Likumprojekts

Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu

Pamatā akceptēts MK Ārlietu un drošības komitejas 1995.gada 6.februāra sēdē un iesniegts konceptuālai apspriešanai Ministru kabineta 23.februāra sēdē

 

Ievads

Šis likums nosaka obligātā valsts dienesta pamatnoteikumus Latvijas Republikā. Tā mērķis ir sagatavot Latvijas Republikas pilsoņus valsts aizsardzībai, nodrošināt Nacionālos bruņotos spēkus ar aktīvā obligātā dienesta karavīriem miera laikā, sagatavot rezervi izmantošanai kara vai ārkārtēja stāvokļa ieviešanas gadījumā, kā arī iesaistīt Latvijas Republikas pilsoņus sabiedrībai nepieciešamo uzdevumu izpildē ārkārtas situācijās.

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1. pants. Katrs vīriešu dzimuma Latvijas Republikas pilsonis ir pakļauts obligātajam valsts dienestam no tā gada, kurā tam aprit 19 gadu, janvāra līdz pilniem 40 dzīves gadiem. Maksimālo rezervē atrašanās vecumu virsniekiem nosaka likums "Par Aizsardzības spēkiem".

2. pants. Ārzemnieki, kas ieguvuši Latvijas Republikas pilsonību, bet izpildījuši obligāto dienestu ārzemēs, tiek ieskaitīti rezervē.

3. pants. Obligātā valsts dienesta pienākumus katrs pilsonis izpilda personīgi.

4. pants. Obligātais valsts dienests ietver obligāto aktīvo karadienestu (turpmāk — aktīvais karadienests) un dienestu rezervē.

5. pants. Aktīvais karadienests un dienests rezervē tiek pildīts Aizsardzības ministrijai pakļauto militāro formējumu sastāvā. Kā dienestu rezervē ieskaita Civilās aizsardzības sistēmā un Iekšlietu un citu ministriju profesionālās un brīvprātīgās avārijas un glābšanas vienībās.

6. pants. Obligātajam valsts dienestam pakļautos pilsoņus, kas dien aktīvajā karadienestā, sauc par karavīriem, bet šim dienestam pakļautos, kas ieskaitīti rezervē, sauc par rezervistiem. Valsts dienestam pakļautos pilsoņus līdz iesaukšanai vai ieskaitīšanai rezervē sauc par iesaucamajiem. Personas, kurām aktīvais karadienests aizstāts ar alternatīvo dienestu, sauc par dienestniekiem.

7. pants. Aktīvais karadienests sastāv no diviem posmiem: pamatapmācības (2 mēneši) un dienesta Nacionālajos bruņotajos spēkos. Kopējais dienesta ilgums ir 18 mēneši.

8. pants. Uz pamatapmācību (I posmu) tiek iesaukti visi uzskaitei ņemtie Latvijas Republikas pilsoņi, izņemot šā likuma 17.p. minētos.

Pamatapmācības laikā iesaucamie dod karavīra svinīgo solījumu. Pēc pamatapmācības programmas apgūšanas karavīri kārto pārbaudījumus Aizsardzības ministrijas noteiktajā kārtībā. Tie karavīri, kuri atzīti par programmu neapguvušiem, tiek norīkoti atkārtotai apmācībai. Tādā gadījumā iepriekšējais pamatapmācības laiks netiek ieskaitīts dienesta laikā.

Iesaucamie var izvēlēties iesaukšanas laiku līdz 25 gadu vecuma sasniegšanai, ja viņi ir:

— mācību iestāžu dienas nodaļu audzēkņi vai studenti;

— strādājošie savā zemnieku saimniecībā;

— nepilngadīgu bērnu apgādnieki.

9. pants. Karavīri dienesta turpināšanai otrajā posmā tiek atlasīti pēc pamatapmācības izlozes kārtībā, skaitā, kas atkarīgs no Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām. Starp pamatapmācības beigām un turpmāko dienestu var būt ne vairāk kā 6 mēnešu atstarpe (šis noteikums neattiecas uz 11.pantā minētajiem karavīriem).

10. pants. Karavīri, kuri iesaukti uz pamatapmācību kā nepilngadīgo bērnu vecāki, var tikt norīkoti uz otro aktīvā dienesta posmu tikai uz brīvprātības principa.

11. pants. Karavīri, kuri ir iesaukti uz pamatapmācību kā strādājošie savā zemnieku saimniecībā vai kā mācību iestāžu dienas nodaļu audzēkņi vai studenti, var izvēlēties dienesta turpināšanas laiku otrajā posmā līdz 27 gadu vecuma sasniegšanai.

12. pants. Pēc pamatapmācības tiek izlozēti kārtas numuri dienesta turpināšanai otrajā posmā. 10. pantā minētās personas, kā arī tie kareivji, kuri izteikuši vēlēšanos turpināt dienestu otrajā posmā tūlīt, lozēšanā nepiedalās. Dienesta turpināšanai otrajā posmā tiek atlasīti karavīri ar mazākiem kārtas numuriem.

13. pants. Karavīri, kuri lozēšanas kārtas numuru dēļ netiek norīkoti otrā aktīvā dienesta posma pildīšanai, tiek ieskaitīti rezervē.

14. pants. Personas, kas reliģiskas vai pacifistiskas pārliecības dēļ nevar pildīt aktīvo karadienestu (šie iemesli jāpierāda tiesas ceļā kā juridisks fakts), tiek norīkotas alternatīvajā dienestā atbilstoši likumam "Par Latvijas Republikas alternatīvo dienestu".

 

II nodaļa

Obligātā valsts dienesta uzskaites un iesaukšanas iestādes

15. pants. Iesaucamo uzskaiti, sagatavošanu un iesaukšanu aktīvajā karadienestā veic Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijai pakļautās vietējās (rajona, pilsētas) valsts dienesta pārvaldes.

Valsts dienesta pārvaldes priekšnieks izveido iesaukšanas komisiju, aicinot tās sastāvā: ārstu—ekspertu, attiecīgās pašvaldības pārstāvi, rajona policijas pārstāvi, sociālās palīdzības dienesta pārstāvi, par ko noteiktā kārtībā informē rajona iedzīvotājus.

Valsts dienesta pārvaldes priekšnieks ir šīs komisijas priekšsēdētājs.

16. pants. Aizsardzības ministrs izveido obligātā valsts dienesta virskomisiju, turpmāk tekstā — "virskomisija". Virskomisija sastāv no aizsardzības ministra iecelta priekšsēdētāja un 6 norīkotiem locekļiem, no kuriem:

2 norīko aizsardzības ministrs, vienam no viņiem ir jābūt ārstam;

1 norīko iekšlietu ministrs;

1 norīko izglītības, kultūras un zinātnes ministrs;

1 norīko labklājības ministrs;

1 norīko Nacionālo bruņoto spēku komandieris.

Komisiju locekļiem tādā pat kārtībā tiek norīkoti vietnieki, kuri darbojas attiecīgo komisijas locekļu prombūtnē. Komisiju darbā var tikt pieaicināti eksperti un konsultanti.

Komisijas izveido uz vienu gadu.

Komisijas pieņem lēmumus saskaņā ar šo likumu un aizsardzības ministra apstiprinātām Instrukcijām.

17. pants. Aktīvajā karadienestā neiesauc:

1) karadienestam nederīgos veselības stāvokļa dēļ;

2) valstī oficiāli reģistrēto reliģisko konfesiju ordinētos garīdzniekus;

3) darba nespējīgu, apgādājamu ģimenes locekļu vienīgos apgādniekus;

4) sodu izcietušos brīvības atņemšanas vietās un sodītos par noziegumiem, kas paredzēti Latvijas Republikas Kriminālkodeksa sekojošos pantos:

59., 60., 61., 62., 63., 64., 65., 66., 68.1., 68.2., 68.3., 69. (otrā un trešā daļa), 72., 72.1., 73., 74., 81., 82., 83. (otrā daļa), 98., 99., 105., 186. (ceturtā daļa), 111.1. (ceturtā daļa), 121., 125.1., 139. (trešā, ceturtā un piektā daļa), 141., 143.1., 144. (ceturtā daļa), 146. (otrā daļa), 162.1. (otrā daļa), 164., 165. (otrā daļa),169. (otrā daļa), 172. (otrā daļa), 186.1., 204. (otrā un trešā daļa), 214.2., 216.2., 219., 222.1., 222.2.

18. pants. Izlemjot jautājumu par iesaukšanu obligātajā aktīvajā karadienestā, komisija pieņem vienu no sekojošiem lēmumiem:

— iesaukt obligātajā aktīvajā karadienestā, norādot konkrētu datumu;

— neiesaukt obligātajā aktīvajā karadienestā, norādot iemeslu, saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu" 17. pantu;

— iesaukt obligātajā alternatīvajā dienestā (norādot iemeslu).

Atbrīvojot no iesaukuma pēc 17. panta 3. punkta, norādīt lēmuma pārskatīšanas termiņu.

19. pants. Latvijas Republikas pašvaldības sadarbojas ar Aizsardzības ministrijas rajonu valsts dienesta pārvaldēm obligātajam valsts dienestam pakļauto pilsoņu reģistrācijā, kā arī veic to apziņošanu reģistrācijas, kārtējā iesaukuma, ārkārtas stāvokļa vai mobilizācijas gadījumā.

 

III nodaļa

Pilsoņu uzskaite un iesaukšana aktīvajā karadienestā

20. pants. Obligātajam valsts dienestam pakļautie pilsoņi Aizsardzības ministrijas noteiktajā kārtībā tiek ņemti uzskaitē pastāvīgajā dzīves vietā.

21. pants. Visiem Latvijas Republikas vīriešu dzimuma pilsoņiem patstāvīgi jāierodas rajona valsts dienesta pārvaldē uz reģistrāciju tā gada, kurā viņiem aprit 18 gadi, pirmajā ceturksnī. Reģistrācijas gaitā pilsoņi tiek ņemti uzskaitē.

22. pants. Aktīvajā karadienestā tiek iesaukti obligātajam valsts dienestam pakļautie Latvijas Republikas pilsoņi, sākot no tā gada, kurā tiem aprit 19 gadu, janvāra. Brīvprātīgi var pildīt aktīvo karadienestu no pilniem 18 gadiem. Aktīvais karadienests jāizpilda laika posmā līdz 27 gadiem. Šis noteikums neattiecas uz jau iesauktajām personām, kurām aktīvā karadienesta laiks beidzas pēc 27 gadu vecuma sasniegšanas.

23. pants. Iesaucamo veselības stāvokli Aizsardzības ministrijas noteiktajā kārtībā novērtē šim nolūkam izveidota Valsts dienesta medicīniskā komisija.

 

IV nodaļa

Obligātā valsts dienesta pildīšana

24.pants. Obligātā valsts dienesta pildīšanas kārtību nosaka šis likums, citi normatīvie akti un reglamenti.

Personām, kuras norīkotas alternatīvajā dienestā, jāievēro Latvijas Republikas Darba likumdošanas akti un likums "Par Latvijas Republikas alternatīvo dienestu".

25.pants. Karavīri, kas nodienējuši šajā likumā noteikto laiku, tiek atvaļināti rezervē. Rezervē var atvaļināt karavīrus arī pēc aktīvā dienesta pamatapmācības daļas Aizsardzības ministrijas noteiktā kārtībā saskaņā ar šī likuma 13.pantu.

Atvaļinot rezervē pēc pilna dienesta laika, daļas komandieris izsniedz karavīram Aizsardzības ministrijas apstiprinātas formas atsauksmi – raksturojumu.

26.pants. Rezervisti ir pakļauti apmācībai saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku apmācības plānu ne biežāk kā reizi gadā.

27.pants. Aizsardzības ministrs miera laikā var iesaukt rezervistus aizsardzības uzdevumu veikšanai un uz apmācībām vienā reizē ne vairāk kā vienu trešo daļu Nacionālo bruņoto spēku sastāva un ne ilgāk kā uz 60 dienām, nepārsniedzot 60 dienas četros gados.

Dabas katastrofu un stihisku nelaimju seku likvidācijai iesauktajiem Latvijas Republikas valdība ir tiesīga noteikt citu laiku.

28.pants. Rezervistiem, kas aktīvo dienestu pildījuši citu valstu armijās, var piešķirt atbilstošās Latvijas Nacionālo bruņoto spēku dienesta pakāpes, pievienojot pakāpes priekšā vārdu "rezerves". Dienesta pakāpes piešķiršanai rezervisti iziet apmācības kursu līdz 2 mēnešiem. Saņemot dienesta pakāpes, tie arī dod svinīgo solījumu.

29.pants. Aktīvā karadienesta izpilde sākas ar dienu, kad iesauktais pilsonis ieradies dienesta vietā saskaņā ar norīkojumu un iekļauts personālsastāva sarakstā.

Dienesta vietas komandieris uzskaita karadienesta laiku, atvaļina rezervē, 10 dienu laikā informējot valsts dienesta pārvaldi par aktīvā karadienesta sākumu un beigām.

Valsts dienesta pārvalde norīko rezervistu dienestā rezervē, kā arī uzskaita rezerves dienesta laiku.

Par disciplinārajiem pārkāpumiem arestā pavadītais laiks, kā arī nelikumīgas prombūtnes laiks netiek ieskaitīts aktīvā karadienesta kopējā laikā.

30.pants. Alternatīvajā dienestā iesauktajiem saskaņā ar šā likuma 14.pantu dienesta laiku uzskaita valsts dienesta pārvalde, kas veikusi iesaukumu. Tā arī ierosina darbavietas administrācijai darbā norīkotā atlaišanu, dienesta laikam beidzoties, kā arī pirms termiņa. Neattaisnoti darba kavējumi netiek ieskaitīti dienesta laikā.

31.pants. Karavīrs no aktīvā karadienesta atvaļināms pirms noteiktā termiņa Aizsardzības ministrijas noteiktajā kārtībā, ja viņam dienesta gaitā mainījies veselības stāvoklis un tas neļauj pildīt aktīvo karadienestu. Lēmumu par atvaļināšanu pieņem Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieks uz Aizsardzības ministrijas centrālās medicīnas ekspertīzes komisijas slēdziena pamata.

Ja dienesta laikā radušies apstākļi, kas padara karavīru par darba nespējīga apgādājama ģimenes locekļa vienīgo apgādnieku, lēmumu par pirmstermiņa atvaļināšanu pieņem Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieks, pamatojoties uz valsts dienesta pārvaldes sastādītu un Aizsardzības ministrijas iesniegtu pirmstermiņa atvaļināšanas apstākļu novērtēšanas aktu.

V nodaļa

No obligātā valsts dienesta izrietošie pienākumi un tiesības

32.pants. Aizsardzības ministrija ir tiesīga pieprasīt un saņemt no valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, veselības aprūpes iestādēm, juridiskām un fiziskām personām bezmaksas informāciju par obligātajam valsts dienestam pakļauto pilsoņu reģistra datiem, nodarbošanos, sodāmību un veselības stāvokli.

33.pants. Katra obligātajam valsts dienestam pakļautā pilsoņa pienākums ir ierasties rajona valsts dienesta pārvaldē likumā vai pavēstē norādītajā laikā.

34.pants. Darba devējam obligātajam valsts dienestam pakļautais pilsonis jāatbrīvo no darba pienākumu pildīšanas uz pavēstē norādītām dienām, kas nepieciešamas šo pienākumu pildīšanai, saglabājot amatu un darba algu vidējās izpeļņas apmērā. Uz pamatapmācību iesauktajiem pilsoņiem darba devējs 70 kalendāro dienu laikā saglabā darba vietu. Uz dienesta turpināšanu iesauktajiem karavīriem darba devējs 10 kalendāro dienu laikā pēc iesaukšanas saglabā darba vietu. Iesauktajiem rezervistiem darba devējs saglabā darba vietu vismaz līdz trešai darba dienai pēc rezervista dienesta beigšanas.

35.pants. Personas, kas neattaisnotu iemeslu dēļ neierodas valsts dienesta pārvaldē likumā paredzētajā kārtībā, var tikt nogādātas tur piespiedu kārtā, piedzenot no viņām šim nolūkam izlietotos līdzekļus. Lēmumu par piespiedu atvešanu pieņem attiecīgās valsts dienesta pārvaldes priekšnieks un nosūta to policijas iestādēm izpildei.

Par attaisnojošiem neierašanās iemesliem tiek atzīta slimība, ko rakstveidā apliecinājusi medicīnas iestāde, vai citi iemesli, kas rakstiski jāapliecina pašvaldībai.

36.pants. Obligātajam valsts dienestam pakļautais pilsonis var pārsūdzēt iesaukšanas komisijas lēmumu virskomisijā. Virskomisijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

37.pants. Obligātā aktīvā dienesta laikā karavīri tiek atbrīvoti no maksājumiem par komunālajiem pakalpojumiem pastāvīgajā dzīves vietā.

38.pants. Aktīvā valsts dienesta laiks ieskaitāms darba stāžā. Personām ar pabeigtu vidējo izglītību, ja tās nodienējušas pilnu dienesta laiku un saņēmušas pozitīvu atsauksmi – raksturojumu, šis laiks tiek ieskaitīts arī civildienesta izdienā.

39.pants. Aktīvā valsts dienesta un rezervistu apmācības laikā personas dzīvību apdrošina par valsts līdzekļiem.

40.pants. Pilnu 18 mēnešu obligātā aktīvā karadienesta laiku izdienējušiem un atvaļinātiem rezervistiem ir tiesības:

– saņemt izglītības iegūšanai apmaksu no valsts līdzekļiem (2 gadus), ja, dienestu beidzot, tie saņēmuši pozitīvu atsauksmi – raksturojumu;

– par teicamu dienestu ar daļas komandiera rakstisko apliecinājumu bez konkursa iestāties Nacionālās aizsardzības akadēmijā vai Policijas akadēmijā;

– uz priekšrocībām (ja vienādi pārējie kritēriji), iestājoties augstskolās un vidējās speciālajās mācību iestādēs, ja, dienestu beidzot, tie saņēmuši pozitīvu atsauksmi – raksturojumu.

Rezervisti, kas ieskaitīti ārrindas dienestā Zemessardzē, iegūst arī tās priekšrocības, kas paredzētas Zemessardzei.

41.pants. Karavīri, kam obligātā dienesta laikā piešķirta seržanta dienesta pakāpe, var iestāties saīsinātā virsdienestā līdz 12 mēnešiem Aizsardzības ministrijas noteiktā kārtībā. Ja viņiem ir pabeigta vidējā izglītība, tie pēc dienesta laika beigām iegūst priekšrocības, stājoties civildienesta amatos atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātam organizāciju un amatu sarakstam.

42.pants. Aktīvajā valsts dienestā un uz apmācībām iesauktie par nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem atbild saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.

43.pants. Latvijas Republikas pilsoņiem, kas uz laiku atrodas ārzemēs, jāatgriežas Latvijā obligātā valsts dienesta pienākumu kārtošanai līdz 26 gadu vecumam un jāierodas valsts dienesta pārvaldē ne vēlāk kā 3 mēnešu laikā pēc atgriešanās.

44.pants. Izbraucot uz ārzemēm uz laiku, ilgāku par 1 mēnesi, obligātajam valsts dienestam pakļautajiem jāpaziņo par to valsts dienesta pārvaldei, personīgi iesniedzot rakstisku paziņojumu.

45.pants. Katrs obligātajam valsts dienestam pakļautais pilsonis pats informē valsts dienesta pārvaldi un atbild par to, lai dzīves vietas maiņa, izbraukums vai citi neparedzēti apstākļi neradītu šķēršļus šai likumā paredzēto pienākumu izpildei.

46.pants. Izmeklēšanas iestādēm ne vēlāk kā 7 dienu laikā jāpaziņo valsts dienesta pārvaldei par uzskaitē esošajām obligātajam valsts dienestam pakļautajām personām, pret kurām ir ierosināta krimināllieta, bet tiesām – par notiesātajiem šim dienestam pakļautajiem, kam spriedums ir stājies likumīgā spēkā. Pēc karaspēka daļas komandiera rakstiska pieprasījuma valsts dienesta pārvaldēm kopā ar valsts un pašvaldību policijas un zemessardzes spēkiem jāveic obligātā valsts dienesta vietu atstājušo karavīru meklēšana un atpakaļnogādāšana dienesta vietā. Izdevumus par obligātā valsts dienesta karavīru atpakaļnogādāšanu dienesta vietā atlīdzina meklējamais saskaņā ar šī likuma 43.pantu.

47.pants. Rezervē atvaļinātiem karavīriem un dienestniekiem jāstājas uzskaitē valsts dienesta pārvaldē 10 dienu laikā no atvaļināšanas dienas, ierodoties personīgi ar atvaļināšanas dokumentiem.

48.pants. Obligātā valsts dienesta pienākumu izpildi kontrolē Aizsardzības ministrija.

VI nodaļa

Atbildība un kontrole

49.pants. Par šī likuma pārkāpšanu iestājas atbildība saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un militārajiem reglamentiem.

50.pants. Uzraudzību par likuma ievērošanu obligātā valsts dienesta pildīšanā veic Latvijas Republikas ģenerālprokurors un viņam pakļautie prokurori.

 

VII nodaļa

Pārejas noteikumi

1. Likumā paredzēto iesaukšanas kārtību ieviest no 1996.gada 1.janvāra un piemērot visiem iesaucamajiem, kuri ir rajonu valsts dienesta pārvalžu uzskaitē.

2. Likumā paredzēto reģistrācijas kārtību piemērot iesaucamajiem, kuri dzimuši 1978.gadā un vēlāk.

3. Iesaucamajiem, kuriem iesaukums atlikts agrāk, balstoties uz iepriekšējā likuma 19.pantu un atlikšanas apstākļi saglabājas, jāiesniedz pamatojums, pārskatīšanai piemērojot šo likumu.

 

Par likumprojektu

 

Jaunā likuma redakcija ir izstrādāta, balstoties uz akceptēto Latvijas Republikas valsts aizsardzības sistēmas koncepciju.

Likuma maiņas nepieciešamību nosaka vairāki iemesli, tai skaitā:

– nepieciešamība uzlabot jauniesaucamo sastāvu, jo šobrīd tikai apmēram 10 – 15% no obligātajam dienestam pakļautajiem tiek iesaukti, pie kam tie ir sliktākie – esošais likums paredz dienesta atlikšanu studentiem un citu mācību iestāžu dienas nodaļu audzēkņiem, kā arī atbrīvojumu no dienesta augstskolu absolventiem;

– nepieciešamība uzlabot medicīniskās pārbaudes kvalitāti jauniesaucamajiem, jo vairāk nekā 20% tiek atvaļināti no dienesta veselības stāvokļa dēļ;

– nepieciešamība pārveidot iesaukšanu organizējošo struktūru darbu šodienas valsts un pašvaldību iestāžu attiecību kontekstā.

Viena no jaunās likuma redakcijas pamatnostādnēm – katram Latvijas Republikas pilsonim, kas derīgs militārajam dienestam, jāiesaistās valsts aizsardzībā.

Jaunā likuma redakcija paredz obligātā dienesta sadalīšanu divos posmos – vienotā pamatapmācībā un tālākā dienestā Nacionālo bruņoto spēku daļās. Starp šiem posmiem ir iespējams pārtraukums vai iesaistīšana rezervē pēc pamatapmācības kursa beigšanas. Pamatapmācības kurss (2 mēneši) jāapgūst praktiski visiem militārajam dienestam derīgajiem pilsoņiem.

Pāreja uz vispārējo pamatapmācību no ekonomiskā viedokļa palielinās izdevumus obligātajam dienestam par 20–25%, bet ieguvums no šāda dienesta laika dalījuma ir visai būtisks:

– dienesta tālākai veikšanai ierodas jau apmācīti kareivji, dodot iespēju izslēgt līdzšinējo dienesta laika pārklāšanos jaunkareivju apmācības laikā daļās un labāk organizēt kareivju kaujas apmācības rotas sastāvā;

– tiek veikta daudz labāka kareivju atlase dienesta turpināšanai veselības stāvokļa ziņā, jo pamatapmācības posmā var izpausties dažādi slēpti veselības defekti, kas palikuši agrāk nepamanīti;

– izmantojot pamatapmācības posma rezultātus, ir iespējams veikt mērķtiecīgu kareivju atlasi tālākajam dienestam;

– dienesta turpināšanas noteikumi un lozēšanas princips pēc pamatapmācības posma nodrošinās Nacionālos bruņotos spēkus ar kopumā labāk sagatavotiem obligātā dienesta karavīriem un sekojoši – uzlabos militāro disciplīnu apakšvienībās.

Sakarā ar pāreju uz divu posmu aktīvo dienestu, dodot izvēles brīvību atsevišķām iesaucamo grupām attiecībā uz dienesta uzsākšanas laiku (gan pamatapmācības posmam, gan dienesta turpinājumam), izslēgts jēdziens par dienesta atlikšanu un par 2 samazināts to cilvēku kategoriju skaits, kas tiek atbrīvoti no aktīvā dienesta. Līdz ar to rinda priekšlikumu, kuri bija saistīti ar dienesta atlikšanu, zaudēja savu nozīmi.

Jaunajā likuma redakcijā, salīdzinot ar līdzšinējo likumu, plašāk izvērsti jautājumi par dienestu rezervē, kā arī obligātajam dienestam pakļauto personu pienākumiem, tiesībām un atbildību. Tāpat jaunā likuma redakcija piešķir nozīmi dienesta raksturojumam pēcdienesta periodā un regulē ārpus valsts teritorijas dzīvojošo Latvijas pilsoņu dienestu.

Atšķirībā no iepriekšējā likuma jaunajā likuma redakcijā paredzēts aktīvā dienesta dalījums militārajā un alternatīvajā dienestā. Personas, kas savas pārliecības dēļ nevar pildīt militāro dienestu, var tikt norīkotas alternatīvajā dienestā. Šī dienesta pildīšanu nosaka atsevišķs likums. Pārliecība, kas liedz pildīt militāro dienestu, jāpierāda tiesas ceļā kā juridisks fakts.

Likumprojektu izskatīja Aizsardzības spēki, Zemessardze, Iekšlietu ministrija, Valsts reformu ministrija, Labklājības ministrija, Izglītības, kultūras un zinātnes ministrija, Zemkopības ministrija, Tieslietu ministrija un Finansu ministrija, kā arī Latvijas Pašvaldību savienība. Iesniegtie priekšlikumi tika ietverti likumprojektā tiešā vai netiešā veidā.

Attiecībā uz Latvijas Pašvaldību savienības priekšlikumiem jāatzīmē, ka Aizsardzības ministrija ir iesniegusi priekšlikumu par 19.pantā paredzēto funkciju iekļaušanu likumā "Par pašvaldībām". 37.pants saistīts ar to, ka obligātā dienesta laikā karavīrs no pastāvīgās dzīves vietas netiek izrakstīts, bet patiesībā komunālos pakalpojumus tur neizmanto, tādēļ nevar būt runa par šo pakalpojumu apmaksu no valsts budžeta.

Likumprojektā pēc ministriju priekšlikumu saņemšanas tika daļēji mainīta pantu kārtība, lai labāk ietvertu saskaņošanas gaitā izteiktos priekšlikumus, kā arī precizēta atlases kārtība pēc pamatapmācības – ar lozēšanas palīdzību. Nav ietverti šādi priekšlikumi:

– Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijas priekšlikums vispār atteikties no jaunās likuma redakcijas, izdarot tikai dažus labojumus esošajā likumā;

– Iekšlietu ministrijas priekšlikums par iesaukuma atlikšanu Iekšlietu ministrijas ierindas un komandējošā sastāva darbiniekiem, jo uzskatām, ka dienests Iekšlietu ministrijas iestādēs ir iespējams tikai pēc militārās pamatapmācības kursa beigšanas;

– Zemkopības ministrijas priekšlikums par izvēles tiesībām strādājošajiem zemnieku saimniecībās – paplašināt nosacījumu ar vecāku zemnieku saimniecību (līdzīgi kā spēkā esošajā likuma variantā), jo šodienas prakse rāda, ka šāds formulējums ļauj izvairīties no dienesta arī tiem, kuri šādu darbu veic tikai epizodiski.

Likumprojekta tekstā ievēroti arī pamata iebildumi, kas tika izteikti Nacionālās drošības padomes sēdē, izskatot likuma projektu (ievadā, 17., 21., 26., 27. un 34. pantā), un izdarīti daži redakcionāli labojumi (tai skaitā "zvēresta" vietā likts "svinīgais solījums").

Kā obligātā dienesta pildīšanas vietas turpmāk tiek izslēgtas Iekšlietu ministrijas karaspēka daļas, ņemot vērā to, ka dienestam šajos formējumos nepieciešama speciāla personāla sagatavošana, kā arī paaugstinātās veselības un izglītības prasības. Uzskatām, ka šie formējumi jākomplektē no obligāto dienestu beigušiem brīvprātīgajiem, līdzīgi kā citās Iekšlietu ministrijas iestādēs.

 

Aizsardzības ministrijas

Personālsastāva departamenta direktors I.Andersons