Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Ārstniecības likumā

Izdarīt Ārstniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 15.nr.; 1998, 7.nr.; 2000, 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2004, 9., 13.nr.; 2005, 14.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 8., 21., 24.nr.; 2008, 13.nr.; 2009, 10., 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200., 205.nr.; 2010, 105., 170.nr.; 2011, 62.nr.; 2012, 108.nr.; 2013, 87.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

papildināt 3.punktu pēc vārdiem "pašvaldību iestādes" ar vārdiem "saimnieciskās darbības veicēji un";

izteikt 9.punktu šādā redakcijā:

"9) medicīniskās tehnoloģijas — ārstniecībā izmantojamās metodes, medicīniskās ierīces un zāles;";

izteikt 21.punktu šādā redakcijā:

"21) medicīniskās ierīces — visi instrumenti, aparāti, ierīces, programmatūra, materiāli vai citi priekšmeti, kurus lieto atsevišķi vai kopā ar citām ierīcēm, tostarp kopā ar programmatūru, ko tās ražotājs paredzējis izmantošanai ārstniecībā, lai diagnosticētu, novērstu, novērotu un ārstētu slimības vai atvieglotu to norises gaitu, diagnosticētu, novērotu, ārstētu, atvieglotu vai kompensētu traumas vai fiziskus trūkumus, pētītu, aizstātu vai mainītu cilvēka anatomiju vai fizioloģiskos procesus, kontrolētu apaugļošanos, un kuri paredzēto pamatiedarbību uz cilvēka ķermeņa virsmu vai cilvēka ķermenī nepanāk ar farmakoloģiskiem, imunoloģiskiem vai metaboliskiem līdzekļiem, bet ar šādiem līdzekļiem var palīdzēt nodrošināt medicīniskās ierīces darbību;";

papildināt pantu ar 29.punktu šādā redakcijā:

"29) telemedicīna — attālināta veselības aprūpes pakalpojuma sniegšana, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Tā ietver ārstniecībai nepieciešamu medicīnisku datu un informācijas drošu pārsūtīšanu teksta, skaņu, attēlu vai citā formātā."

2. Papildināt 2.pantu ar vārdiem "un noteikt īpašus ārstniecības iestāžu saimnieciskās darbības tiesiskā regulējuma noteikumus".

3. Papildināt 3.panta pirmo daļu pēc vārdiem "pasākumu komplekss" ar vārdiem "tajā skaitā telemedicīna un darbības ar zālēm un medicīniskajām ierīcēm".

4. 9.¹ pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "metodiskajiem ieteikumiem";

izslēgt otrajā daļā vārdus "un metodiskos ieteikumus".

5. Papildināt 29.panta otrās daļas 2.punktu pēc vārda "laborantu" ar vārdiem "podologu, skaistumkopšanas speciālistu (kosmetoloģijā)".

6. Izteikt VII nodaļu šādā redakcijā:

"VII nodaļa
Māsas un ārsta palīga profesija

44.pants. (1) Māsa ir ārstniecības persona, kura ieguvusi izglītību atbilstoši likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" noteiktajām prasībām.

(2) Māsa profesionālās darbības ietvaros atbilstoši kompetencei:

1) veic pacientu aprūpi;

2) piedalās ārstniecībā;

3) vada pacientu aprūpes darbu;

4) nodarbojas ar pacientu izglītošanu veselības jautājumos;

5) veic profesionālās izglītības darbu.

45.pants. (1) Ārsta palīgs ir ārstniecības persona, kura ieguvusi vidējo profesionālo izglītību vai pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību, vai augstāko izglītību saskaņā ar akreditētu ārsta palīga studiju programmu.

(2) Ārsta palīgs profesionālās darbības ietvaros atbilstoši kompetencei veic profesionālu un individuālu slimību diagnosticēšanu un ārstēšanu, kā arī sadarbībā ar ārstu nodrošina profilaktiskos pasākumus."

7. 68.pantā:

papildināt septiņpadsmito daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Lēmumu par nepieciešamību turpināt sniegt pacientam bez viņa piekrišanas psihiatrisko palīdzību psihiatriskajā ārstniecības iestādē vēl sešus mēnešus vai par šīs palīdzības pārtraukšanu psihiatru konsilijs ir tiesīgs pieņemt atkārtoti, ievērojot šajā pantā noteikto kārtību.";

izteikt divdesmito daļu šādā redakcijā:

"(20) Pacientam, kurš ievietots ārstēšanai psihiatriskajā ārstniecības iestādē šajā pantā noteiktajā kārtībā, ir tiesības ne biežāk kā vienu reizi divos mēnešos iesniegt rajona (pilsētas) tiesai (atbilstoši psihiatriskās ārstniecības iestādes atrašanās vietai) iesniegumu ar lūgumu pārskatīt lēmumu par psihiatriskās palīdzības sniegšanu pacientam bez viņa piekrišanas."

8. Papildināt likumu ar 69.¹ pantu šādā redakcijā:

"69.¹ pants. (1) Pacientam, kurš stacionēts psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez viņa piekrišanas, un pacientam, kuram ārstniecība psihiatriskajā ārstniecības iestādē noteikta kā medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis kriminālprocesā, ir:

1) Pacientu tiesību likumā noteiktās pacienta tiesības;

2) tiesības saņemt un nosūtīt vēstules, saņemt pasta sūtījumus (pienesumus), izmantot saziņas līdzekļus, lai kontaktētos ar personām ārpus psihiatriskās ārstniecības iestādes, tikties ar radiniekiem un citām personām, kā arī tiesības uz ikdienas pastaigu.

Par šīm tiesībām ārstniecības persona nekavējoties informē pacientu viņam saprotamā formā un ņemot vērā pacienta vecumu, briedumu un pieredzi. Ja nepieciešams, ārstniecības persona minēto informāciju sniedz atkārtoti.

(2) Ja pastāv tieši draudi, ka pacients psihisku traucējumu dēļ var nodarīt miesas bojājumus sev vai citām personām vai pacients izrāda vardarbību pret citām personām, ārstam ir tiesības aizliegt pacienta tikšanos ar radiniekiem un citām personām un ikdienas pastaigu. Aizliegumu nekavējoties atceļ, ja pacienta radītais apdraudējums vairs nepastāv. Ārsts pacienta medicīniskajā dokumentācijā atspoguļo aizlieguma pielietošanas iemeslu un ilgumu.

(3) Ministru kabinets nosaka to priekšmetu sarakstu, kurus aizliegts turēt psihiatriskajā ārstniecības iestādē un saņemt ar sūtījumiem (pienesumiem).

(4) Ārsts, individuāli izvērtējis katru gadījumu, var pieņemt lēmumu par pacienta tikšanos ar radiniekiem un citām personām ārstniecības personas klātbūtnē, ja tas nepieciešams drošības apsvērumu dēļ vai to lūdz apmeklētājs vai pacients. Pieņemto lēmumu un tā pamatojumu ārsts atspoguļo pacienta medicīniskajā dokumentācijā.

(5) Ja ārstniecības personai ir pamatotas šaubas, ka pie pacienta vai viņa mantās atrodas priekšmeti, kuri ārstniecības iestādē ir aizliegti, ārstam ir tiesības pieņemt lēmumu par pacienta un viņa mantu pārmeklēšanu. Pieņemto lēmumu un tā pamatojumu ārsts atspoguļo pacienta medicīniskajā dokumentācijā. Ārstniecības iestāde nodrošina, ka pacienta pārmeklēšanu veic tā paša dzimuma ārstniecības persona.

(6) Gadījumos, kad pastāv tieši draudi, ka pacients psihisku traucējumu dēļ var nodarīt miesas bojājumus sev vai citām personām vai pacients izrāda vardarbību pret citām personām un ar mutisku pārliecināšanu nav izdevies pārtraukt apdraudējumu, psihiatriskajās ārstniecības iestādēs ir tiesības izmantot šādus ierobežojošus līdzekļus:

1) fiziska ierobežošana, izmantojot fizisku spēku pacienta kustību ierobežošanai;

2) mehāniska ierobežošana, pielietojot ierobežojošas saites vai siksnas;

3) medikamentu ievadīšana pacientam pret viņa gribu;

4) ievietošana novērošanas palātā.

(7) Ierobežojošus līdzekļus piespiedu kārtā pacientam drīkst piemērot tikai tādā gadījumā, ja pacients stacionēts psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez viņa piekrišanas, un pacientam, kuram ārstniecība psihiatriskajā ārstniecības iestādē noteikta kā medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis. Ierobežojošus līdzekļus, ievērojot šajā pantā minētos nosacījumus, ir tiesības piemērot arī tad, kad psihiatriskā palīdzība pacientam tiek sniegta bez viņa piekrišanas, pirms pieņemts šā likuma 68.panta vienpadsmitajā daļā minētais tiesneša lēmums.

(8) Lēmumu par ierobežojošu līdzekļu piemērošanu pieņem ārsts un īsteno ārstniecības persona. Ierobežojošu līdzekļu piemērošana ir proporcionāla tiešajam apdraudējumam, ko pacients rada, un to piemērošanu nekavējoties pārtrauc, ja pacienta radītais apdraudējums vairs nepastāv. Ārsts pacienta medicīniskajā dokumentācijā atspoguļo ierobežojošu līdzekļu piemērošanas gadījumu, norādot ierobežojoša līdzekļa piemērošanas iemeslus, sākuma un beigu laiku un nodarītos miesas bojājumus, ja tādi radušies pacientam vai ārstniecības personai.

(9) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veicama pacientu ierobežošana, izmantojot ierobežojošus līdzekļus.

(10) Pacientam ir tiesības šā panta otrajā un sestajā daļā minētos ārsta lēmumus viena mēneša laikā apstrīdēt ārstniecības iestādes vadītājam, kurš iesniegumu izskata un lēmumu pieņem septiņu dienu laikā. Ārstniecības iestādes vadītāja lēmumu pacientam ir tiesības viena mēneša laikā apstrīdēt Veselības inspekcijā, kura iesniegumu izskata un lēmumu pieņem 20 dienu laikā. Veselības inspekcijas lēmumu pacientam ir tiesības viena mēneša laikā pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā. Rajona (pilsētas) tiesas spriedums nav pārsūdzams."

9. Izteikt XIII nodaļas nosaukumu un 74.pantu šādā redakcijā:

"XIII nodaļa
Ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbības apturēšana vai to sniegtā veselības aprūpes pakalpojuma apturēšana

74.pants. Lēmumu par ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbības apturēšanu vai to sniegtā veselības aprūpes pakalpojuma apturēšanu, ja pārkāpti ārstniecības jomu regulējošie normatīvie akti, pieņem Veselības inspekcijas vadītājs vai viņa vietnieki vai Veselības inspekcijas kontroles nodaļu vadītāji vai viņu vietnieki."

10. Izteikt 75.panta ceturto, piekto, sesto, septīto, astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja brīdinājumā norādītie pārkāpumi noteiktajā termiņā netiek novērsti, šā likuma 74.pantā minētās amatpersonas pieņem lēmumu par attiecīgās ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbības apturēšanu vai par sniegtā veselības aprūpes pakalpojuma apturēšanu.

(5) Ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbības apturēšanu nodrošina ārstniecības iestādes vadītājs, piedaloties amatpersonai, kura pieņēmusi lēmumu par ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbības apturēšanu, vai tās pilnvarotai amatpersonai. Ārstniecības iestādes sniegtā veselības aprūpes pakalpojuma apturēšanu nodrošina ārstniecības iestādes vadītājs.

(6) Ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbības apturēšanu vai sniegtā veselības aprūpes pakalpojuma apturēšanu veic tā, lai:

1) varētu netraucēti novērst konstatētos pārkāpumus;

2) iespējami samazinātu telpu un iekārtu bojāšanos meteoroloģisko apstākļu vai korozijas dēļ;

3) iespējami mazāk tiktu traucēta citu struktūrvienību un iekārtu darbība.

(7) Ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbības apturēšanas kontroli vai sniegtā veselības aprūpes pakalpojuma apturēšanas kontroli nodrošina amatpersona, kura pieņēmusi lēmumu par darbības apturēšanu vai veselības aprūpes pakalpojuma apturēšanu, vai tās pilnvarota amatpersona.

(8) Ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbību vai sniegto veselības aprūpes pakalpojumu var apturēt bez iepriekšēja brīdinājuma, ja ārstniecības jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu dēļ rodas draudi cilvēku veselībai un dzīvībai.

(9) Amatpersona, kurai ir tiesības pieņemt šā panta astotajā daļā minēto lēmumu, to pieņem triju darbdienu laikā pēc tam, kad tai kļuvis zināms par šā panta astotajā daļā minētajiem ārstniecības jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, un tas izpildāms nekavējoties."

11. Izteikt 76.pantu šādā redakcijā:

"76.pants. (1) Par konstatēto ārstniecības jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu novēršanu attiecīgā ārstniecības iestāde rakstveidā paziņo amatpersonai, kura pieņēmusi lēmumu par ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbības apturēšanu vai sniegtā veselības aprūpes pakalpojuma apturēšanu. Šī amatpersona piecu darbdienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas pārbauda, vai attiecīgie pārkāpumi ir novērsti.

(2) Ja visi pārkāpumi, kas minēti rakstveida brīdinājumā vai lēmumā par ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbības apturēšanu vai sniegtā veselības aprūpes pakalpojuma apturēšanu, ir novērsti, attiecīgā amatpersona triju darbdienu laikā pēc pārbaudes veikšanas izsniedz rakstveida atļauju ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbības atjaunošanai vai veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanas atjaunošanai.

(3) Ja visi pārkāpumi, kas minēti rakstveida brīdinājumā vai lēmumā par ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbības apturēšanu vai sniegtā veselības aprūpes pakalpojuma apturēšanu, nav novērsti, attiecīgā amatpersona triju darbdienu laikā pēc pārbaudes veikšanas paziņo par atteikumu izsniegt atļauju ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbības vai veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanas atjaunošanai."

12. Izteikt 77.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Iesniegumu, kurā apstrīdēts Veselības inspekcijas lēmums par ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbības apturēšanu vai sniegtā veselības aprūpes pakalpojuma apturēšanu bez iepriekšēja brīdinājuma, izskata un lēmumu pieņem 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas."

13. Papildināt 79.pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Datu iekļaušana veselības informācijas sistēmā ir ieraksta izdarīšana vai strukturizēta elektroniskā dokumenta aizpildīšana tiešsaistes režīmā. Ierakstu apliecina ar drošu elektronisko parakstu vai citiem sistēmas autentifikācijas rīkiem un procedūrām, kas nodrošina ieraksta autentiskumu un apstiprina parakstītāja identitāti. Sistēmas autentifikācijas rīku izmantošanas kārtību, kā arī procedūras ierakstu autentiskuma nodrošināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

14. Papildināt likumu ar XV nodaļu šādā redakcijā:

"XV nodaļa
Ārstniecības iestādes saimnieciskās darbības īpašie noteikumi

81.pants. (1) Ja nokavējums ir saistīts ar līgumiem par preces piegādi, pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu un parādnieks ir ārstniecības iestāde, kas atbilst pasūtītāja kritērijiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā vai publiskas institūcijas kritērijiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma jomā (publisks pasūtītājs), nokavējumam tiek piemēroti Civillikuma noteikumi, kas attiecināmi uz līgumiem par preces piegādi, pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ievērojot šā panta otrajā daļā noteikto parādnieka nokavējuma termiņu.

(2) Ja ārstniecības iestāde šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos 60 dienu laikā pēc Civillikuma 1668.² panta pirmajā daļā minēto nosacījumu iestāšanās nav veikusi maksājumu, iestājas nokavējums ar visām no tā izrietošām sekām."

15. Pārejas noteikumos:

aizstāt 17.punktā skaitli un vārdu "2014.gada" ar skaitli un vārdu "2016.gada";

papildināt pārejas noteikumus ar 19., 20. un 21.punktu šādā redakcijā:

"19. Ministru kabinets līdz 2014.gada 1.decembrim izdod šā likuma 69.¹ panta trešajā daļā minētos noteikumus.

20. Ministru kabinets līdz 2015.gada 1.janvārim izdod šā likuma 69.¹ panta devītajā daļā minētos noteikumus. Līdz minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai pacientu ierobežošanu, izmantojot ierobežojošus līdzekļus, veic atbilstoši noteiktā kārtībā apstiprinātām medicīniskajām tehnoloģijām.

21. Šā likuma 81.panta noteikumi nav piemērojami līgumiem, kas noslēgti līdz šā likuma 81.panta spēkā stāšanās dienai, un līgumiem, kas noslēgti saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu vai koncesiju piešķiršanas jomā pēc 81.panta spēkā stāšanās dienas, ja iepirkumi vai koncesijas procedūras normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir uzsāktas līdz šā likuma 81.panta spēkā stāšanās dienai."

16. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 5., 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

"5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 5.septembra direktīvas 2007/47/EK, ar kuru groza Padomes direktīvu 90/385/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm, Padomes direktīvu 93/42/EEK par medicīnas ierīcēm un direktīvu 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū;

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 16.februāra direktīvas 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos;

7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 9.marta direktīvas 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē."

Likums Saeimā pieņemts 2014.gada 11.septembrī.

Valsts prezidenta vietā
Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa

Rīgā 2014.gada 1.oktobrī