Skatiens uz iepriekšējo nedēļu

Ministru prezidents Māris Gailis — Latvijas valsts radiofonā vakarrīt, 28.martā

Labrīt, godājamie radioklausītāji!

Vispirms vēlos jums pastāstīt par kādu savu lēmumu, proti, par prasību atkāpties aizsardzības ministram Jānim Arvedam Trapānam.

Vispirms vēlos pateikties Trapāna kungam par padarīto. Viņa vadības laikā izveidots Nacionālo bruņoto spēku štābs, Baltijas bataljons, izstrādāts projekts par Latvijas piedalīšanos projektā "Partnerattiecības mieram".

Nenoliedzami, Trapāna kungs ir patiešām gudrs eksperts starptautiskās drošības jautājumos, un šajā jomā viņa zināšanas Latvijai kā valstij, kas orientējas uz NATO, arī turpmāk būs ļoti vajadzīgas.

Tomēr patlaban tautas un valsts intereses prasa aktīvu rīcību vispirms pašā Latvijā, organizējot darbu Latvijas armijā. Jo Latvijas iespējas iesaistīties NATO pirmām kārtām atkarīgas no tā, cik labi būsim pratuši izveidot mūsu bruņotos spēkus.

Diemzēl šeit darāmā vēl ir ļoti daudz. Joprojām nav izstrādāta jauna draudu analīze, arī Latvijas aizsardzības koncepcija ir izstrādāta tikai daļēji. Nav skaidrs optimālais bruņoto spēku skaitliskais sastāvs, struktūra un attīstības virzieni. Par visiem līdzekļiem, kas ir izlietoti no valsts budžeta un saņemti ārzemju palīdzības veidā, Latvijai nav pat vienas pilnībā apmācītas un apgādātas kājnieku rotas, kura būtu spējīga veikt kaujas uzdevumus.

Latvijas armijā sastopama tāda apkaunojoša parādība kā ārpusreglamenta attiecības jeb dedovščina.

Joprojām valdības apspriešanai nav iesniegta Civilās aizsardzības koncepcija. Manuprāt, civilās aizsardzības attīstība Latvijai ir būtiski svarīga. Minēšu tikai dažus apsvērumus. Diemžēl cilvēku nepārdomātās saimnieciskās darbības dēļ planētas klimats jau ir stipri negatīvi iespaidots. Par to liecina aizvien biežākās dabas katastrofas. Arī Latvija nav no tām pasargāta. Otrām kārtām, nekontrolēta ieroču izplatīšanās ir novedusi pie tā, ka privātpersonu rīcībā var nonākt masveida iznīcināšanas ieroči. Atcerēsimies kaut vai neseno terora aktu Tokijas metro, kad saindējās tūkstošiem cilvēku.

Ievērojot iepriekšminētos nepaveiktos darbus, man pēc garām pārdomām un ar smagu sirdi nācās pieprasīt aizsardzības ministra atkāpšanos.

Godājamie radioklausītāji!

Šonedēļ Latvijā ir noteikta satiksmes drošības nedēļa. To organizē Satiksmes un Iekšlietu ministrija. Ļoti negribētos, lai šis patiešām labi iecerētais pasākums aprobežotos tikai ar propagandas saukļiem, kā kādreiz padomju laikā. It īpaši tādēļ, ka drošība uz mūsu ceļiem ir patiešām ļoti slikta. Droši vien katram no mums ir radinieki vai paziņas, kas gājuši bojā vai guvuši smagus savainojumus autokatastrofās.

Te vainojami sliktie ceļi un nolietotās automašīnas, arī lielais automašīnu skaita pieaugums. Daudzi braucēji neievēro satiksmes noteikumus, un arī kājāmgājēji nav bez grēka. Tomēr vislielākais vaininieks ceļu nelaimēs ir alkohols. Daudzas ģimenes palikušas bez tēviem, daudzi vecāki bez dēliem tādēļ, ka autobraucējs sēdies pie stūres iedzēris.

Šī bēdīgā autokatastrofu statistika mums ir jāsamazina visiem spēkiem — gan uzlabojot ceļu drošību, gan cīnoties pret alkohola lietošanu.