22. martā ārkārtas sēde

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Cienījamie deputāti, lūdzu ieņemiet vietas! Paziņoju par atklātu 22.marta Saeimas ārkārtas sēdi, kuru saskaņā ar Kārtības ruļļa 38.pantu sasauc Saeimas Prezidijs, ņemot vērā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un Juridiskās komisijas lūgumu. Prezidijs ir izsludinājis šādu darba kārtību:

1. Likumprojekts "Par valsts un pašvaldību dzīvokļu fonda privatizāciju", otrais lasījums.

2. Likumprojekts "Saeimas vēlēšanu likums". Arī otrais lasījums.

Kā jūs zināt, rīt būs kārtējā Saeimas sēde, tāpēc šodien jāizskata šādi jautājumi. Pārtraukums 30 minūtes ik pēc pusotras stundas, ja Saeima nepieņems citu kārtību.

Sākam izskatīt pirmo darba kārtības jautājumu — likumprojektu "Pa r valsts un pašvaldību dzīvokļu fonda privatizāciju". Lūdzu referentu! Jānis Bunkšs — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā, "Latvijas ceļa" deputāts.

J.Bunkšs (LC).Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie Saeimas deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir sagatavojusi otrajam lasījumam likumprojektu "Par valsts un pašvaldību dzīvokļu fonda privatizāciju". Šobrīd jums izsniegtajā dokumentā ir ietverti 252 priekšlikumi, no kuriem vairāk nekā pusi ir iesniegusi atbildīgā komisija, bet no 118 citu komisiju, frakciju un atsevišķu deputātu iesniegtajiem priekšlikumiem atbalstīti 72 priekšlikumi. Vai nu atbalstīti vai daļēji atbalstīti, iestrādājot jaunajā redakcijā. 46 no jūsu iesniegtajiem priekšlikumiem ir noraidīti. Likumprojekts ir pieaudzis pēc apjoma, un iepriekšējā 41 panta vietā šobrīd, kā jūs redzat, likumprojektā ir 81 pants. Pie tam man jāsaka ievadā, ka ir arī lielā mērā un ļoti būtiski mainīta likumprojekta redakcija. Šie arī bija galvenie jautājumi, kuru dēļ atbildīgā komisija ierosināja šo likumprojektu izskatīt ārpuskārtas sēdē. Tā kā likumprojekts ir pietiekoši apjomīgs un es uzskatu, ka galvenokārt debates mums būs par konkrētiem jautājumiem, es īpaši nevēlētos aizkavēt jūsu uzmanību ar tādiem vispārīgiem secinājumiem. Tomēr ir dažas lietas, uz kurām es gribu vērst jūsu uzmanību jau pašā sākumā. Tātad tie būtu tie jautājumi, kuri likumprojekta otrajā lasījumā pēc diskusijas komisijā ir ieguvuši varbūt tādus būtiskus precizējumus un kuros varbūt ir saskatāmas arī tādas zināmas atšķirības no pirmajā lasījumā piedāvātajiem variantiem.

Pirmkārt, es gribētu minēt, ka viens no tādiem varbūt būtiskiem jaunumiem ir tie jautājumi, kas attiecas uz privatizācijas institūciju. Atbildīgā komisija, izdiskutējusi šo jautājumu, neatbalstīja pirmajā lasījumā piedāvāto Privatizācijas aģentūras izveidošanu un uzskata, ka jādarbojas pašvaldību komisijām, kuru darbību kontrolē un uzrauga, kā arī šī likuma izpildi uzrauga Centrālā dzīvokļu privatizācijas komisija. Tas ir jauns akcents, kas parādās otrajā lasījumā.

Tālāk. Nākamais tāds būtisks jauninājums ir tas, ka komisija iesaka nešķirt dzīvojamo fondu, tas ir, nešķirt dzīvokļus no dzīvojamās mājas, kurā šie dzīvokļi atrodas. Un tāpēc šajā likumā jānosaka tāda kārtība, ka dzīvojamās mājas privatizējamas kā vienots objekts, nosakot uz šo māju kopīpašumu un nosakot katra īpašnieka atbildību kopīpašuma apsaimniekošanā un uzturēšanā.

Nākamais būtiskais precizējums ir tas, ka privatizācijas objekti tiek dalīti pēc tās zemes, uz kuras atrodas privatizējamie objekti, tātad pēc tā, vai privatizējamie objekti atrodas uz privātās zemes vai pašvaldību zemes. Gadījumā, ja privatizējamais objekts atrodas uz privātās zemes, otrajā lasījumā tiek piedāvāts jūsu apspriešanai, diskusijai jautājums pa šī zemes īpašnieka tiesībām privatizēt arī dzīvokļus, kuri ir aizņemti un kuru īrnieki atsakās šos dzīvokļus privatizēt. Tāpat likumā ir precizēts to personu loks un secība, kam un kādā tiek atsevišķi privatizācijas objekti piedāvāti privatizēt. Pēdējais, ko es minētu no šiem vispārīgajiem būtiskajiem jautājumiem, ir tas, ka privatizāciju saskaņā ar piedāvāto redakciju paredzēts uzsākt ar likuma stāšanos spēkā. Tātad tie būtu tie galvenie jautājumi, uz kuriem es vēršu jūsu uzmanību un par kuriem es arī vēlētos dzirdēt jūsu atzinumu šīsdienas diskusijas gaitā. Bet tagad es lūgtu jūs visus paņemt dokumentu nr.290a un strādāt ar šo dokumentu!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, mēs esam uzklausījuši ziņojumu, ko sniedza referents. Tālāk mēs izskatīsim tos pantus, kuros ir priekšlikumi un labojumi, un debates notiks par katru no šiem pantiem.

J.Bunkšs. Tātad, cienījamie deputāti, pirmais priekšlikums. Pirmais priekšlikums, ko izsaka atbildīgā komisija, ir sekojošs. Mēs iesakām mainīt likuma virsrakstu sekojošā redakcijā. Likumu saukt par likumu "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju". Es jau ievadā teicu, ka nevajadzētu dzīvojamo fondu nošķirt no visa pārējā objekta. Šobrīd nedzīvojamās telpās atrodas gan iestādes, gan uzņēmumi. Tie atrodas šajās telpās gan uz nomas līguma pamata, gan arī savādāk, un tāpēc nebūtu pieļaujama situācija, ka par māju kopumā atbild dzīvokļu īpašnieki, bet pārējie, kas atrodas šajā namā, tātad lietotāji, par šo kopīpašumu neatbild. Un tāpēc mēs piedāvājam likumprojektu nosaukt par likumu "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju".

Sēdes vadītājs. Atklājam debates! Raimonds Jonītis, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Jonītis (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Praktiski šis jautājums, jau runājot par likumprojekta nosaukumu, diezgan daudz izšķir arī visā pārējā likuma struktūrā. Un tas, ko ziņotājs mums tiešām pašreiz minēja par to, ka ir jārunā par dzīvojamām mājām kopumā, par atbildības atrašanu, par to, kurš būs atbildīgs, — arī šajā gadījumā tas ir pilnīgi jauns jautājums par nedzīvojamā fonda privatizēšanu pašreizējā brīdī, jo tas nav saskaņots ne ar Pašvaldības savienību, ne arī Ministru kabinetā. Un es varētu no savas puses piebilst tikai to, ka pašreiz piedāvātā redakcija nebūt neatrisina kopīpašnieka vai atbildīgās personas atrašanu, jo šis likums pašreizējā brīdī, ja vien tā tiešām nav piespiedu privatizācija ar obligātu visas platības privatizēšanu kopumā, paredz, ka tikko parādās kaut kāds viens dzīvoklis, kurš paliek tukšs un kuram neatrodas privatizēt gribētājs, jebkurā gadījumā pašvaldības vai valsts institūcija ir spiesta pati kļūt par šo kopīpašnieku un parakstīt šo kopīpašuma lietošanas līgumu. Šajā gadījumā ir pilnīgi vienalga, vai šī proporcija ir viens pret vienu vai arī viens pret simtu — jebkurā gadījumā tas ir kopīpašuma līgums. Un nebūt nav obligātā veidā šeit viss nedzīvojamais fonds, kas atrodas dzīvojamās mājās, jāpievieno klāt un attiecībā uz to jāpiedāvā tie paši principi kā attiecībā uz dzīvokļu privatizāciju, bet ļoti daudzās vietās, kur atrodas uzņēmumi, tomēr varētu piemērot likumu par valsts un pašvaldību objektu privatizāciju, kas mums pašreiz ir spēkā.

Pretējā gadījumā, kamēr Saeimai nav zināms, uz kādiem pamatiem tad tiks slēgts šis koplietošanas vai arī kopīpašuma līgums un kas tad būs šie parakstītāji, kamēr nav skaidrs šī līguma uzmetums, es domāju, ir diezgan pāragri pievienot klāt vēl pie dzīvokļiem visas pārējās telpas — vai tās būtu aptiekas vai pagastu telpas, vai arī kādas valstij vai pašvaldībai nepieciešamas telpas, kas atrodas dzīvojamā mājā. Tieši tāpat nav arī dots šis skaidrojums, kas tad ir dzīvojamā māja un vai par dzīvojamo māju var uzskatīt tādu māju, kur 95 procentus platības aizņem varbūt valsts institūcija, bet viens vai divi dzīvokļi tomēr tiek izmantoti dzīvošanai, vai arī šīs ēkas tiks privatizētas, tātad pēc šī likuma nododot visus šos īpašumus no sākuma pašvaldību rīcībā, bez kādas papildu reģistrācijas zemesgrāmatā kā to īpašumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Deputāts Jonītis sāka diskusiju ne īstajā vietā. Ir speciālas normas tālākajā likuma tekstā, kas reglamentē dzīvojamās mājās esošo nedzīvojamo telpu privatizācijas noteikumus. Bet, ja jau reiz šī diskusija sākusies šobrīd, pašā sākumā, tad acīmredzot tā ir jāturpina. Kādēļ komisija ierosina vienlaikus ar dzīvojamās mājās esošo dzīvojamo telpu privatizāciju privatizēt arī šo dzīvojamo māju pirmajos stāvos esošās nedzīvojamās telpas? Runa ir par telpu privatizāciju, nevis par frizētavu iekārtu privatizāciju, nevis par veikalu inventāra privatizāciju. Šo objektu privatizāciju tik tiešām reglamentē pirms diviem gadiem pieņemtais likums. Šobrīd nav spēkā joprojām neviena normatīvā akta, kas reglamentētu, kādā kārtībā tiktu privatizētas tieši šīs nedzīvojamās telpas. Kādēļ komisija uzskata, ka to būtu nepieciešams darīt šobrīd?

Pirmkārt. Neapšaubāmi nedzīvojamās telpas dzīvojamās mājās ir pati vērtīgākā un peļņu nesošā daļa. Un tieši šī iemesla dēļ, ja šī daļa tiktu privatizēta par sertifikātiem, tad sertifikātiem beidzot būtu reāls segums un beidzot tiem būtu daudzmaz pienācīga cena. Tas ir pirmām kārtām.

Otrām kārtām. Jebkuras frizētavas, jebkura veikala, liela vai maza, īpašnieks ir ieinteresēts, lai viņa īpašumā būtu ne tik vien krēsli, galdi un inventārs, bet arī telpas. Tas radītu drošības sajūtu. Tādējādi varētu plānot uzņēmējdarbību, tirdzniecību, ražošanu. Bet šobrīd šeit ir nedrošības sajūta šiem uzņēmējiem. Nevar ieķīlāt šīs telpas, kuras tiek nomātas. Nevar saņemt kredītus, tādēļ arī kredītprocenti ir augsti, tādēļ netiek veicināta ražošana, netiek veicināta tirdzniecība. Un arī šo iemeslu dēļ komisija ierosina vienlaikus ar dzīvojamās mājās esošo dzīvokļu privatizāciju uzsākt arī šajās dzīvojamās mājās, es to īpaši uzsveru, nedzīvojamo telpu privatizāciju. Konceptuāli mums tas jāizšķir. Ir speciālās normas, kas pasaka, kādā kārtībā notiks šo nedzīvojamo telpu privatizācija, bet par to runāsim tad, kad nonāksim līdz šiem pantiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Anna Seile, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Man liekas, ka, apspriežot virsrakstu, nevajadzētu risināt visus konceptuālos jautājumus. Un tāpēc es varu pievienoties Lagzdiņa kungam, ka šajā likumā ir jāatrisina jautājums, ko privatizēs kopā ar dzīvokli. Tomēr, konkrēti runājot par to izteiksmes veidu, kā mēs nosaucam šo likumu, es atbalstu Juridiskās komisijas priekšlikumu, jo, ja šis virsraksts skan tā — "Par valsts un pašvaldību dzīvokļu privatizāciju" — tad tam klāt mēs varam piekarināt visus jautājumus, kas saistīti ar pagrabiem, kāpņu telpām, mākslinieku darbnīcām un visu pārējo, bet privatizēti taču tiek atsevišķi dzīvokļi. It sevišķi tāpēc es pastāvu uz šādu atbalstu Juridiskās komisijas ierosinājumam, ka ne vienmēr māja tiek privatizēta. Tiek privatizēta mājas daļa, atsevišķs dzīvoklis, bet pārējā šī mājas daļa, kā es esmu sapratusi no šiem priekšlikumiem, kas ir iestrādāti likumā, kuru izstrādājusi Pašvaldības komisija, pārējā mājas daļa var palikt gan valstij, gan pašvaldībai. Tātad tas ir jaukts īpašums, par kuru tiks lemts, kādā veidā apsaimniekot vai izdalīt šīs palīgtelpas. Un tāpēc, kad mēs privatizējam atsevišķus dzīvokļus, es domāju, nebūs nekādas nepareizības, ja mēs virsrakstā atstāsim "Likums par... dzīvokļu fonda privatizāciju", nevis rakstīsim "Par... dzīvojamo māju...".

Sēdes vadītājs. Ruta Marjaša, "Latvijas ceļa" deputāte. Lūdzu!

R.Marjaša (LC). Cienījamie kolēģi! Lai novērstu pārpratumu, es gribu paskaidrot, ka Juridiskās komisijas priekšlikums "dzīvokļu fonda" vietā rakstīt "dzīvoklis" ienāca tad, kad vēl bija vecais šā likuma nosaukums. Tagad ne jau velti tiek diskutēts par nosaukumu, jo tagad šā likuma objekts ir ne tikai dzīvokļi un, teiksim, kā Seiles kundze sacīja, pagrabi, bet arī nedzīvojamās telpas, darbnīcas un, teiksim, veikalu telpas un tā tālāk. Un tas ir tas konceptuālais jautājums, kurā šeit pacēlās strīdi un kurā oponēja Jonīša kungs. Jums šeit būs jāizlemj, tālāk spriežot konkrētus pantus, jums būs jāizšķiras par to, vai šim likumam vajadzētu regulēt tikai dzīvokļu un pie tiem piederīgo telpu privatizāciju vai arī tā saucamā nedzīvojamā fonda, respektīvi, šajās mājās atrodošos darbnīcu telpu, veikalu telpu un tā joprojām, privatizāciju.

Tamdēļ es gribu pateikt, ka Juridiskās komisijas priekšlikums pašlaik tiek noņemts, par cik mums iebildumu pret šo nosaukumu kā tādu šeit nav. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai jūs komisijas vārdā noņēmāt priekšlikumu? Paldies! Vai vēl debatēs ir pieteikušies? Debates pabeigtas. Vai referents vēlas komentēt?

J.Bunkšs. Es domāju, ka vajadzētu izšķirties balsojot, ja tas ir vajadzīgs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosināto likumprojekta nosaukuma redakciju, proti, "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju". Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 4, atturas — 12. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Tālāk. Komisija ir saņēmusi vairākus vispārēja rakstura priekšlikumus. Kas attiecas uz Juridiskās komisijas priekšlikumu, es saprotu, ka tas ir noņemts.

Kas attiecas uz Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikumu, tad daļēji šis priekšlikums ir pieņemts, un es varbūt lūgtu par to izteikties, kad mēs skatīsim 27.pantu. Diemžēl šeit ir iezagusies tehniska kļūda — 7. un 8.pantu. Tas nav 78., bet 7. un 8.pants, ja jums nav iebildumu.

Kas attiecas uz Tautas saskaņas partijas deputātu frakcijas priekšlikumu, tad tas arī ir daļēji pieņemts. Un attiecībā varbūt uz šo Tautas saskaņas partijas frakcijas 3.apakšpunktu — tas ir iestrādāts vispārīgajos noteikumos, bet 4.punkts ir ietverts vairākās jaunās nodaļās — pavisam deviņās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

J.Bunkšs. Tālāk atbildīgā komisija iesaka ietvert likumā lietotos terminus kā likumprojekta 1.nodaļas 1.pantu, attiecīgi grozot pārējo pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

J.Bunkšs. Komisija attiecībā uz 7.priekšlikumu, tas ir, "dzīvokļa īpašums", šo terminu iesaka izslēgt, jo daļēji šis termins ir aizstāts un skaidrots jau terminos "atsevišķais īpašums", "kopīpašums" un "dzīvoklis".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret šo komisijas priekšlikumu? Nav. Priekšlikums pieņemts.

J.Bunkšs. Par terminu "atsevišķais īpašums". Komisija iesaka izteikt termina skaidrojumu jaunā redakcijā, kurā iestrādāt arī Kristīgo demokrātu savienības priekšlikumu, tātad papildināt vārdus "ar dzīvokli funkcionāli saistītās palīgtelpas" ar terminu "šķūnīši".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebilžu? Nav. Priekšlikums pieņemts.

J.Bunkšs. Terminu "kopīpašums" atbildīgā komisija iesaka izteikt kā 6.punktu šajā 1.pantā jaunajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Pret šo priekšlikumu nav deputātiem iebilžu? Nav. Pieņemts.

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija iesaka šobrīd izslēgt terminu "Kopējais (komunālais) dzīvoklis". Šeit es gan gribu teikt, ka pie šī termina varbūt mums nāksies atgriezties, lai likuma tekstu padarītu vienkāršāku varbūt, bet šobrīd no šī otrā lasījuma teksta mēs iesakām šādu terminu izslēgt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Pieņemts.

J.Bunkšs. Tālāk atbildīgā komisija iesaka izslēgt terminu "mājai piesaistītais zemes gabals" no 1.panta, taču par šo zemes gabalu, kas nepieciešams dzīvojamas mājas ekspluatācijai un kas ir ietverts Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikumā, runāt 28.pantā, tātad atgriezties pie šī priekšlikuma 28.pantā.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebilžu? Tālāk!

J.Bunkšs. Komisija iesaka papildināt 1.pantu ar termina "darbnīca" skaidrojumu.

Sēdes vadītājs. Pret šo priekšlikumu deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija iesaka papildināt pantu ar termina "daudzdzīvokļu māja" skaidrojumu, ar to saprotot neizīrētu daudzdzīvokļu māju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Pieņemts.

J.Bunkšs. Komisija iesaka papildināt šo pantu ar terminu "dzīvoklis" skaidrojumu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts priekšlikums.

J.Bunkšs. Komisija iesaka papildināt terminu skaidrojumu ar terminu "īrnieka ģimenes locekļi", nosakot, ka īrnieka ģimenes locekļi ir īrnieka īrētājā dzīvojamajā telpā likumā "Par dzīvojamās telpas īri" noteiktajā kārtībā iemitinātās personas.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Pieņemts.

J.Bunkšs. 6.apakšpunktu mēs skatījām jau pie 10. priekšlikuma. Es sapratu, ka šeit iebilžu nebija.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija iesaka papildināt pantu ar terminu "kopīpašuma domājamās daļas lielums" skaidrojumu.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu? Pieņemts.

J.Bunkšs. Nākamais termins, ko iesaka komisija iekļaut šajā pantā, ir "maznodrošināts īrnieks".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

J.Bunkšs. Nākamais termins, ko iesaka komisija, ir termins "neapdzīvojamā telpa".

Sēdes vadītājs. Arī pieņemts. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. Nākamais termins, ar kuru komisija iesaka papildināt 1.pantu, ir termins "privatizācija".

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? Pieņemts.

J.Bunkšs. Nākamais termins ir "privatizācijas tehniskā izpilde".

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu. Pieņemts.

J.Bunkšs. Nākamais termins "privatizētais īpašums".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

J.Bunkšs. Tālāk nākamais termins ir "sociāli mazaizsargāts īrnieks".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

J.Bunkšs. Un kā pēdējo šajā terminu uzskaitījumā mēs piedāvājam terminu "viendzīvokļa māja".

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aivars Endziņš — Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Man būtu priekšlikums tādā gadījumā, ja šie termini tiek piekļauti, iestrādāt arī vēl viena jēdziena skaidrojumu — "ārpilsonis", jo 6.pantā lietots šis jēdziens "ārpilsonis", bet mums nevienā likumdošanas aktā tā pašreiz nav. Mēs no Juridiskās komisijas puses mēģinām iestrādāt šo jēdzienu projektā "Par grozījumiem likumā "Par ārvalstniekiem un viņu statusu"" kā tādu, bet, ja mēs šeit to lietojam, tad laikam arī šeit ir jābūt tādā skaidrā kontekstā, kā tas būs vai nu tajā likumā par bijušās PSRS pilsoņu tiesisko statusu vai kā, bet tas būtu vienkārši jāpārdomā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jūs par trešo lasījumu runājāt tagad? Paldies! Tā, lūdzu, izskatām tālāk!

J.Bunkšs. Tālāk nākamais priekšlikums attiecas uz bijušo 1.pantu, kuru komisija tagad iesaka izteikt kā 2.pantu un precizēt redakciju, izsakot tā nosaukumu sekojoši: "Likuma mērķis". Un šajā precizētajā redakcijā pieņemt Juridiskās komisijas priekšlikumu izslēgt no šī panta vārdus "dzīvokļu privatizācijas aģentūras izveidošanas un darbības pamatprincipus", kā arī Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikumu, kas ir iestrādāts jaunajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Par otro... Tieši par šo pantu? Uldis Lakševics — Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu, jums vārds!

Turpinājums nākamajā numurā

U.Lakševics (KDS). Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj, godātie deputāti! Mums, KDS frakcijai, likuma 1.pantā, bet tagad komisijas sagatavotās otrā lasījuma redakcijas 2.pantā, formulējot likuma darbības mērķi, bez daudzām citām ļoti svarīgām lietām nozīmīgi šķita neaizmirst arī cilvēkus — iedzīvotājus un viņu intereses. Tādēļ mēs arī iesniedzām savu priekšlikumu, un mūsu redakcijā pats aktuālākais ir aizsargāt iedzīvotāju intereses. Lai runātu par šo iesniegumu, nedaudz ir arī jāuzkavējas pie pašas koncepcijas pirmajā lasījumā un komisijas redakcijas otrajam lasījumam. Ja pēc pirmā lasījuma koncepta, kur 33.panta pirmā un otrā daļa paredz dzīvokļu apmaiņu, privatizācijas procesā pašvaldībai vai aģentūrai piedāvājot mainīt dzīvokļus pret līdzvērtīgiem, tad tagadējā, otrā lasījuma komisijas variantā 57.pantā ir noteiktas tikai mazaizsargāta un maznodrošināta īrnieka sociālās garantijas. Tas ir tiem, kam ir parādi par īri un komunālajiem pakalpojumiem, piedāvājot pārcelties uz sociālo dzīvojamo māju. Bet mūsu uzmanības lokā ir nonākušas arī tās personas un tās ģimenes, kas dzīvo dzīvoklī un tajā esošās dzīvojamās telpas lieto uz atsevišķi noslēgtu dzīvojamās telpas īres līguma pamata, — tā saucamajos komunālajos dzīvokļos. Un, lūk, šīs personas vai ģimenes varbūt nemaz neatbilst sociāli mazaizsargāto īrnieku statusam, viņas telpu īres maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem ir maksājušas, bet būs konkurences cīņa izsolē. Ko darīt šīm ģimenēm? Lūk, šinī gadījumā, šķiet, pašvaldībām tomēr būtu jārūpējās un jāpiedāvā varianti — kāds cits dzīvoklis, kaut vai saglabājot 33.panta pirmā lasījuma redakciju. Vai, mūsuprāt, vēl pareizāk — izsolē vajadzētu piedāvāt