Par aizsardzības ministra darbu

Nacionālajā drošības padomē un Ministru kabinetā 1994.gada martā tika akceptēta Aizsardzības ministrijas un NBS kopēji izstrādātā draudu analīze un valsts aizsardzības koncepcija. Saskaņā ar Ministru prezidenta V.Birkava rīkojumu "Par LR aizsardzības sistēmas koncepcijas īstenošanu" nr.243–r 1994.gada 17.maijā Aizsardzības ministrijai tika uzdots:

1. Izstrādāt likumprojektu "Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu".

2. Izstrādāt NBS karavīru dienesta gaitas noteikumus, NBS personālsastāva sistēmu un personālsastāva pamatapmācību programmas.

3. Izveidot vienotu valsts apgādes sistēmas struktūru.

4. Izstrādāt civilās aizsardzības sakārtošanas un attīstības koncepciju.

5. Izstrādāt NBS (t.sk.jūras spēku, gaisa spēku, sauszemes spēku) struktūru vienību uzdevumus, pamatojumu to izveidei, personālsastāva, bruņojuma un apgādes štatu tabulas.

6. Kopīgi ar NBS veikt valsts aizsardzības stratēģijas plānošanu.

Visu uzdevumu veikšanas termiņš bija noteikts 1994.gada 31.jūlijs.

Tā kā struktūru sakārtošana tiks plānota esošā budžeta ietvaros, precīzi būtu jāredz, tieši kāda un cik liela ārvalstu palīdzība būtu nepieciešama, un cik ilgā laikā plānotā valsts aizsardzības sistēma būtu realizējama. Diemžēl valdības demisijas dēļ tas netika veikts.

Pēc jaunā MK apstiprināšanas ministram Jānim Arvedam Trapānam tika ziņots gan par pieņemto draudu analīzi, gan par aizsardzības koncepciju, kā arī par Ministru prezidenta rīkojumu. Ministrs ignorēja iepriekš paveikto un paziņoja, ka ar Rietumu ekspertu palīdzību tiks izstrādāti jauni valsts aizsardzības pamatdokumenti.

Ir pagājuši jau septiņi mēneši. Diemžēl mēs atrodamies turpat, kur pašā sakumā. Vēl līdz šim:

— nav pabeigta jauna draudu analīze;

— aizsardzības koncepcija ir izstrādāta tikai daļēji;

— nav izstrādāta NBS personālsastāva sistēma, štatu tabulas, AM un Nacionālā aizsardzības akadēmija nav izstrādājušas apmierinošas kareivju un virsnieku apmācību programmas;

— nav skaidrs optimālais NBS skaitliskais sastāvs, struktūra un attīstības mērķi.

Ievērojot iepriekšminēto, joprojām nav nekāda reāla pamatojuma valsts aizsardzības budžetam ne šogad, ne nākotnē.

Par visiem līdzekļiem, kas ir izdoti no valsts budžeta un saņemti ārzemju palīdzības veidā, Latvijai nav pat viena pilnībā apmācīta un apgādāta kājnieku rota, kura ir spējīga veikt savus kaujas uzdevumus.

Praktiski nav uzlabojusies situācija ārpusreglamenta attiecībās dienesta lietās.

Neskatoties uz vairākkārtējiem atgādinājumiem un dienesta izmeklēšanas ierosināšanu, joprojām nav iesniegts civilās aizsardzības koncepcijas projekts apspriešanai Ministru kabinetā.

Protams, pa šo laiku AM un NBS ir paveikuši arī pozitīvas lietas. Ir veikta NBS štāba izveide, ministrijas aparāta reorganizācija, izveidots Baltijas bataljons, izstrādāts projekts par Latvijas piedalīšanos PFP, izstrādāts Valsts dienesta reorganizācijas projekts. Tomēr tas lielākoties ir ministrijas darbinieku un NBS nopelns.

Jāatzīmē, ka ministra pašreizējais darba stils, gan neizlēmībā, risinot svarīgus jautājumus, gan attieksmē pret ministrijas personālu, neapmierina un kavē ministrijas darbību kopumā.

Ņemot vērā augstāk minēto, Ministru prezidents Māris Gailis vakar, 23.martā, lūdza atkāpties no aizsardzības ministra amata J.A.Trapānu.

Aizsardzības ministra pienākumus pagaidām pildīs Ministru prezidens M.Gailis.

Valdības preses dienests