Ministru kabineta noteikumi Nr.628

Rīgā 2014.gada 14.oktobrī (prot. Nr.55 26.§)

Izdoti saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma
7.panta pirmās daļas 4. un 5.punktu

1. Noteikumi nosaka:

1.1. novada vai republikas pilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) teritorijas attīstības plānošanas dokumentu (turpmāk – plānošanas dokumenti) – ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, attīstības programmas, teritorijas plānojuma, lokālplānojuma un to grozījumu, detālplānojuma un tematiskā plānojuma – saturu un izstrādes kārtību;

1.2. prasības plānošanas dokumentu izstrādei, izmantojot Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmu (turpmāk – sistēma);

1.3. kārtību, kādā organizē publisko apspriešanu plānošanas dokumentu izstrādes procesā;

1.4. lokālplānojuma un detālplānojuma finansēšanas kārtību un nosacījumus, kas iekļaujami līgumā par lokālplānojuma vai detālplānojuma izstrādi un finansēšanu;

1.5. prasības plānošanas dokumentu izstrādātājiem.

2. Plānošanas dokumentu izstrādi organizē un vada ar pašvaldības domes lēmumu apstiprināts izstrādes vadītājs – pašvaldības amatpersona vai darbinieks. Izstrādes vadītāja pienākums ir:

2.1. nodrošināt sadarbību ar plānošanas dokumentu izstrādē iesaistītajām valsts un pašvaldību institūcijām nepieciešamās informācijas, nosacījumu un atzinumu saņemšanai;

2.2. nodrošināt sabiedrības informēšanu un līdzdalību plānošanas dokumentu izstrādē;

2.3. plānošanas dokumentu izstrādes materiālu sagatavošana, ietverot ziņojumu par publiskās apspriešanas laikā saņemto priekšlikumu vērā ņemšanu vai noraidīšanu.

3. Visus pašvaldības lēmumus, kas saistīti ar plānošanas dokumentu izstrādi un apstiprināšanu, pašvaldība piecu darbdienu laikā pēc to spēkā stāšanās ievieto sistēmā, pašvaldības tīmekļa vietnē, kā arī nodrošina informācijas pieejamību citos sabiedrībai pieejamos veidos.

4. Teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei par informatīvu materiālu izmanto pastāvīgi aktualizējamu pašreizējās situācijas raksturojumu. Visus situācijas raksturojuma materiālus datē un apkopo atsevišķā sējumā. Ja plānošanas dokumenta izstrādes laikā tiek publiskoti pētījumi vai situāciju raksturojoši dati, kuri būtiski ietekmē pašreizējās situācijas analīzi un plānoto situāciju, izstrādes vadītājs izvērtē nepieciešamību grozīt plānošanas dokumenta izstrādes darba uzdevumu.

5. Pašvaldība nodrošina iespēju iepazīties ar plānošanas dokumentiem papīra formā pašvaldības telpās darba laikā.

6. Izdrukas formā esošajiem plānošanas dokumentiem jābūt noformētiem atbilstoši normatīvajos aktos par dokumentu noformēšanu noteiktajām prasībām. Teritorijas plānojuma, lokālplānojuma un detālplānojuma grafisko daļu noformē, norādot koordinātu sistēmu, koordinātu tīklu, kartes nosaukumu, kartes pamatnes mēroga un izdrukas mēroga noteiktību (ja tas atšķiras no kartes pamatnes mēroga), lietotos apzīmējumus ar skaidrojumiem un grafiskās daļas izstrādātāju.

7. Teritorijas plānojuma un lokālplānojuma grafisko daļu sagatavo uz topogrāfiskās pamatnes, izmantojot aktuālāko pieejamo Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras uzturēto topogrāfisko karti. Kā palīgmateriālu var izmantot pieejamo Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras uzturēto ortofoto karti.

8. Sistēma ir primārā plānošanas dokumentu publicēšanas darba vide un informācijas avots, un plānošanas dokumentus tajā izstrādā, ievērojot normatīvajā aktā par teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmu noteiktās prasības.

9. Sistēmas lietotāji ir teritorijas attīstības plānošanas procesā iesaistītās:

9.1. valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī plānošanas reģioni;

9.2. valsts tiešās pārvaldes iestāžu pilnvarotās personas, kuras, pamatojoties uz likumu vai deleģēšanas līgumu, ir pilnvarotas veikt valsts tiešās pārvaldes uzdevumus;

9.3. fiziskās un juridiskās personas, kuras darbojas ar attiecīgo valsts vai pašvaldības iestādi noslēgtā līguma ietvaros.

10. Šo noteikumu 9.1. un 9.2. apakšpunktā minētie sistēmas lietotāji šo noteikumu izpratnē ir institūcijas, kas plānošanas dokumentu izstrādē sadarbojas šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

11. Lai nodrošinātu sistēmas pašvaldības lietotāja funkciju, pašvaldība norīko atbildīgo personu darbam ar sistēmu.

12. Sistēmas pārzinis sistēmas lietotājam piešķir piekļuves tiesības sistēmai plānošanas dokumenta izstrādei un institūciju sadarbībai nepieciešamajā apjomā saskaņā ar šajos noteikumos noteikto kompetenci.

13. Pašvaldība piešķir plānošanas dokumenta izstrādātājam piekļuves tiesības sistēmā tikai tam plānošanas dokumentam, par kura izstrādi ir noslēgts līgums starp pašvaldību un plānošanas dokumenta izstrādātāju.

14. Šo noteikumu 9. punktā minētie sistēmas lietotāji plānošanas dokumentu izstrādē un savstarpējā sadarbībā izmanto sistēmu.

15. Spēkā esošie plānošanas dokumenti un publiskajai apspriešanai nodotās plānošanas dokumentu redakcijas pēc publicēšanas sistēmā publiski ir pieejami valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā (Ģeoportālā) un pašvaldības tīmekļa vietnē.

16. Plānošanas dokumenta publiskās apspriešanas termiņš sākas ne agrāk kā piecas darbdienas pēc attiecīgā paziņojuma publicēšanas sistēmā.

17. Papildus sistēmā esošajiem dokumentiem pašvaldība ievieto pašvaldības tīmekļa vietnē spēkā esošos plānošanas dokumentus un informāciju par izstrādes procesā esošajiem plānošanas dokumentiem.

3. Plānošanas dokumentu saturs

18. Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju izstrādā, ievērojot Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un attiecīgā plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, kā arī izvērtējot blakus esošo pašvaldību ilgtspējīgas attīstības stratēģijas.

19. Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā ietilpst:

19.1. stratēģiskā daļa, kurā ietverts pašvaldības ilgtermiņa attīstības redzējums (vīzija), stratēģiskie mērķi, ilgtermiņa prioritātes un teritorijas specializācija;

19.2. telpiskās attīstības perspektīva, kuras ietvaros izstrādā vadlīnijas – pamatprincipus teritoriju plānošanai un attīstībai.

20. Telpiskās attīstības perspektīvā apraksta un brīvi izvēlētā veidā grafiski shematiski attēlo teritorijas perspektīvo telpisko struktūru, ietverot galvenās funkcionālās telpas un nozīmīgākos telpiskās struktūras elementus un to ilgtermiņa izmaiņas:

20.1. apdzīvojuma struktūru un priekšlikumus attīstības centru izvietojumam;

20.2. dabas teritoriju telpisko struktūru;

20.3. galvenos transporta koridorus un infrastruktūru (valsts galvenos un reģionālos autoceļus, dzelzceļus, ostas, lidostas, maģistrālos inženiertīklus un līdzīgus objektus);

20.4. ja nepieciešams, ainaviski vērtīgās un kultūrvēsturiski nozīmīgās teritorijas un citas īpašas teritorijas;

20.5. prioritāri attīstāmās teritorijas;

20.6. citas pašvaldības ilgtermiņa attīstībai nozīmīgas telpas un struktūras elementus.

3.2. Attīstības programmas saturs

21. Attīstības programmu izstrādā, ievērojot pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un izvērtējot nacionālā līmeņa, attiecīgā plānošanas reģiona un blakus esošo pašvaldību plānošanas dokumentus.

22. Attīstības programmā ietilpst:

22.1. stratēģiskā daļa, kurā ietvertas vidēja termiņa prioritātes un rīcības virzieni (pasākumu kopums);

22.2. rīcības plāns un investīciju plāns, kurus izstrādā ne mazāk kā triju gadu periodam;

22.3. attīstības programmas īstenošanas uzraudzības un novērtēšanas kārtība, kurā noteikti rezultatīvie rādītāji un uzraudzības pārskata sniegšanas biežums un saturs.

23. Rīcības plānā ietver:

23.1. plānotās darbības un to īstenošanas termiņus;

23.2. atbildīgos par darbību īstenošanu;

23.3. plānoto darbību īstenošanas avotus un, ja iespējams, indikatīvo nepieciešamā finansējuma apjomu;

23.4. darbības rezultātus.

24. Investīciju plānā ietver:

24.1. plānotos investīciju projektus un to īstenošanas termiņus;

24.2. atbildīgos par investīciju projektu īstenošanu;

24.3. indikatīvo plānoto investīciju projektu īstenošanai nepieciešamā finansējuma apjomu un avotus;

24.4. sasniedzamos rezultātus.

25. Uzraudzības pārskatu par attīstības programmas īstenošanas rezultātiem pašvaldība izstrādā ne retāk kā reizi trijos gados. Tajā ietver informāciju par veiktajām aktivitātēm, rezultatīvo rādītāju izmaiņas, secinājumus un ieteikumus turpmākajai rīcībai, kā arī informāciju par atbilstību ilgtspējīgas attīstības stratēģijā izvirzītajiem stratēģiskajiem mērķiem.

3.3. Teritorijas plānojuma saturs

26. Teritorijas plānojumu izstrādā, pamatojoties uz pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un ņemot vērā normatīvajos aktos par teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi noteiktās prasības, kā arī izvērtējot blakus esošo pašvaldību plānošanas dokumentus.

27. Teritorijas plānojumu izstrādā visai pašvaldības administratīvajai teritorijai vai tās daļai – teritoriālajai vienībai, grafiskajā daļā lietojot atšķirīgus mērogus ar atbilstošu detalizācijas pakāpi. Republikas pilsētas teritorijas plānojumu izstrādā visai pašvaldības administratīvajai teritorijai.

28. Teritorijas plānojumā ietilpst:

28.1. paskaidrojuma raksts;

28.2. grafiskā daļa;

28.3. teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi.

29. Teritorijas plānojuma paskaidrojuma rakstā ietver spēkā esošo teritorijas plānojumu, lokālplānojumu un detālplānojumu īstenošanas izvērtējumu, sagatavotās teritorijas plānojuma redakcijas risinājumu aprakstu un tā atbilstību ilgtspējīgas attīstības stratēģijai.

30. Ja teritorijas plānojumā paredzētas novada pagasta, novada pilsētas vai ciema robežu izmaiņas, jaunas pilsētas vai ciema izveide vai to statusa maiņa, paskaidrojuma rakstā papildus šo noteikumu 29. punktā noteiktajam ietver šādas nepieciešamības pamatojumu.

31. Grafiskajā daļā atbilstoši mēroga noteiktībai:

31.1. nosaka:

31.1.1. funkcionālo zonējumu;

31.1.2. teritorijas ar īpašiem noteikumiem;

31.1.3. pašvaldības kompetencē esošās apgrūtinātās teritorijas;

31.1.4. ciemu robežas;

31.2. attēlo:

31.2.1. republikas pilsētu, novadu, novada pilsētu un novada pagastu robežas;

31.2.2. publiskās infrastruktūras objektus, izņemot sociālās infrastruktūras objektus;

31.2.3. nacionālas nozīmes derīgo izrakteņu atradņu teritorijas;

31.2.4. teritorijas un objektus, kuriem noteikts nacionālo interešu objekta statuss;

31.2.5. apgrūtinātās teritorijas un objektus, kuriem nosaka aizsargjoslas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par apgrūtinātajām teritorijām;

31.2.6. ja nepieciešams, citas teritorijas un objektus.

32. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos nosaka:

32.1. prasības teritorijas izmantošanai katrā funkcionālajā zonā un apakšzonā;

32.2. apbūves parametrus katrā funkcionālajā zonā un apakšzonā;

32.3. nosacījumus detālplānojumu un to lokālplānojumu izstrādei, ar kuriem tiek grozīts pašvaldības teritorijas plānojums;

32.4. citas prasības, aprobežojumus un nosacījumus, ņemot vērā teritorijas īpatnības un specifiku.

3.4. Lokālplānojuma saturs

33. Lokālplānojumu izstrādā, pamatojoties uz pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, pašvaldības teritorijas plānojumu un ņemot vērā normatīvajos aktos par teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi noteiktās prasības, kā arī blakus esošo pašvaldību plānošanas dokumentus.

34. Lokālplānojumā ietilpst:

34.1. paskaidrojuma raksts;

34.2. grafiskā daļa;

34.3. teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi.

35. Paskaidrojuma rakstā ietver lokālplānojuma izstrādes pamatojumu, risinājuma aprakstu un tā saistību ar piegulošajām teritorijām, kā arī atbilstību pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, ja ar lokālplānojumu tiek mainīts teritorijas plānojumā noteiktais funkcionālais zonējums, izmantošanas nosacījumi un aprobežojumi.

36. Lokālplānojuma grafiskajā daļā:

36.1. detalizē teritorijas plānojumā noteikto funkcionālo zonējumu un tajā atļautos izmantošanas veidus vai nosaka funkcionālo zonējumu un izmantošanas veidus;

36.2. precizē teritorijas plānojuma funkcionālā zonējuma robežas, ja tās mēroga noteiktības dēļ teritorijas plānojumā nav noteiktas precīzi;

36.3. attēlo republikas pilsētas, novada pilsētu, novada pagastu un ciemu robežas, ja tās skar lokālplānojuma teritoriju;

36.4. nosaka vai precizē robežas teritorijām ar īpašiem noteikumiem;

36.5. nosaka vai precizē transporta infrastruktūras risinājumus;

36.6. nosaka vai precizē galvenos inženiertīklu apgādes, meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju risinājumus;

36.7. ja nepieciešams, precizē pašvaldības kompetencē esošās apgrūtinātās teritorijas un tās pārziņā esošos objektus, kuriem nosaka aizsargjoslas;

36.8. attēlo apgrūtinātās teritorijas un objektus, kuriem aizsargjoslas nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem par apgrūtinātajām teritorijām.

37. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos nosaka:

37.1. prasības teritorijas izmantošanai katrā funkcionālajā zonā un apakšzonā;

37.2. apbūves parametrus katrā funkcionālajā zonā un apakšzonā;

37.3. nosacījumus detālplānojumu izstrādei, ja nepieciešams;

37.4. citas prasības, aprobežojumus un nosacījumus atkarībā no katras plānojamās teritorijas īpatnības un specifikas.

3.5. Detālplānojuma saturs

38. Detālplānojumu izstrādā, lai īstenotu konkrētu attīstības priekšlikumu vai plānošanas uzdevumu, detalizējot teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā noteiktās prasības.

39. Pilsētās un ciemos detālplānojumu izstrādā:

39.1. teritorijas plānojumā un lokālplānojumā paredzētajos gadījumos;

39.2. teritorijai, kurā paredzēta teritorijas kompleksa apbūve – ēku, būvju, ielu vai ceļu un inženiertīklu kopums, kuru plānots īstenot noteiktā secībā vai vairākās kārtās;

39.3. ja plānota triju un vairāk jaunu apbūvei paredzētu zemes vienību izveide teritorijā, kurā teritorijas plānojumā noteiktā funkcionālā zona ir savrupmāju apbūves teritorija (DzS), mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM), daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD), jauktas centra apbūves teritorija (JC) vai publiskās apbūves teritorija (P);

39.4. pirms jaunas būvniecības uzsākšanas, izņemot šādus gadījumus:

39.4.1. ja plānotā būve atbilst esošajai dominējošajai apbūves funkcijai attiecīgajā apbūves kvartālā un nav pretrunā ar esošo būvju apbūves parametriem, kā arī nav nepieciešama satiksmes infrastruktūras pārkārtošana, kas ietekmētu piegulošās teritorijas un publisko piekļuvi tām;

39.4.2. esošo ražošanas objektu paplašināšanai (tajā pašā zemes vienībā), ja tas nerada jaunus apgrūtinājumus blakus esošajos nekustamajos īpašumos vai nav nepieciešama satiksmes infrastruktūras pārkārtošana;

39.4.3. inženiertehnisko un aizsardzības būvju izbūvei, lai aizsargātu esošo apbūvi pret paliem vai plūdiem, kā arī aizturētu un savāktu dažādu veidu piesārņojumu;

39.4.4. tehniskās novērošanas punktu, laivu garāžu (eliņu), ūdens transportlīdzekļu piestātņu izbūvei, krasta stiprinājumu un molu būvniecībai, peldvietu ierīkošanai un to uzturēšanai nepieciešamās infrastruktūras un labiekārtojuma ierīkošanai.

40. Lauku teritorijā detālplānojumu izstrādā:

40.1. teritorijas plānojumā un lokālplānojumā paredzētajos gadījumos;

40.2. ja plānotā jaunu zemes vienību veidošana un apbūve rada nepieciešamību pēc kompleksiem transporta infrastruktūras vai inženierkomunikāciju izbūves risinājumiem.

41. Detālplānojumu neizstrādā, ja teritorijai ir izstrādāts lokālplānojums, kurā pietiekami detalizētā pakāpē noteikti teritorijas izmantošanas veidi, to aprobežojumi, kā arī sniegti transporta infrastruktūras kompleksi risinājumi.

42. Detālplānojumu izstrādā teritoriāli vienotai teritorijai uz derīga un aktuāla augstas detalizācijas topogrāfiskā plāna pamatnes, izmantojot aktuālo Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēto informāciju par zemes vienību.

43. Detālplānojuma izstrādi var apvienot ar būvprojektēšanu atbilstoši būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

44. Detālplānojumā ietilpst:

44.1. paskaidrojuma raksts;

44.2. grafiskā daļa;

44.3. teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumi;

44.4. būvniecības ieceres dokumentācija, ja detālplānojuma izstrāde apvienota ar būvprojektēšanu;

44.5. administratīvais līgums par detālplānojuma īstenošanu, izņemot gadījumu, ja detālplānojumu izstrādā pašvaldība.

45. Paskaidrojuma rakstā ietver detālplānojuma izstrādes pamatojumu, risinājumu aprakstu un risinājumu saistību ar piegulošajām teritorijām.

46. Grafiskajā daļā:

46.1. nosaka vai precizē:

46.1.1. katras zemes vienības funkcionālo zonu vai apakšzonu;

46.1.2. pašvaldības kompetencē esošās apgrūtinātās teritorijas;

46.2. attēlo:

46.2.1. esošās un projektētās zemes vienības un zemes vienības daļu robežas, piekļūšanas iespējas katrai zemes vienībai, ievērojot zemes ierīcību regulējošo normatīvo aktu prasības;

46.2.2. zemes vienību kadastra apzīmējumus atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem;

46.2.3. plānotās apbūves, satiksmes infrastruktūras un inženierkomunikāciju izvietojuma shēmu;

46.2.4. shematiskus ielu un ceļu profilus;

46.2.5. publiskās ārtelpas teritorijas un piekļuvi tām;

46.2.6. apgrūtinātās teritorijas un objektus, kuriem nosaka aizsargjoslas, saskaņā ar normatīvajiem aktiem par apgrūtinātajām teritorijām;

46.2.7. adresācijas priekšlikumus;

46.2.8. citu informāciju atbilstoši darba uzdevumam.

47. Detālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumos ietver:

47.1. detalizētus teritorijas izmantošanas nosacījumus (konkrētus izmantošanas veidus) un apbūves parametrus;

47.2. vides pieejamības nosacījumus;

47.3. labiekārtojuma nosacījumus;

47.4. prasības inženiertehniskajam nodrošinājumam;

47.5. ja nepieciešams, prasības arhitektoniskiem risinājumiem, ievērojot ainavu izvērtējumu un citas prasības atbilstoši darba uzdevumam.

48. Ja detālplānojums tiek izstrādāts kāda plānošanas uzdevuma risināšanai, nevis attīstības priekšlikumam, detālplānojuma grafiskās daļas un teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumu saturu nosaka darba uzdevumā.

3.6. Tematiskā plānojuma saturs

49. Tematiskā plānojuma saturu un prasības pašvaldība nosaka darba uzdevumā.

50. Tematiskais plānojums sastāv no grafiskās daļas un teksta informācijas.

4. Institūciju sadarbība plānošanas dokumentu izstrādē

51. Institūcijas piedalās teritorijas attīstības plānošanā, konsultējot, kā arī sniedzot informāciju un atzinumus par attīstības plānošanas risinājumiem institūciju kompetencē esošajos jautājumos.

52. Institūcijas var pieteikties nosacījumu un atzinumu sniegšanai pastāvīgi vai uzsākot konkrētā plānošanas dokumenta izstrādi.

53. Institūcijas atbilstoši kompetencei sistēmā var pieteikties nosacījumu un atzinumu sniegšanai:

53.1. atsevišķa plānošanas dokumenta izstrādē;

53.2. noteiktu plānošanas dokumentu izstrādē;

53.3. plānošanas dokumentu izstrādē noteiktai teritorijai.

54. Pašvaldība, uzsākot plānošanas dokumentu izstrādi, var noteikt arī citas institūcijas, no kurām nepieciešams saņemt nosacījumus un atzinumu par attiecīgo plānošanas dokumentu.

55. Pašvaldība plānošanas dokumenta izstrādes gaitā, nosūtot sistēmā attiecīgu paziņojumu, informē institūcijas, kas sniedz informāciju, nosacījumus un atzinumus par plānošanas dokumenta izstrādes uzsākšanu, par izstrādāto redakciju un publiskās apspriešanas pasākumiem, kā arī par nepieciešamību sniegt ģeotelpiskos un teksta datus (ja tie nav pieejami sistēmā), nosacījumus un atzinumus.

56. Institūcijai ir pienākums sniegt:

56.1. tās rīcībā esošos ģeotelpiskos un teksta datus, kas noteikti normatīvajā aktā par teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmu;

56.2. nosacījumus plānošanas dokumenta izstrādei, izvirzot konkrētas prasības teritorijai, kurai tiek izstrādāts attiecīgais plānošanas dokuments, un informējot par tās darbības plāniem un interesēm, kas skar šo teritoriju;

56.3. atzinumu par izstrādāto plānošanas dokumenta redakciju.

57. Plānošanas dokumenta izstrādātājs nodrošina institūciju sniegto datu nemainību. Ja nepieciešamas izmaiņas datos, izstrādātājs tās saskaņo ar institūciju, kura sniegusi attiecīgos datus.

58. Šo noteikumu 56.1. apakšpunktā minētos plānošanas dokumentu izstrādei nepieciešamos ģeotelpiskos un teksta datus un šo noteikumu 56.2. apakšpunktā minētos nosacījumus, ja tie nav pieejami sistēmā, institūcija sniedz pēc iespējas īsākā laika periodā, bet ne vēlāk kā četru nedēļu laikā no paziņojuma par plānošanas dokumenta izstrādes uzsākšanu saņemšanas dienas vai normatīvajos aktos par ģeotelpisko informāciju noteiktajā kārtībā iesniegtā pieprasījuma saņemšanas dienas.

59. Atzinumus par plānošanas dokumentu redakciju institūcijas sniedz divu nedēļu laikā no dienas, kad sistēmā publicēts paziņojums par nepieciešamību sniegt atzinumu. Institūcija var informēt pašvaldību par atzinuma sniegšanas termiņa pagarināšanu līdz četrām nedēļām. Atzinumā izvērtē:

59.1. institūcijas izsniegto datu nemainību;

59.2. risinājumu atbilstību attiecīgo nozari reglamentējošiem normatīvajiem aktiem un politikas plānošanas dokumentiem;

59.3. risinājumu atbilstību institūcijas sniegtajiem nosacījumiem.

60. Atzinumus par ilgtspējīgas attīstības stratēģijas vai attīstības programmas projektu plānošanas reģioni sniedz šo noteikumu 59. punktā noteiktajā termiņā, izvērtējot to atbilstību plānošanas reģiona plānošanas dokumentiem un normatīvo aktu prasībām.

61. Institūciju atzinumos nevar izvirzīt jaunus nosacījumus vai prasības, izņemot gadījumu, ja ir mainījusies tiesiskā vai faktiskā situācija.

62. Ja institūcija noteiktajā termiņā nav sniegusi nosacījumus un atzinumu vai nav informējusi par atzinuma sniegšanas termiņa pagarinājumu, tiek pieņemts, ka tai nav publiskas intereses par attiecīgo plānošanas dokumentu.

63. Ja teritorijas plānojuma ietvaros tiek grozītas ciemu robežas vai noteiktas jaunu ciemu robežas, vai sagatavoti priekšlikumi novadu pilsētu robežu maiņai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā un Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, pašvaldība teritorijas plānojuma redakcijas izstrādes procesā tās saskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi.

64. Ja atbildīgā institūcija par ietekmes uz vidi novērtējumu ir pieņēmusi lēmumu par stratēģiskās ietekmes uz vidi procedūras piemērošanu plānošanas dokumentam, pašvaldība nodrošina normatīvajos aktos par ietekmes uz vidi novērtēšanu noteiktās procedūras ievērošanu.

65. Šajos noteikumos noteikto paziņojumu nosūtīšanu, nosacījumu un atzinumu sniegšanu, sistēmā pieejamo ģeotelpisko un teksta datu sniegšanu un izplatīšanu, kā arī citu informācijas apriti institūcijas nodrošina, ievērojot normatīvajā aktā par teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmu noteiktās prasības. Institūcija reģistrē sistēmā informācijas aprites veidu, kādā īstenojama turpmākā informācijas aprite ar attiecīgo institūciju, lai saņemtu paziņojumus un sniegtu nosacījumus un atzinumus plānošanas dokumentu izstrādei.

5. Plānošanas dokumentu izstrādes kārtība

66. Pašvaldības dome pieņem lēmumu par ilgtspējīgas attīstības stratēģijas vai attīstības programmas izstrādes uzsākšanu vai aktualizēšanu, apstiprina izstrādes vadītāju un darba uzdevumu, kurā iekļauts izstrādes procesa un sabiedrības līdzdalības plāns, un atbilstoši tam pašvaldība sagatavo ilgtspējīgas attīstības stratēģijas vai attīstības programmas projektu.

67. Pašvaldības dome pieņem lēmumu par ilgtspējīgas attīstības stratēģijas vai attīstības programmas projekta nodošanu publiskai apspriešanai, nosakot termiņu, kas nav mazāks par četrām nedēļām, un informē attiecīgo plānošanas reģionu par atzinuma sniegšanas nepieciešamību.

68. Pēc plānošanas reģiona atzinuma saņemšanas pašvaldība izvērtē tajā izteiktos iebildumus un priekšlikumus, panākot vienošanas par to ņemšanu vai neņemšanu vērā. Ņemot vērā saskaņošanas ar plānošanas reģionu un publiskās apspriešanas rezultātus, pašvaldības dome pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

68.1. precizēt ilgtspējīgas attīstības stratēģijas vai attīstības programmas projektu;

68.2. apstiprināt ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vai attīstības programmu.

69. Ja pašvaldības dome pieņem šo noteikumu 68.1. apakšpunktā minēto lēmumu, pēc precizējumu veikšanas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas vai attīstības programmas projektā tiek nodrošināta atkārtota publiskā apspriešana, kas ilgst ne mazāk kā trīs nedēļas, un plānošanas reģions tiek informēts par veiktajiem precizējumiem.

70. Pēc atkārtotas publiskās apspriešanas pašvaldības dome pieņem šo noteikumu 68.2. apakšpunktā minēto lēmumu.

71. Ja nepieciešams mainīt pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijas ilgtermiņa attīstības redzējumu (vīziju), stratēģiskos mērķus vai ilgtermiņa prioritātes, izstrādā jaunu ilgtspējīgas attīstības stratēģiju. Ja nepieciešamas izmaiņas, kas neskar pašvaldības ilgtermiņa attīstības redzējumu (vīziju), stratēģiskos mērķus vai ilgtermiņa prioritātes, pašvaldība aktualizē ilgtspējīgas attīstības stratēģiju šajā apakšnodaļā noteiktajā kārtībā.

72. Attīstības programmu aktualizē šajā apakšnodaļā noteiktajā kārtībā, izņemot rīcības plāna un investīciju plāna aktualizēšanu, ko veic saskaņā ar šo noteikumu 73. punktu.

73. Rīcības plānu un investīciju plānu aktualizē ne retāk kā reizi gadā, ievērojot pašvaldības budžetu kārtējam gadam. Aktualizēto rīcības plānu un investīciju plānu apstiprina ar domes lēmumu un ievieto sistēmā.

74. Ilgtspējīgas attīstības stratēģija vai attīstības programma zaudē spēku, ja ir apstiprināta jauna pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģija vai attīstības programma. Ja beidzies ilgtspējīgas attīstības stratēģijas vai attīstības programmas darbības termiņš, tā ir spēkā līdz jaunas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas vai attīstības programmas apstiprināšanai.

5.2. Teritorijas plānojuma un lokālplānojuma izstrādes kārtība

75. Pašvaldības dome pieņem lēmumu par teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu, apstiprina darba uzdevumu un izstrādes vadītāju.

76. Ja lokālplānojumu izstrādā, lai grozītu teritorijas plānojumu, lokālplānojuma nepieciešamību pamato pašvaldības domes lēmumā par lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu un atspoguļo tā nosaukumā.

77. Darba uzdevumā ietver vismaz šādu informāciju un nosacījumus:

77.1. izstrādes pamatojumu un konkrētus uzdevumus;

77.2. institūcijas, no kurām saņemama informācija vai nosacījumi un atzinumi;

77.3. plānotos sabiedrības līdzdalības veidus un pasākumus.

78. Papildus šo noteikumu 77. punktā minētajam lokālplānojuma izstrādes darba uzdevumam pievieno shematisku attēlu, kurā attēlota lokālplānojuma teritorija un tai piegulošās teritorijas. Ja lokālplānojuma izstrādi ierosina privātpersona, pašvaldība nosaka lokālplānojuma teritoriju.

79. Ievērojot šo noteikumu 4. nodaļā noteikto kārtību, pašvaldība pieprasa no institūcijām nepieciešamos ģeotelpiskos un teksta datus, ja tie nav pieejami sistēmā, un paziņo par nepieciešamību sniegt nosacījumus teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma izstrādei.

80. Izstrādes vadītājs sagatavo ziņojumu par teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma izstrādi, kuru kopā ar attiecīgā plānošanas dokumenta izstrādātāja sagatavoto redakciju iesniedz izskatīšanai pašvaldības domē.

81. Šo noteikumu 80. punktā minētajā ziņojumā ietver vismaz šādu informāciju:

81.1. apkopojumu par saņemtajiem institūciju nosacījumiem un to ņemšanu vērā vai noraidīšanu;

81.2. par attīstības priekšlikumiem;

81.3. par saņemtajiem personu priekšlikumiem.

82. Pašvaldības dome pieņem lēmumu par teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai. Publiskās apspriešanas termiņu nosaka ne īsāku par četrām nedēļām.

83. Paziņojumu par teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma publisko apspriešanu pašvaldība ievieto sistēmā, pašvaldības tīmekļa vietnē, kā arī nodrošina informācijas pieejamību citos sabiedrībai pieejamos veidos. Paziņojumā norāda:

83.1. pašvaldības domes lēmumu par teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai;

83.2. teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma redakcijas publiskās apspriešanas termiņu;

83.3. vietu, kur noteiktā laikā var iepazīties ar teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma redakciju;

83.4. sabiedrības līdzdalības pasākumu norises vietu un laiku;

83.5. apmeklētāju pieņemšanas un rakstisko priekšlikumu iesniegšanas vietu.

84. Publiskās apspriešanas laikā pašvaldība papildus šo noteikumu 15. punktā minētajam nodrošina sabiedrībai brīvi pieejamā vietā pašvaldības vai tās institūcijas telpās iespēju iepazīties ar teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma redakcijas materiāliem izdrukas veidā.

85. Ievērojot šo noteikumu 4. nodaļā noteikto kārtību, pašvaldība paziņo institūcijām par sagatavoto teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma redakciju un nepieciešamību sniegt par to atzinumu.

86. Pēc publiskās apspriešanas beigām izstrādes vadītājs organizē sanāksmi, kurā tiek izskatīti publiskās apspriešanas laikā saņemtie priekšlikumi un institūciju atzinumi. Par sanāksmes laiku paziņo ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sanāksmes noteiktā datuma, ievietojot informāciju sistēmā un pašvaldības tīmekļa vietnē, kā arī informējot sabiedrību citos pieejamos veidos. Sanāksmes protokolā tiek ietverta atzīme par priekšlikuma ņemšanu vērā vai noraidīšanu. Ja priekšlikums tiek noraidīts, norāda pamatojumu, kā arī atspoguļo izstrādātāja viedokli. Protokolu paraksta izstrādes vadītājs un teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma izstrādātājs.

87. Izstrādes vadītājs iesniedz izskatīšanai pašvaldības domē šo noteikumu 86. punktā minētās sanāksmes protokolu, teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma redakciju, priekšlikumus par izmaiņām tajā, kā arī vides pārskatā, ja atbildīgā institūcija par ietekmes uz vidi novērtējumu lēmusi par stratēģiskās ietekmes uz vidi procedūras piemērošanu attiecīgajam plānošanas dokumentam.

88. Pašvaldības dome pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

88.1. apstiprināt izstrādāto teritorijas plānojumu vai lokālplānojumu atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. pantam;

88.2. pilnveidot teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma redakciju;

88.3. noraidīt izstrādāto teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma redakciju un izstrādāt to no jauna atbilstoši jaunajam darba uzdevumam.

89. Par ietekmes uz vidi novērtējumu atbildīgās institūcijas atzinumā sniegtās rekomendācijas par teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējumu ir izvērtējamas un iekļaujamas teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma redakcijā līdz teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma galīgās redakcijas apstiprināšanai.

90. Ja tiek pieņemts šo noteikumu 88.2. apakšpunktā minētais lēmums, pašvaldība sagatavo teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma pilnveidoto redakciju un virza to apstiprināšanai šo noteikumu 82., 83., 84., 85., 86., 87. un 88. punktā noteiktajā kārtībā. Teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma pilnveidotās redakcijas publiskās apspriešanas termiņš nav īsāks par trijām nedēļām.

91. Pašvaldības dome ar saistošajiem noteikumiem apstiprina teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus un grafisko daļu – funkcionālo zonējumu, teritorijas ar īpašiem noteikumiem un aizsargjoslas, kas noteiktas pašvaldības kompetencē esošajām apgrūtinātajām teritorijām un objektiem. Paziņojumu par saistošo noteikumu pieņemšanu publicē sistēmā, oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un pašvaldības tīmekļa vietnē.

92. Saistošo noteikumu par teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma apstiprināšanu noslēguma jautājumos var noteikt lokālplānojumus un detālplānojumus, kuri zaudē spēku, kā arī noteikt termiņu to detālplānojumu īstenošanas uzsākšanai, par kuru īstenošanu nav noslēgts administratīvais līgums.

93. Teritorijas plānojumā noteiktā funkcionālā zonējuma, teritorijas izmantošanas aprobežojumu un apgrūtinājumu izmaiņas izstrādā kā pašvaldības teritorijas plānojuma grozījumus vai kā lokālplānojumu, ar kuru tiek grozīts teritorijas plānojums šajā apakšnodaļā noteiktajā kārtībā.

94. Lokālplānojuma grozījumus izstrādā šajā apakšnodaļā noteiktajā kārtībā.

95. Ja pašvaldības vienojas par lokālplānojuma izstrādi teritorijai, kas atrodas vairāku pašvaldību administratīvajā teritorijā, to izstrādā šādā kārtībā:

95.1. katra pašvaldība pieņem šo noteikumu 75. punktā minēto lēmumu;

95.2. katra pašvaldība nodrošina:

95.2.1. šo noteikumu 82. punktā minēto nosacījumu izpildi attiecībā uz savu administratīvo teritoriju;

95.2.2. lokālplānojuma publisko apspriešanu savā administratīvajā teritorijā šajā apakšnodaļā noteiktajā kārtībā;

95.3. pēc publiskās apspriešanas iesaistītās pašvaldības organizē kopīgu darba sanāksmi, kurā izvērtē publiskās apspriešanas laikā saņemtos priekšlikumus un institūciju atzinumus un vienojas par lokālplānojuma risinājumu;

95.4. lēmumu par lokālplānojuma apstiprināšanu un saistošo noteikumu izdošanu katra pašvaldība pieņem atsevišķi;

95.5. pašvaldības sagatavo kopīgu paziņojumu par saistošo noteikumu pieņemšanu un publicē to sistēmā, oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un katras pašvaldības tīmekļa vietnē.

5.3. Detālplānojuma izstrādes kārtība

96. Detālplānojuma izstrādi var ierosināt zemes vienības īpašnieks vai tā pilnvarotā persona, iesniedzot pašvaldībā šādus dokumentus:

96.1. iesniegumu, kurā norādīta plānotā detālplānojuma teritorija un aprakstīts attīstības priekšlikums, izņemot gadījumu, ja detālplānojuma ierosinātājs ir valsts vai pašvaldība;

96.2. visu detālplānojuma teritorijā esošo nekustamo īpašumu īpašnieku notariāli apliecinātu pilnvaru, ja detālplānojums aptver vairākus nekustamos īpašumus, kuru īpašnieki nav valsts vai pašvaldība;

96.3. visu īpašnieku piekrišanu, ja zemes vienībai, kurai plānots izstrādāt detālplānojumu, ir vairāki īpašnieki;

96.4. ja nepieciešams, citu informāciju.

97. Lēmuma pieņemšanu par detālplānojuma uzsākšanu, izstrādi un apstiprināšanu pašvaldības dome normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var deleģēt pašvaldības institūcijai.

98. Pašvaldība pieņem lēmumu par detālplānojuma izstrādes uzsākšanu, apstiprina darba uzdevumu un izstrādes vadītāju vai noraida iesniegumu, sniedzot atbilstošu pamatojumu.

99. Pašvaldība vienojas ar detālplānojuma ierosinātāju par termiņu, līdz kuram ierosinātājam jāinformē pašvaldība par detālplānojuma izstrādātāju un jānoslēdz līgums par detālplānojuma izstrādi un finansēšanu.

100. Detālplānojuma izstrādātājs iesniedz pašvaldībā dokumentus, kas apliecina tā atbilstību šo noteikumu 7. nodaļā minētajām prasībām.

101. Pašvaldība var noteikt lielāku teritoriju, kurai izstrādājams detālplānojums, lēmumā pamatojot tā nepieciešamību.

102. Detālplānojuma izstrādes darba uzdevumā norāda:

102.1. detālplānojuma izstrādes mērķi, uzdevumus un pamatojumu;

102.2. detālplānojuma teritoriju (tai skaitā zemes vienības kadastra apzīmējumu), pievienojot shematisku attēlu, kurā, ja nepieciešams, ietver arī ārpus detālplānojuma robežām esošo teritoriju, ko var būtiski ietekmēt detālplānojuma īstenošana;

102.3. prasības detālplānojuma grafiskās daļas izstrādei izmantojamā kartogrāfiskā materiāla pamatnei, mērogam un saturam;

102.4. institūcijas, no kurām saņemami nosacījumi, atzinumi vai saskaņojumi;

102.5. plānotos publiskās apspriešanas pasākumus;

102.6. pašvaldības nosacījumus administratīvajam līgumam par detālplānojuma īstenošanu, ja tos iespējams izvirzīt pirms detālplānojuma redakcijas izstrādes;

102.7. ja nepieciešams, prasības veikt detālplānojuma teritorijas papildu izvērtējumu vai analīzi;

102.8. ja nepieciešams, informāciju, ka detālplānojums izstrādājams vienlaikus ar būvprojektu minimālā sastāvā atbilstoši normatīvajiem aktiem būvniecības jomā.

103. Detālplānojuma darba uzdevuma derīguma termiņš ir divi gadi. Ja nav mainījušies faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz kuru pamata ir izdots darba uzdevums, pašvaldība var pieņemt lēmumu par darba uzdevuma derīguma termiņa pagarināšanu.

104. Detālplānojuma ierosinātājam ir tiesības izvēlēties detālplānojuma izstrādātāju.

105. Četru nedēļu laikā pēc šo noteikumu 98. punktā minētā lēmuma pieņemšanas izstrādes vadītājs tiem detālplānojuma teritorijā esošo nekustamo īpašumu īpašniekiem (tiesiskajiem valdītājiem), kas nav detālplānojuma ierosinātāji, un to nekustamo īpašumu īpašniekiem (tiesiskajiem valdītājiem), kuru īpašumā (valdījumā) esošie nekustamie īpašumi robežojas ar detālplānojuma teritoriju, nosūta paziņojumu par detālplānojuma izstrādi. Paziņojumu ievieto sistēmā, pašvaldības tīmekļa vietnē, kā arī nodrošina informācijas pieejamību citos sabiedrībai pieejamos veidos. Paziņojumā norāda:

105.1. pašvaldības lēmumu par detālplānojuma izstrādes uzsākšanu;

105.2. detālplānojuma teritoriju un tās shematisku attēlu;

105.3. detālplānojuma izstrādes mērķi un attīstības priekšlikumu;

105.4. detālplānojuma izstrādes ierosinātāju.

106. Ievērojot šo noteikumu 4. nodaļā noteikto kārtību, detālplānojuma izstrādātājs pieprasa no institūcijām plānošanas dokumenta izstrādei nepieciešamos grafiskos un teksta datus, ja tie nav pieejami sistēmā, un paziņo iesaistītajām institūcijām par plānošanas dokumenta izstrādes uzsākšanu un nepieciešamību sniegt nosacījumus detālplānojuma izstrādei.

107. Izstrādātājs sagatavoto detālplānojuma projektu iesniedz izstrādes vadītājam, kurš četru nedēļu laikā to izskata un sagatavo ziņojumu par tā turpmāko virzību. Ja detālplānojuma izstrāde ir apvienota ar būvprojekta minimālā sastāvā izstrādāšanu (būvprojektēšanu), detālplānojumam pievieno plānotā objekta būvniecības ieceres dokumentāciju.

108. Ziņojumā par detālplānojuma redakcijas turpmāko virzību iekļauj vismaz šādu informāciju:

108.1. par saņemtajiem institūciju nosacījumiem un to ņemšanu vērā vai noraidīšanu;

108.2. par detālplānojuma projekta atbilstību teritorijas plānojumam vai lokālplānojumam vai pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijai (ja detālplānojums tiek izstrādāts lauku teritorijai, kurai nav noteikts funkcionālais zonējums);

108.3. priekšlikumus turpmākajai detālplānojuma projekta virzībai.

109. Izstrādes vadītājs sagatavoto detālplānojuma redakciju kopā ar ziņojumu par tā turpmāko virzību iesniedz izskatīšanai pašvaldības institūcijai, kas pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

109.1. nodot detālplānojuma projektu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai, nosakot publiskās apspriešanas termiņu ne īsāku par trijām un ne garāku par sešām nedēļām;

109.2. precizēt detālplānojuma redakciju atbilstoši izstrādes vadītāja ziņojumam.

110. Paziņojumu par detālplānojuma publisko apspriešanu nosūta detālplānojuma teritorijā esošo nekustamo īpašumu īpašniekiem (tiesiskajiem valdītājiem), kas nav detālplānojuma ierosinātāji, un to nekustamo īpašumu īpašniekiem (tiesiskajiem valdītājiem), kuru īpašumā (valdījumā) esošie nekustamie īpašumi robežojas ar detālplānojuma teritoriju.

111. Paziņojumu par detālplānojuma publisko apspriešanu pašvaldība ievieto sistēmā, pašvaldības tīmekļa vietnē, kā arī nodrošina informācijas pieejamību citos sabiedrībai pieejamos veidos. Paziņojumā norāda:

111.1. pašvaldības lēmumu par detālplānojuma projekta nodošanu publiskajai apspriešanai;

111.2. detālplānojuma projekta publiskās apspriešanas termiņu;

111.3. vietu, kur noteiktā laikā var iepazīties ar detālplānojuma projektu;

111.4. sabiedrības līdzdalības pasākumu norises vietu un laiku;

111.5. apmeklētāju pieņemšanas un rakstisko priekšlikumu iesniegšanas vietu.

112. Divu nedēļu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par detālplānojuma projekta nodošanu publiskajai apspriešanai izstrādes vadītājs sadarbībā ar izstrādātāju organizē publisko apspriešanu un paziņo institūcijām par detālplānojuma projekta izstrādi un nepieciešamību sniegt par to atzinumu šo noteikumu 4. nodaļā noteiktajā kārtībā.

113. Publisko apspriešanu organizē pašvaldības, tās iestādes vai institūcijas telpās. Publiskās apspriešanas laikā izstrādes vadītājs interesentiem nodrošina iespēju iepazīties ar detālplānojuma projekta materiāliem izdrukas veidā un pašvaldības tīmekļa vietnē.

114. Pēc publiskās apspriešanas beigām izstrādes vadītājs organizē sanāksmi, kurā tiek izskatīti publiskās apspriešanas laikā saņemtie priekšlikumi un institūciju atzinumi. Par sanāksmes laiku paziņo ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sanāksmes norises datuma, ievietojot informāciju sistēmā un pašvaldības tīmekļa vietnē, kā arī informējot sabiedrību citos pieejamos veidos. Sanāksmes protokolā tiek ietverta atzīme par priekšlikumu ņemšanu vērā vai noraidīšanu, sniedzot noraidījuma pamatojumu. Protokolu paraksta izstrādes vadītājs un detālplānojuma izstrādātājs.

115. Detālplānojuma izstrādātājs sagatavo pārskatu par detālplānojuma izstrādi. Pārskatā ietver:

115.1. paziņojumus un publikācijas presē;

115.2. apliecinājumu par šo noteikumu 105. un 110. punktā minētā paziņojuma nosūtīšanu;

115.3. publiskās apspriešanas pasākumu sarakstu un sabiedriskās apspriedes protokolus, kas noformēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu;

115.4. apkopojumu par publiskās apspriešanas laikā saņemtajiem fizisko un juridisko personu iesniegumiem un sniegtajām atbildēm.

116. Ja detālplānojumā ietvertie risinājumi tieši saistīti ar nekustamajiem īpašumiem, kuri nav ietverti detālplānojuma teritorijā, pirms detālplānojuma apstiprināšanas jāsaņem šo nekustamo īpašumu īpašnieku vai tiesisko valdītāju rakstiska piekrišana, izņemot gadījumu, ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiek piemērota nekustamo īpašumu piespiedu atsavināšana.

117. Izstrādāto detālplānojuma redakciju kopā ar šo noteikumu 115. punktā minēto pārskatu par detālplānojuma izstrādi, kā arī administratīvā līguma projektu par detālplānojuma īstenošanu izstrādātājs iesniedz izstrādes vadītājam.

118. Izstrādes vadītājs izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai pašvaldībā iesniedz šādus dokumentus:

118.1. sagatavoto detālplānojuma redakciju;

118.2. šo noteikumu 114. punktā minētās sanāksmes protokolu;

118.3. pārskatu par detālplānojuma izstrādi;

118.4. priekšlikumus par izmaiņām detālplānojuma redakcijā;

118.5. saskaņoto administratīvā līguma par detālplānojuma īstenošanu projektu.

119. Pašvaldība četru nedēļu laikā pēc šo noteikumu 118. punktā minēto dokumentu saņemšanas pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

119.1. par detālplānojuma projekta apstiprināšanu un vispārīgā administratīvā akta izdošanu, kuram pievienots administratīvais līgums par detālplānojuma īstenošanu;

119.2. par detālplānojuma projekta pilnveidošanu, norādot lēmuma pamatojumu.

120. Ja nav iespējams panākt vienošanos starp pašvaldību un detālplānojuma ierosinātāju par administratīvā līguma par detālplānojuma īstenošanu nosacījumiem, pašvaldība Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var pieņemt lēmumu par atteikumu apstiprināt detālplānojumu.

121. Strīdi starp pašvaldību un detālplānojuma ierosinātāju attiecībā uz administratīvo līgumu par detālplānojuma īstenošanu ir risināmi Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

122. Ja pašvaldība pieņem šo noteikumu 119.2. apakšpunktā minēto lēmumu, detālplānojuma projektu pilnveido šajā apakšnodaļā noteiktajā kārtībā. Detālplānojuma pilnveidotās redakcijas publiskās apspriešanas termiņš nav īsāks par trijām nedēļām.

123. Ja detālplānojuma ietvaros tika izstrādāts būvprojekts minimālajā sastāvā, turpmākā būvniecības ieceres virzība notiek atbilstoši būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem pēc detālplānojuma spēkā stāšanās.

124. Paziņojumu par detālplānojuma apstiprināšanu publicē sistēmā, oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", pašvaldības tīmekļa vietnē un izziņo citos sabiedrībai pieejamos veidos.

125. Detālplānojuma ierosinātājam un detālplānojuma teritorijā ietilpstošo nekustamo īpašumu īpašniekiem (tiesiskajiem valdītājiem) vispārīgo administratīvo aktu par detālplānojuma apstiprināšanu paziņo Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

126. Izmaiņas spēkā esošajā detālplānojumā veic šajā apakšnodaļā noteiktajā kārtībā.

5.4. Tematisko plānojumu izstrādes kārtība

127. Pašvaldības dome pieņem lēmumu par tematiskā plānojuma izstrādi, apstiprina tā izstrādes vadītāju un darba uzdevumu.

128. Tematiskā plānojuma darba uzdevumā norāda:

128.1. izstrādes mērķus un uzdevumus;

128.2. nozares ekspertus, kurus nepieciešams pieaicināt tematiskā plānojuma izstrādei;

128.3. iesaistāmās institūcijas;

128.4. plānotos sabiedrības līdzdalības pasākumus.

129. Pēc šo noteikumu 127. punktā minētā lēmuma pieņemšanas izstrādes vadītājs publisko paziņojumu par tematiskā plānojuma izstrādi sistēmā, pašvaldības tīmekļa vietnē, kā arī nodrošina informācijas pieejamību citos sabiedrībai pieejamos veidos.

130. Pēc tematiskā plānojuma sagatavošanas izstrādes vadītājs nodrošina iespēju sabiedrībai triju nedēļu laikā iepazīties ar to.

131. Tematisko plānojumu apstiprina pašvaldības dome.

6. Lokālplānojuma un detālplānojuma izstrādes finansēšana

132. Ja lokālplānojuma vai detālplānojuma izstrādi pilnībā vai daļēji finansē ierosinātājs, pašvaldības lēmumam par lokālplānojuma vai detālplānojuma izstrādes uzsākšanu pievieno līguma projektu par lokālplānojuma vai detālplānojuma izstrādi un finansēšanu. Līguma projektā norāda:

132.1. lokālplānojuma vai detālplānojuma ierosinātāju;

132.2. lokālplānojuma vai detālplānojuma izstrādes laika grafiku;

132.3. piekļuves tiesības sistēmai;

132.4. lokālplānojuma vai detālplānojuma izstrādē veicamās darbības, to finansēšanas avotus un finansējuma, tai skaitā pašvaldības līdzfinansējuma, aptuveno apmēru un savstarpējo norēķinu kārtību;

132.5. pušu tiesības, pienākumus un atbildību.

133. Pašvaldība var noteikt lielāku lokālplānojuma vai detālplānojuma teritoriju, nekā norādīts lokālplānojuma vai detālplānojuma ierosinātāja iesniegumā, ja atbilstoši iecerētajai apbūvei nepieciešami kompleksi risinājumi plašākā teritorijā.

134. Ja pašvaldība noteikusi lielāku lokālplānojuma vai detālplānojuma teritoriju, nekā iesniegumā norādījis ierosinātājs, pašvaldība nodrošina līdzfinansējumu, kura apmēru nosaka proporcionāli izstrādei nepieciešamajiem izdevumiem. Pašvaldība var palielināt savu līdzfinansējuma apmēru lokālplānojuma vai detālplānojuma izstrādē, ja nepieciešamība paplašināt lokālplānojuma vai detālplānojuma teritoriju tieši vai netieši saistīta ar publiskās infrastruktūras objektiem ārpus lokālplānojuma vai detālplānojuma ierosinātāja iesniegumā minētās teritorijas.

135. Atbilstoši pašvaldības apstiprinātajam maksas pakalpojumu cenrādim pašvaldība ir tiesīga noteikt maksu par:

135.1. šo noteikumu 83., 105. un 110. punktā minēto paziņojumu sagatavošanu un nosūtīšanu;

135.2. administratīvā līguma par detālplānojuma īstenošanu izstrādi, ja šo līgumu sagatavo pašvaldība;

135.3. informācijas publicēšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis";

135.4. informācijas pieejamības nodrošināšanu plašsaziņas līdzekļos;

135.5. šo noteikumu 125. punktā minētā vispārīgā administratīvā akta par detālplānojuma apstiprināšanu paziņošanu detālplānojuma teritorijā ietilpstošo nekustamo īpašumu īpašniekiem (tiesiskajiem valdītājiem), ja tie nav detālplānojuma ierosinātāji.

136. Pašvaldība nav tiesīga iekasēt maksu par lokālplānojuma vai detālplānojuma izstrādes vadīšanu.

7. Prasības plānošanas dokumentu izstrādātājiem

137. Plānošanas dokumentus var izstrādāt personas, kuras ir ieguvušas vismaz otrā līmeņa augstāko vai akadēmisko izglītību vides, dabas, sociālo vai inženierzinātņu jomā un kurām ir atbilstošas zināšanas, prasmes un praktiskā darba pieredze plānošanas dokumentu izstrādē.

138. Praktiskā darba pieredzi plānošanas dokumentu izstrādē apliecina izstrādātie plānošanas dokumenti vai dalība to izstrādē, vai pieredze valsts vai pašvaldības institūcijās, izstrādājot un īstenojot plānošanas dokumentus.

139. Teritorijas plānojuma, lokālplānojuma un detālplānojuma grafisko daļu var izstrādāt personas, kuras atbilst normatīvajos aktos par ģeotelpisko informāciju noteiktajām prasībām ģeodēziskās un kartogrāfiskās darbības veikšanai.

140. Ja detālplānojuma ietvaros plānota zemes vienības sadalīšana vai zemes vienības robežu pārkārtošana, vai būvprojekta minimālā sastāvā izstrāde, to veic attiecīgajā jomā sertificēta persona.

141. Sistēmā informatīviem mērķiem tiek uzturēts plānošanas speciālistu saraksts.

142. Plānošanas dokumentu izstrādē pašvaldība var pieaicināt atbilstošās nozares speciālistus un ekspertus.

8. Noslēguma jautājumi

143. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2012. gada 16. oktobra noteikumus Nr. 711 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 165. nr.).

144. Uz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdi izstrādes procesā esošos plānošanas dokumentus turpina izstrādāt, ievērojot šajos noteikumos noteikto procesuālo kārtību, bet šo plānošanas dokumentu saturs var atbilst tam normatīvajam regulējumam, kas bija spēkā plānošana dokumenta izstrādes uzsākšanas dienā.

145. Noteikumi stājas spēkā 2015. gada 1. maijā.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš