Valsts statistikas komitejas ziņojums

1995.gada 8.martā

Par mājsaimniecības budžetu 1994.gadā

Latvijā ievērojama inflācijas pieauguma tempu samazināšanās. Mājsaimniecību naudas ieņēmumiem (rēķinot uz mājsaimniecības locekli) 1994.gadā salīdzinājumā ar 1993.gadu pieaugot par 47,0%, bet patēriņa cenu (inflācijas) indeksam - par 35,9%, iedzīvotāju pirktspēja šajā laikā palielinājās vidēji par 8,2%. Tajā pašā laikā aptaujātajās ģimenēs patēriņa līmenis nav adekvāti uzlabojies.

1. Mājsaimniecību (ģimeņu - Valsts statistikas komiteja regulāri pēta 1300 mājsaimniecību budžetus ) naudas pieaugumu dažādās to kategorijās 1994.gadā raksturo zemāk ievietotā tabula:

(uz ģimenes locekli mēnesī, Ls)

xx) Laukos - naudas ieņēmumos nav ietverta tā naturālo ienākumu daļa, ko ģimenes iegūst no savas saimniecības un izlieto personīgajam patēriņam

Naudas ieņēmumu samērā nelielais pieaugums lauku iedzīvotāju mājsaimniecībās saistīts ar lauksaimnieciskās ražošanas sašaurināšanos sabiedriskajā sektorā un bezdarba palielināšanos. Darba samaksa no lauksaimniecības uzņēmumiem un citi ieņēmumi par darbu pagājušajā gadā samazinājās par 67%, ko nespēja kompensēt naudas ieņēmumu pieaugums no lauku personiskās saimniecības (par 44%).

Mājsaimniecību naudas ieņēmumu sastāva pārmaiņas pēdējos divos gados raksturo šādas tabulas dati:

(uz ģimenes locekli mēnesī, Ls)

tajā skaitā:

Pagājušajā gadā 76% no aptaujāto ģimeņu naudas ieņēmumu palielinājuma deva darba samaksas pieaugums, 11% - ienākumu pieaugums no sabiedriskajiem fondiem, 6% - pieaugums no personiskās saimniecības.

2. Salīdzinājumā ar 1993.gadu, kad vidējais aptaujāto ģimeņu naudas ieņēmums bija zem krīzes iztikas minimuma līmeņa, 1994.gadā tas pārsniedza minēto rādītāju par 4,9%, kas redzams no tālāk ievietotās tabulas datiem:

(uz ģimenes locekli mēnesī, Ls)

No 1994.gada IV ceturksnī veiktās sabiedriskās domas aptaujas datiem izriet, ka 56,0% (1993.gada beigās - 52,2%) ģimeņu tikko spēja sabalansēt savu budžetu, 15,0% - nonākuši parādos (14,5%), 13,6% - atzina, ka dzīvo bez rūpēm, naudas pietiek un ir jau to pat iekrājuši (15,6%), 5,7% aptaujāto ģimeņu nespēja viennozīmīgi novērtēt savu materiālo stāvokli (3,8% - pirms gada). Salīdzinot pēdējās aptaujas rezultātus ar iepriekšējā gada aptaujas rādītājiem, redzam, ka pašu respondentu vērtējumā viņu materiālais stāvoklis kopumā ir mazliet uzlabojies - atbilžu negatīvais saldo samazinājies no 12,8 punktiem līdz 11,1 punktam.

3. Mājsaimniecību naudas ieņēmumu pieauguma rezultātā stabilizējusies to izdevumu struktūra. Pozitīvi vērtējama ir naudas izdevumu uzturam īpatsvara samazināšanās. Vienlaicīgi palielinājies ir izdevumu īpatsvars nepārtikas preču iegādei, kas redzams no tabulas datiem:

(uz ģimenes locekli mēnesī, Ls)

Pārskatot ģimeņu naudas ieņēmumu un izdevumu pieauguma tempus 1994.gadā pa ceturkšņiem, jāsecina, ka, neraugoties uz ieņēmumu pieaugumu, izdevumu pieauguma temps gada otrajā pusē tomēr ir lielāks (tas saistīts ar apkures sezonas sākšanos):

(uz ģimenes locekli, Ls)

Mājsaimniecībās vērojama zināma naudas uzkrājumu procesa atdzīvināšanās. Vidēji ģimeņu naudas noguldījumu pieaugums (saldo Uz rēķina bankā noguldītās un izņemtās naudas atlikuma pieaugums ) bankās pārskata gadā palielinājās par 48 procentiem.

4. Mājsaimniecību naudas izdevumi pārtikai aizvadītajā gadā palielinājās par 41,6% un sasniedza Ls 16,77, rēķinot uz ģimenes locekli mēnesī. Tajā pašā laikā pārtikas preču patēriņa cenas (bez alkoholiskajiem dzērieniem) pieauga par 33,2%. Naudas izdevumu īpatsvars uzturam ģimeņu kopizdevumos ir mazliet sarucis - no 44,4% 1993.gadā līdz 42,5% 1994.gadā.

Taču šīs visnotaļ pozitīvās pārmaiņas naudas izdevumos pārtikai tomēr nav veicinājušas ģimeņu uztura līmeņa celšanos. Samazinājies ir vairāku pārtikas produktu patēriņš. Salīdzinājumā ar 1993.gadu, rēķinot uz ģimenes locekli, par 10% krities gaļas un gaļas izstrādājumu patēriņš, par 7,3% - piena un piena produktu, par 3,4% - maizes un labības produktu, par 3,3% - cukura, par 2,5% - kartupeļu un par 13% - augļu un ogu patēriņš. Tajā pašā laikā par 44% (no 3,64 līdz 5,25kg) palielinājies augu eļļas patēriņš, par 11% - zivju un zivju produkcijas, par 1,9% - margarīna un citu taukvielu patēriņš. Tieši šos produktus visvairāk lieto mazāk turīgās ģimenes.

Svarīgāko pārtikas produktu patēriņa pārmaiņas divos pēdējos gados aptaujātajās ģimenēs raksturo nākošā tabula:

(uz ģimenes locekli, kilogrami)

Cukurs (ieskaitot izlietoto konditorejas

Svarīgāko pārtikas produktu patēriņa samazināšanās rezultātā nedaudz kritusies ir ģimeņu dienas uzturdevas enerģētiskā vērtība un sarucis barības vielu daudzums. Salīdzinājumā ar 1993.gadu uztura kaloritāte samazinājusies par 3,5%, olbaltumvielu daudzums - par 4,4%, taukvielu - par 3,2% un ogļhidrātu - par 3,4%, kas redzams no tabulas datiem:

No sabiedriskās domas aptaujas datiem izriet, ka 1994.gada beigās 6,9% ģimeņu nepietika līdzekļu pārtikas iegādei (1993.gada nogalē - 8,2% ģimeņu), 39,4% respondentu nācās no kaut kā atteikties, lai iegādātos uzturu (gadu iepriekš - 41,4%), 33,4% - tikko pietika šo līdzekļu (31,0%), pilnīgi pietika līdzekļu uzturam tikai 20,3% ģimeņu (19,4%). Salīdzinājumā ar 1993.gada IV ceturksni, kad vairāk vai mazāk līdzekļu pārtikas iegādei pietika 50,4% aptaujāto ģimeņu, 1994.gada IV ceturksnī šis rādītājs bija palielinājies līdz 53,7%, bet respondentu, kuriem trūka līdzekļu šiem mērķiem, īpatsvars samazinājās no 49,6% līdz 46,3%.

5. Mājsaimniecību naudas izdevumu augšanas tempi nepārtikas precēm 1994.gadā salīdzinājumā ar 1993.gadu (rēķinot uz ģimenes locekli) bija straujāki (159,9%) nekā cenu celšanās tempi (nepārtikas preču patēriņa cenu indekss - 137,1%). Ģimeņu pirktspējas celšanās rezultātā (par 16,6%) ir palielinājies naudas izdevumu īpatsvars nepārtikas preču iegādei ģimenes kopizdevumos no 19,5% līdz 21,1%. Pieaudzis tādu preču pirkumu apjoms (rēķinot uz ģimeni) kā apavi (par 25%), zeķes (par 38%), trikotāžas veļa (par 11%), rokas un kabatas pulksteņi (par 63%) u.c.

Saskaņā ar sabiedriskās domas aptaujas datiem 1994.gada IV ceturksnī 3,3% respondentu ģimeņu (1993.gada IV ceturksnī - 1,1%) uzskatīja, ka ir vispiemērotākais laiks izdarīt lielus nepārtikas preču pirkumus (mēbeles, televizorus, veļas mazgājamās mašīnas u.c.), 57,4% ģimeņu atbildēja, ka šajos laikos nav iespējams kaut ko vērtīgu nopirkt (gadu iepriekš - 64,6%), 21,1% respondentu izteicās, ka šis nav ne labākais, ne arī sliktākais laiks ilglietošanas preču iegādei (attiecīgi - 16,4%) un 18,2% ģimeņu nevarēja pateikt neko noteiktu (17,9%).

6. Mājsaimniecību naudas izdevumu pakalpojumiem 1994.gadā salīdzinājumā ar 1993.gadu, rēķinot uz ģimeni, palielinājās par 46% (pilsētnieku ģimenēs - par 47%, laucinieku ģimenēs - par 44%) un sasniedza Ls 221,45 (Ls 18,45 mēnesī). No ģimeņu naudas izdevumu pieauguma pakalpojumiem 43,7% veidoja dzīvokļa un komunālo pakalpojumu maksājumi, to skaitā 16,2% - maksa par dzīvojamo platību, 15,5% - par apkuri, 13,7 - par ūdeni un citiem pakalpojumiem.

Jāatzīmē, ka naudas izdevumu pieaugums, rēķinot uz ģimenes locekli, pārskata gadā (41,3%) praktiski atbilda maksas pakalpojumu patēriņa cenu pieaugumam (41,1%). Izdevumu īpatsvars maksas pakalpojumiem ģimenes naudas kopizdevumos samazinājies no 19,2% līdz 18,4%.

Sabiedriskās domas aptaujas dati liecina, ka 1994.gada beigās 51,9% mājsaimniecību (1993.g. nogalē - 48,3%) spēja samaksāt dzīvokļa īri, apkuri, siltā ūdens piegādi, gāzi, elektroenerģiju un citus komunālos pakalpojumus, 38,7% ģimeņu (42,3%) šos pakalpojumus maksāja daļēji (iespēju robežās) un 9,4% (gadu iepriekš - arī 9,4%) respondentu tos vispār nevarēja samaksāt, jo naudas tikko pietika visnepieciešamākajiem izdevumiem.

Inflācijas tempus apsteidzošie iedzīvotāju naudas pieauguma tempi aizvadītajā gadā ļāva paaugstināt to pirktspēju par 8,2% un uzlabot ģimeņu naudas izdevumu struktūru patēriņam.

Arī sabiedriskās domas izpētes dati liecina par gaidāmām pozitīvām pārmaiņām iedzīvotāju dzīves līmenī. 1994.gada beigās 7,7% aptaujāto ģimeņu uzskatīja, ka viņu materiālais stāvoklis tuvāko 12 mēnešu laikā uzlabosies (1993.gada nogalē - tikai 5,1%), bet apmēram piektdaļa (20,1%) respondentu domāja, ka pasliktināsies (gadu iepriekš - vairāk nekā trešdaļa respondentu,proti, 33,5%). Kopumā atbilžu negatīvais saldo uz šo jautājumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu sarucis no 28,4 līdz 12,4 punktiem.

Valsts statistikas komitejas priekšsēdētājs A.Sautiņš