22. marta ārkārtas sēde

Kopsavilkums

Saeimas ārkārtas sēdes darba kārtībā bija iekļauta likumprojektu "Par valsts un pašvaldību dzīvokļu fonda privatizāciju", kā arī "Saeimas vēlēšanu likuma" izskatīšana.

Noklausījušies referentu J.Bunkšu, kā arī izteikuši savu viedokli debatēs, deputāti izskatīja likumprojektu "Par valsts un pašvaldību dzīvokļu fonda privatizāciju" (z.s.dok. nr.290, nr.290a) līdz pārejas noteikumiem.

Tā kā ir iesniegti daudzi priekšlikumi, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs J.Lagzdiņš, pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 52.pantu, lūdza deputātus pārtraukt debates un līdz 7.aprīlim iesniegt priekšlikumus likumprojekta 2.lasījumam, paskaidrojot, ka Saeimas ārkārtas sēdē izskatīto priekšlikumu balsojumi paliek spēkā.

Saeima ar balsojumu akceptēja J.Lagzdiņa ierosinājumu pārtraukt debates (balsojums: 49 par, 13 pret, 7 atturas), kā arī pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu (balsojums: 63 par, 3 pret, 3 atturas).

Deputāti, izsakot savu viedokli debatēs, izskatīja likumprojektu "Saeimas vēlēšanu likums" (z.s.dok.nr.313) līdz 7.pantam.

 

Lauma Koļesņikova, Saeimas ziņu dienests

 

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr.45.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

U.Lakševics (KDS). Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj, godātie deputāti! Mums, KDS frakcijai, likuma 1.pantā, bet tagad komisijas sagatavotās otrā lasījuma redakcijas 2.pantā, formulējot likuma darbības mērķi, bez daudzām citām ļoti svarīgām lietām nozīmīgi šķita neaizmirst arī cilvēkus — iedzīvotājus un viņu intereses. Tādēļ mēs arī iesniedzām savu priekšlikumu, un mūsu redakcijā pats aktuālākais ir aizsargāt iedzīvotāju intereses. Lai runātu par šo iesniegumu, nedaudz ir arī jāuzkavējas pie pašas koncepcijas pirmajā lasījumā un komisijas redakcijas otrajam lasījumam. Ja pēc pirmā lasījuma koncepta, kur 33.panta pirmā un otrā daļa paredz dzīvokļu apmaiņu, privatizācijas procesā pašvaldībai vai aģentūrai piedāvājot mainīt dzīvokļus pret līdzvērtīgiem, tad tagadējā, otrā lasījuma komisijas variantā 57.pantā ir noteiktas tikai mazaizsargāta un maznodrošināta īrnieka sociālās garantijas. Tas ir tiem, kam ir parādi par īri un komunālajiem pakalpojumiem, piedāvājot pārcelties uz sociālo dzīvojamo māju. Bet mūsu uzmanības lokā ir nonākušas arī tās personas un tās ģimenes, kas dzīvo dzīvoklī un tajā esošās dzīvojamās telpas lieto uz atsevišķi noslēgtu dzīvojamās telpas īres līguma pamata, — tā saucamajos komunālajos dzīvokļos. Un, lūk, šīs personas vai ģimenes varbūt nemaz neatbilst sociāli mazaizsargāto īrnieku statusam, viņas telpu īres maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem ir maksājušas, bet būs konkurences cīņa izsolē. Ko darīt šīm ģimenēm? Lūk, šinī gadījumā, šķiet, pašvaldībām tomēr būtu jārūpējās un jāpiedāvā varianti — kāds cits dzīvoklis, kaut vai saglabājot 33.panta pirmā lasījuma redakciju. Vai, mūsuprāt, vēl pareizāk — izsolē vajadzētu piedāvāt tikai brīvos dzīvokļus. Tas, mūsuprāt, nesanaidotu cilvēkus vai veselas ģimenes — pašreizējo komunālo dzīvokļu īrniekus — vienu pret otru. Bet tas, ar nožēlu jāatzīst, ir jau sācies. Šī tendence jau parādās. Ja tiek atstāta komisijas sagatavotā otrā lasījuma redakcija — pievēršu uzmanību 4.panta otrās daļas 2.apakšpunkta redakcijai, kā arī komisijas sagatavotajai 14.panta redakcijai —, tad bagātie komunālajos dzīvokļos izspiedīs nabagos. Un "zelta teļš" triumfēs. Mūsu piedāvātajā 2.panta redakcijā ietilpināt vārdus "aizsargājot iedzīvotāju intereses" nu tiešām būtu absurdi. To ir sapratusi arī atbildīgā komisija, šos vārdus patiesi svītrojot.

Tomēr ir jāprognozē un jāparedz, kas notiks ar cilvēkiem, kuri komunālo dzīvokļu privatizācijas procesa izsolēs būs zaudētāji. Un zaudētāji būs gan skolotāji, gan bibliotekāri, gan dažādi kultūras darbinieki un arī mūsu frakcijas konsultants. Varbūt kāds iebildīs: "Nav ko strādāt tādā partijā, kur jāpārtiek no algas vien!" Nu ja, viņš jau varētu iet projām, meklēt iespējas, kā nopelnīt, jo izsoles "zobens" ir virs galvas viņa ģimenei ar mazo zīdainīti mājās. Bet tik un tā viņa un šā komunālā dzīvokļa otras daļas īrnieku, kādas iebraucēja — VDK darbinieka ģimenes — pēcteču materiālās iespējas un naudas maka biezums nav salīdzināms, runājot kāda Rīgas pašvaldības darbinieka vārdiem, kurš arī iepazinies ar jauno redakciju, gandrīz vai jaunu deportāciju. Man droši vien tagad pārmetīs — runā kā tāds sociālists! Varbūt. Bet varbūt arī kapitālisma apstākļos ir jāatrod dažādajiem sociālajiem slāņiem lielākas vai mazākas, bet tomēr kaut kādas sociālas garantijas.

Ja skatāmies uz lietām un sabiedrību, un tajā notiekošajiem procesiem ar skatu, kura centrā ir cilvēks un cieņa pret cilvēku, tad, mūsuprāt, ir tomēr jāaizsargā iedzīvotāju intereses. Tāpēc es aicinu balsot tomēr par mūsu iesniegto priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies debatēs? Anna Seile, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība!

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Man nav pieņemams priekšlikums, kuru sagatavojusi Pašvaldības komisija, tikai viena iemesla dēļ. Tādēļ, ka jau pašā pirmajā pantā, kas faktiski ir ievada pants, mēs vēl neesam runājuši par privatizācijas subjektiem, par tām personām, kurām ir tiesības privatizēt dzīvokļus, bet mēs jau iestrādājām iekšā, ka šī iespēja saņemt īpašumā dzīvokli ir gan fiziskajām, gan juridiskajām personām. Es uzskatu, ka par to ir jādiskutē nedaudz vēlāk, citos pantos. Jo šeit ir tikai likuma mērķis. Ne pirmajā lasījumā apspriestajā redakcijā, ne Kristīgo demokrātu savienības frakcijas iesniegtajā priekšlikumā vēl šie subjekti nav nosaukti, bet tie jau iestrādāti Pašvaldības komisijas priekšlikumā. Un tikai tā iemesla dēļ, ka te ir minētas gan fiziskās, gan juridiskās personas, kaut arī pārējā Pašvaldības komisijas redakcija, es domāju, ir veiksmīgāka, es uzskatu, ka nacionāli domājošās frakcijas nevar atbalstīt šo Pašvaldības komisijas priekšlikumu, kur uzreiz jau ir pateikts "fiziskajām un juridiskajām personām dosim dzīvokļus privātīpašumā", zinot, ka juridiskās personas par baltu velti ir uzpirkušas šos privatizācijas sertifikātus. Mana koncepcija ir tāda: vispirms privātpersonām savus dzīvokļus privatizēt. Un, ja paliks pāri, tad lai konkurencē piedalās arī juridiskās personas. Bet nedaudz vairāk ir jādomā par šīm nabadzīgajām, maznodrošinātajām fiziskajām personām.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Komunistu laikos bija tāda likumdošanas prakse, ka likumprojekti, likumi parasti sākās ar ļoti skaistām, daiļām frāzēm, kuras runāja par pilsoņu cilvēktiesībām un brīvībām un tādējādi radīja iespaidu, ka bijusī padomju impērija bija nez kāda "laimes zeme". Bet faktiski dažādās instrukcijās, noteikumos un bezgala daudzos citos normatīvajos aktos iedzīvotājiem nebija dotas nekādas tiesības. Es kā jurists uzskatu, ka šīm deklaratīvajām normām, kuras mēs reizēm liekam arī savos likumos, no juridiskās puses vērtējot, nav nekādas jēgas. Tās tikai nosaka likumprojekta ievirzi un vairāk neko. Tādēļ, ja mēs arī šo pantu izsvītrotu, tādā gadījumā nekāds ļaunums likumam netiktu nodarīts. Bet galvenais ir nevis runāt par iedzīvotāju interesēm, bet ielikt tās konkrētos pantos, kuros ir runa par komunālo dzīvokļu īrniekiem. Es gribu tikai teikt vienu, — to ka, salīdzinot ar pirmajā lasījumā pieņemto projektu, komunālo dzīvokļu īrniekiem ir dotas daudz plašākas privilēģijas. Proti, komunālo dzīvokļu īrniekiem ir pirmpirkuma tiesības uz tukšajiem dzīvokļiem un tukšajām viendzīvokļa mājām. Citiem šādu pirmtiesību nav. Un pirmajā lasījumā šādas normas nebija.

Tālāk — runājot par juridisko personu tiesībām piedalīties dzīvojamo māju privatizācijā. Kādēļ tika ieliktas juridiskās personas? Tādēļ, ka juridiskajām personām būs tiesības privatizēt dzīvojamajās mājās esošo nedzīvojamo fondu. Jo pamatā jau šo nedzīvojamo fondu šobrīd nomā galvenokārt juridiskās personas. Bet, ja arī no šā panta mēs izsvītrotu ārā juridiskās personas, tad, vienalga, diskusija mums sāktos par nākamajiem pantiem, kuros ir runa par nedzīvojamā fonda privatizāciju, darbnīcu privatizāciju un arī dzīvokļu privatizāciju. Tā ka es domāju, ka šobrīd diskusija ir pāragra. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referents vēlas komentēt? Zvanu, lūdzu! Lūdzu, balsosim par Kristīgo demokrātu savienības frakcijas 1.panta redakciju! "Likuma darbība un mērķi." Šis likums nosaka valsts un pašvaldību dzīvokļu fonda privatizācijas kārtību, un tā mērķis ir attīstīt dzīvokļu tirgu, veicināt dzīvojamā fonda sakopšanu, aizsargājot iedzīvotāju intereses. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 3, atturas - 16. Priekšlikums pieņemts. Nākamo pantu!

J.Bunkšs. Tālāk. Nākamais ir 2.pants. Šeit komisija atbalstīja Juridiskās komisijas ieteikumu, taču iesaka izteikt šo 2.pantu kā 4.pantu. Man ir lūgums, lai pie 4.panta mēs varētu atgriezties.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Es lūdzu referentu nosaukt gan priekšlikumu kārtas numuru, gan arī pantus. Tā būs deputātiem ērtāk, jo ir mainīti panti, un tad ir dažreiz grūti orientēties.

J.Bunkšs. 30.priekšlikums. Par 3.pantu. "Privatizācijas brīvprātības un atklātības princips". Atbildīgā komisija iesaka izteikt pantu jaunā redakcijā un šajā jaunajā redakcijā daļēji iestrādāt Juridiskās komisijas priekšlikumu, kas attiecas uz jautājumu par īrnieka vai pircēja brīvprātību dzīvokļa privatizācijā. Šis Juridiskās komisijas priekšlikums piedāvātajā redakcijā iestrādāts 3.panta 4.apakšpunktā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu? Iebilžu nav. Paldies! Tālāk!

J.Bunkšs. Tālāk par 4.pantu. Tātad tas ir priekšlikums, kas tika izteikts kā 29.priekšlikums, to izteica Juridiskā komisija. Proti, ka valsts un pašvaldību dzīvokļu privatizācija veicama, īpašuma objektu izpērkot, un atbildīgā komisija šo pantu, ietverot tajā Juridiskās komisijas priekšlikumu, izteikusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Un tas ir tagad redzams kā 30... .

J.Bunkšs. Tas tagad ir redzams kā 32.priekšlikums un formulēts kā 4.pants.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāti, lapas mums ir numurētas. Tā ir 7.lapaspuse. Nav iebilžu. Pieņemts.

J.Bunkšs. Tālāk — 33.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka papildināt likumu ar jaunu 5.pantu piedāvātajā redakcijā. Tas attiecas uz jautājumiem, kas ir saistīti ar maksāšanas līdzekļiem. Paredzēts noteikt, ka maksājumi par privatizēto objektu ir izdarāmi privatizācijas sertifikātos un latos.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.

J.Bunkšs. Tālāk ir 34.priekšlikums 8.lapaspusē. Atbildīgā komisija iesaka papildināt likumprojektu ar jaunu 6.pantu, daļēji iekļaujot šajā jaunajā pantā pirmā lasījuma 16.panta pirmo daļu. Šajā 6.pantā tātad tiek noteiktas personas vai personu loks, kurām ir tiesības privatizēt dzīvokļus, neapdzīvojamās telpas, darbnīcas, viendzīvokļa un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. Daļēji tie ir tie jautājumi, kuriem pieskārās jau Seiles kundze. Tātad šeit atbildīgā komisija piedāvā dot tiesības privatizēt visiem Latvijas pilsoņiem, ārpilsoņiem un personām, kuras saņēmušas pastāvīgas uzturēšanās atļaujas, ja tās ir privatizācijas sertifikātu īpašnieces, un, kā teikts otrajā pantā: "juridiskajām personām — privatizācijas sertifikātu īpašniecēm, kurām saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem ir tiesības pirkt zemi, izņemot valsti, pašvaldības un uzņēmējsabiedrības, kurās valsts vai pašvaldību kapitāla daļas atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus." Atbildīgā komisija ir sašaurinājusi šo juridisko personu loku.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebilžu. Lūdzu, deputāte Anna Seile - Latvijas Nacionālā neatkarības kustība!

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Nemaz nerunājot par to, ka gribētos iebilst, lai juridiskās personas neiegūst dzīvokļus kā privātīpašumu par sertifikātiem, es uzskatu, ka 2.punktā ir arī tīri tāda redakcionāla kļūda. Jo pirmoreiz es redzu, ka privatizē arī pati valsts un pašvaldība. Ja jau īpašums pieder valstij vai pašvaldībai, tad diez vai šo procesu var nosaukt par privatizāciju. Tādēļ es aicinu izsvītrot šo 2.punktu un pirmo preambulu un 1.apakšpunktu izteikt vienotā tekstā. Tātad aicinu noraidīt iespēju juridiskajām personām par privatizācijas sertifikātiem iegūt dzīvokļus.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi! Es jau pirms neilga laika, runājot par iepriekšējiem pantiem, teicu, kādēļ 6.pantā ir norma, kas dod tiesības privatizēt dzīvojamās mājās esošās nedzīvojamās telpas arī juridiskajām personām. Tādēļ, ka šīs juridiskās personas ļoti daudz šo telpu pašas arī šobrīd lieto.

Otrkārt. Seiles kundze, 6.panta 2.punktā ir atsauce, ka valstij, pašvaldībām un uzņēmējsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības kapitāla daļas atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus, nav atļauts privatizēt dzīvokļus. Tieši otrādi. Es lūdzu pieņemt šo pantu tādā redakcijā, kā to aicina atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Ruta Marjaša, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Marjaša (LC). Cienījamie kolēģi! Es daļēji gribu atbalstīt Seiles kundzes teikto. Tiešām šie vārdi "izņemot valsts un pašvaldības" šeit ir lieki. Pilnīgi pareizi! Ne valsts, ne pašvaldības neprivatizēs. Pilnīgi pietiek, ka te ir minētas uzņēmējsabiedrības, kurās valsts vai pašvaldību kapitāla daļa atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus. Pašas par sevi pašvaldības vai pati par sevi valsts privatizēt neko nevar. Tādēļ šeit tiešām būtu jāizsvītro.

Bet ir otra lieta. Es domāju, es iesniegšu priekšlikumu pie trešā lasījuma. Par cik tiešām saskaņā ar šā likuma koncepciju juridiskās personas var privatizēt tikai nedzīvojamo fondu, nevis dzīvokļus, šeit, šajā 2.punktā, vajadzētu arī to atspoguļot, ka "izņemot dzīvokļus". Mēs iesniegsim. Es personīgi iesniegšu trešajam lasījumam. Bet tam jābūt skaidri pateiktam jau šeit, ja mēs pieturēsimies pie koncepcijas par nedzīvojamā fonda privatizāciju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referents komentāru vēlas teikt?

J.Bunkšs. Tik vien, ka būtu lūgums redakcionālus precizējumus iesniegt uz nākamajiem lasījumiem, bet šobrīd atbalstīt komisijas piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāte Seile lūdz svītrot 2.apakšpunktu. Lūdzu zvanu!

Lūdzu, balsosim par deputātes Seiles ierosinājumu svītrot "juridiskajām personām — privatizācijas sertifikātu īpašniecēm, kurām saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem ir tiesības pirkt zemi..." un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! 23 - par, 25 - pret, 10 - atturas. Priekšlikums nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Tagad būtu jābalso Juridiskās komisijas priekšlikums par 6.pantu kopumā. Un par tiem ierosinājumiem, par kuriem šeit deputāti izteicās, ka tie ir jāiesniedz trešajam lasījumam. Lūdzu, balsojam par komisijas piedāvāto 6.panta redakciju! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 13, atturas - 13. Panta redakcija ir pieņemta. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Par 4.pantu atbildīgā komisija saņēmusi vairākus priekšlikumus...

Sēdes vadītājs. Es lūdzu mūsu norunāto kārtību!

J.Bunkšs. Vairākus priekšlikumus. Tātad 35.priekšlikums, kuru ir iesniegusi Juridiskā komisija, - izteikt pantu redakcijā, kas skan sekojoši: "Kārtību, kādā privatizējams zemes gabals, uz kura atrodas dzīvokļa īpašums, regulē citi likumi." Šo priekšlikumu atbildīgā komisija noraidīja, jo mēs esam iestrādājuši šajā likumā normas, kas pasaka, kādā veidā kārtojami jautājumi, kas ir saistīti ar zemi, privatizējot dzīvokļus.

36.priekšlikums, kurš...

Sēdes vadītājs. Vienu mirklīti! Anna Seile - Latvijas Nacionālā neatkarības kustība! Par Juridiskās komisijas priekšlikumu 4.pantam.

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Es aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu svītrot visu tekstu, kas paredz kārtību, kādā tiek privatizēti zemes gabali, jo to tiešām regulē citi likumi. Un citādāk, ja mēs tagad sāksim dalīt zemi, privatizējot dzīvokļus, tad varam nonākt pretrunā ar zemes reformas likumiem. Nu, piemēram, ja mēs jau esam šeit, Saeimā, izskatījuši pirmajā lasījumā likuma labojumu, kas paredz, ka var zemesgrāmatā reģistrēt savu nekustamo īpašumu, piemēram, namu, dzīvokli, atsevišķi no zemes īpašuma, tādā gadījumā arī šo dzīvokli var privatizēt atsevišķi, ierakstīt kā savu īpašumu zemesgrāmatā. Un tiesības uz zemi zem šīs ēkas, zem šī dzīvokļa, zem šī kopīpašuma regulē zemes reformas likumi. Tur viss ir kārtībā. Tātad aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ruta Marjaša, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Marjaša (LC). Cienītie kolēģi! Neskatoties uz to, ka Lagzdiņa kungam tas nepatīk un viņam ir savi argumenti par sertifikātu cenu krišanos, es tomēr kā juriste pastāvu uz Juridiskās komisijas priekšlikumu. Tāpēc, ka mums daudzmaz labi vai slikti zemes īpašuma lietas šodien tomēr ir noregulētas ar likumiem. Un labi būtu pieturēties pie zināmas vienveidības un pie zināmiem principiem, par kuriem mēs Saeimā, vismaz šajā sastāvā, jau esam vienojušies. Un tāpēc es tomēr uzturu Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi! Es laikam šodien uzstāšos ļoti daudzas reizes. Un acīmredzot jārunā būs garāk par šīm problēmām, jo man rodas tāds iespaids, ka daļa kolēģu vispār nav lasījuši likumprojektu. Ko piedāvā likumprojekts attiecībā uz zemi? Kam vienlaikus ar piedāvāšanu privatizēt dzīvokli tiek piedāvāts privatizēt attiecīgo zemes gabalu proporcionāli dzīvokļa platībai gadījumā, ja dzīvokli privatizē pilsonis, gadījumā, ja dzīvokli privatizē nepilsonis. Dzīvokļa cenā ieiet, privatizējamā objekta cenā ieiet nomas tiesību cena uz 99 gadiem. Ja gadījumā mēs pieņemsim Annas Seiles un Rutas Marjašas priekšlikumu, tad faktiski dzīvokļa cena samazināsies vismaz dubultīgi. Un tas atkal nozīmēs, ka sertifikātiem nebūs seguma, ka mēs atliksim šī jautājuma risināšanu uz nenoteiktu laiku un ļoti daudzi cilvēki, kuri noskatījuši pussagruvušas, tukšas mājas, vienkārši tās neprivatizēs, jo, piemēram, Liepājā un citās pilsētās, kurās ir koka apbūve, ļoti daudzi grib privatizēt šīs pussagruvušās mājas viena iemesla dēļ – lai nojauktu šīs mājas, kuras jau ir pustukšas vai pilnīgi tukšas, un tad uzbūvētu tur kādus citus objektus - vai nu dzīvojamās mājas vai veikalus, vai ko citu. Ja mēs šeit svītrosim ārā šo normu un šajā likumā neparedzēsim iespēju reizē ar dzīvokli privatizēt arī zemes gabalu vai arī nomas tiesības uz 99 gadiem, ja ir nepilsonis, vai īpašuma tiesības, ja ir pilsonis, tādā gadījumā sertifikātiem nebūs cenas un mēs šā jautājuma atrisināšanu atliksim uz ilgāku laiku. Ļoti daudzus dzīvokļus neprivatizēs, it sevišķi viendzīvokļa mājas, kas ir sliktā stāvoklī, divdzīvokļu, trīsdzīvokļu mājas, jo nebūs nekādas jēgas tos privatizēt. Jo mājas īpašnieks reizē nekļūs par zemes nomnieku vai par zemes īpašnieku. Un šeit ir ielikta no politiskā viedokļa ļoti korekta forma, ka pilsonis kļūst par zemes īpašnieku reizē ar dzīvokļa īpašuma privatizāciju, bet nepilsonis kļūst par nomnieku uz 99 gadiem. Un šīs nomas tiesības tiek pirktas arī par sertifikātiem. Es lūdzu atbalstīt piedāvāto redakciju!

Sēdes vadītājs. Anna Seile otrreiz. Lūdzu!

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Augsti godātais Lagzdiņa kungs! Visi šie noteikumi, kurus jūs minējāt, ir tik tiešām jau zemes reformas likumos un šeit tie nav jāatkārto. Šeit ir iestrādātas vēl paplašinātas tiesības. Es jums gribu paskaidrot, ka arī ar sertifikātiem viss būs kārtībā, jo likums pašreiz paredz tā, ka zemes reformas gaitā, ja zeme pieder valstij vai pašvaldībai, ja tā, pareizāk sakot, ir piederējusi 1940.gadā valstij vai pašvaldībai, tad tā vispirms ir jāreģistrē uz valsts vai pašvaldības vārda. Pēc tam, ko kuram pārdod valsts vai pašvaldība, tā jau ir viņas darīšana un arī likuma darīšana, kurā ir noteikta kārtība, kam ir tiesības iegūt šo zemi īpašumā par kompensācijas sertifikātiem. Šajā gadā tikai par kompensācijas sertifikātiem. Tātad jebkurai personai, kas ir ieguvusi dzīvokli mājā, kura atrodas uz valsts vai pašvaldības zemes, būs tiesības izpirkt par kompensācijas sertifikātiem šo zemes gabala domājamo daļu zem mājas. Un tas viss ir noteikts likumos. Bet šādā redakcijā, kā ir ierakstīts, var būt arī visādi citi izņēmumi, jo šeit jau ir noteiktas dažādas priekšrocības. Vēlreiz aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu otrreiz!

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi! Acīmredzot mēs gribam radīt pilnīgu anarhiju mūsu valstī. Pilsētu zemes reformas likumā ir noteikts sekojošais: pilsētās zemi līdz 1996.gada 1.janvārim var iegādāties tikai izsolē un tikai par īpašuma kompensācijas sertifikātiem. Šeit tika skaisti runāts par komunālo dzīvokļu īrniekiem. Saskaņā ar šo likumu pirmtiesības iegādāties tukšās viendzīvokļa mājas ir komunālo dzīvokļu īrniekiem. Iedomājieties situāciju! Mēs svītrojam šo normu, māju iegādājas komunālā dzīvokļa īrnieks, savukārt zemi viņš nevarēs iegādāties, šī zeme viņam būs jāpērk izsolē. Kādēļ? Kādēļ viņam zeme būs jāpērk izsolē, ja viņš ir nopircis šo māju? Kādēļ jāpērk, ja pilsonis ir nopircis daudzdzīvokļu mājā dzīvokli, kādēļ viņam, izmantojot šīs pirmpirkuma tiesības, izsolē, pamatojoties uz pilsētu zemes likumu, jācenšas nopirkt šo zemi? Ja viņš, ar šo speciālo likumu baudod pirmpirkuma tiesības, var nopirkt dzīvokli, kādēļ tad mēs viņam liegsim tiesības nopirkt arī zemi? Šis likums, godātie kolēģi, ir speciāls likums, kas paredz izņēmuma situāciju no vispārējās situācijas. Ja zemes gabali nav apbūvēti, tad patiešām šos zemes gabalus var pirkt tikai un vienīgi izsolē par kompensācijas sertifikātiem. Tad jau iznāks tā, ka šobrīd arī daudziem no tiem, kas sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados ir uzbūvējuši privātmājas uz valsts vai pašvaldības zemes, varbūt arī būs jāpērk izsolē zemes gabals. Arī viņiem šobrīd ir pirmpirkuma tiesības. Šie visi ir speciālie likumi. Nejauksim speciālos likumus ar vispārējiem likumiem un situāciju, kāda ir tad, kad pērk neapbūvētu zemes gabalu, ar tiem gadījumiem, kad pērk apbūvētu zemes gabalu dzīvokļa īpašnieks. Neradīsim absurdas situācijas!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Vai referents komentēs?

J.Bunkšs. Es nekomentēšu. Es aicināšu noraidīt Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Zvanu, lūdzu! 35.priekšlikums 4.pantam. Iesniedz Juridiskā komisija. Izteikt pantu šādi: "Kārtību, kādā privatizējams zemes gabals, uz kura atrodas dzīvokļa īpašums, regulē citi likumi." Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 36, atturas - 10. Priekšlikums nav pieņemts. Tagad...

J.Bunkšs. Tagad mēs laikam varam pāriet pie nākamā priekšlikuma. Tas ir 36.priekšlikums, kuru komisijai ir iesniegusi Demokrātiskās partijas frakcija, kas iesaka izteikt 4.pantu jaunā redakcijā. Šī jaunā redakcija sastāv no trīs dažādiem punktiem. Un 4.panta pirmo punktu atbildīgā komisija daļēji pieņēma, iestrādājot to 7.pantā. Konkrēti tie ir 7.panta otrais un ceturtais apakšpunkts. Tie attiecas uz tiem gadījumiem, kad privatizējamais objekts atrodas uz valsts vai pašvaldības zemes.

Kas attiecas uz otro un trešo priekšlikumu, tad šos priekšlikumus komisija noraidīja. Pirmajā gadījumā noraidīja tāpēc, privātā zeme, uz kuras atrodas šie objekti, kas tiek privatizēti, saglabājas un paliek privātīpašumā, tātad tur šīs attiecības tiek veidotas saskaņā ar attiecīgajiem šī likuma pantiem un nodaļām. Tāpat mēs nepieņēmām arī trešo priekšlikumu, kas faktiski nozīmē piespiedu kompensācijas izmaksāšanu pašreizējiem zemes īpašniekiem. Šādu nostāju komisija nevarēja pieņemt. Tāpēc 36.priekšlikuma pirmo apakšpunktu es iesaku skatīt saistībā ar 7.pantu, bet otro un trešo punktu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Tā kā nav nekādu iebildumu, tad komisijas priekšlikums ir pieņemts.

J.Bunkšs. Nākamais ir 38.priekšlikums, kuru iesniedz atbildīgā komisija. Mēs iesakām 4.pantu izslēgt, taču šajā pantā ietvertās normas precizēt un iekļaut šī likuma 7., 8. un 28.pantā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Nākamais ir 39.priekšlikums, kas attiecas uz 5.pantu — "Dzīvokļu fonda privatizācijas izpildinstitūcijas". Šo priekšlikumu ir iesniegusi Juridiskā komisija. Juridiskās komisijas priekšlikums — izslēgt panta pirmo daļu, kā arī izslēgt vārdu "licencētas" — ir pieņemts, tā kā mēs varam uzskatīt, ka daļēji Juridiskās komisijas priekšlikumi ir pieņemti. Šie priekšlikumi ir iestrādāti 13.nodaļā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu nedaudz lēnāk! Godātie deputāti! Jūs redzat, ka komisija šeit ir pārveidojusi struktūru un viena priekšlikumu daļa ir saglabāta vienā pantā, cita daļa ir iestrādāta citos pantos. Tāpēc, ja jums liekas, ka ir vajadzīgs vairāk laika, vai jūs citādi gribat pakavēties pie pārstrādātā panta, tad, lūdzu, dodiet kādu zīmi, un mēs lēnām izskatīsim, lai pēc tam mums nākamajos pantos nerastos nekādu pretrunu un nebūtu jūsu pretenziju, ka mēs neesam izskatījuši.

39.priekšlikums. Runa iet par 5.pantu. Pieņemts daļēji, skatīt astoto nodaļu.

J.Bunkšs. Es atvainojos, 13.nodaļu! 13.nodaļa, kur ir runa par privatizācijas izpildinstitūcijām.

Sēdes vadītājs. Jā, es kļūdījos diemžēl. Tagad mēs skatāmies devīto, bet kur ir 13.nodaļa?

J.Bunkšs. Ja iesniedzējiem nav iebildumu, tad mēs varētu tos konkrētos priekšlikumus skatīt 13.nodaļā.

Sēdes vadītājs. Tas nu ir tiesa, ka tā tas varētu būt. Bet deputātiem jāpaskatās abās vietās, tas ir, tanī vietā, kur teksts tiek svītrots un kur tas tiek ierakstīts, jo mēs jau akceptējam, ka tas līdz ar to no šī panta tiek izņemts. Es tikai par tempu šeit runāju, nevis par būtību. 72.lapaspusē esot 13.nodaļa. Anna Seile — Latvijas Nacionālā neatkarības kustība!

A.Seile (LNNK). Es saprotu, ka Kārtības rullī sarunas ar referentu nav pieļaujamas, bet man tomēr radusies viena neskaidrība un es lūdzu Bunkša kungu uz to atbildēt, lai es saprastu, kā balsot un kā uzturēt prasības. Tātad vai 5.pants tiek izslēgts vispār? Mana galvena interese būtu tā, lai tik tiešām tiktu atbalstīts Juridiskās komisijas priekšlikums izslēgt panta pirmo daļu, visu pārējo par privatizētājiem, kas šos dzīvokļus privatizēs — aģentūra vai kas cits. Tas viss tiek skatīts pie 13.nodaļas, bet kas notiek ar šī 5.panta pirmo daļu, vai ir atbalstīts Juridiskās komisijas priekšlikums izslēgt šo daļu? Lūdzu to apliecināt!

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs — referents. Lūdzu!

J.Bunkšs. Šajā gadījumā jūs varat paskatīties 44.priekšlikumu. Tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un atbildīgās komisijas priekšlikums ir izslēgt šo pantu vispār... Līdz ar to... tāpēc es teicu, ka daļēji ir pieņemts Juridiskās komisijas priekšlikums, un līdz ar to arī pirmā daļa ir izslēgta.

Sēdes vadītājs. Pirmā daļa ir izslēgta. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Tālāk ir 40 priekšlikums, kuru iesniegusi frakcija "Tēvzemei un brīvībai". Atbildīgā komisija to ir noraidījusi, jo, kā jau es minēju šeit ievadā, mēs uzskatām, ka dzīvokļu privatizācijas aģentūra nav jāveido.

Sēdes vadītājs. Vai frakcija uztur balsojumu? Neuztur.

J.Bunkšs. Tālāk — 41.priekšlikums, kuru ir iesniegusi Kristīgo demokrātu savienības frakcija. Tas ir pieņemts daļēji, un daļēji pieņemts tajā daļā, kurā teikts, ka privatizāciju veic pašvaldību privatizācijas komisija. Arī šis priekšlikums detalizētāk, precīzākā redakcijā ir iestrādāts 13.nodaļā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildes? Nav. Lūdzu tālāk!

J.Bunkšs. Tālāk par 42.priekšlikumu, kuru iesniegusi deputātu frakcija "Līdztiesība". Arī šis priekšlikums ir pieņemts, tas ir iekļauts 71.pantā, kurā noteiks, ka privatizācijas tehnisko sagatavošanu, kā arī pakalpojumus, kas saistīti ar mājas sagatavošanu privatizācijai, pircējs samaksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmēros.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Tālāk!

J.Bunkšs. Deputātes Seiles priekšlikums ir pieņemts arī tādā formā. Tas ir iestrādāts 13.nodaļā, un tieši attiecībā uz šo daļu, ka pašvaldību dzīvokļu fonda privatizāciju veic pašvaldību privatizācijas komisijas.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Pieņemts.

J.Bunkšs. 44. priekšlikums, kuru iesniedza atbildīgā komisija. Tas ir priekšlikums sadalīt pašreizējo jeb pirmā lasījuma 5.pantu 11 pantos un iekļaut tos jaunā 13.nodaļā, izslēdzot pirmā lasījuma 5.pantu no pirmās nodaļas.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Pieņemts.

J.Bunkšs. Tālāk ir 45.priekšlikums, kuru ir iesniegusi Juridiskā komisija attiecībā uz otro nodaļu. Juridiskā komisija iesaka šo nodaļu izslēgt no likuma. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Vai frakcija "Tēvzemei un brīvībai" uzturēs savu priekšlikumu? Neuztur. Līdz ar to visi pārējie ierosina izslēgt, un, ja deputātiem nav iebilžu, tad šī nodaļa ir izslēgta. Nav iebilžu. Pieņemts.

J.Bunkšs. Tādā gadījumā mēs varētu pāriet uz 14.lappusi jūsu dokumentā un turpināt ar 55.priekšlikumu. Trešās nodaļas nosaukums — "Privatizācijas objekti". Atbildīgā komisija...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, kuru nodaļu jūs nosaucāt?

J.Bunkšs. Es nosaucu... Tātad 14.lappusē ir 55.priekšlikums, pirmā lasījuma trešā nodaļa, kuras virsraksts ir "Privatizācijas objekti".

Sēdes vadītājs. Paldies!

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija piedāvā uzskatīt šo nodaļu par otro nodaļu, precizējot virsrakstu, un nosaucot šo nodaļu "Privatizācijas objekti".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

J.Bunkšs. Nākamie ir priekšlikumi, kas attiecas uz 11.pantu — "Privatizācijas objekti". Juridiskā komisija iesaka precizēt, kas ir dzīvokļu privatizācijas objekti, un izteikt šo pantu jaunā redakcijā: "Komunālie (kopējie) dzīvokļi privatizējami kā viens vesels objekts, ievērojot šā likuma 21.panta prasības." Šis priekšlikums principā ir ietverts tālāk 14. un 20.pantā precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, palūkojieties uz nosauktajiem pantiem!

J.Bunkšs . Šie panti ir tie, kas regulē, tātad nosaka privatizācijas secību komunālajos dzīvokļos. 14.pantā minētajos gadījumos, kad privatizējamais objekts atrodas uz valsts vai pašvaldību zemes, un 20.pantā minētajos gadījumos, kad privatizējamais objekts atrodas uz privātās zemes.

Sēdes vadītājs. Iebilžu nav. Es atvainojos, iebilde tomēr ir! Anna Seile - Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Ja varētu atbalstīt Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu par komunālajiem dzīvokļiem, tad nekādā gadījumā tomēr nevar atbalstīt šo dalījumu, kas nosaka, uz cik gadiem slēgs nomu, kā to darīs. Tas viss ir zemes īpašnieka un dzīvokļu privatizētāja savstarpējās attiecības, un tās regulējamas citu likumu noteiktajā kārtībā. Tāpēc tas, kas ir 7.panta labajā pusē tajā ailē, kur mēs runājam par privatizācijas objektiem,— ja dzīvojamā māja vienā gadījumā atrodas uz valsts vai pašvaldības zemes, un tālāk, ja tā atrodas uz privātās zemes, es uzskatu šajā likumā nav jāiestrādā. To nosaka citi likumi. Aicinu atbalstīt tikai to daļu, ko ir ierosinājusi Juridiskā komisija.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, šeit ir tāda situācija – ir 56.un 57.priekšlikums. Varbūt, lai būtu mums skaidrāk, vai pret 56.priekšlikumu - Juridiskās komisijas priekšlikumu, kurš tālāk ir iestrādāts, kā jau mums šeit referents teica, citos pantos, vai pret šo priekšlikumu ir iebildes? Nav iebilžu. Tagad, lūdzu, 57.priekšlikums. Deputāte Seile iebilst pret 7.panta redakciju, kura, kā es saprotu, izriet tajā skaitā no 57.priekšlikuma. Lūdzu! Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi deputāti! Mēs pirms brīža jau debatējām par to, ka reizē ar dzīvokļu privatizāciju nepieciešams atrisināt specifiskās zemes īpašuma vai nomas problēmas, kas rodas, privatizējot dzīvokļus. Ja mēs nobalsojam, ka netiek risināti šie nomas vai īpašuma tiesību jautājumi, tad tie paliek karājoties gaisā. Mēs šeit piedāvājam konkrētu modeli, par kuru es runāju: nepilsonim – nomas tiesības uz 99 gadiem, pilsonim - īpašuma tiesības. Par to jau mēs nobalsojām pirms neilga brīža. Un šoreiz mēs atkārtoti par to debatējam un balsosim. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Anna Seile runās otrreiz. Piecas minūtes.

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Nevar ... Lagzdiņa kungs arī... Nevar ar atsevišķu likumu regulēt nomas tiesības, dodot tās ar šī likuma palīdzību uzreiz un skaidri uz 99 gadiem. Kā tiek noslēgtas nomas attiecības? Ja abi divi savstarpēji ieinteresētie nevienojas – šajā gadījumā zemes īpašnieks un dzīvokļa vai mājas īpašnieks –, tad šo jautājumu var atrisināt tiesā. Un šī nomas kārtība ir vesela nodaļā spēkā esošajā un atjaunotajā 1937.gada Civillikumā, kur šīs attiecības tiek regulētas. Mums, kaut arī mēs esam deputāti, nav tiesību pārkāpt visus citus spēkā esošos likumus, un es aicinu nebalsot par šādu normu, ar kuru mēs jau nosakām iepriekš kaut kādu citu nomas kārtību. To tik tiešām regulē Civillikums.

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups - Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu! Jums 6 minūtes, vai izmantosiet?

V.P.Karnups (LNNK). Jā! Cienījamie kolēģi! Šeit ir runa par vienu ļoti specifisku, speciālu likumu. Mēs nerunājam par kaut kādu "jumta likumu", kas regulēs visas tiesības, kas saistītas ar zemi, ar dzīvokli, ar nomām un citām lietām. Šis ir ļoti šaurs speciāls likums. Ja mēs atceramies, ka mēs pieņēmām pagājušajā gadā vienu likumu, ar kuru mēs sabalansējām vispārējos likumus, kā, piemēram, Civillikumu un speciālos likumus, tad mēs... Tur bija rakstīts, ka vispārējā likuma normas ir spēkā, ja tās nav atrunātas speciālā, specifiskā likumā. Mēs, komisijā skatoties, atzinām, ka šī ir īpatnēja lieta, ka dzīvokļu privatizācija ir īpatnēja, speciāla, vienreizēja lieta, tā nav attiecināma uz vispārējām lietām. Un tāpēc ir iestrādātas tādas normas, ka zeme un dzīvoklis tiek privatizēts kopīgi. Kopīgi tiek privatizēts, lai radītu to, ko mēs visi, es ceru, gribam, – dzīvokļu tirgu, jo bez šo divu lietu kopīgas iešanas mums nebūs dzīvokļu tirgus. Tāpēc ir ierakstīts šajā specifiskajā speciālajā likumā par specifiski īpatnēju gadījumu, ka, ja ir pilsonis, tad privatizē kopā ar zemes gabaliņu, un, ja nav pilsonis, tad viņam ir dotas nomas tiesības uz 99 gadiem. Ko tas nozīmētu? Tas nozīmē, ka darbosies dzīvokļu tirgus un šie abi dzīvokļi būs vienlīdzīgi – tad cilvēks varēs pirkt māju vai dzīvokli no jebkuras personas –, vai viņš ir pilsonis vai nepilsonis. Tad mums tiešām būs dzīvokļu tirgus. Ja šīs normas tiks izsvītrotas, tad nebūs nekas. Es lūdzu atbalstīt komisijas redakciju. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai deputāte Birzniece izmantos trīs minūtes?

I.Birzniece (LC). Šis ir ļoti svarīgs temats, un es aicinātu visus deputātus paņemt, sameklēt šo dokumentu, iet pa pantiem. Kā jūs atbildēsiet vēlētājiem, ja jūs tikai ar pusausi klausīsiet vienu runātāju vai otru? Es uzskatu, ka šī ir tiešām paradīze – kurš grib strādāt kā atbildīgs deputāts, kurš ne. Seiles kundze varbūt nepateica, ja jums nav priekšā. 7.pantā runa nav par privātīpašnieku zemi, runa ir par valsts vai pašvaldību zemi un 99 gadu nomu. Tad, lūdzu, es tikai gribētu aicināt, jo es neredzu, ka visi deputāti ļoti nopietni uzņem šo otro lasījumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates pārtrauktas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par 7.pantu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakcijā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 4, atturas - 8. 7.panta redakcija ir pieņemta.

Zvanu reģistrācijai! Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani lūdzu nosaukt deputātus, kuri nepiedalās sēdē!

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Nav reģistrējušies Aivars Berķis, Vilnis Edvīns Bresis, Māris Budovskis, Gaļina Fjodorova, Oskars Grīgs...

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs ir zālē.

I.Folkmane . Andris Gūtmanis, Edvīns Inkēns, Jānis Jurkāns, Ēriks Kaža, Edvīns Kide, Janīna Kušnere, Aristids Lambergs...

Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs ir zālē.

I.Folkmane . Jānis Lucāns, Roberts Milbergs, Aija Poča, Gunārs Resnais...

Sēdes vadītājs. Gunārs Resnais ir zālē.

I.Folkmane . Andris Siliņš, Dainis Stalts, Anita Stankēviča un Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 16.00.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām izskatīt likumprojektu "Par valsts un pašvaldību dzīvokļu fonda privatizāciju". Nākamais priekšlikums, kas mums jāizskata, ir 58. priekšlikums.

J.Bunkšs. 58. priekšlikums ir priekšlikums, kuru sagatavojusi atbildīgā komisija, un komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu 8. pantu, kas nosaka, ko nozīmē privatizācijas objekts, ja dzīvojamā māja atrodas uz fiziskās vai juridiskās personas zemes.

Sēdes vadītājs. Anna Seile, LNNK. Lūdzu!

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Šajā pantā komisijas izstrādātajā un atbalstītajā priekšlikumā ir iestrādātas tiesības nodot juridiskajām personām viendzīvokļa mājas un arī atsevišķas daudzdzīvokļu mājas. Es atkārtoju savu priekšlikumu, ka šādas normas, manuprāt, ir priekšlaicīgas. Vajadzētu vispirms izmantot tiesības nodot šos dzīvokļus tiem cilvēkiem, kuri dzīvo pagrabos, sliktos dzīvokļos, nevis juridiskajām personām dot tiesības iegūt par sertifikātiem šīs viendzīvokļa un daudzdzīvokļu mājas. Tāpat es uzskatu, ka tas ir pretrunā ar Lagzdiņa kunga iepriekš sniegto skaidrojumu, ka juridiskās personas varēs privatizēt tās telpas, kuras aizņem firmas namu pirmajos stāvos, jo šeit ir iestrādātas normas, kas ļauj privatizēt visas mājas juridiskajām personām par lēti uzpirktajiem sertifikātiem.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts!

J.Lagzdiņš (LC). Augstu godātie kolēģi deputāti! Šī problēma nav diskutējama pie šā vispārīgā panta. Komisija ir izstrādājusi un piedāvā konceptuālai apspriešanai veselu nodaļu, kura sastāv no 17 pantiem, kas nosaka, kādā secībā juridiskās un fiziskās personas ir tiesīgas privatizēt gan atsevišķus dzīvokļus, gan mākslinieku darbnīcas, gan izīrētas, gan neizīrētas viendzīvokļa mājas, gan uz bijušā īpašnieka zemes esošās izīrētās un neizīrētās viendzīvokļa un daudzdzīvokļu mājas... Par to runā 17 panti nākamajā nodaļā, un, debatējot par šiem konkrētajiem pantiem, tik tiešām labprāt komisija sagaidītu uz trešo lasījumu konkrētus priekšlikumus, konkrētus ierobežojumus. Bet tagad, kad mēs runājam par vispārīgām normām, mēs nevaram šo jautājumu atrisināt. Starp citu, ja jūs paskatīsities arī nākamo nodaļu, kur iet runa par to kārtību, kādā tiek privatizētas viendzīvokļa mājas, kā izīrētās, tā neizīrētās, un daudzdzīvokļu mājas, ja tās ir izīrētas vai neizīrētas, jūs redzēsit, ka pirmpirkuma tiesības izīrētu māju privatizēšanas gadījumā ir tikai un vienīgi dzīvokļu īrniekiem. Ja šī viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja atrodas uz bijušā īpašnieka zemes, tad pēc tam gadījumā, ja dzīvokļa īrnieks atsakās, nākamajam ir tiesības privatizēt dzīvokli zemes īpašniekam un tikai pēc tam dzīvoklis iet publiskā izsolē, kurā piedalās kompensācijas sertifikātu īpašnieki. Tāda ir konceptuālā nostādne, kas caurvij visus šos attiecīgos pantus. Tas pats attiecas arī uz neizīrētajām mājām — kā viendzīvokļa, tā daudzdzīvokļu. Tur noteikts, ka pirmpirkuma tiesības ir komunālo dzīvokļu īrniekiem, bet, ja viņi nevēlas, tad tiem īrniekiem, kuri īrē dzīvokļus denacionalizētajos namos. Mēs pieņēmām laikam Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikumu šajā ziņā. Paldies viņiem par to, tas tiešām bija vērtīgs priekšlikums! Nekur juridiskās personas nebauda pirmpirkuma tiesības. Pirmpirkuma tiesības ir īrniekiem, zemes īpašniekiem, komunālo dzīvokļu īrniekiem, denacionalizēto māju īrniekiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Vai par 8. panta redakciju ir nepieciešams balsot? Nav nepieciešams.

J.Bunkšs. Tālāk. Nākamais ir 59. priekšlikums 16. lappusē. Atbildīgā komisija iesaka apvienot pirmā lasījuma 12., 13. un 14. pantu jaunā nodaļā — "Nosacījumi, kas jāievēro, piedāvājot privatizācijai atsevišķu dzīvokli, neapdzīvojamo telpu, darbnīcu, viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māju".

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Akceptēts. Tālāk!

J.Bunkšs. Nākamais ir 60. priekšlikums par pirmā lasījuma 12. pantu — "Objekti, kas nav pakļauti privatizācijai". Šo 60. priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, kas iesaka apvienot 12. panta otro un trešo daļu un izteikt tās piedāvātajā redakcijā. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija ir atbalstījusi un iekļāvusi jaunā 9. panta redakcijā kā pēdējās divas rindiņas.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Pieņemts.

J.Bunkšs. 61. priekšlikumu ir iesniegusi Tautas saskaņas partijas deputātu frakcija, kura iesaka pirmā lasījuma 12. panta otro un trešo daļu izslēgt. Šo priekšlikumu komisija noraidīja, jo uzskata, ka privatizējami arī dzīvokļi, kas atrodas mājā, kura ir valsts un fizisko personu kopīpašums. Un tālāk ir noteikts, kāda tā kārtība ir.

Sēdes vadītājs. Vai frakcija uzstāj uz balsojumu? Lūdz balsojumu? Nelūdz. Piekrīt. Deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

J.Bunkšs. Nākamais ir 62. priekšlikums, ko izteikusi frakcija "Tēvzemei un brīvībai", kura piedāvā pirmā lasījuma 12. pantu izteikt jaunā redakcijā. Šis priekšlikums, šī redakcija ir noraidīta, tāpat kā iepriekš Tautas saskaņas partijas deputātu frakcijas priekšlikums, sakarā ar to, ka šis likums paredz privatizēt arī dzīvokli, kas atrodas mājā, kura ir valsts un fizisko personu kopīpašums.

Sēdes vadītājs. Vai frakcija lūdz balsojumu? Nelūdz balsojumu. Deputātiem nav iebilžu pret komisijas lēmumu? Nav. Pieņemts.

J.Bunkšs. 63. priekšlikumu ir iesniegusi Kristīgo demokrātu savienības frakcija. Šis priekšlikums daļēji pieņemts, un tas sasaucas ar Juridiskā biroja priekšlikumu. Un tas ir iestrādāts komisijas izveidotajā 9. pantā.

Sēdes vadītājs. Frakcija piekrīt? Deputātiem nav iebilžu? Nav. Akceptēts.

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija iesniedz 64. priekšlikumu par šo 12. pantu. Tā iesaka izteikt 12. panta pirmo daļu kā jaunu 12. pantu, bet otro un trešo daļu izteikt kā 9. pantu piedāvātajā redakcijā, kur ir ietverti jau iepriekš izteiktie priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Pieņemts.

J.Bunkšs. Nākamais priekšlikums — 65.priekšlikums — ir par 13. pantu. Šo 65. priekšlikumu iesniedz Juridiskā komisija, un Juridiskās komisijas priekšlikums ir pieņemts komisijā, iestrādāts komisijas sagatavotajā 10. panta redakcijā kā 2. apakšpunkts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Pieņemts.

J.Bunkšs. 66. priekšlikumu ir iesniegusi deputātu frakcija "Tēvzemei un brīvībai". Šis priekšlikums komisijā atbalstu nav guvis, jo kārtību, kādā regulē denacionalizācijas jautājumus, nosaka citi likumi, un tas nebūtu šī likuma jautājums — šo priekšlikumu šeit izskatīt. Denacionalizēto namu īpašniekiem ir bijusi iespēja saņemt kompensācijas sertifikātus, ir bijusi iespēja pieteikties uz nacionalizētajiem namiem, un līdz ar to viņi šīs savas tiesības var izmantot tādā veidā. Bet vispār izslēgt no privatizācijas šos namus nevajadzētu.

Sēdes vadītājs. Vai frakcija neiebilst pret šo komisijas priekšlikumu? Neiebilst. Deputātiem nav citu priekšlikumu? Nav. Pieņemts.

J.Bunkšs. 67. pantu iesaka atbildīgā komisija...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, 67. priekšlikums!

J.Bunkšs. 67. priekšlikumu iesniedz atbildīgā komisija, un tā iesaka izteikt 12. pantu kā 10. pantu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Es atvainojos!… Godātie deputāti, jūs visi uzmanīgi sekojat tekstam, un burti nav visai lieli. Vai šo apgaismojumu nevajadzēja atstāt? Ieslēdziet, lūdzu! Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Nākamais ir 68. priekšlikums, ko iesniegusi Juridiskā komisija un ko atbildīgā komisija ir atbalstījusi. Šī priekšlikuma būtība ir sekojoša — sadalīt pirmā lasījuma 14. pantu divos pantos, izdalīt panta pirmo daļu kā atsevišķu pantu un precizēt redakciju saskaņā ar likumu "Par kultūras pieminekļiem", kā arī pirmā lasījuma 14. panta otro un trešo daļu apvienot atsevišķā pantā. Šos priekšlikumus komisija akceptēja. Pants ir precizēts, pirmā daļa ir izteikta kā 11. pants piedāvātajā redakcijā un otrā un trešā daļa ir izteikta kā 17. un 23. pants.

Sēdes vadītājs. Pret šo Juridiskās komisijas priekšlikumu un attiecīgo komisijas redakciju nav iebilžu? Nav. Tālāk!

J.Bunkšs. Nākamais ir 69. priekšlikums. Iesniedz atbildīgā komisija, kas iesaka papildināt likumu ar jaunu 12. pantu "Dienesta dzīvokļu privatizācijas nosacījumi", tajā nosakot, ka dienesta dzīvokli drīkst privatizēt, ja iepriekš ir atcelts dienesta dzīvokļa statuss.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

J.Bunkšs. Nākamais, 70. priekšlikums ir saistīts ar pirmā lasījuma 4. nodaļas 15. pantu. Juridiskā komisija ir iesniegusi priekšlikumu izslēgt panta 4. punktu, iestrādājot to pārejas noteikumos. Šeit es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka te ir tehniska kļūda, šo priekšlikumu atbildīgā komisija ir pieņēmusi. Ja jūs paskatīsieties pie šī paša 15. panta 72. priekšlikumu, jūs redzēsiet, ka atbildīgā komisija iesaka izslēgt vispār šo pantu. Līdz ar to tiek izslēgtas arī atsevišķas panta daļas.

Līdzīgu priekšlikumu — izslēgt tikai šī panta 3. apakšpunktu — ir iesniegusi arī deputāte Seile vēlāk. Arī tas ir daļēji pieņemts. Motivācija tam, kāpēc ne tikai 4. punktu un 3. punktu vajadzētu izslēgt, bet visu pantu, kā to iesaka vēlāk atbildīgā komisija, ir tāda, ka mēs piedāvājam ar šā likuma stāšanos spēkā uzsākt dzīvojamo māju privatizāciju. Šāda norma ir iekļauta nobeiguma noteikumu 80. pantā. Tāpēc par 70. un 71. priekšlikumu varu teikt, ka daļēji tie ir pieņemti attiecībā uz šo izslēgšanu, un 72. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums izslēgt pantu vispār.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Nākamo priekšlikumu!

Turpinājums nākamajā numurā.

J.Bunkšs. Nākamais priekšlikums ir 73. priekšlikums, kas attiecas uz pirmā lasījuma 16. pantu, kurš noteica dzīvokļu fonda objektu pircējus. Mēs esam jau diskutējuši, izskatot 6. pantu, tāpēc varam uzskatīt, ka 73. priekšlikums, kuru iesniedza Juridiskā komisija, attiecībā uz šo 16. pantu ir pieņemts daļā, kas attiecas uz pirmā lasījuma 16. panta otrās daļas izslēgšanu. Tāpat attiecībā uz 74. priekšlikumu, kuru iesniegusi Demokrātiskās partijas frakcija... Es atvainojos, uz 75. priekšlikumu, kur frakcija "Tēvzemei un brīvībai" izteikusi līdzīgu ierosinājumu — izslēgt 73. panta otro daļu. Tas arī sakrīt ar atbildīgās komisijas priekšlikumu. Ja par 73. un par 75. pantu...

Sēdes vadītājs. …Priekšlikumiem...

J.Bunkšs. ... priekšlikumiem iebildumu nav, tad es varētu runāt par citiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāti, vai jums ir iebildumi? Nav. Akceptējam komisijas piedāvāto variantu.

J.Bunkšs. 74. priekšlikumu iesniegusi Demokrātiskās partijas frakcija. Daļēji šis priekšlikums ir ietverts jau 6. pantā. Kā es iepriekš minēju, tur daļēji ir iekļauts Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikums. Tas attiecas uz priekšlikuma trim pēdējām rindiņām, kur ir teikts, ka arī juridiskās personas — sertifikātu īpašnieces, ievērojot likuma 20.pantā noteiktās priekšrocības, ir tiesīgas pirkt privatizējamos objektus. Šeit ir tik daudz arī atbalstīts, ka ir noteikta zināma prioritāte, kad juridiskās personas varēs iegādāties privatizējamos objektus. Un tie bija tie jautājumi, kurus jums Lagzdiņa kungs jau iepriekš šeit minēja.

Sēdes vadītājs. Anna Seile, LNNK. Lūdzu!

A.Seile (LNNK). Es uz trešo lasījumu iesniegšu šim likuma pantam, 13.pantam labojumu. Bet es gribu vērst komisijas uzmanību uz to jau šajā plenārsēdē. Manā izpratnē nevajadzētu lietot vārdus "privatizācijas sertifikāti, kas saņemti kā kompensācija par atņemto īpašumu". Ir gadījumi, kad šis īpašums nav atņemts, bet no tā cilvēks ir atteicies labprātīgi. Vai nu viņam ir piedāvāts kāds cits variants, vai arī viņš vienkārši nav varējis savu namu vai zemi apsaimniekot un saņēmis parastu kompensācijas sertifikātu. Tādēļ es ierosinu to ņemt vērā un šo vārdu "atņemtais" izņemt no likuma teksta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, debates beidzam. Referents!

J.Bunkšs. Es saprotu, ka pret 74.priekšlikumu iebildumu nebija.

Sēdes vadītājs. Nebija. Deputāti piekrīt?

J.Bunkšs. Mēs neesam izskatījuši. Nākamais ir 76.priekšlikums, kuru iesniegusi Kristīgo demokrātu savienības frakcija un kuru atbildīgā komisija noraidīja. Kristīgo demokrātu savienības frakcija ierosina papildināt pirmā lasījuma 16.pantu ar jaunu daļu, kas nosaka, ka juridiskās personas drīkst iegādāties tikai brīvos namus un dzīvokļus.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt? Deputāte Seile, jūs ierosinājāt svītrot? (Seile kaut ko saka no vietas.)

J.Bunkšs. Tieši tā! Attiecībā uz deputātes Seiles priekšlikumu arī ir.

Sēdes vadītājs. Paldies! Arī es sapratu.

J.Bunkšs. Tādā gadījumā mēs varam pāriet pie 79.priekšlikuma, kuru iesniegusi atbildīgā komisija, kas iesaka iekļaut jaunu 4.nodaļu, kurā tiktu noteikta secība, kādā tiek piedāvātas privatizācijai viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas, dzīvokļi, neapdzīvojamās telpas un darbnīcas, kas atrodas dzīvojamās mājās, kuras uzceltas uz valsts vai pašvaldību zemes. Mēs principā par šo jautājumu jau esam izšķīrušies, ka tāda secība tiks noteikta.

Sēdes vadītājs. Acīmredzot pret pašu 79.priekšlikumu nav iebilžu. Šeit ir nodaļas nosaukums. Nav iebilžu deputātiem? Nav.

Tālāk — 80.priekšlikums un 13.pants!

J.Bunkšs. 80.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka likumu papildināt ar jaunu 13.pantu šādā redakcijā: "Secība, kādā tiek piedāvāts privatizācijai izīrēts dzīvoklis vai izīrēta viendzīvokļa māja." Tātad tie ir dzīvokļi vai tās ir viendzīvokļa mājas, kuras pašlaik tiek īrētas. Šeit galvenā vispārējā secība, nelasot šo tekstu, ir sekojoša. Vispirms piedāvājums tiek izteikts īrniekam. Gadījumā, ja īrnieks atsakās privatizēt savu dzīvokli, tālāk šīs dzīvoklis privatizēts netiek. Taču šajā pantā tiek runāts arī par nosacījumiem, kādā gadījumā dzīvokli vai viendzīvokļa māju, kura šobrīd tiek izīrēta, var izīrēt citām personām. Tas ir, gadījumos, kad nav samaksāta īre un komunālie maksājumi vairāk nekā trīs mēnešus, vai arī gadījumos, kad persona, kurai ir šie parādi, kas varbūt pārsniedz šos trīs mēnešus, nepieder pie maznodrošināto un mazaizsargāto kategorijas, bet pašvaldība ir nolēmusi šo dzīvokli neprivatizēt. Ja pašvaldība nolemj dzīvokli privatizēt vai arī īre nav nomaksāta, nākamais piedāvājums tiek dots atklātā izsolē personām, kuras ir saņēmušas sertifikātus kā kompensāciju par atņemto īpašumu. Ja nav šādu personu, kas pretendētu uz konkrēto dzīvokli vai izīrēto viendzīvokļa māju, tālāk piedāvājums atklātā izsolē tiek izteikts pārējiem privatizācijas sertifikātu īpašniekiem.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates un pirmais piecēlās deputāts Voldemārs Novakšānovs, Latvijas Zemnieku savienība. Pēc tam — Jānis Lagzdiņš.

V.Novakšānovs (LZS). Labdien, cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Atļaujiet man izteikt savas domas! Es jau ilgāk esmu par šo jautājumu domājis un runājis, un izteicies. Bet es gribu paskatīties vēsturē. Es nekad neaizmirsīšu, ka man vajadzēja kādreiz uzņēmumā veikt arodbiedrības priekšsēdētāja pienākumus, un es tīri labi zinu, ka šajā uzņēmumā, kur es strādāju, Latvijas iedzīvotāji, Latvijas pilsoņi, stāvēja rindā, lai saņemtu dzīvokli, pa 18 gadiem. Man bija rekords — 23 gadus viena ģimene dzīvoja — paši zināt, es negribu vēl šausmīgāk teikt, diezgan sliktos dzīves apstākļos un pēc šiem gadiem saņēma dzīvokli. Pašreiz šī ģimene ir jau cienījamā vecumā un jūs paši zināt, ka sevišķi austrumu rajonos ir ļoti maza izpeļņa, bet mums tarifi gan par siltumu, gan par ūdeni aug kā lielas atombumbas sēnes, aug tās cenas, un, godīgi sakot, šodien jau tauta nerunā, cik daudz ir jāmaksā par produktiem, bet domā, kā izkļūt no šiem piespiedu parādiem. Kā un kāpēc mēs šajos parādos nokļuvām, mēs tīri labi zinām. No visām sākotnējām naudas reformām un tā tālāk. Un tagad, kad es lasu šo pēdējo daļu, ko tikko teica referents, piekto daļu, vairāk nekā trīs mēnešus... Piedodiet, es jūs aicinu apdomāt un vēlreiz brīvprātīgi tepat Latvijā nedzīt tautu no sava mājokļa laukā! Apdomājiet, ko jūs darāt! Un vēlreiz es saku: "Izbeigsim tirgoties ar ceriņu lapām un tajā pašā laikā šokēt un novest līdz izmisumam vienkāršos iedzīvotājus!" Piedodiet, ka man tā ir jāsaka!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš, – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Augsti godātie kolēģi deputāti! Es gribu aicināt uz trešo lasījumu par šo pantu iesniegt īpaši daudz priekšlikumu, jo šajā panta noteiktajā kārtībā tiks privatizēti apmēram 55 procenti no valsts un pašvaldību dzīvojamā fonda. Es gribu vērst jūsu uzmanību, godātie kolēģi, uz četriem svarīgiem, konceptuāliem jautājumiem.

Pirmais. 13.panta otrā daļa nosaka, ka dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi noslēdz notariāli apliecinātu vienošanos. Komisijā mēs ilgi par šo jautājumu diskutējām, vai ir nepieciešams notariāli apliecināt vienošanos. Tomēr nolēmām iet šo juridiski diezgan smago ceļu, lai nerastos vēlāk domstarpības starp ģimenes locekļiem un īrniekiem, ja privatizācijas komisija piesūtīs attiecīgajam dzīvokļa īrniekam piedāvājumu privatizēt dzīvokli. Un var gadīties tāda situācija, ka dzīvokļa īrnieks atsakās privatizēt vienpersoniski, neiepazīstina ar šo piedāvājumu savus ģimenes locekļus, kuri dzīvo kopā. Un tādējādi var rasties situācija, ka kaut kādu ļaunprātību dēļ varētu dzīvoklis tikt privatizēts bez ģimenes locekļu piekrišanas. Tādēļ mēs piedāvājam šo notariālo vienošanos. Varētu iet tādu ceļu, ka paredzēt tiesības privatizācijas izpildinstitūcijai šajā konkrētajā gadījumā veikt zināmas notariālas darbības un šādu vienošanos apliecināt, lai būtu lētāk un ātrāk šī vienošanās panākama. Bet tas ir mūsu pašu rokās, tas jāizlemj, sagatavojot likumprojektu trešajam lasījumam.

Nākamais konceptuālais jautājums. Tas ir tas jautājums, par kuru tik emocionāli šeit politiskā plāksnē, acīmredzot tuvojoties vēlēšanām, kolēģis Novakšānovs runāja. Es gribu šeit runāt bez emocijām un ļoti lietišķi. Ja jau mēs esam sākuši dzīvokļu privatizāciju, tad mums pēc iespējas taisnīgi, juridiski korekti ir jāatrisina šis jautājums. Es domāju, Novakšānova kungs, ka mums būtu šeit no juridiskā viedokļa jāizvērtē, vai ir pietiekami aizsargāti maznodrošinātie. Mēs piedāvājam tādu modeli, ka visos tajos gadījumos, kad dzīvokļa īrnieks ir palicis parādā īres maksu vai maksu par komunālajiem pakalpojumiem ilgāku laika periodu par trijiem mēnešiem un saskaņā ar likumu par kārtību, kādā valsts un pašvaldības palīdz iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumos, ir atzīts par maznodrošinātu, un šīs kategorijas ir pietiekami plašas – tur ir daudzbērnu ģimenes, nepilnās ģimenes, pensionāri, invalīdi, represētie un vēl citas kategorijas, tātad diezgan plašs loks, – tad viņa īrēto dzīvokli var nodot citiem privatizēšanai tikai tad, ja pašvaldības dome (padome) katrā konkrētajā individuālajā gadījumā ir uzaicinājusi attiecīgo maznodrošināto dzīvokļa īrnieku uz domi (padomi) un viņa klātbūtnē (tas likumā ir uzsvērts) noskaidrojusi, kāds ir īres un komunālo maksājumu parāds, kāds ir iemesls, kādēļ ir radies šis parāds. Tikai tad viņa klātbūtnē tiek lemts, jo ir ļoti daudz tādu gadījumu, kad daudzbērnu ģimenes ir palikušas parādā par dzīvokļiem. Ir palikuši parādā pensionāri, invalīdi, un neapšaubāmi pašvaldības kā iedzīvotāju vēlētas institūcijas un domes (padomes), kurās šobrīd starp citu, vairākumā ir opozīcijas pārstāvji, tai skaitā Zemnieku savienības cilvēki, kuru pārstāvis Novakšānovs šeit runāja, es domāju, ļoti cilvēcīgi un iejutīgi izlems šos konkrētos lēmumus pieņemt. Tādēļ, godātie kolēģi, ja gadījumā pašvaldība konstatē, ka šis dzīvokļa īrnieks ir ļaunprātīgs nemaksātājs un šim dzīvokļa īrniekam ir pietiekami ienākumu avoti, un šādu cilvēku ir ļoti daudz, – starp citu, par dzīvokļu īri un komunālajiem pakalpojumiem nemaksā arī viena liela daļa no tiem, kuriem ir pietiekami daudz naudas, bet tieši tie nabadzīgākie - pensionāri, invalīdi – cenšas nokārtot šos komunālos maksājumus un īres maksu. Tādēļ es domāju, ka, godātie kolēģi, uz trešo lasījumu vajadzētu mums kopīgi atrast optimālo variantu, kas apmierinātu visas frakcijas. Komisija ir piedāvājusi šādu risinājumu.

Ceturtais Konceptuāls jautājums ir šā panta sestajā daļā, kurā teikts, ka, ja neviena persona... Es atvainojos, tas ir piektajā daļā. Ir runa par to, ka dzīvokļus, kurus neprivatizē dzīvokļu īrnieki, piedāvā publiski privatizēt atklātā izsolē personām, kurām ir sertifikāti, kas saņemti kā kompensācija. Šeit ir konceptuāls jautājums tajā ziņā, ka šādā izsolē var piedalīties ne tikai personas, kuras ir saņēmušas par viņām neatdoto īpašumu kompensācijas sertifikātus, bet arī tās, kuras ir tos nopirkušas. Tas ir konceptuāls jautājums. Tas nozīmē, ka šajā kārtā izsolē varēs piedalīties arī tās personas, kuras ir nopirkušas īpašuma kompensācijas sertifikātus. Šeit mēs ejam to ceļu, ko mēs esam gājuši zemes reformas likumos, kuros mēs arī esam ierakstījuši, ka izsolē zemi pilsētās un laukos var iegādāties juridiskās un fiziskās personas, kurām ir īpašuma kompensācijas sertifikāti. Tātad arī tās, kuras tos ir nopirkušas. Mēs komisijā diskutējām par to, vai nevajadzētu šeit šo loku sašaurināt un šajā kārtā atļaut piedalīties atklātā izsolē tikai tām personām, kuras ir saņēmušas īpašuma kompensācijas sertifikātus. Respektīvi, tie ir pilsoņi, kuriem kaut kādu iemeslu dēļ nav atdots viņiem atņemtais īpašums vai arī viņu senčiem atņemtais īpašums. Šādi četri konceptuāli jautājumi ir šajā pantā, un ļoti jūs lūdzu iesniegt konkrētus priekšlikumus. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinātu ļoti nopietni Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju pārdomāt šo priekšlikumu par notariāli apliecinātu vienošanos un padomāt par to, kādas grūtības mēs radīsim visiem tiem cilvēkiem, kuri vēlēsies privatizēt. Mums to notāru nemaz tik daudz nav. Un likums paredz pat, ka tieslietu ministrs nosaka, cik plašs šis darbības rajons ir. Ja Rīgā viņi vēl ir vairāk pieejami, tad lauku rajonos tas nozīmē, ka mēs šo procesu ievilksim daudz garāku. Vēl vairāk, ja mēs runājam par juridiski korektu rīcību un kaut ko tamlīdzīgu, tad Civillikums mums pat pieļauj mutisku testamentu, rakstveidā pašrocīgi uzrakstītu testamentu. Jā, protams, tas viss ir apstrīdams tiesā, bet katrā gadījumā šeit prasīt, lai būtu notariāla vienošanās ar ģimenes locekļiem... Ja nav nekādu problēmu, nekādu strīdu nav. Noslēpt? Bet acīmredzot mājas grāmatai, kur ir personas ierakstītas, kurām ir kaut kāda sasaiste šeit, ir jābūt. Un tur tas ir ļoti labi redzams. Tas nav tā, nevar būt tāda situācija, ka pierakstīti ir pieci cilvēki, bet trīs tikai vienojas. Tas taču ir redzams pēc pieraksta. Cits jautājums – varbūt ir pierakstīts, bet tur faktiski nedzīvo. Taču es domāju, ka šeit pilnīgi pietiktu ar rakstveida vienošanos. Un vēl es gribētu pievērst uzmanību šai sestajai daļai. Lagzdiņa kungs, jūs šoreiz neprecīzi to traktējāt. Jūs runājāt šeit par kompensācijas sertifikātiem. Bet šeit nav neviena vārda par kompensācijas sertifikātiem. Par kompensācijas sertifikātiem un viņu pielietošanu ir piektajā daļā. Un sestā daļa paredz: ja neviens, kam ir kompensācijas sertifikāti, nav piedāvājies, tad var privatizēt jebkurš un nav vajadzīgi nekādi kompensācijas sertifikāti, bet vienkārši privatizācijas sertifikāti. Nav svarīgi, vai tu tos esi saņēmis pats par saviem dzīves gadiem, vai tu esi vēl piepircis klāt kaut ko. Šeit nav. Skatieties paši! Ja neviena persona, kurai ir privatizācijas sertifikāti, kas saņemti kā kompensācija par atņemto īpašumu, nav pieteikusies privatizēt šā panta ceturtajā vai piektajā daļā minēto dzīvokli, to publiski piedāvā privatizēt atklātā izsolē fiziskajām un juridiskajām personām — privatizācijas sertifikātu īpašniecēm. Jūs teicāt par kompensācijas sertifikātiem. Jūs būtībā tad runājāt par piekto daļu laikam, nevis par sesto daļu. Tas vienkārši man radīja neizpratni. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lai varētu trešajā lasījumā iesniegt gan priekšlikumus, gan citas izmaiņas, mums galarezultātā par katru iesniegto pantu ir jānobalso. Nav pieteikušies debatēs vairāk? Debates par 13.pantu beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par 13.panta redakciju, kuru ir iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 3, atturas — 3. 13.pants ir pieņemts komisijas redakcijā. Lūdzu nākamo!

J.Bunkšs. Nākamais, 81.priekšlikums arī ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un komisija iesaka papildināt likumprojektu ar jaunu pantu. Šis pants attiecas uz dzīvokļiem, kuros esošās dzīvojamās telpas lieto uz atsevišķi noslēgta dzīvojamās telpas īres līguma pamata, jeb uz tā sauktajiem komunālajiem dzīvokļiem. Galvenā atšķirība no iepriekšējā panta ir tā, ka šeit daļēji ir iekļauta 21.panta prasība, kas attiecas uz to, ka šie komunālie dzīvokļi jāprivatizē kā viens vesels. Un otrs — priekšrocība šo dzīvokļu privatizācijā ir komunālo dzīvokļu īrniekiem. Arī šeit tiek piedāvāts vispirms vienoties komunālā dzīvokļa īrniekiem savā starpā par to, kurš privatizē šo komunālo dzīvokli. Ja šāda vienošanās netiek panākta, tādā gadījumā tiek organizēta izsole starp komunālā dzīvokļa īpašniekiem. Pārējā daļā tālākā privatizācija ir līdzīga kā iepriekšējā pantā.

Sēdes vadītājs. Uldis Lakševics, Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu! Atklājam debates.

U.Lakševics (KDS). Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Jā, taisnība, mēs pieņēmām 56.priekšlikumu, un tas ir Juridiskās komisijas priekšlikums, ka komunālie (kopējie) dzīvokļi privatizējami kā viens vesels objekts, ievērojot šā likuma 21.panta prasības. Un tad es gribētu aicināt deputātus pievērst uzmanību pirmā lasījuma 21.pantam un šai redakcijai. Ja privatizējamais objekts ir kopējais (komunālais) dzīvoklis, tad priekšrocības tiesības šo dzīvokli iegādāties ir vienam no tajā dzīvojošajiem īrniekiem vai pilngadīgajam viņa ģimenes loceklim, ja saņemta rakstiski vai notariāli apliecināta vienošanās starp šā dzīvokļa pašreizējiem īrniekiem par visa dzīvokļa pārdošanu vienam no viņiem. Un tā kā, mums šķiet, ir jau konceptuāla daļa, un šeit ir mūsu priekšlikums apstāties, vairs neiet tālākos soļus. Un tālākie soļi 14.pantā ir izsole starp īrniekiem. Es lūgtu pievērst uzmanību arī 20.pantam iepriekšējā redakcijā. Tur otrā daļa mums arī ir pilnīgi pieņemama: "Ja īrnieks, kas nav izmantojis sava dzīvokļa pirmpirkuma tiesības, vairāk par trim mēnešiem nav nomaksājis īres vai komunālos maksājumus, tas izliekams no dzīvokļa." Tāda norma mums ir pilnīgi pieņemama. Un tāpēc man ir konkrēts priekšlikums no 14.panta izslēgt ceturto, piekto un septīto daļu. Un tas, mūsuprāt, nodrošinās tādu situāciju, ka netiks pārdoti dzīvokļi ar visiem īrniekiem, kuri apzinīgi maksā īres maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem. Un tā es arī saprotu to reālo mūsu Saeimas atbalstīto KDS priekšlikumu, kuru mēs nobalsojām 2.pantā, tas ir, aizsargāt iedzīvotāju intereses. Mūsu pamatdoma ir tāda, ka svarīgākais tiešām ir brīvprātības princips dzīvokļu privatizācijā, ko nosaka arī 3.panta ceturtais apakšpunkts. Mūsu piedāvātais priekšlikums izslēgt ceturto, piekto un septīto daļu, mūsuprāt, ir pirmā lasījuma koncepcija, kas ir nodota arī tautas apspriešanā, jo visi jau pirmā lasījuma koncepciju būs izlasījuši. Un tā, mūsuprāt, netiks ar varu izsoles ceļā daudzi izlikti no komunālajiem dzīvokļiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš!

J.Lagzdiņš (LC). Augsti godātie kolēģi deputāti! Gandrīz visiem kolēģa Lakševica izteiktajiem argumentiem un priekšlikumiem es personīgi gribētu pievienoties. Es gribētu vēl papildināt, kādā veidā komisija ir iecerējusi komunālo dzīvokļu īrnieku intereses īpaši aizstāvēt. Tālākajos likuma pantos ir tāda norma, ka vispirms privatizācijai tiek piedāvātas neizīrētās viendzīvokļa mājas un neizīrētie dzīvokļi. Savukārt cits pants nosaka, ka pirmpirkuma tiesības uz šiem neizīrētajiem dzīvokļiem, neizīrētajām mājām pirmām kārtām ir komunālo dzīvokļu īrniekiem. Tātad dzīvokļu privatizācijai, mūsuprāt, ir jāsākas ar tukšo dzīvokļu piedāvāšanu privatizēšanai šai kategorijai. Un mēs uzskatām, ka tādējādi samazināsies komunālo dzīvokļu skaits, jo daļa no komunālo dzīvokļu īrniekiem izmantos šīs priekšrocības tiesības un savukārt komunālajos dzīvokļos paliks viens īrnieks, kurš varēs privatizēt attiecīgo dzīvokli vispārējā kārtībā. Katrā ziņā es pilnīgi pievienojos viedoklim, ka būtu jāizslēdz piektā daļa un sestā daļa, un arī komisijā par to iestāšos. Diskutējams ir jautājums par ceturtās daļas izslēgšanu. Ja gadījumā nevar vienoties komunālā dzīvokļa īrnieki, bet kāds no viņiem noteikti vēlas privatizēt šo dzīvokli, es domāju, ka būtu jādod tiesības tomēr noteiktā kārtībā dzīvokli privatizēt. Bet katrā ziņā trešās personas no malas nebūtu laižamas, nebūtu pieļaujams, ka viņas privatizētu komunālos dzīvokļus. Šajā ziņā es pilnīgi pievienojos. Bet, lūdzu, iesniedziet konkrētus priekšlikumus trešajam lasījumam!

Sēdes vadītājs. Ruta Marjaša, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Marjaša (LC). Cienījamie kolēģi! Es gribētu atbalstīt deputāta Lakševica priekšlikumu. Es saprotu, ka ar šo normu ir domāti draudi. Piespiedu privatizācija šeit ir domāta kā mēģinājums stimulēt tagadējos komunālo dzīvokļu iedzīvotājus tomēr panākt vienošanos, lai tādu nenopietnu strīdu rezultātā, teiksim, neapstātos privatizācija. Bet likumā ielikti draudi ir neētiski, un es pilnīgi piekrītu, es arī uzskatu, ka 4., 5. un 7.pants...

Sēdes vadītājs. Apakšpunkts.

R.Marjaša. … Šīs daļas tiktu svītrotas. Jo vienkārši tas dzīvoklis paliks neprivatizēts, bet atrisinājums būs tālākajos likuma pantos, kur šiem cilvēkiem tiks dotas iespējas piedalīties izsolēs citās vietās. Un tā pakāpeniski šis jautājums izlīdzināsies un radīsies dzīvokļu tirgus. Bet šodien piespiedu kārtā nevajadzētu privatizēt komunālos dzīvokļus.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Lakševica priekšlikumu — no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas piedāvātās 14. panta redakcijas svītrot ceturto, piekto un septīto daļu! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 5, atturas — 9. Pieņemts.

Būtu jānobalso par 14.pantu ar šīm izmaiņām. Lūdzu, balsosim par 14.panta redakciju! Balsojam! Lūdzu rezultātu. Par — 59, pret — nav, atturas — 2. 14.pants pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. 82.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, par procedūru! Lūdzu, deputāts Karnups! Par procedūru?

V.P.Karnups (LNNK). Man vienkārši ir jautājums priekšsēdētāja kungam. Vai tas ir Kārtības rullī, ka vienkārši izsaka kādu priekšlikumu attiecīgajā lasījumā un par to var tūlīt balsot? Es biju pieņēmis tā, ka, ja izsaka debatēs kādu priekšlikumu, tad to iesniedz rakstiski uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Runa iet par svītrošanu. Citādi mēs tiešām lūdzam iesniegt rakstiski uz nākamo lasījumu. Bet mūsu līdzšinējā prakse ir bijusi tāda, ka mēs esam balsojuši par svītrošanu. It sevišķi, kad mums piedāvājuši mūsu kolēģi to darīt. Lūdzu tālāk!

J.Bunkšs. Nākamais ir 82.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka papildināt likumprojektu ar jaunu 15.pantu, kurā tiktu noteikta secība, kādā tiek piedāvāts privatizācijai dzīvoklis vai viendzīvokļa māja, par kuru lietošanu nav noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, vai, vienkārši sakot, tukši dzīvokļi un tukšas viendzīvokļa mājas. Tātad šeit vispārējā secība ir tāda, ka priekšrocības šo tukšo dzīvokļu un viendzīvokļa māju iegādē tiek noteiktas komunālo dzīvokļu īrniekiem, par ko mēs runājām pie iepriekšējā panta. Tālāk nākošie pretendenti uz šiem dzīvokļiem būtu tie, kas dzīvo denacionalizētajās mājās vai mājās, par kurām ir iesniegta prasība par denacionalizāciju. Tātad šo māju īrnieki. Treškārt, ja nav minēto pretendentu, tālāk nāk sertifikātu īpašnieki, kuri šos sertifikātus ir saņēmuši par atņemto īpašumu, un tālāk šo secību noslēdz pārējie privatizācijas sertifikātu īpašnieki.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu. Akceptēts.

J.Bunkšs. 83.priekšlikumā atbildīgā komisija iesaka papildināt likumu ar jaunu 16.pantu, kas attiecas uz secību, kādā tiek piedāvāta privatizācijai neizīrēta daudzdzīvokļu māja. Pirmkārt, šeit galvenie noteikumi ir tādi, ka vispirms šādu objektu piedāvā privatizēt kā veselu objektu. Tālāk šis piedāvājums tiek izteikts atklātā izsolē un, ja uz izsoli nav pietiekušies privatizācijas sertifikātu īpašnieki, tādā gadījumā šo daudzdzīvokļu dzīvojamo māju privatizē kā atsevišķus objektus līdzīgi tam, kā tas noteikts 13.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebilžu nav. Pieņemts.

J.Bunkšs. 84.priekšlikums, kuru iesniedza atbildīgā komisija, iesaka likumprojektu papildināt ar jaunu 17.pantu, kas nosaka secību, kādā tiek piedāvāta privatizācijai darbnīca. Vispirms tiek piedāvāts privatizēt darbnīcu nomniekam. Gadījumā, ja nomnieks atsakās privatizēt šo darbnīcu, tālāk tiek publiski piedāvāts privatizēt šo darbnīcu atklātā izsolē privatizācijas sertifikātu īpašniekiem.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu. Pieņemts.

J.Bunkšs. 85.priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija. Tā ierosina iekļaut jaunu 18.pantu, kas nosaka secību, kādā tiek piedāvātas privatizācijai neapdzīvojamās telpas. Tiek noteikts, ka šādas telpas tiek publiski piedāvāts privatizēt atklātā izsolē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu. Pieņemts.

J.Bunkšs. 86.priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija. Tā iesaka papildināt likumu ar jaunu piekto nodaļu — "Secība, kādā tiek piedāvātas privatizācijai viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas, kā arī dzīvokļi, neapdzīvotās telpas un darbnīcas, kas atrodas dzīvojamās mājās, kuras uzceltas uz fizisko vai juridisko personu zemes".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts. 87.priekšlikums!

J.Bunkšs. 87.priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija, ieteikdama papildināt likumu ar jaunu 19.pantu, kas nosaka secību, kādā tiek piedāvāts privatizēt izīrētu dzīvokli vai izīrētu viendzīvokļa māju, ja tā atrodas uz fizisko vai juridisko personu zemes. Šeit galvenā atšķirība no kārtības, kāda noteikta tajās mājās, kuras atrodas uz valsts vai pašvaldību zemes, ir tā, ka pēc tam, kad no piedāvājuma privatizēt dzīvokli ir atteicies īrnieks, piedāvājums privatizēt šo dzīvokli tiek iesniegts zemes īpašniekam. Tas arī varbūt ir viens no tiem jautājumiem, kuros varētu būt, teiksim, konceptuāli iebildumi.

Sēdes vadītājs. Mārtiņš Ādams Kalniņš, Latvijas Zemnieku savienība!

M.Ā.Kalniņš (LZS). Es atvainojos, varbūt, ka šis nebūtu tas labākais punkts, kur to iebildi celt. Man tā problēma ir īstenībā ar 45.lappusi. Man liekas, tas ir radniecīgs jautājums, bet citā nodaļā, tāpēc es varbūt atstāšu to uz vēlāku laiku.

Sēdes vadītājs. Paldies! Jānis Lagzdiņš, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Augsti godātie kolēģi! Arī šis ir viens no vissvarīgākajiem pantiem, un tādēļ es atļaušos tomēr mazliet plašāk informēt jūs par šajā pantā ietverto normu būtību. Tātad, ja zemes gabals pieder privātpersonai un uz šī zemes gabala atrodas pašvaldības māja. Šajā gadījumā dzīvokļa īrniekam ir pirmpirkuma tiesības uz attiecīgo viņa īrēto dzīvokli. Bet gadījumā, ja dzīvokļa īrnieks nevēlas izmantot šīs pirmpirkuma tiesības, bet maksā godīgi īri un komunālos maksājumus, pēc mūsu piedāvātā varianta zemes īpašnieks, kas ir pilsonis, var arī šajā gadījumā privatizēt šā īrnieka dzīvokli. Tā ir atšķirība no tiem gadījumiem, kad dzīvoklis vai māja atrodas uz valsts vai pašvaldību zemes. Tajos gadījumos, ja dzīvokļa īrnieks godīgi maksā īri un komunālos maksājumus un nevēlas, lai cits privatizētu dzīvokli, tad publiskā izsolē šo dzīvokli nepiedāvā. Bet, ja ir uz privātās zemes, tad arī tajos gadījumos, vēlreiz atkārtoju, kad dzīvokļa īrnieks maksā īres maksu un komunālos maksājumus, viņa dzīvokli var privatizēt zemes īpašnieks, attiecīgā zemes gabala īpašnieks. Bet savukārt, ja zemes īpašnieks arī nevēlas privatizēt, tad šo dzīvokli tālāk nenodod publiskā izsolē. Kādēļ mēs pieņēmām šādu konceptuālu nostāju? Mūsuprāt, nebūtu normāla tāda situācija, ja zemei būtu viens īpašnieks, dzīvoklim — cits īpašnieks, savukārt īrnieks būtu vēl trešā persona. Tā nebūtu normāla situācija. Mūsuprāt, dzīvokļu privatizācijas rezultātā dzīvokļa īrniekam jākļūst gan par dzīvokļa īpašnieku, gan arī par zemes īpašnieku. Un tādēļ mēs piedāvājam šādu konceptuālu nostāju. Lūdzu, godātie kolēģi, uz trešo lasījumu izsakiet savu viedokli! Tas ir diskutējams jautājums. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Anna Seile, LNNK. Lūdzu!