Ceļā uz Eiropas Savienību

Vakar, 1.martā, Tieslietu ministrijas (Ministru kabineta) namā sākās divu dienu seminārs "Latvija ceļā uz Eiropu — tiesiskie aspekti", kuru rīko īpaša Eiropas Savienības komisija. Piedalās dažādu Latvijas valsts varas institūciju ierēdņi un vadošie darbinieki, kā arī Saeimas deputāti un Eiropas Savienības eksperti.

Semināru atklāja tieslietu ministrs Romāns Apsītis, kurš izklāstīja Latvijas puses viedokli šī semināra tēmas sakarā. Runas noslēgumā ministrs teica:

— Likumdošanas saskaņošana ar Eiropas Savienības standartiem būtu veicama pirmām kārtām. Pašlaik Latvijā ar šo jautājumu risināšanu nodarbojas galvenokārt izpildvaras institūcijas — Tieslietu ministrija un Ārlietu ministrijas Eiropas informācijas birojs. Citās valstīs, kuras tāpat skar šīs problēmas, piemēram, Zviedrijā un Somijā, risinājumos gan ir iesaistīts arī parlaments. Tāpēc domāju, ka arī mūsu Saeimas deputātu saime šajā jomā varētu dot daudz lielāku ieguldījumu, sadarbības ietvaros realizējot likumprojektu ekspertīzi par atbilstību Eiropas Savienības standartiem, iesakot likumprojektu izstrādi, apmācības programmas un citas programmas. Šo semināru varētu uzskatīt par nopietnas un tālejošas sadarbības — iespējams gan nedaudz nokavētu — aizsākumu, kura mērķis ir nodrošināt Latvijai kļūt par Eiropas Savienības īstu dalībvalsti. Novēlu ārvalstu ekspertiem un mūsu valsts speciālistiem auglīgu darbu!

Savukārt Eiropas Savienības komisijas viedokli izklāstīja programmas "PHARE" koordinators Baltijas valstīs Maksims Biro (Brisele), kurš atzīmēja, ka Latvija ir izteikusi savu politisko gribu iekļauties Eiropas Savienībā, taču, lai šo procesu paātrinātu, ir valstī jāuzlabo pats likumdošanas process un jāsaskaņo visu agrāk noslēgto līgumu juridiskie aspekti, īpaši intelektuālajā jomā un tirdzniecībā.

Turpinājumā runāja konsultatīvās programmas vadītājs Jans Villems Bitlers, kas izteica Eiropas Savienības vēlēšanos nostiprināt saites ar Latviju, kā arī pastāstīja par palīdzību, ko sniedz viņa vadītā grupa likumdošanas sakārtošanas jautājumos. Cita starpā viņš sacīja:

— 1994.gadā Latvija parakstīja līgumu par sadarbību ar Eiropas Savienību. Tas bija pirmais solis, uzsākot liberalizāciju tirdzniecībā un integrāciju Eiropas Savienībā. Tā paša gada jūlijā tika parakstīts līgums, kas stājās spēkā pagājušajā mēnesī un radīja iespēju attīstīties brīvajai tirdzniecībai. Šobrīd tiek apspriests nākošais solis — asociācijas līgums, ko saucam arī par Eiropas līgumu, kurš, iespējams, tiks parakstīts līdz jūnija beigām.

Tālāk tika aplūkotas dažādu jomu tiesības — finansu tiesības, komerctiesības, darba tiesības, starptautiskās publiskās un privātās tiesības, Eiropas tiesības, administratīvās un konstitucionālās tiesības.

Runājot par darba tiesībām, Jans Villems Bitlers atzīmēja, ka šī gada februārī ir izveidota speciālistu grupa likuma "Par darba līgumiem" izstrādāšanai, lai ar to papildinātu jau esošo Darba likumu kodeksu.

Par konstitucionālajām tiesībām referēja Ksavjē Kremaders, kurš norādīja, ka pašlaik Latvijas Republikas Satversmē nav nodaļas par cilvēka tiesībām un ka likumdevēji jau pārāk ilgstoši diskutē par šādas nodaļas nepieciešamību. Runātājs savu nostādni ilustrēja ar daudziem piemēriem no Rietumeiropas dažādu valstu konstitucionālajiem likumiem.

Vēl runāja Ēberhards Meinke, kas deva vispārēju ieskatu Eiropas Savienības direktīvās uzņēmējdarbības jomā un Eiropas Savienības standartizācijas un sertifikācijas sistēmā; Patriks Danielss, kas analizēja banku darbības regulācijas mehānismus; Migels Fuerters un citi Eiropas Savienības eksperti.

Šodien seminārs darbu turpina.

Vairis Ozols,

"LV" nozares redaktors