Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums

A sadaļa
Vispārīgie noteikumi

I nodaļa
Likumā lietotie termini, likuma mērķis un darbība

1.pants. Likumā lietotie termini

(1) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) kapitāla daļas — kapitāla daļas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību vai akcijas akciju sabiedrībā;

2) publiskas personas kapitāla daļas — publiskai personai piederošas kapitāla daļas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību vai akcijas akciju sabiedrībā;

3) publiskas personas kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vienai publiskai personai;

4) publiskas personas kontrolēta kapitālsabiedrība —kapitālsabiedrība, kurā vienai vai vairākām publiskām personām ir tieša izšķirošā ietekme;

5) publiski privātā kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vairākām publiskām personām;

6) privātā kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļas vai akcijas pieder publiskai personai un citai personai (izņemot personāla akciju īpašniekus);

7) meitas sabiedrība — kapitālsabiedrība, kurā publiskas personas kapitālsabiedrība vai publiski privātā kapitālsabiedrība ir ieguvusi tiešu izšķirošo ietekmi uz līdzdalības pamata Koncernu likuma izpratnē;

8) valsts kapitāla daļas — valstij piederošas kapitāla daļas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību vai akcijas akciju sabiedrībā;

9) valsts kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder valstij;

10) atvasinātas publiskas personas kapitāla daļas — atvasinātai publiskai personai piederošas kapitāla daļas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību vai akcijas akciju sabiedrībā;

11) atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vienai atvasinātai publiskai personai;

12) pašvaldības kapitāla daļas — pašvaldībai piederošas kapitāla daļas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību vai akcijas akciju sabiedrībā;

13) pašvaldības kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vienai pašvaldībai;

14) publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija:

a) attiecībā uz valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldību — Ministru kabinets,

b) attiecībā uz pašvaldības kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldību — pašvaldības dome,

c) attiecībā uz atvasinātu publisku personu, izņemot pašvaldību, kapitāla daļu pārvaldību — atbilstoši likumam, kas regulē attiecīgās atvasinātās publiskās personas darbību;

15) korporatīvā pārvaldība — pasākumu kopums kapitālsabiedrības darbības mērķu sasniegšanai un kapitālsabiedrības darbības kontrolei, kā arī ar kapitālsabiedrības darbību saistīto risku novērtēšanai un pārvaldīšanai;

16) nefinanšu mērķi — kapitālsabiedrības mērķi, kas izriet no kapitālsabiedrībai noteiktā vispārējā stratēģiskā mērķa, tiesību aktiem un politikas plānošanas dokumentiem un ir saistīti ar publiskai personai noteikto funkciju izpildes nodrošināšanu;

17) finanšu mērķi — kapitālsabiedrības mērķi, kas saistīti ar tās finanšu darbības stāvokli (tai skaitā rentabilitāte, kapitāla struktūra, apgrozījums, dividendes un peļņa);

18) vispārējie stratēģiskie mērķi — publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas noteikti kapitālsabiedrības mērķi, kurus publiska persona vēlas sasniegt ar līdzdalību kapitālsabiedrībā un kuri izriet no tiesību aktiem un politikas plānošanas dokumentiem;

19) vidēja termiņa darbības stratēģija — kapitālsabiedrības darbības plānošanas dokuments vismaz triju gadu periodam, uz kura pamata tiek plānota kapitālsabiedrības darbība, dividendēs izmaksājamā peļņas daļa un kapitālsabiedrības budžets.

(2) Citi termini šajā likumā lietoti Komerclikuma, Koncernu likuma un Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē.

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir veicināt publiskai personai piederošu kapitāla daļu un publiskas personas kapitālsabiedrību efektīvu pārvaldību, publiskas personas kapitālsabiedrību racionālu un ekonomiski pamatotu resursu izmantošanu, labas korporatīvās pārvaldības principu ievērošanu, kā arī nodrošināt publiskas personas līdzdalības nosacījumu ievērošanu.

3.pants. Likuma darbība

(1) Šis likums nosaka kārtību, kādā:

1) publiska persona iegūst, izbeidz un maina līdzdalības apjomu kapitālsabiedrībās;

2) tiek pildīti publiskas personas kā kapitālsabiedrības dalībnieka (akcionāra) pienākumi un īstenotas tiesības;

3) tiek pārvaldītas publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības, kā arī meitas sabiedrības;

4) tiek dibinātas, darbojas un tiek likvidētas publiskas personas kapitālsabiedrības;

5) tiek reorganizētas publiskas personas kapitālsabiedrības;

6) atsavināmas publiskas personas kapitāla daļas;

7) publiskas personas kapitālsabiedrība kļūst par privāto kapitālsabiedrību vai publiski privāto kapitālsabiedrību;

8) publiskas personas kapitālsabiedrība tiek pārveidota par iestādi vai publisko aģentūru.

(2) Šajā likumā paredzētās darbības veic, ievērojot arī komercdarbības atbalsta kontroli regulējošus normatīvos aktus.

(3) Jautājumos, kurus neregulē šis likums, piemēro Komerclikuma un Koncernu likuma noteikumus.

(4) Kredītiestāžu darbībai šā likuma noteikumi piemērojami, ja Kredītiestāžu likumā nav noteikts citādi.

(5) Kredītiestāžu pārņemšanai šā likuma noteikumi piemērojami, ja Banku pārņemšanas likumā nav noteikts citādi.

II nodaļa
Publiskas personas un publiskas personas kapitālsabiedrības līdzdalība un izšķirošā ietekme kapitālsabiedrībā

4.pants. Publiskas personas līdzdalības nosacījumi

(1) Publiska persona drīkst iegūt līdzdalību kapitālsabiedrībā Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmajā daļā minētajos gadījumos.

(2) Publiskas personas kapitālsabiedrībai un publiski privātajai kapitālsabiedrībai var būt līdzdalība citā kapitālsabiedrībā, ja ir spēkā viens no šādiem nosacījumiem:

1) kapitālsabiedrības darbība atbilst publiskas personas līdzdalības nosacījumiem, kas paredzēti Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmajā daļā;

2) līdzdalība tieši nodrošina publiskas personas kapitālsabiedrības vai publiski privātās kapitālsabiedrības vispārējo stratēģisko mērķu un vidēja termiņa darbības stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu.

(3) Papildus šā panta otrajā daļā minētajiem nosacījumiem kapitālsabiedrība, kura vēlas iegūt līdzdalību citā kapitālsabiedrībā, pirms lēmuma pieņemšanas sniedz publiskas personas augstākajai lēmējinstitūcijai vērtējumu, vai ar līdzdalību citā kapitālsabiedrībā tās resursi tiks izmantoti racionāli un ekonomiski pamatoti, ievērojot labas korporatīvās pārvaldības principus.

5.pants. Līdzdalības iegūšana un izmaiņas

(1) Lēmumu par publiskas personas līdzdalības iegūšanu vai izšķirošās ietekmes iegūšanu vai izbeigšanu kapitālsabiedrībā pieņem attiecīgās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija.

(2) Atļauju publiskas personas kapitālsabiedrībai iegūt līdzdalību, iegūt izšķirošo ietekmi vai izbeigt izšķirošo ietekmi citā kapitālsabiedrībā pieņem attiecīgās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija.

(3) Publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas pieņemtais lēmums par nepieciešamību publiski privātajai kapitālsabiedrībai iegūt līdzdalību, iegūt izšķirošo ietekmi vai izbeigt izšķirošo ietekmi citā kapitālsabiedrībā ir saistošs kapitāla daļu turētāja pārstāvim, īstenojot dalībnieka (akcionāra) tiesības dalībnieku (akcionāru) sapulcē un lemjot par minēto jautājumu.

(4) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajos lēmumos ietver:

1) vērtējumu attiecībā uz atbilstību šā likuma 4.panta nosacījumiem;

2) vispārējo stratēģisko mērķi.

(5) Šā panta otro un trešo daļu nepiemēro kapitālsabiedrībām, kuras darbojas kā kredītiestādes vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrības.

6.pants. Koncerna līguma slēgšanas aizliegums

(1) Publiskas personas kapitālsabiedrība vai publiski privātā kapitālsabiedrība nedrīkst slēgt Koncernu likumā paredzētos koncerna līgumus.

(2) Ja publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulcē paredzēts lemt par Koncernu likumā noteiktā koncerna līguma slēgšanu ar citu komercsabiedrību, publiskas personas kapitāla daļu turētāja pārstāvim, īstenojot dalībnieka (akcionāra) tiesības, ir pienākums balsot tā, lai kapitālsabiedrība nenoslēgtu koncerna līgumu.

(3) Publiskas personas kapitālsabiedrība vai publiski privātā kapitālsabiedrība nodrošina, ka to meitas sabiedrības neslēdz Koncernu likumā paredzētos koncerna līgumus ar citām komercsabiedrībām.

7.pants. Līdzdalības pārvērtēšana

(1) Publiskai personai ir pienākums ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtēt katru tās tiešo līdzdalību kapitālsabiedrībā un atbilstību šā likuma 4.panta nosacījumiem. Šo prasību nepiemēro, ja likumā ir noteikts, ka attiecīgās kapitālsabiedrības kapitāla daļas vai akcijas nav atsavināmas.

(2) Lēmumu par publiskas personas līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībās pieņem attiecīgās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija. Lēmumā ietver:

1) vērtējumu attiecībā uz atbilstību šā likuma 4.panta nosacījumiem;

2) vispārējo stratēģisko mērķi.

8.pants. Tiesiskās sekas, iegūstot izšķirošo ietekmi

(1) Ja publiskas personas kapitālsabiedrība iegūst visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas citā kapitālsabiedrībā (atkarīgā kapitālsabiedrība), tad:

1) atkarīgā kapitālsabiedrība izstrādā vidēja termiņa darbības stratēģiju atbilstoši šā likuma 57.pantam;

2) atkarīgās kapitālsabiedrības dividendēs izmaksājamo peļņas daļu nosaka saskaņā ar šā likuma 28. vai 35.pantu;

3) atkarīgās kapitālsabiedrības valdi un padomi nominē, ievērojot šādus nosacījumus:

a) nominācijas process ir atklāts,

b) valdes un padomes locekļu kandidātus izvēlas, balstoties uz profesionalitātes un kompetences kritērijiem;

4) atkarīgā kapitālsabiedrība var izveidot padomi tikai šā likuma 106.panta pirmajā daļā minētajā gadījumā;

5) atkarīgās kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzību, prēmiju un atsaukšanas pabalstu nosaka, ievērojot valdes un padomes locekļiem šajā likumā noteiktos ierobežojumus;

(2) Kapitāla daļu turētājs nodrošina, ka publiskas personas kontrolētā kapitālsabiedrībā:

1) vidēja termiņa darbības stratēģiju izstrādā atbilstoši šā likuma 57.pantam;

2) informāciju par kapitālsabiedrību publisko atbilstoši šā likuma 58.panta pirmajai un otrajai daļai;

3) dividendēs izmaksājamo peļņas daļu nosaka saskaņā ar šā likuma 28. vai 35.pantu.

(3) Publiskas personas kapitālsabiedrība nodrošina, ka tās meitas sabiedrības:

1) neiegūst līdzdalību citās kapitālsabiedrībās, izņemot gadījumu, kad tas atbilst šā likuma 4.panta otrās daļas 1.punktā noteiktajam un ir saņemta attiecīgās publiskās personas augstākās lēmējinstitūcijas atļauja;

2) vidēja termiņa darbības stratēģiju izstrādā atbilstoši šā likuma 57.pantam;

3) informāciju par kapitālsabiedrību publisko atbilstoši šā likuma 58.panta pirmajai un otrajai daļai;

4) dividendēs izmaksājamo peļņas daļu nosaka saskaņā ar šā likuma 28. vai 35.pantu.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētajās atkarīgajās kapitālsabiedrībās, kurās netiek veidota padome, dalībnieku (akcionāru) sapulce pilda padomes uzdevumus atbilstoši Komerclikuma 292.panta pirmajai daļai.

(5) Šā panta pirmajā daļā minētajās atkarīgajās kapitālsabiedrībās, kurās netiek veidota padome, valdei jāsaņem dalībnieku (akcionāru) sapulces piekrišana Komerclikuma 294.panta pirmajā daļā noteikto jautājumu izlemšanai.

(6) Šā panta noteikumus nepiemēro meitas sabiedrībām, kuras darbojas kā kredītiestādes, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vai ārvalstīs reģistrētas kapitālsabiedrības.

9.pants. Līdzdalības izbeigšana

(1) Lēmumu par publiskas personas līdzdalības izbeigšanu kapitālsabiedrībā pieņem attiecīgās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija.

(2) Lēmumu par atļauju publiskas personas kapitālsabiedrībai izbeigt līdzdalību citā kapitālsabiedrībā pieņem attiecīgās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija.

(3) Publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas pieņemtais lēmums par publiski privātās kapitālsabiedrības līdzdalības izbeigšanu citā kapitālsabiedrībā ir saistošs kapitāla daļu turētāja pārstāvim, īstenojot dalībnieka (akcionāra) tiesības dalībnieku (akcionāru) sapulcē un lemjot par minēto jautājumu.

(4) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajos lēmumos norāda publiskas personas līdzdalības izbeigšanas kārtību.

(5) Šā panta otro un trešo daļu nepiemēro kapitālsabiedrībām, kuras darbojas kā kredītiestādes vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrības.

B sadaļa
Publiskas personas kapitāla daļu pārvaldība

III nodaļa
Kapitāla daļu turētājs un kapitāla daļu turētāja pārstāvis

10.pants. Valsts kapitāla daļu turētājs

(1) Valsts kapitāla daļu turētājs kapitālsabiedrībā ir:

1) ministrija vai cita valsts pārvaldes iestāde, kuru par valsts kapitāla daļu turētāju iecēlis Ministru kabinets;

2) institūcija, kura saskaņā ar šo likumu vai likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" atsavina vai privatizē valsts kapitāla daļas.

(2) Ministru kabinets nosaka ministriju, kurai attiecīgajā nozarē ir būtiska nozīme konkrētu valsts kapitāla daļu pārvaldībā (turpmāk — nozares ministrija).

(3) Valsts kapitāla daļām vienā kapitālsabiedrībā var būt tikai viens turētājs.

(4) Ja valsts kapitāla daļu turētājs tiek reorganizēts, par attiecīgo kapitāla daļu turētāju kļūst institūcija, kura ir kapitāla daļu turētāja tiesību un pienākumu pārņēmēja, ja Ministru kabinets nenosaka citu valsts kapitāla daļu turētāju.

(5) Ja valsts kapitāla daļu turētājs tiek likvidēts, Ministru kabinets ieceļ citu valsts kapitāla daļu turētāju.

11.pants. Atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu turētājs

(1) Atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu turētājs kapitālsabiedrībā ir:

1) atvasināta publiska persona, kurai pieder šīs kapitāla daļas;

2) valsts pārvaldes iestāde, kuru par atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu turētāju iecēlis Ministru kabinets pēc atvasinātas publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas lūguma.

(2) Atvasinātas publiskas personas kapitāla daļām vienā kapitālsabiedrībā var būt tikai viens turētājs.

(3) Ja attiecīgā atvasinātā publiskā persona tiek reorganizēta, par tai piederošo kapitāla daļu turētāju kļūst atvasināta publiska persona, kura ir reorganizētās atvasinātās publiskās personas tiesību un pienākumu pārņēmēja, ja lēmumā par atvasinātas publiskas personas reorganizāciju nav noteikts citādi.

(4) Ja attiecīgā atvasinātā publiskā persona tiek likvidēta, tai piederošo kapitāla daļu turētāju nosaka likumā vai lēmumā par atvasinātas publiskas personas likvidāciju.

12.pants. Ministrija kā kapitāla daļu turētājs

(1) Ja valsts kapitāla daļu turētājs ir ministrija, šajā likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem ministrijas valsts sekretārs vai ar valsts sekretāra rīkojumu noteikta cita ministrijas amatpersona, kurai ir visas normatīvajos aktos paredzētās kapitāla daļu turētāja pārstāvja tiesības, pienākumi un atbildība (turpmāk arī — kapitāla daļu turētāja pārstāvis).

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās ministrijas amatpersonas prombūtnes laikā (atvaļinājums, slimība vai cita līdzīga situācija, kurā netiek nodrošinātas kapitāla daļu turētāja pārstāvja funkcijas) ministrijas valsts sekretārs ir tiesīgs kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņemt pats vai uz minētās amatpersonas prombūtnes laiku pilnvarot šo lēmumu pieņemšanai citu ministrijas amatpersonu. Valsts sekretāra prombūtnes laikā attiecīgos lēmumus pieņem persona, kura pilda valsts sekretāra pienākumus.

(3) Ministrijas valsts sekretārs no ministrijas ierēdņu vidus ieceļ atbildīgo darbinieku, kas viņam vai ar valsts sekretāra rīkojumu noteiktai amatpersonai, kura pilda kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumus, sniedz nepieciešamās ziņas un sagatavo dokumentus, lai valsts sekretārs vai attiecīgā amatpersona varētu pildīt kapitāla daļu turētāja funkcijas valsts kapitālsabiedrībā, publiski privātajā kapitālsabiedrībā vai privātajā kapitālsabiedrībā vai pieņemt dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumus valsts kapitālsabiedrībā.

(4) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis savus pienākumus pilda atbilstoši viņam noteiktajiem amata pienākumiem attiecīgajā ministrijā un atlīdzību par šo pienākumu pildīšanu saņem amatam noteiktās mēnešalgas ietvaros. Atbildīgajam darbiniekam par attiecīgo pienākumu pildīšanu var noteikt piemaksu saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.pantu, ja atbildīgā darbinieka pienākumi ir uzskatāmi par papildu pienākumiem. Kapitāla daļu turētāja pārstāvis un atbildīgais darbinieks nedrīkst saņemt atlīdzību par jebkādiem tiesiskiem darījumiem, kas noslēgti ar attiecīgo kapitālsabiedrību.

13.pants. Cita valsts pārvaldes institūcija kā kapitāla daļu turētājs

(1) Ja publiskas personas kapitāla daļu turētājs ir cita valsts pārvaldes institūcija, šajā likumā vai citos komercdarbību regulējošos normatīvajos aktos paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem attiecīgās institūcijas vadītājs (turpmāk arī — kapitāla daļu turētāja pārstāvis).

(2) Institūcijas vadītāja prombūtnes laikā (atvaļinājums, slimība vai cita līdzīga situācija, kurā netiek nodrošinātas kapitāla daļu turētāja pārstāvja funkcijas) šā panta pirmajā daļā minētos lēmumus pieņem persona, kura pilda institūcijas vadītāja pienākumus.

(3) Institūcijas vadītājs no institūcijas amatpersonu vidus ieceļ atbildīgo darbinieku, kas sniedz viņam nepieciešamās ziņas un sagatavo dokumentus, lai institūcijas vadītājs varētu pildīt kapitāla daļu turētāja funkcijas publiskas personas kapitālsabiedrībā, publiski privātajā kapitālsabiedrībā vai privātajā kapitālsabiedrībā vai pieņemt dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumus publiskas personas kapitālsabiedrībā.

(4) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis savus pienākumus pilda atbilstoši viņam noteiktajiem amata pienākumiem attiecīgajā institūcijā un atlīdzību par šo pienākumu pildīšanu saņem amatam noteiktās mēnešalgas ietvaros. Atbildīgajam darbiniekam par attiecīgo pienākumu pildīšanu var noteikt piemaksu saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.pantu, ja atbildīgā darbinieka pienākumi ir uzskatāmi par papildu pienākumiem. Kapitāla daļu turētāja pārstāvis un atbildīgais darbinieks nedrīkst saņemt atlīdzību par jebkādiem tiesiskiem darījumiem, kas noslēgti ar attiecīgo kapitālsabiedrību.

14.pants. Pašvaldība kā kapitāla daļu turētājs

(1) Ja pašvaldības kapitāla daļu turētājs ir pašvaldība, šajā likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem pašvaldības domes priekšsēdētājs (turpmāk arī — kapitāla daļu turētāja pārstāvis).

(2) Pašvaldības dome var nodot pašvaldības kapitāla daļu turētāja lēmumu pieņemšanas tiesības pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniekam, pašvaldības izpilddirektoram vai tās pilsētas (novada) pašvaldības struktūrvienības vadītājam, kurai ir uzticēta attiecīgu pašvaldības kapitāla daļu pārvaldīšana (turpmāk arī — kapitāla daļu turētāja pārstāvis).

(3) Pašvaldības domes priekšsēdētāja vai šā panta otrajā daļā minētās amatpersonas prombūtnes laikā (atvaļinājums, slimība vai cita līdzīga situācija, kurā netiek nodrošinātas kapitāla daļu turētāja pārstāvja funkcijas) kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem persona, kura pilda pašvaldības domes priekšsēdētāja, izpilddirektora vai attiecīgās pašvaldības struktūrvienības vadītāja pienākumus.

(4) Pašvaldības domes priekšsēdētājs no pašvaldības vai pašvaldības iestāžu darbinieku vidus vai šā panta otrajā daļā minētā amatpersona no tai padoto struktūrvienību darbinieku vidus ieceļ atbildīgo darbinieku, kas sniedz domes priekšsēdētājam vai attiecīgajai amatpersonai nepieciešamās ziņas un sagatavo dokumentus, lai domes priekšsēdētājs vai attiecīgā amatpersona varētu pildīt kapitāla daļu turētāja funkcijas pašvaldības kapitālsabiedrībā, privātajā kapitālsabiedrībā, publiski privātajā kapitālsabiedrībā vai pieņemt dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumus pašvaldības kapitālsabiedrībā. Atbildīgo darbinieku var neiecelt, ja atbildīgā darbinieka pienākumu izpilde ietilpst pašvaldības izveidotas struktūrvienības kompetencē.

(5) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis savus pienākumus pilda atbilstoši viņam noteiktajiem amata pienākumiem attiecīgajā pašvaldībā un atlīdzību par šo pienākumu pildīšanu saņem amatam noteiktās mēnešalgas ietvaros. Atbildīgajam darbiniekam par attiecīgo pienākumu pildīšanu var noteikt piemaksu saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.pantu, ja atbildīgā darbinieka pienākumi ir uzskatāmi par papildu pienākumiem. Kapitāla daļu turētāja pārstāvis un atbildīgais darbinieks nedrīkst saņemt atlīdzību par jebkādiem tiesiskiem darījumiem, kas noslēgti ar attiecīgo kapitālsabiedrību.

15.pants. Atvasināta publiska persona, izņemot pašvaldību, kā kapitāla daļu turētājs

(1) Ja atvasinātas publiskas personas (izņemot pašvaldību) kapitāla daļu turētājs ir atvasināta publiska persona, šajā likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem atvasinātas publiskas personas augstākās izpildinstitūcijas vadītājs (turpmāk arī — kapitāla daļu turētāja pārstāvis).

(2) Atvasinātas publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija var nodot atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu turētāja lēmumu pieņemšanas tiesības atvasinātas publiskas personas izveidotas iestādes (struktūrvienības) vadītājam, kuram ir uzticēta atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu pārvaldīšana (turpmāk arī — kapitāla daļu turētāja pārstāvis).

(3) Atvasinātas publiskas personas augstākās izpildinstitūcijas vadītāja vai šā panta otrajā daļā minētās amatpersonas prombūtnes laikā (atvaļinājums, slimība vai cita līdzīga situācija, kurā netiek nodrošinātas valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvja funkcijas) kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem persona, kura pilda atvasinātas publiskas personas augstākās izpildinstitūcijas vadītāja vai attiecīgās iestādes (struktūrvienības) vadītāja pienākumus.

(4) Atvasinātas publiskas personas augstākās izpildinstitūcijas vadītājs no atvasinātas publiskas personas iestāžu darbinieku vidus vai šā panta otrajā daļā minētā amatpersona no tai padotās iestādes (struktūrvienības) darbinieku vidus ieceļ atbildīgo darbinieku, kas sniedz augstākās izpildinstitūcijas vadītājam vai attiecīgajai amatpersonai nepieciešamās ziņas un sagatavo dokumentus, lai augstākās izpildinstitūcijas vadītājs vai attiecīgā amatpersona varētu pildīt kapitāla daļu turētāja funkcijas atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrībā, privātajā kapitālsabiedrībā, publiski privātajā kapitālsabiedrībā vai pieņemt dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumus atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrībā.

(5) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis savus pienākumus pilda atbilstoši viņam noteiktajiem amata pienākumiem attiecīgajā atvasinātajā publiskajā personā un atlīdzību par šo pienākumu pildīšanu saņem amatam noteiktās mēnešalgas ietvaros. Atbildīgajam darbiniekam par attiecīgo pienākumu pildīšanu var noteikt piemaksu saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.pantu, ja atbildīgā darbinieka pienākumi ir uzskatāmi par papildu pienākumiem. Kapitāla daļu turētāja pārstāvis un atbildīgais darbinieks nedrīkst saņemt atlīdzību par jebkādiem tiesiskiem darījumiem, kas noslēgti ar attiecīgo kapitālsabiedrību.

16.pants. Atbildīgā darbinieka pienākumi

(1) Atbildīgais darbinieks ziņo kapitāla daļu turētāja pārstāvim par katru dalībnieku (akcionāru) sapulci tūlīt pēc tam, kad saņemts paziņojums par sapulces sasaukšanu, un iepazīstina kapitāla daļu turētāja pārstāvi ar sapulces darba kārtību.

(2) Atbildīgais darbinieks nekavējoties sniedz kapitāla daļu turētāja pārstāvim visas ziņas, kas ir šā darbinieka rīcībā un nepieciešamas kapitāla daļu turētāja pārstāvim viņa kompetencē ietilpstošo lēmumu pieņemšanai.

(3) Atbildīgais darbinieks veic citas darbības un pilda arī citus uzdevumus, ko viņam rakstveidā uztic kapitāla daļu turētāja pārstāvis.

17.pants. Kapitāla daļu turētāja pārstāvja piedalīšanās publiski privātās kapitālsabiedrības vai privātās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulcē

(1) Kapitāla daļu turētāju kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulcē pārstāv kapitāla daļu turētāja pārstāvis.

(2) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis var pilnvarot atbildīgo darbinieku vai citu personu (turpmāk — pilnvarotā persona) pārstāvēt kapitāla daļu turētāju kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulcē. Šādā gadījumā kapitāla daļu turētāja pārstāvis pilnvarotajai personai izdod pilnvaru un rakstveida balsošanas uzdevumu katrā dalībnieku (akcionāru) sapulces darba kārtības jautājumā. Pilnvarotā persona dalībnieku (akcionāru) sapulcē drīkst balsot tikai tā, kā norādīts balsošanas uzdevumā.

(3) Ja dalībnieku (akcionāru) sapulcē izskata jautājumu, kas nav norādīts paziņojumā par dalībnieku (akcionāru) sapulces sasaukšanu, pilnvarotā persona rīkojas tā, kā attiecīgajā gadījumā rīkotos pats kapitāla daļu turētāja pārstāvis, lai panāktu nepieciešamo vai visizdevīgāko rezultātu.

18.pants. Publiski privātās kapitālsabiedrības vai privātās kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja pārstāvja pilnvarotajām personām noteiktie ierobežojumi

(1) Kapitāla daļu turētāja pārstāvja pilnvarotā persona drīkst veikt tikai tādas darbības, ko paredz dalībnieka (akcionāra) pienākumu un tiesību īstenošana kapitālsabiedrībā un kas ir ar to cieši saistītas.

(2) Ja pilnvarotā persona papildus uzdotajai lietai izpildījusi vēl kādu citu lietu, tā attiecībā uz šo lietu ir pakļauta Civillikuma noteikumiem par neuzdotu lietvedību.

(3) Pilnvarotajai personai ir aizliegts atteikties no balsstiesību izmantošanas publiski privātās kapitālsabiedrības vai privātās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulcē.

(4) Par atteikšanos no balsstiesību izmantošanas uzskatāma arī neierašanās dalībnieku (akcionāru) sapulcē pēc attiecīga pilnvarojuma saņemšanas, ja pilnvarotā persona par nespēju piedalīties dalībnieku (akcionāru) sapulcē nav paziņojusi kapitāla daļu turētāja pārstāvim laikā, kas nodrošina iespēju pilnvarot citu personu dalībai attiecīgajā dalībnieku (akcionāru) sapulcē.

(5) Pilnvarotā persona nedrīkst savus pienākumus deleģēt citai personai — veikt pārpilnvarojumu (substitūciju).

(6) Pilnvarotā persona nedrīkst pārkāpt tai dotā balsošanas uzdevuma ietvarus, un tai jārīkojas pēc kapitāla daļu turētāja pārstāvja norādījumiem.

(7) Pilnvarotā persona, kas nav valsts amatpersona, saņem kapitāla daļu turētāja pārstāvja iepriekšēju rakstveida piekrišanu pilnvarotās personas ievēlēšanai par kapitālsabiedrības valdes vai padomes locekli, kontrolieri vai revidentu. Pilnvarotā persona, kas ir valsts amatpersona, saņem amatu savienošanas atļauju, ievērojot likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteikto kārtību.

19.pants. Kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumi publiski privātajā kapitālsabiedrībā vai privātajā kapitālsabiedrībā

(1) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis sniedz pilnvarotajai personai tās pienākumu sekmīgai veikšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus par kapitālsabiedrību.

(2) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis izsniedz pilnvarotajai personai šā likuma 17.panta otrajā daļā minēto pilnvaru, balsošanas uzdevumu, citus dokumentus un informāciju termiņā, kas nodrošina pilnvarotajai personai iespēju veikt tās pienākumus.

(3) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis publiskas personas kontrolētā kapitālsabiedrībā veicina likumos, Ministru kabineta noteikumos un apstiprinātajās nozares attīstības koncepcijās, stratēģijās un citos nozares attīstību reglamentējošos dokumentos noteikto mērķu un uzdevumu īstenošanu, kā arī šā likuma nosacījumu izpildi.

20.pants. Kapitāla daļu turētāja pārstāvja vai pilnvarotās personas pienākumu pildīšanai nepieciešamie līdzekļi

Kapitāla daļu turētājs dod kapitāla daļu turētāja pārstāvim vai pilnvarotajai personai pienākumu veikšanai nepieciešamos līdzekļus, bet, ja kapitāla daļu turētāja pārstāvis vai pilnvarotā persona izlieto savus līdzekļus, kapitāla daļu turētājs šos izdevumus nekavējoties atlīdzina, tiklīdz kapitāla daļu turētāja pārstāvis vai pilnvarotā persona iesniedz šos izdevumus attaisnojošus dokumentus.

21.pants. Pilnvarotās personas atbildība

Pilnvarotā persona neatbild par darbībām, kuras tā veikusi saskaņā ar šā likuma 17.panta otrajā daļā minēto kapitāla daļu turētāja pārstāvja doto balsošanas uzdevumu.

IV nodaļa
Koordinācijas institūcija

22.pants. Koordinācijas institūcija un tās uzdevumi

(1) Ministru kabinets nosaka valsts pārvaldes iestādi, kas pilda šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus saistībā ar valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldi (turpmāk — koordinācijas institūcija).

(2) Koordinācijas institūcija veic šādus uzdevumus:

1) izstrādā kapitālsabiedrību un kapitāla daļu efektīvas pārvaldības vadlīnijas;

2) sniedz valsts kapitāla daļu turētājiem atzinumu par kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītajiem finanšu mērķiem un darbības finanšu rādītājiem (dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, peļņas rādītājiem, kapitāla atdevi u.c.), kā arī to saskaņotību ar kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītajiem nefinanšu mērķiem;

3) konsultē Ministru kabinetu, publiskas personas kapitāla daļu turētājus un kapitālsabiedrības par korporatīvās pārvaldības ieviešanas aspektiem;

4) organizē kapitāla daļu turētāju pārstāvju un valsts pārvaldes institūciju locekļu apmācību korporatīvās pārvaldības jautājumos;

5) nodrošina to, ka tiek publiskota aktuāla informācija par valsts kapitālsabiedrībām un valsts izšķirošajā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām, kā arī tiek sagatavots ikgadējs publisks pārskats par valstij piederošajiem aktīviem;

6) sniedz atzinumu Ministru kabinetam par valsts līdzdalības iegūšanu, saglabāšanu vai izbeigšanu, kā arī pēc atvasinātas publiskas personas pieprasījuma sniedz viedokli par attiecīgās atvasinātās publiskās personas līdzdalības iegūšanu vai izbeigšanu noteiktā kapitālsabiedrībā;

7) atbilstoši kompetencei izstrādā un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniedz Ministru kabinetam apstiprināšanai tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus;

8) veic citus uzdevumus, kas noteikti šajā likumā un citos tiešās pārvaldes iestādes darbību regulējošos likumos.

23.pants. Koordinācijas institūcijas tiesības

(1) Veicot šā likuma 22.pantā noteiktos uzdevumus, koordinācijas institūcijai ir tiesības:

1) pieprasīt un saņemt no publisku personu orgāniem, kapitāla daļu turētājiem vai valsts kapitālsabiedrībām attiecīgo uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju;

2) sniegt atzinumus par citu valsts institūciju sagatavotajiem politikas plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem, kuros tieši vai netieši skarti publiskas personas kapitāla daļu pārvaldes jautājumi;

3) sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetam izskatīšanai ar koordinācijas institūcijas funkciju izpildes nodrošināšanu saistītos tiesību aktus un politikas plānošanas dokumentus.

(2) Koordinācijas institūcijai ir tiesības veikt citas normatīvajos aktos atļautās darbības, lai izpildītu likumā noteiktos uzdevumus.

24.pants. Koordinācijas institūcijas konsultatīvā padome

(1) Lai nodrošinātu ekspertu un nozares profesionāļu līdzdalību publiskas personas kapitāla daļu pārvaldības procesā, koordinācijas institūcija izveido konsultatīvo padomi (turpmāk — konsultatīvā padome). Konsultatīvā padome ir koleģiāla padomdevēja institūcija, kura:

1) izskata izstrādātos un Ministru kabinetam iesniedzamos ar publiskas personas kapitāla daļu pārvaldi un koordinācijas institūcijas darbību saistīto tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus un sniedz viedokli par tiem;

2) izskata koordinācijas institūcijas izstrādātos normatīvo aktu projektus un uz šā likuma pamata izstrādātos vadlīniju projektus un sniedz viedokli par tiem.

(2) Konsultatīvās padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.

(3) Konsultatīvās padomes personālsastāvu un nolikumu apstiprina koordinācijas institūcija.

V nodaļa
Valsts kapitāla daļu pārvaldība

25.pants. Vērtējums par valsts līdzdalības nepieciešamību kapitālsabiedrībās

(1) Valsts līdzdalības iegūšanu vai izbeigšanu, kā arī izšķirošās ietekmes iegūšanu vai izbeigšanu kapitālsabiedrībā var ierosināt nozares ministrija vai valsts kapitāla daļu turētājs, iesniedzot Ministru kabinetam attiecīgu priekšlikumu. Priekšlikumam pievieno vērtējumu par līdzdalības vai izšķirošās ietekmes iegūšanas atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas nosacījumiem attiecībā uz publiskas personas līdzdalību kapitālsabiedrībās, kā arī vispārējo stratēģisko mērķi, ko priekšlikuma iesniedzējs piedāvā valstij sasniegt ar līdzdalību kapitālsabiedrībā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajam Ministru kabinetā iesniegtajam priekšlikumam pievieno koordinācijas institūcijas atzinumu.

(3) Koordinācijas institūcija gādā, lai atbilstoši nepieciešamībai, bet ne retāk kā reizi piecos gados valsts kapitāla daļu turētājs Ministru kabinetam iesniedz vērtējumu par valsts līdzdalību attiecīgajā kapitālsabiedrībā un tās atbilstību šā likuma 4.panta nosacījumiem.

(4) Ja šā panta trešajā daļā minētajā vērtējumā sniegts priekšlikums saglabāt valsts līdzdalību kapitālsabiedrībā, tajā ietver vispārējo stratēģisko mērķi.

(5) Koordinācijas institūcija izstrādā valsts līdzdalības vispārējo stratēģisko mērķu noteikšanas vadlīnijas.

26.pants. Vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādāšana un izvērtēšana

(1) Ja valsts kapitāla daļu turētājs kapitālsabiedrībā, kurā valstij ir izšķirošā ietekme, nav nozares ministrija, tas pirms kapitālsabiedrības izstrādātās vidēja termiņa darbības stratēģijas apstiprināšanas [balsstiesību izlietošanas dalībnieku (akcionāru) sapulcē] saņem nozares ministrijas un koordinācijas institūcijas atzinumu.

(2) Ja nozares ministrija ir valsts kapitāla daļu turētājs kapitālsabiedrībā, kurā valstij ir izšķirošā ietekme, tā pirms kapitālsabiedrības izstrādātās vidēja termiņa darbības stratēģijas apstiprināšanas [balsstiesību izlietošanas dalībnieku (akcionāru) sapulcē] saņem koordinācijas institūcijas atzinumu.

(3) Ja valsts kapitālsabiedrībā ir izveidota padome, tā pirms kapitālsabiedrības izstrādātās vidēja termiņa darbības stratēģijas apstiprināšanas saņem nozares ministrijas un koordinācijas institūcijas atzinumu.

(4) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajā atzinumā koordinācijas institūcija sniedz vērtējumu par kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītajiem finanšu mērķiem un darbības finanšu rādītājiem (peļņas rādītājiem, dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, kapitāla atdevi u.c.), kā arī to saskaņotību ar kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītajiem nefinanšu mērķiem.

(5) Šā panta pirmajā un trešajā daļā minētajā atzinumā nozares ministrija sniedz vērtējumu par kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītajiem nefinanšu mērķiem un to atbilstību nozares politikas mērķiem.

(6) Valsts kapitāla daļu turētājs valsts kapitālsabiedrībā un valsts kapitālsabiedrības padome (ja tāda ir izveidota) saņem koordinācijas institūcijas atzinumu, pirms dod piekrišanu [izlieto balsstiesības dalībnieku (akcionāru) sapulcē vai padomes lēmuma pieņemšanā] darījumam, kas būtiski ietekmē (vismaz par 15 procentiem un nav paredzēts vidēja termiņa darbības stratēģijā) kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā noteikto aktīvu apjomu.

(7) Koordinācijas institūcija izvērtē šā panta sestajā daļā minētā darījuma pamatotību (tai skaitā ietekmi uz kapitālsabiedrības vērtību vai finanšu mērķu sasniegšanu, novērtējot ar paredzētajiem lēmumiem saistītos riskus vai ieguvumus, ilgtermiņa izmaksas un alternatīvas) un lietderību.

(8) Ja valsts kapitāla daļu turētājs vai valsts kapitālsabiedrības padome (ja tāda ir izveidota) neņem vērā koordinācijas institūcijas atzinumā norādīto, tad, apstiprinot kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģiju vai dodot piekrišanu šā panta sestajā daļā minētajam darījumam, koordinācijas institūcijai rakstveidā tiek nosūtīta attiecīga argumentācija.

(9) Ja valsts kapitālsabiedrības padome (ja tāda ir izveidota) neņem vērā nozares ministrijas atzinumā norādīto, tad, apstiprinot kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģiju, padome savu argumentāciju rakstveidā nosūta nozares ministrijai.

(10) Ja valsts kapitāla daļu turētājs neņem vērā nozares ministrijas atzinumā norādīto un nevar vienoties par kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā ietveramiem nefinanšu mērķiem, attiecīgo jautājumu izskata Ministru kabinets. Šādā gadījumā valsts kapitāla daļu turētājs, apstiprinot [izlietojot balsstiesības dalībnieku (akcionāru) sapulcē] kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģiju, ievēro attiecīgu Ministru kabineta lēmumu par kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā ietveramiem nefinanšu mērķiem.

(11) Nozares ministrija un koordinācijas institūcija, kas šajā pantā noteiktajā kārtībā sniedz atzinumu valsts kapitāla daļu turētājam, ir atbildīgas par savu vērtējumu.

(12) Ja valsts kapitāla daļu turētājs, apstiprinot kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģiju vai dodot piekrišanu šā panta sestajā daļā minētajam darījumam, neievēro koordinācijas institūcijas atzinumā norādīto, valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis ir atbildīgs par attiecīgo pieņemto lēmumu.

27.pants. Kapitālsabiedrības darbības rezultātu izvērtēšana

(1) Koordinācijas institūcija izstrādā kapitālsabiedrībai, kurā valstij ir izšķirošā ietekme, tās darbības rezultātu izvērtēšanas metodes (vadlīnijas), paredzot, ka pārskati par finanšu mērķu sasniegšanu sniedzami pēc vienotas formas.

(2) Valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis katru gadu, ievērojot nozares ministrijas un koordinācijas institūcijas atzinumu, izvērtē kapitālsabiedrībai izvirzīto mērķu sasniegšanu.

(3) Šā panta otrajā daļā minētajā atzinumā koordinācijas institūcija (ja tā nav kapitāla daļu turētājs) sniedz vērtējumu par vidēja termiņa darbības stratēģijā noteikto finanšu mērķu sasniegšanu iepriekšējā gadā, kā arī priekšlikumus turpmākajai rīcībai.

(4) Šā panta otrajā daļā minētajā atzinumā nozares ministrija sniedz vērtējumu par kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā noteikto nefinanšu mērķu sasniegšanu iepriekšējā gadā, kā arī priekšlikumus turpmākajai rīcībai.

(5) Izvērtējot mērķu sasniegšanu, valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis pieņem lēmumu par turpmāko rīcību, lai nodrošinātu aktīvu atdeves un vērtības pieaugumu, kā arī vidēja termiņa darbības stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu.

(6) Koordinācijas institūcija var ierosināt, lai valsts kapitāla daļu turētājs veic auditu kapitālsabiedrībā, ja ir pamats aizdomām par nelietderīgu, neefektīvu rīcību vai pārkāpumiem un ja konstatēti būtiski riski attiecībā uz noteikto mērķu sasniegšanas iespējamību.

(7) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā atbilstoši šā panta nosacījumiem vērtējami kapitālsabiedrības darbības rezultāti un finanšu rādītāji.

28.pants. Prognozējamās dividendēs izmaksājamās peļņas daļas noteikšanas kārtība valsts kapitālsabiedrībā un publiski privātajā kapitālsabiedrībā, kurā valsts ir dalībnieks (akcionārs)

(1) Prognozējamo peļņas daļu, kas izmaksājama dividendēs, un dividendēs izmaksājamo peļņas daļu nosaka, pamatojoties uz kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģiju, tajā noteiktajiem kapitālsabiedrības mērķiem un to īstenošanu.

(2) Kapitālsabiedrības valde, pamatojoties uz vidēja termiņa darbības stratēģiju, sagatavo priekšlikumu par prognozējamo peļņas daļu, kas izmaksājama dividendēs, un dividendēs izmaksājamo peļņas daļu un iesniedz priekšlikumu kapitāla daļu turētājam.

(3) Ja kapitālsabiedrības valdes priekšlikums par prognozējamo peļņas daļu, kas izmaksājama dividendēs, un dividendēs izmaksājamo peļņas daļu atšķiras no vidēja termiņa darbības stratēģijā noteiktā, valsts kapitāla daļu turētājs iesniedz Finanšu ministrijai un koordinācijas institūcijai priekšlikumu ar dividendēs izmaksājamās peļņas daļas pamatojumu.

(4) Ja koordinācijas institūcija ar Finanšu ministriju un valsts kapitāla daļu turētāju nevienojas par prognozējamo peļņas daļu, kas izmaksājama dividendēs, un dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, koordinācijas institūcija sagatavo informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam, kas pieņem valsts kapitāla daļu turētājam saistošu lēmumu.

(5) Lēmumu par dividendēs izmaksājamo peļņas daļu dalībnieku (akcionāru) sapulce pieņem pēc sabiedrības gada pārskata apstiprināšanas.

(6) Ministru kabinets atbilstoši šā panta nosacījumiem reglamentē kārtību, kādā valsts kapitālsabiedrībās un publiski privātajās kapitālsabiedrībās, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs), prognozējama peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs, kā arī valsts kapitāla daļu turētāja rīcību, izlietojot valsts kā dalībnieka (akcionāra) tiesības lemt par dividendēs izmaksājamo peļņas daļu.

29.pants. Informācijas atklātības nodrošināšana

(1) Koordinācijas institūcija:

1) nodrošina atklātu pieeju salīdzināmai informācijai par valsts kapitāla atdevi, aktīviem un to vērtību, finanšu efektivitāti, dividenžu izmaksu un citiem svarīgiem kapitālsabiedrību pārvaldības jautājumiem;

2) izstrādā valsts kapitālsabiedrībām un kapitāla daļu turētājiem vienotas vadlīnijas kapitālsabiedrību informācijas atklātības un pārskatu sniegšanas ietvaram;

3) izveido interaktīvu mājaslapu internetā — datubāzi, kurā pieejama aktuālā informācija par valsts kapitāla daļām un to pārvaldību, korporatīvās pārvaldības principu ieviešanu un atsevišķiem pārvaldības aspektiem, tai skaitā šādas ziņas:

a) kapitālsabiedrību saraksts, kas grupēts pēc turētāja, nozares vai lieluma kritērijiem, pēc valsts dalības apmēra kapitālā,

b) atlasīto kapitālsabiedrību kopas vidējie finanšu rādītāji,

c) valsts piešķirtā finansējuma attīstība pa gadiem, piešķirtais finansējums atlasīto kapitālsabiedrību kopai vai konkrētai nozarei,

d) kapitālsabiedrības veiktās iemaksas valsts budžetā, tai skaitā dividendes, nodokļu maksājumi;

4) ievieto savā mājaslapā internetā jaunāko informāciju par aktuālajiem grozījumiem normatīvajos tiesību aktos, kas tieši skar publiskas personas kapitālsabiedrības un kapitāla daļu pārvaldi, kā arī publicē skaidrojošos materiālus.

(2) Valsts kapitāla daļu turētājs nodrošina savā mājaslapā internetā aktuālo informāciju par kapitālsabiedrībām, kurās tas ir daļu turētājs, tai skaitā šādas ziņas:

1) kapitālsabiedrības firma, juridiskā adrese, pamatkapitāla lielums un valsts līdzdalības apmērs;

2) valsts līdzdalības atbilstība šā likuma 4.panta pirmās daļas nosacījumiem un vispārējais stratēģiskais mērķis;

3) kapitālsabiedrības līdzdalība citās sabiedrībās un tās atbilstība šā likuma 4.panta otrās daļas nosacījumiem;

4) valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis kapitālsabiedrībā;

5) kapitālsabiedrības apstiprināts gada pārskats;

6) kapitālsabiedrības izmaksātās dividendes valstij un veiktie maksājumi valsts budžetā;

7) ziņas, ka valsts paredzējusi izbeigt līdzdalību kapitālsabiedrībā;

8) ziņas par uzsākto kapitālsabiedrības reorganizāciju vai pārveidi;

9) citas ziņas, kuras valsts kapitāla daļu turētājs uzskata par nepieciešamu publiskot vai kuru publiskošana noteikta koordinācijas institūcijas izstrādātajās vadlīnijās.

(3) Ja ir objektīvi iemesli, kuru dēļ nevar publiskot šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto informāciju, kurai noteikts komercnoslēpuma statuss saskaņā ar Komerclikuma 19.pantu, koordinācijas institūcija vai valsts kapitāla daļu turētājs publisko attiecīgās kapitālsabiedrības sniegto skaidrojumu.

30.pants. Ikgadējais publiskais pārskats

(1) Koordinācijas institūcija līdz kārtējā gada 30.augustam sagatavo un iesniedz Ministru kabinetam un Saeimai ikgadējo publisko pārskatu par valstij piederošajām kapitālsabiedrībām un kapitāla daļām iepriekšējā gadā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā pārskatā ietver informāciju par valsts līdzdalību kapitālsabiedrībās, valsts ieguldītajiem resursiem un to atdevi, kapitālsabiedrību sniegtajiem pakalpojumiem, par nozarēm, kurās darbojas kapitālsabiedrības ar valsts līdzdalību, kā arī citu informāciju, kas nepieciešama, lai sniegtu priekšstatu par valsts kapitālsabiedrībām un kapitāla daļām.

(3) Valsts kapitāla daļu turētājs atbilstoši koordinācijas institūcijas noteiktajai kārtībai sniedz tai šā panta pirmajā daļā minētā pārskata sagatavošanai nepieciešamo informāciju.

31.pants. Valdes un padomes locekļu nominēšanas kārtība

(1) Valsts kapitāla daļu turētājs nodrošina kandidāta nomināciju kapitālsabiedrības padomes vai valdes (ja kapitālsabiedrībā nav izveidota padome) locekļa amatam. Kapitālsabiedrības padome (ja tāda ir izveidota) nodrošina kandidāta nomināciju kapitālsabiedrības valdes locekļa amatam.

(2) Valdes un padomes locekļa nominēšanas process atbilst korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem, nodrošina atklātu, godīgu un profesionālu valdes un padomes locekļu atlasi, kas veicina profesionālas un kompetentas kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijas izveidi.

(3) Sākotnēji valsts kapitāla daļu turētājs vai valsts kapitālsabiedrības padome sagatavo potenciālo valdes vai padomes locekļu sarakstu, kas tiek veidots, pamatojoties uz attiecīgajam valdes vai padomes locekļa kandidātam nepieciešamās profesionalitātes un kompetences kritērijiem. Iespējamie valdes un padomes locekļu kandidāti tiek atlasīti, organizējot publisku kandidātu pieteikšanās procedūru, piesaistot personāla atlases konsultantus vai izmantojot citas personāla atlases metodes.

(4) Par valdes vai padomes locekļa kandidātu nedrīkst izvirzīt personu:

1) kurai nav augstākās izglītības;

2) kura ir bijusi sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

3) kurai, pamatojoties uz kriminālprocesa ietvaros pieņemtu nolēmumu, ir atņemtas tiesības veikt noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai citu profesionālo darbību;

4) kuru tiesa atzinusi par maksātnespējīgu parādnieku.

(5) Valsts kapitāla daļu turētājs vai kapitālsabiedrības padome (ja tāda ir izveidota) izveido nominācijas komisiju, kuras uzdevums ir izvērtēt valdes vai padomes locekļu kandidātus. Nominācijas komisijā iekļauj valsts kapitāla daļu turētāja vai padomes (ja tāda ir izveidota) un koordinācijas institūcijas izvirzītos pārstāvjus, kā arī neatkarīgus ekspertus un, ja nepieciešams, novērotājus ar padomdevēja tiesībām.

(6) Nominācijas komisija no šā panta trešajā daļā minētā pretendentu saraksta izvirza kandidātu (kandidātus) ievēlēšanai valdes vai padomes locekļa amatā.

(7) Valsts kapitāla daļu turētājam vai padomei ir tiesības, pamatoti argumentējot, noraidīt nominācijas komisijas izvirzītos kandidātus. Tādā gadījumā šajā pantā minētais nepieciešamo kandidātu atlases process tiek organizēts atkārtoti.

(8) Šā panta nosacījumi, izņemot ceturtajā daļā noteiktos ierobežojumus, nav piemērojami, ja:

1) valsts kapitāla daļu turētājs vai padome pēc valdes vai padomes locekļa iepriekšējā pilnvaru termiņā paveiktā izvērtēšanas nolemj izvirzīt viņu uz nākamo pilnvaru termiņu;

2) valdes vai padomes locekļa kandidātu nav iespējams nominēt termiņā, kas nodrošinātu kapitālsabiedrības institūcijas rīcībspēju. Šādā gadījumā valsts kapitāla daļu turētājs vai padome (ja tāda ir izveidota) par valdes vai padomes locekli ieceļ kandidātu, kas atbilst attiecīgajam valdes vai padomes locekļa kandidātam nepieciešamās profesionalitātes un kompetences kritērijiem.

(9) Šā panta astotās daļas 2.punktā noteiktajā kārtībā ievēlētā persona amata pienākumus pilda līdz brīdim, kad šajā pantā noteiktajā nominēšanas kārtībā valsts kapitāla daļu turētājs vai valsts kapitālsabiedrības padome amatā ievēlē viņu vai citu kandidātu.

(10) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nominē kandidātus valdes un padomes locekļu amatiem kapitālsabiedrībās, kurās valstij kā dalībniekam (akcionāram) ir tiesības izvirzīt valdes vai padomes locekļus, un valdes locekļus valsts kapitālsabiedrībās, kurās izveidota padome.

VI nodaļa
Atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu pārvaldība

32.pants. Koordinācijas institūcijas atzinuma saņemšanas kārtība

Atvasināta publiska persona, pirms tiek pieņemts šā likuma 5., 7. un 9.pantā minētais lēmums par atvasinātas publiskas personas līdzdalības iegūšanu vai izšķirošās ietekmes iegūšanu vai izbeigšanu kapitālsabiedrībā, atvasinātas publiskas personas līdzdalības pārvērtēšanu vai līdzdalības izbeigšanu kapitālsabiedrībā, var lūgt koordinācijas institūciju sniegt atzinumu. Koordinācijas institūcijas atzinumu sniedz mēneša laikā. Koordinācijas institūcijas atzinumam ir ieteikuma raksturs.

33.pants. Kapitālsabiedrības izstrādātās vidēja termiņa darbības stratēģijas izvērtēšana

Atvasinātas publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija var noteikt kārtību, kādā atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu turētāja pārstāvis vai kapitālsabiedrības padome saņem un izvērtē atsevišķu atvasinātu publisku personu orgānu viedokli pirms vidēja termiņa darbības stratēģijas apstiprināšanas.

34.pants. Kapitālsabiedrības darbības rezultātu izvērtēšana

(1) Atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu turētāja pārstāvis katru gadu vispusīgi izvērtē kapitālsabiedrības finanšu darbības efektivitātes un vidēja termiņa darbības stratēģijās noteikto finanšu un nefinanšu mērķu sasniegšanu.

(2) Izvērtējot mērķu īstenošanas progresu, atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu turētāja pārstāvis atbilstoši nepieciešamībai pieņem lēmumu par turpmāko rīcību, lai nodrošinātu aktīvu atdeves un vērtības pieaugumu, kā arī vidēja termiņa darbības stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu.

(3) Atvasinātas publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija var noteikt kārtību, kādā atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu turētāja pārstāvis izvērtē šā panta pirmajā daļā minētos kapitālsabiedrības darbības rezultātus.

35.pants. Dividendēs izmaksājamās peļņas daļas noteikšana kapitālsabiedrībā, kurā atvasinātai publiskai personai ir izšķirošā ietekme

(1) Atvasinātas publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija reglamentē kārtību, kādā nosakāma dividendēs izmaksājamā peļņas daļa kapitālsabiedrībā, kurā atvasinātai publiskai personai ir izšķirošā ietekme.

(2) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis, nosakot kapitālsabiedrībai, kurā atvasinātai publiskai personai ir izšķirošā ietekme, dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, ievēro:

1) kapitālsabiedrības mērķus un to īstenošanu;

2) kapitālsabiedrības budžetu un tajā iekļauto peļņas prognozi;

3) vidēja termiņa darbības stratēģijā iekļauto informāciju par plānoto sabiedrības budžetu nākamajiem gadiem, turpmākajiem kapitālsabiedrības attīstības un investīciju piesaistes virzieniem, finanšu ieguldījumiem un to avotiem un citiem pasākumiem, kas palielina kapitālsabiedrības vērtību un kapitāla turpmāko atdevi;

4) nepieciešamību nodrošināt optimālu kapitāla struktūru (pašu kapitāla un aizņemtā kapitāla attiecību), sabalansējot finanšu riskus, kā arī izvērtējot kapitāla pietiekamības un atdeves rādītājus.

36.pants. Informācijas atklātības nodrošināšana

Atvasināta publiska persona nodrošina, ka tās mājaslapā internetā tiek publiskota aktuāla informācija par kapitālsabiedrībām, kurās tai ir līdzdalība, tai skaitā šādas ziņas:

1) kapitālsabiedrību saraksts, kas grupēts pēc nozares vai lieluma kritērijiem;

2) kapitālsabiedrības firma, juridiskā adrese, pamatkapitāla lielums un atvasinātas publiskas personas līdzdalības apmērs;

3) atvasinātas publiskas personas līdzdalības atbilstība šā likuma 4.panta pirmās daļas nosacījumiem un vispārējais stratēģiskais mērķis;

4) kapitālsabiedrības līdzdalība citās sabiedrībās un tās atbilstība šā likuma 4.panta otrās daļas nosacījumiem;

5) atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu turētāja pārstāvis kapitālsabiedrībā;

6) kapitālsabiedrības apstiprināts gada pārskats;

7) kapitālsabiedrības izmaksātās dividendes atvasinātai publiskai personai un veiktie maksājumi valsts budžetā un pašvaldības budžetos (tai skaitā atskaitījumi un nodokļu maksājumi);

8) ziņas, ka atvasināta publiska persona paredzējusi izbeigt līdzdalību kapitālsabiedrībā;

9) ziņas par uzsākto kapitālsabiedrības reorganizāciju vai pārveidi;

10) citas ziņas, ko atvasināta publiska persona uzskata par nepieciešamu publiskot.

37.pants. Atvasinātas publiskas personas valdes un padomes locekļu nominēšanas kārtība

(1) Atvasinātas publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija nosaka valdes un padomes locekļu nominēšanas kārtību kapitālsabiedrībā, kurā atvasinātai publiskai personai kā dalībniekam (akcionāram) ir tiesības izvirzīt valdes vai padomes locekļus, un valdes locekļus atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrībā, kurā izveidota padome. Nosakot nominēšanas kārtību, tiek ievēroti šādi nosacījumi:

1) nominācijas process ir atklāts;

2) valdes un padomes locekļu kandidātus izvēlas, balstoties uz profesionalitātes un kompetences kritērijiem.

(2) Par valdes vai padomes locekļa kandidātu nedrīkst izvirzīt personu:

1) kurai nav augstākās izglītības;

2) kura ir bijusi sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

3) kurai, pamatojoties uz kriminālprocesa ietvaros pieņemtu nolēmumu, ir atņemtas tiesības veikt noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai citu profesionālo darbību;

4) kuru tiesa atzinusi par maksātnespējīgu parādnieku.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētā kārtība ir saistoša atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu turētāja pārstāvim, izvēloties kandidātu vakantam kapitālsabiedrības valdes vai padomes locekļa amatam, un atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrības padomei (ja tāda ir izveidota), izvēloties kandidātu vakantam kapitālsabiedrības valdes locekļa amatam.

(4) Šā panta nosacījumi, izņemot otrajā daļā noteiktos ierobežojumus, nav piemērojami, ja:

1) atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu turētāja pārstāvis vai padome pēc valdes vai padomes locekļa iepriekšējā pilnvaru termiņā paveiktā izvērtēšanas nolemj izvirzīt viņu uz nākamo pilnvaru termiņu;

2) valdes vai padomes locekļa kandidātu nav iespējams nominēt termiņā, kas nodrošinātu kapitālsabiedrības institūcijas rīcībspēju. Šādā gadījumā atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu turētāja pārstāvis vai padome (ja tāda ir izveidota) par valdes vai padomes locekli ieceļ kandidātu, kas atbilst attiecīgajam valdes vai padomes locekļa kandidātam nepieciešamās profesionalitātes un kompetences kritērijiem.

(5) Šā panta ceturtās daļas 2.punktā noteiktajā kārtībā ievēlētā persona amata pienākumus pilda līdz brīdim, kad šajā pantā noteiktajā nominēšanas kārtībā atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu turētāja pārstāvis vai valsts kapitālsabiedrības padome amatā ievēlē viņu vai citu kandidātu.

C sadaļa
Publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības

VII nodaļa
Publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības darbības regulējuma vispārīgie noteikumi

38.pants. Publiskas personas akciju sabiedrības akcijas

Publiskas personas akciju sabiedrības un publiski privātās akciju sabiedrības akcijas nevar būt publiskās apgrozības objekts, izņemot gadījumus, kad attiecīgās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija pieņem lēmumu par akciju atsavināšanu, kotējot tās biržā atbilstoši šā likuma H sadaļai.

39.pants. Kapitālsabiedrība ar papildu atbildību

Publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību nevar dibināt kā kapitālsabiedrību ar papildu atbildību.

40.pants. Personas paraksta publiskas apliecināšanas pienākuma izņēmumi

(1) Publiskas personas kapitāla daļu turētāja pārstāvja paraksts uz pieteikuma par publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā nav publiski jāapliecina.

(2) Publiski nav jāapliecina arī personas paraksts par prokūras izdošanu, atsaukšanu vai tās apjoma izmaiņām, kā arī uz komercreģistrā iesniedzamam pieteikumam pievienojamiem dokumentiem, kas minēti Komerclikuma 10.panta otrās daļas 2.punktā, izņemot šā punkta "f" un "g" apakšpunktā noteikto personas piekrišanu ieņemt kapitālsabiedrības valdes locekļa vai likvidatora amatu.

41.pants. Publiski privātās kapitālsabiedrības pārvaldē ievērojamās prasības

Publiski privātās kapitālsabiedrības pārvaldē ievērojamas visas šā likuma B, D un E sadaļā noteiktās prasības un ierobežojumi, kas piemērojami publiskas personas kapitālsabiedrības valdei un padomei, kā arī valdes un padomes locekļiem (tai skaitā padomes veidošanas kritēriji, prasības valdes un padomes locekļiem, mēneša atlīdzības noteikšana, prēmiju izmaksāšanas ierobežojumi un citas šajā likumā noteiktās prasības).

VIII nodaļa
Publiskas personas kapitālsabiedrības dibināšana

42.pants. Valsts kapitālsabiedrības dibināšana

(1) Rīkojumā par valsts kapitālsabiedrības dibināšanu Ministru kabinets nosaka:

1) kapitālsabiedrības firmu;

2) kapitālsabiedrības veidu;

3) kapitālsabiedrības pamatkapitāla lielumu un apmaksas veidu;

4) kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāju;

5) citus jautājumus, kas saistīti ar kapitālsabiedrības dibināšanu.

(2) Kapitāla daļu turētājs pilda šajā likumā noteiktās valsts kapitālsabiedrības dibinātāja funkcijas, izdodot attiecīgus rīkojumus.

43.pants. Atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrības dibināšana

(1) Lēmumā par atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrības dibināšanu norāda:

1) atvasinātas publiskas personas nosaukumu un atrašanās vietas adresi;

2) kapitālsabiedrības firmu;

3) kapitālsabiedrības veidu;

4) kapitālsabiedrības pamatkapitāla lielumu un apmaksas veidu;

5) kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāju;

6) citus jautājumus, kas saistīti ar kapitālsabiedrības dibināšanu.

(2) Lēmumā nevienai personai nedrīkst noteikt īpašas tiesības vai priekšrocības kapitālsabiedrības dibināšanas laikā.

(3) Atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu turētāja pārstāvis pilda šajā likumā noteiktās atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrības dibinātāja funkcijas, pieņemot attiecīgus lēmumus vai parakstot dokumentus.

44.pants. Kapitālsabiedrības dibināšanas dokumenti

(1) Valsts kapitālsabiedrības dibināšanas dokumenti ir Ministru kabineta rīkojums par kapitālsabiedrības dibināšanu, kapitāla daļu turētāja rīkojumi (šā likuma 45.pants) un kapitālsabiedrības statūti.

(2) Atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrības dibināšanas dokumenti ir atvasinātas publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas lēmums par kapitālsabiedrības dibināšanu un kapitālsabiedrības statūti.

45.pants. Valsts kapitāla daļu turētāja rīkojumi

(1) Uz valsts kapitāla daļu turētāja rīkojumiem attiecas Komerclikuma noteikumi par dibināšanas līgumu (Komerclikuma 143.panta piektā daļa).

(2) Valsts kapitāla daļu turētājs rīkojumā norāda šādas ziņas par valsts kapitālsabiedrības dibinātāju:

1) valsts pārvaldes iestādes nosaukumu un adresi;

2) tās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un amatu, kura paraksta rīkojumu.

(3) Valsts kapitāla daļu turētāja rīkojumā nevienai personai nedrīkst noteikt īpašas tiesības vai priekšrocības kapitālsabiedrības dibināšanas laikā.

46.pants. Kapitālsabiedrības statūti

(1) Publiskas personas kapitālsabiedrība darbojas, pamatojoties uz statūtiem, kurus izstrādā saskaņā ar publiskas personas kapitālsabiedrības tipveida statūtiem (turpmāk — tipveida statūti).

(2) Tipveida statūtus apstiprina Ministru kabinets.

(3) Tipveida statūtu nosacījumi drīkst atšķirties no šā likuma un Komerclikuma noteikumiem tikai tad, ja šie likumi šādu atšķirību tieši atļauj.

(4) Publiskas personas kapitālsabiedrības statūtu nosacījumi drīkst atšķirties no tipveida statūtu noteikumiem tikai tad, ja tipveida statūti šādu atšķirību tieši atļauj.

(5) Publiskas personas kapitālsabiedrības statūtus apstiprina dalībnieku (akcionāru) sapulce. Šādā gadījumā publiskas personas kapitālsabiedrības statūtus (arī to grozījumus) paraksta kapitāla daļu turētāja pārstāvis.

47.pants. Kapitālsabiedrības valdes, padomes un revidenta ievēlēšana

Līdz sabiedrības reģistrācijai izveidotā valde un padome tiek ievēlēta, kā arī revidents iecelts uz pilnu pilnvaru termiņu.

48.pants. Darbības pirms kapitālsabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā

Kapitāla daļu turētājs nedrīkst rīkoties dibināmās kapitālsabiedrības vārdā pirms tās ierakstīšanas komercreģistrā, izņemot tieši ar kapitālsabiedrības dibināšanu saistītu darbību veikšanu.

IX nodaļa
Publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības pamatkapitāls

49.pants. Mantiskā ieguldījuma novērtēšana

(1) Mantisko ieguldījumu novērtē saskaņā ar Komerclikuma 154.pantā noteikto.

(2) Ja publiskas personas kapitālsabiedrības pamatkapitāls tiek apmaksāts ar mantisko ieguldījumu, kura kopējā vērtība nepārsniedz 14 000 euro, mantisko ieguldījumu novērtēt un atzinumu sniegt var kapitāla daļu turētājs.

50.pants. Daļas apmaksas termiņa neievērošanas sekas

Ja publiska persona pamatkapitāla palielināšanas noteikumos norādītajā kapitāla daļu apmaksas termiņā nesamaksā pilnu parakstītās daļas cenu, publiskai personai reģistrē tikai apmaksātās daļas kapitālsabiedrībā.

X nodaļa
Atbildība, konkurences aizliegums un interešu konflikta novēršana

51.pants. Valdes un padomes locekļu, dalībnieka (akcionāra) un kapitāla daļu turētāja atbildība

(1) Publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības valdes un padomes loceklis neatbild par kapitālsabiedrībai nodarīto zaudējumu, ja viņš rīkojies labā ticībā un saskaņā ar dalībnieku (akcionāru) sapulces, dalībnieka (akcionāra) vai kapitāla daļu turētāja pārstāvja likumīgu lēmumu.

(2) Ja zaudējumi publiskas personas kapitālsabiedrībai nodarīti, īstenojot dalībnieka (akcionāra) vai kapitāla daļu turētāja pārstāvja likumīgu lēmumu, par tiem atbild attiecīgi dalībnieks (akcionārs) vai kapitāla daļu turētājs. Par zaudējumiem, kas radušies publiski privātajai kapitālsabiedrībai, īstenojot dalībnieku (akcionāru) sapulces likumīgu lēmumu, atbild dalībnieks (akcionārs), kas balsojis par minētā lēmuma pieņemšanu.

(3) Publiskas personas kapitālsabiedrība un publiski privātā kapitālsabiedrība var atbrīvot valdes vai padomes locekli no atbildības vai slēgt ar viņu izlīgumu (Komerclikuma 173.panta izpratnē) par veiktajām darbībām, ja lēmumu par to pieņem dalībnieku (akcionāru) sapulce.

52.pants. Konkurences aizliegums un interešu konflikta novēršana kapitālsabiedrības valdes locekļiem

(1) Publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības valdes loceklim savā darbībā jāievēro:

1) Komerclikuma noteikumi attiecībā uz ierobežojumiem darījumu slēgšanai (Komerclikuma 139.¹, 139.² un 139.³ pants);

2) konkurences aizliegums (Komerclikuma 171.pants);

3) likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktie ierobežojumi.

(2) Ja publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības valdes loceklis pārkāpj šā panta pirmās daļas 2.punktā noteiktos ierobežojumus, kapitālsabiedrībai ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību vai attiecīgo darījumu atzīšanu par tādiem, kas noslēgti kapitālsabiedrības vārdā, un gūtā ienākuma vai prasījuma tiesību uz to nodošanu kapitālsabiedrībai.

(3) Šā panta otrajā daļā minētie prasījumi noilgst sešu mēnešu laikā no dienas, kad pārējie valdes locekļi, padomes (ja tāda ir izveidota) locekļi vai kapitāla daļu turētāja pārstāvis ir uzzinājuši par konkurences aizlieguma pārkāpumu, bet ne vēlāk kā piecu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.

XI nodaļa
Kapitālsabiedrības gada pārskats un peļņas izlietošana

53.pants. Revidents

Publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības valde vai padome nevar celt iebildumus pret dalībnieku (akcionāru) sapulces ievēlēto revidentu.

54.pants. Kapitālsabiedrības gada pārskata apstiprināšana

Publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības valde nodrošina, ka tiek sagatavots gada pārskats (Komerclikuma 174.pants) un sasaukta dalībnieku (akcionāru) sapulce, lai apstiprinātu kapitālsabiedrības gada pārskatu līdz attiecīgā gada 30.aprīlim (ieskaitot), bet, ja kapitālsabiedrības darbības apjoms pārsniedz divus no Gada pārskatu likuma 24.panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem vai kapitālsabiedrība ir koncerna mātes kapitālsabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, — līdz attiecīgā gada 31.maijam (ieskaitot), ja starptautiskās vienošanās neparedz citādi.

55.pants. Kapitālsabiedrības naudas līdzekļu izmaksa kapitāla daļu turētājam

(1) Publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības naudas līdzekļus dalībniekam (akcionāram) var izmaksāt, ievērojot Komerclikuma 182.pantā noteiktos ierobežojumus.

(2) Publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības izmaksātos naudas līdzekļus ieskaita attiecīgās publiskās personas budžetā.

56.pants. Publiskas personas kapitālsabiedrības peļņas izlietošana

(1) Valsts kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce nosaka dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, ievērojot šā likuma 28.pantā noteikto.

(2) Atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce nosaka dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, ievērojot šā likuma 35.pantā noteikto.

(3) Publiskas personas kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce nosaka kapitālsabiedrības dividendēs neizmaksātās peļņas izlietošanas principus, ievērojot kapitālsabiedrības darbības rezultātus un vidēja termiņa darbības stratēģiju.

XII nodaļa
Atsevišķi kapitālsabiedrības pārvaldes jautājumi

57.pants. Vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrāde

(1) Publiskas personas kapitālsabiedrība un publiski privātā kapitālsabiedrība izstrādā vidēja termiņa darbības stratēģiju, ņemot vērā:

1) publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas noteiktos kapitālsabiedrības vispārējos stratēģiskos mērķus;

2) nozares ministrijas vai atvasinātas publiskas personas orgāna izvirzītos nefinanšu mērķus (ja attiecināms);

3) kapitālsabiedrības finanšu mērķus, kā arī kapitālsabiedrības darbības efektivitāti raksturojošos rezultatīvos rādītājus (piemēram, tirgus daļa, izmaksu, procesu efektivitāte, klientu apmierinātība, darbinieku produktivitāte).

(2) Kapitālsabiedrības izstrādāto vidēja termiņa darbības stratēģiju apstiprina kapitālsabiedrības padome vai dalībnieku (akcionāru) sapulce (ja padome nav izveidota).

(3) Koordinācijas institūcija sagatavo vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādes vadlīnijas. Attiecībā uz atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību šīm vadlīnijām ir ieteikuma raksturs.

(4) Vidēja termiņa darbības stratēģijā tiek ietverta vismaz šāda informācija:

1) vispārīga informācija par kapitālsabiedrību [kapitālsabiedrības firma, pamatkapitāla lielums, dalībnieku (akcionāru) sastāvs un tiem piederošo daļu (akciju) skaits, veiktās iemaksas valsts vai pašvaldības budžetā, informācija par saņemto valsts vai pašvaldības budžeta finansējumu, informācija par īpašuma struktūru (tai skaitā līdzdalība citās sabiedrībās), kapitālsabiedrības darbības veids, vēsture, vadības modelis];

2) informācija par biznesa modeli, tai skaitā kapitālsabiedrības produktiem un pakalpojumiem;

3) kapitālsabiedrības stipro un vājo pušu analīze;

4) tirgus analīze, konkurentu un klientu apraksts;

5) kapitālsabiedrības vispārējie stratēģiskie mērķi;

6) nefinanšu mērķi (ja attiecināms);

7) kapitālsabiedrības finanšu mērķi, kā arī tās darbības efektivitāti raksturojošie rezultatīvie rādītāji;

8) peļņas vai zaudējumu aprēķins, bilance un naudas plūsmas plāns;

9) risku analīze.

58.pants. Informācijas par kapitālsabiedrību publiskošana

(1) Publiskas personas kapitālsabiedrība un publiski privātā kapitālsabiedrība publisko savā mājaslapā internetā, bet, ja tai tādas nav, — kapitāla daļu turētāja mājaslapā internetā kapitālsabiedrības vispārējos stratēģiskos mērķus, ziņas par kapitālsabiedrības darbības un komercdarbības veidiem, kā arī šādu informāciju:

1) ne retāk kā reizi gadā:

a) kapitālsabiedrības finanšu mērķu (saskaņā ar apstiprinātu gada pārskatu) un nefinanšu mērķu īstenošanas rezultātus (tai skaitā bilances kopsumma, neto apgrozījums, peļņas vai zaudējumu aprēķins, naudas plūsma, dažādi kapitālsabiedrības darbību raksturojošie rezultatīvie rādītāji),

b) veiktās iemaksas valsts vai pašvaldības budžetā (tai skaitā dividendes, atskaitījumi, nodokļu maksājumi),

c) informāciju par saņemto valsts vai pašvaldības budžeta finansējumu un tā izlietojumu (ja attiecināms),

d) atalgojuma politikas principus,

e) kapitālsabiedrības ziedošanas (dāvināšanas) stratēģiju un ziedošanas (dāvināšanas) kārtību;

2) kapitālsabiedrības izstrādātos pārskatus:

a) neauditētu ceturkšņa pārskatu (divu mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām),

b) neauditētu pusgada pārskatu (divu mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām),

c) neauditētu gada pārskatu (divu mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām),

d) auditētu gada pārskatu (piecu mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām);

3) pastāvīgi, atbilstoši nepieciešamībai aktualizējot:

a) informāciju par īpašuma struktūru (tai skaitā līdzdalību citās sabiedrībās),

b) informāciju par organizatorisko struktūru,

c) informāciju par katra saņemtā un veiktā ziedojuma (dāvinājuma) summu un saņēmējiem,

d) informāciju par iepirkumiem,

e) citu nozīmīgu informāciju, ja tā nav saistīta ar komercnoslēpuma izpaušanu.

(2) Ja ir objektīvi iemesli, kuru dēļ kapitālsabiedrība nevar publiskot šā panta pirmajā daļā minēto informāciju, kurai noteikts komercnoslēpuma statuss saskaņā ar Komerclikuma 19.pantu, kapitālsabiedrība mājaslapā internetā publisko attiecīgu skaidrojumu.

(3) Publiskas personas kapitālsabiedrība un publiski privātā kapitālsabiedrība nodrošina, ka šā panta pirmajā daļā minēto informāciju un otrajā daļā minēto skaidrojumu publisko arī tās meitas sabiedrība.

(4) Šā panta pirmās daļas 2.punkta "a", "b" un "c" apakšpunktā minētajā starpperiodu pārskatā ietilpst:

1) saīsinātie finanšu pārskati (izstrādāti atbilstoši starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem), kas sastāv no saīsinātās bilances, saīsinātā peļņas vai zaudējumu aprēķina, saīsinātā pašu kapitāla izmaiņu pārskata, saīsinātā naudas plūsmas pārskata un pielikuma. Pielikumā sniedz informāciju, kas nodrošina starpperiodu pārskata salīdzināmību ar iepriekšējā pārskata gada attiecīgā perioda datiem, kā arī pietiekamu informāciju un skaidrojumus, lai finanšu pārskata lietotājs varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par visām būtiskajām izmaiņām attiecībā uz bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņiem un kapitālsabiedrības attīstības tendenci;

2) starpperiodu vadības ziņojums, kurā sniedz informāciju par būtiskiem notikumiem laikposmā no finanšu gada sākuma līdz pārskata datumam un to ietekmi uz saīsinātajiem finanšu pārskatiem, apraksta galvenos riskus un norāda tos neskaidros nākamajos finanšu gada mēnešos iespējamos apstākļus, ar kuriem kapitālsabiedrība varētu saskarties un kuri varētu ietekmēt tās finansiālo stāvokli un darbības finansiālos rezultātus;

3) paziņojums par vadības atbildību, kurā norāda, ka, pamatojoties uz kapitālsabiedrības valdes rīcībā esošo informāciju, saīsinātie finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām un sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par kapitālsabiedrības un konsolidācijas grupas aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem un ka starpperiodu vadības ziņojumā ir ietverta patiesa informācija.

D sadaļa
Publiskas personas sabiedrība ar ierobežotu atbildību

XIII nodaļa
Pamatkapitāls un kapitāla daļas

59.pants. Pamatkapitāla apmaksa, kapitāla daļu nominālvērtība un uzskaite

(1) Publiskas personas sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk šajā sadaļā — sabiedrība) pamatkapitāls apmaksājams pilnībā līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai komercreģistra iestādē.

(2) Sabiedrības kapitāla daļas (turpmāk šajā sadaļā — daļas) nominālvērtība ir viens euro.

(3) Sabiedrības dalībnieku reģistrā ieraksta arī kapitāla daļu turētāja nosaukumu, reģistrācijas numuru (ja tāds ir), juridisko vai atrašanās vietas adresi.

(4) Ar sabiedrības dalībnieku reģistru ir tiesīga iepazīties jebkura persona.

(5) Kapitāla daļu turētāja pārstāvim, atbildīgajam darbiniekam un kapitāla daļu turētāja pilnvarotajam pārstāvim ir tiesības saņemt valdes pilnvarotas personas apliecinātu sabiedrības dalībnieku reģistra izrakstu par publiskai personai piederošām daļām sabiedrībā.

60.pants. Daļu ieķīlāšana

Sabiedrības daļas nedrīkst ieķīlāt.

61.pants. Savu daļu iegūšana

Sabiedrība nedrīkst iegūt savas daļas, izņemot gadījumu, kad sabiedrība samazina pamatkapitālu, daļas dzēšot.

XIV nodaļa
Pamatkapitāla izmaiņas

62.pants. Lēmums par pamatkapitāla izmaiņām

Pamatkapitālu drīkst palielināt vai samazināt, tikai pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, kurā iekļauti pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas noteikumi.

63.pants. Pamatkapitāla palielināšana

(1) Sabiedrības pamatkapitālu var palielināt:

1) dalībniekiem izdarot ieguldījumus sabiedrības pamatkapitālā un pretī saņemot attiecīgu skaitu jaunu daļu;

2) pēc tam, kad gada pārskats vai saimnieciskās darbības pārskats par īsāku laikposmu nekā gads apstiprināts, pamatkapitālā daļēji vai pilnībā ieskaitot pozitīvo starpību starp pašu kapitālu un summu, ko veido pamatkapitāls un rezerves, kuras saskaņā ar likumu nedrīkst ieskaitīt pamatkapitāla palielināšanai, un pretī saņemot attiecīgu skaitu jaunu daļu. Saimnieciskās darbības pārskats sagatavojams atbilstoši Gada pārskatu likuma prasībām.

(2) Ja sabiedrības pamatkapitālu palielina šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajā veidā, viss pamatkapitāla palielinājums dalībniekam jāapmaksā lēmumā par pamatkapitāla palielināšanu noteiktajā termiņā. Minētais termiņš nevar būt garāks par trim mēnešiem no dienas, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu.

(3) Publiskas personas kapitāla daļu turētājam nav jāiesniedz sabiedrībai pieteikums daļu iegūšanai.

(4) Dalībnieka jaunās daļas sabiedrība ieraksta dalībnieku reģistrā, pamatojoties uz dokumentiem, kas apliecina šo daļu apmaksu.

(5) Valde pieteikumu par pamatkapitāla palielināšanu iesniedz komercreģistra iestādei pēc tam, kad veikta daļu apmaksa un jaunās daļas ierakstītas dalībnieku reģistrā.

64.pants. Pamatkapitāla samazināšanas veids

Sabiedrības pamatkapitālu samazina, dzēšot daļas.

XV nodaļa
Sabiedrības pārvalde

65.pants. Sabiedrības pārvaldes institūcijas

(1) Sabiedrības pārvaldi īsteno dalībnieks, dalībnieku sapulce un valde, kā arī padome (ja tāda ir izveidota).

(2) Dalībnieku sapulces kompetencē esošos lēmumus pieņem kapitāla daļu turētāja pārstāvis.

66.pants. Dalībnieku sapulces kompetence

(1) Tikai dalībnieku sapulcei ir tiesības pieņemt lēmumus par:

1) sabiedrības gada pārskata apstiprināšanu;

2) peļņas izlietošanu;

3) valdes locekļu un valdes priekšsēdētāja ievēlēšanu un atsaukšanu, izņemot gadījumus, kad sabiedrībā ir izveidota padome;

4) padomes (ja tāda ir izveidota) locekļu ievēlēšanu un atsaukšanu;

5) revidenta ievēlēšanu un atsaukšanu;

6) prasības celšanu pret valdes vai padomes (ja tāda ir izveidota) locekli vai par atteikšanos no prasības pret viņiem, kā arī par sabiedrības pārstāvja iecelšanu sabiedrības pārstāvēšanai tiesā;

7) sabiedrības statūtu apstiprināšanu un grozīšanu;

8) atlīdzības apmēru revidentam, padomes locekļiem (ja tāda ir izveidota) un valdes locekļiem (izņemot gadījumus, kad ir izveidota padome);

9) pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu;

10) sabiedrības reorganizāciju;

11) likvidatora ievēlēšanu un atsaukšanu;

12) vidēja termiņa darbības stratēģiju, izņemot gadījumus, kad ir izveidota padome;

13) citiem jautājumiem, ja tas paredzēts likumā.

(2) Dalībnieku sapulce pēc valdes lūguma izskata un pieņem lēmumus arī tādos jautājumos, kuru izlemšanai valdei nepieciešama dalībnieku sapulces iepriekšēja piekrišana (šā likuma 82.pants).

67.pants. Dalībnieka kompetence

(1) Dalībnieks atbilstoši šā likuma 5., 7. un 9.pantam pieņem lēmumus par līdzdalības iegūšanu, turpināšanu vai izbeigšanu sabiedrībā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos lēmumus attiecīgās publiskās personas vārdā pieņem publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija.

68.pants. Dalībnieku sapulces sasaukšana

(1) Tiek sasauktas kārtējās dalībnieku sapulces un ārkārtas dalībnieku sapulces.

(2) Dalībnieku sapulces sasauc valde, izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus.

69.pants. Kārtējās dalībnieku sapulces sasaukšana

(1) Kārtējo dalībnieku sapulci valde sasauc laikā, kas nodrošina iespēju gada pārskatu apstiprināt šajā likumā paredzētajā termiņā.

(2) Ja valde nav sasaukusi kārtējo dalībnieku sapulci paredzētajā termiņā, to sasauc padome (ja tāda ir izveidota) vai kapitāla daļu turētāja pārstāvis ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā no dienas, kad valdei bija jāsasauc dalībnieku sapulce. Šāda valdes rīcība var būt par pamatu padomes vai dalībnieku sapulces lēmumam par valdes atsaukšanu, pamatojoties uz pienākumu neizpildi.

(3) Ja padome (ja tāda ir izveidota) nav sasaukusi kārtējo dalībnieku sapulci šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā un termiņā, lēmumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu pieņem kapitāla daļu turētāja pārstāvis ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā no dienas, kad padomei bija jāsasauc dalībnieku sapulce.

(4) Ja padome (ja tāda ir izveidota) šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā nesasauc dalībnieku sapulci bez pamatota iemesla, šāda padomes rīcība var būt par pamatu dalībnieku sapulces lēmumam atsaukt padomes locekļus, pamatojoties uz pienākumu neizpildi.

(5) Ja rodas strīds par to, vai valdes un padomes locekļu rīcībai ir pamatots iemesls, pierādīšanas pienākums ir attiecīgi valdes un padomes locekļiem.

70.pants. Ārkārtas dalībnieku sapulce

(1) Ārkārtas dalībnieku sapulci sasauc valde pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to rakstveidā pieprasa padome (ja tāda ir izveidota), revidents vai kapitāla daļu turētāja pārstāvis.

(2) Ārkārtas dalībnieku sapulces sasaukšanas ierosinātāji pieprasījumā norāda sapulces sasaukšanas iemeslus un darba kārtību, kā arī iesniedz lēmumu projektus darba kārtības jautājumos. Pieprasījumu sasaukt sapulci iesniedz valdei un padomei (ja tāda ir izveidota) un paziņo par to revidentam un kapitāla daļu turētājam.

(3) Valde sasauc ārkārtas dalībnieku sapulci ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

(4) Ja valde šā panta trešajā daļā noteiktajā termiņā nesasauc ārkārtas dalībnieku sapulci, to var sasaukt pats ārkārtas dalībnieku sapulces sasaukšanas ierosinātājs.

(5) Ja izskatāmajā jautājumā lēmums jāpieņem steidzami, ārkārtas dalībnieku sapulce sasaucama termiņā, kas nodrošina iespēju laikus saņemt paziņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu, kā arī dalībnieku sapulces lēmumu projektus un citus materiālus. Ārkārtas dalībnieku sapulces sasaukšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par septiņām dienām. Steidzamību rakstveidā pamato dalībnieku sapulces steidzamas sasaukšanas ierosinātājs.

(6) Ja valde nesasauc ārkārtas dalībnieku sapulci bez pamatota iemesla, dalībnieku sapulce var atsaukt pati vai ierosināt padomei (ja tāda ir izveidota) atsaukt valdes locekļus, pamatojoties uz pienākumu neizpildi.

(7) Ja rodas strīds par to, vai valdes locekļu rīcībai ir pamatots iemesls, pierādīšanas pienākums ir valdes locekļiem.

71.pants. Dalībnieku sapulces sasaukšana īpašos gadījumos

Ja sabiedrības zaudējumi pārsniedz pusi no sabiedrības pamatkapitāla vai arī sabiedrībai ir ierobežota maksātspēja, konstatētas vai draud iestāties maksātnespējas pazīmes, valde par to ziņo padomei (ja tāda ir izveidota), atbilstoši šā likuma 70.pantam sasauc dalībnieku sapulci un sniedz tajā paskaidrojumus.

72.pants. Dalībnieku sapulces sasaukšana, ja sabiedrība tiek likvidēta

(1) Ja ir pieņemts lēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu un likvidatora ievēlēšanu, dalībnieku sapulci sasauc likvidators.

(2) Kārtējo dalībnieku sapulci likvidators sasauc laikā, kas nodrošina iespēju gada pārskatu apstiprināt likumā paredzētajā termiņā.

(3) Ārkārtas dalībnieku sapulci sasauc likvidators pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to rakstveidā pieprasa revidents vai kapitāla daļu turētāja pārstāvis.

(4) Ārkārtas dalībnieku sapulces sasaukšanas ierosinātāji pieprasījumā norāda sapulces sasaukšanas iemeslus un darba kārtību. Pieprasījumu sasaukt sapulci iesniedz likvidatoram un paziņo par to revidentam un kapitāla daļu turētājam.

(5) Ja izskatāmajā jautājumā lēmums jāpieņem steidzami, ārkārtas dalībnieku sapulce sasaucama šā likuma 70.panta piektajā daļā paredzētajā kārtībā.

(6) Ja likvidators paredzētajā termiņā nav sasaucis kārtējo vai ārkārtas dalībnieku sapulci, to sasauc kapitāla daļu turētāja pārstāvis.

(7) Ja likvidators nesasauc dalībnieku sapulci bez pamatota iemesla, dalībnieku sapulce var atsaukt likvidatoru.

(8) Ja rodas strīds par to, vai likvidatora rīcībai ir pamatots iemesls, pierādīšanas pienākums ir likvidatoram.

73.pants. Dalībnieku sapulces sasaukšanas kārtība

(1) Paziņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu valde nosūta kapitāla daļu turētāja pārstāvim, visiem padomes locekļiem un revidentam ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sapulces.

(2) Paziņojumā norāda dalībnieku sapulces norises vietu un laiku, sapulces veidu, institūciju, kura pieprasījusi sasaukt sapulci, dalībnieku sapulces darba kārtību, lēmumu projektus, kā arī citas ziņas, kas saistītas ar sapulces sasaukšanu un norisi.

(3) Ja dalībnieku sapulce tiek sasaukta šā likuma 69.panta otrajā un trešajā daļā vai 70.panta piektajā daļā minētajā kārtībā, sapulces sasaukšanas ierosinātājs nodrošina, lai kapitāla daļu turētājs, padomes locekļi un revidents sapulces lēmumu projektus un citus materiālus saņemtu ne vēlāk kā divas darbdienas pirms sapulces.

74.pants. Dalībnieku sapulcē izskatāmie jautājumi

(1) Dalībnieku sapulce var pieņemt lēmumus tikai tajos jautājumos, kuri norādīti šā likuma 73.pantā noteiktajā paziņojumā, izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumus.

(2) Dalībnieku sapulce var pieņemt lēmumus šādos jautājumos (arī tad, ja tie nav bijuši norādīti šā likuma 73.pantā noteiktajā paziņojumā):

1) valdes locekļu, padomes locekļu, likvidatora vai revidenta atsaukšana un jaunu ievēlēšana, kā arī jauno valdes locekļu, padomes locekļu, likvidatora vai revidenta atlīdzības noteikšana;

2) prasības celšana pret valdes un padomes locekļiem, likvidatoru vai revidentu;

3) kapitālsabiedrības iekšējās revīzijas veikšana;

4) jauna dalībnieku sapulces termiņa vai datuma noteikšana.

(3) Dalībnieku sapulce var pieņemt lēmumus tikai tad, ja ir ievērots šajā likumā paredzētais dalībnieku sapulces sasaukšanas laiks un veids (šis noteikums neattiecas uz šā panta otrajā daļā minētajiem jautājumiem).

75.pants. Piedalīšanās dalībnieku sapulcē

(1) Dalībnieku sapulcē piedalās kapitāla daļu turētāja pārstāvis.

(2) Valdes un padomes locekļiem, kā arī likvidatoram ir pienākums piedalīties dalībnieku sapulcē. Revidentam ir pienākums piedalīties dalībnieku sapulcē, kad skata jautājumu par gada pārskata apstiprināšanu.

(3) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis nosaka citas personas, kurām arī jāpiedalās dalībnieku sapulcē.

76.pants. Dalībnieku sapulces norise

(1) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis atklāj un vada dalībnieku sapulci.

(2) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis ieceļ dalībnieku sapulces sekretāru (protokolētāju).

(3) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis pēc jautājuma izskatīšanas paziņo savu lēmumu attiecībā uz izskatīto jautājumu.

77.pants. Dalībnieku sapulces protokols

(1) Dalībnieku sapulces norise atspoguļojama protokolā.

(2) Protokolā norāda:

1) sabiedrības firmu;

2) dalībnieku sapulces norises vietu, datumu un laiku;

3) to personu vārdu, uzvārdu un amatu, kuras piedalās jautājuma izskatīšanā;

4) sabiedrības parakstītā pamatkapitāla, apmaksātā pamatkapitāla un balsstiesīgā pamatkapitāla lielumu;

5) sapulces vadītāja un sekretāra (protokolētāja) vārdu un uzvārdu;

6) sapulces darba kārtību;

7) darba kārtības jautājumu apspriešanas gaitu un saturu;

8) pieņemtos lēmumus visos darba kārtības jautājumos;

9) valdes un padomes locekļu, revidenta vai likvidatora iebildumus.

(3) Protokolu paraksta dalībnieku sapulces vadītājs un sekretārs (protokolētājs).

78.pants. Padome

Attiecībā uz padomes izveidi, darbību un kompetenci piemērojami šā likuma 106., 107., 108., 109., 110., 111. un 112.panta noteikumi, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi.

79.pants. Valde

(1) Ministru kabinets nosaka valdes locekļu skaitu atbilstoši sabiedrības lielumu raksturojošiem rādītājiem.

(2) Par sabiedrības valdes locekli tiek ievēlēta fiziskā persona, kuras darba pieredze, izglītība un kvalifikācija nodrošina valdes locekļa uzdevumu profesionālu izpildi un kura izraudzīta, ievērojot šā likuma 31. vai 37.panta noteikumus.

(3) Valdes locekli amatā ievēlē uz pieciem gadiem.

(4) Mēneša atlīdzību valdes loceklim nosaka, ievērojot Ministru kabineta noteikumos paredzēto mēneša atlīdzības maksimālo apmēru. Ministru kabinets nosaka valdes locekļa mēneša atlīdzības maksimālo apmēru, ņemot vērā vidējo atlīdzību vadībai līdzīga lieluma (neto apgrozījums, bilances kopsumma, darbinieku skaits) kapitālsabiedrībās privātajā sektorā vai — atsevišķos gadījumos — nozarē, kurā attiecīgā kapitālsabiedrība darbojas. Valdes locekļa mēneša atlīdzības maksimālais apmērs nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos euro un kam piemērots koeficients 10. Valdes locekļa mēneša atlīdzību nosaka uz visu valdes locekļa pilnvaru termiņu ar tiesībām to pārskatīt reizi gadā pēc gada pārskata apstiprināšanas. Mēneša atlīdzības noteikšanā ņem vērā šādus kritērijus:

1) sabiedrības darbības rezultāti iepriekšējā pārskata gadā;

2) vidēja termiņa darbības stratēģijas izpilde un sabiedrības darbības rezultāti saskaņā ar definētajiem finanšu un nefinanšu mērķiem.

(5) Ar sabiedrības valdes locekli slēdz pilnvarojuma līgumu par valdes locekļa pienākumu izpildi.

(6) Šā panta piektajā daļā minētajā līgumā valdes loceklim var pielīgt apdrošināšanu un atsaukšanas pabalstu. Atsaukšanas pabalstu var paredzēt tikai tad, ja valdes loceklis no amata atsaukts pirms pilnvaru termiņa beigām un ja atsaukšana nav saistīta ar pilnvaru pārkāpšanu, pienākumu neizpildi vai nepienācīgu izpildi, kā arī ar kaitējuma nodarīšanu sabiedrības interesēm. Atsaukšanas pabalstu nevar paredzēt, ja valdes loceklis ievēlēts šā likuma 31.panta astotās daļas 2.punktā vai 37.panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā.

(7) Valdes loceklim var izmaksāt prēmiju reizi gadā pēc gada pārskata apstiprināšanas un valdes locekļa darbības rezultātu izvērtēšanas. Prēmija nedrīkst pārsniegt kapitālsabiedrības valdes locekļa divu mēnešu atlīdzību apmēru.

(8) Šā panta piektajā daļā minētajā līgumā valdes loceklim var pielīgt atsaukšanas pabalstu ne vairāk kā triju mēnešu atlīdzības apmērā, ja valdes loceklis zaudē amatu sabiedrības reorganizācijas vai likvidācijas gadījumā, kā arī šā panta sestajā daļā noteiktajos gadījumos.

80.pants. Valdes pārstāvības tiesības

Valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību kopīgi.

81.pants. Valdes locekļa atsaukšana

(1) Valdes locekli var atsaukt, ja tam ir svarīgs iemesls, kā arī šā likuma 31.panta devītajā vai 37.panta ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos.

(2) Par svarīgu iemeslu jebkurā gadījumā uzskatāma pilnvaru pārkāpšana, pienākumu neizpilde vai nepienācīga izpilde, nespēja vadīt sabiedrību, kaitējuma nodarīšana sabiedrības interesēm, kā arī dalībnieku sapulces lēmums par uzticības zaudēšanu.

82.pants. Valdes lēmumu pieņemšana

(1) Valde pieņem lēmumus visos sabiedrības darbības jautājumos, izņemot jautājumus, kuros lēmumus saskaņā ar šo likumu un sabiedrības statūtiem pieņem attiecīgi dalībnieks, kapitāla daļu turētājs, dalībnieku sapulce, kā arī padome (ja tāda ir izveidota).

(2) Valdei nepieciešama publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas iepriekšēja piekrišana līdzdalības iegūšanai vai izbeigšanai, kā arī izšķirošās ietekmes iegūšanai vai izbeigšanai citā sabiedrībā.

(3) Valdei nepieciešama dalībnieku sapulces iepriekšēja piekrišana šādu jautājumu izlemšanai:

1) uzņēmuma iegūšana vai atsavināšana;

2) konkrētu darbības veidu pārtraukšana un jaunu darbības veidu uzsākšana.

(4) Valdei ir nepieciešama padomes iepriekšēja piekrišana šādos jautājumos:

1) filiāļu un pārstāvniecību atvēršana vai slēgšana;

2) tādu darījumu slēgšana, kuri pārsniedz statūtos vai padomes lēmumos noteikto summu;

3) tādu aizdevumu izsniegšana, kuri nav saistīti ar sabiedrības parasto komercdarbību;

4) kredītu izsniegšana sabiedrības darbiniekiem;

5) vispārīgo komercdarbības principu noteikšana.

(5) Valsts kapitālsabiedrības valdei ir nepieciešama padomes iepriekšēja piekrišana šā likuma 26.panta sestajā daļā minēto darījumu slēgšanai.

(6) Ja padome noraida valdes priekšlikumu šā panta ceturtajā daļā minētajos jautājumos, valdei ir tiesības nodot minētā jautājuma izskatīšanu dalībnieku sapulcei, kura pieņem lēmumu attiecīgajā jautājumā.

(7) Sabiedrības statūtos var paredzēt arī citus jautājumus, kuru izlemšanai valdei jāsaņem dalībnieku sapulces vai padomes (ja tāda ir izveidota) iepriekšēja rakstveida piekrišana.

(8) Ja sabiedrībā netiek veidota padome, šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētajos jautājumos lēmumu pieņem dalībnieku sapulce.

(9) Valde ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no valdes locekļiem. Ja valdes sastāvā ir mazāk locekļu, nekā paredzēts statūtos, kvorums nosakāms pēc statūtos paredzētā valdes locekļu skaita.

(10) Valde pieņem savus lēmumus ar vienkāršu klātesošo balsu vairākumu, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits.

83.pants. Valdes sēdes protokols

(1) Valdes sēdes tiek protokolētas. Protokolā norāda:

1) sabiedrības firmu;

2) valdes sēdes norises vietu, datumu un laiku;

3) valdes locekļus un citas personas, kas piedalās sēdē;

4) darba kārtības jautājumus;

5) pieņemto lēmumu katrā jautājumā;

6) balsošanas rezultātus, fiksējot katra valdes locekļa balsojumu "par" vai "pret" attiecībā uz katru lēmumu;

7) citu informāciju, ko valdes loceklis pieprasa iekļaut protokolā vai kas nepieciešama, lai precīzi atspoguļotu valdes sēdes norisi.

(2) Ja valdes loceklis nepiekrīt valdes lēmumam un balso pret to, pēc šā valdes locekļa pieprasījuma viņa atšķirīgais viedoklis ierakstāms valdes sēdes protokolā.

(3) Valdes sēžu protokolus paraksta persona, kura vada valdes sēdi, sēdes protokolētājs un visi valdes locekļi, kas piedalās sēdē.

E sadaļa
Publiskas personas akciju sabiedrība

XVI nodaļa
Akciju sabiedrības kapitāli un vērtspapīri

84.pants. Akciju sabiedrības pamatkapitāls

Statūtos noteiktais pamatkapitāls, dibinot publiskas personas akciju sabiedrību (turpmāk šajā sadaļā arī — sabiedrība), apmaksājams pilnībā līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai komercreģistra iestādē.

85.pants. Akcijas

(1) Visas sabiedrības akcijas ir vienas kategorijas akcijas, izņemot gadījumus, kad sabiedrībā ir personāla akcijas.

(2) Visas sabiedrības akcijas ir vārda akcijas.

(3) Visas sabiedrības akcijas ir dematerializētas akcijas.

(4) Katras sabiedrības akcijas nominālvērtība ir viens euro.

86.pants. Akcionāru reģistrs

(1) Sabiedrības akcionāru reģistrā ieraksta arī akciju turētāja nosaukumu, reģistrācijas numuru (ja tāds ir), juridisko vai atrašanās vietas adresi.

(2) Ar sabiedrības akcionāru reģistru ir tiesīga iepazīties jebkura persona.

(3) Akciju turētāja pārstāvim, atbildīgajam darbiniekam un akciju turētāja pilnvarotajam pārstāvim ir tiesības saņemt valdes pilnvarotas personas apliecinātu sabiedrības akcionāra reģistra izrakstu par publiskai personai piederošām akcijām sabiedrībā.

87.pants. Personāla akcijas

(1) Publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija nosaka, kurās kapitālsabiedrībās var būt personāla akcijas.

(2) Personāla akcijas ir bez balsstiesībām.

(3) Personāla akcijas var piederēt tikai sabiedrības darbiniekiem un valdes locekļiem.

(4) Personāla akciju īpašnieks nevar šīs akcijas atsavināt citām personām, to skaitā citiem darbiniekiem.

(5) Ja darba tiesiskās attiecības starp sabiedrību un darbinieku izbeidzas vai sabiedrības valdes loceklis ir atsaukts vai atstājis amatu, darbiniekam vai valdes loceklim viņam piederošās personāla akcijas jāpārdod sabiedrībai un sabiedrībai tās jāatpērk pēc to nominālvērtības.

88.pants. Savu akciju iegūšanas aizliegums

Sabiedrība nedrīkst iegūt pati savas akcijas. To var darīt vienīgi tad, ja sabiedrība samazina pamatkapitālu, izņemot no apgrozības daļu akciju un tās dzēšot vai iegūstot savas personāla akcijas.

89.pants. Sabiedrībai piederošo savu akciju nodošana un dzēšana

(1) Ja sabiedrība ieguvusi savas personāla akcijas, tās nododamas darbiniekiem vai valdes locekļiem sešu mēnešu laikā no šo akciju iegūšanas dienas.

(2) Ja personāla akcijas netiek nodotas sabiedrības darbiniekiem vai valdes locekļiem šā panta pirmajā daļā paredzētajā termiņā, tās dzēš, attiecīgi samazinot pamatkapitālu.

(3) Ja sabiedrība iegūst akcijas, samazinot savu pamatkapitālu, šīs akcijas dzēš.

90.pants. Konvertējamās obligācijas

Sabiedrība nav tiesīga emitēt konvertējamās obligācijas.

XVII nodaļa
Pamatkapitāla palielināšana un samazināšana

91.pants. Pamatkapitāla palielināšanas un samazināšanas nosacījumi

(1) Pamatkapitālu drīkst palielināt vai samazināt, tikai pamatojoties uz akcionāru sapulces lēmumu, kurā reglamentēti pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas noteikumi.

(2) Sabiedrības pamatkapitālu var palielināt:

1) akcionāram izdarot ieguldījumus sabiedrības pamatkapitālā un pretī saņemot attiecīgu skaitu jaunu akciju;

2) pēc gada pārskata apstiprināšanas daļēji vai pilnībā ieskaitot pamatkapitālā pozitīvo starpību starp pašu kapitālu un summu, ko veido pamatkapitāls un rezerves, kuras saskaņā ar likumu nedrīkst ieskaitīt pamatkapitāla palielināšanai, un pretī saņemot attiecīgu skaitu jaunu akciju.

(3) Ja sabiedrības pamatkapitālu palielina šā panta otrās daļas 1.punktā minētajā veidā, viss pamatkapitāla palielinājums akcionāram — publiskai personai — jāapmaksā lēmumā par pamatkapitāla palielināšanu noteiktajā termiņā. Minētais termiņš nevar būt garāks par trim mēnešiem no dienas, kad akcionāru sapulce pieņēmusi lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu.

(4) Publiskas personas akciju turētājam nav jāparakstās uz jaunās emisijas akcijām.

(5) Akcionāra jaunās akcijas sabiedrība ieraksta akcionāru reģistrā, pamatojoties uz dokumentiem, kas apliecina šo akciju apmaksu.

(6) Akcionāra balsstiesības dod tikai pilnībā apmaksātas akcijas.

(7) Valde pieteikumu par pamatkapitāla palielināšanu iesniedz komercreģistra iestādei pēc tam, kad veikta akciju apmaksa un jaunās akcijas ierakstītas akcionāru reģistrā.

92.pants. Pamatkapitāla palielināšana ar īpašu mērķi

(1) Pamatkapitālu palielina ar īpašu mērķi, ievērojot Komerclikuma 254.pantā noteikto, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Pamatkapitālu drīkst palielināt tikai šādiem mērķiem:

1) jauno akciju apmaiņai pret pievienojamās publiskas personas kapitālsabiedrības kapitāla daļām vai akcijām reorganizācijas gadījumā;

2) personāla akciju emisijai.

(3) Pamatkapitāla palielināšana, kuras rezultātā sabiedrība kļūst par privātu akciju sabiedrību ar publiskas personas kapitāla daļu, var notikt šā likuma I sadaļā paredzētajos gadījumos un kārtībā.

XVIII nodaļa
Akciju sabiedrības pārvalde

93.pants. Akciju sabiedrības pārvaldes institūcijas

(1) Sabiedrības pārvaldi īsteno akcionārs, akcionāru sapulce, valde un padome (ja tāda ir izveidota).

(2) Akcionāru sapulces kompetencē esošos lēmumus pieņem akciju turētāja pārstāvis.

94.pants. Akcionāru sapulces kompetence

(1) Tikai akcionāru sapulcei ir tiesības pieņemt lēmumus par:

1) sabiedrības gada pārskata apstiprināšanu;

2) peļņas izlietošanu;

3) valdes locekļu un valdes priekšsēdētāja ievēlēšanu un atsaukšanu (ja sabiedrībā nav izveidota padome);

4) padomes (ja tāda ir izveidota) locekļu ievēlēšanu un atsaukšanu;

5) revidenta ievēlēšanu un atsaukšanu;

6) prasības celšanu pret valdes un padomes (ja tāda ir izveidota) locekli un revidentu vai par atteikšanos no prasības pret viņiem, kā arī par sabiedrības pārstāvja iecelšanu sabiedrības pārstāvēšanai tiesā;

7) sabiedrības statūtu apstiprināšanu un grozīšanu;

8) atlīdzības apmēru revidentam, padomes locekļiem (ja padome ir izveidota) un valdes locekļiem (izņemot gadījumus, kad ir izveidota padome);

9) pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu;

10) sabiedrības reorganizāciju;

11) likvidatora ievēlēšanu un atsaukšanu;

12) vidēja termiņa darbības stratēģijas apstiprināšanu, izņemot gadījumu, kad ir izveidota padome;

13) citiem šajā likumā minētajiem jautājumiem.

(2) Akcionāru sapulce pēc valdes lūguma izskata un pieņem lēmumus arī tādos jautājumos, kuru izlemšanai valdei nepieciešama akcionāru sapulces iepriekšēja piekrišana (118.pants).

95.pants. Akcionāra kompetence

(1) Akcionārs atbilstoši šā likuma 5., 7. un 9.pantam pieņem lēmumus par līdzdalības iegūšanu, turpināšanu un izbeigšanu sabiedrībā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos lēmumus attiecīgās publiskās personas vārdā pieņem publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija.

96.pants. Akcionāru sapulces sasaukšana

(1) Tiek sasauktas kārtējās akcionāru sapulces un ārkārtas akcionāru sapulces.

(2) Akcionāru sapulces sasauc valde, izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus.

97.pants. Kārtējās akcionāru sapulces sasaukšana

(1) Kārtējo akcionāru sapulci valde sasauc laikā, kas nodrošina iespēju gada pārskatu apstiprināt likumā paredzētajā termiņā.

(2) Ja valde nav sasaukusi kārtējo akcionāru sapulci paredzētajā termiņā, to sasauc padome (ja tāda ir izveidota) vai akciju turētāja pārstāvis ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā no dienas, kad valdei bija jāsasauc akcionāru sapulce. Šāda valdes rīcība var būt par pamatu padomes vai akcionāru sapulces lēmumam par valdes atsaukšanu, pamatojoties uz pienākumu neizpildi.

(3) Ja padome (ja tāda ir izveidota) nav sasaukusi kārtējo akcionāru sapulci šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā un termiņā, lēmumu par akcionāru sapulces sasaukšanu pieņem akciju turētāja pārstāvis ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā no dienas, kad padomei bija jāsasauc akcionāru sapulce.

(4) Ja padome (ja tāda ir izveidota) šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā nesasauc akcionāru sapulci bez pamatota iemesla, šāda padomes rīcība var būt par pamatu akcionāru sapulces lēmumam atsaukt padomes locekļus, pamatojoties uz pienākumu neizpildi.

(5) Ja rodas strīds par to, vai valdes un padomes locekļu rīcībai ir pamatots iemesls, pierādīšanas pienākums ir attiecīgi valdes un padomes locekļiem.

98.pants. Ārkārtas akcionāru sapulce

(1) Ārkārtas akcionāru sapulci sasauc valde pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to rakstveidā pieprasa padome (ja tāda ir izveidota), revidents vai akciju turētājs.

(2) Ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanas ierosinātājs pieprasījumā norāda sapulces sasaukšanas iemeslus un darba kārtību un iesniedz lēmumu projektus darba kārtības jautājumos. Pieprasījumu sasaukt sapulci iesniedz valdei un padomei (ja tāda ir izveidota) un paziņo par to revidentam un akciju turētājam.

(3) Valde sasauc ārkārtas akcionāru sapulci ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

(4) Ja valde šā panta trešajā daļā minētajā termiņā nesasauc ārkārtas akcionāru sapulci, to var sasaukt pats ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanas ierosinātājs.

(5) Ja izskatāmajā jautājumā lēmums jāpieņem steidzami, ārkārtas akcionāru sapulce sasaucama termiņā, kas nodrošina iespēju laikus saņemt paziņojumu par akcionāru sapulces sasaukšanu, kā arī akcionāru sapulces lēmumu projektus un citus materiālus. Ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par septiņām dienām. Steidzamību rakstveidā pamato tas, kurš ir akcionāru sapulces steidzamas sasaukšanas ierosinātājs.

(6) Ja valde nesasauc ārkārtas akcionāru sapulci bez pamatota iemesla, akcionāru sapulce var atsaukt pati vai ierosināt padomei (ja tāda ir izveidota) atsaukt valdes locekļus, pamatojoties uz pienākumu neizpildi.

(7) Ja rodas strīds par to, vai valdes locekļu rīcībai ir pamatots iemesls, pierādīšanas pienākums ir valdes locekļiem.

99.pants. Akcionāru sapulces sasaukšana īpašos gadījumos

Ja sabiedrības zaudējumi pārsniedz pusi no sabiedrības pamatkapitāla vai arī sabiedrībai ir ierobežota maksātspēja, konstatētas vai draud iestāties maksātnespējas pazīmes, valde par to ziņo padomei (ja tāda ir izveidota), atbilstoši šā likuma 98.pantam sasauc ārkārtas akcionāru sapulci un sniedz tajā paskaidrojumus.

100.pants. Akcionāru sapulces sasaukšana, ja sabiedrība tiek likvidēta

(1) Ja ir pieņemts lēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu un likvidatora ievēlēšanu, akcionāru sapulci sasauc likvidators.

(2) Kārtējo akcionāru sapulci likvidators sasauc laikā, kas nodrošina iespēju gada pārskatu apstiprināt likumā paredzētajā termiņā.

(3) Ārkārtas akcionāru sapulci sasauc likvidators pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to rakstveidā pieprasa revidents vai akciju turētājs.

(4) Ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanas ierosinātāji pieprasījumā norāda sapulces sasaukšanas iemeslus un darba kārtību. Pieprasījumu sasaukt sapulci iesniedz likvidatoram un paziņo par to revidentam un akciju turētājam.

(5) Ja izskatāmajā jautājumā lēmums jāpieņem steidzami, ārkārtas akcionāru sapulce sasaucama šā likuma 98.panta piektajā daļā paredzētajā kārtībā.

(6) Ja likvidators nav sasaucis kārtējo vai ārkārtas akcionāru sapulci paredzētajā termiņā, to sasauc akciju turētājs.

(7) Ja likvidators nesasauc akcionāru sapulci bez pamatota iemesla, akcionāru sapulce var atsaukt likvidatoru.

(8) Ja rodas strīds par to, vai likvidatora rīcībai ir pamatots iemesls, pierādīšanas pienākums ir likvidatoram.

101.pants. Akcionāru sapulces sasaukšanas kārtība

(1) Paziņojumu par akcionāru sapulces sasaukšanu valde nosūta akciju turētājam, visiem padomes locekļiem (ja sabiedrībā ir izveidota padome) un revidentam ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sapulces.

(2) Ja sabiedrībā ir personāla akcijas, paziņojumu nosūta arī personāla akciju īpašniekiem.

(3) Paziņojumā norāda akcionāru sapulces norises vietu un laiku, sapulces veidu, institūciju, kura pieprasījusi sasaukt sapulci, akcionāru sapulces darba kārtību, lēmumu projektus, kā arī citas ziņas, kas saistītas ar sapulces sasaukšanu un norisi.

(4) Ja akcionāru sapulce tiek sasaukta šā likuma 98.panta otrajā un trešajā daļā un 99.panta piektajā daļā minētajā kārtībā, sapulces sasaukšanas ierosinātājs nodrošina, lai akciju turētājs, padomes locekļi (ja sabiedrībā ir izveidota padome) un revidents sapulces lēmumu projektus un citus materiālus saņemtu ne vēlāk kā divas darbdienas pirms sapulces.

102.pants. Akcionāru sapulcē izskatāmie jautājumi

(1) Akcionāru sapulce var pieņemt lēmumus tikai tajos jautājumos, kuri norādīti šā likuma 102.pantā noteiktajā paziņojumā, izņemot šā panta otrajā daļā paredzētos gadījumus.

(2) Akcionāru sapulce var pieņemt lēmumus šādos jautājumos (arī tad, ja tie nav bijuši norādīti šā likuma 102.pantā noteiktajā paziņojumā):

1) padomes locekļu (ja sabiedrībā ir izveidota padome), valdes locekļu (sabiedrībā, kurā nav izveidota padome), likvidatora vai revidenta atsaukšana un jaunu ievēlēšana, kā arī jauno valdes locekļu, padomes locekļu, likvidatora vai revidenta atlīdzības noteikšana;

2) prasības celšana pret valdes un padomes locekļiem (ja sabiedrībā ir izveidota padome), likvidatoru vai revidentu;

3) kapitālsabiedrības iekšējās revīzijas veikšana;

4) jauna akcionāru sapulces termiņa vai datuma noteikšana.

(3) Akcionāru sapulce var pieņemt lēmumus tikai tad, ja ir ievērots šajā likumā paredzētais akcionāru sapulces sasaukšanas laiks un veids (šis noteikums neattiecas uz šā panta otrajā daļā minētajiem jautājumiem).

103.pants. Akcionāru sapulces norise

(1) Akciju turētāja pārstāvis atklāj un vada akcionāru sapulci.

(2) Akciju turētāja pārstāvis ieceļ akcionāru sapulces sekretāru (protokolētāju).

(3) Valdes un padomes locekļiem, kā arī likvidatoram ir pienākums piedalīties akcionāru sapulcē. Revidentam ir pienākums piedalīties akcionāru sapulcē, kad skata jautājumu par gada pārskata apstiprināšanu.

104.pants. Akcionāru sapulces lēmumu pieņemšana

(1) Akciju turētāja pārstāvis pēc jautājuma izskatīšanas paziņo savu lēmumu attiecībā uz izskatīto jautājumu.

(2) Ja sabiedrībā ir personāla akcijas, personāla akciju īpašnieki nepiedalās lēmumu pieņemšanā un nebalso par sagatavotajiem lēmumu projektiem.

105.pants. Akcionāru sapulces protokols

(1) Akcionāru sapulces norise atspoguļojama protokolā.

(2) Protokolā norāda:

1) sabiedrības firmu;

2) akcionāru sapulces norises vietu, datumu un laiku;

3) to personu vārdu, uzvārdu un amatu, kuras piedalās jautājuma izskatīšanā;

4) sabiedrības parakstītā pamatkapitāla, apmaksātā pamatkapitāla un balsstiesīgā pamatkapitāla lielumu;

5) sapulces vadītāja un sekretāra (protokolētāja) vārdu un uzvārdu;

6) sapulces darba kārtību;

7) darba kārtības jautājumu apspriešanas gaitu un saturu;

8) pieņemtos lēmumus visos darba kārtības jautājumos;

9) valdes un padomes locekļu (ja sabiedrībā ir izveidota padome), revidenta vai likvidatora iebildumus.

(3) Protokolu paraksta akcionāru sapulces vadītājs un sekretārs (protokolētājs).

106.pants. Padomes izveidošanas nosacījumi, padomes locekļu skaits

(1) Sabiedrībā var izveidot padomi tikai tad, ja iepriekšējā pārskata gadā sabiedrības rādītāji atbilst visiem šādiem kritērijiem:

1) neto apgrozījums ir lielāks par 21 miljonu euro;

2) bilances kopsumma ir lielāka par 4 miljoniem euro.

(2) Ja sabiedrībā ir izveidota padome un kāds no šā panta pirmās daļas nosacījumiem netiek izpildīts divus pārskata gadus pēc kārtas, padome ir likvidējama.

(3) Ministru kabinets nosaka padomes locekļu skaitu atbilstoši sabiedrības lielumu raksturojošiem rādītājiem.

107.pants. Padomes uzdevumi

(1) Padome ir sabiedrības pārraudzības institūcija, kas pārstāv akcionāru intereses sapulču starplaikā un pārrauga valdes darbību.

(2) Padomes uzdevumi ir šādi:

1) ievēlēt un atsaukt valdes locekļus;

2) noteikt valdes locekļu atlīdzību;

3) apstiprināt vidēja termiņa darbības stratēģiju;

4) pastāvīgi uzraudzīt, lai sabiedrības lietas tiktu kārtotas saskaņā ar normatīvo tiesību aktu, sabiedrības statūtu, akcionāru sapulces lēmumu prasībām;

5) izskatīt sabiedrības gada pārskatu, valdes ziņojumu un valdes priekšlikumus par peļņas izlietošanu, sagatavot par tiem padomes ziņojumu un iesniegt tos akcionāru sapulcei;

6) pārstāvēt sabiedrību tiesā visās sabiedrības celtajās prasībās pret valdes locekļiem un valdes locekļu celtajās prasībās pret sabiedrību;

7) apstiprināt darījuma slēgšanu starp sabiedrību un valdes locekli vai revidentu;

8) iepriekš izskatīt visus jautājumus, kas ir akcionāra vai akcionāru sapulces kompetencē vai kas pēc valdes vai padomes locekļu ierosinājuma ieteikti izskatīšanai akcionāru sapulcē, un sniegt atzinumu par tiem;

9) sniegt akcionāram priekšlikumus par sabiedrības darbības uzlabošanu.

(3) Statūtos var noteikt, ka svarīgu jautājumu izlemšanai valdei ir nepieciešama padomes piekrišana. Ja padome noraida valdes priekšlikumu, valdei ir tiesības sasaukt ārkārtas akcionāru sapulci, kura pieņem lēmumu attiecīgajā jautājumā.

108.pants. Prasības padomes locekļa kandidātam

(1) Par sabiedrības padomes locekli var būt fiziskā persona, kuras darba pieredze, izglītība un kvalifikācija nodrošina padomes locekļa uzdevumu profesionālu izpildi un kura izraudzīta, ievērojot šā likuma 31. vai 37.panta noteikumus.

(2) Sabiedrības statūtos var noteikt citus (šajā likumā neminētus) ierobežojumus padomes loceklim.

109.pants. Padomes locekļa ievēlēšana amatā un atsaukšana

(1) Padomes locekli amatā ievēlē uz pieciem gadiem.

(2) Padomes locekļus ievēlē amatā un atsauc akcionāru sapulce.

(3) Tiesības savienot padomes locekļa amatu ar citiem amatiem ir noteiktas likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".

(4) Padomes loceklis nesaņem atsaukšanas pabalstu vai jebkāda cita veida kompensāciju, ja viņš tiek atsaukts no amata pirms termiņa beigām.

110.pants. Padomes sēžu sasaukšana

(1) Padomes sēdi sasauc padomes priekšsēdētājs, viņa prombūtnes laikā vai viņa uzdevumā — padomes priekšsēdētāja vietnieks. Tiesības pieprasīt padomes sēdes sasaukšanu ir katram padomes loceklim, valdei un akciju turētājam, pamatojot sēdes sasaukšanas nepieciešamību un nolūku.

(2) Ja padomes darba kārtībā iekļauti šā likuma 108.panta otrajā daļā minētie jautājumi, bet padome nav lemttiesīga tādēļ, ka sēdē nepiedalās nepieciešamais padomes locekļu skaits, šo jautājumu neizskatīšana padomes sēdē nav šķērslis tam, lai tos izskatītu akcionārs un akcionāru sapulce.

111.pants. Padomes lēmumu pieņemšana un padomes sēdes protokola parakstīšana

(1) Padomes loceklis var balsot tikai tad, ja piedalās padomes sēdē.

(2) Padomes sēdes protokolu paraksta persona, kura vada padomes sēdi, sēdes protokolētājs, kā arī visi padomes locekļi, kas piedalās sēdē.

112.pants. Atlīdzība padomes locekļiem

(1) Mēneša atlīdzību padomes locekļiem nosaka, ievērojot Ministru kabineta noteikumos paredzēto mēneša atlīdzības maksimālo apmēru. Ministru kabinets nosaka padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru, ņemot vērā vidējo atlīdzību vadībai līdzīga lieluma (neto apgrozījums, bilances kopsumma, darbinieku skaits) sabiedrībās privātajā sektorā vai — atsevišķos gadījumos — nozarē, kurā attiecīgā sabiedrība darbojas. Padomes locekļa mēneša atlīdzības maksimālais apmērs nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos euro un kam piemērots koeficients 10.

(2) Padomes locekļiem var izmaksāt prēmiju reizi gadā pēc gada pārskata apstiprināšanas un padomes locekļa darbības rezultātu izvērtēšanas. Prēmija nedrīkst pārsniegt kapitālsabiedrības padomes locekļa viena mēneša atlīdzības apmēru.

113.pants. Akciju sabiedrības valdes pārstāvības tiesības

Valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību kopīgi.

114.pants. Valdes locekļu skaits un ierobežojumi valdes locekļiem

(1) Ministru kabinets nosaka valdes locekļu skaitu atbilstoši sabiedrības lielumu raksturojošiem rādītājiem.

(2) Par sabiedrības valdes locekli tiek ievēlēta fiziskā persona, kuras darba pieredze, izglītība un kvalifikācija nodrošina valdes locekļa uzdevumu profesionālu izpildi un kura izraudzīta, ievērojot šā likuma 31. vai 37.panta noteikumus.

115.pants. Valdes locekļa ievēlēšana

(1) Valdes locekli amatā ievēlē uz pieciem gadiem.

(2) Ar sabiedrības valdes locekli slēdz pilnvarojuma līgumu par valdes locekļa pienākumu izpildi.

116.pants. Valdes locekļa atsaukšana

(1) Valdes locekli var atsaukt, ja tam ir svarīgs iemesls, kā arī šā likuma 31.panta devītajā daļā vai 37.panta piektajā daļā noteiktajos gadījumos.

(2) Par svarīgu iemeslu jebkurā gadījumā uzskatāma pilnvaru pārkāpšana, pienākumu neizpilde vai nepienācīga izpilde, nespēja vadīt sabiedrību, kaitējuma nodarīšana sabiedrības interesēm, kā arī akcionāru sapulces vai padomes (ja sabiedrībā ir izveidota padome) lēmums par uzticības zaudēšanu.

117.pants. Atlīdzība valdes locekļiem

(1) Mēneša atlīdzību valdes locekļiem nosaka, ievērojot Ministru kabineta noteikumos paredzēto mēneša atlīdzības maksimālo apmēru. Ministru kabinets nosaka valdes locekļa mēneša atlīdzības maksimālo apmēru, ņemot vērā vidējo atlīdzību vadībai līdzīga lieluma (neto apgrozījums, bilances kopsumma, darbinieku skaits) sabiedrībās privātajā sektorā vai — atsevišķos gadījumos — nozarē, kurā attiecīgā sabiedrība darbojas. Valdes locekļa mēneša atlīdzības maksimālais apmērs nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos euro un kam piemērots koeficients 10. Valdes locekļa mēneša atlīdzību nosaka uz visu valdes locekļa pilnvaru termiņu ar tiesībām to pārskatīt reizi gadā pēc gada pārskata apstiprināšanas. Mēneša atlīdzības noteikšanā ņem vērā šādus kritērijus:

1) kapitālsabiedrības darbības rezultāti iepriekšējā pārskata gadā;

2) vidēja termiņa darbības stratēģijas izpilde un kapitālsabiedrības darbības rezultāti saskaņā ar definētajiem finanšu un nefinanšu mērķiem.

(2) Valdes loceklim var izmaksāt prēmiju reizi gadā pēc gada pārskata apstiprināšanas un valdes locekļa darbības rezultātu izvērtēšanas. Prēmija nedrīkst pārsniegt kapitālsabiedrības valdes locekļa divu mēneša atlīdzību apmēru.

(3) Šā likuma 115.panta otrajā daļā minētajā līgumā valdes loceklim var pielīgt apdrošināšanu un atsaukšanas pabalstu. Atsaukšanas pabalstu var paredzēt tikai tad, ja valdes loceklis no amata atsaukts pirms pilnvaru termiņa beigām un ja atsaukšana nav saistīta ar pilnvaru pārkāpšanu, pienākumu neizpildi vai nepienācīgu izpildi, kā arī ar kaitējuma nodarīšanu sabiedrības interesēm. Atsaukšanas pabalstu nevar paredzēt, ja valdes loceklis ievēlēts šā likuma 31.panta astotās daļas 2.punktā vai 37.panta ceturtās daļas 2.punktā noteiktajā kārtībā.

(4) Šā likuma 115.panta otrajā daļā minētajā līgumā valdes loceklim var pielīgt atsaukšanas pabalstu ne vairāk kā triju mēneša atlīdzību apmērā, ja valdes loceklis zaudē amatu kapitālsabiedrības reorganizācijas vai likvidācijas gadījumā, kā arī šā panta trešajā daļā noteiktajos gadījumos.

118.pants. Akciju sabiedrības valdes lēmumu pieņemšana

(1) Valde pieņem lēmumus visos sabiedrības darbības jautājumos, izņemot jautājumus, kuros lēmumus saskaņā ar šo likumu un sabiedrības statūtiem pieņem attiecīgi akcionārs vai akcionāru sapulce un padome.

(2) Valdei nepieciešama publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas iepriekšēja piekrišana līdzdalības iegūšanai vai izbeigšanai, kā arī izšķirošās ietekmes iegūšanai vai izbeigšanai citā sabiedrībā.

(3) Valdei nepieciešama akcionāru sapulces iepriekšēja piekrišana šādu jautājumu izlemšanai:

1) uzņēmuma iegūšana vai atsavināšana;

2) konkrētu darbības veidu pārtraukšana un jaunu darbības veidu uzsākšana.

(4) Statūtos var noteikt arī citus jautājumus, kuros valdei jāsaņem akcionāru sapulces iepriekšēja rakstveida piekrišana.

(5) Valdei nepieciešama padomes iepriekšēja piekrišana šādu jautājumu izlemšanai:

1) filiāļu un pārstāvniecību atvēršana vai slēgšana;

2) tādu darījumu slēgšana, kuri pārsniedz statūtos vai padomes lēmumos noteikto summu;

3) tādu aizdevumu izsniegšana, kuri nav saistīti ar sabiedrības parasto komercdarbību;

4) kredītu izsniegšana sabiedrības darbiniekiem;

5) vispārīgo komercdarbības principu noteikšana.

(6) Valsts akciju sabiedrības valdei nepieciešama padomes iepriekšēja piekrišana šā likuma 26.panta sestajā daļā minēto darījumu slēgšanai.

(7) Statūtos var paredzēt arī citus jautājumus, kuru izlemšanai valdei jāsaņem padomes iepriekšēja piekrišana.

(8) Ja padome noraida valdes priekšlikumu šā panta piektajā un sestajā daļā minētajos jautājumos, valdei ir tiesības nodot minētā jautājuma izskatīšanu akcionāru sapulcei, kura pieņem lēmumu attiecīgajā jautājumā.

(9) Ja sabiedrībā netiek veidota padome, šā panta piektajā un sestajā daļā minētajos jautājumos lēmumu pieņem akcionāru sapulce.

119.pants. Akciju sabiedrības valdes sēdes protokols

(1) Valdes sēdes tiek protokolētas. Protokolā norāda:

1) sabiedrības firmu;

2) valdes sēdes norises vietu, datumu un laiku;

3) valdes locekļus un citas personas, kas piedalās sēdē;

4) darba kārtības jautājumus;

5) pieņemto lēmumu katrā jautājumā;

6) balsošanas rezultātus, fiksējot katra valdes locekļa balsojumu "par" vai "pret" attiecībā uz katru lēmumu;

7) citu informāciju, ko valdes loceklis pieprasa iekļaut protokolā vai kas nepieciešama, lai precīzi atspoguļotu valdes sēdes norisi.

(2) Ja valdes loceklis nepiekrīt valdes lēmumam un balso pret to, pēc šā valdes locekļa pieprasījuma viņa atšķirīgais viedoklis ierakstāms valdes sēdes protokolā.

(3) Valdes sēžu protokolus paraksta persona, kura vada valdes sēdi, sēdes protokolētājs un visi valdes locekļi, kas piedalās sēdē.

F sadaļa

XIX nodaļa
Kapitālsabiedrības darbības izbeigšanas vispārīgie noteikumi

120.pants. Kapitālsabiedrības darbības izbeigšanas pamats

(1) Kapitālsabiedrības darbība izbeidzas:

1) ar dalībnieka (akcionāra) lēmumu;

2) ar tiesas nolēmumu;

3) ar lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanos sakarā ar sabiedrības maksātnespējas procesa pabeigšanu;

4) izbeidzoties statūtos noteiktajam termiņam (ja kapitālsabiedrība dibināta uz noteiktu termiņu);

5) sasniedzot statūtos noteiktos mērķus (ja kapitālsabiedrība dibināta noteiktu mērķu sasniegšanai);

6) citos likumā vai statūtos noteiktajos gadījumos.

(2) Maksātnespējīga publiskas personas kapitālsabiedrība izbeidz darbību saskaņā ar Maksātnespējas likumu.

121.pants. Likvidatora iecelšana

(1) Kapitālsabiedrības likvidāciju veic valdes locekļi, ja institūcija, kura pieņēma lēmumu par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu, tajā nav noteikusi citādi.

(2) Ja publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas lēmumā par publiskas personas kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu noteikts, ka kapitālsabiedrības likvidāciju neveic valdes locekļi, likvidatoru ievēlē dalībnieku (akcionāru) sapulce.

(3) Atlīdzību likvidatoram un tās izmaksas kārtību nosaka institūcija, kas ieceļ likvidatoru.

(4) Ja likvidāciju veic valdes locekļi, atlīdzību likvidatoriem un tās izmaksas kārtību nosaka dalībnieku (akcionāru) sapulce.

(5) Nosakot likvidatoriem atlīdzību, ievēro šajā likumā paredzētos ierobežojumus attiecībā uz publiskas personas kapitālsabiedrības valdes locekļu atlīdzību.

122.pants. Pieteikums par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu un tās likvidāciju

Lēmumu par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu kapitālsabiedrība triju darbdienu laikā pēc likvidatora ievēlēšanas iesniedz ierakstīšanai komercreģistrā. Pieteikumā norāda Komerclikuma 8.pantā minētās ziņas par likvidatoru un attiecīgi pievieno:

1) attiecīgās institūcijas lēmumu par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu;

2) likvidatora rakstveida piekrišanu būt par likvidatoru. Rakstveida piekrišanu paraksta ar drošu elektronisko parakstu, vai arī parakstu uz piekrišanas apliecina notariāli vai komercreģistra iestādes amatpersona.

123.pants. Likvidatora atcelšana

(1) Likvidatoru var atcelt ar tās institūcijas lēmumu, kura pieņēmusi lēmumu par likvidatora iecelšanu.

(2) Tiesas iecelto likvidatoru var atcelt tikai ar tiesas nolēmumu, pamatojoties uz kapitāla daļu turētāja vai trešās personas pieteikumu, ja tam ir svarīgi iemesli, vienlaikus ieceļot jaunu likvidatoru.

XX nodaļa
Likvidācijas slēguma finanšu pārskats, mantas sadales plāns un atlikušās mantas sadale vai darbības turpināšana

124.pants. Slēguma finanšu pārskats un mantas sadales plāns

(1) Pēc kreditoru prasījumu apmierināšanas vai tiem paredzētās naudas nodošanas glabājumā zvērinātam notāram un likvidācijas izdevumu segšanas likvidators sagatavo likvidācijas slēguma finanšu pārskatu un kapitālsabiedrības atlikušās mantas sadales plānu, ievērojot šā likuma 125.pantā noteikto.

(2) Personāla akciju īpašniekiem publiskas personas akciju sabiedrībās likvidācijas kvota netiek aprēķināta.

125.pants. Kapitālsabiedrības atlikušās mantas sadale

(1) Mantu drīkst sadalīt ne agrāk kā četrus mēnešus no dienas, kad publicēts paziņojums par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu, un vienu mēnesi no dienas, kad likvidācijas slēguma finanšu pārskats un kapitālsabiedrības atlikušās mantas sadales plāns ir nosūtīts kapitāla daļu turētājam.

(2) Mantu, kas nav nepieciešama kreditoru prasījumu apmierināšanai, likvidators nav tiesīgs pārdot, bet nodod iestādei, kas noteikta lēmumā par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu, ja vien šajā lēmumā nav noteikts citādi.

(3) Izmaksas, kas likvidācijas gadījumā pienākas dalībniekam (akcionāram), tiek ieskaitītas attiecīgās publiskās personas budžetā.

(4) Mantu drīkst sadalīt pirms šā panta pirmajā daļā noteiktā termiņa, ja tam piekrīt dalībnieku (akcionāru) sapulce un ar to netiek radīti zaudējumi kreditoriem.

126.pants. Kapitālsabiedrības darbības turpināšana

Ja kapitālsabiedrība tiek likvidēta, pamatojoties uz dibināšanas dokumentos minētajiem noteikumiem par darbības izbeigšanu vai publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas lēmumu, attiecīgās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija līdz mantas sadales sākumam var pieņemt lēmumu par kapitālsabiedrības darbības turpināšanu vai kapitālsabiedrības reorganizāciju.

G sadaļa
Publiskas personas kapitālsabiedrību reorganizācija

XXI nodaļa
Reorganizācijas vispārīgie noteikumi

127.pants. Kapitālsabiedrību apvienošana

(1) Publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija pieņem lēmumu par publiskas personas kapitālsabiedrību apvienošanas uzsākšanu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā lēmumā nosaka iegūstošās sabiedrības kapitāla daļu turētāju.

(3) Kārtība, kādā notiek publisku personu kapitālsabiedrību apvienošana, ja kāda no apvienošanas procesā iesaistītajām sabiedrībām ir citai publiskai personai piederoša kapitālsabiedrība, publiski privātā vai privātā kapitālsabiedrība, noteikta šā likuma I sadaļā.

128.pants. Kapitālsabiedrību sadalīšana

(1) Publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija pieņem lēmumu par publiskas personas kapitālsabiedrības sadalīšanas uzsākšanu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā lēmumā nosaka iegūstošās sabiedrības kapitāla daļu turētāju.

(3) Publiskas personas kapitālsabiedrības sadalīšanai nevar piemērot nodalīšanas paņēmienu (Komerclikuma 336.panta ceturtā un piektā daļa).

(4) Kārtība, kādā notiek publiskas personas kapitālsabiedrības sadalīšana, ja iegūstošā sabiedrība ir jau esoša citai publiskai personai piederoša kapitālsabiedrība, publiski privātā vai privātā kapitālsabiedrība, noteikta šā likuma I sadaļā.

129.pants. Kapitālsabiedrību pārveidošana

(1) Lēmumu par publiskas personas kapitālsabiedrības pārveidošanu cita veida publiskas personas kapitālsabiedrībā pieņem šīs kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce.

(2) Publiskas personas kapitālsabiedrību reorganizācijas ceļā nevar pārveidot par publiski privāto kapitālsabiedrību vai privāto kapitālsabiedrību šajā sadaļā noteiktajā kārtībā.

130.pants. Reorganizācijas nosacījumi

Pieņemot lēmumu par reorganizācijas uzsākšanu (šā likuma 132. un 133.pants), publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija var paredzēt reorganizācijas nosacījumus.

XXII nodaļa
Reorganizācijas kārtība

131.pants. Reorganizācijas līgums

(1) Publiskas personas kapitālsabiedrības, izstrādājot reorganizācijas līgumu, ievēro publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas lēmumā paredzētos nosacījumus (šā likuma 135.pants). Reorganizācijas līguma projektu saskaņo dalībnieku (akcionāru) sapulce.

(2) Reorganizācijas līgumā norāda:

1) visu reorganizācijā iesaistīto kapitālsabiedrību firmas, juridiskās adreses un reģistrācijas numurus;

2) datumu, ar kuru pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās kapitālsabiedrības darījumi iegūstošās kapitālsabiedrības grāmatvedībā tiks uzskatīti par iegūstošās kapitālsabiedrības darījumiem;

3) tiesības, kuras iegūstošā sabiedrība piešķir pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības pārraudzības institūciju un izpildinstitūciju locekļiem, kā arī sabiedrības kontrolierim;

4) reorganizācijas sekas pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās kapitālsabiedrības darbiniekiem;

5) iegūstošās sabiedrības veidu, firmu un juridisko adresi;

6) reorganizācijas procesā veicamās darbības un to veikšanas termiņus.

(3) Reorganizācijas līguma projektā nevar noteikt Komerclikuma 338.pantā paredzētos atliekošos nosacījumus.

(4) Ja publiskas personas kapitālsabiedrības sadalīšanas procesā piedalās viena publiskas personas kapitālsabiedrība, kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce pieņem noteikumus par kapitālsabiedrības sadalīšanu, ievērojot šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteikto. Noteikumi aizstāj šā panta otrajā un trešajā daļā minēto reorganizācijas līgumu. Noteikumiem par kapitālsabiedrības sadalīšanu pievieno mantas sadales aktu atsevišķa dokumenta veidā.

(5) Lai reorganizētu publiskas personas kapitālsabiedrību, pārveidojot to, šīs kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce pieņem noteikumus par kapitālsabiedrības pārveidošanu, ievērojot šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteikto.

132.pants. Mantiskā ieguldījuma novērtēšana reorganizācijas procesā

(1) Ja iegūstošajai kapitālsabiedrībai reorganizācijas rezultātā jāpalielina pamatkapitāls vai ja tā ir jauna kapitālsabiedrība, novērtē katras pievienojamās kapitālsabiedrības mantu vai sadalāmās kapitālsabiedrības attiecīgo mantas daļu, lai noteiktu tās pietiekamību iegūstošās kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanai vai tās dibināšanai.

(2) Novērtēšanu veic un rakstveida atzinumu sniedz persona, kura iekļauta mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstā.

(3) Ja reorganizācijas rezultātā tiek nodibināta jauna sabiedrība, ievēro šā likuma 49.panta nosacījumus.

(4) Atzinums pievienojams komercreģistra iestādē iesniedzamajam pieteikumam par reorganizāciju.

133.pants. Reorganizācijas prospekts

Veicot reorganizāciju šajā sadaļā paredzētajā kārtībā, reorganizācijas procesā iesaistītās publiskas personas kapitālsabiedrības negatavo reorganizācijas prospektu.

134.pants. Revidenta pārbaude

Veicot reorganizāciju šajā sadaļā paredzētajā kārtībā, revidents nepārbauda lēmumu par reorganizāciju.

135.pants. Lēmums par reorganizāciju

(1) Lēmumu par publiskas personas kapitālsabiedrības reorganizāciju pieņem dalībnieku (akcionāru) sapulce.

(2) Ja sakarā ar reorganizāciju izdarāmi kapitālsabiedrības statūtu grozījumi, dalībnieku (akcionāru) sapulce lēmumu par to pieņem tūlīt pēc lēmuma par reorganizāciju.

136.pants. Lēmuma par reorganizāciju apstrīdēšana

Lēmumu par publiskas personas kapitālsabiedrības reorganizāciju tiesā nevar apstrīdēt Komerclikuma 346.panta pirmajā daļā minētās personas.

137.pants. Pieteikums komercreģistra iestādei

(1) Katra reorganizācijas procesā iesaistītā kapitālsabiedrība pēc tam, kad ir nodrošināti vai apmierināti noteiktā termiņā pieteiktie kreditoru prasījumi, iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu ieraksta par reorganizāciju izdarīšanai komercreģistrā.

(2) Pieteikumam pievieno:

1) šajā likumā paredzēto lēmumu un reorganizācijas līgumu vai noteikumus par reorganizāciju;

2) likumā noteiktajos gadījumos — reorganizācijas atļauju;

3) pievienojamās vai sašķelšanas ceļā sadalāmās kapitālsabiedrības slēguma finanšu pārskatu (ja iesniegumu iesniedz pievienojamā vai sadalāmā kapitālsabiedrība);

4) iegūstošās kapitālsabiedrības statūtus (ja reorganizācijas rezultātā tiek izveidota jauna kapitālsabiedrība vai ja kapitālsabiedrība tiek pārveidota);

5) to iegūstošās kapitālsabiedrības valdes locekļu sarakstu, kuriem ir tiesības pārstāvēt sabiedrību (ja reorganizācijas rezultātā tiek izveidota jauna sabiedrība);

6) iegūstošās kapitālsabiedrības padomes locekļu sarakstu (ja reorganizācijas rezultātā tiek izveidota jauna kapitālsabiedrība vai ja kapitālsabiedrība tiek pārveidota un iegūstošajai kapitālsabiedrībai paredzēta padome).

(3) Pieteikumā kapitālsabiedrība apliecina, ka noteiktajā termiņā pieteiktie kreditoru prasījumi ir nodrošināti vai apmierināti.

H sadaļa
Kapitāla daļu atsavināšana

XXIII nodaļa
Publiskai personai piederošo kapitāla daļu pārdošana

138.pants. Lēmums par kapitāla daļu pārdošanu

(1) Lēmumu par kapitāla daļu pārdošanu pieņem attiecīgās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija.

(2) Ierosinājumu par valsts kapitāla daļu pārdošanu un attiecīgo tiesību akta projektu Ministru kabinetam iesniedz valsts kapitāla daļu turētājs vai institūcija, kurai Ministru kabinets ir noteicis (deleģējis) pildīt valsts kapitāla daļu pārdošanas uzdevumu atbilstoši šīs nodaļas nosacījumiem (turpmāk — atsavināšanu veicošā institūcija).

139.pants. Kapitāla daļu pārdevējs

(1) Valsts kapitāla daļas pārdod atsavināšanu veicošā institūcija.

(2) Atvasinātas publiskas personas kapitāla daļas pārdod atvasinātas publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas noteikta iestāde (struktūrvienība) vai tam tiek pilnvarota atsavināšanu veicošā institūcija.

(3) Lēmumu par kapitāla daļu pārdošanu nedēļas laikā no tā spēkā stāšanās publisko vismaz mājaslapā internetā kapitāla daļu turētājs, pārdevējs un kapitālsabiedrība.

140.pants. Kapitāla daļu pārdošanas sākotnējā vērtība

(1) Publiskas personas kapitāla daļu pārdošanas sākotnējā vērtība ir vērtība, ko noteicis neatkarīgs sertificēts vērtētājs saskaņā ar Latvijā atzītiem vērtēšanas standartiem (turpmāk — sākotnējā vērtība).

(2) Sākotnējo vērtību var samazināt, ja atbilstoši šā likuma 146.pantā noteiktajai kārtībai kapitāla daļas netiek pārdotas.

141.pants. Kapitāla daļu pārdošanas kārtība publiskas personas kapitālsabiedrībā, publiski privātajā kapitālsabiedrībā vai privātajā kapitālsabiedrībā

(1) Kapitāla daļu pārdevējs izstrādā un apstiprina pārdošanas noteikumus, kuros ietverama vismaz šāda informācija:

1) kapitālsabiedrības, kuras kapitāla daļas tiek pārdotas, firma, juridiskā adrese un atrašanās vietu adreses;

2) kapitāla daļu pārdošanas cena, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 140.panta pirmo daļu, kā arī cenas korekcijas kārtība, ja kapitāla daļas neizdodas pārdot atbilstoši sākotnējam novērtējumam;

3) kapitāla daļu pārdošanas nosacījumi, ja tādi paredzēti šā likuma 142.pantā noteiktajā kārtībā;

4) dalībnieku (akcionāru) saraksts un informācija par pirmpirkuma tiesībām uz pārdodamām kapitāla daļām un to izmantošanas kārtību;

5) drošības naudas un izsoles dalības maksas lielums un samaksas kārtība, pirkuma maksas samaksas kārtība un termiņi;

6) izsoles noteikumi;

7) kapitāla daļu pretendentu (pircēju) atlases kārtība un kritēriji, ja tādi tiek paredzēti;

8) termiņš, kurā iesniedzami intereses pieteikumi kapitāla daļu pirkšanai, tā pagarināšanas, atjaunošanas vai jauna pieteikšanās termiņa noteikšanas kārtība;

9) kapitāla daļu pircējam iesniedzamo dokumentu saraksts;

10) rīcība ar nepārdotajām kapitāla daļām;

11) citi kapitāla daļu pārdošanas procesā ievērojamie nosacījumi un garantijas.

(2) Kapitāla daļu pārdevējs nedēļas laikā pēc pārdošanas noteikumu apstiprināšanas publisko savā mājaslapā internetā informāciju par pārdošanas noteikumiem, kā arī ievieto oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par to, kur var iepazīties ar pārdošanas noteikumiem. Minētajā termiņā kapitāla daļu pārdevējam jānosūta kapitāla daļu pārdošanas noteikumi attiecīgās kapitālsabiedrības valdei. Publiskas personas kapitālsabiedrības valde informē darbiniekus par kapitāla daļu pārdošanas nosacījumiem un kārtību.

(3) Kapitāla daļu pārdevējs piedāvā publiski privātās kapitālsabiedrības vai privātās kapitālsabiedrības pirmpirkuma tiesīgajiem dalībniekiem (akcionāriem) nopirkt publiskas personas kapitāla daļas statūtos paredzētajā kārtībā un saskaņā ar pārdošanas noteikumiem, nosakot, ka sabiedrības dalībniekiem (akcionāriem) kopumā vai atsevišķi jāpiesakās uz visām publiskas personas pārdodamajām kapitāla daļām, pretējā gadījumā uzskatāms, ka tie atteikušies no pirmpirkuma tiesību izmantošanas.

(4) Ja pirmpirkuma tiesīgās personas neizmanto savas tiesības vai ja pirmpirkuma tiesīgo personu nav, kapitāla daļu pārdevējs tās pārdod atklātā izsolē, ja vien šā likuma 142.panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajā kārtībā nav noteikta cita pārdošanas metode.

(5) Kapitāla daļu pārdošanas noteikumiem jābūt publiski pieejamiem vismaz mēnesi pirms termiņa, kad personai jāiesniedz pieteikums kapitāla daļu pirkšanai.

142.pants. Kapitāla daļu pārdošanas nosacījumi

(1) Publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija var noteikt publiskas personas kapitāla daļu pārdošanas nosacījumus vai mainīt tos līdz šo kapitāla daļu pārdošanas noteikumu apstiprināšanai.

(2) Kapitālsabiedrības darbiniekiem pārdodamās kapitāla daļas nedrīkst pārsniegt 20 procentus no kapitālsabiedrības pamatkapitāla.

(3) Pārdodot publiskas personas kapitāla daļas šajā likumā noteiktajā kārtībā, par maksāšanas līdzekli izmantojams euro.

(4) Ja kapitāla daļas tiek pārdotas uz nomaksu, pārdošanas noteikumos jāparedz komercķīlas nodibināšana par labu pārdevējam, lai nodrošinātu pārdevēja prasījumus pret pircēju, kuri varētu celties sakarā ar pārdošanas noteikumos un pirkuma līgumā paredzēto pircēja saistību neizpildi, nepienācīgu izpildi vai izpildes nokavējumu.

143.pants. Publiskas personas kapitāla daļu pārdošanas rezultātā iegūtie līdzekļi

(1) Publiskas personas kapitāla daļu pārdošanas rezultātā iegūtos līdzekļus ieskaita attiecīgās publiskās personas budžetā.

(2) Ja atvasinātas publiskas personas kapitāla daļas pārdod tās pilnvarota institūcija — atsavināšanu veicošā institūcija —, atvasināta publiska persona atlīdzina šai institūcijai tās faktiskos izdevumus, organizējot un pārdodot savas kapitāla daļas. Atvasināta publiska persona un atsavināšanu veicošā institūcija vienojas par izdevumiem.

XXIV nodaļa
Citi publiskas personas kapitāla daļu pārdošanas gadījumi

144.pants. Valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto kapitāla daļu pārdošana

(1) Valsts pensiju speciālajam budžetam nodotās kapitāla daļas pārdod atbilstoši šā likuma XXIII nodaļas nosacījumiem.

(2) Valsts pensiju speciālajam budžetam nodotās kapitāla daļas pārdod atsavināšanu veicošā institūcija.

(3) Valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto kapitāla daļu pārdošanas rezultātā iegūtos līdzekļus ieskaita valsts pensiju speciālajā budžetā.

145.pants. Nodokļu maksājumu parādu kapitalizācijas rezultātā izveidojušos kapitāla daļu pārdošana

(1) Ministru kabinets vai pašvaldības dome pieņem lēmumu par nodokļu maksājumu parādu kapitalizācijas rezultātā izveidojušos kapitāla daļu pārdošanu.

(2) Kapitāla daļas, kas izveidojušās, aizstājot sabiedrības nodokļu maksājumu pamatparādus valsts vai pašvaldības budžetam ar kapitāla daļām (kapitalizācijas rezultātā izveidojušās kapitāla daļas), pārdod šā likuma 139.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktās institūcijas.

(3) Kārtību, kādā pārdodamas kapitalizācijas rezultātā izveidojušās kapitāla daļas, nosaka Ministru kabinets.

(4) Piedāvājot kapitāla daļas pārdošanai, pārdevējs izstrādā kapitāla daļu pārdošanas noteikumus saskaņā ar šā likuma 141.pantu un 142.panta trešo un ceturto daļu.

(5) Kapitāla daļu pārdošanas rezultātā iegūtie līdzekļi ieskaitāmi attiecīgi valsts budžetā un pašvaldību budžetos Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

XXV nodaļa
Publiskas personas kapitāla daļu ieguldīšana

146.pants. Lēmums par kapitāla daļu ieguldīšanu

(1) Lēmumu par kapitāla daļu ieguldīšanu pieņem attiecīgās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija.

(2) Ierosinājumu par valsts kapitāla daļu ieguldīšanu iesniedz Ministru kabinetam valsts kapitāla daļu turētājs vai atsavināšanu veicošā institūcija.

(3) Publiska persona var ieguldīt kapitāla daļas publiskas personas kapitālsabiedrībā vai publisku personu kontrolētā kapitālsabiedrībā.

147.pants. Lēmuma par kapitāla daļu ieguldīšanu publiskošana un īstenošana

(1) Lēmumu par kapitāla daļu ieguldīšanu nedēļas laikā no tā spēkā stāšanās publisko kapitāla daļu turētājs savā mājaslapā internetā.

(2) Lēmumu par kapitāla daļu ieguldīšanu īsteno kapitāla daļu turētājs.

I sadaļa
Publiskas personas kapitālsabiedrības kļūšana par publiski privāto kapitālsabiedrību vai privāto kapitālsabiedrību

XXVI nodaļa
Vispārīgie noteikumi kapitālsabiedrības kļūšanai par publiski privāto kapitālsabiedrību vai privāto kapitālsabiedrību

148.pants. Piesaistes veidi

Publiskas personas kapitālsabiedrība, nepārdodot kapitāla daļas, var kļūt par privāto kapitālsabiedrību vai publiski privāto kapitālsabiedrību:

1) palielinot kapitālsabiedrības pamatkapitālu (šā likuma 149.pants);

2) reorganizējot kapitālsabiedrību (šā likuma 150.pants);

3) nododot publiskas personas kapitāla daļas bez atlīdzības citai publiskai personai (šā likuma 159. un 160.pants).

149.pants. Kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanas mērķi

Kapitālsabiedrības pamatkapitālu drīkst palielināt tikai šādiem mērķiem:

1) kapitālsabiedrības parādu aizstāšanai ar tās kapitāla daļām (turpmāk šajā sadaļā — parādu kapitalizācija);

2) konkrētas mantas iegūšanai no privātpersonas, apmaksājot kapitāla daļas ar mantisko ieguldījumu (turpmāk šajā sadaļā — mantas iegūšana);

3) privātā kapitāla piesaistei, apmaksājot kapitāla daļas ar naudu (turpmāk šajā sadaļā — privātā kapitāla piesaiste).

150.pants. Kapitālsabiedrības reorganizācijas veidi

Reorganizācijas ceļā kapitālsabiedrība var kļūt par privāto kapitālsabiedrību:

1) pievienojot kapitālsabiedrību (turpmāk šajā sadaļā — kapitālsabiedrības pievienošana);

2) pievienojoties kapitālsabiedrībai (turpmāk šajā sadaļā — pievienošanās kapitālsabiedrībai);

3) saplūstot ar kapitālsabiedrību (turpmāk šajā sadaļā — saplūšana ar kapitālsabiedrību);

4) sadalot kapitālsabiedrību, ja iegūstošā kapitālsabiedrība jau ir privātā kapitālsabiedrība (turpmāk šajā sadaļā — pievienošanās privātajai kapitālsabiedrībai sadalīšanas rezultātā).

XXVII nodaļa
Kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšana

151.pants. Lēmums par pamatkapitāla palielināšanu

(1) Pamatojoties uz kapitāla daļu turētāja ierosinājumu, Ministru kabinets izdod rīkojumu par noteiktu parādu (izņemot nodokļu parādus) kapitalizāciju valsts kapitālsabiedrībā.

(2) Atvasinātas publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija pieņem lēmumu par noteiktu parādu (izņemot nodokļu parādus) kapitalizāciju atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrībā.

(3) Pamatojoties uz kapitāla daļu turētāja ierosinājumu, Ministru kabinets izdod rīkojumu par mantas iegūšanu valsts kapitālsabiedrības īpašumā.

(4) Atvasinātas publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija pieņem lēmumu par mantas iegūšanu atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrības īpašumā.

(5) Pamatojoties uz kapitāla daļu turētāja ierosinājumu, Ministru kabinets izdod rīkojumu par privātā kapitāla piesaisti valsts kapitālsabiedrībai.

(6) Atvasinātas publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija pieņem lēmumu par privātā kapitāla piesaisti atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrībai.

152.pants. Pamatkapitāla palielināšanas nosacījumi

(1) Pamatkapitāls tiek palielināts, lai jaunās kapitāla daļas tiktu izmantotas tikai vienam no šā likuma 149.pantā minētajiem mērķiem.

(2) Kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanas noteikumos norādāms pamatkapitāla palielināšanas mērķis.

(3) Pamatkapitāla palielinājums nedrīkst pārsniegt attiecīgajam mērķim nepieciešamo summu.

(4) Publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija var noteikt papildu pamatkapitāla palielināšanas nosacījumus.

153.pants. Darbības, kas veicamas, palielinot pamatkapitālu

Kapitālsabiedrības darbības, kas veicamas, palielinot pamatkapitālu, organizē kapitāla daļu turētājs.

154.pants. Pamatkapitāla palielināšanas kārtība

(1) Pamatkapitāls tiek palielināts saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem, ievērojot šā likuma nosacījumus.

(2) Pamatkapitāla palielināšanas noteikumus apstiprina dalībnieku (akcionāru) sapulce.

(3) Kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulcē, kurā tiek apstiprināti pamatkapitāla palielināšanas noteikumi, papildus tiek noteikts termiņš, kad tiks sasaukta tās privātās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce, kura izveidosies pamatkapitāla palielināšanas rezultātā. Dalībnieku (akcionāru) sapulcē lēmumam pievienojams tās privātās kapitālsabiedrības statūtu projekts, kura izveidosies pamatkapitāla palielināšanas rezultātā.

(4) Kapitālsabiedrības valde pamatkapitāla palielināšanas noteikumos paredzētajā termiņā sasauc tās privātās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulci, kura izveidosies pamatkapitāla palielināšanas rezultātā. Sapulce apstiprina privātās kapitālsabiedrības statūtus, pārvēlē vai ievēlē (ja tāda nebija izveidota) pārraudzības institūciju un veic citas likumā paredzētās darbības. Privātās kapitālsabiedrības statūti apstiprināmi ar ne mazāk kā trim ceturtdaļām no klātesošo balsu skaita, un uz šādu sapulci attiecināmi šā likuma noteikumi, kas reglamentē attiecīgā veida kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces sasaukšanu un norisi.

(5) Papildus Komerclikumā (202. un 261.pants) minētajiem dokumentiem, kas iesniedzami komercreģistra iestādei pamatkapitāla palielināšanas gadījumā, kapitālsabiedrība iesniedz arī šā likuma 151.pantā minēto publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas lēmumu.

XXVIII nodaļa
Publiskas personas kapitālsabiedrības reorganizācija par privāto kapitālsabiedrību

155.pants. Publiskas personas kapitālsabiedrības reorganizācijā iesaistītās kapitālsabiedrības

(1) Reorganizācijas procesā var iesaistīt tikai sabiedrības ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrības.

(2) Pievienošanas procesā iegūstošā sabiedrība ir publiskas personas kapitālsabiedrība, bet pievienojamā sabiedrība ir kapitālsabiedrība, kura tiek pievienota.

(3) Pievienošanās procesā pievienojamā sabiedrība ir publiskas personas kapitālsabiedrība, bet iegūstošā sabiedrība ir kapitālsabiedrība, kurai pievienojas.

(4) Saplūšanas procesā pievienojamās sabiedrības ir publiskas personas kapitālsabiedrības un privātā kapitālsabiedrība, bet iegūstošā sabiedrība ir jaundibināmā kapitālsabiedrība.

(5) Pievienošanās privātajai sabiedrībai sadalīšanas rezultātā ir process, kurā publiskas personas kapitālsabiedrība ir sadalāmā sabiedrība un sadalītā sabiedrība ir pievienojamā sabiedrība, bet iegūstošā sabiedrība ir privātā kapitālsabiedrība.

156.pants. Lēmums par reorganizācijas uzsākšanu

(1) Pamatojoties uz kapitāla daļu turētāja ierosinājumu, Ministru kabinets izdod rīkojumu par valsts kapitālsabiedrības reorganizācijas uzsākšanu, nosakot, kuru kapitālsabiedrību var pievienot valsts kapitālsabiedrībai.

(2) Atvasinātas publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija pieņem lēmumu par šīs personas kapitālsabiedrības reorganizācijas uzsākšanu, nosakot, kuru kapitālsabiedrību var tai pievienot.

(3) Pamatojoties uz kapitāla daļu turētāja ierosinājumu, Ministru kabinets izdod rīkojumu par valsts kapitālsabiedrības reorganizācijas uzsākšanu, nosakot, kurai kapitālsabiedrībai var pievienot valsts kapitālsabiedrību.

(4) Atvasinātas publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija pieņem lēmumu par šīs personas kapitālsabiedrības reorganizācijas uzsākšanu, nosakot, kurai kapitālsabiedrībai var to pievienot.

(5) Pamatojoties uz kapitāla daļu turētāja ierosinājumu, Ministru kabinets izdod rīkojumu par valsts kapitālsabiedrības reorganizācijas uzsākšanu, nosakot, ar kuru kapitālsabiedrību saplūdīs valsts kapitālsabiedrība.

(6) Atvasinātas publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija pieņem lēmumu par šīs personas kapitālsabiedrības reorganizācijas uzsākšanu, nosakot, ar kuru kapitālsabiedrību tā saplūdīs.

(7) Pamatojoties uz kapitāla daļu turētāja ierosinājumu, Ministru kabinets izdod rīkojumu par valsts kapitālsabiedrības reorganizācijas uzsākšanu, nosakot, kurai kapitālsabiedrībai var pievienot valsts kapitālsabiedrību tās sadalīšanas rezultātā.

(8) Atvasinātas publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija pieņem lēmumu par šīs personas kapitālsabiedrības reorganizācijas uzsākšanu, nosakot, kurai kapitālsabiedrībai var pievienot atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrību tās sadalīšanas rezultātā.

157.pants. Publiskas personas kapitālsabiedrības reorganizācijas nosacījumi

Publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija ir tiesīga noteikt reorganizācijas nosacījumus. Ja, reorganizējot publiskas personas kapitālsabiedrību, izveidojas privātā kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļas pieder vairākām atvasinātām publiskām personām vai valstij un atvasinātai publiskai personai vai atvasinātām publiskām personām, par reorganizācijas nosacījumiem publiskas personas vienojas pirms tam, kad tiek pieņemts lēmums par reorganizācijas uzsākšanu.

158.pants. Publiskas personas kapitālsabiedrības reorganizācijas kārtība

(1) Reorganizācijas līgumā papildus norādāms termiņš, kad sasaucama privātās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce. Ja publiskas personas kapitālsabiedrība tiek reorganizēta pievienošanās vai saplūšanas rezultātā vai pievienojot to kapitālsabiedrībai sadalīšanās rezultātā, reorganizācijas līgumā papildus norādāmi publiskas personas kapitāla daļu turētāja pārstāvji privātās kapitālsabiedrības valdē un padomē (ja tāda ir izveidota).

(2) Reorganizācijas līguma projektam pievienojams privātās kapitālsa­biedrības statūtu grozījumu projekts un pilns statūtu teksts jaunā redakcijā.

(3) Komerclikuma 343.pantā paredzēto lēmumu par publiskas personas kapitālsabiedrības reorganizāciju pieņem dalībnieku (akcionāru) sapulce, un reorganizācijas līgumu paraksta kapitāla daļu turētāja pārstāvis.

(4) Publiskas personas kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu par reorganizāciju tiesā nevar apstrīdēt Komerclikuma 346.panta pirmajā daļā minētās personas.

(5) Kapitālsabiedrības valde reorganizācijas līgumā noteiktajā termiņā sasauc tās privātās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulci, kura izveidosies reorganizācijas rezultātā. Sapulce apstiprina privātās kapitālsabiedrības statūtus, ievēlē pārraudzības institūciju un izpildinstitūciju un veic citas likumā paredzētās darbības. Privātās kapitālsabiedrības statūti apstiprināmi ar ne mazāk kā trim ceturtdaļām no klātesošo balsu skaita, un uz šādu sapulci attiecināmi šā likuma noteikumi, kas reglamentē attiecīgā veida kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces sasaukšanu un norisi. Dalībnieku (akcionāru) sapulces protokolā norādāmi tie dalībnieki (akcionāri), kuri balsojuši pret statūtu apstiprināšanu.

(6) Papildus Komerclikumā minētajiem dokumentiem, kas iesniedzami komercreģistra iestādei, lai tiktu izdarīts ieraksts par reorganizāciju, kapitālsabiedrība iesniedz arī šā likuma 156.pantā minēto Ministru kabineta rīkojumu vai atvasinātas publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas lēmumu.

XXIX nodaļa
Publiskai personai piederošo kapitāla daļu nodošana citai publiskai personai bez atlīdzības

159.pants. Valsts kapitāla daļu nodošana atvasinātai publiskai personai

(1) Valsts sev piederošās kapitāla daļas var nodot bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, ievērojot Komerclikuma un attiecīgās kapitālsabiedrības statūtu noteikumus.

(2) Valsts kapitāla daļas var nodot atvasinātas publiskas personas īpašumā, ja attiecīgā atvasināta publiska persona ir izteikusi šādu lūgumu un atvasinātas publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija pieņēmusi attiecīgu lēmumu.

(3) Valsts kapitāla daļu nodošanai atvasinātas publiskas personas īpašumā nepiemēro šā likuma H sadaļas noteikumus par atsavināšanu, kā arī šā likuma 5. un 9.panta noteikumus par līdzdalības iegūšanu vai izbeigšanu vai izšķirošās ietekmes iegūšanu vai izbeigšanu.

160.pants. Atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu nodošana bez atlīdzības valstij vai citai atvasinātai publiskai personai

(1) Atvasināta publiska persona sev piederošās kapitāla daļas var nodot bez atlīdzības valsts vai citas atvasinātas publiskas personas īpašumā ar ikreizēju attiecīgās atvasinātās publiskās personas augstākās lēmējinstitūcijas lēmumu, ievērojot Komerclikuma un attiecīgās kapitālsabiedrības statūtu noteikumus.

(2) Atvasinātas publiskas personas kapitāla daļas var nodot valsts īpašumā, ja Ministru kabinets izteicis šādu lūgumu un pieņēmis attiecīgu lēmumu.

(3) Atvasināta publiska persona kapitāla daļas var nodot citas atvasinātas publiskas personas īpašumā, ja attiecīgā atvasinātā publiskā persona izteikusi šādu lūgumu un pieņēmusi attiecīgu lēmumu.

(4) Atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu nodošanai valsts vai citas atvasinātas publiskas personas īpašumā nepiemēro šā likuma H sadaļas noteikumus par atsavināšanu, kā arī šā likuma 5. un 9.panta noteikumus par līdzdalības iegūšanu vai izbeigšanu vai izšķirošās ietekmes iegūšanu vai izbeigšanu.

J sadaļa

XXX nodaļa
Publiskas personas kapitālsabiedrības pārveides par iestādi (publisko aģentūru) uzsākšana

161.pants. Kapitālsabiedrības pārveides pamatnosacījumi

(1) Publiskas personas kapitālsabiedrību, kura izdod administratīvos aktus vai administrē valsts nodevu un kuras ienākumi veidojas no dotācijas (subsīdijas) vai pakalpojuma sniegšanas, izpildot tai deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus, pārveido par iestādi vai publisko aģentūru, ja vien publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija, ievērojot šā likuma 162.panta otrajā daļā noteikto, nav lēmusi citādi.

(2) Kapitālsabiedrību pārveido par iestādi, ja vien publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas lēmumā par pārveidi nav noteikts citādi un pārveidojamā kapitālsabiedrība atbilst Publisko aģentūru likumā noteiktajām publiskas aģentūras pazīmēm.

162.pants. Kapitālsabiedrības pārveides uzsākšana

(1) Publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija var pieņemt lēmumu uzsākt publiskas personas kapitālsabiedrības pārveidi par iestādi (publisko aģentūru).

(2) Publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija, pieņemot šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu, var pieprasīt revidenta atzinumu par pārveidošanas riskiem, kā arī izvērtēt visus finanšu un juridiskos riskus, kas var rasties, kapitālsabiedrību pārveidojot par iestādi vai publisko aģentūru.

(3) Ierosinājumu pieņemt šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu Ministru kabinetam iesniedz valsts kapitāla daļu turētājs, bet pašvaldības domei — pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvis. Ierosinājumā norādāma šāda informācija:

1) jaunizveidojamās iestādes statuss, funkcijas (pārvaldes uzdevumi) un padotības forma;

2) kapitālsabiedrības mantiskais un finanšu stāvoklis, kā arī iespēja segt apzināto kreditoru prasības;

3) termiņi, kādos kapitālsabiedrība tiktu pārveidota par iestādi (publisko aģentūru);

4) cita nozīmīga informācija, kas saistīta ar kapitālsabiedrības pārveidi.

(4) Publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas lēmumā par pārveides uzsākšanu nosaka:

1) par iestādi (publisko aģentūru) pārveidojamās kapitālsabiedrības firmu un reģistrācijas numuru;

2) izveidojamo iestādi (publisko aģentūru), tās nosaukumu, padotības formu un Ministru kabineta locekli vai atvasinātas publiskas personas institūciju un amatpersonu, kuras padotībā iestāde nodota.

(5) Lēmumu par kapitālsabiedrības pārveides uzsākšanu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un rakstveidā paziņo visiem zināmajiem kapitālsabiedrības kreditoriem.

(6) Šā panta piektajā daļā minētajā paziņojumā sabiedrības nezināmie kreditori uzaicināmi pieteikt savus prasījumus divu mēnešu laikā pēc paziņojuma publicēšanas. Prasījumā norādāms prasījuma saturs, pamats un apmērs, un tam pievienojami prasījumu pamatojošie dokumenti.

(7) Publiskas personas kapitālsabiedrības nezināmie kreditori, kas nav pieteikuši savu prasījumu šā panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā, pēc kapitālsabiedrības pārveides par iestādi (publisko aģentūru) zaudē tiesības prasīt, lai publiska persona izpilda saistības.

XXXI nodaļa
Publiskas personas kapitālsabiedrības pārveides par iestādi (publisko aģentūru) pabeigšana

163.pants. Kapitālsabiedrības pārveide par iestādi (publisko aģentūru)

(1) Pēc kreditoru apzināšanas atbilstoši šā likuma 162.pantā noteiktajai kārtībai publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija pieņem lēmumu par publiskas personas kapitālsabiedrības pārveidi par iestādi (publisko aģentūru), nosakot:

1) par iestādi (publisko aģentūru) pārveidojamās kapitālsabiedrības firmu un reģistrācijas numuru;

2) izveidojamo iestādi (publisko aģentūru), tās nosaukumu, padotības formu un Ministru kabineta locekli vai atvasinātas publiskas personas institūciju un amatpersonu, kuras padotībā iestāde nodota;

3) kārtību, kādā ieceļ amatā izveidotās iestādes (publiskās aģentūras) vadītāju;

4) termiņu, līdz kuram valde iesniedz pieteikumu par kapitālsabiedrības izslēgšanu no komercreģistra;

5) datumu, ar kuru kapitālsabiedrība izslēdzama no komercreģistra.

(2) Komersantu izslēdz no komercreģistra, pamatojoties uz šā panta pirmajā daļā minēto publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas lēmumu. Kapitālsabiedrību izslēdz ar datumu, kas noteikts publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas lēmumā atbilstoši šā panta pirmās daļas 5.punktam.

(3) Valde iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu par kapitālsabiedrības izslēgšanu no komercreģistra. Pieteikumam pievieno publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas lēmumu.

(4) Pārveidojot publiskas personas kapitālsabiedrību par iestādi vai publisko aģentūru, viss kapitālsabiedrības īpašums pāriet izveidotajai iestādei (publiskajai aģentūrai), ja vien lēmumā par pārveidi nav noteikts citādi. Izveidotā iestāde (publiskā aģentūra) ir pārveidotās publiskas personas kapitālsabiedrības tiesību un pienākumu pārņēmēja.

(5) Iestāde (publiskā aģentūra) sāk darbu ar kapitālsabiedrības izslēgšanu no komercreģistra.

(6) Ar kapitālsabiedrības izslēgšanu no komercreģistra pilnvaras izbeidzas kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļiem.

(7) Valdes un padomes locekļiem pēc kapitālsabiedrības izslēgšanas no komercreģistra paliek atbildība pret publisku personu par nodarītajiem zaudējumiem atbilstoši šā likuma 51.pantam.

164.pants. Jaunizveidotās iestādes (publiskās aģentūras) darbinieki vai valsts civildienesta ierēdņi

(1) Iestādes (publiskās aģentūras) vadītājs divu mēnešu laikā pēc iestādes (aģentūras) darba sākuma rakstveidā paziņo attiecīgajam darbiniekam (amatpersonai) par grozījumiem darba līgumā, ievērojot Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto.

(2) Ja darbinieks pēc šā panta pirmajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas nepiekrīt noteiktajiem grozījumiem darba līgumā vai mēneša laikā nesniedz atbildi, vadītājs ar darbinieku izbeidz darba tiesiskās attiecības.

(3) Valsts pārvaldes iestādes (valsts aģentūras) vadītājs divu mēnešu laikā pēc iestādes (aģentūras) darba sākuma nosaka Valsts civildienesta likumā paredzētajā kārtībā valsts civildienesta ierēdņu amatus iestādē (aģentūrā) un darbiniekam, kurš iestādē (aģentūrā) ieņem amatu, kas ir noteikts kā ierēdņa amats, rakstveidā paziņo par amata statusa maiņu un brīdina viņu par darba tiesisko attiecību izbeigšanu un valsts civildienesta attiecību uzsākšanu.

(4) Ja darbinieks pēc šā panta trešajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas nepiekrīt ieņemt ierēdņa amatu vai mēneša laikā nesniedz atbildi un valsts aģentūra nevar piedāvāt viņam citu amatu, kas nav ierēdņa amats, vai viņš nepiekrīt ieņemt citu piedāvāto amatu, vadītājs ar darbinieku izbeidz darba tiesiskās attiecības. Darbinieku, kurš pēc paziņojuma saņemšanas piekrīt ieņemt ierēdņa amatu un atbilst Valsts civildienesta likuma 7.pantā noteiktajām obligātajām prasībām, ieceļ ierēdņa amatā un piešķir viņam ierēdņa statusu.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 21.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 23.nr.; 2005, 2, 15.nr.; 2006, 24.nr.; 2008, 1.nr.; 2009, 2., 6., 9., 12., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 136., 205.nr.; 2013, 119., 193., 194.nr.; 2014, 75.nr.).

2. Ministru kabinets:

1) līdz 2015.gada 1.martam nosaka valsts pārvaldes iestādi, kas pilda koordinācijas institūcijas uzdevumus (šā likuma 22.panta pirmā daļa);

2) līdz 2015.gada 1.jūlijam izdod noteikumus, kuros:

a) nosaka kārtību, kādā nominē kandidātus valdes un padomes locekļu amatiem kapitālsabiedrībās, kurās valstij kā dalībniekam (akcionāram) ir tiesības izvirzīt valdes vai padomes locekļus, un valdes locekļus valsts kapitālsabiedrībās, kurās ir izveidota padome (šā likuma 31.panta desmitā daļa),

b) nosaka kārtību, kādā tiek izpildīti šā likuma 27.panta nosacījumi (šā likuma 27.panta septītā daļa),

c) nosaka kārtību, kādā tiek izpildīti šā likuma 28.panta nosacījumi (šā likuma 28.panta sestā daļa),

d) apstiprina publiskas personas kapitālsabiedrības tipveida statūtus (šā likuma 46.panta otrā daļa),

e) nosaka kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu skaita noteikšanai nepieciešamos sabiedrības lielumu raksturojošos rādītājus (šā likuma 79.panta pirmā daļa, 106.panta trešā daļa, 114.panta pirmā daļa),

f) nosaka kārtību, kādā tiek pārdotas kapitalizācijas rezultātā izveidojušās kapitāla daļas (šā likuma 145.panta trešā un piektā daļa).

3. Ministru kabinets līdz 2016.gada 1.janvārim izdod noteikumus par maksimālo mēneša atlīdzības apmēru valdes un padomes loceklim, ņemot vērā vidējo atalgojuma apmēru un sociālās garantijas vadībai līdzīga lieluma (neto apgrozījums, bilances kopsumma, darbinieku skaits) kapitālsabiedrībās privātajā sektorā vai — atsevišķos gadījumos — nozarē, kurā attiecīgā kapitālsabiedrība darbojas (šā likuma 79.panta ceturtā daļa, 112.panta pirmā daļa, 117.panta pirmā daļa).

4. Līdz šo pārejas noteikumu 3.punktā paredzēto noteikumu izdošanai kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce vai padome nosaka mēneša atlīdzību valdes vai padomes locekļiem, piemērojot Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumus Nr.311 "Noteikumi par valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu skaitu, padomes un valdes locekļa, pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja un atbildīgā darbinieka atlīdzību".

5. Atvasinātas publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija līdz 2015.gada 1.septembrim nosaka:

1) kārtību, kādā nominē kandidātus valdes un padomes locekļu amatiem kapitālsabiedrībā, kurā atvasinātai publiskai personai kā dalībniekam (akcionāram) ir tiesības izvirzīt valdes vai padomes locekļus, un valdes locekļus atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrībā, kurā ir izveidota padome (šā likuma 37.panta pirmā daļa);

2) kārtību, kādā nosakāma dividendēs izmaksājamās peļņas daļa kapitālsabiedrībā, kurā atvasinātai publiskai personai ir izšķirošā ietekme (šā likuma 35.panta pirmā daļa).

6. Koordinācijas institūcija līdz 2015.gada 1.novembrim izstrādā un apstiprina:

1) valsts līdzdalības vispārējo stratēģisko mērķu noteikšanas vadlīnijas (šā likuma 25.panta piektā daļa);

2) kapitālsabiedrības, kurā valstij ir izšķirošā ietekme, darbības rezultātu izvērtēšanas metodes (vadlīnijas) (šā likuma 27.panta pirmā daļa);

3) informācijas publiskošanas vadlīnijas valsts kapitālsabiedrībām un kapitāla daļu turētājiem (šā likuma 29.panta pirmās daļas 2.punkts);

4) kārtību, kādā koordinācijas institūcijai sniedz informāciju, kas nepieciešama, lai sagatavotu ikgadējo publisko pārskatu par valstij piederošajām kapitālsabiedrībām un kapitāla daļām (šā likuma 30.panta trešā daļa);

5) vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādes vadlīnijas (šā likuma 57.panta trešā daļa).

7. Līdz šo pārejas noteikumu 6.punkta 1., 2., 3. un 5.apakšpunktā noteikto dokumentu izstrādei kapitāla daļu turētāji, kapitālsabiedrības un to izpildinstitūcijas var pildīt likumā noteiktos uzdevumus bez koordinācijas institūcijas izstrādātām vadlīnijām.

8. Publiskas personas kapitālsabiedrībā un publiski privātajā kapitālsabiedrībā padomi var veidot, sākot ar 2016.gada 1.janvāri, ja tā atbilst šā likuma 78. vai 106.pantā noteiktajiem kritērijiem.

9. Koordinācijas institūcija līdz 2015.gada 1.septembrim sagatavo un iesniedz Ministru kabinetam un Saeimai pirmo centralizēto publisko pārskatu par valstij piederošajām kapitālsabiedrībām un kapitāla daļām par 2014.gadu.

10. Nosakot saskaņā ar šā likuma 28.pantu no dividendēm iegūstamo summāro ieņēmumu apmēru 2016.gadā, ievēro likumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru noteikto prognozi.

11. Publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija saskaņā ar šā likuma 7.pantu līdz 2016.gada 1.janvārim pieņem lēmumu par tās tiešo līdzdalību kapitālsabiedrībās.

12. Šajā likumā paredzētās valsts kapitāla daļu atsavināšanu veicošās institūcijas uzdevumu pilda valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra" (turpmāk — Aģentūra) līdz brīdim, kad Ministru kabinets pieņems lēmumu par valsts kapitāla daļu atsavināšanu veicošo institūciju un Aģentūra būs nodevusi tās turējumā esošās kapitāla daļas.

13. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra līdz 2015.gada 1.jūlijam nodod Aģentūras turējumā valsts kapitāla daļas, kas nodotas valsts pensiju speciālajam budžetam līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai un ar Ministru kabineta lēmumu ir pārdodamas. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra šajā likumā paredzētās valsts kapitāla daļu turētāja un atsavināšanu veicošās institūcijas uzdevumus pilda līdz brīdim, kad valsts kapitāla daļas tiek nodotas Aģentūrai. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra minētajā laika posmā kapitāla daļas atsavina atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 9.maija noteikumiem Nr.366 "Noteikumi par valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto kapitāla daļu pārdošanas nosacījumiem un kārtību".

14. Publiska persona nodrošina, ka līdz 2015.gada 1.novembrim publiskas personas kapitālsabiedrībās un publiski privātajās kapitālsabiedrībās, kā arī kapitālsabiedrībās, kurās publiskas personas kapitālsabiedrība ir ieguvusi visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas:

1) valdes un padomes locekļu skaits atbilst Ministru kabineta noteikumiem, kas izdoti saskaņā ar šā likuma 79.panta pirmo daļu, 106.panta trešo daļu un 114.panta pirmo daļu;

2) statūti atbilst tipveida statūtiem, kas izstrādāti un apstiprināti saskaņā ar šā likuma 46.panta otro daļu.

15. Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai vārdu "valsts" vai "pašvaldība" ietverošas valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību firmas to var saglabāt arī pēc šā likuma spēkā stāšanās.

16. Publiskas personas kapitāla daļu turētājs nodrošina, ka publiskas personas kapitālsabiedrību noslēgtie koncerna līgumi tiek izbeigti līdz 2015.gada 1.martam.

17. Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai noslēgtie līgumi ar valdes locekļiem paliek spēkā līdz valdes locekļa pilnvaru termiņa beigām.

18. Šā likuma 55.pants piemērojams, sākot ar 2015.gada pārskatu.

Likums stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2014.gada 16.oktobrī.

Valsts prezidents A.Bērziņš

Rīgā 2014.gada 31.oktobrī