Pēc Eiropas Stabilitātes pakta noslēguma konferences

Otrdien, 21.martā, Parīzē beidzās Eiropas Stabilitātes pakta noslēguma konference. Līdz ar to ir noslēgusies 1994.gada 27.maijā uzsāktā Eiropas Savienības iniciatīva, kuras ietvaros nepilna gada laikā Eiropas Savienības sešas Viduseiropas un trīs Baltijas valstis, kā arī citas pieaicinātās valstis savstarpēji pārrunāja dažādus politiskus, kā arī reģionālās sadarbības, robežu un minoritāšu jautājumus.

Latvija ir aktīvi piedalījusies Stabilitātes pakta Baltijas galdā, lai veicinātu reģionālo sadarbību un paātrinātu integrācijas procesus ceļā uz Eiropas Savienību. Stabilitātes pakts deva ne tikai vēl vienu forumu politiskam dialogam, bet arī konkrētus sadarbības rezultātus Latvijas iesniegto projektu finansēšanā. Stabilitātes pakta ietvaros realizēts projekts attiecībā uz LR Likuma par pilsonību un naturalizācijas procesa īstenošanu, kā arī atbalstīta latviešu valodas apmācību programma.

Stabilitātes pakta mērķis ir veicināt labas valstu kaimiņattiecības un stabilitāti Eiropā. Tas saistās ne tikai ar valstu dialoga veicināšanu, bet arī paredz starpvalstu konkrēto līgumu iekļaušanu tā kontrolē. Latvija paktā ir iekļāvusi 14 dokumentus (ar Dāniju, Franciju, Igauniju, Krieviju, Lietuvu, Nīderlandi, Poliju, Turciju, Ungāriju un Vāciju), tajā skaitā arī 1994.gada 30.aprīlī parakstītos līgumus ar Krieviju par armijas izvešanu.

Runā noslēguma konferencē Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs uzsvēra Latvijas aktīvo atbalstu un ieinteresētību pakta realizācijā un to nozīmi, kuru mūsu valsts piešķir drošības un stabilitātes nodrošināšanai Baltijas reģionā. Ministrs atkārtoti apliecināja Latvijas mērķi kļūt par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti un akcentēja Stabilitātes pakta nozīmi šajā procesā.

V.Birkavs īpaši pieminēja starpvalstu konkrēto līgumu iekļaušanu pēc apbusējas vienošanās Stabilitātes paktā kā nozīmīgu ieguldījumu labu kaimiņattiecību veidošanā reģionā.

Šajā kontekstā ministrs īpaši uzsvēra Latvijas un Krievijas līgumus par armijas izvešanu un izteica cerību, ka to iekļaušana paktā veicinās visu līgumos paredzēto saistību drīzāku realizāciju arī no Krievijas puses.

Stabilitātes pakts līdz ar Parīzes noslēguma konferences lēmumu tiek nodots Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas /EDSO/ rīcībā. EDSO sekos paktā iekļauto līgumu ievērošanai, kā arī tālāk pievērsīsies paktā iesāktajam darbam.

Pakta priekšvēsture un attīstība:

– 1993.gada sākumā Francijas premjerministrs Eduārs Baladūrs izvirza plānu stabilitātes stiprināšanai Eiropā.

– 1993.gadā Kopenhāgenas tikšanās laikā Eiropas Kopienas valstis vienojas par priekšnoteikumiem Austrumeiropas uzņemšanai, to starpā bija Baladūra plānā apskatītie jautājumi.

– 1993.gada decembrī Baladūra iniciatīva tiek nosaukta par Eiropas Savienības kopējās drošības un ārpolitikas daļu – tā izveidojās Eiropas Stabilitātes pakts.

– 1994.gadā no janvāra līdz maijam notiek konsultācijas ar tieši iesaistītajām Viduseiropas un Baltijas valstīm – Bulgāriju, Čehiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Rumāniju, Slovakiju un Ungāriju kā valstīm kandidātēm, lai iekļautos Eiropas Savienībā. Paralēli noris konsultācijas ar tādām Stabilitātes paktā iesaistītām starptautiskajām organizācijām kā Eiropas Padomi un EDSO.

– 1994.gada 26.–27. maijā notiek Stabilitātes pakta inaugurācijas konference, kas paredz izveidot divus reģionālus apaļos galdus – Baltijas un Viduseiropas.

– 1994.gada 21.–22. septembrī Briselē notika pirmais Baltijas apaļais galds, kurā līdz ar Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju piedalījās Dānija, Zviedrija, Somija, Norvēģija, Islande, ASV, Kanāda, Krievija, Baltkrievija, kā arī Eiropas Savienības toreizējās trīs vadošās valstis – Vācija, Francija un Beļģija.

Mūsu valsts ārlietu ministrs Valdis Birkavs atgriezās Rīgā vakar, 22. martā. Lidostā "Rīga" tika sarīkota preses konference par Stabilitātes pakta noslēguma konferences gaitu un rezultātiem.

ĀM preses centrs