Ministra atbzildes

Dokuments nr.303a

Par ASV šauteņu iegādi

Saeimas Prezidijam

Atbildot uz Saeimas deputātu Andra Grota, Oskara Grīga, Olafa Brūvera, Ulda Jankevica un Mārtiņa Ādama Kalniņa jautājumu, vai Aizsardzības ministrija ir izvērtējusi jautājumu iegādāties no Amerikas Savienotajām Valstīm M-14 šautenes EDA programmas ietvaros (minēta iespēja par 3% no to vērtības),

Aizsardzības ministrija konstatē, ka:

Līdz 1995.gada 8.martam ASV bruņotie spēki vēl nevarēja pārdot ieročus vai transporta līdzekļus Latvijas Aizsardzības ministrijai. Par to ASV armijas pārstāvji paziņoja Latvijas militārajiem pārstāvjiem Kaiserslauternā. Iespējams, ka tuvākajā laikā pārdošanas jautājumu risinās, pārvarot pastāvošos birokrātiskos šķēršļus.

ASV Militārās sadarbības grupa Latvijā paskaidro, ka Vācijas noliktavās M-14 šautenes neatrodoties. Ja tādas vēl ir ASV noliktavās, tad ierobežotā skaitā.

ASV militāro sakaru grupa apšauba informāciju, ka M-14 šautenes var iegādāties par noteikto cenu 3% no vērtības.

M-14 šautene, kuras ražošanu lielos apjomos pārtrauca 1960.gados, nav labi piemērota kaujas apstākļiem. Tāds ir ASV militāro ekspertu uzskats.

Aizsardzības spēki un Zemessardze jau daļēji apgādāta ar automātiskajiem ieročiem, galvenokārt no t.s. Varšavas pakta krājumiem. Tuvākajos gados šādus ieročus, jo sevišķi munīciju tiem, varēs iegādāties bez liekām grūtībām, bet ne M-14. Tā kā tā dēvētās Višegradas valstis arī izmantos Varšavas pakta ieročus, tad Eiropas militārie lietpratēji uzskata, ka vispareizāk Viduseiropas valstīm, kā arī Latvijai, būtu bruņoties ar Varšavas pakta kājnieku ieročiem.

Ar patiesu cieņu, —

1995.gada 21.martā aizsardzības ministrs Jānis Arveds Trapāns

Dokuments nr.306a

Par deputātu individuālo apsardzi

Saeimas Prezidijam

Atbildot uz Saeimas deputātu Olafa Brūvera, Alfrēda Čepāņa, Ilgas Kreituses, Jāņa Jurkāna un Jāņa Riteņa jautājumiem par Drošības dienesta apsardzi Saeimas deputātiem, tās izmaksu un apmaksu.

Drošības dienesta apsardze šobrīd ir norīkota Saeimas Prezidija priekšsēdētājam Anatolijam Gorbunova kungam (pastāvīga) un Saeimas priekšsēdētāja biedram Andrejam Krastiņa kungam (pagaidu — resp., saskaņā ar nepieciešamību). Katru apsargā viens Drošības dienesta darbinieks.

Bez augšminētajiem šobrīd neviens Drošības dienesta darbinieks nav norīkots konkrētu deputātu apsardzei. Pēc Saeimas Prezidija norādījuma šādu apsardzi var veikt uz noteiktu laiku. Piemēram, apsardze tika norīkota Saeimas deputātam Z.Tomiņam uz vienu nedēļu pēc viņa atgriešanās no ASV.

Drošības dienests veic drošības pasākumus ārvalstu delegāciju, starptautisku konferenču, semināru un citu ar Saeimas darbību saistīto pasākumu laikā.

Drošības dienests apsargā Saeimas namu (visu gadu 24 stundas dienā), apsargā Saeimas komisijas ēkas, līdz ar to — visus Saeimas deputātus, amatpersonas un darbiniekus viņu darba vietās.

DD nodrošina Saeimas objektu apsardzi, uzturot apsargājamo objektu ēkās, būvēs un teritorijās noteikto drošības režīmu:

a) Saeimas ēkā, Jēkaba ielā 11,

b) Saeimas pastāvīgo komisiju ēkā, Jēkaba ielā 10/12,

c) Saeimas pastāvīgo komisiju ēkā, Jēkaba ielā 16,

d) Saeimas ēku ārējā patruļa,

e) Saeimas viesnīcā Kr.Valdemāra ielā 9,

f) Saeimas autobāzē Skanstes ielā 6,

g) Saeimas dzīvojamā namā, Lubānas ielā 123,

h) Saeimas dzīvojamā namā, Lugažu ielā 10,

i) Saeimas rezidencē Jūrmalā, Jūras ielā 13,

j) Saeimas reprezentācijas namā Jūrmalā, Jūras ielā 9.

Katra konkrēta deputāta apsardzes nodrošinājums izmaksā Ls 4120 gadā.

1995.gada budžetu Saeimas apsardzei sastādīja Saeimas Prezidijs (resp., Saeimas kanceleja), un kā atsevišķu budžeta daļu apstiprināja Saeima. (Drošības dienests nonāca Aizsardzības ministrijas pakļautībā 1995.gadā.)

Pamatojumu apsardzes nepieciešamībai katram konkrētam jeb atsevišķam deputātam dod Saeimas Prezidijs, saskaņojot ar Drošības dienesta iespējām, apsverot attiecīgā deputāta prasību dot apsardzi.

Ar patiesu cieņu,—

1995.gada 21.martā aizsardzības ministrs Jānis Arveds Trapāns

Deputātu jautājums

Dokuments nr.331

Par starptautisko konferenci Daugavpilī

Latvijas Republikas Ministru prezidentam Mārim Gailim

Šī gada 30.03.—1.04. Daugavpilī paredzēta starptautiska konference "Multinacionāla sabiedrība: realitāte un perspektīvas Daugavpilī", kuru organizē Daugavpils pilsētas dome, Daugavpils rajona padome, Tieslietu ministrijas Nacionālo lietu nodaļa, Saeimas frakcija "Latvijas ceļš", savienības "Latvijas ceļš" Daugavpils birojs, Multinacionālās kultūras centrs. Viens no šī pasākuma iniciatoriem un galvenajiem organizatoriem Multinacionālā kultūras centra direktors un Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja padomnieks valodas jautājumos A.Priedītis intervijā Daugavpils televīzijai šā gada 8. martā piedāvājis Daugavpils pilsētā krievu valodai piešķirt tādu pašu juridisko statusu kā valsts valodai.

Ņemot vērā, ka konferences organizatoru vidū ir valdības iestāde un Saeimas šobrīd valdošajā koalīcijā ietilpstoša frakcija, lūdzam Latvijas Republikas valdību informēt Saeimu, vai valdība atbalsta nepieciešamību grozīt Latvijas Republikas Valodu likumu, paredzot kādā Latvijas rajonā piešķirt krievu valodai tādu pašu juridisko statusu kā latviešu valodai, t.i., valsts valodas statusu.

Saeimas deputāti: A.Kiršteins, A.Lambergs, V.P.Karnups, P.Tabūns,

1995.gada 22.martā E.Berklavs.

Saeimas ziņas

Programmas pamatvariants — līdz 30. aprīlim

Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija 21.marta sēdē noklausījās Naturalizācijas pārvaldes priekšnieces E.Aldermanes ziņojumu par Naturalizācijas pārvaldes izstrādāto vēstures programmas projektu to personu zināšanu pārbaudei, kuras naturalizācijas ceļā vēlas iegūt pilsonību.

E.Aldermane iepazīstināja deputātus ar pretrunīgajām atsauksmēm, kas saņemtas par šo programmu no Zinātņu Akadēmijas Vēstures institūta, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes un Vēstures skolotāju asociācijas speciālistiem.

Naturalizācijas pārvalde apņemas pabeigt un apstiprināt vēstures programmas pamatvariantu līdz 30. aprīlim, iestrādājot tajā vēsturnieku priekšlikumus un ieteikumus. Komisija pieņēma zināšanai ziņojumu un piekrita vēstures programmas projekta izmantošanai līdz 30. aprīlim, kad būs izstrādāts programmas pamatvariants.

Par nelikumībām

Pilsonības un imigrācijas departamenta darbībā

Saeimas Juridiskās komisijas sēdē trešdien, 22.martā, tika izskatīts jautājums par Iekšlietu ministrijas Pilsonības un imigrācijas departamenta darbībā pieļauto nelikumību novēršanu. Komisijas priekšsēdētājs A.Endziņš informēja par daudzajām iedzīvotāju sūdzībām sakarā ar PID darbību, kuras saņēmusi Juridiskā, kā arī Cilvēktiesību komisija, un uzsvēra, ka PID cenšas realizēt savu politiku, kas ne vienmēr atbilst likumdošanai. Turklāt PID iekšējās instrukcijas nav brīvi pieejamas, lai gan ir nepieciešams izvērtēt to atbilstību likumiem.

Komisija uzklausīja ģenerālprokurora pirmā vietnieka E.Ziediņa viedokli, ka tiesas spriedumu neizpildes gadījumu skaits ir stipri samazinājies, tomēr notiek patvaļīga likumu iztulkošana un likumā neparedzētu dokumentu pieprasīšana no iedzīvotājiem. Cilvēktiesību valsts ministrs J.Ā.Tupesis ziņoja, ka PID darbība negatīvi tiek vērtēta arī vairākās starptautiskās institūcijās, piemēram, EDSO ziņojumā. Valsts reformu ministre V.A.Tērauda izskaidroja, ka pagaidām tikai ierobežotai PID darbinieku daļai ir ierēdņu statuss un tāpēc ir sarežģīti piemērot disciplinārsodu. Savukārt Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja I.Birzniece secināja, ka PID visu laiku pēc savas izpratnes cenšas tulkot likumus un, iespējams, notiek tīši mēģinājumi neievērot likumību.

Iekšlietu ministrs J.Ādamsons atzīmēja, ka uz konkrētiem jautājumiem viņš nevar atbildēt bez attiecīgas sagatavošanās un paziņoja, ka no daudzajām sūdzībām, ar kurām viņš pats ir iepazinies, pamatotas ir tikai neliela daļa. Deputāts A.Panteļējevs ieteica, ka PID darbību varētu pārbaudīt kāda neieinteresēta Iekšlietu ministrijas struktūra. Savukārt deputāts E.Berklavs pārmeta, ka sēdē tiek izteikti tikai pārmetumi un meklētas nepilnības PID darbībā. Varbūt vajadzētu painteresēties, kas šim dienestam traucē strādāt, un atbalstīt PID darbību.

Atbildot uz izteiktajiem pārmetumiem un aizrādījumiem par nelikumībām, PID priekšnieks I.Zītars uzsvēra, ka PID cenšas strādāt, ievērojot likumus, un atzina, ka varbūt ir pieļautas kļūdas un dažu darbinieku neapzinīga attieksme pret darbu, bet nevis nelikumības. Viņš aizrādīja, ka darbinieku zemais atalgojums, ļoti lielais darba apjoms un nepietiekamais finansiālais nodrošinājums traucē uzlabot dienesta darbu.

Uzklausījuši dažādos viedokļus, komisijas locekļi nolēma atgriezties pie šī jautājuma izskatīšanas komisijas 19.aprīļa sēdē, lai uzklausītu iekšlietu ministra ziņojumu par PID darbībā minēto trūkumu novēršanu. Iekšlietu ministrijai tika uzdots arī izstrādāt priekšlikumus par neprecizitāšu novēršanu likumos, kas ir saistīti ar PID darbību.

Juris Zalāns, Saeimas ziņu dienests