Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par aviāciju"

Izdarīt likumā "Par aviāciju" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 22.nr.; 1997, 13., 23.nr.; 1998, 15., 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2002, 12.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 7., 10., 20.nr.; 2005, 10., 15.nr.; 2006, 1., 12., 24.nr.; 2007, 10., 14.nr.; 2008, 9.nr.; 2009, 6., 17.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 196.nr.; 2010, 166.nr.; 2011, 99.nr.; 2013, 69.nr.; 2014, 70.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt sadaļu "Likumā lietotie termini" pēc termina "Militārās aviācijas gaisa kuģis" ar terminu šādā redakcijā:

"Militārās aviācijas poligons — militārais objekts, kas ietver noteiktu zemes teritoriju vai zemes teritoriju un ūdens akvatoriju, kā arī gaisa telpu virs šīs teritorijas un ir izveidots, lai organizētu militārās mācības, veicot militārās aviācijas gaisa kuģu lidojumus vai šaušanas darbības ar mācību vai kaujas munīciju."

2. Izteikt 3.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"Šā likuma 13., 14., 28., 29., 39., 40., 41., 41.¹ un 42.panta, 44.panta trešās un ceturtās daļas, 45. un 48.panta, 49.panta otrās daļas, 49.¹, 56., 61., 63., 97., 112.¹, 113., 113.¹, 113.², 113.³, 114., 115., 116. un 117.panta noteikumi attiecas uz Latvijas Republikas militāro aviāciju un ārvalstu militārās aviācijas gaisa kuģiem, kurus Latvijas Nacionālie bruņotie spēki izmanto valsts aizsardzības un drošības interesēs.

Šā likuma 40., 41., 113.² un 113.³ panta noteikumi attiecas uz personām, kas veic šā likuma 40.panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā un otrajā daļā paredzēto darbību, šā likuma 41.pantā norādīto potenciāli bīstamu objektu būvniecību, ierīkošanu, izvietošanu un apzīmēšanu, šā likuma 113.² pantā norādīto militārā lidlauka darbības drošībai potenciāli bīstamu objektu būvniecību, ierīkošanu, izvietošanu un apzīmēšanu un šā likuma 113.³ pantā norādīto militārās aviācijas poligona darbības drošībai potenciāli bīstamu objektu būvniecību, ierīkošanu, izvietošanu un apzīmēšanu."

3. 6.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"6.pants. Aviācijas departamenta, Civilās aviācijas aģentūras, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja un Valsts robežsardzes kompetence";

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"Valsts robežsardze:

1) pārbauda vispārējās nozīmes aviācijas gaisa kuģu lidojumu veikšanai nepieciešamo dokumentāciju un civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpes atbilstību lidojumu veikšanai;

2) izskata likumā noteiktajā kārtībā un savas kompetences ietvaros administratīvo pārkāpumu lietas par pārkāpumiem civilās aviācijas jomā un uzliek administratīvos sodus."

4. 27.² pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"27.² pants. Sabiedriskas nozīmes pakalpojumu sniegšanas saistību uzlikšana valsts nozīmes civilās aviācijas lidlaukam";

aizstāt visā pantā vārdu "lidosta" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauks" (attiecīgā locījumā);

papildināt otro daļu pēc vārdiem "un lidojumu regularitāti" ar vārdiem "vai nodrošinātu tādu sabiedriski svarīgu funkciju veikšanu kā meklēšana un glābšana, civilmilitārās sadarbības atbalsta sniegšana un citu funkciju izpildi".

5. Aizstāt 57.¹ panta trešās daļas 1.punktā vārdus "kravas un pasta drošības pārbaude" ar vārdiem "kravas, pasta un lidojumu laikā patērējamo krājumu drošības pārbaude".

6. Papildināt likumu ar 57.² pantu šādā redakcijā:

"57.² pants. Prasības lidostu, gaisa kuģu ekspluatantu un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju īpašniekiem un atbildīgajiem darbiniekiem

Starptautiskos pasažieru, kravas vai pasta gaisa pārvadājumus nodrošinošas lidostas, starptautiskos pasažieru, kravas vai pasta gaisa pārvadājumus veicošo gaisa kuģu ekspluatanta un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja īpašnieks (patiesā labuma guvējs) un darbinieks, kas ieņem vadošu amatu vai ar saviem lēmumiem var būtiski ietekmēt uzņēmuma darbību (turpmāk — atbildīgais darbinieks), var būt tikai persona, kas:

1) nav saistīta ar terorismu un nedarbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā;

2) nav saistīta ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju;

3) nav saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

4) nav atzīta par vainīgu noziedzīgā nodarījumā, kas saistīts ar krāpšanu, kontrabandu, neatļautām darbībām ar muitošanai pakļautām precēm vai citām vērtībām, uzņēmējdarbību bez reģistrēšanas un bez atļaujas (licences), izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu veikšanas;

5) nav sodīta par muitas noteikumu pārkāpumiem vai par skaidras naudas ievešanu vai izvešanu, to nedeklarējot;

6) nav sodīta par pārkāpumu, kas attiecas uz nodokļu maksātāja nodokļu saistībām, vai par darba tiesisko attiecību vai darba aizsardzību regulējošu normatīvo aktu pārkāpumu, izņemot gadījumu, kad par atsevišķu pārkāpumu ir piemērots brīdinājums vai naudas sods, kas nepārsniedz 360 euro, un gada laikā sodu kopsumma nepārsniedz 1100 euro;

7) ir iemaksājusi nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus budžetā vai attiecīgo maksājumu termiņi ir pagarināti (atlikti, sadalīti) nodokļu jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un persona veic maksājumus saskaņā ar nodokļu administrācijas lēmumu (nomaksas grafiku), izņemot gadījumu, kad nodokļu administrācijas lēmuma izpilde ir apturēta uz pirmstiesas izskatīšanas laiku;

8) ar savu uzvedību vai darbībām nerada draudus Latvijas valsts un sabiedrības drošībai, valsts demokrātiskajai konstitucionālajai iekārtai, valsts neatkarībai un teritoriālajai neaizskaramībai.

Satiksmes ministrija un Civilās aviācijas aģentūra atbilstoši savai kompetencei šā panta pirmajā daļā minētās lidostas, gaisa kuģu ekspluatanta un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja īpašnieka (patiesā labuma guvēja) un atbildīgā darbinieka atbilstību šā panta pirmās daļas prasībām pārbauda, pieprasot informāciju no valsts iestādēm, kuru kompetencē ir šā panta otrajā daļā minētā informācija:

1) pirms tiek uzsākti šajā likumā vai Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktie licencēšanas vai sertificēšanas procesi, kas lidostai, gaisa kuģu ekspluatantam un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējam dotu tiesības sniegt pakalpojumus civilās aviācijas jomā;

2) ja mainās licencētas vai sertificētas lidostas, gaisa kuģu ekspluatanta un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja īpašnieks (patiesā labuma guvējs) vai atbildīgais darbinieks;

3) ne retāk kā reizi piecos gados.

Satiksmes ministrija un Civilās aviācijas aģentūra neuzsāk lidostas, gaisa kuģu ekspluatanta un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja licencēšanas vai sertificēšanas procesu, aptur vai izbeidz uzsāktu licencēšanas vai sertificēšanas procesu, kā arī pieņem lēmumu par lidostai, gaisa kuģu ekspluatantam un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējam izsniegtas licences vai sertifikāta darbības apturēšanu vai anulēšanu, ja:

1) nav iespējams noskaidrot un pārbaudīt lidostas, gaisa kuģu ekspluatanta un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja īpašnieka (patiesā labuma guvēja) un atbildīgā darbinieka identitāti;

2) no valsts iestādēm saņemta informācija, ka lidostas, gaisa kuģu ekspluatanta un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja īpašnieks (patiesā labuma guvējs) vai atbildīgais darbinieks neatbilst kādam no šā panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem.

Ja šā panta trešajā daļā minētais lēmums pieņemts, pamatojoties uz valsts drošības iestādes izlūkošanas vai pretizlūkošanas darbību rezultātā iegūto informāciju, to var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs, pārējos gadījumos lēmumu var pārsūdzēt tiesā bez tiesībām apstrīdēt augstākā iestādē. Šāda lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību."

7. Izteikt 61. un 62.pantu šādā redakcijā:

"61.pants. Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs

Civilās aviācijas nelaimes gadījumā cietušo gaisa kuģu un cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus, kā arī aviācijas nelaimes gadījumu seku likvidēšanu koordinē Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs (starptautiskais saīsinājums — ARCC; turpmāk — Koordinācijas centrs). Koordinācijas centrs darbojas nepārtrauktā režīmā 24 stundas diennaktī, un tā darbību nodrošina Valsts robežsardze.

Koordinācijas centrs civilās aviācijas nelaimes gadījumā cietušo gaisa kuģu un cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus koordinē Latvijas Republikas meklēšanas un glābšanas atbildības rajonā, kā arī ārpus tā, ja tas paredzēts starptautiskajos līgumos, kuru dalībniece ir Latvijas Republika.

Koordinācijas centrs darbojas saskaņā ar Valsts robežsardzes apstiprināto Koordinācijas centra nolikumu un operatīvās rīcības plānu, kā arī ievērojot Civilās aviācijas aģentūras norādījumus.

62.pants. Lidlauka personāla sagatavotība nelaimes gadījumā cietušā gaisa kuģa un cilvēku glābšanai

Lidlauka ekspluatants nodrošina, ka lidlauka personāls tiek speciāli sagatavots un organizēts un lidlaukā atrodas nepieciešamais inventārs un iekārtas, lai lidlauka personāls varētu patstāvīgi glābt lidlauka teritorijā nelaimes gadījumā cietušo gaisa kuģi un cilvēkus un sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību līdz brīdim, kad glābšanas darbus uzsāk iesaistītās valsts institūcijas, kuru darbību koordinē Koordinācijas centrs."

8. Aizstāt 63.panta otrajā daļā vārdus "Aviācijas meklēšanas un glābšanas valsts dienestam" ar vārdiem "Koordinācijas centram".

9. 64.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"Personas par visiem tām zināmajiem aviācijas nelaimes gadījumiem nekavējoties ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Valsts policijai vai Koordinācijas centram.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Valsts policija par visiem zināmajiem aviācijas nelaimes gadījumiem nekavējoties ziņo Koordinācijas centram un Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam.";

izslēgt trešo daļu.

10. Izteikt 66.pantu šādā redakcijā:

"66.pants. Aviācijas nelaimes gadījumu seku likvidēšana

Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā notiek aviācijas nelaimes gadījumos cietušo civilās aviācijas gaisa kuģu un cilvēku meklēšanas un glābšanas darbi, kā arī civilās aviācijas nelaimes gadījumu seku likvidēšanas kārtību un institūciju sadarbības kārtību.

Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā notiek aviācijas nelaimes gadījumos cietušo militārās aviācijas gaisa kuģu un cilvēku meklēšanas un glābšanas darbi, kā arī militārās aviācijas nelaimes gadījumu seku likvidēšanas kārtību un institūciju sadarbības kārtību."

11. Aizstāt 67. un 68.pantā vārdus "Aviācijas meklēšanas un glābšanas valsts dienesta" ar vārdiem "Koordinācijas centra".

12. Izteikt 69.pantu šādā redakcijā:

"69.pants. Gaisa kuģa meklēšanas pārtraukšana

Ja nelaimes gadījumā cietušā gaisa kuģa meklēšanai nav rezultātu, pēc Civilās aviācijas aģentūras priekšlikuma satiksmes ministrs var pieņemt lēmumu par gaisa kuģa meklēšanas pārtraukšanu. Civilās aviācijas aģentūra minēto priekšlikumu izstrādā, pamatojoties uz Koordinācijas centra iesniegto informāciju par gaisa kuģa meklēšanas rezultātiem."

13. Izslēgt 88.panta otrās daļas 1.punktu.

14. Papildināt likumu ar 113.¹, 113.² un 113.³ pantu šādā redakcijā:

"113.¹ pants. Militārās aviācijas poligons

Militārās aviācijas poligonu izmanto saskaņā ar aizsardzības ministra izdotajos iekšējos normatīvajos aktos noteikto kārtību.

Militārās aviācijas poligonu var izveidot teritorijā, virs kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem par gaisa telpas pārvaldību, struktūru un tās mainīšanas kārtību var tikt izveidots militārās aviācijas poligonā plānotajām aktivitātēm nepieciešamais gaisa telpas struktūras elements.

Gaisa telpu virs militārās aviācijas poligona izmanto, ievērojot normatīvos aktus par gaisa telpas pārvaldību, struktūru un tās mainīšanas kārtību un militārās aviācijas gaisa kuģu lidojumu veikšanas kārtību.

113.² pants. Militārā lidlauka darbības drošībai potenciāli bīstamu objektu būvniecības, ierīkošanas, izvietošanas un apzīmēšanas kārtība

Papildus citu normatīvo aktu prasību izpildei saņemama Aizsardzības ministrijas atļauja būvēt, ierīkot un izvietot tādus militārā lidlauka darbības drošībai potenciāli bīstamus objektus:

1) kuri ir sprādzienbīstami un kuri ir redzamo lāzerstaru izstarotāji, — piecu kilometru attālumā no skrejceļa tuvākā sliekšņa;

2) kuri var radīt traucējumus militārā lidlauka darbības nodrošināšanai nepieciešamo radiotehnisko līdzekļu darbā, — piecu kilometru attālumā no skrejceļa tuvākā sliekšņa;

3) kuru absolūtais augstums par 30 metriem un vairāk pārsniedz militārā lidlauka kontrolpunkta absolūto augstumu, — piecu kilometru rādiusā no tā — vai kuri sasniedz vai pārsniedz jebkuru lidlauka šķēršļu ierobežošanas virsmu;

4) kuri neatkarīgi no to augstuma atradīsies militāro gaisa kuģu pacelšanās vai nosēšanās sektorā, — divu kilometru attālumā no skrejceļa tuvākā sliekšņa (atļauja saņemama arī tad, ja šajās vietās stāda kokus);

5) kuri samazina vai var samazināt redzamību militāro gaisa kuģu pacelšanās vai nosēšanās sektorā;

6) kuri ir jebkādi gaismas avoti, kas netiks izmantoti aeronavigācijai, bet atradīsies militāro gaisa kuģu pacelšanās vai nosēšanās sektorā un var apdraudēt militāro gaisa kuģu lidojumu drošumu, — piecu kilometru attālumā no skrejceļa tuvākā sliekšņa;

7) kuri veicina vai var veicināt putnu masveidīgu pulcēšanos (pastāvīgs barības avots un ligzdošanas vietas), — 15 kilometru rādiusā no militārā lidlauka kontrolpunkta.

Kārtību, kādā pieprasa un saņem Aizsardzības ministrijas atļauju būvēt, ierīkot un izvietot konkrētu militāro lidlauku darbības drošībai potenciāli bīstamus objektus, nosaka Ministru kabinets.

Kārtību, kādā tiek veikta militārā lidlauka darbības drošībai potenciāli bīstamu objektu uzskaite, nosaka Ministru kabinets.

Šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā minēto objektu īpašnieki un valdītāji tos marķē un aprīko ar aizsarggaismām atbilstoši kārtībai, kuru nosaka Ministru kabinets.

Militārā lidlauka tuvumā aizliegts izvietot jebkādas zīmes, kas ir līdzīgas aviācijas marķēšanas zīmēm un ierīcēm un var maldināt gaisa kuģa apkalpi lidojuma laikā.

113.³ pants. Militārās aviācijas poligona darbības drošībai potenciāli bīstamu objektu būvniecības, ierīkošanas, izvietošanas un apzīmēšanas kārtība

Papildus citu normatīvo aktu prasību izpildei saņemama Aizsardzības ministrijas atļauja būvēt, ierīkot un izvietot tādus militārās aviācijas poligona darbības drošībai potenciāli bīstamus objektus:

1) kuri ir sprādzienbīstami un kuri ir redzamo lāzerstaru izstarotāji, — piecu kilometru attālumā no militārās aviācijas poligona ārējās malas;

2) kuri var radīt traucējumus militārās aviācijas poligona darbības nodrošināšanai nepieciešamo radiotehnisko līdzekļu darbā, — piecu kilometru attālumā no militārās aviācijas poligona ārējās malas;

3) kuru absolūtais augstums par 75 metriem un vairāk pārsniedz militārās aviācijas poligona augstāko vietu (zemes virsmu) poligona ģeogrāfiskajā reljefā, — 15 kilometru attālumā no militārās aviācijas poligona ārējās malas;

4) kuri ir jebkādi gaismas avoti, kas vērsti augstāk par 45 grādiem virs horizonta un netiks izmantoti aeronavigācijai, — divu kilometru attālumā no militārās aviācijas poligona ārējās malas;

5) kuri veicina vai var veicināt putnu masveidīgu pulcēšanos (pastāvīgs barības avots un ligzdošanas vietas), — ne vairāk kā piecu kilometru attālumā no militārās aviācijas poligona ārējās malas.

Kārtību, kādā pieprasa un saņem Aizsardzības ministrijas atļauju būvēt, ierīkot un izvietot konkrētu militārās aviācijas poligonu darbības drošībai potenciāli bīstamus objektus, nosaka Ministru kabinets.

Kārtību, kādā tiek veikta militārās aviācijas poligona darbības drošībai potenciāli bīstamu objektu uzskaite, nosaka Ministru kabinets.

Šā panta pirmās daļas 3.punktā minēto objektu īpašnieki un valdītāji tos marķē un aprīko ar aizsarggaismām atbilstoši kārtībai, kuru nosaka Ministru kabinets.

Militārās aviācijas poligona tuvumā aizliegts izvietot jebkādas zīmes, kas ir līdzīgas aviācijas marķēšanas zīmēm un ierīcēm un var maldināt gaisa kuģa apkalpi lidojuma laikā."

15. Pārejas noteikumos:

izslēgt 7.punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 31. un 32.punktu šādā redakcijā:

"31. Šā likuma 113.² panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā un 113.³ panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktais regulējums neattiecas uz tādu ēku un būvju būvniecību, par kurām līdz 2015.gada 31.martam ir izsniegta būvatļauja. Ministru kabinets līdz 2015.gada 28.februārim izdod šā likuma 113.² panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā un 113.³ panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētos noteikumus.

32. Ministru kabinets līdz 2015.gada 30.martam izdod šā likuma 66.panta pirmajā un otrajā daļā minētos noteikumus."

Likums stājas spēkā 2014.gada 1.novembrī.

Likums Saeimā pieņemts 2014.gada 2.oktobrī.

Valsts prezidents A.Bērziņš

Rīgā 2014.gada 15.oktobrī