Ministru kabineta rīkojums nr. 128

Rīgā 1995.gada 21.martā (prot. nr. 15, 2. §)

Par Latvijas Republikas un Turcijas Republikas līgumu par tirdzniecību un ekonomisko sadarbību

1. Akceptēt Latvijas Republikas un Turcijas Republikas līgumu par tirdzniecību un ekonomisko sadarbību.

2. Pilnvarot valsts ministru Ārlietu ministrijā O.R.Pavlovski parakstīt šī rīkojuma 1. punktā minēto līgumu.

Ministru prezidents M.Gailis

Tieslietu ministrs R.Apsītis

Projekts

Līgums par tirdzniecību un ekonomisko sadarbību starp Latvijas Republiku un Turcijas Republiku

Latvijas Republikas Valdība un Turcijas Republikas Valdība (tālāk tekstā sauktas par Līgumslēdzējām Pusēm),

— vēloties veicināt un dažādot uz stabiliem un līdzsvarotiem pamatiem balstītas savstarpēji izdevīgas ekonomiskās un komerciālās attiecības starp savām valstīm,

— apņēmušās uzturēt savas draudzīgās attiecības vienlīdzības, savstarpējās cieņas un kopēja izdevīguma principu ietvaros,

— apstiprinot abu Līgumslēdzēju Pušu vēlēšanos attīstīt savas tirdznieciskās attiecības balstoties uz Vispārējās Vienošanās ietvertajiem principiem par tarifiem un tirdzniecību,

ir vienojušās par sekojošo:

1. pants

Līgumslēdzējas Puses, saskaņā ar spēkā esošo nacionālo likumdošanu, veiks nepieciešamos pasākumus, lai uz ilgtermiņa stabiliem un līdzsvarotiem pamatiem attīstītu un dažādotu savas tirdznieciskās attiecības un paplašinātu ekonomisko sadarbību esošo iespēju ietvaros.

Šī mērķa realizēšanai Līgumslēdzējas Puses radīs nepieciešamos labvēlīgos apstākļus, lai nodrošinātu stabilu sadarbību starp savām attiecīgajām organizācijām.

2. pants

Līgumslēdzējas Puses piešķirs viena otrai savās valstīs vislielākās labvēlības režīmu attiecībā uz muitas nodokļiem un importam un eksportam uzliekamām jebkura veida nodevām.

Šis noteikums neattieksies uz:

1) priekšrocībām, kuras ir piešķirtas kaimiņvalstīm, lai veicinātu pierobežas vai piekrastes tirdzniecību;

2) priekšrocības, kuras izriet no līgumiem, kuri izveido muitās ūniju vai brīvās tirdzniecības zonu, kurai viena vai otra no Līgumslēdzējām Pusēm ir vai vēlāk var kļūt par dalībnieci;

3) priekšrocības, kuras katra Līgumslēdzēja Puse piešķir vai var piešķirt jebkurai jaunattīstības valstij saskaņā ar Vispārējo Vienošanos par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) vai citiem starptautiskiem līgumiem.

3. pants

Līgumslēdzējas Puses, tiecoties uzlabot un dažādot divpusējo tirdzniecību starp abām valstīm, veicinās un paātrinās informācijas apmaiņu, atbalstīs piedalīšanos starptautiskajās izstādēs, gadatirgos, konferencēs, kā arī konsultāciju pakalpojumus, faktoringu un citus savās valstīs organizētos biznesa pakalpojumus, un veicinās un attīstīs kontraktus starp abu valstu uzņēmēju asociācijām.

4. pants

Līgumslēdzējas Puses, saskaņā ar katrā valstī spēkā esošo likumdošanu, veicinās un paātrinās eksporta un importa licenču, kuras nepieciešamas šī Līguma ietvaros noslēgto kontraktu izpildei, izsniegšanu.

5. pants

Ņemot vērā banku pakalpojumu nozīmi savstarpējo ekonomisko un tirdzniecisko aktivitāšu attīstībā, Līgumslēdzējas Puses veicinās sadarbību starp savu valstu bankām.

6. pants

Līgumslēdzējas Puses, saskaņā ar savu nacionālo likumdošanu, veiks nepieciešamos pasākumus, lai atbrīvotu no muitas tarifiem un nodokļiem valstī ievestos tirdzniecībai neparedzētos paraugus un preces, kuras ievestas uz laiku izstādīšanai gadatirgos.

7. pants

Līgumslēdzējas Puses veicinās sadarbību starp savām valstīm investīciju un tehnoloģiju jomā, dibinot kopuzņēmumus orientētus uz vietējiem un trešo valstu tirgiem.

Bez tam Līgumslēdzējas Puses ir noteikušas, inter alia , sekojošas nozares kā iespējamās sadarbības jomas:

— lauksaimniecība un pārtikas rūpniecība,

— pārtikas pārstrādes iekārtu ražošana,

— mašīnbūve un metālapstrāde,

— vieglā rūpniecība (īpaši tekstila un apģērbu jomā),

— sakaru un informācijas sistēmas,

— celtniecība un līgumu slēgšana šajā jomā,

— celtniecības materiālu rūpniecība,

— transports,

— tūrisms.

8. pants

Visi maksājumi, kuri attiecas uz preču vai pakalpojumu importu vai eksportu starp abām valstīm, tiks veikti konvertējamās valūtās, ja nav citas vienošanās, saskaņā ar katrā valstī spēkā esošo likumdošanu.

9. pants

Līgumslēdzējas Puses nolēma nodibināt Latvijas — Turcijas Apvienoto Ekonomikas komisiju, kuras uzdevumi būtu pārraudzīt šī Līguma ieviešanu, izskatīt tā ieviešanas gaitā radušos jautājumus un sniegt rekomendācijas savām Valdībām tālākai divpusējo ekonomisko un tirdzniecisko attiecību paplašināšanai.

Šī Komisija sastāvēs no abu Valdību norīkotiem pārstāvjiem un satiksies abpusēji pieņemamos datumos pārmaiņus Ankarā un Rīgā.

10. pants

Šis Līgums neietekmē Līgumslēdzēju Pušu tiesības un pienākumus, kas izriet no spēkā esošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.

11. pants

Ja šī Līguma ietvaros realizētās sadarbības veicināšanai tas ir nepieciešams, Līgumslēdzējas Puses vienojas veikt savstarpēji pieņemamus labojumus un papildinājumus.

Jebkurš šī līguma labojums vai tā pārtraukšana neietekmēs jebkuras no šī Līguma radušās vai iegūtās tiesības vai pienākumus, kuri radušies pirms šāda labojuma vai pārtraukšanas spēkā stāšanās datuma.

12. pants

Šis Līgums stāsies spēkā ar dienu, kurā Līgumslēdzējas Puses informēs viena otru pa diplomātiskajiem kanāliem, ka tās ir veikušas visas nepieciešamās juridiskās darbības saskaņā ar savas valsts likumdošanu.

Šis Līgums būs spēkā uz pieciem gadiem no tā spēkā stāšanās datuma un tiks automātiski atjaunots uz sekojošiem vienu gadu ilgiem laika posmiem, ja vien jebkura no Līgumslēdzējām Pusēm rakstiski nepaziņos otrai sešus mēnešus iepriekš par Līguma pārtraukšanu.

Parakstīts ......., 199... gada...................divos oriģinālos latviešu, turku un angļu valodās, pie tam visi teksti ir vienādi autentiski.

Atšķirīgas interpretācijas gadījumā dominējošais būs teksts angļu valodā.

Latvijas Republikas Turcijas Republikas

Valdības vārdā Valdības vārdā