Izglītība Latvijā : problēmas un risinājumi

Kopš pagājušā gada nogales Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā sācis strādāt Izglītības informācijas centrs, kurš apkopo, sistematizē un analizē datus, kas tiek savākti no dažādām izglītības jomām, kā arī meklē dažādu problēmu optimālos risinājuma variantus.

Šajā sakarā lūdzām centra vadītāju Jāni Locānu un analītiskā servisa nodaļas vecāko referentu Ilmāru Mežu pastāstīt par sava darba specifiku un iepazīstināt mūsu lasītājus ar statistisko meteriālu par Latvijas skolām.

Jānis Locāns: - Mūsu dienesta galvenais uzdevums ir iegūt datus un informāciju valdības lēmumu sagatavošanai, kā arī - un tas ir tikpat svarīgi- tos novadīt līdz šādas informācijas izmantotājiem. Patlaban gatavotā skolu tīkla reorganizācija nav iedomājama bez šāda centra pakalpojumiem, lai gan vēl joprojām ir vērojama vecā, iepriekšējā vadības stila ievirze, kad, pieņemot lēmumus, atsaucas uz autoritāšu viedokļiem, nevis uz savāktās informācijas analīzes rezultātiem.

Izglītības informācijas centrā ir trīs nodaļas: pirmā - izglītības informācijas sistēmu nodaļa, kas nodarbojas ar izglītības vadības informācijas apguvi, dažādu pārskatu veidlapu konstruēšanu, datu bāzes veidošanu par dažādiem tematiem; otrā - analītiskā (servisa) nodaļa, kurā speciālisti no datiem iegūst nepieciešamo informāciju, kas vajadzīga valdības lēmumu izstrādāšanai, proti, te notiek izglītības ekonomisko un finansiālo normatīvu aprēķināšana un prognozēšana; trešā - akadēmiskās izglītības nodaļa.

Centrā strādā 12 darbinieki. Pašlaik viņi sistematizē informāciju par skolotāju tarifikāciju, kas aptver apmēram 32 tūkstošus ierakstu.

Ieskatu analītiskās nodaļas darbā sniedza Ilmārs Mežs, kas ir arī tālāk ievietoto tabulu autors.

- Es pētu skolu tīklu un meklēju optimālos variantus, lai tas valstij izmaksātu lētāk, vienlaikus ņemot vērā, lai vecākiem nesadārdzinātos savu bērnu izglītošana. Patlaban skolās risinās valodas maiņas process, kura norise var būt gluda vienīgi optimāla plānojuma situācijā. Problēmas rada apstāklis, ka valstī ir 15 pagastu bez latviešu skolām. Otra veida grūtības sagādā skolēnu skaita samazināšanās krievu skolās par vairākiem tūkstošiem gadā un vienlaikus skolēnu skaita pieaugums latviešu skolās par tādu pašu daudzumu. Arī tālab mums jāveic analīze, vai skolu tīkls vairs atbilst skolēnu etniskajam sastāvam.

Līdz ar 1989.gada tautas skaitīšanas datiem, kas stipri vien atšķiras no patiesās ainas 1995.gada sākumā, mēs izmantojam Valsts statistikas komitejas sniegtos datus par rajoniem. Īpaši svarīgi ir jaunie dati par iedzīvotājiem no tādām apdzīvotām vietām kā, piemēram, Dobele, Tukums, Vaiņode, Virga, no kurienes aizbraukušas prāvas Krievijas armijas daļas. Citur izmaiņas iedzīvotāju etniskajā sastāvā nepārsniedz 10 procentus, un mēs varam izmantot iepriekšējās tautas skaitīšanas datus.

Šodien sākam publicēt Izglītības informācijas centra sagatavotos materiālus par Latvijas skolām.

Vairis Ozols,

"LV" nozares redaktors

Turpinājums nākamajos numuros

Skolēnu skaits pēc to tautības un mācību valodas

Latvijā 1993.-1994. gadā

Tautība

Skolēnu skaits 1993

Mācību valoda 1993

Attiecīgās tautas skolēnu skaits šīs valodas skolā, 1993

Skolēnu skaits, kuri mācās savas tautas valodā, 1993**

Mācību valoda 1994

Skolēnu skaits, kuri mācās savas tautas valodā, 1994*

* - pieņemot, ka skolēnu skaits sadalījumā pa tautībām nav mainījies kopš 1993. gada

** - pieņemot, ka visi attiecīgajā valodā mācošies skolēni ir šīs tautas pārstāvji

*** - daudzās mazo minoritāšu skolās savas valodas intensitāte ir atšķirīga