Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 5 Pēdējās nedēļas laikā 60 Visi
Ministru kabineta noteikumi Nr.576
Rīgā 2014.gada 30.septembrī (prot. Nr.51 26.§)
Būvniecības valsts kontroles biroja nolikums
Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma
16.panta pirmo daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk – birojs) ir ekonomikas ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Ekonomikas ministrs biroja pakļautību īsteno ar Ekonomikas ministrijas starpniecību.
2. Biroja darbības mērķis ir atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei nodrošināt kvalitāti un drošību būvniecības jomā.
II. Biroja funkcijas, uzdevumi un tiesības
3. Birojam ir šādas funkcijas:
3.1. nodrošināt būvdarbu valsts kontroli un būvju pieņemšanu ekspluatācijā šādos gadījumos:
3.1.1. jaunu publisku ēku būvniecība un ekspluatācijā nodotu publisku ēku pārbūve, kurās paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem (turpmāk – publiskas ēkas);
3.1.2. tādu būvju būvniecība, kurai atbilstoši likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 4. panta pirmās daļas 1. punktam piemērojama ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra;
3.1.3. jaunu būvju būvniecība vai ekspluatācijā nodotu būvju pārbūve, ja ieceres iesniedzējs ir pašvaldība un publisku būvdarbu līguma līgumcena ir 1,5 miljoni euro vai lielāka;
3.2. nodrošināt publisku ēku ekspluatācijas uzraudzību;
3.3. organizēt būvprojektu un būvju ekspertīzi:
3.3.1. ja būvniecības pasūtītājs ir publisko tiesību juridiskā persona vai tās institūcija;
3.3.2. ja starp būvniecības procesa dalībniekiem ir strīds un nepieciešams neatkarīgas būvprojekta vai būves ekspertīzes atzinums;
3.4. nodrošināt metodisku palīdzību savas kompetences jautājumos;
3.5. nodrošināt būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un pastāvīgās prakses uzraudzību būvekspertīzes specialitātē.
4. Lai nodrošinātu šo noteikumu 3. punktā minēto funkciju izpildi, birojs veic šādus uzdevumus:
4.1. organizē un veic būvju apskati un būvlaukumu pārbaudi būvdarbu laikā;
4.2. novērtē objekta (ēkas) gatavību ekspluatācijai, veicot attiecīgo dokumentu pārbaudi un organizējot objekta apsekošanu;
4.3. nodrošina informācijas iekļaušanu būvniecības informācijas sistēmā un iekļautās informācijas pieejamību;
4.4. informē kompetences pārbaudes iestādes par būvspeciālistu profesionālās darbības pārkāpumiem;
4.5. organizē un veic nepieciešamos pasākumus un procedūras būvspeciālistu kompetences novērtēšanai un patstāvīgās prakses uzraudzībai;
4.6. koordinē sabiedrības informēšanu un izglītošanu par būvniecības jautājumiem;
4.7. organizē būvniecības procesā iesaistīto uzraudzības un kontroles iestāžu un nevalstisko organizāciju sadarbību, lai veicinātu būvspeciālistu profesionālās kompetences paaugstināšanu;
4.8. izskata iesniegumus un sūdzības par būtiskiem normatīvo aktu pārkāpumiem būvniecības procesā vai gadījumā, ja būve ir radījusi vai var radīt bīstamību vai būtisku kaitējumu personu dzīvībai, veselībai, īpašumam vai videi;
4.9. pilda analītiskus uzdevumus Ekonomikas ministrijas uzdevumā;
4.10. valsts vārdā veic privāttiesiskus darījumus, lai nodrošinātu iestādes darbību;
4.11. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.
5. Birojam ir šādas tiesības:
5.1. atbilstoši kompetencei sadarboties ar Būvniecības padomi, citām tiešās pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un to iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, citu valstu iestādēm un starptautiskajām organizācijām, kā arī piedalīties starpvalstu sadarbības programmās un projektos;
5.2. lai nodrošinātu šo noteikumu 3. punktā minēto funkciju un 4. punktā doto uzdevumu izpildi, pieprasīt un saņemt uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus no valsts un pašvaldību iestādēm un citām publisko tiesību juridiskām personām;
5.3. ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt un bez maksas saņemt no fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus;
5.4. jebkurā objektā pārbaudīt būvniecības normatīvo aktu ievērošanu;
5.5. sniegt priekšlikumus normatīvo aktu projektu izstrādē biroja kompetences jomā;
5.6. sniegt maksas pakalpojumus.
III. Biroja struktūra un amatpersonas
6. Biroja darbu vada biroja direktors.
7. Biroja direktoru amatā ieceļ un no amata atbrīvo ekonomikas ministrs.
8. Biroja direktors veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, kā arī:
8.1. ir tiesīgs atcelt biroja amatpersonu izdotos administratīvos aktus, lēmumus un iekšējos normatīvos aktus;
8.2. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv biroju.
9. Biroja direktoram ir vietnieks – departamenta direktors.
10. Birojā būvdarbu kontrolei un ekspluatācijā nodotu publisku ēku uzraudzībai ir nodarbināti būvinspektori.
11. Biroja direktors nosaka biroja struktūru, struktūrvienību funkciju un uzdevumu sadalījumu birojā.
IV. Biroja darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskati
12. Biroja direktors nodrošina biroja darbības tiesiskumu. Biroja direktors ir atbildīgs par biroja iekšējās kontroles sistēmas un tā struktūrvienību lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību.
13. Biroja amatpersonu izdotos administratīvos aktus privātpersona var apstrīdēt, iesniedzot biroja direktoram attiecīgu iesniegumu. Biroja direktora izdotos administratīvos aktus var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
14. Biroja amatpersonu faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt, iesniedzot biroja direktoram attiecīgu iesniegumu. Biroja direktora lēmumu, kas pieņemts, izskatot apstrīdēšanas iesniegumu par faktisko rīcību, var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Biroja direktora faktisko rīcību var apstrīdēt Ekonomikas ministrijā. Ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.
15. Birojs reizi gadā sniedz ekonomikas ministram pārskatu par biroja funkciju izpildi un birojam piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. Ekonomikas ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par biroja darbību.
V. Biroja finansēšanas kārtība
16. Biroja finanšu līdzekļus veido:
16.1. dotācija no valsts budžeta līdzekļiem;
16.2. pašu ieņēmumi.
VI. Noslēguma jautājumi
17. Šo noteikumu 3.1. apakšpunkts stājas spēkā 2015. gada 1. jūlijā, 3.2. apakšpunkts – 2015. gada 1. janvārī, bet 3.5. apakšpunkts – 2016. gada 1. janvārī.
18. Noteikumi stājas spēkā 2014. gada 1. oktobrī.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma
Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis