Pie Valsts prezidenta — par Latvijas daudzveidību, intelektuālo un tīri cilvēcisko

Ar dzejnieku Andreju Vozņesenski

Krievu dzejnieku Andreju Vozņesenski Latvijā lasa gan krieviski, gan latviski, un daudziem vēl spilgtā atmiņā arī viņa dzejas vakari, kas astoņdesmitajos gados Rīgā pulcēja jo plašu auditoriju. Starp šo tikšanos aktīvākajiem rosinātājiem bija arī dzejnieks Jānis Peters. Vakar, 22. martā, pirms Andreja Vozņesenska tikšanās ar rakstniekiem un Mazajā ģildē paredzētā dzejas vakara abi dzejnieki ciemojās pie Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa.

Andrejs Vozņesenskis prezidentam uzdāvināja savu jauno oriģināli veidoto dzejas krājumu "Zīlēšana grāmatā". Un saruna arī ievirzījās vispirms par dzeju, grāmatniecību un kultūras norisēm Krievijā un Latvijā. Dzejnieks atzīmēja, ka Maskavā par spīti visai nenokārtotai ekonomiskajai dzīvei kultūras pulss ir ļoti straujš. Sevi spilgti piesaka jaunā literātu, mūziķu un mākslinieku paaudze, baņķieri dāsni iegulda naudu kultūras projektos. Sakarā ar papīra sadārdzināšanos lieli metieni vairs nav tik izdevīgi, tāpēc grāmatas izdod lielākoties nelielos metienos — skaisti noformētas un dārgas. Diemžēl tās arī pērk lielākoties tikai turīgie ļaudis. Dažkārt vairāk prestižam, tā teikt, grāmatu plauktam. Taču arī tas ir labi — bagātais tētiņš varbūt grāmatu neizlasīs, bet viņa bērni tomēr saņems labu mājas bibliotēku.

Andrejs Vozņesenskis ar savu ļoti cilvēcisko, gaišo un mākslinieciski daudzkrāsaino dzeju iemantojis visplašāko atzinību visā pasaulē. Viņš ir krievu Penkluba viceprezidents, Amerikas Mākslas un literatūras akadēmijas goda loceklis, Gonkūru akadēmijas un Parīzes dzejas akadēmijas loceklis. Ar latviešu dzejniekiem viņu saista sena draudzība, viņš augstu vērtē to, ka arī "pirms revolūcijas" Latvijā bijusi nevis latviešu padomju, bet gan patiesa latviešu rakstnieku savienība.

Aina Rozeniece, VPK