• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī;
  • plānošanas dokumentus, kā arī informatīvos ziņojumus par politikas plānošanas dokumentu īstenošanu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2014. gada 7. oktobra rīkojums Nr. 559 "Par papildu valsts pētījumu programmām". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 9.10.2014., Nr. 200 https://www.vestnesis.lv/op/2014/200.9

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.560

Grozījumi Latvijas zvejas flotes kapacitātes sabalansēšanas plānā 2008.–2013.gadam

Vēl šajā numurā

09.10.2014., Nr. 200

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 559

Pieņemts: 07.10.2014.

OP numurs: 2014/200.9

2014/200.9
RĪKI

Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 6 Pēdējās nedēļas laikā 85 Visi

Ministru kabineta rīkojums Nr.559

Rīgā 2014.gada 7.oktobrī (prot. Nr.49 54.§)

Par papildu valsts pētījumu programmām

1. Lai nodrošinātu valsts tautsaimniecībai svarīgu pētījumu veikšanu, saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 13. panta otrās daļas 3. punktu, Ministru kabineta 2013. gada 20. novembra rīkojumu Nr. 551 "Par prioritārajiem virzieniem zinātnē 2014.–2017. gadā" (turpmāk – rīkojums) un Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 46 46. §) "Informatīvais ziņojums "Par Valsts pētījumu programmām 2014.–2017. gadam"" 4. un 7. punktu apstiprināt šādas papildu valsts pētījumu programmas 2014.–2017. gadam:

1.1. "Inovatīvi materiāli un viedās tehnoloģijas vides drošumam (IMATEH)" (turpmāk – 2.1. programma) 2. prioritārā zinātnes virziena "Inovatīvie un uzlabotie materiāli, viedās tehnoloģijas (daudzfunkcionālie materiāli un kompozīti, nanotehnoloģijas un fotonika, informātika, datorzinātne, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, signālapstrādes tehnoloģijas)" (turpmāk – 2. virziens) apakšvirzienā "Daudzfunkcionālie materiāli un kompozīti, fotonika un nanotehnoloģijas" (2.1. apakšvirziens). Programmas vadītājs – Dr. sc. ing. A. Čate, Rīgas Tehniskā universitāte;

1.2. "Nākamās paaudzes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pētniecības valsts programma (NexIT)" (turpmāk – 2.2.1. programma) 2. virziena apakšvirzienā "Nākamās paaudzes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmas" (2.1. apakšvirziens). Programmas vadītājs – Dr. sc. comp. A. Ambainis, Latvijas Universitāte;

1.3. "Inovācija un ilgtspējīga attīstība: Latvijas pēckrīzes procesi globālā kontekstā (SUSTINNO)" (turpmāk – 5.2.1. programma) 5. virziena "Valsts un sabiedrības ilgtspējīga attīstība" apakšvirzienā "Tautsaimniecības transformācija, gudra izaugsme, pārvaldība un tiesiskais ietvars valsts un sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai – jaunas pieejas ilgtspējīgas zināšanu sabiedrības veidošanai" (5.2. apakšvirziens). Programmas vadītājs – Dr. sc. pol. J. Ikstens, Latvijas Universitāte;

1.4. "Letonika – Latvijas vēsture, valoda, kultūra, vērtības" (turpmāk – 6. programma) 6. prioritārajā zinātnes virzienā "Letonika" (6. virziens). Programmas vadītājs – Dr. habil. art. O. Spārītis, Latvijas Zinātņu akadēmija.

2. Noteikt šādus programmu mērķus:

2.1.  2.1. programmai: attīstīt inovatīvo un uzlaboto materiālu, fotonikas un nanotehnoloģiju zināšanu bāzi un cilvēkkapitālu tautsaimniecības konkurētspējas paaugstināšanai, liekot uzsvaru uz tām Eiropas Komisijas noteiktajām atslēgtehnoloģiju (Key Enabling Technologies – KET) jomām, kurās Latvijā ir ievērojams zinātniskais potenciāls un tautsaimniecības pieprasījums, tai skaitā attīstīt nanomateriālu un tehnoloģiju nozari komercializējamu nanotehnoloģiju piedāvājuma un konkurētspējīgas nanotehnoloģiju industrijas attīstībai Latvijā, attīstīt konkurētspējīgas Latvijā radītās zināšanas inovatīvo materiālu jomā līdz ražošanas tehnoloģijām un materiālu ražošanas iniciēšanai; attīstīt kvantu tehnoloģiju un biofotonikas jomu, izstrādājot jaunus komercializējamus prototipus;

2.2.  2.2.1. programmai: attīstīt zinātnisko kompetenci nākamās paaudzes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu jomā, veidojot jaunas konkurētspējīgas pieejas fizikālās un virtuālās pasaules integrēšanai kiberfizikālās sistēmās, attīstot konkurētspējīgas viedo sensoru un to tīklu inovatīvas aparatūras un programmatūras platformas, izpētot un tālāk attīstot konkurētspējīgas, uz modeļiem balstītas jaunās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, to lietojumu mūsdienu tīmekļa vidē;

2.3.  5.2.1. programmai: nodrošināt Latvijas tautsaimniecības transformācijas, gudras izaugsmes, pārvaldības un tiesiskā ietvara procesu un problēmu izpratni valsts un sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai. Attīstīt zināšanu bāzi un cilvēkkapitālu sociālajās zinātnēs, fokusējot programmas ietvaros īstenotos pētījumus uz sabiedrības attīstībai svarīgiem jautājumiem (izglītība, inovācijas procesi, zināšanu ekonomika, demogrāfija, valsts un sabiedrības institūciju attīstība), veidojot spēcīgas sociālo zinātņu skolas, nodrošinot to saikni ar citām zinātņu nozarēm, izglītību un sabiedrības pārvaldības institūcijām un radot pamatojumu – zināšanu bāzi lēmumu pieņemšanai sabiedrības pārvaldībā;

2.4.  6. programmai: veicināt letonikas kā stabilas starpnozaru kompleksas pētījumu nozares pastāvēšanu un attīstību Latvijā un tās iekļaušanos pasaules zinātnē, veikt fundamentālus un lietišķus, tostarp starpdisciplinārus, pētījumus, izstrādājot jaunas, zinātniski pamatotas atziņas par letonikas tēmām, un nodrošināt to pieejamību sabiedrībai.

3. Noteikt šādus valsts pētījumu programmu uzdevumus:

3.1.  2.1. programmā:

3.1.1. veikt pētījumus par augstas veiktspējas cementa, kompozītmateriālu infrastruktūras un sabiedriskām būvēm, liekot uzsvaru uz to ilgmūžību Latvijas klimatiskajos apstākļos;

3.1.2. veikt pētījumus par ekonomiskiem, ekoloģiskiem un ilgmūžīgiem bituminēto kompozītu sastāviem, izmantojot zemākas kvalitātes vietējos minerālos materiālus, reciklētu (otrreizējo) asfaltbetonu, kā arī siltā asfaltbetona tehnoloģijas;

3.1.3. no šķiedraugiem izstrādāt CO2 neitrālus ēku būvniecības kompozītmateriālus energoefektīvām būvēm, kas nodrošina cilvēka labsajūtai un veselībai piemērotu iekštelpu klimatu;

3.1.4. izpētīt polimēru kompozītu materiālu virsmu agrīno sabrukšanu, izstrādāt diagnostikas metodes un analizēt metožu lietošanas iespējas uzņēmumos;

3.1.5. izpētīt Latvijas autoceļu tiltu dinamiskos raksturojumus un noskaidrot to ietekmi uz konstrukciju drošumu, izstrādāt konstrukciju riska, drošuma un robustuma noteikšanas metodes;

3.1.6. izstrādāt metodoloģiju konstruktīvo elementu (nebojātu vai ar bojājumu (dažādu veidu materiāla degradācijas formas)) dinamisko parametru (svārstību frekvenču, svārstību modu, svārstību dzišanas parametru) eksperimentālai noteikšanai un to lietošanai konstrukciju tehniskā stāvokļa monitoringam;

3.1.7. izstrādāt metodiku jauna inovatīva slāņaina koksnes kompozītmateriāla ar šūnu tipa dobām ribām struktūras projektēšanai, nodrošinot nepieciešamo lieces nestspēju ar samazinātu koksnes patēriņu;

3.1.8. izstrādāt inovatīvās viedās konstrukcijas (ar uzsvaru uz atjaunojamo dabas resursu izmantošanu) ar paaugstinātu ilgtspējību un drošumu, kas vērsts uz būvniecības un infrastruktūras objektiem;

3.1.9. izstrādāt metodoloģiju un optimizēšanas kritērijus metālisku materiālu īpašību uzlabošanai, virsmas apstrādei vai pārklāšanai, lai samazinātu berzi un nodilumu berzes pāros, tai skaitā mijiedarbībā metālam ar ledus virsmu;

3.1.10. izstrādāt saplākšņa I-serdes tipa sendviča paneļus, kas no mehāniskā stinguma/stiprības viedokļa ir efektīva alternatīva masīvam bērza finiera saplāksnim, integrējot un vienlaikus uzlabojot siltuma pretestības, vibrācijas/trieciena slāpēšanas īpašības;

3.2.  2.2.1. programmā:

3.2.1. veikt pētījumus kvantu tehnoloģiju un informācijas drošības jomā un izstrādāt uz ontoloģijām balstītas tehnoloģijas;

3.2.2. izstrādāt lielapjoma datu vizualizācijas un attēlu apstrādes tehnoloģijas un to lietojumus, tai skaitā biometrijai un audu stāvokļa kvalitatīvam novērtējumam;

3.2.3. izstrādāt jaunas tehnoloģijas un programmatūru bioinformātikā un biomedicīnā;

3.2.4. veikt pētījumus lielapjoma datu un zināšanu inženierijas jomā, tai skaitā medicīnisko datu, satelītattēlu un kosmisko datu apstrādes jomā;

3.2.5. izstrādāt matemātiskās modelēšanas metodes, augstas veiktspējas aprēķinu tehnoloģijas un kiberfizikālās sistēmas un aprobēt tās medicīnā un viedā pilsētsaimniecībā;

3.2.6. veikt pētījumus un izstrādāt inovatīvus risinājumus viedo transporta sistēmu jomā;

3.3.  5.2.1. programmā:

3.3.1. sociālo inovāciju padziļināta izpēte;

3.3.2. nabadzības un sociālās atstumtības risku samazinājuma analīze;

3.3.3. ilgtspējīgas attīstības juridiskā ietvara analīze;

3.3.4. Latvijas sabiedrības vērtīborientācijas izpēte, vērtību ietekme uz valsts iekšējo un ārējo drošību, politisko uzvedību, patēriņu, reproduktīvo uzvedību un ģimenes modeļiem;

3.3.5. Latvijas uzņēmumu (tai skaitā pārtikas nozarē) konkurētspēju ietekmējošo faktoru analīze;

3.3.6. zaļā inovācija un ilgtspējīga ekonomiskā attīstība;

3.3.7. sabiedrības vērtību, rīcību un apkārtējās vides slodžu mijiedarbības analīze;

3.4.  6. programmā:

3.4.1. veikt padziļinātus starpdisciplinārus, novatoriskus un visaptverošus pētījumus saistībā ar latviešu valodu, Latvijas vēsturi, kultūru un vērtībām. Veidot Latvijas simtgadei veltītu fundamentālu daudzsējumu izdevumu, kas turpinātu izdevumu "Latvieši un Latvija", pievēršoties tajā neskartām un nepietiekami atsegtām tēmām, sniedzot sabiedrībai jaunas atziņas par Latviju, tās vēsturi, valodu, kultūru un vērtībām, kā arī par Latvijas ilgtspējīgas attīstības perspektīvām, iezīmējot Latvijas vietu Baltijas jūras reģionā, Eiropā un pasaulē tagadnē, pagātnē un nākotnē. Turpināt attīstīt fundamentālus pētījumus valodniecībā (tostarp Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcu, Latvijas vietvārdu vārdnīcu, Latviešu valodas dialektu atlantu, Baltu valodu atlantu);

3.4.2. veikt letonikas kultūras resursu (folklora un tautas tradīcijas, literatūra, māksla, mūzika, arhitektūra, teātris) izpēti, sekmējot to saglabāšanu, attīstīšanu un mūsdienīgu izmantošanu, īpaši pievēršoties aktuālām ievērojamu personību jubileju un notikumu atcerēm (tostarp Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubileja, Stendera 300 gadu jubileja, Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības 200 gadu jubileja un citas);

3.4.3. noteikt latviešu nacionālo identitāti raksturojošu kultūras tradīciju saglabāšanas priekšnosacījumus un pārmantošanas kritērijus mainīgā un inovāciju piesātinātā vidē, pētīt nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas praksi Latvijas reģionos un izstrādāt konceptuālus modeļus nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai, attīstībai un pārmantošanai. Identificēt kultūras mantojuma un kultūrainavu vērtību kā būtisku nacionālās identitātes sastāvdaļu un izstrādāt metodiku tās saglabāšanai un pārvaldībai Latvijas pašvaldībās;

3.4.4. veikt pētījumus un izstrādāt zinātniskus izdevumus, kas popularizē Latviju, latviešu valodu un kultūru starptautiski (tostarp veidot Latviešu literatūras vēsturi un latviešu literatūras maģistrālo tekstu izdevumu angļu valodā). Uz daudzsējumu izdevuma "Latvieši un Latvija" bāzes izveidot starptautiskai auditorijai paredzētu izdevumu angļu valodā, īpaši akcentējot Latvijas reģionālos un starptautiskos aspektus, nacionālās un eiropeiskās identitātes mijiedarbību, letonikas saistību ar baltistiku (arī lituānistiku) un somugristiku, kā arī stingrāk iezīmējot Latvijas vietu Baltijas jūras reģionā, Eiropā un pasaulē tagad, pagātnē un nākotnē, multikulturālismu Rīgā un Latvijā;

3.4.5. veikt pētījumus un attīstīt resursus, sadarbojoties pētniecības un tehnoloģiju institūcijām, lai nodrošinātu latviešu valodas lingvistisko kvalitāti, konkurētspēju un pilnvērtīgu funkcionēšanu mūsdienu tehnoloģiju vidē dažādās jomās (zinātnē, izglītībā, kultūrā, sabiedrības integrācijā un citās jomās) un daudzvalodu kontekstā, nodrošināt to pārnesi nacionāli un starptautiski pieprasītu valodas produktu radīšanai (tai skaitā runas tehnoloģiju izstrādei, mašīntulkošanai, mācību materiāliem), tostarp apzināt Latvijā digitāli radīto kultūras mantojumu un tā saglabāšanas iespējas, lai nodrošinātu tā ilgtspēju;

3.4.6. veikt pētījumus sadarbībā ar Baltijas, Ziemeļvalstu un Eiropas zinātniskajiem institūtiem un pētniekiem, veicinot letonikas tēmu izpēti starptautiskā kontekstā. Izmantojot jaunas pieejas un analītiskās metodes, pētīt kultūru mijiedarbību Latvijā lokālā, reģionālā un pārreģionālā kontekstā;

3.4.7. izpētīt baltu un slāvu kultūru mijiedarbības procesus un sniegt priekšlikumus kultūrkontaktu attīstībai.

4. Noteikt programmām šādus kopīgus (horizontālos) uzdevumus:

4.1. attīstīt starpdisciplināras zinātnieku grupas nozīmīgu sabiedrības problēmu risināšanai un nostiprināt šo grupu starptautisko reputāciju un konkurētspēju;

4.2. attīstīt zinātnisko grupu sadarbību ar atbilstošo nozaru partneriem nozares kapacitātes veidošanai, sagatavojot nepieciešamos speciālistus un veicot atbilstīgus zinātniskos pētījumus;

4.3. iesaistīties izglītības procesā un nodrošināt prakses un darba iespējas studentiem un izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, attīstot starpdisciplināru maģistrantūras un doktorantūras programmu;

4.4. iesaistīties starptautiskos pētniecības un sadarbības projektu konsorcijos, tai skaitā veidot sadarbības projektus ar Eiropas kopīgo pētījumu centru (Joint Research Centre) un īstenot projektus programmas "Apvārsnis 2020" ietvaros zinātnes un pētniecības izcilības nodrošināšanai;

4.5. sekmēt zināšanu un tehnoloģiju pārnesi tautsaimniecībā, palielinot Latvijas sabiedrības drošību un drošumspēju un veicinot tautsaimniecības restrukturizāciju atbilstoši Viedās specializācijas stratēģijas vadlīnijām, lai nodrošinātu Latvijas ilgtermiņa attīstību;

4.6. lai nodrošinātu sabiedrības atbalstu zinātnei, veicināt sabiedrības izpratni par nozares lomu un devumu sabiedrībai nozīmīgu jautājumu risināšanā, tai skaitā veicināt jauniešu izpratni un interesi par darbu nozarē;

4.7. veikt ilgtermiņa tehnoloģisko prognozēšanu valsts pētījumu programmu ietvaros attīstītajiem zinātniskajiem un tehnoloģiskajiem virzieniem turpmākajos (10 un vairāk) gados un attīstīt tehnoloģiskās prognozēšanas metodes.

5. Programmas finansēt no valsts budžeta apakšprogrammai 05.12.00 "Valsts pētījumu programmas" pieejamā finansējuma.

6. Studiju un zinātnes administrācija līgumus ar programmu vadītājiem un izpildītājiem par programmu finansēšanu un programmu izpildes pārraudzību slēdz pēc tam, kad ir veikta finanšu līdzekļu apropriācijas pārdale 2014. gadā un veiktas izmaiņas Izglītības un zinātnes ministrijas bāzes izdevumos.

7. Ja kārtējā gada valsts budžeta programmai "Zinātne" iedalītais finansējums ir mazāks, nekā paredzēts programmas īstenošanai, finansējums katrai programmai tiek piešķirts proporcionāli samazinātā apmērā, ņemot vērā programmu īstenošanai iedalītā finansējuma kopējo apjomu valsts budžetā. Līgumu slēdz pēc tam, kad atbilstoši finansējuma izmaiņām ir izdarītas izmaiņas programmā (vai tās daļā). Finansējuma izmaiņas Studiju un zinātnes administrācija saskaņo ar programmas vadītāju. Izmaiņas var attiekties uz uzdevumu izpildes apjomu, taču nedrīkst būtiski mainīt programmas mērķus, kā arī vairāk par pusi no programmā minētajiem galvenajiem izpildītājiem.

8. Noteikt, ka attiecībā uz programmu finansējuma izlietojuma uzraudzību un pārskatu sniegšanas kārtību piemērojami Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumi Nr. 316 "Kārtība, kādā veic valsts pētījumu programmu īstenošanai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojuma kontroli".

9. Ņemot vērā, ka valsts pētījumu programmu ietvaros tiks sniegti priekšlikumi tautsaimniecības restrukturizācijai, izmantojot Latvijas potenciālu zināšanu ekonomikas veidošanai atbilstoši Viedās specializācijas stratēģijas nostādnēm, Izglītības un zinātnes ministrijai reizi gadā līdz valsts pētījumu programmu pabeigšanai informēt Latvijas pētniecības un inovāciju stratēģisko padomi par valsts pētījumu programmu ietvaros veikto pētījumu gaitu un to rezultātiem un minēto informāciju publicēt Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Izglītības un zinātnes ministra vietā –
kultūras ministre Dace Melbārde

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!