Informācija

Par Saeimas Prezidija 1995.gada 20.marta sēdi

1. Saeimas Prezidijs sēdē izskatīja četrus saņemtos likumprojektus, par kuriem Prezidijs līdz ar savu atzinumu par to tālākvirzīšanu ziņos Saeimas sēdē.

2.Saeimas Prezidijs nolēma 1995.gada 22.martā sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi un izsludināt šādu sēdes darba kārtību - likumprojekts "Par valsts un pašvaldību dzīvokļu fonda privatizāciju" otrajā lasījumā un likumprojekts "Saeimas vēlēšanu likums" otrajā lasījumā.

3. Prezidijs izskatīja Ministru prezidenta iesniegumu, kurā viņš informē, ka ir aicinājis Raimondu Jonīti par rūpniecības politikas un privatizācijas valsts ministru Ekonomikas ministrijā.

Prezidijs nolēma jautājumu par uzticības izteikšanu rūpniecības politikas un privatizācijas valsts ministram iekļaut Saeimas 1995.gada 23.marta sēdes darba kārtībā.

4. Prezidijs apstiprināja izsludināšanai Saeimas 1995.gada 23.marta sēdes darba kārtību.

5. Prezidijs izskatīja Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas informāciju sakarā ar deputāta Z.Tomiņa lietu.

Prezidijs nolēma nosūtīt minēto informāciju deputātam Z.Tomiņam zināšanai, kā arī saskaņā ar Saeimas Prezidija 1995.gada 6.marta lēmumu "Par Saeimas sekretāra biedra Zigurda Tomiņa iesniegumu" - Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijai izskatīšanai.

6. Prezidijs izskatīja Saimnieciskās komisijas informāciju par darba telpu piešķiršanu Pilsonības likuma izpildes komisijai, kā arī pie frakcijām nepiederošajiem deputātiem.

Prezidijs uzdeva Saeimas kancelejai nokārtot tehniskos jautājumus, kas saistīti ar Saimnieciskās komisijas lēmumu par telpu piešķiršanu.

7. Prezidijs nolēma nosūtīt Tautas saskaņas partijas deputātu frakcijas priekšlikumu, kas attiecas uz mūziķa Rafi Haradžanjana uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā, Pilsonības likuma izpildes komisijai ar lūgumu lemt par jautājuma tālākvirzību.

8. Prezidijs izskatīja Revīzijas komisijas priekšlikumus par Saeimas dokumentu kopēšanas kārtības izstrādāšanu.

Minēto jautājumu paredzēts izskatīt Saimnieciskās komisijas 21.marta sēdē, kad tiks lemts par tā konkrētu risinājumu.

9. Prezidijs atbalstīja Ārlietu komisijas lēmumu par deputātu I.Bērziņa un M.Zvaigznes iekļaušanu EDSO Parlamentu asamblejas veidotajā starptautisko novērotāju delegācijā, kas piedalīsies Baltkrievijas parlamenta vēlēšanās.

10. Prezidijs nolēma lūgt Juridisko biroju sniegt atbildi sakarā ar frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšsēdētāja M.Grīnblata iesniegumu par deputāta R.Milberga palīgu.

11. Piešķīra komandējumus:

1) Rietumeiropas Savienības asamblejas Politikas komitejas loceklim J.Sinkam laikā no 26.marta līdz 28.martam uz Rietumeiropas Savienības asamblejas Politikas komitejas kārtējo sēdi Parīzē (Francija);

2) Saeimas Ārlietu komisijas un Saimnieciskās komisijas sekretāram A.Amerikam laikā no 4.maija līdz 7.maijam uz konferenci "Starptautisko Eiropas drošības organizāciju kompetence un atbildība; Viduseiropas un Austrumeiropas loma un vieta parlamentārajā perspektīvā" Varšavā (Polija).

12. Prezidijs nolēma lūgt Ārlietu komisiju izskatīt un sniegt atzinumu par deputāta A.Siliņa iesniegumu, kurā viņš lūdz atļauju izbraukt uz NATO Sabiedrības aktuālo problēmu komitejas organizētu tikšanos ar NATO valstu un kooperācijas valstu pārstāvjiem laikā no 26.marta līdz 28.martam Briselē (Beļģija).

13. Prezidijs pieņēma zināšanai informāciju par Saeimas delegācijas sastāvu, kura apmeklēs Eiropas parlamentu laikā no 23.aprīļa līdz 26.aprīlim.

14. Izskatīja deputātu iesniegumus un attaisnoja kavējumus: 1) A.Siliņam (Saeimas sēdēs laikā no 22.marta līdz 26.martam); 2) A.Pētersonam (Saeimas 16.marta sēdē); 3) J.Straumem (Saeimas 16.marta sēdē); 4) O.Grīgam (Saeimas 16.marta sēdes daļās); 5) M.Graudiņam (Saeimas 16.marta sēdes daļās); 6) D.Staltam (Saeimas 16.marta un 23.marta sēdēs); 7) M.Budovskim (Saeimas 22.marta ārkārtas sēdē, Saeimas 23.marta, 30.marta un 6.aprīļa sēdēs); 8) A.Počai (Saeimas sēdēs laikā no 20.marta līdz 5.aprīlim).

Saeimas sekretārs I.Daudišs

Deputātu jautājumi

Dokuments nr.333

Par ieslodzījuma vietu mediķu atalgojumu

Iekšlietu ministram J.Ādamsona kungam

Jau gandrīz gadu ir aktuāla ieslodzījuma vietu medicīnas darbinieku atalgojuma problēma. Pašreizējā jaunākā un vidējā medicīniskā personāla darba alga ir Ls 30 līdz 35, ārstu alga ir Ls 40 līdz 45. Ņemot vērā medicīniskā personāla specifiskos darba apstākļus (augsta ieslodzīto saslimstība, ikdienas tiešs kontakts ar ieslodzītajiem, kas rada draudus mediķu veselībai un dzīvībai), šī darba samaksa ir nepietiekoša. Lai atrisinātu šo jautājumu, nepieciešams izdarīt grozījumus LR Ministru padomes 1991. gada 13. novembra lēmumā nr.318, un atrast iespēju piešķirt Ieslodzījuma vietu departamentam papildu finansējumu Ls 20 000 apmērā.

Ieslodzījuma vietu medicīnas darbinieku atalgojuma problēma ir apspriesta Aizsardzības un iešlietu komisijas sēdē 1994. gada 20. decembrī, un arī Ministru prezidents 1994. gada 19. decembrī ir uzdevis to risināt iekšlietu ministram J.Ādamsonam, taču līdz šim brīdim tā nav atrisināta, kas rada priekšnosacījumus mediķu masveida aiziešanai no darba ieslodzījuma vietās.

Jautājums: Kas tiek darīts, lai atrisinātu ieslodzījuma vietu medicīnas darbinieku atalgojuma problēmu?

Deputāti: O.Grīgs, L.Kamaldiņš, A.Līgotnis, M.Bekasovs, A.Pētersons,

1995. gada 22.martā A.Grots, G.Bērziņš, Z.Tomiņš, J.Kokins, A.Krastiņš

Dokuments nr.334

Par artilērijas divizionu

Aizsardzības ministram J.A.Trapānam

God. ministra kungs!

Lūdzam Jūs atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1. Līdz kuram datumam ir paredzēts pilnībā sastādīt un nokomplektēt artilērijas divizionu? Kur tas tiks izvietots?

2. Līdz kuram datumam ir paredzēts pilnībā sastādīt un nokomplektēt mīnmetēju divizionu? Kur tas tiks izvietots? Cik daudz Čehijas dāvināto mīnmetēju saņemts?

3. Cik tālu ir pavirzījies process ar plānoto "Chevrolet Blazer" iepirkumu no ASV bruņoto spēku krājumiem?

Saeimas deputāti: A.Grots, O.Grīgs, M.Ā.Kalniņš, U. Lakševics, G.Bērziņš

1995. gada 20. martā

Ministra atbilde

Dokuments nr.293c

Par sociālā nodokļa parādiem un parādniekiem

Latvijas Republikas Saeimai

Labklājības ministrija ir sagatavojusi pārskatu par sociālā nodokļa parādu uzkrājumiem valsts uzņēmumos, organizācijās un iestādēs. Sarakstā ietverti tie uzņēmumi, organizācijas un iestādes, kuru parāds pārsniedz 20 000 latus. Šo uzņēmumu kopējais parāds sociālajam budžetam pēc stāvokļa uz 1995.gada 1.janvāri sastāda 66% no kopējās darba devēju parādnieku summas valsts sociālajam budžetam. 1994.gada IV ceturksnim tas, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, palielinājies par 0,9%. Šā gada pirmajos divos mēnešos šī parāda pieauguma tendence ir saglabājusies.

Pielikumā: 1. Atsevišķu valsts uzņēmumu, organizāciju un iestāžu parādnieku saraksts pilsētu un rajonu griezumā.

2. Valsts uzņēmumu, organizāciju un iestāžu parādi sociālajam budžetam pilsētu un rajonu sociālās apdrošināšanas pārvalžu griezumā.

Andris Bērziņš, labklājības ministrs

1.pielikums

Valsts uzņēmumu, organizāciju un iestāžu darba devēju

sociālā nodokļa kavēto maksājumu saraksts

pēc stāvokļa uz 1995.gada 1.janvāri (Ls)

Valsts uzņēmumu nosaukums Kavējumi uz Kavējumi uz Starpība

Centra rajons

Amatpersonu atbildes

Dokuments nr.293a

Par neizmaksātām algām un nesamaksātu sociālo nodokli

Privatizējot valsts uzņēmumus un statūtsabiedrības, norēķins par darbiniekiem neizmaksāto darba algu un nesamaksāto sociālo nodokli notiek sekojoši:

1) Ja objekts privatizācijas procesā tiek pārdots ar jebkuru paņēmienu, tad saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 55.pantu visas privatizējamā uzņēmuma saistības, tai skaitā par neizmaksāto darba algu un nenomaksāto sociālo nodokli, tiek ar aktu nodotas jaunajam īpašniekam. Objekta privatizācijas noteikumos tiek noteikts termiņš, kura laikā jāveic maksājumi. Neizmaksātā darba alga jāizmaksā arī bijušajiem darbiniekiem, jo tas ir uzņēmuma parāds.

VAS "Straume" tiks acīmredzot ar pārdošanu privatizēts tikai viens cehs Vēja ielā 20.

2) Ja objekts privatizācijas procesā tiek likvidēts, tad saskaņā ar likuma "Par uzņēmējdarbību" 34.pantu pirmās kārtas maksājums, ko veic likvidatori pēc objekta mantas pārdošanas, ir "darbinieku prasījumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām". Te ietilpst arī darba alga. Otrās kārtas maksājums ir nodokļi un citi maksājumi valsts budžetā. Privatizācijas aģentūra nodokļu maksājumos pirmo vietu ierāda sociālajam nodoklim.

VAS "Straume" parējā daļa acīmredzot tiks likvidēta. Likvidācijas procesā notiks norēķins ar darbiniekiem, tai skaitā arī ar bijušajiem, par neizmaksāto darba algu.

Jautājumu par VAS "Straume" privatizācijas principiem Privatizācijas aģentūras valde lemj šodien.

1995.gada 23.martā Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors J.Naglis

Dokuments nr.293b

Latvijas Republikas Saeimai

Latvijas Republikas Ministru kabinetam

1. Ko Ministru kabinets domā darīt, lai pārtrauktu sociālā nodokļa un algu parādu uzkrāšanos valsts uzņēmumos?

2. Kas un no kādiem līdzekļiem nomaksās strādniekiem nesamaksātās algas un sociālo nodokli?

Pēdējā pusgada laikā, realizējot Ministru kabineta programmas ekonomisko sadaļu, veikti sekojoši pamatpasākumi:

- Ekonomikas ministrija izstrādāja un Ministru kabinets 31.01.95. konceptuāli apsprieda programmas projektu "Koncepcija valsts stratēģijai rūpniecībā".

- Valsts īpašuma fonda padome š.g.martā apstiprināja "Valsts īpašuma pārvaldīšanas programmu", kas paredz:

- noteikt likvidējamo uzņēmumu sarakstu 1995.-1996.gadam;

- noteikt uzņēmumu un statūtsabiedrību sarakstus, kas saglabājami kā valsts īpašums;

- noteikt valsts uzņēmumu un kapitāla daļu uzņēmējsabiedrībās sarakstus, kas nododami privatizācijai;

- kredīta resursu piesaisti, ieķīlājot valsts nekustamo īpašumu;

- valsts īpašuma iznomāšanas kārtību un nosacījumus;

- normatīvo dokumentu apstiprināšanu, kas sakārtos valsts pilnvarnieku institūcijas darbības;

- valsts uzņēmumu sanāciju un rehabilitāciju, nodrošinot tajā skaitā optimālāku privatizāciju.

- Lai stabilizētu uzņēmumu finansiālo stāvokli, pamatojoties uz likumu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli", ko Saeima pieņēma š.g.9.februārī, ir izstrādāts MK noteikumu projekts, kas dos iespēju uzņēmumiem dzēst zaudējumus, kas radušies sakarā ar valsts pasūtījumu izpildi un Latvijas rubļa ieviešanu 1992.gadā. Noteikumi stāsies spēkā ar aprīli.

Ministru kabinets izveidojis komisiju, kas gatavo priekšlikumus uzņēmumu savstarpējo parādu kompleksam risinājumam, tai skaitā paredzēts līdz š.g.1.jūlijam izstrādāt likuma projektu par uzņēmuma maksātnespēju, vadoties no vērtību saglabāšanas koncepcijas, un par sanācijas fondu.

Jāatzīmē, ka uz 1994.gada beigām rūpniecības, transporta un citu nozaru valsts uzņēmumu kreditoru parādi sastādīja 391,4 miljonus latu, bet debitoru parādi - attiecīgi 437,8 milj. latu. Valsts un pašvaldību uzņēmumu algu parādi š.g. februārī sasniedz 4,79 milj. latu.

- MK iesniedz Saeimai izskatīšanai pilnveidoto nodokļu likumdošanas paketi, kas citu starpā dod iespēju valsts uzņēmumiem stabilizēt finansiālo stāvokli:

- tiek samazināts nodokļu slogs;

- tiek stimulētas investīcijas;

- tiek atviegloti eksporta, importa nosacījumi, ja tas veicina ražošanu.

- Ar 1994.gada 1.septembri uzsāka darbu Valsts īpašuma fonds, kura pamatuzdevums ir sakārtot valsts īpašuma pārvaldīšanu un realizēt valsts politiku īpašuma apsaimniekošanā.

Algu un nodokļu maksājumu parādi ir jārisina pašiem uzņēmumiem.

Valdība atbilstoši esošajai likumdošanai nodrošina iespējas nokārtot parādus, ja tiek veikta efektīva saimnieciskā darbība.

- Pamatojoties uz likumu "Par nodokļiem un nodevām", Finansu ministrija pagarina nokavēto nodokļu maksājumu termiņus, samazinot nodokļa maksājuma nokavējuma naudu, ja uzņēmums iesniedz attiecīgu pamatojumu. No 1994.gada oktobra līdz 1995.gada martam nokavējuma nauda kopsummā samazināta par Ls 1,4 milj.

- Valsts īpašuma fonda budžetā paredzēti līdzekļi valsts uzņēmumu sanācijai, kas tiks piešķirti, balstoties uz padomes apstiprināta nolikuma pamata.

- Valsts īpašuma fonds, Ministru kabinets, pamatojoties uz uzņēmumu argumentētajiem priekšlikumiem, atļauj realizēt kustamo un nekustamo valsts īpašumu, lai dzēstu algu un nodokļu parādus.

- Valsts īpašuma fonds pēc uzņēmumu pieprasījuma izņēmuma kārtā atļauj ieķīlāt valsts īpašumu, lai saņemtu kredītus algu un nodokļu parādu dzēšanai.

1995.gada 13.martā Valsts īpašuma fonda ģenerāldirektors J.Kosītis