja, būvuzrauga, būvinspektora vai citu būvvaldes amatpersonu uzaicinājuma.

114. Autoruzraugam ir šādas tiesības:

114.1. piedalīties būves pieņemšanā ekspluatācijā;

114.2. pieprasīt iesniegt izvērtēšanai būvdarbu veicēja izstrādātos risinājumus un informāciju par lietotajām konstrukcijām, iekārtām, materiāliem;

114.3. pārbaudīt, vai būvobjektā ir atbilstoša būvprojekta un būvdarbu izpildes dokumentācija;

114.4. pārbaudīt būvdarbu secības un kvalitātes atbilstību būvprojektam, darbu veikšanas projektam, kā arī normatīvo aktu prasībām;

114.5. piedalīties būvkonstrukciju, segto darbu un citu izpildīto būvdarbu pieņemšanā;

114.6. ierosināt institūcijai, kura izdevusi atbildīgā būvdarbu vadītāja būvprakses sertifikātu, tā anulēšanu vai apturēšanu, ja autoruzrauga norādījumi par konstatēto atkāpju un pārkāpumu novēršanu nav izpildīti noteiktajos termiņos;

114.7. vienpusēji atkāpties no autoruzraudzības līguma, ja pasūtītājs neievēro būvprojekta izstrādātāja prasību pārtraukt būvdarbus, un ierosināt būvvaldei atcelt būvatļauju, par ko būvprojekta izstrādātājs rakstiski paziņo pasūtītājam;

114.8. veikt autoruzraudzību, izmantojot visas šajos noteikumos noteiktās tiesības, arī tad, ja autoruzraudzība nav nepieciešama un autoruzraudzības līgums nav noslēgts. Minētajā gadījumā autoruzraudzības izdevumus sedz būvprojekta izstrādātājs;

114.9. ziņot būvvaldei, ja būvdarbu veicējs neievēro autoruzrauga pamatotās prasības, kā arī ja konstatētas patvaļīgas atkāpes no būvprojekta.

115. Izmaiņas būvprojektā būvdarbu gaitā var izdarīt būvprojekta izstrādātājs vai autoruzraugs pēc rakstiskas vienošanās ar pārējiem būvniecības dalībniekiem, ja plānotās izmaiņas neskar būves vizuālo risinājumu, būves apjomu, būvvietu vai būves lietošanas veidu. Izmaiņu izdarītājs ir atbildīgs par būvprojekta apjoma un satura atbilstību pasūtītāja un normatīvo aktu prasībām pēc izmaiņu veikšanas tajā, kā arī tādu risinājumu izvēli, lai būve pēc tās nodošanas ekspluatācijā atbilstu normatīvajos aktos noteiktajām būtiskajām prasībām.

116. Autoruzrauga pienākums ir nodrošināt būvprojekta atbilstošu realizāciju dabā, ja nepieciešams, dodot norādījumus būvdarbu vadītājam un būvuzraugam būvprojektā paredzēto risinājumu īstenošanai. Autoruzraugs ir atbildīgs par pasūtītājam nodarītajiem zaudējumiem, kas radušies autoruzrauga bezdarbības vai vainas dēļ.

XI. Būvuzraudzība

117. Būvuzraudzības mērķis ir nodrošināt pasūtītāja tiesības un intereses būvdarbu veikšanas procesā, kā arī nepieļaut:

117.1. būvniecības dalībnieku patvaļīgas atkāpes no būvprojekta;

117.2. būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumus;

117.3. atkāpes no būvprojektā un darbu veikšanas projektā noteiktajām un citām darbu veikšanas tehnoloģijām.

118. Būvuzraudzību šo noteikumu 120. punktā noteiktajos gadījumos ir tiesīgs veikt tikai no būvdarbu veicēja un būvprojekta izstrādātāja neatkarīgs būvkomersants vai būvspeciālists (būvuzraugs). Par būvuzraugu nevar būt persona, kurai ir darba attiecības ar būvkomersantu, kas veic piegādes uzraugāmajam būvobjektam.

119. Būvuzraudzība neatbrīvo būvdarbu veicēju no atbildības par būvdarbu kvalitāti, atbilstību būvprojektam un būvniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

120. Būvuzraudzību veic, ja:

120.1. būvniecība pilnībā vai daļēji tiek finansēta no publisko personu līdzekļiem, Eiropas Savienības politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem otrās un trešās grupas būvēm. Šī prasība attiecas arī uz pirmās grupas būvēm, ja to paredz normatīvie akti;

120.2. būve ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis;

120.3. paredzēti trešās grupas būves būvdarbi;

120.4. otrās grupas publiskām ēkām un ražošanas būvēm, ja būves paredzētais lietojums, konstrukcijas vai būvdarbu izpildes paņēmieni būvvaldes vērtējumā ir saistīti ar paaugstinātu risku videi, cilvēku dzīvībai vai veselībai.

121. Būvuzraudzību veic saskaņā ar būvuzraudzības līgumu. Ja būvuzraudzības līgumu slēdz ar juridisko personu, līgumā norāda konkrētās fiziskās personas, kuras parakstīs saistību rakstu un veiks būvuzraudzību, kā arī norāda atbildīgo būvuzraugu.

122. Trešās grupas būvju būvuzraudzību uz līguma pamata var veikt tikai būvkomersants, kurš reģistrēts būvkomersantu reģistrā un kuram ir tiesības piedāvāt pakalpojumus būvuzraudzības jomā, un kurš nodarbina atbilstošus būvspeciālistus, ja speciālajos būvnoteikumos nav noteikts citādi.

123. Speciālajos noteikumos noteiktajos gadījumos pirmās un otrās grupas inženierbūvju būvuzraudzību var veikt būvspeciālists uz darba devēja rīkojuma pamata.

124. Uzņemoties būvuzraudzību, būvuzraugs paraksta saistību rakstu (8. pielikums).

125. Būvuzraugam ir šādi pienākumi:

125.1. pirms būvdarbu uzsākšanas izstrādāt būvuzraudzības plānu;

125.2. pārbaudīt, vai būvdarbu veicēja rīcībā ir būvdarbu veikšanai nepieciešamā dokumentācija;

125.3. iepazīties ar pasūtītāja un būvdarbu veicēja, kā arī ar būvdarbu veicēja un atsevišķu būvdarbu veicēju (ja tādi ir iesaistīti būvdarbu veikšanā) līguma nosacījumiem attiecībā uz būvdarbu apjomu un izpildi;

125.4. pārbaudīt, vai pirms būvdarbu uzsākšanas ir izpildīti būvdarbu sagatavošanas nosacījumi;

125.5. pārbaudīt būvdarbu secības un kvalitātes atbilstību būvprojektam, darbu veikšanas projektam, kā arī būvniecību, darba aizsardzību, vides aizsardzību un ugunsdrošību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem;

125.6. pārbaudīt būvdarbos izmantojamo būvizstrādājumu atbilstību apliecinošos dokumentus, kā arī būvizstrādājumu atbilstību būvprojektam;

125.7. pārbaudīt veikto būvdarbu apjomus;

125.8. pārbaudīt būvobjektu, kā arī izbūvēto konstrukciju un inženiersistēmu atbilstību būvprojekta risinājumiem;

125.9. izdarīt ierakstus būvdarbu žurnālā, tai skaitā par būvobjekta pārbaudēs konstatētiem trūkumiem un būvdarbu vadītāja prombūtni;

125.10. vizuāli fiksēt (piemēram, fotogrāfijā) būvuzraudzības plānā noteikto būvdarbu posmu pabeigšanu;

125.11. ierasties būvlaukumā pēc autoruzrauga, būvdarbu veicēja, būvinspektora vai citas būvvaldes amatpersonas pirmā uzaicinājuma;

125.12. piedalīties būvkonstrukciju, segto darbu un citu izpildīto būvdarbu pieņemšanā; tai skaitā kontrolēt darbu izpildes kvalitāti;

125.13. pieņemt tikai tos darbus, kas izpildīti atbilstoši būvprojektam un normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

125.14. kontrolēt būvdarbu žurnālā un autoruzraudzības žurnālā ierakstīto norādījumu izpildi;

125.15. ziņot pasūtītājam un atbildīgajām institūcijām par būvdarbu vadītāja prombūtni būvdarbu laikā, būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem būvdarbu sagatavošanas un būvdarbu laikā, kā arī par atkāpēm no būvprojekta;

125.16. nekavējoties izziņot strādājošo evakuāciju no būvlaukuma, ja būvlaukumā konstatētas bīstamas konstrukciju deformācijas, sabrukšanas pazīmes vai tieši ugunsgrēka izcelšanās vai eksplozijas draudi, un paziņot par to pasūtītājam, būvvaldei, kā arī, ja nepieciešams, izsaukt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un citu speciālo dienestu pārstāvjus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Būvuzraugs rīkojumus un darbības koordinē ar atbildīgo būvdarbu vadītāju;

125.17. sagatavot un iesniegt būvvaldē nepieciešamos dokumentus saskaņā ar speciālajiem būvnoteikumiem;

125.18. piedalīties būves pieņemšanā ekspluatācijā;

125.19. informēt attiecīgo būvvaldi vai biroju, ja būvobjekta ekspluatācija ir uzsākta patvaļīgi;

125.20. nodrošināt dalītu laika uzskaiti par savu darbu katrā būvobjektā, pēc būvinspektora pieprasījuma sniegt uzskaiti pamatojošo dokumentāciju.

126. Būvuzraugam ir šādas tiesības:

126.1. pieprasīt no pasūtītāja un būvdarbu veicēja jebkurus būvprojekta dokumentus, lai iegūtu precīzu pārskatu par būvdarbu gaitu un būvdarbu izpildi atbilstoši būvprojektam un, ja nepieciešams, par būvdarbu izpildītāju kvalifikāciju;

126.2. pieprasīt uzbūvēto konstrukciju un segto darbu atsegšanu, ja turpmākā darbu izpildes procesā rodas pamatotas šaubas par kāda darba izpildes kvalitāti un atbilstību būvprojektam;

126.3. ja konstatētas patvaļīgas atkāpes no būvprojekta vai netiek ievērotas Latvijas būvnormatīvos vai darba aizsardzību, vides aizsardzību un ugunsdrošību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, pārtraukt būvdarbus uz laiku, kamēr tiek novērsti konstatētie trūkumi, vai iesniegt attiecīgi pasūtītājam, būvvaldei, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam vai Valsts darba inspekcijai motivētu rakstisku pieprasījumu apturēt būvdarbus;

126.4. ierosināt atbildīgā būvdarbu vadītāja, kā arī atsevišķo darbu būvdarbu vadītāju būvprakses sertifikāta apturēšanu vai anulēšanu, ja būvdarbos atkārtoti tiek pieļautas profesionālas kļūdas vai normatīvo aktu pārkāpumi;

126.5. vienpusēji atkāpties no būvuzraudzības līguma vai atteikties no pienākuma pildīšanas (ja būvuzraugs ir norīkots) un rakstiski informēt par to attiecīgo būvvaldi vai biroju, ja pasūtītājs pieprasa veikt darbības, kas ir pretrunā ar būvniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

127. Būvuzraudzības plānā, ņemot vērā būves specifiku, sākotnēji ietver šādu informāciju:

127.1. nepieciešamās pārbaudes un to apjoms, ievērojot darbu veikšanas projektā ietvertos darbu posmus;

127.2. iespējamo risku novērtējumu būvdarbu laikā;

127.3. būvdarbu stadijas, kuras ir jāfiksē vizuāli (piemēram, fotogrāfijā), lai pārliecinātos par būvdarbu kvalitāti;

127.4. dalība būvkonstrukciju, segto darbu un citu izpildīto būvdarbu pieņemšanā;

127.5. risks, ko var radīt būves nojaukšanas vai demontāžas gaitā radušies bīstamie atkritumi.

128. Ja darbu veikšanas projekts tiek precizēts, būvuzraugs precizē arī būvdarbu uzraudzības plānu un iesniedz to būvvaldē. Ja būvdarbu kontroli veic birojs, būvdarbu uzraudzības plānu būvvalde nosūta birojam.

129. Būvuzraugs pirms būves nodošanas ekspluatācijā iesniedz pasūtītājam un būvvaldei vai birojam pārskatu par būvuzraudzības plānā norādīto pasākumu savlaicīgu izpildi un apliecina, ka būve ir uzbūvēta atbilstoši būvdarbu kvalitātes prasībām un normatīvajiem aktiem.

XII. Būvatļaujas apturēšana vai atcelšana

130. Pasūtītājs iesniedz iesniegumu par izmaiņām būvatļaujā, ja mainās būvdarbu veicējs, būvdarbu vadītājs, būvuzraugs vai autoruzraugs. Ja mainās pasūtītājs, iesniegumu par izmaiņām būvatļaujā iesniedz jaunais būvniecības ierosinātājs.

131. Būvvalde vai birojs var apturēt būvdarbus, ja:

131.1. netiek ievērotas būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasības;

131.2. nav izpildīti vai netiek pildīti būvatļaujas nosacījumi;

131.3. būvlaukumā netiek ievērotas ugunsdrošības, darba aizsardzības vai vides aizsardzības normatīvo aktu prasības;

131.4. būvdarbi tiek veikti bez būvdarbu veicēja (būvētāja, galvenā būvdarbu veicēja, atsevišķo būvdarbu veicēja) civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas;

131.5. tiek konstatēts, ka būvuzraudzības veicējam ir darba tiesiskās attiecības vai citas saistības, kas var radīt interešu konfliktu ar būvkomersantu, kas veic būvobjekta būvdarbus vai piegādes uzraugāmajam būvobjektam;

131.6. būvobjektā būvdarbu veikšanas laikā netiek nodrošināta autoruzraudzība, ja tā saskaņā ar šiem noteikumiem ir nepieciešama;

131.7. atbildīgais būvdarbu vadītājs neveic tam noteiktos pienākumus;

131.8. netiek veikta būvuzraudzība, ja tās nepieciešamību nosaka normatīvie akti, tai skaitā netiek ievērots būvuzraudzības plāns.

132. Būvvalde var atcelt būvatļauju, ja:

132.1. netiek ievērotas būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasības, kā arī nav izpildīti vai netiek pildīti būvatļaujas nosacījumi un būvvalde atbilstoši Būvniecības likuma 18. panta piektās daļas 1. punktam pieņem lēmumu par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu;

132.2. izpildot projektēšanas nosacījumus, tiek mainīts ēkas fasādes risinājums, būves apjoms, novietojums vai būves lietošanas veids, kas bija par pamatu būvatļaujas izsniegšanai, un tas neatbilst Būvniecības likuma 16. panta 2.² daļas vai 17. panta 2.¹ daļas nosacījumiem;

132.3. atklājas, ka būvatļaujā ietvertie nosacījumi faktiski nav izpildīti un būvvalde ir tikusi maldināta, pieņemot personai labvēlīgu lēmumu.

XIII. Būvniecības kontrole

133. Būvniecības kontroli veic būvinspektoru reģistrā reģistrēts būvinspektors. Būvinspektoram ir aizliegts stāties darba tiesiskajās attiecībās ar būvkomersantu un sniegt būvniecības pakalpojumus.

134. Par katru pārbaudi būvinspektors sagatavo atzinumu (9. pielikums).

135. Atzinumu var nesagatavot, ja apsekošanas rezultātā tiek sagatavots cits dokuments, kurā tiek ietverti apsekošanas rezultāti (izziņa par būves neesību u. c.).

136. Būvniecības kontroles ietvaros atsevišķu darbību veikšanu, kam nav galīgā noregulējuma rakstura, var nodrošināt būvinspektora palīgs.

137. Pirms būvvalde izdod būvatļauju, būvinspektors pārbauda būvniecības ieceres realizācijas vietu, lai pārliecinātos, ka tur nav veikta patvaļīga būvniecība.

138. Pēc būvdarbu uzsākšanas būvinspektors kontrolē būvniecības procesu, apsekojot būvdarbu veikšanas vietu atbilstoši būvuzraudzības plānam.

139. Veicot būvobjekta pārbaudi, būvinspektors pārliecinās, ka:

139.1. būvdarbu veikšanai ir saņemta būvatļauja un pirms to uzsākšanas ir izpildīti būvatļaujas nosacījumi vai arī pirms būvdarbu veikšanas būvvaldē ir akceptēta apliecinājuma karte vai paskaidrojuma raksts un normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pirms to uzsākšanas ir iesniegti un reģistrēti nepieciešamie dokumenti;

139.2. būvdarbi notiek, nepieļaujot atkāpes no būvatļaujas, akceptētās apliecinājuma kartes vai paskaidrojuma raksta nosacījumiem, kā arī ievērojot būvniecību reglamentējošos normatīvos aktus;

139.3. būvlaukumā atrodas būvdarbu veikšanai nepieciešamā dokumentācija, tai skaitā būvizstrādājumu atbilstību apliecinoši dokumenti;

139.4. būvdarbi būvlaukumā notiek, ievērojot vides prasības;

139.5. tiek veikta autoruzraudzība vai būvuzraudzība, ja to nepieciešamību nosaka normatīvie akti, tai skaitā tiek ievērots būvuzraudzības plāns;

139.6. būvdarbu veikšanai ir spēkā esoša obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas polise;

139.7. būvlaukumā atrodas atbildīgais būvdarbu vadītājs un veic tam noteiktos pienākumus.

140. Ja būvinspektors, veicot šo noteikumu 139. punktā minēto pārbaudi, konstatē, ka:

140.1. būvizstrādājumiem nav atbilstošas ekspluatācijas īpašību deklarācijas, būvinspektors informē Patērētāju tiesību aizsardzības centru;

140.2. netiek ievēroti darba aizsardzību reglamentējošie normatīvie akti, būvinspektors informē Valsts darba inspekciju;

140.3. veicot būvdarbus, pieļautas atkāpes no vides prasībām, kas radījušas vai var radīt bīstamību vai būtisku kaitējumu, būvinspektors informē institūciju, kura veic vides valsts kontroli.

141. Būvinspektoram ir pienākums apturēt būvdarbus, ja viņš, veicot šo noteikumu 139.1., 139.2. un 139.3. apakšpunktā minēto pārbaudi, konstatē pārkāpumus.

142. Ja, veicot šo noteikumu 139.4. apakšpunktā minēto pārbaudi, būvinspektors būvlaukumā konstatē atkāpes no vides prasībām un tas ir radījis vai var radīt bīstamību vai būtisku kaitējumu, viņš ir tiesīgs apturēt būvdarbus. Būvvalde var pieņemt lēmumu par atļauju turpināt būvdarbus pēc tam, kad no institūcijas, kas veic vides valsts kontroli, saņemta informācija par konstatēto trūkumu novēršanu.

143. Būvinspektoram ir tiesības:

143.1. apsekot būvobjektu vai ekspluatācijā pieņemtu būvi, lai konstatētu iespējamu patvaļīgu būvniecību vai būves ekspluatāciju neatbilstoši tās lietošanas veidam;

143.2. ierosināt birojam vai būvvaldei būves ekspluatācijas apturēšanu, ja tiek konstatēta patvaļīga ekspluatācija vai arī ekspluatācija neatbilst būvatļaujā paredzētajam būves lietošanas veidam;

143.3. pieprasīt no būvniecības dalībniekiem jebkuru būvobjekta dokumentāciju, tai skaitā būvprojektu;

143.4. būvdarbu laikā lūgt atbrīvot telpas, padarot tās pieejamas, un atsegt būvju daļas, lai varētu pārbaudīt uzbūvēto konstrukciju, ja konstatētas nedrošuma pazīmes;

143.5. apturēt būvdarbus, ja būvlaukumā nav būvdarbu vadītāja.

144. Būvinspektors, kontrolējot ekspluatācijā pieņemtas būves drošumu, veic vispārīgu vizuālo apskati, novērtē redzamos bojājumus un apskates rezultātus fiksē atzinumā. Apskates rezultāti var būt par pamatu būves, tās daļas vai iebūvēto būvizstrādājumu detalizētai tehniskajai izpētei. Trešās grupas publisku ēku ekspluatācijas uzraudzību atbilstoši Būvniecības likuma 6.¹pantam nodrošina birojā nodarbināts būvinspektors.

145. Būvju ekspluatācijas uzraudzības ietvaros, ņemot vērā atzinumā konstatēto, būvvalde vai birojs atbilstoši kompetencei var pieņemt šādus lēmumus:

145.1. uzdot veikt būves, tās daļas vai iebūvēto būvizstrādājumu tehnisko izpēti, iesniedzot būves tehniskās apsekošanas atzinumu;

145.2. uzdot novērst konstatēto bīstamību, informējot par to pašvaldību;

145.3. ja konstatēta būves bīstamība, – aizliegt tās ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai;

145.4. ja būve vai atsevišķa telpa tiek izmantota neatbilstoši projektētajam lietošanas veidam, – aizliegt būves vai atsevišķas telpas ekspluatāciju un uzdot atjaunot iepriekšējo stāvokli.

146. Kriminālprocesa virzītājam, būvniecības dalībniekiem un būvniecību kontrolējošām iestādēm ir pienākums informēt Ekonomikas ministriju un sertificēšanas institūciju, kura speciālistu sertificējusi, par iespējamiem būvspeciālista profesionālās darbības pārkāpumiem, kas radījis vai var radīt apdraudējumu cilvēku dzīvībai, veselībai un videi.

147. Ja būvvalde vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas saskaņā ar Būvniecības likuma 18. panta piektās daļas 1. punktu, ir pieņēmusi lēmumu par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, būvniecības ierosinātājs iesniedz būvvaldē speciālajos būvnoteikumos noteiktos dokumentus būves nojaukšanai, atjaunošanai vai pārbūvei. Lēmumu par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu nepieņem, ja būve nojaukta patvaļīgi.

148. Būvvalde lēmumā par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu norāda:

148.1. iepriekšējā stāvokļa atjaunošanas pamatojumu;

148.2. kādi pasākumi veicami iepriekšējā stāvokļa atjaunošanai (atbilstošas dokumentācijas izstrāde un būves vai tās daļas nojaukšana, atjaunošana, pārbūve, būves vai telpu grupas lietošanas veida maiņa bez pārbūves, teritorijas sakārtošana utt.);

148.3. termiņu, līdz kuram jāveic iepriekšējā stāvokļa atjaunošana.

149. Būvniecības likuma 18. panta piektās daļas 2. punktā minētajā lēmumā būvvalde, birojs vai cita institūcija, kura veic būvvaldes funkcijas, norāda, kādas konkrētas būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasības ir jāizpilda, un termiņu, līdz kuram tās jāizpilda, kā arī, ja nepieciešams, norāda, kāds kaitējums videi jānovērš.

XIV. Sadarbība

150. Biroja būvinspektoram, izskatot iesniegumus un sūdzības par būtiskiem normatīvo aktu pārkāpumiem būvniecības procesā vai arī gadījumos, kad būve ir radījusi vai var radīt bīstamību vai būtisku kaitējumu personu dzīvībai, veselībai, īpašumam vai videi, ir tiesības apskatīt jebkuru objektu un fiksēt situāciju apskates materiālos, bet gadījumos, kad apsekojamās būves uzraudzība ir biroja kompetencē, arī sastādīt atzinumu.

151. Ja attiecīgās būves uzraudzība nav biroja kompetencē, informāciju un apskates materiālus birojs nosūta būvvaldei vai institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas, turpmākai rīcībai.

152. Saņemot biroja sniegto informāciju un materiālus par būves apskati, būvvalde vai cita institūcija veic pasākumus Būvniecības likuma 18. vai 21. pantā noteiktajā kārtībā.

153. Sadarbības ietvaros būvvaldes būvinspektoram ir tiesības būvdarbu laikā apskatīt arī tādu būvi un būvlaukumu, kura uzraudzība ir biroja vai citas institūcijas kompetencē, un sniegt par to informāciju birojam vai institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas, turpmākai rīcībai.

154. Institūcijai, kuras kompetencē ir attiecīgās būves būvniecības vai ekspluatācijas kontrole, ir pienākums divu darbdienu laikā pēc citas institūcijas būvinspektora apskates dokumentu saņemšanas apsekot attiecīgo būvlaukumu vai būvi.

155. Ja būvdarbu kontroli veic birojs, būvvaldei vai institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas, ir jāinformē attiecīgā institūcija, ka saņemts iesniegums par izmaiņu veikšanu, kā arī jāiesniedz birojā izmainītās būvprojekta daļas un sadaļas, ja būvdarbu laikā pasūtītājs ir saskaņojis izmaiņas būvprojektā atbilstoši Būvniecības likuma 17. panta 2.² daļai.

156. Būvvaldei vai citai institūcijai, kas pilda būvvaldes funkcijas, pieņemot lēmumu par nosacījumu izpildi būvdarbu uzsākšanai, jāpaziņo birojam par piedalīšanos būves pieņemšanā ekspluatācijā.

157. Birojs vai cita institūcija, kas pilda būvvaldes funkcijas, informē būvvaldi par plānoto būves pieņemšanu ekspluatācijā piecas dienas pirms būves pieņemšanas, ja būvvalde paziņojusi, ka vēlas piedalīties pieņemšanā ekspluatācijā.

XV. Pilnīgi vai daļēji sagruvušas, bīstamas vai ainavu bojājošas būves sakārtošana vai nojaukšana

158. Būve ir jāsakārto, jāveic tās konservācija vai jānojauc (atkarībā no konkrētiem apstākļiem), ja:

158.1. tās stāvoklis neatbilst Būvniecības likuma prasībām vai būves būtiskajām prasībām un tas ir fiksēts būvvaldes lēmumā;

158.2. būves fasādes un citu ārējo konstrukciju tehniskais stāvoklis vai ārējais izskats neatbilst pilsētvides ainavas vai ainaviski vērtīgās teritorijas prasībām (būve ir vidi degradējoša vai bojā ainavu), kuras ir noteiktas pašvaldības saistošajos noteikumos par namu un to teritoriju un būvju uzturēšanu.

159. Pašvaldība nosaka būves īpašniekam šādus pienākumus:

159.1.  sakārtot būvi, veikt būves konservāciju vai nojaukt būvi tādā apjomā, lai tā neradītu bīstamību, ja būve ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi vai nonākusi tādā tehniskajā stāvoklī, ka kļuvusi bīstama. Pašvaldības domes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā viena mēneša laikā no tā paziņošanas dienas;

159.2. sakārtot būvi, lai tā atbilstu pilsētvides ainavas vai ainaviski vērtīgās teritorijas prasībām, ja būve bojā ainavu. Pašvaldības domes vai tās institūcijas lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā viena mēneša laikā no tā paziņošanas dienas.

160. Visas darbības, kas ir saistītas ar būves sakārtošanu vai konservāciju, kurai piešķirts:

160.1. valsts vai vietējas nozīmes kultūras pieminekļa statuss, ir jāveic, ievērojot kultūras pieminekļu aizsardzības jomas normatīvo aktu prasības, kā arī minētās darbības pirms tam jāsaskaņo ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju;

160.2. vietējās nozīmes kultūras pieminekļa statuss, ir jāveic, ievērojot kultūras pieminekļu aizsardzības jomas normatīvo aktu prasības, kā arī minētās darbības pirms tam jāsaskaņo ar attiecīgo kompetento pašvaldības institūciju vai amatpersonu, ja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ir deleģējusi pašvaldībai pārvaldes uzdevumus, kas attiecas uz vietējās nozīmes nekustamo kultūras pieminekļu aizsardzību un izmantošanu.

161. Būvniecības ierosinātājs būves konservācijas apjomu, veicamos darbus un laika grafiku saskaņo būvvaldē.

162. Pēc būves nojaukšanas un teritorijas sakārtošanas būves nojaukšanas faktu apliecina būvvaldes izsniegta izziņa par būves neesību.

163. Ja būves īpašnieks neizpilda prasību par pilnīgi vai daļēji sagruvušas būves savešanu kārtībā, būves konservāciju vai nojaukšanu tādā apjomā, lai tā neradītu bīstamību, pašvaldības dome lemj par administratīvā akta piespiedu izpildi atbilstoši Administratīvā procesa likumam.

164. Ja saskaņā ar šo noteikumu 163. punktu pašvaldības dome vai tās institūcija pieņem lēmumu par būves sakārtošanu, pašvaldībai ir tiesības veikt būves sakārtošanas darbus tikai tādā apmērā, lai novērstu bīstamību un apdraudējumu cilvēku drošībai. Pašvaldības lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā viena mēneša laikā no tā paziņošanas dienas.

XVI. Noslēguma jautājumi

165. Noteikumi stājas spēkā 2014. gada 1. oktobrī.

166. Pasūtītājam ir tiesības izstrādāt skiču projektu vai tehnisko projektu, pamatojoties uz arhitektūras un plānošanas uzdevumu, kas tika izsniegts pirms šo noteikumu spēkā stāšanās.

167. Ja līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, atbildot uz būvvaldē iesniegto būvniecības iesniegumu:

167.1.  ir izsniegts plānošanas un arhitektūras uzdevums un tā derīguma termiņš nav beidzies, pasūtītājam ir tiesības plānošanas un arhitektūras uzdevuma derīguma termiņa laikā saņemt būvatļauju ar šo noteikumu prasībām atbilstošiem nosacījumiem, ja būvvaldē ir iesniegta attiecīgās grupas būvniecības ierosināšanai speciālajos būvnoteikumos noteiktā projekta dokumentācija. Būvvalde, izvērtējot iesniegto projekta dokumentāciju, izsniedz būvatļauju, projektēšanas nosacījumos norādot plānošanas un arhitektūras uzdevumā iekļautās prasības;

167.2. nav izsniegts plānošanas un arhitektūras uzdevums, būvvalde informē pasūtītāju, ka plānotā būvniecības iecere ir jāiesniedz atbilstoši šo noteikumu un speciālo būvnoteikumu prasībām.

168. Būvobjektiem, kuru projektēšana ir likumīgi uzsākta līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un kuru projekta risinājumi atbilst attiecīgā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, būvvalde izsniedz būvatļauju ar projektēšanas un būvdarbu uzsākšanas nosacījumiem, kuri atbilstoši būves funkcijai noteikti speciālajos būvnoteikumos, ja pasūtītājs būvvaldē ir iesniedzis:

168.1. skiču projektu (plānošanas un arhitektūras uzdevuma termiņa laikā) vai izvērsto skiču projektu (plānošanas un arhitektūras uzdevuma termiņa laikā, ja nav saņemta būvatļauja). Būvvalde, izvērtējot iesniegto projekta dokumentāciju, izsniedz būvatļauju, projektēšanas nosacījumos norādot plānošanas un arhitektūras uzdevumā iekļautās prasības;

168.2. akceptētu tehnisko projektu, no kura akceptēšanas brīža nav pagājuši vairāk kā divi gadi, un nav pagarināts akceptētā tehniskā projekta derīguma termiņš. Būvvalde izsniedz būvatļauju ar būvdarbu uzsākšanas nosacījumiem, savukārt projektēšanas nosacījumus būvatļaujā atzīmē kā izpildītus;

168.3. akceptētu tehnisko projektu, kura derīguma termiņš ir pagarināts un nav beidzies. Būvvalde izsniedz būvatļauju ar būvdarbu uzsākšanas nosacījumiem, savukārt projektēšanas nosacījumus būvatļaujā atzīmē kā izpildītus.

169. Pasūtītājs ir tiesīgs saņemt būvatļauju atbilstoši šo noteikumu prasībām, ja pasūtītājs iesniedz būvvaldē tehnisko projektu un iesniegumā norāda, ka vēlas saņemt būvatļauju ar nosacījumiem, kā arī lūdz veikt atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi. Būvvalde izvērtē iesniegtā tehniskā projekta vai akceptēta izvērstā skiču projekta būves konstruktīvās daļas tehniskā projekta atbilstību plānošanas un arhitektūras uzdevuma prasībām. Ja ir izpildīti plānošanas un arhitektūras uzdevuma nosacījumi, būvvalde izsniedz būvatļauju ar būvdarbu uzsākšanas nosacījumiem, savukārt projektēšanas nosacījumus būvatļaujā atzīmē kā izpildītus.

170. Ja būvvalde līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir akceptējusi nulles cikla tehnisko projektu, kas tika izstrādāts, pamatojoties uz būvvaldē akceptēta saskaņota skiču projekta pamata, un no akceptēšanas brīža nav pagājuši vairāk kā divi gadi un nav pagarināts akceptētā tehniskā projekta derīguma termiņš, būvvalde izsniedz būvatļauju nulles cikla darbiem ar būvdarbu uzsākšanas nosacījumiem, savukārt nulles cikla projektēšanas nosacījumus būvatļaujā atzīmē kā izpildītus. Būvobjekta tālākai realizācijai ir jāievēro šajos noteikumos, kā arī atbilstošajos speciālajos būvnoteikumos noteiktais būvniecības process.

171. Būvobjektiem, kuru būvdarbi ir likumīgi uzsākti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, kuru projekta risinājumi atbilst attiecīgā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām un ir norādīts maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums, nav nepieciešams saņemt būvatļauju ar nosacījumiem atbilstoši šo noteikumu prasībām. Ja nepieciešams pagarināt vai atjaunot būvatļauju, būvvalde pagarina būvatļaujas derīguma termiņu līdz laikam, kas nepārsniedz būvatļaujā norādīto maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu. Ja nepieciešams pagarināt vai atjaunot iepriekš izsniegtas būvatļaujas derīguma termiņu, kurā nav norādīts maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums, būvvalde izsniedz būvatļauju atbilstoši šo noteikumu prasībām, atzīmējot projektēšanas un būvdarbu uzsākšanas nosacījumus kā izpildītus un norādot maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu atbilstoši šo noteikumu 80. punktam no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis

 

1.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 19.augusta
noteikumiem Nr.500

Būvju iedalījums grupās atbilstoši būvniecības procesam

1. Ēku iedalījums grupās

Iedalījuma kritērijs	I grupa *	II grupa	III grupa*
1. Stāvu skaits		Ēkas, kuras neietilpst 1. vai 3.grupā	1) Ēka, kurai ir vairāk nekā pieci virszemes stāvi 2) Ēka, kurai ir vairāk nekā viens apakšzemes stāvs
2. Cilvēku skaits			Publiskā ēka, kurā paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem
3. Platība, apbūves laukums	1) Mazēka (vienstāva ēka, t.sk. nojume un palīgēka, kuras apbūves laukums nav lielāks par 25 m2) 2) Ārpus pilsētu un ciema teritorijām vienstāva lauku saimniecību nedzīvojamā ēka, kura nav paredzēta dzīvnieku turēšanai, un palīgēka (piemēram, saimniecības ēkas, noliktavas, šķūņi, pagrabi, nojumes, garāžas) ar apbūves laukumu līdz 60 m2 3) Atsevišķa rūpnieciski izgatavota vienstāva ēka ar apbūves laukumu līdz 60 m2, tai skaitā konteinertipa ēka vai būvizstrādājums, izņemot ēkas, kurās tiek izvietota bīstamā iekārta 4) Betonēts laukums pakaišu kūtsmēslu uzkrāšanai (uzglabāšanai ar vircas uzkrāšanas tvertni) līdz 50m2		1) Ražošanas ēka, kuras kopējā platība ir lielāka par 1000 m2 2) Noliktavas ēka, kuras kopējā platība ir lielāka par 2000 m2
4. Būvtilpums	Ūdens rezervuāri (pazemes un virszemes) līdz 50 m3 ārpus pilsētu un ciemu teritorijām		1) Ēka šķidru, gāzveida vielu vai beramu materiālu uzglabāšanai, pārkraušanai vai pārstrādei ar būvtilpumu virs 5000 m3 2) Ūdens rezervuāri (pazemes un virszemes) virs 1000 m3
5. Jauda	1) Kompaktās (konteinertipa) transformatoru apakšstacijas un sadales ietaises ar nominālo spriegumu līdz 20 kV ārpus pilsētām, ja tās atrodas ārpus esošo spēkstaciju un apakšstaciju teritorijām 2) Elektroietaišu ēkas ar pamatiem, mazākas par 60 m2 ārpus pilsētām un ciemiem		1) Katlumājas un elektroenerģijas apgādes ēkas ar siltuma jaudu lielāku par 2 MW un/vai elektrisko jaudu lielāku par 2 MW 2) Slēgto transformatoru apakšstaciju ēkas ar 110 kV spriegumu un augstāku

Piezīme.

1. * Lai noteiktu, vai ēka pieder pie konkrētās grupas ēkām, jābūt spēkā vienai no minētajām klasifikācijas pazīmēm.

2. Inženierbūvju iedalījums grupās**

Speciālie būvnoteikumi	I grupa	II grupa	III grupa
1. Autoceļi un ielas	Māju ceļš viena īpašnieka zemes gabalā	Inženierbūves, kuras neietilpst 1. vai 3.grupā	1) Automaģistrāles un ātrsatiksmes autoceļi 2) Tilti, viadukti un ceļu pārvadi 3) Tuneļi, garāki par 100 m
2. Dzelzceļa būves (valsts, pašvaldību un privātie)	Dzelzceļa gājēju pārejas un dzelzceļa tehnoloģiskās pārbrauktuves		1) Publiskās lietošanas dzelzceļi 2) Tilti, viadukti un ceļu pārvadi 3) Tuneļi, garāki par 100 m
3. Elektronisko sakaru būves	Inženiertīklu pievadi		1) Maģistrālās sakaru līnijas 2) Torņi, augstāki par 100 m
4. Enerģijas ražošanas, glabāšanas, pārvades un sadales būves	1) Elektrotīkli ar nominālo spriegumu līdz 20 kV, tajā skaitā elektroapgādes sadalnes (uzskaites, relejaizsardzības, kabeļu komutācijas u. c.) un komutācijas un aizsardzības iekārtas 2) Inženiertīklu pievadi		1) Elektropārvades līnijas ar nominālo spriegumu 110 kV un augstāku 2) Apakšstacijas (izņemot slēgtās transformatoru apakšstaciju ēkas) ar 110 kV spriegumu un augstāku 3) Hidroelektrostacijas ar jaudu virs 2 MW 3) Gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas ar darba spiedienu virs 1,6 MPa 4) Spēkstaciju būves ar jaudu virs 20 kW, tai skaitā vēja elektrostacijas (vēja parki) 5) Dūmeņi virs 60 m
5. Hidrotehniskās un meliorācijas būves	1) Viena īpašnieka meliorācijas sistēma vai atsevišķas būves, ierīces 2) Rakti dīķi ar virsmas laukumu vienas zemes vienības robežās līdz 0,5 ha platībā		1) Ūdens noteces un līmeņu regulēšanas hidrotehniskās būves, ja aizsprosta augstums pārsniedz 15 metrus vai novadbūves caurplūde pārsniedz 500 m3/s 2) Ūdens resursu izmantošanas hidrotehniskās būves, ja hidroelektrostacijas projektētā jauda ir no 1 MW līdz 2 MW vai sūkņu stacijas ražīgums ir lielāks par 5 m3/s
6. Ostu hidrotehniskās būves			Iekšējie ūdensceļi un ostas, kas paredzētas iekšzemes ūdenstransportam ar 1000 t un lielāku tilpību
7. Ar radiācijas drošību saistītās būves			Visas ar radiācijas drošību saistītās būves
8. Būves Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā			Visas būves Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā
9. Citas, atsevišķi neklasificētas, inženierbūves	1) Atsevišķie labiekārtojuma elementi, kas atrodas publiskajā ārtelpā – soliņi, bērnu rotaļu ierīces, sporta aprīkojums, atsevišķās laternas un apgaismes ķermeņi, karogu masti, velosipēdu statīvi u.tml. *** 2) Stacionārie reklāmas un informācijas stendi*** ar augstumu līdz 2,5 m un citi tiem pielīdzināmi objekti, tai skaitā ielu norāžu stabi līdz 4 m (bez elektrības pieslēguma) 3) Žogi un mūri viena zemes gabala robežās 4) Labiekārtoti (betona, šķembu u. c.) laukumi līdz 50 m2 ārpus pilsētu un ciemu teritorijas lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām 5) Inženiertīklu pievadi		1) Rūpnieciskās ražošanas būve (ieguves rūpniecības vai iežieguves būves, ķīmiskās ražošanas būves, smagās rūpniecības uzņēmumu būves) 2) Visa veida estrādes, atklātie sporta laukumi un baseini ar tribīnēm, kuras paredzētas vairāk nekā 100 cilvēkiem 3) Visu veidu maģistrālie cauruļvadi un to pārvades estakādes 4) Notekūdeņu attīrīšanas ietaises ar jaudu virs 200 m3/diennaktī 5) Kanalizācijas notekūdeņu pārsūknēšanas stacijas ar jaudu virs 200 m3/diennaktī 6) Ūdens un kanalizācijas maģistrāles ar diametru no 1000 mm 7) Ūdens attīrīšanas ietaises ar jaudu virs 200 m3/diennaktī 8) Lidlauku skrejceļi, kas ir garāki par 2,0 km 9) Torņi, augstāki par 100 m

Piezīmes.

2. ** Tabulā ir dots inženierbūvju uzskaitījums atbilstoši būvju grupām, kas jāņem vērā, piemērojot speciālajos būvnoteikumos noteikto būvniecības procesu.

3. *** Atsevišķie labiekārtojuma elementi, kā arī stacionārie reklāmas un informācijas stendi nav uzskatāmi par kadastra objektiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma izpratnē.

Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis

 

2.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 19.augusta
noteikumiem Nr.500

IZZIŅA
par būves neesību

	ar kadastra apzīmējumu
(būves nosaukums)

Nr._________________, kas atrodas		,
	(adrese)

apvidū neeksistē.

1. Ziņas par objektu:

1.1. būves īpašnieks Būvniecības likuma izpratnē

(fiziskās personas vārds, uzvārds, personas kods vai juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas Nr.)

1.2. būves grupa
	(atbilstoši Vispārīgajiem būvnoteikumiem)

1.3. būves lietošanas veids
	(atbilstoši būvju klasifikācijai)

1.4. ēkas virszemes stāvu skaits

 

2. Ziņas par zemesgabalu:

2.1. zemes vienības kadastra apzīmējums

2.2. zemes vienības adrese

2.3. zemesgabala īpašnieks Būvniecības likuma izpratnē

(fiziskās personas vārds, uzvārds, personas kods vai juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas Nr.)

3. Būves atrašanās vieta apsekota
	(datums)

Pilsētas/novada būvvaldes atbildīgā amatpersona
	(amats)

(vārds, uzvārds, paraksts*)		(datums*)

Piezīmes.

* Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "datums" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis

 

3.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 19.augusta
noteikumiem Nr.500

BŪVPROJEKTA EKSPERTĪZES ATZINUMS

BŪVPROJEKTS
	Būvprojekts
	(būves nosaukums, adrese, kadastra apzīmējums)
	Pasūtītājs
	(nosaukums/vārds, uzvārds, adrese, reģ. Nr.)
	Būvprojekta izstrādātājs
	(nosaukums, būvkomersanta reģ. Nr. vai vārds, uzvārds, sert. Nr.)
	Būvprojekta vadītājs
	(vārds, uzvārds, arhitekta vai būvprakses sert. Nr., darbības joma, derīguma termiņš)
	Būvprojekta daļu vadītāji
	(vārds, uzvārds, arhitekta vai būvprakses sert. Nr., darbības joma, derīguma termiņš)
EKSPERTĪZES VADĪTĀJS
	Ekspertīzes vadītājs
	(vārds, uzvārds vai būvkomersanta nosaukums, reģ. Nr.)
	Būvprakses sertifikāts
	(numurs, darbības joma, izdevējs, izdošanas datums, derīguma termiņš)
	Būvkomersanta reģistrācijas apliecības Nr. ______________

Būvprojekta ekspertīzes ATZINUMS
	uz ________ lapām
	Līgums:
		(datums un numurs)
	Būvprojekta sastāvs
	(visas ekspertējamā būvprojekta daļas un sadaļas)
	Ekspertīzes uzdevums – izvērtēt būvprojekta risinājumu atbilstību būvniecību reglamentējošu normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām
	Ekspertīzes papilduzdevums
	(norādīt, ja tādus izvirzījis pasūtītājs un tie ir aplūkoti ekspertīzes veikšanas gaitā)
	Ekspertīzē iesaistīto ekspertu saraksts:
	Eksperts
		(vārds, uzvārds)
	Sertifikāts
		(numurs, darbības joma, izdevējs, izdošanas datums, derīguma termiņš)
	Atzinuma teksts (Ekspertīzes vadītājs par normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām atbilstošu būvprojektu sniedz pozitīvu atzinumu (ar vai bez piezīmēm), bet par neatbilstošu būvprojektu – negatīvu atzinumu) Apliecinu, ka būvprojekta risinājumi  atbilst/neatbilst normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām. (vajadzīgo pasvītrot) Atklātās neatbilstības (Katras neatbilstības apraksts un atsauce uz atbilstošo tiesību normu, kuras prasības nav ievērotas) Piezīmes (Norāda nepilnības, kuras jānovērš pirms būvprojekta iesniegšanas akceptēšanai būvvaldē) Veiktie aprēķini   Apliecinu, ka nav tādu apstākļu, kuru dēļ varētu uzskatīt, ka esmu ieinteresēts ekspertējamā būvprojekta realizācijā.
	Datums*		Vieta
	Ekspertīzes vadītājs		Paraksts*

Piezīme. *Dokumenta rekvizītus "Datums" un "Paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

 

Būvprojekta daļas ekspertīze

Būvprojekta _________________________________________________ ekspertīzes atzinums
(daļas vai sadaļas nosaukums)      

	Būvprojekts
	Būvprojekta daļa
		(daļas nosaukums)
	Būvprojekta daļas vadītājs
			(vārds, uzvārds)
	Sertifikāts
		(numurs, darbības joma, izdevējs, izdošanas datums, derīguma termiņš)
	Projektētājs
		(vārds, uzvārds)
	Sertifikāts
		(numurs, darbības joma, izdevējs, izdošanas datums, derīguma termiņš)
Eksperts
	Eksperts
		(vārds, uzvārds)
	Sertifikāts
		(numurs, darbības joma, izdevējs, izdošanas datums, derīguma termiņš)
Būvprojekta ___________________________________ ekspertīzes Atzinums
uz ___ lapām
	Ekspertīzes uzdevums – izvērtēt būvprojekta
				(daļas vai sadaļas nosaukums)
	risinājumu atbilstību būvniecību reglamentējošu normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām.
	Ekspertīzes papilduzdevums
	(norādīt, ja tādus izvirzījis pasūtītājs un tie ir aplūkoti ekspertīzes veikšanas gaitā)
	Atzinuma teksts
	Apliecinu, ka būvprojekta
			(daļas vai sadaļas nosaukums)
	risinājumi atbilst/neatbilst normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām.
		(vajadzīgo pasvītrot)
	Atklātās neatbilstības (Katras neatbilstības apraksts un atsauce uz atbilstošo tiesību normu, kuras prasības nav ievērotas) Piezīmes (Norāda nepilnības, kuras jānovērš pirms būvprojekta iesniegšanas akceptēšanai būvvaldē) Veiktie aprēķini Apliecinu, ka nav tādu apstākļu, kuru dēļ varētu uzskatīt, ka esmu ieinteresēts ekspertējamā būvprojekta realizācijā.
	Datums*		Vieta
	Eksperts		Paraksts*

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "Datums" un "Paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis

 

4.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 19.augusta
noteikumiem Nr.500

BŪVES EKSPERTĪZES ATZINUMS¹

	Būve
		(būves nosaukums, adrese, kadastra apzīmējums)
	Pasūtītājs (ja nepieciešams)
	(nosaukums vai vārds, uzvārds, adrese, reģ. Nr.)
	Būvprojekta izstrādātājs (ja nepieciešams)
	(nosaukums, būvkomersanta reģ. Nr. vai vārds, uzvārds, sert. Nr.)
	INFORMĀCIJA PAR BŪVI Pamatinformācija (Būves galvenie tehniskie rādītāji – galvenais lietošanas veids, stāvu skaits, ekspluatācijā pieņemšanas gads u. c. raksturojošā informācija) Konstruktīvie elementi (Pamati, ārsienas, pārsegumi, jumts – izmantotie būvmateriāli) Būves eksplikācija
EKSPERTS
	Eksperts
		(vārds, uzvārds vai būvkomersanta nosaukums, reģ. Nr.)
	Būvprakses sertifikāts
				(numurs, darbības joma, izdevējs, izdošanas datums, derīguma termiņš)
	Būvkomersanta reģistrācijas apliecības Nr. __________
Būves ekspertīzes ATZINUMS
	uz ___ lapām
	Līgums
		(datums un numurs)
	Ekspertīzes uzdevums
	Ekspertīzes papilduzdevums
	(norādīt, ja tādus izvirzījis pasūtītājs un tie ir aplūkoti ekspertīzes veikšanas gaitā)
	Ekspertīzē iesaistīto ekspertu saraksts:
	Eksperts
		(vārds, uzvārds)
	Sertifikāts
		(numurs, darbības joma, izdevējs, izdošanas datums, derīguma termiņš)
	Atzinuma teksts
	Atklātās neatbilstības (Katras neatbilstības apraksts un atsauce uz atbilstošo tiesību normu, kuras prasības nav ievērotas) Piezīmes Veiktie aprēķini Izmantotā būves dokumentācija (uzskaitījums): ATZINUMS
	Apliecinu, ka man nav nekāda veida saistību ar būvkomersantu, kas veica būvdarbus, un nav tādu apstākļu, kuru dēļ varētu uzskatīt, ka esmu ieinteresēts ekspertējamā būvobjekta (būves) ekspertīzes pozitīvā vai negatīvā atzinumā.
	Datums2			Vieta
	Eksperts			Paraksts2

Pielikumā: izmantotā būvi raksturojošā informācija, fotofiksācija.

Piezīmes.

¹ Ja jāvērtē būve kopumā vai ēkas iekšējie vai ārējie inženiertīkli, būves ekspertīzes atzinumu var noformēt atbilstoši Latvijas būvnormatīvā LBN 405 "Būvju tehniskā apsekošana" iekļautajai tehniskās apsekošanas atzinuma formai, aizstājot aili "Tehniskais nolietojums (%)" ar aili "Veikto būvdarbu kvalitāte", kā arī atzinums jāpapildina ar apliecinājumu, ka nepastāv interešu konflikts.

² Dokumenta rekvizītus "Datums" un "Paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis

 

5.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 19.augusta
noteikumiem Nr.500

I. Būvdarbu žurnāla saturs

1. Būvdarbu žurnāls uzskatāms par pirmo izpildes dokumentu, kurš atspoguļo darba gaitu būvobjektā no sākuma līdz nodošanai ekspluatācijā (darba organizāciju, apstākļus, termiņus, būvdarbu kvalitāti u. c.).

2. Žurnāls tiek aizpildīts katram būvobjektam, kuru vada atbildīgais būvdarbu vadītājs. Ja atbildīgais būvdarbu vadītājs vada vairāku nelielu objektu būvniecību, kuri izvietoti vienā būvlaukumā un pieder vienam pasūtītājam, tad šiem objektiem atļauts aizpildīt vienu kopēju būvdarbu žurnālu, uzskaitot katrā objektā veiktos darbus.

3. Ja būvobjektā būvdarbus veic vairāki būvdarbu veicēji, būvdarbu žurnālā tiek apkopoti dati arī par tiem darbiem, kurus izpilda atsevišķu būvdarbu veicēji, aizpildot noteiktas žurnāla sadaļas vai noformējot segto darbu un nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas aktus.

4. Būvdarbu žurnālā tiek fiksēti dienā veiktie būvdarbu apjomi.

5. Visi ieraksti žurnālā izdarāmi salasāmi valsts valodā.

II. Būvdarbu žurnālā norādāmās ziņas

6. Vispārīgas ziņas:

6.1. būvobjekta atsevišķu būvju saraksts;

6.2. galvenā būvdarbu veicēja, atsevišķu būvdarbu veicēju un darbu atbildīgo vadītāju (būvspeciālistu) kvalifikācijas saraksts.

Vispārīgās ziņas aizpilda par būvdarbu žurnālu atbildīgā persona pirms būvdarbu uzsākšanas. Tālākās sadaļas būvdarbu gaitā aizpilda atbildīgais būvdarbu vadītājs, atsevišķu būvdarbu veicēju norīkotie būvdarbu vadītāji un kontrolējošo organizāciju pārstāvji.

7. Tehniskā dokumentācija:

7.1. būvprojekta reģistrācija būvobjektā ar kadastra apzīmējumiem;

7.2. izmaiņas vai papildinājumi būvprojekta dokumentācijā.

Būvprojektu reģistrē būvlaukumā, kā arī apraksta visas izmaiņas vai papildinājumus būvprojekta dokumentācijā. Atbildīgās personas minētās izmaiņas apliecina ar parakstu.

8. Izpildītie darbi:

8.1. saņemto būvizstrādājumu uzskaite būvobjektā;

8.2. ziņas par izpildīto darbu pieņemšanu;

8.3. neparedzētie darbi un papildu darbi;

8.4. segto darbu un nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas aktu reģistrācija un iespējamo segto darbu un nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas aktu saraksts.

Atbildīgais būvdarbu vadītājs katru dienu pārbauda izpildītos darbus, ar parakstu apliecina darbu pieņemšanu vai izdara atzīmi par defektiem un sastāda defektu konstatēšanas un novēršanas aktu. Reģistrē neparedzētos vai papildus veicamos darbus, ko radījušas izmaiņas vai papildinājumi projekta dokumentācijā, kā arī nelabvēlīgi laikapstākļi.

Reģistrē segto darbu un nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas aktus, iekļaujot sīku konstrukciju un darbu aprakstu, norādot to apjomu, rasējumu lapu numurus, ieviestās un saskaņotās atkāpes no projekta. Segto darbu un nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas aktu pielikumā pievieno izmantoto būvizstrādājumu atbilstību apliecinošus dokumentus.

Nav pieļaujama veicamo darbu uzsākšana, ja pieņemšanas komisija nav sastādījusi un parakstījusi iepriekšējo segto darbu pieņemšanas aktu. Ja būvniecības laikā veidojas pārtraukums, kura laikā iespējami jau pieņemto segto darbu bojājumi, pirms darbu uzsākšanas veic atkārtotu kontroli un sastāda atbilstošu aktu.

9. Speciālie darbi:

9.1. betonēšana, betona kvalitātes un temperatūras kontrole betona cietēšanas procesā īpašos apstākļos saskaņā ar tehnoloģisko shēmu;

9.2. sadurvietu betonēšana;

9.3. sadurvietu un šuvju hermetizācija;

9.4. metināšana;

9.5. metāla konstrukciju, elementu un metināmo šuvju pretkorozijas apstrāde;

9.6. būvkonstrukciju montāža;

9.7. bultskrūvju montāžas savienojumi ar kontrolējamu bultskrūvju spriegošanu (savilkšanu) un uzstādīto bultskrūvju sprieguma kontrole;

9.8. pāļu dzīšana, iedzīto pāļu kopējais saraksts.

Uzskaita galvenos speciālos darbus. Ja būvobjektā nepieciešams veikt speciālu darbu, kas nav iekļauts žurnālā, tā uzskaiti nosaka galvenais būvdarbu veicējs pēc saskaņošanas ar attiecīgo atsevišķu būvdarbu veicēju, būvprojekta izstrādātāju un būvniecības ierosinātāju vai noformē kā segto darbu pieņemšanas aktu un reģistrē būvdarbu žurnālā.

Ja speciālo darbu veicējiem nepieciešama profesionāla apmācība un kvalifikācija, pielikumā pievieno darbu veicēju atestācijas apliecības vai sertifikātu kopijas.

Lai veiktu darbus īpašos laikapstākļos (piemēram, betonēšana ziemas apstākļos), darbu organizācijas projektā izstrādā tehnoloģiskās shēmas.

10. Īpašas piezīmes:

10.1. ziņas par avāriju vai nelaimes gadījumu;

10.2. darba aizsardzības apgaitas lapa.

Par darba drošību un veselības aizsardzību būvlaukumā atbild atbildīgais būvdarbu vadītājs. Ja objekta būvniecība ir komplicēta un būvlaukumā strādā vairāki būvdarbu veicēji, būvniecības ierosinātājam ir pienākums norīkot darba aizsardzības koordinatoru.

11. Kontrolējošo iestāžu un amatpersonu pārbaudes piezīmes.

Atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākums ir uzrādīt būvdarbu žurnālu pēc būvniecību kontrolējošo iestāžu, projektēšanas organizāciju, autoruzraudzības, būvuzraudzības, būvinspekcijas un būvniecības ierosinātāja pieprasījuma.

Visu kontrolējošo organizāciju un inspekciju piezīmes tiek fiksētas. Atbildīgais būvdarbu vadītājs vienas dienas laikā ieraksta atzīmes par šajās piezīmēs konstatēto trūkumu novēršanu.

Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis

 

6.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 19.augusta
noteikumiem Nr.500

Autoruzraudzības žurnāla saturs

1. Vispārīgās ziņas:

1.1. būvprojekta izstrādātājs, būvprojekta nosaukums un plānotā būvobjekta adrese, būvju kadastra apzīmējumi;

1.2. galvenais būvdarbu veicējs.

2. Autoruzraugu saraksts:

2.1. būvprojekta, būvprojekta daļu un sadaļu izstrādātājs;

2.2. ziņas par autoruzraugu (vārds, uzvārds, sertifikāta numurs, tālruņa numurs);

2.3. būvprojekta daļas vai sadaļas, kurām tiek veikta autoruzraudzība;

2.4. autoruzrauga norīkošanas dokuments (numurs un izdošanas datums).

3. Autoruzraugu ieraksti:

3.1. konstatētās atkāpes no būvprojekta un būvnormatīvu pārkāpumi;

3.2. norādījumi par konstatēto atkāpju un pārkāpumu novēršanu un to izpildes termiņš;

3.3. atbildīgā būvdarbu vadītāja un būvniecības ierosinātāja vai būvuzrauga informācija par norādījumu izpildi.

Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis

 

7.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 19.augusta
noteikumiem Nr.500

Būvdarbu vadītāja saistību raksts

Es,		,
	(vārds, uzvārds)

ar parakstu apliecinu, ka, pamatojoties uz ____________________________________________
deleģētās institūcijas ______. gada ______._________________ izdoto sertifikātu Nr. _________

	jomā un
(būvdarbu veicēja nosaukums un būvkomersantu reģistra Nr.)

_______. gada _______.______________ rīkojumu Nr._________, kā arī pamatojoties uz būvdarbu veikšanas līgumu, kas noslēgts:

1) starp

(puses)

2) līguma datums un numurs

3) līguma darbības termiņš

(datums no – līdz)

4) līguma summa (EUR)

,

uzņemos atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākumus/būvdarbu vadītāja pienākumus

.

(būvobjekta nosaukums)

Būvobjekts atrodas
		,
(būvobjekta adrese)

zemesgabala (zemes vienības kadastra apzīmējums)			,
būves kadastra apzīmējums			.

 

Apņemos:
1) neuzsākt un neatļaut veikt būvdarbus bez būvatļaujas vai pirms būvatļaujas nosacījumu izpildes;
2) nepieļaut atkāpes no
	(būvprojekta nosaukums)
		būvprojekta;
(kas un kad saskaņojis)

3) nepieļaut nekvalitatīvu būvmateriālu, detaļu un izstrādājumu lietošanu būvobjektā, kā arī pārbaudīt būvdarbos izmantojamo būvizstrādājumu atbilstību apliecinošos dokumentus un būvizstrādājumu atbilstību būvprojektam;

4) nesaskaņot nekvalitatīvi izpildītus vai nepabeigtus būvdarbus;

5) nepieļaut būvobjekta patvaļīgu ekspluatāciju;

6) paziņot būvvaldei par darbavietas maiņu un šo saistību pārtraukšanu.

Ar parakstu apliecinu, ka manas būvdarbu vadītāja prakses tiesības ne administratīvā, ne tiesas ceļā nav apgrūtinātas.

Datums*
			(paraksts*)

Atbildīgais būvdarbu vadītājs/būvdarbu vadītājs

(vārds, uzvārds un sertifikāta Nr.)

Tālruņa numurs_______________________

Saistību raksts reģistrēts _____________________________________ būvvaldē

 _______. gada ______.___________________.

		(paraksts*)

Piezīme.

^* Dokumenta rekvizītus "Datums" un "Paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis

 

8.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 19.augusta
noteikumiem Nr.500

Būvuzrauga saistību raksts

Es,		,
	(vārds, uzvārds)

ar parakstu apliecinu, ka, pamatojoties uz ____________________________________________
deleģētās institūcijas ______. gada ______._________________ izdoto sertifikātu Nr. _________

	jomā un
(būvkomersanta nosaukums un reģistrācijas numurs būvkomersantu reģistrā vai pasūtītāja vārds, uzvārds un personas kods vai nosaukums)

_______. gada _______.______________ rīkojumu Nr._________, kā arī pamatojoties uz būvuzraudzības pakalpojumu līgumu, kas noslēgts:

1) starp

(puses)

2) līguma datums un numurs

3) līguma darbības termiņš

(datums no – līdz)

4) līguma summa (EUR)

,

uzņemos atbildību par būvuzraudzību būvobjektā

.

(būvobjekta nosaukums, kadastra apzīmējums)

Būvobjekts atrodas
		,
(būvobjekta adrese)

zemesgabala (zemes vienības kadastra apzīmējums)			,
būves kadastra apzīmējums			.

Apņemos:

1) izstrādāt un saskaņot ar būvniecības ierosinātāju būvuzraudzības plānu, iesniegt sākotnējo un precizēto būvuzraudzības plānu būvvaldē;

2) ievērot būvuzraudzības plānu un informēt pasūtītāju, biroju, būvvaldi vai institūciju, kura veic būvvaldes funkcijas, par plānā doto uzdevumu izpildi;

3) neuzsākt un neatļaut veikt būvdarbus bez būvatļaujas vai pirms būvatļaujas nosacījumu izpildes;

4) nepieļaut nesaskaņotas atkāpes no
(būvprojekta nosaukums)
		būvprojekta;
(kas un kad akceptējis)

5) nepieļaut nekvalitatīvu būvmateriālu, detaļu un izstrādājumu lietošanu būvobjektā, kā arī pārbaudīt būvdarbos izmantojamo būvizstrādājumu atbilstību apliecinošos dokumentus un būvizstrādājumu atbilstību būvprojektam;

6) nepieļaut nekvalitatīvi izpildītus vai nepabeigtus būvdarbus, kā arī nepieļaut kontrolējamā būvobjekta patvaļīgu ekspluatāciju;

7) paziņot būvvaldei par darbavietas maiņu un šo saistību pārtraukšanu.

Ar parakstu apliecinu, ka manas būvuzrauga prakses tiesības ne administratīvā, ne tiesas ceļā nav apgrūtinātas.

Datums*
			(paraksts*)

Būvuzraugs

(vārds, uzvārds un sertifikāta Nr.)

Tālruņa numurs_______________________

Saistību raksts reģistrēts __________________________________  būvvaldē

_____. gada ___.______________.

		(paraksts*)

Piezīme.

^* Dokumenta rekvizītus "Datums" un "Paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis

 

9.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 19.augusta
noteikumiem Nr.500

	(būvvaldes vai būvinspekcijas nosaukums un kontaktinformācija)

Atzinums Nr.________ par būves pārbaudi

		20_______. gada _______._________________
(vieta)

Atzinums izsniegts (objekta būvniecības ierosinātājs (pasūtītājs) vai būvētājs)

(fiziskai personai – vārds, uzvārds, dzīvesvieta;

juridiskai personai – nosaukums, adrese, reģistrācijas Nr., amats, vārds, uzvārds)

1. Ziņas par būvi
	(būves nosaukums, adrese un kadastra apzīmējums)

būvdarbu veicējs (nosaukums (firma), reģistrācijas Nr. būvkomersantu reģistrā) vai būvētājs (vārds, uzvārds))

(būvniecības stadija, citas nepieciešamās ziņas)

2. Būves pārbaudes pamatojums
	(sūdzība, plānveida, cits iemesls (norādīt))

3. Būvinspektora atzinums par būvi, pārkāpumu un faktu konstatācija (pārkāpuma būtība un atsauce uz atbilstošo normatīvā akta pantu vai punktu, kura prasības ir pārkāptas)

4. Būvinspektora norādījumi un to izpildes termiņš (atbilstoši Būvniecības likuma 18. vai 21. pantam)

5. Atzinuma saņēmēja paskaidrojumi

Šo atzinumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā ir iespējams apstrīdēt

	viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.
(iestādes nosaukums)

Pielikumā (fotofiksācija, ja tāda ir veikta, un citi materiāli, ja nepieciešams):

Būvinspektors
	(vārds, uzvārds un paraksts)
Atzinumu saņēmu
	(vārds, uzvārds, paraksts un datums vai datums, kad atzinums nodots sakaru iestādē)

Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis