No Parīzes — ar labām ziņām

Vakar no Parīzes Rīgā atgriezās ārlietu ministrs Valdis Birkavs, kas piedalījās Eiropas Stabilitātes pakta noslēguma konferencē. Šī konference bija noslēgums Eiropas Savienības iniciatīvai, kas stimulēja Eiropas Savienības valstis, sešas Viduseiropas valstis un trīs Baltijas valstis, kā arī citas pieaicinātās valstis pārrunāt un analizēt dažādus politiskus jautājumus, reģionālās sadarbības, minoritāšu un robežu problēmas, kas šimbrīžam ir svarīgas, lai panāktu labas kaimiņattiecības un politisko stabilitāti Eiropā.

Konferencē runāja arī Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs, kas uzsvēra Latvijas valsts aktīvo līdzdalību Eiropas Stabilitātes pakta pamatidejas realizācijā.

Tūlīt pēc ielidošanas Rīgas lidostā Valdis Birkavs pastāstīja, ka šī pakta ietvaros ir deponēti 14 starpvalstu līgumi ar Latviju, kas nodrošina pakta dalībvalstu atbalstu šiem līgumiem un liek otrai līgumslēdzējpusei precīzi ievērot saistības, kas īpaši svarīgi Latvijas un Krievijas noslēgto līgumu gadījumā.

Konferences laikā Valdis Birkavs tikās ar Slovakijas, Itālijas, Uzbekijas un Polijas ārlietu ministriem vai viņu vietniekiem. Sarunu galvenais temats bijis diplomātiskās sadarbības aspekti.

Īpaši svarīgi bijuši nodibinātie kontakti ar Īrijas ārlietu ministru. Ievadītas sarunas par virkni savstarpējo līgumu. Šie sakari, kā izteicās Valdis Birkavs, iegūstot nozīmīgu svaru tādēļ, ka Īrija, sākot ar 1996. gada otro pusi, būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts.

Pēc Amerikas Savienoto Valstu iniciatīvas notika sarunas ar ASV sekretāra vietnieku par Latvijas integrēšanos Eiropas Savienības ekonomiskajās struktūrās, par Ādažos izvietoto Baltijas valstu miera bataljonu, minoritāšu un citiem jautājumiem.

Ārlietu ministrs norādīja, ka notikušas arī divas neoficiālas sarunas ar Krievijas ārlietu ministru Andreju Kozirevu par Latvijas un Krievijas attiecību attīstību, Latvijā vēl esošo krievu virsnieku un viņu ģimenes locekļu izbraukšanu. Andrejs Kozirevs atzīmējis, ka Latvijas un Krievijas attiecībās vērojama zināma kustība un progress.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, kas skāra aktuālo Latvijas robežu jautājumu ar Krieviju, respektīvi, Abrenes apriņķa problēmu, ārlietu ministrs uzsvēra, ka robežjautājumos Eiropas Stabilitātes pakts deklarē, ka atzīst tikai starptautiski atzītās robežas. Savukārt, kā minēja Valdis Birkavs, "...mēs uzsveram, ka, risinot robežjautājumus, ir jāņem vērā Latvijas okupācijas fakts". Kaut gan šī jautājuma apspriešana pakta ietvaros ir beigusies, bet tā turpināsies reģionālās starpvalstu sarunās.

Runājot par Stabilitātes pakta nostādni minoritāšu jautājumos, Valdis Birkavs norādīja, ka tā izpaužas finansiālajā palīdzībā valodu mācību organizēšanā, naturalizācijā u.c. "Es savā runā paudu rūpes par šo projektu turpmāko finansēšanu. Tā, piemēram, Stabilitātes paktā ir punkti par pārrobežau sadarbību, bet tie prasa finansiālu nodrošinājumu. Taču darbs ir aizsācies un turpinājums prasa finanses. Tomēr nauda tiek dota aizvien negribīgāk. Piemēram, Kanādas valdība nolēma samazināt palīdzības apjomu valstīm, kuras sekmīgi attīstās, un viena no valstīm, kuru Kanāda atzīst kā sekmīgi darbojošos tirgus ekonomikas un demokrātijas virzienā, ir Latvija. Tādēļ palīdzības apjoms kļūst aizvien mazāks."

Atbildot uz jautājumu, vai Eiropas Stabilitātes pakta noslēguma konferencē Latvijas viedoklis un problēmas ir īpaši izdalījušās uz pārējo Baltijas valstu nostādņu fona, ārlietu ministra atbilde bija noliedzoša.

Visu triju Baltijas valstu ieguvums šajā Eiropas Stabilitātes paktā ir šī pakta dalībvalstu atbalsts Baltijas valstu realizētajai politikai, norādīja Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs.

Vairis Ozols,

"LV" nozares redaktors